(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2014. gada 14. augustā, pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Japānas, Korejas Republikas (“Koreja”), Krievijas Federācijas (“Krievija”) un Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) (kopā sauktas par “attiecīgajām valstīm”) izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda (“OGES”) plakanu velmējumu importu. Tā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) (“Paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad Eiropas Tērauda asociācija (EUROFER jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2014. gada 30. jūnijā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības OGES ražošanas kopapjoma. Šajā gadījumā visi zināmie Savienības ražotāji izmeklēšanas periodā tika uzskatīti par “Savienības ražošanas nozari”. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Sūdzības iesniedzējs 2015. gada 16. februārī iesniedza pieprasījumu par importa reģistrēšanu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, lai panāktu maksājumu iespējamu iekasēšanu ar atpakaļejošu datumu saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu. Vairākas ieinteresētās puses apgalvoja, ka šajā gadījumā reģistrēšanas nosacījumi nav spēkā un ka maksājumu iekasēšana ar atpakaļejošu datumu nopietni apdraudētu ES transformatoru ražotājus, nenodrošinot ieguvumus Savienības ražošanas nozarei. Sūdzības iesniedzējs 2015. gada 14. aprīlī informēja Komisiju, ka tas atsauc reģistrēšanas pieprasījumu.

(4)

Komisija informēja par izmeklēšanas sākšanu sūdzības iesniedzēju, zināmos ražotājus eksportētājus un attiecīgo valstu iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības. Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās puses, ka tā provizoriski ir izvēlējusies Korejas Republiku par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogā valsts”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā nozīmē, un aicināja sniegt piezīmes par minēto izvēli.

(5)

Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja Paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās puses, kuras to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt nesaistītus importētājus un ražotājus eksportētājus attiecīgajās valstīs saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(7)

Savienības ražotājiem atlase nebija nepieciešama, jo zināmie (seši) Savienības ražotāji ražo 100 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(8)

Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt Paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju, lai lemtu par to, vai nepieciešama atlase, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi.

(9)

Divi nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, ierobežoto skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(10)

Komisija lūdza visus attiecīgo valstu ražotājus eksportētājus sniegt Paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju, lai lemtu par to, vai nepieciešama atlase, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi. Turklāt Komisija lūdza attiecīgo valstu iestādēm apzināt citus ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(11)

Pieprasīto informāciju sniedza septiņi ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas, ne vairāk par diviem uzņēmumiem no katras attiecīgās valsts, un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka nevienai no attiecīgajām valstīm atlase nav vajadzīga.

(12)

Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta nolūkos Komisija nosūtīja tirgus ekonomikas režīma pieprasījuma veidlapas ĶTR iestādēm un ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nepieprasīja tirgus ekonomikas režīmu.

(13)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām ieinteresētajām pusēm un visiem citiem uzņēmumiem, kas pieteicās Paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no visiem zināmajiem (sešiem) Savienības ražotājiem, desmit lietotājiem un diviem importētājiem, kuri nav saistīti ar attiecīgo valstu ražotājiem eksportētājiem. Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza arī divi ražotāji eksportētāji ĶTR, viens ražotājs eksportētājs Korejā, divi ražotāji eksportētāji Japānā, viena ražotāju eksportētāju grupa Krievijā un viens ražotājs eksportētājs no ASV.

(14)

Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu Komisija veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

(15)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(16)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR, Japānas, Korejas, Krievijas un ASV izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakani velmējumi, kuru biezums nepārsniedz 0,16 mm un ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 7225 11 00 un ex 7226 11 00 (“attiecīgais ražojums”).

(17)

OGES ražo no dažāda biezuma karstiem tērauda un silīcija velmējumiem ruļļos, kuru grauda struktūra tiek virzīta vienādi, lai panāktu ļoti efektīvu magnētisko caurlaidību. Caurlaidības neefektivitāti sauc par magnētiskajiem zudumiem, kas ir galvenais ražojuma kvalitātes rādītājs, un to izsaka kā W/kg. OGES ir iespējams ražot kā augstas caurlaidības OGES un kā parastos jeb tradicionālos OGES. Augstas caurlaidības izstrādājumiem piemīt mazāki magnētiskie zudumi jebkura biezuma loksnēm. Turklāt augstas caurlaidības izstrādājumus var ražot kā domēnam pielāgotus (“DP”), kam piemīt vēl zemāki magnētiskie zudumi, pateicoties smalku līniju iestrādāšanai tērauda virsmā.

(18)

Neskatoties uz lokšņu atšķirīgo caurlaidību, biezumu un platumu, visiem OGES izstrādājumu veidiem būtībā piemīt tās pašas fizikālās pamatīpašības un tiem ir pamatā vienāds galvenais pielietojums.

(19)

OGES galvenokārt izmanto elektriskajā aprīkojumā, kurā var ierobežot magnētisko plūsmu, lai to virzītu “orientētajā” virzienā, piemēram, kad elektroenerģija tiek pārraidīta lielā attālumā. Tādējādi attiecīgo ražojumu pielieto kā galveno materiālu spēka un sadales transformatoros.

(20)

Tāpat OGES izmanto šunta reaktoros, ko izmanto augstsprieguma elektroenerģijas pārvades sistēmās, lai stabilizētu spriegumu slodzes svārstību laikā. Attiecīgo ražojumu iespējams izmantot arī aprīkojumā ar mazākiem transformatoriem, tostarp ierīcēs un kosmosa un aviācijas rūpniecības aprīkojumā un elektroiekārtās. OGES var izmantot arī lielos, augstas veiktspējas ģeneratoros, ja konstrukcija ļauj efektīvi pielietot magnētiskā virziena īpašības.

(21)

OGES, kuru biezums ir 0,16 mm un mazāk, neietilpst attiecīgajā ražojumā. Šādi plāni OGES parasti tiek pielietoti aviācijas nozarē un medicīnas tehnikā. Plānu OGES ražo, izmantojot parastās OGES loksnes, no kurām ir noņemts velmēšanas pārklājums, un loksnes ir atkārtoti velmētas, rūdītas un pārklātas ar jaunu pārklājumu. Saskaņā ar sūdzības iesniedzējiem tikai nelielu daudzumu plānā OGES būtu bijis iespējams importēt Savienībā no attiecīgajām valstīm.

(22)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka turpmāk uzskaitītajiem izstrādājumiem piemīt tādas pašas fizikālās pamatīpašības, kā arī tāds pats galvenais pielietojums:

(23)

Tāpēc Komisija provizoriski nolēma, ka minētie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(24)

Divi ražotāji eksportētāji ir pieprasījuši, lai no ražojumu klāsta tiktu izslēgtas OGES loksnes, kas ir sagrieztas transformatoros izmantojamās formās, ko nozarē sauc par “laminācijām”. Tie apgalvoja, ka attiecīgais ražojums tiek ražots (un pārdots) ruļļos vai taisnos gabalos, kā nepieciešams pircējiem, savukārt laminācijām nepiemīt šādas īpašības.

(25)

Komisija piekrita, ka laminācijas neietilpst ražojumu klāstā, jo tām jau piemīt īpašības, saskaņā ar kurām tās tiek identificētas kā transformatoru detaļas, piemēram, īpašas formas, izmēri un atveres. Kā tādas, tās vairs nav uzskatāmas par vienkāršiem plakaniem velmējumiem. Tāpat šīs laminācijas klasificē ar citu KN kodu.

(26)

Trīs ražotāji eksportētāji un viens lietotājs apgalvoja, ka no izmeklēšanas jomas ir jāizslēdz augstas caurlaidības un/vai DP veidi ar 0,90 W/kg vai mazākiem magnētiskajiem zudumiem. Tie apgalvoja, ka ražojumu veidiem ar zemākajiem magnētiskiem zudumiem ir būtiski atšķirīgas īpašības, gala pielietojums, un tāpēc tos neiegādājas tie paši pircēji un tie nekonkurē ar citiem attiecīgā ražojuma veidiem. Tāpēc ir jāveic divas atsevišķas analīzes par kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm.

(27)

Taču attiecīgais ražojums, neatkarīgi no magnētiskiem zudumiem, ir izgatavots no viena un tā paša pamatmateriāla, tam piemīt tādas pašas pamatīpašības, kā arī pielīdzināmi gala pielietojumi. Vienlaikus Savienības lietotāji iegādājas attiecīgo ražojumu, kura magnētiskie zudumi ir 0,90 W/kg vai mazāk, kā arī attiecīgo ražojumu, kura magnētiskie zudumi ir lielāki par 0,90 W/kg. Tāpēc šīs prasības sākotnēji tika noraidītas, neskarot turpmāku jautājuma izskatīšanu par to, vai noteiktiem augstas caurlaidības un/vai īpaši augstas kvalitātes DP veidiem galīgajā posmā vajadzētu veikt atsevišķu analīzi, pamatojoties uz papildu iesniedzamo informāciju.

(28)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka attiecīgais ražojums, kura platums pārsniedz 1 150 mm, ir jāizslēdz no ražojumu klāsta, jo Savienības ražošanas nozare nevar ražot līdzīgo ražojumu, kura platums būtu lielāks par 1 150 mm, savukārt minētais ražotājs eksportētājs to spēja. Šādus platākus ražojumus īpaši pieprasa atsevišķi pircēji, jo tādējādi iespējams samazināt tērauda zudumu, sagriežot veselus ruļļus tādos garumos, kas atbilstu pircēju specifikācijām.

(29)

Šis ražojuma izslēgšanas pieprasījums netika apstiprināts. Tas, ka attiecīgā ražojuma platums potenciāli ir nedaudz lielāks par 1 150 mm vai platāks, nenozīmē, ka šos izstrādājumus vajadzētu uzskatīt par atsevišķiem ražojumiem, kas neietilptu izmeklēšanas jomā. Visiem attiecīgā ražojuma veidiem piemīt tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un ir pamatā tāds pats galvenais pielietojums, neraugoties uz platuma atšķirībām. Turklāt izmeklēšanas jomas ierobežošana ar noteiktiem platuma parametriem ļautu ražotājiem eksportētājiem izvairīties no spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem.

(30)

Visbeidzot, viens ražotājs eksportētājs un Krievijas Federācijas Pastāvīgā misija Savienībā iebilda, ka, no vienas puses, viņu “pirmās izvēles” eksportētie OGES (augstāka līdzenuma pakāpe, mazāk metināšanas šuvju), bet, no otras puses, viņu “otrās” un “trešās” izvēles eksportētie OGES (ar vairākiem defektiem, daudzām šuvēm un zemu līdzenuma pakāpi) saskaņā ar Krievijas ražošanas nozares praksi nav nekādā mērā savstarpēji aizstājami (abos virzienos) un ir dažādi ražojumi. Tāpēc tie uzstāja, ka “otrās” un “trešās” izvēles materiāli ir izslēdzami no ražojumu klāsta.

(31)

Attiecīgā ražojuma pašreizējais apraksts un KN kods potenciāli ietver no kvalitātes skatupunkta plašu ražojumu veidu klāstu. Taču zemākas kvalitātes ražojumu ražošana gan Savienībai, gan ražotājiem eksportētājiem ir ražošanas procesa neatņemama sastāvdaļa, un zemākas kvalitātes ražojumu veidi izgatavoti no tā paša pamatmateriāla un izmantojot to pašu ražošanas aprīkojumu. Šādi salīdzinoši zemākas kvalitātes ražojumu veidi arī tiek pārdoti lietošanai transformatoru nozarē, un tie pilnībā atbilst attiecīgā ražojuma definīcijai. Tāpēc Komisija sākotnēji noraidīja arī šo pieprasījumu.

(32)

Komisija turpmāk 33. un 43. apsvērumā izklāsta dempinga aprēķinos izmantoto vispārējo metodoloģiju. Pēc nepieciešamības jebkādi valstij vai uzņēmumam specifiski jautājumi, kas šiem aprēķiniem ir būtiski, tiek turpmāk aplūkoti attiecīgo valstu sadaļās.

(33)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū katram ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(34)

Pēc tam Komisija noteica vietējā tirgū pārdoto ražojumu veidus, kas bija identiski vai pielīdzināmi tādu ražojumu veidiem, ko eksportē uz Savienību, un pārbaudīja, vai iekšzemes pārdošanas apjoms visu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, katram ražojuma veidam bija reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību.

(35)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu katram ražojuma veidam noteica rentablā pārdošanas apjoma neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū īpatsvaru izmeklēšanas periodā, lai lemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktiskās iekšzemes pārdošanas cenas.

(36)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir vai nav rentabls, ja:

(37)

Šādā gadījumā normālā vērtība ir visu konkrētā ražojuma veidu iekšzemes pārdošanas cenu vidējais svērtais rādītājs izmeklēšanas periodā.

(38)

Normālā vērtība ir balstīta uz konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktisko cenu iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

(39)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots vai tika pārdots nepietiekamā daudzumā parastajā tirdzniecības apritē vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(40)

Normālā vērtība tika noteikta, pie visu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(41)

Ražotāji eksportētāji eksportu uz Savienību veica vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai arī ar saistītu uzņēmumu starpniecību, rīkojoties kā importētāji.

(42)

Kad ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, tostarp ar tirgotāju starpniecību, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(43)

Kad ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar tāda saistīta uzņēmuma starpniecību, kas darbojās kā importētājs, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpat eksporta cenu saskaņā ar minēto pantu noteica, ja attiecīgais ražojums netika pārdots tālāk tādā pašā stāvoklī, kādā tas tika importēts. Tādos gadījumos tika veiktas cenas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp PVA izmaksas, kā arī peļņu.

(44)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un ražotāju eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(46)

Vienīgais ražotājs eksportētājs no Korejas POSCO pilnībā sadarbojās Komisijas izmeklēšanas gaitā. POSCO pielietoja sarežģītu pārdošanas kanālu shēmu, lai attiecīgo ražojumu pārdotu ES un iekšzemes tirgū.

(47)

Vienīgā ražotāja eksportētāja normālā vērtība tika noteikta atbilstoši iepriekš 3.1.1. punktā izklāstītajai vispārējai metodoloģijai. Tā rezultātā lielākajai daļai uz Savienību eksportēto ražojumu veidu normālā vērtība tika balstīta uz pārdošanas cenu iekšzemes tirgū. Pārējiem ražojumu veidiem tika noteikta normālā vērtība.

(48)

Vienīgais ražotājs eksportētājs uz Savienību eksportēja tieši; ar Korejas tirdzniecības uzņēmumu starpniecību; un ar saistīto uzņēmumu starpniecību, kuri darbojās kā importētāji, kas atrodas Savienībā. Eksportam ar Savienībā esošu importētāju starpniecību eksporta cenu noteica, balstoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(49)

Citādi eksporta cena tika noteikta, pielietojot iepriekš 3.1.2. punktā izklāstīto vispārējo metodoloģiju.

(50)

Ražotājs eksportētājs bija norādījis, ka tas ar saviem tirdzniecības uzņēmumiem un saistītajiem uzņēmumiem Savienībā veido vienotu ekonomisko vienību, un tāpēc saskaņā ar 2. panta 9. punktu nebija nepieciešama eksporta cenas korekcija.

(51)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, ja starp ražotāju eksportētāju un saistītajiem importētājiem ir savstarpēja saistība, tiek uzskatīts, ka eksporta cena nav ticama. Pamatregulas 2. panta 9. punktā nav tāda formulējuma, kas:

(52)

Tāpēc ir skaidrs, ka savstarpējās saistības veidam nevar būt ietekmes uz tādu korekciju piemērojamību, kuru mērķis ir nodrošināt eksporta cenas ticamību. Šādas korekcijas ir obligātas, ja nepieciešams noteikt cenu.

(53)

Komisija noskaidroja, ka POSCO Germany un POSCO Italy veica visas tās funkcijas, kuras parasti veic saistītie importētāji Savienībā. Netiek apšaubīts, ka POSCO Germany un POSCO Italy ir rīkojušies kā Korejas ražotāja eksportētāja saistītie importētāji.

(54)

Tāpēc Komisija secināja, ka starp ražotāju eksportētāju un importētājiem bija savstarpēja saistība, un piemēroja noteiktās korekcijas visām izmaksām, kas radušās laikposmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, un pamatotai peļņai, lai noteiktu ticamu eksporta cenu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(55)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un vienīgā ražotāja eksportētāja eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(56)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas kravu pārvadājumu, apstrādes izmaksām, iepakošanas, kredītu izmaksām un banku maksājumiem.

(57)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punktu ražotājs eksportētājs lūdza veikt tirdzniecības līmeņa korekciju, apgalvojot, ka viss pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū tika veikts gala lietotājiem, taču viss eksporta pārdošanas apjoms Savienībā – saistītiem un nesaistītiem tirgotājiem.

(58)

Ražotājs eksportētājs tomēr nevarēja parādīt stabilas un atšķirīgas cenu starpības atšķirīgiem tirdzniecības apjomiem tā iekšzemes vai eksporta tirgū. Tādējādi šo apgalvojumu nevarēja pieņemt.

(59)

Pēc tam ražotājs eksportētājs pieprasīja korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta ii) punktu. Komisija nevar pieņemt arī šo pieprasījumu, jo eksports uz Savienību notika ar saistīto uzņēmumu starpniecību un tad nesaistītiem gala lietotājiem, tāpēc eksporta tirdzniecības un pārdošanas līmenis iekšējā tirgū bija vienāds.

(60)

Attiecībā uz vienīgo ražotāju eksportētāju Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(61)

Korejas sadarbības līmenis bija augsts, jo ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, imports izmeklēšanas periodā bija aptuveni 100 % no kopējā eksporta uz Savienību. Pamatojoties uz to, Komisija noteica valsts mēroga dempinga starpību tādā pašā apmērā kā vienīgajam ražotājam eksportētājam.

(62)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(63)

Izmeklēšanas gaitā sadarbojās divi ražotāji eksportētāji – Baosteel un WISCO –, kas eksportē aptuveni 100 % visa eksporta apjoma uz ES. Abi uzņēmumi eksportēja uz ES ar saistīto importētāju Savienībā starpniecību.

(64)

Neviens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nepieprasīja tirgus ekonomikas režīmu. Tāpēc normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz cenu vai noteikto vērtību tirgus ekonomikas trešajā valstī (“analogajā valstī”).

(65)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās puses, ka tā plāno izvēlēties Korejas Republiku par piemērotu analogo valsti, un aicināja tās iesniegt piezīmes. Viena ieinteresētā puse apgalvoja, ka Koreja nebūtu piemērota analogā valsts, un tās vietā ieteica izvēlēties Krieviju.

(66)

Krievijas iekšējais tirgus ir salīdzinoši noslēgts, un tajā dominē viena ražotāju grupa. Importa tirgus daļa ir ļoti zema (2013. gadā mazāk par 5 %), un Krievija ir noteikusi ievedmuitu OGES ražojumiem (5 %). Turklāt Krievijas OGES veids/kategorija nav pielīdzināma Ķīnas OGES eksportam uz Savienību. Tādēļ Krieviju neuzskatīja par piemērotu analogo valsti.

(67)

Kā norādīts Paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija pārbaudīja, vai kāda no attiecīgajām valstīm vai cita tirgus ekonomikas trešā valsts, kurā tiek ražoti OGES, varētu būt piemērota analogā valsts. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju vienīgās valstis, kas nav attiecīgās valstis un kurās tiek ražoti OGES, ir Brazīlija un Indija.

(68)

Gan Brazīlijā, gan Indijā ir tikai viens OGES ražotājs, un tie abi ražo tādus ražojuma veidus, kas nav pielīdzināmi tiem ražojuma veidiem, ko ražo un eksportē ĶTR ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Tāpat abas valstis OGES ražojumiem noteikušas importa nodokļus, turklāt tās, īpaši Indija, ir galvenokārt importētājvalstis ar nenozīmīgiem iekšzemes ražošanas apjomiem. Tāpēc ne Brazīlija, ne Indija netika uzskatīta par piemērotu analogo valsti.

(69)

Attiecībā uz Japānu un ASV tika konstatēts, ka abos tirgos dominē divi iekšzemes ražotāji un to importa apjomi ir mazi. Tāpēc var uzskatīt, ka gan Japānas, gan ASV iekšzemes tirgus ir salīdzinoši noslēgts konkurencei.

(70)

Kas attiecas uz Koreju, OGES iekšzemes tirgus ir salīdzinoši atvērts, importam veidojot būtisku tirgus daļu (2013. gadā vairāk nekā 20 %). Korejas ražotājs ir liels ražotājs, kura iekšzemes un eksporta pārdošanas apjomi ir lieli. Tas ražo līdzīgā ražojuma veidus, kas pielīdzināmi tiem ražojumu veidiem, ko Ķīnas ražotāji eksportē uz Savienību. OGES importam no Savienības, ĶTR un Japānas nav noteikts muitas nodoklis.

(71)

Komisija šajā procedūras posmā secināja, ka Korejas Republika ir vispiemērotākā analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(72)

Kā minēts iepriekš (64. apsvērumā), saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu abu ĶTR ražotāju eksportētāju normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenu vai noteikto normālo vērtību analogajā valstī, kas šajā gadījumā ir Koreja.

(73)

Ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību ar tādu tirgotāju un importētāju starpniecību, kas atradās gan ĶTR, gan Savienībā.

(74)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu eksporta cenu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šajā gadījumā tika veiktas cenas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp PVA izmaksas, kā arī attiecībā uz nesaistīta importētāja peļņu.

(75)

Komisija salīdzināja normālo vērtību, kas noteikta analogajā valstī, un ĶTR ražotāju eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(76)

Viena ražotāja eksportētāja vienu ražojuma veidu nevarēja pielīdzināt Korejas ražotāja ražotajiem ražojumu veidiem. Tas bija konkrētā ražojuma veida magnētisko zudumu dēļ. Šajā gadījumā eksporta cenu salīdzināja ar normālo vērtību vislīdzīgākajam ražojumam, kas atbilda visām īpašībām, bet ar vislīdzīgāko iespējamo magnētiskā zuduma vērtību.

(77)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika piemērotas kravu pārvadājumu izmaksām, kredītu izmaksām, apstrādes un iekraušanas izmaksām, iepakošanas izmaksām un banku maksājumiem.

(78)

Normālā vērtība tika koriģēta, lai nodrošinātu, ka tā tiek izteikta tādā pašā taksācijas līmenī kā eksporta cena, jo daļa no PVN, kas piemērots OGES eksportam no ĶTR, attiecīgajiem uzņēmumiem IP netika kompensēta.

(79)

Katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību analogajā valstī ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(80)

Balstoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, Komisija noskaidroja, ka abi uzņēmumi bija saistīti, jo tiem bija kopīgs īpašnieks.

(81)

Tāpēc abiem uzņēmumiem tika noteikta vienota dempinga starpība, balstoties uz to vidējo svērto individuālo dempinga starpību.

(82)

Sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, imports izmeklēšanas periodā ir 100 % no ĶTR kopējā eksporta uz Savienību. Pamatojoties uz to, Komisija noteica valsts mēroga dempinga starpību kā abu ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, noteikto dempinga starpību. Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(83)

Japānā izmeklēšanas periodā bija divi ražotāji eksportētāji: JFE Steel Corporation un Nippon Steel & Sumitomo Metal One Corporation. Abi ražotāji eksportētāji sadarbojās. Viens no ražotājiem eksportētājiem veica pārdošanu uz Savienības tirgu, izmantojot tirgotāju Japānā. Otrs ražotājs eksportētājs galvenokārt eksportēja uz Savienību neapstrādātus (nesagrieztus) ruļļus, ko tālāk apstrādāja (sagrieza) tās saistītā persona Savienībā. Tas pats ražotājs eksportētājs arī importēja attiecīgo ražojumu, izmantojot saistītu importētāju Savienībā. Iekšzemes tirgū abi ražotāji eksportētāji pārdeva attiecīgo ražojumu gan tieši, gan ar saistītu un nesaistītu tirgotāju starpniecību.

(84)

Balstoties uz 3.1.1. sadaļā iepriekš aprakstīto vispārējo metodoloģiju, Komisija noteica, ka vienam no ražotājiem eksportētājiem nebija neviena reprezentatīva iekšzemes tirgū pārdota ražojuma pamatregulas 2. panta 2. punkta izpratnē. Tāpēc šim ražotājam eksportētājam normālo vērtību noteica visiem ražojumu veidiem.

(85)

Otrā ražotāja eksportētāja gadījumā Komisija konstatēja, ka vairāk nekā pusi no eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidiem varētu salīdzināt ar reprezentatīviem šo ražojumu veidu iekšzemes pārdošanas apjomiem. Tāpēc saskaņā ar vispārējo metodoloģiju šiem ražojumu veidiem normālās vērtības aprēķinā tika izmantota faktiskā iekšzemes pārdošanas cena. Pārējiem ražojumu veidiem tika noteikta normālā vērtība.

(86)

Viens no ražotājiem eksportētājiem attiecīgo ražojumu pārdeva eksportam uz Savienību, izmantojot nesaistītu tirgotāju Japānā. Tādēļ eksporta cenas pamatā bija eksporta cenas, kas ir faktiski samaksātas vai kas ir maksājamas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu. Lai noteiktu eksporta CIF vērtību, tika izmantoti šā nesaistītā tirgotāja pārbaudīti dati.

(87)

Otrs ražotājs eksportētājs pārdeva attiecīgo ražojumu, izmantojot saistītus tirgotājus Savienībā. Taču lielākā daļa ražojumu veidu netika pārdoti tālāk tādā stāvoklī, kādā tie tika importēti, jo saistītā persona tos apstrādāja tālāk (sagrieza). Tāpēc Komisija noteica eksporta neapstrādāto (nesagriezto) ruļļu eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, koriģējot cenu, par kādu importētais ražojums pirmo reizi tika pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā, attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp apstrādes izmaksas Savienībā, atbilstoši koriģējot, ņemot vērā sagriešanas procesā radušos svara zudumus, PVA izmaksas, kā arī attiecībā uz peļņu, lai panāktu cenas pielīdzināšanu neapstrādāta (nesagriezta) ruļļa cenai. Ja nebija pieejams cits pamatots atsauces punkts, tika pielietots nesaistītā importētāja peļņas apmērs.

(88)

Ražojumu veidiem, kas tika pārdoti tādā pašā stāvoklī, kādā tie ar saistīta importētāja starpniecību tika importēti, proti, Savienībā apstrāde nav notikusi, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, koriģējot cenu, par kādu importētais ražojums pirmo reizi tika pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā, attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp PVA izmaksas, kā arī attiecībā uz nesaistītā importētāja peļņu.

(89)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un ražotāju eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(90)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas par komisijām, kravu pārvadājumu izmaksām, kredītu izmaksām, banku maksājumiem, apstrādes un iekraušanas izdevumiem un iepakošanas izmaksām.

(91)

Ražotājs eksportētājs iesniedza prasību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punktu par tirdzniecības līmeņa korekciju, apgalvojot, ka gandrīz viss pārdošanas apjoms iekšējā tirgū tika veikts gala lietotājiem, savukārt puse eksporta pārdošanas apjoma Savienībā – saistītiem un nesaistītiem tirdzniecības uzņēmumiem.

(92)

Komisija noskaidroja, ka prasība nebija pietiekami pamatota. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(93)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(94)

Sadarbības līmenis bija augsts, jo ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, imports ir 100 % no kopējā eksporta no Japānas uz Savienību izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, Komisija noteica valsts mēroga dempinga starpību tādā apmērā kā uzņēmumam, kas sadarbojas, ar augstāko dempinga starpību.

(95)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(96)

Izmeklēšanas rezultātā tika noskaidrots, ka vienīgais attiecīgo ražojumu ražojošais uzņēmums Krievijā ir NLMK grupa. Abi grupā ietilpstošie ražotāji eksportētāji OJSC Novolipetsk Steel un VIZ Steel sadarbojās. Pārdošanu uz Savienības tirgu pilnā apmērā veica, izmantojot saistītu tirgotāju Šveicē. Pārdošana iekšzemes tirgū tika veikta tieši neatkarīgām personām.

(97)

Tā kā dati tika iesniegti atsevišķi par katru no iepriekš minētajiem ražotājiem eksportētājiem, dempinga aprēķinus veica katram uzņēmumam, un tad vidējo svērto starpību aprēķināja grupai kopumā.

(98)

Komisija noskaidroja, ka lielāko eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidu varēja salīdzināt reprezentatīviem šā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjomiem un ka šī pārdošana iekšzemes tirgū noritēja parastajā tirdzniecības apritē. Tāpēc saskaņā ar vispārējo metodoloģiju, kas aprakstīta 3.1.1. sadaļā iepriekš, šim ražojumu veidam normālās vērtības aprēķinā tika izmantota faktiskā iekšzemes pārdošanas cena. Pārējiem ražojumu veidiem tika noteikta normālā vērtība.

(99)

Krievijas ražotāji ir integrēti uzņēmumi pat līdz tādai pakāpei, ka grupas uzņēmumi ieguva un piegādāja dzelzs rūdu un citus izejmateriālus grupas uzņēmumiem, kas ražo OGES. Ražotāju eksportētāju grupa apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 5. punktu nevajadzētu piemērot, lai veiktu korekcijas ražošanas izmaksā, jo šo izejmateriālu iekšējā pārdošanas cena atbilda tirgus cenām. Provizoriski tika nolemts, ka korekcijas nebūtu jāveic, jo minēto izejvielu pārdošanas cenas grupas uzņēmumiem bija līdzīgas pārdošanas cenām, kas tika prasītas ārējā tirgū.

(100)

Tā kā abi ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar tāda saistīta uzņēmuma starpniecību, kas darbojās kā importētājs, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šajā gadījumā tika veiktas cenas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp PVA izmaksas, kā arī attiecībā uz peļņu no nesaistīta importētāja.

(101)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un divu saistīto ražotāju eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(102)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, kredītu izmaksām un komisijām.

(103)

Attiecībā uz abiem saistītajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šajā posmā abu saistīto ražotāju eksportētāju dempinga aprēķini tikai konsolidēti, lai aprēķinātu NLMK grupas vidējo svērto starpību

(104)

Sadarbības līmenis Krievijā ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, imports bija 100 % no kopējā eksporta uz Savienību izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, Komisija nolēma noteikt valsts mēroga dempinga starpību tādā apmērā kā NLMK grupai.

(105)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(106)

Vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, attiecīgo ražojumu pārdeva Savienības tirgū ar saistīta importētāja Nīderlandē starpniecību. Pārdošana iekšzemes tirgū tika veikta tieši neatkarīgām personām.

(107)

Pamatojoties uz 3.1.1. sadaļā aprakstīto vispārējo metodoloģiju, Komisija noteica, ka lielākā daļa ražojumu veidu, ko ASV ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārdeva iekšzemes tirgū, nebija identisks vai salīdzināms ar tiem, kas tika pārdoti eksportam, un tāpēc tie tika atzīti par nereprezentatīviem pamatregulas 2. panta 2. punkta izpratnē. Šiem ražojumu veidiem normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar vispārējo metodoloģiju. Pārējiem ražojumu veidiem normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām iekšzemes tirgū.

(108)

Vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, eksportēja uz Savienības tirgu ar saistīta importētāja ES starpniecību.

(109)

Neliela daļa ražojumu veidu netiek pārdoti tālāk tādā stāvoklī, kādā tie tiek importēti, jo saistītā persona ES tos apstrādā tālāk (sagriež). Tā kā šo ražojumu eksporta CIF vērtība, kas deklarēta uz Savienības robežas, ir neapstrādātu (nesagrieztu) ruļļu vērtība, Komisija noteica eksporta cenu eksportētajiem neapstrādātajiem (nesagrieztajiem) ruļļiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(110)

Tas tika paveikts, koriģējot cenu, par kādu importētais ražojums pirmo reizi tika pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā, attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp apstrādes izmaksas Savienībā, atbilstoši koriģējot, ņemot vērā svara zudumus, PVA izmaksas, kā arī attiecībā uz peļņu, lai panāktu cenas pielīdzināšanu neapstrādāta (nesagriezta) ruļļa cenai. Ja nebija pieejams cits pamatots atsauces punkts, tika pielietots nesaistītā importētāja peļņas apmērs.

(111)

Ražojumu veidiem, kas netika tālāk apstrādāti, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, koriģējot cenu, par kādu importētais ražojums pirmo reizi tika pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā, attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp PVA izmaksas, kā arī attiecībā uz nesaistītā importētāja peļņu.

(112)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un vienīgā ražotāja eksportētāja eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(113)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas kravu pārvadājumu, apstrādes, iepakošanas, kredītu un pēcpārdošanas izmaksām.

(114)

Attiecībā uz vienīgo ražotāju eksportētāju Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(115)

Sadarbības līmenis bija augsts. Tāpēc Komisija nolēma noteikt valsts mēroga dempinga starpību tādā apmērā kā vienīgajam ražotājam eksportētājam.

(116)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(117)

Savienībā attiecīgo ražojumu ražo seši uzņēmumi. Pamatojoties uz sūdzībā norādīto informāciju, Savienībā nav citu attiecīgā ražojuma Savienības ražotāju. Tāpēc šie seši ražotāji veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(118)

Kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 340 000 tonnu. Komisija šo skaitli aprēķināja, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, informāciju, kas saņemta no sūdzības iesniedzēja un visiem zināmajiem Savienības ražotājiem. Seši zināmie Savienības ražotāji veic līdzīgā ražojuma kopējo ražošanu Savienībā 100 % apmērā.

(119)

Komisija Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, kas attiecināmi uz a) visiem zināmajiem ražotājiem Savienībā, b) importu Savienībā no trešajām valstīm saskaņā ar Eurostat pārskatiem, kā arī atbilstoši datiem, ko attiecīgo valstu ražotāji, kas sadarbojas, bija iesnieguši.

(120)

Attiecībā uz Japānu liela daļa Japānas attiecīgā ražojuma importa uz Nīderlandi attiecīgajā periodā tika klasificēta ar konfidenciālu KN kodu (4). Tādēļ turpmāk sniegtajā tabulā par Savienības patēriņu un pārējās attiecīgajās tabulās par importa apjomiem un vērtībām sniegti diapazoni.

(121)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā attīstījās šādi:

(122)

Komisija ieguva datus visai aktivitātei par attiecīgo ražojumu un noteica, vai ražojums bija paredzēts pašpatēriņam vai brīvajam tirgum. Komisija noskaidroja, ka tikai neliela daļa (aptuveni 0,4 % no kopējā patēriņa) Savienības ražotāju produkcijas bija paredzēta pašpatēriņam. Šī daļa bieži tika vienkārši nodota un/vai piegādāta par transfertcenām uzņēmuma vai uzņēmumu grupas ietvaros turpmākai pakārtotai apstrādei. Ņemot vērā pašpatēriņa apmēru, tas neietekmē kaitējuma kopainu.

(123)

Sākot ar 2003. gadu, bija vērojams iepriekš nepieredzēts transformatoru pieprasījums, kā rezultātā attiecīgi pieauga pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma un cenas. Tas sekmēja gan transformatoru, gan OGES ražotāju būtisku jaudas palielināšanu visā pasaulē, sākot no 2003./2004. gada. Taču ar nelielu aizkavēšanos, taču ne vēlāk kā kopš 2011. gada pasaules (tostarp Savienības) tirgū sākās būtisks patēriņa samazinājums, kas ietekmēja arī transformatoru nozari.

(124)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par aptuveni 11 %. Patēriņa samazinājums radās galvenokārt pakārtoto nozaru, t. i., transformatoru ražotāju, pieprasījuma samazināšanās dēļ.

(125)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma imports jāvērtē kumulatīvi.

(126)

Visas dempinga starpības, kas noteiktas attiecībā uz importu no ĶTR, Japānas, Korejas, Krievijas un ASV, bija lielākas nekā pamatregulas 9. panta 3. punktā noteiktā de minimis robežvērtība.

(127)

Importa apjoms no katras attiecīgās valsts nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē.

(128)

Konkurences apstākļi starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un līdzīgo ražojumu arī bija līdzīgi.

(129)

Importētie ražojumi konkurēja savstarpēji, kā arī ar Savienībā ražotajiem attiecīgajiem ražojumiem, jo tie tika pārdoti līdzīgām gala pircēju kategorijām.

(130)

Tādējādi visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji bija izpildīti, un imports no attiecīgajām valstīm tika pārbaudīts kumulatīvi kaitējuma noteikšanai.

(131)

Kumulatīvā novērtējuma atbilstību ir apstrīdējuši gan ASV, gan Japānas ražotāji eksportētāji. Tie apgalvoja, ka to imports attiecīgajā periodā samazinājās un ka tie nenoteica cenas, kas būtu zemākas par Savienības ražotāju cenām.

(132)

Neraugoties uz to, ka attiecīgajā periodā imports no Japānas un ASV samazinājās, šis imports par dempinga cenām ir arī veicinājis cenu spiedienu attiecīgajam ražojumam ES tirgū. To imports tiek pārdots par dempinga cenām, un to ražojumi nepārprotami konkurē ar Savienības ražojumiem, kā arī ar citu ražotāju eksportētāju ražojumiem. Nosacījumi tam, lai piemērotu importa no piecām valstīm ietekmes kumulatīvo novērtējumu, vēl arvien tiek izpildīti. Visu veidu OGES, tostarp Japānas un ASV ražotāju eksportētāju pārdotie veidi, tiek pārdoti transformatoru seržu ražošanai, un tie tiek pārdoti vienai un tai pašai salīdzinoši šaurajai pircēju grupai. Tāpēc Komisija provizoriski noraidīja šos apsvērumus.

(133)

Komisija noteica importa apjomu, balstoties uz Eurostat un uz attiecīgo valstu ražotāju, kas sadarbojās, iesniegtajiem datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat.

(134)

Kā minēts iepriekš, liela daļa Japānas attiecīgā ražojuma importa uz Nīderlandi attiecīgajā periodā tika klasificēta ar konfidenciālu KN kodu. Tādēļ turpmāk esošajā tabulā par importu no attiecīgajām valstīm ir sniegti vērtību diapazoni.

(135)

Imports no attiecīgajām valstīm Savienībā attīstījies šādi:

(136)

Tabulā redzams, ka absolūtos skaitļos imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās. Taču importa uz Savienību par dempinga cenām kopējā tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par aptuveni trīs procentpunktiem.

(137)

Komisija noteica importa cenas, balstoties uz Eurostat datiem un uz attiecīgo valstu ražotāju, kas sadarbojās, iesniegtajiem datiem.

(138)

Vidējās svērtās cenas dinamika importam Savienībā no attiecīgajām valstīm bija šāda:

(139)

Importa par dempinga cenām vidējās cenas samazinājās no 1 813 EUR par tonnu 2011. gadā līdz 1 263 EUR par tonnu izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā vidējā vienības cena importam par dempinga cenām samazinājās par aptuveni 30 %.

(140)

Komisija novērtēja cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(141)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultātu izteica kā procentuālo daļu no Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā.

(142)

Neraugoties uz cenu kritumu, vidēji ražotāji eksportētāji nenoteica cenas, kas būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Kopumā Savienības ražošanas nozares cenas bija diezgan līdzīgas vai arī nedaudz augstākas. Salīdzinājuma rezultāts kopumā liecināja par cenu samazinājuma neesamību. Tika konstatēts, ka tikai viens Japānas ražotājs eksportētājs samazināju cenu, kas bija par 0,50 % zemāka par Savienības ražošanas nozares cenām.

(143)

Taču cenu samazinājuma neesība nenozīmē, ka eksporta cenas nebūtu varējušas izraisīt kaitējumu. Savienības ražošanas nozares cenas ietekmēja spēcīgais cenu samazinājums, ko radīja imports par dempinga cenām. Pasaules tirgus jaudas pārpalikuma rezultātā uzņēmējdarbības uzplaukuma dēļ 2003.–2010. gadā attiecīgajā periodā palielinājās konkurence starp Savienības ražotājiem un ražotājiem eksportētājiem.

(144)

Agresīvās cenu stratēģijas īpaši attiecās uz Savienības tirgu, un ražotāji eksportētāji tās varēja saglabāt ilgāk nekā Savienības ražotāji šādu iemeslu dēļ: pirmkārt, ražotāju eksportētāju tirgus daļa savas valsts tirgū ir daudz lielāka nekā Savienības ražotāju tirgus daļa Savienībā. Savienības tirgus ir atvērts tirgus, savukārt, kā minēts iepriekš 3.3.1. punktā “Analogā valsts”, attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju iekšējais tirgus citiem konkurentiem, tostarp Savienības ražotājiem, nav viegli apgūstams; otrkārt, vairums ražotāju eksportētāju savos izcelsmes tirgos gūst lielu peļņu, kas tiem sniedz drošu rezervi, ļaujot ES tirgū ražojumus pārdot par dempinga cenām vai pat ar zaudējumiem. Konkrēti Japānas un ASV ražotāji eksportētāji Savienības tirgū pārdod ražojumus ar zaudējumiem. Attiecīgajā periodā Savienības ražotāji strādāja ar zaudējumiem gan ES tirgū, gan arī ārpus ES.

(145)

Šādos apstākļos jautājums par to, vai ražotāji eksportētāji pārdod vai nepārdod ražojumus zem ES ražošanas nozares cenas, kas rada zaudējumus, nav izšķirošs. Kaitējuma noskaidrošanas noteicošais faktors ir tāds, ka Savienības ražotājiem nav citu iespēju, kā vien pārdot ražojumus zem pašizmaksas, lai pasargātu savu tirgus daļu un saglabātu ražošanas ekonomiskuma līmeni lielā cenu spiediena dēļ, kas radīts uz to pārdošanas cenām.

(146)

Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka nepieciešamas korekcijas attiecībā uz kvalitātes atšķirībām starp tās ražotāja eksportētāja saražoto un pārdoto attiecīgo ražojumu un Savienības ražošanas nozares ražoto līdzīgo ražojumu. Šis apgalvojums ir balstīts uz to, ka tā paša veida attiecīgajam ražojumam, ko saražojis šis ražotājs eksportētājs, būs ievērojami zemāka kvalitāte nekā Savienības ražošanas nozares ražojumam.

(147)

Šis apgalvojums bija nepamatots, un faktiski lietā nebija pierādījumu, ka starp vienāda veida Krievijas eksporta ražojumu un Savienības ražojumu būtu vērojamas kvalitātes atšķirības. Tādēļ šis apgalvojums tika provizoriski noraidīts. Taču attiecībā uz ražojuma veidu taisnīgu salīdzinājumu tika provizoriski pieņemts, ka Krievijas “otrās un trešās izvēles” attiecīgais ražojums nebūtu salīdzināms ar Savienības ražošanas nozares “pirmās un otrās izvēles” ražojumiem.

(148)

Vēl kāds apgalvojums attiecās uz tirdzniecības līmeni. Tika izteikts apgalvojums, ka korekcija ir nepieciešama tirdzniecības līmeņu atšķirības dēļ un ka NLMK pārdod vienīgi, izmantojot tirgotāju, savukārt ES uzņēmumi pārdod arī nepastarpināti gala lietotājiem. Taču arī šis apgalvojums tika provizoriski noraidīts, jo izmeklēšanā netika konstatēts, ka šādai tirdzniecības līmeņu atšķirībai būtu kāda ietekme uz cenām. Un konkrēti netika pamatots, ka būtu konsekventas un ievērojamas cenu atšķirības starp minētajiem tirdzniecības līmeņiem.

(149)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtēja visus ekonomikas rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nenošķīra makroekonomiskus un mikroekonomiskus kaitējuma rādītājus, jo visi zināmie Savienības ražotāji veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta izpratnē. Komisija izvērtēja kaitējuma rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti visu zināmo Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem, un no sūdzības iesniedzēja saņemtajiem datiem.

(150)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

(151)

Visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 17,2 %.

(152)

Paziņotie jaudas skaitļi attiecas uz tehnisko jaudu, kas nozīmē, ka ir ņemtas vērā nozarē par standartu pieņemtas korekcijas par uzstādīšanas laiku, apkopi, vājās vietas un citas ierastās pārtrauces. Attiecīgajā periodā jauda nedaudz pieauga.

(153)

Daži Savienības ražotāji attiecīgajā periodā ir veikuši ieguldījumus esošā ražošanas aprīkojuma modernizācijā ar mērķi ražot ražojumu veidus ar proporcionāli augstāku caurlaidību nekā parastajiem ražojumu veidiem. Taču tas neietekmēja ražošanas jaudu attiecīgajā periodā.

(154)

Jaudas izmantošanas līmeņa samazināšanās iemesls bija neliels ražošanas jaudas pieaugums vienlaicīgi ar ražošanas apjoma kritumu. Attiecīgajā periodā samazinājums bija par 15 procentpunktiem.

(155)

Attiecībā uz Japānu liela daļa Japānas attiecīgā ražojuma imports uz Nīderlandi attiecīgajā periodā tika klasificēts ar konfidenciālu KN kodu. Tādēļ turpmākā tabulā, kurā ir atspoguļoti pārdošanas apjomi un tirgus daļa, ir sniegti vērtību diapazoni.

(156)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

(157)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā saruka par 11,4 % no aptuveni 189 000–204 000 tonnām 2011. gadā līdz 167 000–182 000 tonnām IP. Samazinājums sākās vēl pirms attiecīgā perioda, jo 2010. gadā Savienības ražošanas nozares apjoms bija 210 693 tonnas.

(158)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa nedaudz samazinājās no 51,7 %–58,4 % līdz 51,1 %–57,6 %). Jāuzsver, ka samazinājums sākās vēl pirms attiecīgā perioda, jo 2010. gadā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa vēl bija 60,6 %. Šis tirgus daļas samazinājums sakrita ar laiku, kad samazinājās patēriņš, taču Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums pārsniedza patēriņa samazinājumu. Turklāt ražotāju eksportētāju radītā nemitīgā cenu spiediena dēļ Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt pārdošanas cenu, lai novērstu turpmāku tirgus daļas sarukumu.

(159)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par aptuveni 11 %, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 11,4 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare zaudēja nelielu tirgus daļu pretstatā importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļai, kas attiecīgajā periodā nedaudz pieauga.

(160)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

(161)

Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā būtiski samazinājās pieņemto lēmumu samazināt ražošanu dēļ. Tā rezultātā attiecīgajā periodā darbaspēks samazinājās par 9 procentiem. Savienības ražošanas nozares darbaspēka produktivitāte, ko nosaka kā ražošanas izlaide uz nodarbināto gadā, samazinājās lēnāk nekā faktiskās ražošanas sarukums. Taču pēdējais rādītājs nav uzskatāms par būtisku, lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozare ir efektīva, īpaši tāpēc, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā ir ražojuši ražojumu veidus ar proporcionāli augstāku caurlaidību. Patiesībā augstas caurlaidības attiecīgā ražojuma veidu ražošanai ir nepieciešams plānāks materiāls un līdz ar to mazāks apjoms, neraugoties uz papildu izmaksām, kas nepieciešamas šāda attiecīgā ražojuma veida ražošanai.

(162)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā attiecīgo valstu importa apjomu un cenas, faktisko lielo dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nebūtiska.

(163)

Lai gan pret Krieviju laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam un pret ASV laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam bija ieviesti pasākumi, šobrīd ES nav noteikti tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret šo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami jauni dati, lai novērtētu iespējamo agrāk veikto dempinga darbību ietekmi.

(164)

Savienības ražotāju vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

(165)

Tabula iepriekš atspoguļo Savienības vienības pārdošanas cenu attīstību salīdzinājumā ar atbilstīgām ražošanas izmaksām, ko galvenokārt veido izejmateriālu iegāde, t. i., karstie velmējumi ruļļos, kas vidēji ir apmēram 50–58 % no kopējām ražošanas izmaksām attiecīgajā periodā. Tajā redzams būtisks Savienības ražošanas nozares cenu kritums. Attiecīgajā periodā pārdošanas cenas vidēji ir samazinājušās vairāk nekā to attiecīgās izmaksas. Turklāt attiecīgajā periodā, izņemot 2011. gadu, pārdošanas cenas vidēji ir bijušas zemākas nekā vienības ražošanas izmaksas. Tā rezultātā Savienības ražotājiem radās būtiski zaudējumi, un šī situācija sakrīt ar laikposmu, kad vidējās importa cenas par dempinga cenām būtiski samazinājās, tādējādi radot ilgstošu spiedienu uz Savienības ražotājiem. Savienības ražotāji bija spiesti būtiski samazināt pārdošanas cenas, cenšoties saglabāt tirgus daļu.

(166)

Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

(167)

Attiecīgajā periodā darbinieku vidējā alga nedaudz pieauga, taču šis pieaugums vēl arvien bija zem vidējā algu pieauguma Savienībā. Kā skaidrots 161. apsvērumā, nodarbinātība jebkurā gadījumā ir samazinājusies.

(168)

Savienības ražotāju krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

(169)

Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās saglabājās salīdzinoši stabili. Vairums līdzīgo ražojumu Savienības ražošanas nozarē tiek saražoti atbilstoši konkrētiem lietotāju pasūtījumiem. Tāpēc krājumus nevar uzskatīt par būtisku nozares kaitējuma rādītāju.

(170)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

(171)

Komisija Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, tīros zaudējumus pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Kā norādīts 164. apsvēruma tabulā, vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā samazinājās par 26,5 %, jo imports par dempinga cenu radīja spēcīgu cenas spiedienu. Turklāt, ja 2011. gadā Savienības ražotāji vēl sasniedza peļņas slieksni, zaudējumi 2012. un 2013. gadā ievērojami palielinājās, IP sasniedzot līmeni līdz pat – 22 %, neraugoties uz Savienības ražošanas nozares centieniem optimizēt izmaksas, tostarp izziņotos darbaspēka samazinājumus un pagaidu darba vienošanās.

(172)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence līdzinājās rentabilitātes lejupejošajai tendencei un kļuva negatīva vai gandrīz neilgtspējīga.

(173)

Neraugoties uz attiecīgajā periodā piedzīvotajiem zaudējumiem, ieguldījumi visos attiecīgā perioda gados saglabājās virs 23 miljoniem euro. Šie ieguldījumi galvenokārt bija saistīti ar iekārtu uzlabojumiem, lai ražotu augstas caurlaidības attiecīgā ražojuma veidus.

(174)

Ienākums no ieguldījumiem būtībā ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Piedzīvoto zaudējumu dēļ ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā ir bijis negatīvs. Tas būtībā atbilda tādai pašai lejupejošai tendencei kā rentabilitāte. Attiecīgajā periodā piedzīvotie zaudējumi ietekmēja kapitāla palielināšanas iespējas. Piemēram, kāds Savienības ražotājs ir uz 2015. gadu atlicis lielus ieguldījumus, lai attīstītu augstas caurlaidības OGES veidus.

(175)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija attiecīgajā periodā būtiski pasliktinājās, neraugoties uz Savienības ražošanas nozares konkrētu rīcību attiecīgajā periodā, lai uzlabotu efektivitāti, samazinot izmaksas un ierobežojot ražošanas izmaksas, tostarp izziņojot darbaspēka samazinājumus un pagaidu darba vienošanās. Zaudējumi no – 0,8 % 2011. gadā pieauga līdz – 22,3 % IP. Turklāt, salīdzinot ar 2010. gadu, peļņas sarukums ir vēl lielāks, jo Savienības ražošanas nozare vēl 2010. gadā spēja gūt peļņu 14 % apmērā.

(176)

Tāpat pārdošanas apjomi Savienības tirgū samazinājās par 11,4 %, cenas par pārdošanas vienību samazinājās par 26,5 %, ražošana samazinājās par 17,2 %, savukārt ražošanas jaudas izmantojums saruka par 15 procentiem. Nodarbinātība samazinājās par 9 procentiem. Tā rezultātā zaudējumi sasniedza tādu līmeni, kas vairāk nav ilgtspējīgs.

(177)

Šīs lietas konkrētajos apstākļos, kur ražotāji eksportētāji kopumā nenoteica zemākas cenas kā Savienības ražošanas nozarē, noteicošs faktors, lai noteiktu kaitējumu, ir tas, ka Savienības ražotāji bija spiesti pārdot zem pašizmaksas, jo liela daļa ražotāju eksportētāju ne vien pārdeva par dempinga cenām, bet pat zem pašizmaksas, līdz ar to radot būtisku spiedienu uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(178)

Attiecīgajā periodā piedzīvoto zaudējumu dēļ, kas radās iepriekš aprakstīto faktoru rezultātā, arī citi rādītāji, piemēram, naudas plūsma, ienākumi no ieguldījumiem, arī sekoja tādai pašai lejupejošai tendencei kā rentabilitātes rādītājs.

(179)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā izmeklēšanas posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, par ko liecina visi galvenie zaudējumu rādītāji, pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(180)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai bija citi zināmie faktori, kas tajā pašā laikā varētu būt radījuši zaudējumus Savienības ražošanas nozarei. Komisija nodrošināja, ka iespējamie kaitējums, ko izraisījuši citi faktori, kuri nav saistīti ar importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, netiek attiecināti uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir: ekonomikas krīze un pieprasījuma samazinājums, nepietiekama Savienības ražotāju konkurētspēja, imports no trešajām valstīm, Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji un Eiropas tērauda nozares “iespējamais jaudas pārpalikums”.

(181)

Ražotāju eksportētāju pārdošanas cenas vidēji samazinājās no 1 813 EUR/t 2011. gadā līdz 1 263 EUR/t IP laikā. Attiecīgajā periodā nemitīgi samazinot vienības pārdošanas cenu, attiecīgo valstu ražotāji spēja palielināt savu tirgus daļu (no 40,2 %–46,9 % 2011. gadā līdz 41,8 %–48,3 % IP laikā). Šā cenu krituma rezultātā attiecīgajā periodā sākās pieauga cenu konkurence starp Savienības ražotājiem un ražotājiem eksportētājiem.

(182)

Attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju krasais cenu samazinājums attiecīgajā periodā, bieži zem pašizmaksas, Savienības ražošanas nozarei izraisīja kaitējumu: Savienības ražotājiem nebija citas izvēles, kā sākt cenu samazinājumu, pārdodot produkciju ar zaudējumiem, lai saglabātu zināmu pārdošanas apjomu un tirgus daļu. Taču tas radīja negatīvu ietekmi uz nozares rentabilitāti, kas IP kļuva negatīva un sasniedza – 22,3 % līmeni, kas nav ilgtspējīgs. Neapšaubāmi, ja Savienības ražošanas nozare cenas nebūtu samazinājusi zem pašizmaksas, tā ļoti ātri būtu zaudējusi tirgus daļu un būtu bijusi spiesta samazināt ražošanu un slēgt ražotnes.

(183)

Ievērojot nepārprotami konstatēto laika sakritību starp importu par dempinga cenām, kas nemitīgi samazinājās, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma zudumu un cenu samazinājumu, kā rezultātā tā strādāja ar zaudējumiem, no otras puses, tiek secināts, ka imports par dempinga cenām bija iemesls zaudējumiem, kādus cieta Savienības ražošanas nozare. Pat, ja cenas netiktu ilgstoši noteiktas zemākas, tiek īstenota agresīva cenu noteikšana – galvenokārt Savienības tirgū –, ko ilgtermiņā varētu saglabāt vienīgi ražotāji eksportētāji. Tāda situācija ir tāpēc, ka atšķirībā no Savienības ražotājiem tie būtībā var gūt lielu peļņu iekšējā tirgū, kur tiem ir ļoti lielas tirgus daļas.

(184)

Ekonomikas krīze attiecīgajā periodā radīja pieprasījuma samazinājumu ES, kam sekoja pārdošanas cenu samazināšanās. Taču, lai gan krīze ietekmēja OGES tirgus visā pasaulē, jāatzīmē, ka ražotāju eksportētāju valstu iekšējos tirgos netika konstatēts līdzīgs kaitējums. Uzskatāms pierādījums ir tas, ka USTR (5) konstatēja (2014. gada septembra publikācija Nr. 4491, VII. daļa, Secinājumi, 36. lpp.), ka ASV ražošanas nozare šobrīd necieš būtisku kaitējumu. Turklāt Japānas, Krievijas un Korejas ražotāji attiecīgajā iekšzemes tirgū ražojumu dažkārt pārdeva ar būtisku peļņu.

(185)

Var provizoriski secināt, ka ekonomikas krīze nav ES ražošanas nozares ciestā kaitējuma galvenais iemesls un tā nepārtrauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei izraisīto kaitējumu.

(186)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka Savienības ražotāji nav pietiekami konkurētspējīgi salīdzinoši augstāku izejmateriāla izmaksu, enerģijas (galvenokārt elektrības) un darba izmaksu dēļ.

(187)

Savienības ražotāji, iespējams, būtu salīdzinoši neizdevīgākā stāvoklī, ja to izejmateriālu un elektrības cenas tiktu salīdzinātas ar noteiktiem ražotājiem eksportētājiem, piemēram, Krievijā un ASV.

(188)

Taču šie apsvērumi nesniedz pietiekamu skaidrojumu par to, kāpēc Savienības ražošanas nozare gados pirms attiecīgā perioda vēl arvien bija spējīga strādāt ar peļņu, ņemot vērā to, ka šis iespējamais salīdzinoši neizdevīgākais stāvoklis izmaksu ziņā, visticamāk, pastāvēja arī iepriekšējā periodā. Turklāt, sākot ar 2011. gadu, Savienības ražošanas nozare panāca izmaksu ietaupījumus, kā rezultātā samazinājās darba izmaksas un ražošanas vienības izmaksas. Tāpēc šis apgalvojums tiek provizoriski noraidīts.

(189)

Citu trešo valstu importa apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

(190)

Imports no attiecīgajām valstīm veido lielāko daļu no visa importa Savienībā. Kopumā attiecīgajā periodā cits imports samazinājās par 63,8 %. Ņemot vērā mazo importa apjomu (1 891 tonnas) un nelielo tirgus daļu (0,6 %) IP beigās, nepārprotami nav norādes, kas liecinātu, ka cits imports būtu izraisījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(191)

Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

(192)

Savienības ražotāju eksporta pārdošana (apjoms) nesaistītiem pircējiem attiecīgajā periodā samazinājās par 22,7 %. Lai spētu konkurēt ar citiem ražotājiem trešo valstu tirgos, ES ražotāji bija spiesti samazināt eksporta cenu. Taču eksporta apjoms sasniedza 45,6 % no kopējā ražošanas apjoma IP beigās, salīdzinot ar 48,9 % 2011. gadā, kas nozīmē zaudējumus 3,3 procentpunktu apmērā salīdzinoši neilgā laikposmā.

(193)

Attiecīgi Savienības ražotāju eksporta rezultāti arī sekmēja kaitējuma izraisīšanu, taču ne tādā apmērā, lai tas pārtrauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozares ciesto kaitējumu šādu iemeslu dēļ: pirmkārt, zemāka vienības pārdošanas cena (1 139 EUR par tonnu eksporta tirgos), ko Savienības ražotāji noteica, salīdzinot ar ES tirgū noteikto cenu (1 235 EUR par tonnu), vērtējama, ņemot vērā to, ka tas ietver lielu daļu otršķirīgas kvalitātes OGES no ES ražotājiem, ko lielākoties eksportē un pārdod ar atlaidi, salīdzinot ar to augstākās kvalitātes OGES; otrkārt, pārdošanas apjoms ES (172 410 tonnas), salīdzinot ar eksporta apjomu (155 239 tonnas), veido lielāko daļu Savienības ražotāju pārdošanas apjoma; treškārt, eksporta rezultātu pavājināšanās ir saistīta ar to, ka attiecīgo valstu, kas ir būtiski Savienības tirdzniecības partneri, tirgi ir samērā noslēgti un grūti apgūstami. Šādā kontekstā tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rezultāti ir saglabāti augstā līmenī. Situācijā, ko ietekmēja izteikts cenu spiediens, ko izraisīja imports par dempinga cenām, kas bieži bija zem pašizmaksas, ja eksporta pārdošana nebūtu saglabāta tādā pašā līmenī, apjomradītu ietaupījumu zaudējums un Savienības ražošanas nozares produkcijas vienības izmaksu ietekme būtu bijusi vēl lielāka.

(194)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei, kurā ietilpst vertikāli integrēti tērauda ražotāji, izraisītā kaitējuma iemesls nav bijis vis imports no attiecīgajām valstīm, bet gan Savienības tērauda nozares strukturālās problēmas, piemēram, jaudas pārpalikums.

(195)

Taču šā faktora negatīvo ietekmi nevar piedēvēt ES OGES ražotājiem. Kā norādīts kaitējuma analīzē, Savienības ražotāji veica konkrētus pasākumus, lai uzlabotu efektivitāti; piemēram, ražošanas apjoms tika samazināts par 70 482 tonnām (– 17,2 %), nodarbināto skaits samazinājās par 251 pilna laika darbinieku (– 9 %), un arī vienības izmaksas samazinājās par 11 %.

(196)

Turklāt parastajiem attiecīgā ražojuma veidiem Savienības tirgū nav vērojams būtisks jaudas pārpalikums. Turklāt, tā kā Savienības ražotāji pāries uz zemāku magnētisko zudumu ražojuma kombināciju, jauda, kas nepieciešama, lai ražotu parastos attiecīgā ražojuma veidus, turpinās sarukt.

(197)

Pagaidām izmeklēšanā nav konstatētas tādas Savienības strukturālas problēmas, ko varētu uzskatīt par kaitējuma iemeslu. Drīzāk Savienības ražošanas nozares problēma ir saistīta ar to, ka Japānas, Korejas, ASV un ĶTR importa par dempinga cenām dēļ Savienības ražotāji nevar ražot (un pārdot) augstākas caurlaidības attiecīgā ražojuma veidus par arvien zemākām cenām. Tāpat Savienības ražotāji sastopas ar līdzsvara trūkumu piedāvājumā, kas attiecas uz attiecīgā ražojuma parastajiem veidiem, Krievijas importa par dempinga cenām dēļ, kas papildus pazemina šā attiecīgā ražojuma veida cenas. Tāpēc iespējamais jaudas pārpalikums, ja tāds ir, ir drīzāk importa par dempinga cenām sekas, nevis Savienības ražošanas nozarei izraisītā kaitējuma cēlonis.

(198)

Krievijas ražotāju eksportētāju grupa apgalvoja, ka kaitējums attiecas vienīgi uz augstas kvalitātes kategorijām, nevis uz parasto OGES segmentu, kas, kā tika apgalvots, ir ilgtspējīgs ražošanas un pārdošanas apjomu ziņā. Tādējādi eksportu no Krievijas šajā gadījumā nevarot uzskatīt par kaitējuma iemeslu.

(199)

Taču visi Savienības ražotāji, tostarp tie, kuri ražo vienīgi parastos OGES veidus, cieta būtisku kaitējuma ražošanas apjoma, pārdošanas apjoma, tirgus daļas, pārdošanas cenu un rentabilitātes ziņā. Tas nepārprotami liecināja, ka šis apgalvojums nebija pamatots.

(200)

Provizoriski tika nodibināta cēloņsakarība starp Savienības ražotājiem izraisīto kaitējumu un importu no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām. Ir vērojama nepārprotama sakritība starp straujo samazinājumu, īpaši importa par dempinga cenām līmenī, un Savienības rezultātu pasliktināšanos. Savienības ražošanas nozare centās saglabāt cenas līmeni 2011. gadā, taču pēc tam tai nebija citas iespējas, kā vien pielāgoties cenas līmenim, ko noteica imports par dempinga cenām, lai saglabātu tirgus daļu vai vismaz izvairītos no tās samazināšanās. Tā rezultātā radās zaudējumi, kas nav ilgtspējīgas sekas.

(201)

Komisija ir izšķīrusi un nodalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no zaudējumiem, ko izraisījis imports par dempinga cenām. Provizoriski netika secināts, ka citi noteiktie faktori, kā ekonomikas krīze, apgalvojums par nepietiekamo ES ražošanas nozares konkurētspēju, imports no trešajām valstīm, Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji vai Savienības ražošanas nozares jaudas pārpalikums, pārtrauktu iepriekš konstatēto cēloņsakarību, pat ievērojot to iespējamo apvienoto ietekmi. Patēriņa samazinājums, kā arī Savienības ražošanas nozares eksporta rezultāti, iespējams, zināmā mērā sekmēja kaitējumu, taču, ja nebūtu noticis nemitīgs cenu samazinājums importam par dempinga cenām, situācija Savienības ražošanas nozarē noteikti nebūtu bijusi ietekmēta tik lielā mērā. Jo īpaši pārdošanas cenas nebūtu samazinājušās līdz tik zemam līmenim.

(202)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka attiecīgo valstu imports par dempinga cenām ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka citi faktori – ne atsevišķi, ne kopā – nav pārtraukuši cēloņsakarību.

(203)

Neraugoties uz to, ka ir izdarīts secinājums par dempingu, kas rada zaudējumus, Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai tā var nepārprotami secināt, ka pasākumu noteikšana šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs. Savienības interešu noteikšana bija balstīta uz visu iesaistīto interešu novērtējumu, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju, lietotāju un publiskās politikas interesēm saistībā ar attiecīgo ražojumu, kā tas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/125/EK (6) (“Ekodizaina direktīva”).

(204)

Savienības ražošanas nozare atrodas dažādās dalībvalstīs (Apvienotajā Karalistē, Francijā, Vācijā, Čehijā, Polijā un Zviedrijā), un tajā ir tieši nodarbināti vairāk nekā 2 500 darbinieku saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(205)

Izmeklēšanā sadarbojās visi zināmie ražotāji. Neviens no zināmajiem ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas uzsākšanu. Kā parādīts iepriekš, analizējot kaitējuma rādītājus, situācija Savienības ražošanas nozarē kopumā pasliktinājās, un to negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām.

(206)

Ir paredzams, ka pagaidu antidempinga maksājumu piemērošana atjaunos godīgus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū, apturot cenu samazinājumu un ļaujot Savienības ražošanas nozarei atkopties. Tā rezultātā palielinātos Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, tuvojoties līmeņiem, kas uzskatāmi par nepieciešamiem šajā kapitālietilpīgajā nozarē. Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Tiek atgādināts, ka visi kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Īpaši pasliktinājās ar visu zināmo Savienības ražotāju finanšu darbību saistītie kaitējuma rādītāji, piemēram, rentabilitāte un naudas plūsma. Tādēļ ir svarīgi, lai cenas tiktu atjaunotas tādā līmenī, kas būtu virs dempinga cenām vai vismaz neradītu zaudējumus, lai ļautu visiem dažādajiem ražotājiem darboties Savienības tirgū godīgas tirdzniecības apstākļos. Ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa turpmāka pasliktināšanās.

(207)

Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs. Jebkādu antidempinga pasākumu piemērošana ļautu Savienības ražošanas nozarei atkopties no konstatētajām zaudējumus izraisošā dempinga sekām.

(208)

Nesaistīto importētāju atlase nebija nepieciešama, jo tikai divi nesaistītie importētāji pieteicās un pilnībā sadarbojās šajā izmeklēšanā, iesniedzot atbildi uz anketas jautājumiem.

(209)

Ar attiecīgo ražojumu saistītās darbības atbilda gandrīz 100 % no pirmā nesaistītā importētāja kopējā apgrozījuma, savukārt šādas darbības veidoja vien nelielu daļu no otrā importētāja kopējā apgrozījuma. Abi uzņēmumi bija pret iespējamo antidempinga pasākumu piemērošanu, jo tie uzskatīja, ka tas izraisītu attiecīgā ražojuma importa pārtraukšanu.

(210)

Pirmais nesaistītais importētājs pārtrauca darbību IP laikā. Šis nesaistītais importētājs ne vien tirgoja veselus ruļļus tieši Savienības pircējiem, bet veica arī apgriešanas un griešanas darbības pirms nosūtīšanas Savienības pircējiem.

(211)

Otrais importētājs ir importējis tikai nelielus attiecīgā ražojuma daudzumus, kas veidoja tikai nelielu apgrozījuma daļu. Pamatojoties uz to, tika provizoriski secināts, ka, ņemot vērā attiecīgā ražojuma ierobežoto daļu šā importētāja kopējā darbībā, pasākumu piemērošanai nebūtu būtiskas negatīvās ietekmes uz Savienības importētāja interesēm.

(212)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka pasākumu piemērošanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz ES importētāju interesēm.

(213)

Attiecīgais ražojums pamatā tiek izmantots kā galvenais materiāls spēka un sadales transformatoros. Transformatoru ražošana Eiropā ir labi iedibināta nozare, kas tradicionāli apkalpo lielos elektroenerģijas piegādātājus. Transformatoru nozare kopumā pieder lieliem rūpniecības koncerniem, kuri darbojas vispasaules mērogā. Taču tirgū darbojas arī daži mazāki neatkarīgi uzņēmumi, un daži no tiem darbojas noteiktā tirgus nišā, piemēram, seržu griešanā.

(214)

Attiecīgais ražojums lietotājiem tiek uzskatīts par būtisku izmaksu posteni. Pamatojoties uz apkopotajiem datiem, attiecīgā ražojuma kā izejmateriāla izmaksas ir aptuveni 6–13 % apmērā no kopējām transformatoru ražošanas izmaksām. Atsevišķos izņēmuma gadījumos izmaksas var būt augstākas ierobežotam skaitam starpniekuzņēmumu, kas atrodas starp attiecīgā ražojuma ražotājiem un transformatoru ražotājiem. Šo starpniekuzņēmumu darbības aprobežojas ar garenvirziena griešanu nepieciešamajā platumā un lamināciju griešanu atbilstoši transformatoru ražotāju ruļļu specifikācijām un/vai seržu montāžu transformatoriem.

(215)

Daži lietotāji apgalvoja, ka ražotāju eksportētāju ražojumi ir kvalitatīvāki magnētisko zudumu un trokšņa līmeņu ziņā. Viņi arī apgalvoja, ka, ja tiktu piemēroti pasākumi, Savienības ražošanas nozarei trūktu jaudas, lai piegādātu lietotājiem īpaši augstas caurlaidības ražojumu veidus, kā rezultātā veidotos nepietiekams piedāvājums.

(216)

Tāpat tika apgalvots, ka imports no attiecīgajām valstīm bija nepieciešams, lai uzņēmumiem, kas importē un izmanto OGES ražojumus, piešķirtu lielākas iespējas izvēlēties izdevīgu piedāvājumu. Attiecīgi tie apgalvoja, ka pasākumu piemērošana pazeminātu to konkurētspēju attiecībā pret ražotājiem, kas atrodas ārpus Savienības, arī tāpēc, ka pasākumu piemērošana veicinātu būtisku cenas pieaugumu. Šāds cenas pieaugums sekmētu pasūtījumu un Savienības tirgus daļas zaudējumu, kā arī tā rezultātā varētu tikt pieņemts lēmums pārvietot ražošanu ārpus Savienības.

(217)

Lai novērtētu šos divus galvenos apsvērumus, Komisija ņēma vērā turpmāk izklāstīto tirgus struktūru. Attiecīgā ražojuma ražotāju skaits visā pasaulē aprobežojas ar 16 lielajiem ražotājiem. Japānā un ASV ir katrā pa diviem ražotājiem, pa vienam Krievijā un Korejā, savukārt ĶTR – četri, bet Savienībā – seši (piecas tērauda ražotnes un viens griešanas centrs). Līdz ar to Savienības tirgū ir vislielākais ražotāju skaits. Japānas un ASV izplatītāju tīkls Savienībā ir sevišķi labi organizēts, jo šo valstu ražotājiem ir savi tehniskās apkopes centri un/vai saistīti importētāji Savienībā. Turklāt no šiem 16 ražotājiem, šķiet, ne visi ražotāji spēj nodrošināt attiecīgā ražojuma augstas caurlaidības veidus. Attiecīgā ražojuma augstas caurlaidības veidu ražotāji atrodas Savienībā, ASV, Japānā, Korejā un ĶTR.

(218)

Kas attiecas uz lietotāju pozīcijām, izmeklēšanā tika noskaidrots, ka lietotāji, kuri sadarbojās un kopā veidoja aptuveni 40 % no visa OGES importa no attiecīgajām valstīm, IP laikā iegādājās attiecīgi 48 % no attiecīgo valstu ražotājiem un 52 % no Savienības ražotājiem.

(219)

Attiecībā uz lietotāju apgalvojumiem, ka pasākumu piemērošana veicinātu attiecīgā ražojuma nepietiekamu piedāvājumu, Komisija atzīmē, ka antidempinga maksājumu mērķis nav slēgt Savienības tirgu jebkādam importam, bet atjaunot godīgu tirdzniecību, likvidējot zaudējumus radoša dempinga ietekmi. Nav sagaidāms, ka imports no attiecīgajām valstīm tādēļ tiks pārtraukts, tas turpināsies, bet ar tādu cenu līmeni, kas ir augstāks par dempinga cenām vai vismaz nerada zaudējumus.

(220)

Kas attiecas uz attiecīgā ražojuma kvalitāti, Japānas ražotāja ražojums OGES un transformatoru nozarē tiek uzskatīts par kvalitātes etalonu. Taču divi Savienības ražotāji ir vispāratzīti kā spējīgi ražot noteiktas kvalitātes attiecīgā ražojuma veidus, kam piemīt zemi magnētiskie zudumi. Turklāt, pateicoties Komisijas Regulas (ES) Nr. 548/2014 (7) (Ekodizaina regula) piemērošanas pirmajam posmam, citi Savienības ražotāji šobrīd pietuvojas kvalitātes ziņā un ir nolēmuši sākt ražot ražojumus ar proporcionāli augstāku caurlaidību nekā parastajiem attiecīgā ražojuma veidiem (skatīt turpmāk).

(221)

Ja netiktu piemēroti antidempinga maksājumi, tiktu zaudēta pārliecība, ka Savienības ražošanas nozare turpmāk varētu izstrādāt tās augstas caurlaidības OGES veidus, kas ir nepieciešami Regulas (ES) Nr. 548/2014 1. posma ieviešanai, ņemot vērā kopš 2011. gada radušos uzkrātos zaudējumus.

(222)

Ņemot vērā Savienības ražotāju brīvo ražošanas jaudu un to pašreizējo stratēģiju, kas paredz tuvākajā nākotnē ražot proporcionāli augstākas caurlaidības nekā parasto ražojumu veidus, nav uzskatāms par iespējamu tas, ka Savienības ražošanas nozarei nebūtu pietiekamas jaudas, lai nodrošinātu piedāvājumu lietotāju nozarei, īpaši noteiktus augstas caurlaidības veidus. Attiecībā uz to Savienības ražotāji lēš, ka tie spētu 2015. gadā saražot 144 000 tonnas augstas caurlaidības ražojumu veidus.

(223)

Viens lietotājs šīs aplēses ir apstrīdējis, apgalvojot, ka Savienības ražošanas nozare 2015. gadā spēj saražot tikai līdz 90 000 tonnām augstas caurlaidības veidus. Tā kā šim apgalvojumam papildu pamatojums netika sniegts, Komisija šajā posmā nevarēja pārliecināties par tā patiesumu. Taču, pat ja lietotāja aplēses būtu izrādījušās pareizas, proti, Savienības ražotāju jauda nebūtu pietiekama, lai apmierinātu Savienības pieprasījumu pēc augstas caurlaidības ražojumu veidiem nākotnē, tas nebūtu noteicošais faktors. Savienības interešu pārbaudē nav nepieciešams pierādīt to, ka Savienības pieprasījumu būtu pilnībā jāspēj apmierināt ar Savienības ražošanas apjomu. Jebkurā gadījumā antidempinga maksājuma mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū. Tādējādi ir sagaidāms, ka Savienības tirgum arī turpmāk tiktu piegādāts imports no attiecīgajām valstīm, taču par godīgām cenām. Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka nepastāv pamatota iespējamība, ka pasākumu ieviešana sekmētu augstas caurlaidības OGES veidu piedāvājuma trūkumu.

(224)

Šis konstatējums neskar turpmāku jautājuma izskatīšanu par to, vai noteiktiem augstas caurlaidības un/vai īpaši augstas kvalitātes DP veidiem galīgajā posmā vajadzētu veikt citu novērtējumu, pamatojoties uz papildu iesniedzamo informāciju.

(225)

Ir nepamatoti uzskatīt, ka Savienības ražošanas nozare būtu monopolstāvoklī, ja antidempinga pasākumi tiktu piemēroti, jo sagaidāms, ka imports no attiecīgajām valstīm turpināsies, un joprojām pastāv – gan mazākā mērā – arī citi iegādes avoti. Savienības ražošanas nozarē ietilpst vairāki ražotāji, un līdz šim tie savstarpēji ir aktīvi konkurējuši.

(226)

Dažas puses apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nonāktu monopolstāvoklī tieši saistībā ar konkrētiem īpašiem attiecīgo izstrādājumu veidiem, t. i., konkrētu izstrādājumu veidiem ar augstu caurlaidību, kurus pasaulē ražo ierobežots skaits ražotāju. Attiecībā uz to, pirmkārt, jānorāda, ka šīs antidempinga procedūras nolūkā visi attiecīgā ražojuma veidi ir uzskatāmi par vienu vienotu ražojumu. Izmeklēšana, to skaitā Savienības intereses analīze, tādēļ būtu jāveic par attiecīgo izstrādājumu vispār, nevis atsevišķi par konkrētiem īpašiem izstrādājumu veidiem.

(227)

Neskatoties uz iepriekš minēto, atsevišķus augstas caurlaidības attiecīgā ražojuma veidus tik tiešām ražoja tikai ierobežots ražotāju skaits Savienībā, ASV, Japānā, Korejā un ĶTR. Taču ir sagaidāms, ka šie piegādes avoti būs pieejami pēc pasākumu ieviešanas, tostarp no attiecīgajām valstīm, bet ne par dempinga cenām vai vismaz par cenām, kas nerada zaudējumus. Tādēļ arī attiecībā uz šiem īpašajiem izstrādājumu veidiem tiktu saglabāts pietiekams konkurences līmenis.

(228)

Turklāt, ir sagaidāms, ka pasākumiem būs tikai ierobežota ietekme šādu iemeslu dēļ. Tika novērtēta piedāvāto pasākumu iespējamā ietekme, ņemot vērā to, ka attiecīgā ražojuma kā izejmateriāla izmaksas veido aptuveni 6–13 % no kopējām transformatoru ražošanas izmaksām. OGES cenas pieaugums par 30 % radītu ne vairāk kā 3 % pieaugumu transformatoru izmaksās. Taču tas ir sliktākais scenārijs, jo tiek pieņemts, ka ne vien importa cenas, bet arī Savienības ražošanas nozares cenas palielinās par 30 %. Ticamāks scenārijs paredz daudz mazāku ietekmi, jo ir paredzams, ka Savienības ražotāji vēlētos iegūt no zināma cenu pieauguma, vienlaikus palielinot apjomradītus ietaupījumus. Tā rezultātā pasākumu piemērošana piedāvātajā līmenī, visticamāk, radīs ierobežotu ietekmi uz transformatoru cenām un nodarbinātību lietotāja nozarē.

(229)

Turklāt imports par godīgām cenām neradīs nesamērīgus zaudējumus lietotājiem, jo cenas būtiski samazinājās attiecīgajā periodā. Pat ietverot 30 % nodokli, cenas vēl arvien saglabāsies aptuveni 2011. gada līmenī. Tāpat ir jāņem vērā, ka kopumā, balstoties uz apkopotajiem datiem, vairums lietotāju, kas sadarbojās, strādāja ar peļņu attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

(230)

Visbeidzot, lietotāji iegūst būtisku OGES pārdošanas apjomu daļu, tostarp augstas caurlaidības ražojuma veidus, no Savienības ražošanas nozares. Ilgstošais cenas spiediens, ko radīja imports par dempinga cenām, var veicināt ražotņu slēgšanu Savienībā. Ja antidempinga pasākumi, ar ko likvidētu dempingu, kas rada zaudējumus, netiktu ieviesti, nevar izslēgt, ka lietotāji kļūtu pilnībā atkarīgi no importa, īpaši attiecībā uz augstas caurlaidības ražojumu veidiem, kas neapšaubāmi radītu sliktu ietekmi uz konkurenci un lietotāju nozari.

(231)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka pasākumu ieviešana būtu pretrunā lietotāju interesēm. Taču Komisija šajā posmā nevarēja pieņemt apgalvojumu, ka pasākumu ieviešana sekmētu augstas caurlaidības OGES piedāvājuma trūkumu. Tāpat tā secināja, ka ieviešana negatīvi ietekmētu lietotāju nozares konkurētspēju, lai arī mazākā apmērā uz izmaksām un nodarbinātību, nekā ticis apgalvots.

(232)

Vairākas ieinteresētās puses ir izvirzījušas jautājumus par Ekodizaina direktīvu, kas paredz ekodizaina prasību noteikšanas sistēmu ar enerģiju saistītiem izstrādājumiem, paredzot šiem ražojumiem minimālās obligātās energoefektivitātes prasības. Tās mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu Savienībā, palielinot elektrisko ierīču efektivitāti.

(233)

Ekodizaina direktīva tiek īstenota ar ražojumam specifiskām Regulām, kas ir tieši piemērojamas visās ES valstīs. Ekodizaina regula nosaka ekodizaina prasības attiecībā uz maziem, vidējiem un lieliem transformatoriem. Ekodizaina regulas 1. pantā ir noteikta darbības joma (tādu spēka transformatoru laišana tirgū vai nodošana ekspluatācijā, kuru jauda ir vismaz 1 kVA un kurus izmanto elektrības pārvades un sadales tīklos, kas darbojas 50 Hz frekvencē, vai lieto rūpniecībā). Ekodizaina regula attiecas tikai uz tādiem transformatoriem, kas iegādāti, pirms tā ir stājusies spēkā. Regulas 1. posms būs piemērojams, sākot ar 2015. gada 1. jūliju. Tiek uzskatīts, ka Ekodizaina regulas rezultātā tiks ražoti un pārdoti attiecīgā ražojuma veidi ar augstāku caurlaidību. Taču transformatoru ražošana, izmantojot parastos attiecīgā ražojuma veidus, turpinātos, bet mazākā apmērā.

(234)

Tāpēc juridiski saistoši ražojuma standarti izvirza mērķi nodrošināt pietiekamu augstas kvalitātes OGES piedāvājumu neatkarīgi no tā izcelsmes transformatoru ražošanai un tirdzniecībai Eiropā. Lai arī ir pārliecība, ka pieaugs pieprasījums pēc augstas caurlaidības ražojuma veidiem, pagaidām nav skaidrs šā pieprasījuma sagaidāmais apmērs, jo ieinteresētās puses līdz šim šajā jautājumā nav iesniegušas atbilstošas aplēses, kas būtu pamatotas ar pierādījumiem. Taču, kā izklāstīts iepriekš, Komisija provizoriski secināja, ka nepastāv pamatota iespējamība, ka pasākumu ieviešana sekmētu augstas caurlaidības OGES veidu piedāvājuma trūkumu tādā apmērā, lai kavētu direktīvā izvirzīto mērķu sasniegšanu.

(235)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka pasākumu piemērošana ļautu Savienības ražošanas nozarei atjaunot rentabilitāti un veikt turpmākus ieguldījumus, kas ir nepieciešami, lai ražotu un izstrādātu vajadzīgās kategorijas, lai sasniegtu arī Ekodizaina regulas efektivitātes mērķus 2021. gadam (tā sauktais Ekodizaina regulas otrais posms).

(236)

Ja netiktu piemēroti pasākumi, tad rastos šaubas, vai Savienības ražošanas nozare spētu turpmāk izstrādāt augstas caurlaidības kategorijas un vai spētu izdzīvot, ņemot vērā arī uzkrātos zaudējumus, kas radušies kopš 2011. gadā, kā arī to negatīvos ienākumus no ieguldījuma.

(237)

Attiecībā uz lietotāju interesēm pasākumu piemērošana piedāvātajā līmenī, visticamāk, radīs ierobežotu ietekmi uz transformatoru cenām un nodarbinātību lietotāja nozarē.

(238)

Attiecībā uz Ekodizaina regulā izvirzīto mērķi nodrošināt pietiekamu augstas caurlaidības OGES piedāvājumu Savienības tirgū energoefektivitātes apsvērumu dēļ, šajā posmā nav konstatēts, ka pasākumu piemērošana kavētu šāda mērķa sasniegšanu.

(239)

Taču, ievērojot iepriekš minēto, Komisija šajā izmeklēšanas posmā secināja, ka nebija pārliecinošu pierādījumu tam, ka pasākumu ieviešana OGES importam no attiecīgajām valstīm nebūtu Savienības interesēs. Šis konstatējums neskar turpmāku jautājuma izskatīšanu par to, vai noteiktiem augstas caurlaidības un/vai īpaši augstas kvalitātes DP veidiem galīgajā posmā vajadzētu veikt citu novērtējumu, pamatojoties uz papildu iesniedzamo informāciju.

(240)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisa imports par dempinga cenām.

(241)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei izraisīto kaitējumu.

(242)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte bija negatīva visā attiecīgajā periodā, proti, no 2011. līdz 2013. gadam, kā arī IP. Sūdzības iesniedzējs aicināja Komisiju pielietot 14 % no apgrozījuma, kas atbilda vidējai peļņai pirms pārdošanas nodokļa, ko Savienības ražotāji nopelnīja 2010. gadā. Taču vidējā peļņa 2010. gadā tika uzskatīta par ārkārtīgi augstu, ņemot vērā zaudējumus, kas piedzīvoti kopš 2011. gada, un attiecīgā ražojuma augstās cenas – pat 2010. gadā – pasaules tirgū. Tāpēc 14 % peļņa nav uzskatāma par sasniedzamu normālos konkurences apstākļos.

(243)

Balstoties uz pieejamo informāciju, tika provizoriski konstatēts, ka 5 % peļņas norma no apgrozījuma būtu uzskatāma par piemērotu līmeni, ko varētu sasniegt, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Šo procentu izmantoja arī iepriekšējā izmeklēšanā (8), kad Savienības ražošanas nozares pārdošanas darbības kļuva rentablas, ņemot vērā arī pieaugošo pieprasījumu pakārtotajās nozarēs un pieņemamu cenu līmeni. Savienības ražošanas nozare šādu peļņu guva 2001. gadā. Turpmākos gadus nevar ņemt vērā, jo tirgu ietekmēja imports par dempinga cenām.

(244)

Turklāt Komisija atsaucas uz Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/110 (9) 157. apsvērumu, kur arī tika noteikta 5 % peļņas norma. Šajā sakarā ir vismaz divas kopīgas iezīmes ar šo gadījumu: pirmkārt, abi ražojumi tiek ražoti vienā un tajā pašā rūpniecības nozarē, un, otrkārt, abos gadījumos karstā velmējuma ruļļi veido lielu ražošanas izmaksu daļu.

(245)

Pamatojoties uz to, Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja zaudējumus neizraisošu līdzīga ražojuma cenu, zināmo Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot iepriekš minēto 5 % peļņas normu.

(246)

Tad Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas ir atbilstoši koriģēta, ņemot vērā importa izmaksas un muitas nodokļus, un kas noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar zināmo Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Šajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(247)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka attiecīgā ražojuma importam no attiecīgajām valstīm saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājuma summa būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(248)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(249)

Individuālo uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļoja izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojušas minētās juridiskās personas. Uz importēto attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp struktūrām, kas saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem citiem uzņēmumiem”. Tam nepiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(250)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas maina nosaukumu vai izveido jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūru. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (10). Pieprasījumā jāietver visa būtiskā informācija, tostarp pārmaiņas uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, iekšzemes un eksporta pārdošana, kas saistīta, piemēram, ar nosaukuma maiņu, vai pārmaiņas ražošanas vai tirdzniecības struktūrās. Komisija pamatotā gadījumā atjauninās to uzņēmumu sarakstu, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi.

(251)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visiem citiem uzņēmumiem”, jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(252)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētajā termiņā aicinās ieinteresētās puses sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(253)

Secinājumi attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas galīgajā posmā,