27.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/6

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“iepriekšējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1256/2008 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu dažu metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7306 30 41, ex 7306 30 49, ex 7306 30 72 un ex 7306 30 77 un kā izcelsme ir Baltkrievijā, Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”), Krievijā, Taizemē un Ukrainā (“galīgie antidempinga pasākumi”). Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu robežās no 10,1 % līdz 90,6 %.

(2)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3) Komisija 2013. gada 18. septembrī saņēma pieprasījumu veikt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu iesniedza Eiropas Savienības Metinātu tērauda cauruļu nozares aizsardzības komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv ievērojamu daļu (šajā gadījumā vairāk nekā 25 %) no Savienības kopējā metinātu cauruļu un cauruļvadu ražošanas apjoma.

(3)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

(4)

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2013. gada 19. decembrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sāk termiņbeigu pārskatīšanu.

(5)

Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(6)

Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, citiem zināmajiem Savienības ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem Baltkrievijā, ĶTR, Krievijā un Ukrainā (“attiecīgās valstis”), nesaistītiem importētājiem un lietotājiem, par kuriem zināms, ka tie ir ieinteresēti, kā arī attiecīgo valstu pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(7)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(8)

Ņemot vērā ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu ĶTR, Krievijā un Ukrainā, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, minētās personas tika lūgtas pieteikties 15 dienu laikā no pārskatīšanas sākšanas un sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju.

(9)

Saistībā ar atlasi Komisija nesaņēma nevienu atbildi no ražotājiem eksportētājiem ĶTR. Tika saņemta atbilde no viena ražotāja eksportētāja Ukrainā. Tika saņemtas atbildes no trim ražotājiem eksportētājiem Krievijā. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka ražotāju eksportētāju atlase nav vajadzīga.

(10)

Ņemot vērā Savienības nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, minētās personas tika lūgtas pieteikties 15 dienu laikā no pārskatīšanas sākšanas un sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju. Tā kā no nesaistītajiem importētājiem atbildes netika saņemtas, tiem atlasi nepiemēroja.

(11)

Ņemot vērā šajā procedūrā iesaistīto Savienības ražotāju lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paziņots, ka Komisija ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi kaitējuma noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Šī iepriekšējā atlase veikta, izmantojot informāciju, kas Komisijai bija pieejama sākumposmā, un balstās uz ražotāju pārdošanas apjomu, ražošanas apjomu un atrašanās vietu Savienībā. Izlase atbilst lielākajam reprezentatīvajam ražošanas un pārdošanas apjomam, ko var reāli izmeklēt atvēlētajā laikā, proti, 52 % no Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma nesaistītiem pircējiem ES. Turklāt izlase bija reprezentatīva no uzņēmumu atrašanās vietas viedokļa, jo tā aptvēra četras dalībvalstis. Par ierosināto izlasi notika apspriešanās ar ES ražotājiem paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas dienā. Tā kā vairāk neviens ražotājs nepieteicās un par izlasi netika saņemtas nekādas piezīmes, ierosinātā izlase tika apstiprināta.

(12)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Šim nolūkam Komisija nosūtīja anketas ražotājiem eksportētājiem un atlasītajiem Savienības ražotājiem. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos.

(13)

Attiecīgais ražojums ir dzelzs vai neleģēta tērauda riņķveida šķērsgriezuma metinātas caurules un cauruļvadi, kuru ārējais diametrs nepārsniedz 168,3 mm, neskaitot tāda veida caurules, kas tiek izmantotas naftas un gāzes cauruļvados, naftas vai gāzes urbumos izmantojamus cauruļvadus, precīzijas caurules un caurules un cauruļvadus ar savienotājelementiem, kas piemēroti gāzu vai šķidrumu novadīšanai un ko lieto civilajā aviācijā, kuras patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7306 30 41, ex 7306 30 49, ex 7306 30 72 un ex 7306 30 77 un kuru izcelsme ir Baltkrievijā, ĶTR, Krievijā un Ukrainā.

(14)

Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka visiem attiecīgā ražojuma veidiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un ka tos izmanto galvenokārt vieniem un tiem pašiem mērķiem.

(15)

Tika konstatēts, ka metinātajām caurulēm un cauruļvadiem, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, un metinātajām caurulēm un cauruļvadiem, ko ražo un pārdod attiecīgajās valstīs un analogajā valstī, būtībā ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un pamatlietojumi kā attiecīgajās valstīs ražotajām un eksportam uz Savienību pārdotajām metinātajām caurulēm un cauruļvadiem. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(16)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc esošo pasākumu termiņa beigām dempings no četrām attiecīgajām valstīm varētu turpināties vai atkārtoties.

(17)

Visas četras izmeklējamās valstis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja niecīgu daudzumu attiecīgā ražojuma. Tādēļ nepastāv iespējamība attiecībā uz dempinga turpināšanos no kādas no četrām izmeklējamajām valstīm. Novērtējums tika veikts vienīgi attiecībā uz dempinga atkārtošanās iespējamību, izmantojot eksporta cenas uz citām trešām valstīm. Tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā šim nolūkam netika ņemts vērā eksports uz Baltkrieviju.

(18)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam Baltkrievija un ĶTR netiek uzskatītas par tirgus ekonomikas valstīm. Iepriekšējā izmeklēšanā normālās vērtības noteikšanai par analogo valsti izmantoja ASV. Paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēts šajā pārskatīšanas izmeklēšanā par analogo valsti izmantot ASV, kā to bija ierosinājis pieprasījuma iesniedzējs.

(19)

Komisija saņēma piezīmes gan no Mogiļevas, gan no Baltkrievijas iestādēm. No ieinteresētajām personām ĶTR piezīmes netika saņemtas.

(20)

Personas no Baltkrievijas apgalvoja, ka ASV nav piemērota izvēle sakarā ar iespējamo saikni starp vienīgo ASV ražotāju, kurš sadarbojās, un Savienības ražošanas nozari.

(21)

Personas no Baltkrievijas ierosināja par analogo valsti izmantot Krieviju, jo tās tērauda ražošanas nozare esot līdzīga Baltkrievijas ražošanas nozarei sakarā ar to kopīgo saikni ar bijušo Padomju Savienību.

(22)

Tomēr izmeklēšanā tika noteikts, ka vienīgā Krievijas ražotāja, kurš sadarbojās, ražošanas izmaksās nav pienācīgi atspoguļota dabasgāzes vērtība (sk. 69. apsvērumu). Turklāt šā Krievijas ražotāja sadarbība nebija pietiekama (sk. 61. apsvērumu). Tādēļ Krievija netika uzskatīta par piemērotu analogo valsti.

(23)

Komisija arī noteica citas trešās valstis, kuras eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību. Tā sazinājās ar ražotājiem 14 valstīs, par kurām zināms, ka tajās ražo tēraudu. To starpā bija Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Serbija, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja un Taivāna.

(24)

Galu galā neviens ASV ražotājs ar Komisiju nesadarbojās. Tomēr Komisija saņēma pilnīgi aizpildītas atbildes uz anketas jautājumiem no ražotājiem bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Dienvidāfrikā. Komisija uzskatīja, ka Dienvidāfrika ir vispiemērotākā izvēle, ņemot vērā tās ražotāja ievērojamo iekšzemes pārdošanas apjomu.

(25)

Izmeklēšanā sadarbojās lielākais zināmais ražotājs Baltkrievijā – OJSC Mogilev Metallurgical Works (“Mogilev”). Tomēr Mogilev attiecīgo ražojumu uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neeksportēja. Tādēļ informācija par iespējamajām eksporta cenām uz Savienību tika balstīta uz eksporta cenām uz citām trešām valstīm, kā norādīts 27. apsvērumā.

(26)

Līdzīgā ražojuma normālā vērtība Baltkrievijai tika noteikta pa ražojuma veidiem, vadoties pēc iekšzemes pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem parastā tirdzniecības apritē Dienvidāfrikā (analogajā valstī). Ja kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots parastā tirdzniecības apritē vai ja kāds ražojuma veids Dienvidāfrikas iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija normālo vērtību aprēķināja, pieskaitot līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksām pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu.

(27)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Mogilev attiecīgo ražojumu uz Savienību neeksportēja. Tādēļ iespējamā eksporta cena tika noteikta, izmantojot pārdošanas cenas uz citām trešām valstīm.

(28)

Normālo vērtību un iespējamo eksporta cenu salīdzināja EXW līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību.

(29)

Vajadzības gadījumā tika veiktas korekcijas saistībā ar transporta izmaksu, rabatu, atlaižu un tirdzniecības līmeņa atšķirībām.

(30)

Ņemot vērā iepriekš minēto, iespējamā dempinga starpība pamatregulas 11. panta 2. punkta nozīmē tika noteikta 28,4 % apmērā.

(31)

Mogilev ražošanas līnijas tika izmantotas gan metinātu cauruļu un cauruļvadu, gan dobo profilu ražošanai (abu ražojumu ražošanā atšķiras tikai viens neliels solis). Mogilev ražoja ievērojamu daudzumu dobo profilu un eksportēja tos arī uz Savienību, jo attiecībā uz šīm precēm nav spēkā nekādi antidempinga maksājumi. Turkāt Mogilev ražoja metinātus cauruļvadus, kuru diametrs pārsniedz 168,3 mm (“lieli cauruļvadi”) un kuriem Savienībā antidempinga maksājumus nepiemēro.

(32)

Ievērojot Mogilev pašreizējo ražojumu klāstu, tā neizmantotā jauda tiek lēsta apmēram 20 000 tonnu jeb aptuveni 5 % no Savienības patēriņa.

(33)

Tādēļ, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv risks, ka Mogilev pārdos ievērojamu daudzumu metinātu cauruļvadu Savienības tirgū pa dempinga cenām.

(34)

Pēc informācijas izpaušanas Mogilev apgalvoja, ka tā faktiskā neizmantotā jauda sakarā ar nepietiekamu caurlaides spēju hidrauliskajā testēšanā ir ievērojami zemāka. Tomēr hidrauliskā testēšana ir tikai neliels solis visā attiecīgā ražojuma ražošanas procesā, tādēļ šo problēmu ir salīdzinoši viegli novērst. Prasība noteikt ražotnes neizmantoto jaudu, ņemot vērā hidrauliskās testēšanas aprīkojuma nepietiekamu caurlaides spēju, tādēļ tiek noraidīta.

(35)

Kā norādīts 31. apsvērumā, šobrīd Mogilev ir izdevīgāk ražot dobos profilus, jo tiem nepiemēro antidempinga maksājumus, bet metinātajiem cauruļvadiem antidempinga maksājumus Savienībā piemēro. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošana patiešām koncentrējās uz ražojumiem, kuriem antidempinga maksājumus Savienībā nepiemēro, un tie bija pārliecinoši lielākā daļa no visa saražotā. Ja pasākumus metinātajiem cauruļvadiem nepiemēros, sagaidāms, ka Mogilev ražojumu klāsts līdzsvarosies, pārvirzot jaudu no ražojumiem, kuriem antidempinga maksājumus šobrīd nepiemēro, uz metinātajiem cauruļvadiem.

(36)

Tādēļ pastāv ievērojams risks, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Mogilev vismaz daļēji pārvirzīs ražošanu no ražojumiem, kuriem antidempinga maksājumus šobrīd nepiemēro, uz metinātajiem cauruļvadiem pārdošanai Savienības tirgū par dempinga cenām.

(37)

Pēc informācijas izpaušanas Mogilev norādīja, ka tas pēkšņi nemainītu savu ražojumu klāstu no dobajiem profiliem uz metinātām caurulēm un cauruļvadiem, jo tas jau vairākus gadus esot pārdevis dobos profilus daudz lielākā apmērā nekā metinātās caurules un cauruļvadus un neesot nekāda pamata šo praksi mainīt.

(38)

Attiecībā uz to būtu jānorāda, ka ES ir Mogilev lielākais dobo profilu noieta tirgus un Mogilev metinātās caurules un cauruļvadus Savienības tirgū šobrīd nepārdod. Mogilev nesniedza nekādus pierādījumus tam, ka pasākumu atcelšanas gadījumā tā dažādo ražojumu pārdošanas proporcija ES nemainītos. Tādēļ paliek spēkā secinājums, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Mogilev visticamāk ražos daudzveidīgāku ražojumu klāstu un vismaz daļēji pārvirzīs ražošanu no dobajiem profiliem uz metinātajām caurulēm un cauruļvadiem pārdošanai Savienības tirgū.

(39)

Kā minēts 27. apsvērumā, Baltkrievija attiecīgo ražojumu uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neeksportēja. Tādējādi izvērtējums par iespējamību, ka tirdzniecība tiktu novirzīta uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti, balstās uz šādiem faktoriem:

(40)

Salīdzinot Mogilev vidējo pārdošanas cenu uz citām valstīm ar pārdošanas cenu uz Savienības tirgu, var konstatēt pārdošanu par ievērojami zemāku cenu. Pārdošana par zemāku cenu, salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu, ir robežās no 30 % līdz 50 %. Mogilev cenas ir arī zemākas nekā citas izcelsmes, piemēram, Indijas un Turcijas, importa cenas Savienībā.

(41)

Iespējamo Savienības tirgus pievilcību palielina arī tas, ka Mogilev jau ir pārdošanas kanāli, kurus tas patlaban izmanto citu ražojumu pārdošanai, un tos varētu arī izmantot, lai pārdotu attiecīgo ražojumu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(42)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv ievērojams risks, ka eksports tiks pārvirzīts uz Savienības tirgu par dempinga cenām, jo Savienības tirgus ir daudz pievilcīgāks cenu ziņā.

(43)

Pēc informācijas izpaušanas Mogilev norādīja, ka nav pietiekami ņemts vērā lielais pieaugums, kas attiecīgajā periodā ir vērojams tā metināto cauruļu un cauruļvadu pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū un Krievijas tirgū. Attiecībā uz to jānorāda, ka izmeklēšanā apstiprinājās pārdošanas apjoma pieaugums minētajos tirgos. Apgalvojumos pēc informācijas izpaušanas Mogilev apstiprināja, ka metinātās caurules un cauruļvadus pārdod par cenām, kuras ir zemākas nekā ES tirgū valdošās tirgus cenas. Tādēļ tas, ka laika gaitā ir palielinājies šo ražojumu pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū un Krievijas tirgū, nesamazina vai nenovērš risku attiecībā uz ražojumu novirzīšanu uz Savienības tirgu, jo ES ir pievilcīgākas cenas. Tāpēc Mogilev apgalvojums tiek noraidīts.

(44)

Pieejamā neizmantotā jauda Baltkrievijā, risks, ka ražošanu var pārvirzīt no citiem ražojumiem uz attiecīgo ražojumu, un salīdzinoši pievilcīgais cenu līmenis Savienības tirgū liek secināt – pastāv risks, ka attiecīgā ražojuma eksports no Baltkrievijas par dempinga cenām pieaugtu, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku.

(45)

Kā norādīts 9. apsvērumā, Komisija nesaņēma atbildes no ĶTR. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, ņemot vērā sadarbības trūkumu no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kopējās analīzes, tostarp dempinga aprēķina, pamatā ir pieejamie fakti. ĶTR iestādes tika informētas par Komisijas nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu un pamatot konstatējumus ar pieejamajiem faktiem.

(46)

Tāpēc dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība tika novērtēta, izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu kopā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, tirdzniecības statistiku par importu un eksportu (Eurostat un Ķīnas eksporta datus) un izdevumu Metal Bulletin.

(47)

Sadarbības trūkums ietekmēja dažādo ražojuma veidu normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenu. Tika uzskatīts par lietderīgu noteikt gan normālo vērtību, gan eksporta cenu globāli, proti, balstoties uz vidējām vērtībām, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(48)

Normālā vērtība ĶTR tika noteikta, ievērojot vidējo iekšzemes pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem parastā tirdzniecības apritē Dienvidāfrikā (analogajā valstī).

(49)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju sadarbības trūkumu, eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāpamato ar pieejamajiem faktiem.

(50)

Vispirms Komisija analizēja Eurostat statistiku. Tomēr no ĶTR importētie daudzumi bija ļoti nelieli, tādēļ to cenas netika uzskatītas par reprezentatīvām. Šā iemesla dēļ iespējamā eksporta cena tika noteikta, izmantojot ĶTR tirdzniecības statistiku par eksportu uz trešām valstīm.

(51)

Normālo vērtību un iespējamo eksporta cenu salīdzināja EXW līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību.

(52)

Tādējādi vajadzības gadījumā tika veiktas korekcijas saistībā ar transportēšanas izmaksu un apdrošināšanas izmaksu atšķirībām, neatmaksājamu PVN, eksporta izmaksām, rabatiem un atlaidēm.

(53)

Ņemot vērā iepriekš minēto, iespējamā dempinga starpība pamatregulas 11. panta 2. punkta nozīmē bija 39,3 %.

(54)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās, tika izmantoti šādi avoti:

(55)

ĶTR metināto cauruļvadu ražošanas nozare ir pazīstama kā pārliecinoši lielākā pasaulē. Izdevumā Metal Bulletin minēts, ka metināto cauruļvadu gada izlaides apjoms 2012. gadā bija apmēram 35 miljoni tonnu. Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka metināto cauruļvadu ražošanas jauda ĶTR ievērojami pārsniedz 45 miljonus tonnu gadā. Kopējā neizmantotā jauda tādējādi pārsniedz 10 miljonus tonnu, kas ir 25 reizes vairāk nekā metināto cauruļvadu kopējais patēriņš ES.

(56)

Tādēļ, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv būtisks risks, ka ĶTR ražotāji eksportētāji pārdos ievērojamu daudzumu metinātu cauruļvadu Savienības tirgū par dempinga cenām.

(57)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās, konstatējumu pamatā ir pieejamie fakti. Tādējādi tirdzniecības novirzīšanas risks uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti, balstās uz publiski pieejamiem avotiem.

(58)

Publiski pieejamajos avotos, piemēram, Metal Bulletin, minēts, ka ĶTR cenas līmenis ir ievērojami zemāks par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu (848 EUR/t) un vidējām importa cenām Savienībā no lielākajām eksportētājvalstīm, piemēram, Indijas un Turcijas. Pārdošana par zemāku cenu, salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu, ir robežās no 30 % līdz 50 %. Tas noteikti liecina par Savienības tirgus pievilcīgumu un ĶTR spēju konkurēt ar cenu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(59)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka sakarā ar norādīto būtisko cenu atšķirību pastāv ievērojams tirdzniecības novirzīšanas risks no trešām valstīm ar zemākām cenām uz izdevīgāko Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(60)

Pieejamā neizmantotā jauda ĶTR un pievilcīgais cenu līmenis Savienības tirgū liek secināt – pastāv risks, ka Ķīnas attiecīgā ražojuma eksports par dempinga cenām ievērojami pieaugtu, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku.

(61)

Divi Krievijas ražotāji eksportētāji, kas pārstāv apmēram 75 % no Krievijas ražošanas apjoma, sniedza atbildes atlases procesā, taču vēlāk informēja Komisiju, ka negrasās atbildēt uz ražotāju eksportētāju anketas jautājumiem. Tikai viens neliels ražotājs, kas neeksportēja uz Savienību, bet uz citām valstīm eksportēja nebūtiskus apjomus, sadarbojās izmeklēšanā, atbildot uz anketas jautājumiem un piekrītot pārbaudes apmeklējumam. Tā kā Krievijas ražotāji eksportētāji lielā mērā nesadarbojās, kopējās analīzes, tostarp dempinga aprēķina, pamatā ir pieejamie fakti saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Krievijas ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, un Krievijas iestādes tika informētas par Komisijas nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu un pamatot konstatējumus ar pieejamajiem faktiem.

(62)

Tāpēc dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība tika novērtēta, izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu kopā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, Eurostat tirdzniecības statistiku par importu, Krievijas eksporta statistiku un izdevumu Metal Bulletin.

(63)

Ievērojamā nesadarbošanās ietekmēja dažādo ražojuma veidu normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenu. Tika uzskatīts par lietderīgu noteikt gan normālo vērtību, gan eksporta cenu globāli, proti, balstoties uz vidējām vērtībām, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(64)

Komisija ņēma vērā, ka Eurostat statistikā bija dati par attiecīgā ražojuma importu no Krievijas. Tomēr tas bija ļoti neliels, tādēļ šā importa cenas netika uzskatītas par reprezentatīvām. Tādēļ informācija par iespējamajām eksporta cenām uz Savienību tika balstīta uz eksporta cenām uz citām trešām valstīm, kā norādīts 73. apsvērumā.

(65)

Kā minēts 61. apsvērumā, Krievijas ražotāju eksportētāju ievērojamā nesadarbošanās lika Komisijai normālās vērtības noteikšanā izmantot pieejamos faktus. Šim nolūkam tika izmantota informācija, kuru sniedza Krievijas ražotājs, kas sadarbojās.

(66)

Normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punkta pirmo teikumu. Vispirms tika noteikts, vai līdzīgā ražojuma kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir bijis reprezentatīvs salīdzinājumā ar Krievijas pārdošanas apjomu eksportam uz trešām valstīm. Iekšzemes pārdošanas apjoms tiek uzskatīts par reprezentatīvu, ja līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms ir 5 % vai vairāk no Krievijas pārdošanas apjoma eksportam uz trešām valstīm.

(67)

Pēc tam tika pārbaudīts, vai līdzīgais ražojums ir ticis pārdots parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, attiecīgajam ražojuma veidam nosakot iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem rentabli pārdotā apjoma īpatsvaru.

(68)

Veicot parastas tirdzniecības aprites pārbaudi, tika ņemtas vērā vidējās ražošanas izmaksas. Attiecībā uz ražošanas izmaksām, jo īpaši enerģijas (gāzes) izmaksām, tika pārbaudīts, vai vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, maksātās gāzes cenas reāli atspoguļo ar gāzes ražošanu un sadali saistītās izmaksas.

(69)

Tika konstatēts, ka ražotāju eksportētāju maksātās iekšzemes cenas par gāzi ir aptuveni 30 % no Krievijas dabasgāzes eksporta cenas. Šajā ziņā visi pieejamie dati liecināja, ka iekšzemes cenas par gāzi Krievijā tiek regulētas un ir ievērojami zemākas nekā tirgus cenas, ko maksā neregulētos tirgos, kur nonāk Krievijas dabasgāzes eksports. Tā kā gāzes izmaksas netika reāli atspoguļotas ražotāja eksportētāja dokumentācijā, kā noteikts pamatregulas 2. panta 5. punktā, tās bija attiecīgi jākoriģē. Tā kā Krievijas iekšzemes tirgū nepastāv reprezentatīvas neizkropļotas gāzes cenas, tika uzskatīts par lietderīgu, veicot korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu, tās pamatot ar informāciju par citiem reprezentatīviem tirgiem. Koriģētās cenas pamatā bija Krievijas vidējā gāzes cena, ko pārdod eksportam, uz Vācijas un Čehijas robežas (Waidhaus), to koriģējot, lai ņemtu vērā vietējās sadales izmaksas. Waidhaus ir galvenais centrs Krievijas gāzes pārdošanā uz Savienību, kura ir lielākais Krievijas gāzes tirgus un kurā cenas reāli atspoguļo izmaksas. Tāpēc to var uzskatīt par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē.

(70)

Tad, veicot parastas tirdzniecības aprites pārbaudi, Komisija izmantoja vidējās ražošanas izmaksas pēc korekcijas saistībā ar gāzes izmaksām.

(71)

Tādējādi normālā vērtība tika noteikta kā rentablās iekšzemes pārdošanas vidējā cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo rentablās pārdošanas apjoms bija 80 % vai mazāk no kopējā pārdošanas apjoma.

(72)

Krievijas ražotāju eksportētāju ievērojamā nesadarbošanās lika Komisijai eksporta cenas noteikšanā izmantot pieejamos faktus. Informāciju no vienīgā Krievijas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, nevarēja izmantot, jo šis ražotājs attiecīgo ražojumu uz ES neeksportēja un uz citām trešām valstīm eksportēja tikai nelielus daudzumus.

(73)

Šā iemesla dēļ un ievērojot to, ka eksports no Krievijas uz Savienību bija neliels, iespējamā eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Krievijas eksporta statistiku un izmantojot eksportu uz citām trešām valstīm. Eksports uz citām trešām valstīm notika ievērojamā apjomā.

(74)

Tā kā vienīgais Krievijas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, ražoja vienīgi t.s. “melnos cauruļvadus” (proti, necinkotus cauruļvadus), eksporta cenas noteikšanā tika izmantota vienīgi informācija par melnajiem cauruļvadiem. Arī saskaņā ar Krievijas eksporta statistiku pārliecinoši lielākā daļa Krievijas eksporta ir melnie cauruļvadi.

(75)

Pēc informācijas izpaušanas vienīgais Krievijas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, norādīja, ka būtu vajadzējis izmantot tā eksporta cenas, jo tās attiecas uz vairāk nekā 10 % no tā kopējā pārdošanas apjoma. Tomēr šis pārdošanas apjoms ir mazāk nekā 2 % no kopējā eksporta, kas norādīts Krievijas eksporta statistikā. Tādēļ paliek spēkā secinājums, ka ražotāja eksporta cenas nevar izmantot sakarā ar nelielajiem apjomiem.

(76)

Normālo vērtību un iespējamo eksporta cenu salīdzināja EXW līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību.

(77)

Vajadzības gadījumā tika veiktas korekcijas saistībā ar transporta izmaksu atšķirībām.

(78)

Ņemot vērā iepriekš minēto, iespējamā dempinga starpība pamatregulas 11. panta 2. punkta nozīmē bija 38,7 %.

(79)

Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka attiecīgā ražojuma neizmantotā ražošanas jauda Krievijā pārsniedz kopējo patēriņu Savienības tirgū. Pieprasījuma iesniedzēja aplēses balstījās uz izdevumā Metal Expert publicēto informāciju. Pieprasījuma iesniedzējs arī pieņem, ka jaudas izmantojums ir 56 %, ko apliecina ražotāja, kurš sadarbojās, sniegtā informācija.

(80)

Tādēļ, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv būtisks risks, ka Krievijas ražotāji eksportētāji Savienības tirgū par dempinga cenām pārdos ievērojamu daudzumu metinātu cauruļvadu.

(81)

Pēc informācijas izpaušanas 61. apsvērumā minētie Krievijas ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, norādīja, ka Komisija neesot ņēmusi vērā to sniegto informāciju par citu valstu, tostarp Krievijas, tirgu iespējamo pievilcīgumu un par neizmantoto jaudu Krievijā.

(82)

Attiecībā uz to būtu jānorāda, ka informācija par neizmantoto jaudu aptvēra plašāku ražojumu klāstu, ietverot dobos profilus un liela diametra cauruļvadus. Tāpēc šī informācija ir mazāk noderīga nekā pieprasījuma iesniedzēja dotā informācija. Turklāt, pat ja jaudas izmantojums būtu 60–70 %, kā to norāda Krievijas ražotāji, attiecīgā neizmantotā jauda būtu atbilstoša lielākajai daļai patēriņa ES tirgū.

(83)

Attiecībā uz informāciju, ko Krievijas ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, sniedza par citu valstu, tostarp Krievijas, tirgu iespējamo pievilcīgumu, vispirms būtu jānorāda, ka sakarā ar nesadarbošanos šo informāciju nebija iespējams pārbaudīt. Otrkārt, šī informācija ir pretrunā izmeklēšanā iegūtajai informācijai, kā izklāstīts 84.–86. apsvērumā, kura ir balstīta uz oficiālo Krievijas eksporta statistiku un kuru abi Krievijas ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, neapstrīd.

(84)

Atbilstīgi Krievijas tirdzniecības statistikai vidējā Krievijas eksporta cena (647 EUR/t) ir ievērojami zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu (848 EUR/t) un ir līdzīga vidējām importa cenām Savienībā no lielākajām eksportētājvalstīm, piemēram, Indijas un Turcijas.

(85)

Saskaņā ar minēto tirdzniecības statistiku 33 % visa Krievijas eksporta tiek pārdoti uz Azerbaidžānu, kas ir Krievijas nozīmīgākais eksporta tirgus. Pārdošanas cena uz Azerbaidžānu ir 586 EUR/t, un tādējādi tā ir ievērojami zemāka par ES ražošanas nozares pārdošanas cenu (848 EUR/t) un zemāka pat par citu lielāko eksportētājvalstu, piemēram, Indijas un Turcijas, importa cenām Savienībā. Turklāt Krievijas eksports uz Azerbaidžānu atbilst apmēram 15 % no ES patēriņa. Tāpēc pastāv risks, ka eksports tiktu pārvirzīts uz ES, ja pasākumi tiktu atcelti.

(86)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pastāv ievērojams tirdzniecības novirzīšanas risks uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(87)

Pieejamā neizmantotā jauda Krievijā un pievilcīgais cenu līmenis Savienības tirgū liek secināt – pastāv risks, ka Krievijas attiecīgā ražojuma eksports par dempinga cenām uz Savienību pieaugtu, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku.

(88)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pret Krieviju spēkā esošo pasākumu saglabāšana, vienlaikus izbeidzot pret Ukrainu spēkā esošos pasākumus (sk. turpmāk), esot diskriminācija, jo Krievijai un Ukrainai esot līdzīga neizmantotā jauda.

(89)

Šis apgalvojums neatbilst izmeklēšanas konstatējumiem, kuri liecina par ievērojamu neizmantoto jaudu Krievijā, kas atbilst lielākajai daļai patēriņa ES tirgū. Savukārt attiecībā uz Ukrainu tika secināts, ka pieejamā neizmantotā jauda eksportam uz visām valstīm ir ierobežota. Ievērojot šo lielo neizmantotās jaudas atšķirību, apgalvojums par diskrimināciju tiek noraidīts.

(90)

Izmeklēšanā sadarbojās tikai viens Ukrainas ražotājs eksportētājs – “Interpipe Group” (“Interpipe”). Interpipe nodrošina ievērojamu daļu Ukrainas ražošanas apjoma un gandrīz visu Ukrainas nelielo eksportu uz Savienību. Ir zināmi vismaz 4 Ukrainas ražotāji, kuri nesadarbojās, taču saskaņā ar tirdzniecības statistiku to eksports uz ES ir neliels.

(91)

Tā kā Ukrainas eksports uz Savienību ir neliels, iespējamā eksporta cena tika noteikta, ņemot vērā Interpipe pārdošanas cenas uz citām trešām valstīm, kā norādīts 17. apsvērumā.

(92)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms vienīgajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, (Interpipe) bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjomu uzskata par reprezentatīvu, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no kopējā attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma uz citām trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Ņemot to vērā, Interpipe kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(93)

Tad Komisija noteica tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un kas ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kurus Interpipe pārdeva eksportam.

(94)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu attiecībā uz katru ražojuma veidu, kas ir vienāds vai salīdzināms ar kādu eksportam pārdoto ražojuma veidu, pārbaudīja, vai Interpipe iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida eksporta pārdošanas apjoma. Komisija konstatēja, ka lielākajai daļai ražojuma veidu iekšzemes pārdošanas apjoms bija reprezentatīvs.

(95)

Pēc tam Komisija katram ražojuma veidam noteica rentablā pārdošanas apjoma neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū īpatsvaru pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktiskos pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(96)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko iekšzemes cenu katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir vai nav bijis rentabls, ja:

(97)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visu konkrētā ražojuma veidu iekšzemes pārdošanas cenu vidējais svērtais rādītājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(98)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā iekšzemes cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ja:

(99)

Iekšzemes pārdošanas analīze liecināja, ka normālā vērtība tika aprēķināta kā vidējā svērtā vērtība no visām iekšzemes pārdošanas cenām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vai kā vidējā svērtā vērtība no vienīgi rentablās pārdošanas – atkarībā no ražojuma veida.

(100)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots parastajā tirdzniecības apritē vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(101)

Normālā vērtība tika aprēķināta, pievienojot Interpipe līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šādus elementus:

(102)

Tā kā Ukrainas eksports uz Savienību nav liels, iespējamā eksporta cena tika noteikta, ņemot vērā Interpipe ievērojamo apjomu pārdošanas cenas uz citām trešām valstīm, kā norādīts 17. apsvērumā.

(103)

Interpipe visu pārdošanu veica tieši nesaistītiem pircējiem trešās valstīs. Tādējādi pārdošanas cena tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kuras samaksājuši šie neatkarīgie pircēji vai kuras tiem jāmaksā.

(104)

Normālo vērtību un iespējamo eksporta cenu salīdzināja EXW līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību.

(105)

Vajadzības gadījumā tika veiktas korekcijas saistībā ar transporta izmaksu un kredīta izmaksu atšķirībām.

(106)

Ņemot vērā iepriekš minēto, iespējamā dempinga starpība pamatregulas 11. panta 2. punkta nozīmē bija 16 %.

(107)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija attiecībā uz Ukrainu ir konstatējusi dempinga turpināšanos 16 % apmērā. Tomēr šis apgalvojums nav pamatots; šķiet, ka tas ir pārpratums. Kā minēts 17. apsvērumā, visas valstis, tostarp Ukraina, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz Savienību eksportēja ļoti nelielu attiecīgā ražojuma apjomu. Tādējādi saistībā ar šo apjomu nevar izdarīt jēgpilnus secinājumus un attiecībā uz Ukrainu dempinga turpināšanās netika konstatēta. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(108)

Iepriekšējā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka ražošanas jauda Ukrainā pārsniedz 400 000 tonnu gadā. Tomēr kopš minētās izmeklēšanas divi no zināmajiem ražotājiem pārtrauca ražot metinātos cauruļvadus – tie ir Lugansk Tube Plant un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant, kas ir viena no Interpipe Group ražotnēm. Tā kā kopš tā laika Ukrainā nav bijis nekāda apstiprināta ražošanas jaudas palielinājuma, pašreizējā jauda ir ievērojami zemāka nekā iepriekšējās izmeklēšanas laikā.

(109)

Attiecībā uz jaudas izmantošanu, kā minēts iepriekš 108. apsvērumā, Interpipe pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šķietami darbojas gandrīz ar pilnu jaudu, ievērojot ražotnes tehniskos ierobežojumus.

(110)

Vēl viens svarīgs aspekts ir Ukrainas ražotņu atrašanās vieta. Tās galvenokārt atrodas Ukrainas austrumos, un tās tieši vai netieši skar pašreizējā drošības situācija minētajā valsts daļā. Tādēļ nav skaidrs, vai šie uzņēmumi patiešām var pilnībā izmantot savu ražošanas jaudu.

(111)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas norādīja, ka liela daļa Ukrainas ražošanas atrodas ārpus teritorijas, kuru skārusi pašreizējā drošības situācija. Tomēr jānorāda, ka arī uzņēmumus, kuri atrodas ārpus šīs teritorijas, netieši ietekmē drošības situācija, piemēram, vērojams izejmateriālu trūkums. Tādēļ tiek secināts, ka pašreizējā drošības situācija tieši vai netieši skar lielāko daļu Ukrainas ražotņu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(112)

Vienlaikus, ņemot vērā īpašo situāciju Ukrainā pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām, varētu sagaidīt, ka tad, kad drošības situācija atkal normalizēsies, iekšzemes tirgū pāri palikusī jauda tiks izmantota celtniecībā. Līdzīgo ražojumu izmanto arī celtniecībā, piemēram, nesošajās konstrukcijās, nožogojumos, aizsardzības līdzekļos un sastatnēs.

(113)

Ievērojot ražošanas jaudas samazinājumu un gaidāmo iekšzemes pieprasījuma pieaugumu, tiek secināts, ka pieejamā neizmantotā jauda eksportam uz visām valstīm ir ierobežota.

(114)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Ukrainā ir ievērojama neizmantota jauda. Tomēr šie apgalvojumi netika pamatoti ar faktiskiem pierādījumiem un tādēļ tiek noraidīti.

(115)

Tāpat ieinteresētās personas apgalvoja – Interpipe esot paziņojis, ka tas ievērojami (par apmēram 60 %) palielināšot savu eksportu uz ES, kas ir pretrunā argumentam par Ukrainas nelielo eksportam pieejamo neizmantoto jaudu. Tomēr šis apgalvojums nav pieņemams. Interpipe paziņojums attiecas uz visu uzņēmumu kopumā, nevis konkrēti uz attiecīgo ražojumu. Pat ja tas būtu saistīts ar attiecīgo ražojumu, ievērojamais palielinājums par 60 % radītu tirgus daļu ES tirgū tikai aptuveni 0,5 %, kas joprojām uzskatāma par mazu. Tādēļ tas nav pretrunā secinājumam, ka pieejamā neizmantotā jauda eksportam uz visām valstīm ir neliela.

(116)

Tās pašas ieinteresētās personas norādīja, ka dempinga analīzē nebūtu jāņem vērā tāds elements kā neizmantotā jauda, jo jaudas izmantojums netiek uzskatīts par nozīmīgu kaitējuma rādītāju kaitējuma analīzē, kā norādīts 139. apsvērumā.

(117)

Šis apgalvojums nav pieņemams. Abiem šiem novērtējumiem ir dažādi mērķi. Kaitējuma analīzē tiek novērtēts, vai zems jaudas izmantojums ir uzskatāms par Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma pazīmi, un šis rādītājs vienmēr nenozīmē kaitējumu, ja atlikušo jaudu var izmantot citu ražojumu ražošanai. Dempinga analīzē galvenais uzsvars tiek likts uz pašu neizmantoto jaudu, proti, rezerves jaudu, kura netiek izmantota jebkādu ražojumu ražošanai un kura tādēļ ir nekavējoties pieejama attiecīgā ražojuma ražošanai.

(118)

Nelielā pieejamā neizmantotā jauda Ukrainā un nelielais risks, ka eksports par dempinga cenām varētu tikt pārvirzīts, liek secināt – nepastāv risks, ka Ukrainas attiecīgā ražojuma eksports par dempinga cenām ievērojami pieaugtu, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku. Tādēļ nav sagaidāms, ka pēc antidempinga pasākumu beigšanās pret Ukrainu atsāksies dempings ievērojamā apjomā pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē.

(119)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja aptuveni 20 ražotāji. Tāpēc šo ražotāju saražotais apjoms (noteikts, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta no ražotājiem, kuri sadarbojās, un, attiecībā uz citiem Savienības ražotājiem, pamatojoties uz datiem pārskatīšanas pieprasījumā) ir uzskatāms par kopējo Savienības ražošanas apjomu. Visi šie ražotāji veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(120)

Kā skaidrots iepriekš 11. apsvērumā, ņemot vērā Savienības ražotāju lielo skaitu, tika izveidota izlase. Lai veiktu kaitējuma analīzi, tika noteikti kaitējuma rādītāji šādos divos līmeņos:

(121)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, balstoties uz Savienības ražošanas nozares saražotās produkcijas, kas paredzēta Savienības tirgum, pārdošanas apjomiem un uz Eurostat datiem par importa apjomiem Savienības tirgū.

(122)

Visā attiecīgajā periodā ES patēriņš samazinājās par 28 %. 2011. gadā tas samazinājās par 6 %, 2012. gadā par 8 procentpunktiem un PIP laikā vēl par 10 procentpunktiem. Lejupejošā tendence daļēji skaidrojama ar zināmu tehniskās aizstāšanas līmeni, jo saistībā ar ūdens caurulēm ir tendence aizstāt tērauda cauruļvadus ar tādiem alternatīviem ražojumiem kā varš, plastmasa vai nerūsējošais tērauds.

(123)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ES patēriņš esot ievērojami nenovērtēts. Tomēr šīs personas nesniedza nekādus ticamus pierādījumus sava apgalvojuma pamatošanai, tādēļ tas jānoraida.

(124)

Tā kā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ukrainas izcelsmes dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība nepastāv (sk. 17. un 118. apsvērumu), nelielais importa apjoms no šīs valsts turpmāk izklāstītajā analīzē netika izskatīts kopā ar importu no citām attiecīgajām valstīm.

(125)

Lai izvērtētu Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas izcelsmes importa kumulācijas nepieciešamību, atbilstīgi pamatregulas 3. panta 4. punktā minētajiem nosacījumiem tika atsevišķi apskatīta katra valsts.

(126)

Attiecībā uz daudzumiem un dempinga starpībām, ņemot vērā nelielo importa apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija veica uz nākotni vērstu analīzi par iespējamo eksporta apjomu un dempinga starpību katrai valstij, ja pasākumi tiktu atcelti. Tā apliecināja, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, daudzumi, iespējams, pieaugtu, pārsniedzot pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniegtos un noteikti pārsniegtu to robežu, zem kuras importu uzskata par neievērojamu (sk. 33., 56. un 80. apsvērumu). Tāpat Komisija konstatēja, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, iespējamās dempinga starpības būtu ievērojamas (sk. 30., 53. un 78. apsvērumu).

(127)

Attiecībā uz vidējo importa cenu nelielais importa daudzums nav izmantojams pārliecinošu secinājumu iegūšanai.

(128)

Tomēr izmeklēšana arī parādīja, ka konkurences apstākļi attiecīgajiem uzņēmumiem ir līdzīgi. Izmeklēšana apliecināja, ka attiecīgajam ražojumam, ko importē no Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas, un līdzīgajam ražojumam, kuru ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, visas fizikālās un tehniskās pamatīpašības ir vienādas.

(129)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatregulas 3. panta 4. punkta kritēriji attiecībā uz Baltkrieviju, ĶTR un Krieviju tika izpildīti. Tādēļ imports no šīm trim valstīm tika izmeklēts kumulatīvi.

(130)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms no Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas Savienībā samazinājās par 60 % no apmēram 7 000 tonnām 2010. gadā līdz apmēram 2 900 tonnām PIP laikā. 2011. gadā tas palielinājās par 31 %, bet 2012. gadā samazinājās par 62 procentpunktiem un PIP laikā vēl par 28 procentpunktiem.

(131)

Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas eksportētāju tirgus daļa Savienības tirgū samazinājās no 1,3 % 2010. gadā līdz 0,7 % PIP laikā. Precīzāk, tirgus daļa palielinājās no 1,3 % 2010. gadā līdz 1,8 % 2011. gadā, bet tad samazinājās līdz 1,1 % 2012. gadā un līdz 0,7 % PIP.

(132)

No 2010. gada līdz PIP Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa vidējā cena palielinājās par 11 %: no 488 EUR/t 2010. gadā līdz 528 EUR/t PIP. Konkrētāk, cenas pieauga par 9 % 2011. gadā un par 12 % 2012. gadā, bet tad PIP laikā samazinājās par 10 %.

(133)

Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas izcelsmes attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav tāds, lai no tā varētu izdarīt jēgpilnus secinājumus. Tādēļ tika salīdzinātas cenas līdzīgajam ražojumam, ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, un izmeklējamajam ražojumam, kuru ražo Baltkrievijā, ĶTR un Krievijā un pārdod citur pasaulē. Šis salīdzinājums atklāja pārdošanu par ievērojami zemāku cenu.

(134)

Importa apjoms no Turcijas un Indijas attiecīgajā periodā palielinājās. Importa no Ukrainas tirgus daļa saglabājās ļoti maza. Importa no citām trešām valstīm tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās salīdzinoši nemainīga.

(135)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka tirgus daļas zudumu 12 % apmērā, ko piedzīvoja Savienības ražošanas nozare, ir gandrīz pilnībā kompensējis Indijas un Turcijas tirgus daļas pieaugums (kopā ņemot) un ka visticamāk Savienības ražošanas nozares neaizsargātā stāvokļa iemesls ir imports par zemām cenām no Indijas un Turcijas. Attiecībā uz to būtu jānorāda, ka šīs izmeklēšanas mērķis ir pārbaudīt, vai spēkā esošo pasākumu atcelšana pret trim valstīm, kam ir konstatēta dempinga atkārtošanās iespējamība, izraisīs arī Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka notiek pārdošana par ievērojami zemāku cenu, pārdodot Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas ražojumus citur pasaulē. Tādēļ, ja pasākumi tiktu atcelti, imports ES par dempinga cenām no šīm valstīm, iespējams, atkārtosies, un tā rezultātā visticamāk palielināsies ES ražošanas nozarei nodarītais kaitējums. Apstāklis, ka attiecīgajā periodā ir palielinājies imports no Turcijas un Indijas, neietekmē minēto novērtējumu par dempinga un kaitējuma atkārtošanos.

(136)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(137)

No apmēram 437 000 tonnām 2010. gadā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 37 %. Konkrētāk, 2011. gadā tas samazinājās par 14 %, tad 2012. gadā par 19 procentpunktiem un PIP laikā vēl par 4 procentpunktiem. Ražošanas apjoma samazinājums bija saistīts ar patēriņa samazinājumu, tomēr tas bija izteiktāks dēļ importa palielināšanās no Indijas un Turcijas.

(138)

No vairāk nekā 1 700 000 tonnām 2010. gadā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 16 %. Šis samazinājums skaidrojams ar to, ka daži ES ražotāji samazināja ražošanas maiņu skaitu.

(139)

Jaudas izmantojums 2010. gadā bija 25 %. Tas samazinājās līdz 23 % 2011. gadā un līdz 22 % 2012. gadā, un pēc tam vēl līdz 19 % PIP laikā. Zemie jaudas izmantojuma rādītāji skaidrojami galvenokārt ar to, ka ar tām pašām ražošanas iekārtām, ko izmanto metinātu cauruļu un cauruļvadu izgatavošanai, var ražot arī ražojumus ārpus šīs izmeklēšanas jomas (galvenokārt dobos profilus). Tādēļ jaudas izmantojuma rādītāji konkrētajā nozarē nav jēgpilns kaitējuma rādītājs.

(140)

Savienības ražošanas nozares saražotās produkcijas pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem ES 2011. gadā samazinājās par 16 %, 2012. gadā samazinājās par 21 procentpunktu un vēl par 3 procentpunktiem PIP. Kopumā no 2010. gada līdz PIP šis pārdošanas apjoms samazinājās par apmēram 40 %. Tas bija saistīts ar patēriņa samazinājumu un importa palielināšanos no Indijas un Turcijas.

(141)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2010. gadā bija 73 %. 2011. gadā tā samazinājās līdz 65 % un 2012. gadā līdz 56 %, bet pēc tam PIP palielinājās līdz 61 %. Kopumā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 12 procentpunktiem.

(142)

No 2010. gada līdz PIP, kad patēriņš Savienībā samazinājās par 28 %, pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem ES samazinājās par 40 %. Tā rezultātā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja 12 procentpunktus tirgus daļas. Tādējādi attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē izaugsme nebija vērojama.

(143)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē 2011. gadā samazinājās par 13 %, 2012. gadā samazinājās par 27 procentpunktiem un vēl par 3 procentpunktiem PIP. Kopumā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 43 %, proti, no apmēram 1 600 cilvēkiem līdz mazāk nekā 1 000.

(144)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, mērot izlaidē (t) uz vienu nodarbināto gadā, sākot no 264 t uz nodarbināto, vispirms 2011. gadā mazliet samazinājās (par 2 %). Tad 2012. gadā tas pieauga par 14 procentpunktiem un līdzīgā apjomā saglabājās PIP laikā. Savienības ražošanas nozares ražīguma kopējais pieaugums attiecīgajā periodā bija 12 %.

(145)

Savienības ražošanas nozares ražojumu vienības cenas nesaistītiem pircējiem 2011. gadā palielinājās par 5 % un 2012. gadā par 1 procentpunktu, taču PIP samazinājās par 4 procentpunktiem. Kopumā attiecīgajā periodā šīs cenas palielinājās par 2 %: no 833 EUR/t līdz 848 EUR/t PIP laikā.

(146)

Izmeklēšanā tika konstatēta iespējama Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas dempinga atkārtošanās ar tādām dempinga starpībām, kuras nevar uzskatīt par neievērojamām.

(147)

Kā minēts iepriekš, Komisija nekonstatēja Ukrainas dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību.

(148)

Iepriekš aplūkotie makroekonomiskie rādītāji liecina – lai gan antidempinga pasākumi ir daļēji sasnieguši paredzēto rezultātu, proti, novērsuši kaitējumu Savienības ražotājiem, nozare joprojām ir ļoti neaizsargāta un nestabila. Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās par 37 %, pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem ES samazinājās par 40 %, bet nodarbinātība samazinājās par 43 %. Turklāt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ES tirgū samazinājās no 73 % 2010. gadā līdz 61 % PIP laikā. Tādējādi faktiska atgūšanās no iepriekšējā dempinga nav konstatējama, un tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir ļoti neaizsargāta pret kaitējumu, ko nodara imports par dempinga cenām Savienības tirgū.

(149)

Savienības ražošanas nozares krājumi perioda beigās līdz 2011. gadam saglabājās gandrīz nemainīgi. Tie 2012. gadā pieauga par 14 procentpunktiem un samazinājās par 10 procentpunktiem PIP laikā. Tādējādi krājumu līmenis PIP bija par 5 % augstāks nekā 2010. gadā.

(150)

Darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās par 29 %. Konkrētāk, 2011. gadā tās samazinājās par 2 %, 2012. gadā par 15 procentpunktiem un PIP laikā vēl par 12 procentpunktiem. Kopējo samazinājumu attiecīgajā periodā izraisīja nodarbinātības samazinājums.

(151)

Darbaspēka izmaksas par vienu darbinieku attiecīgajā periodā pieauga par 25 %. Iespējams, ka tas ir pagaidu stāvoklis, kas saistīts ar štatu samazināšanas izmaksām, kuras radušās, ievērojami samazinot darbinieku skaitu.

(152)

Attiecīgajā periodā atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāte pārdošanai ES tirgū, izteikta procentos no neto pārdošanas apjoma, pieauga no zaudējumiem vairāk nekā 7 % apmērā 2010. gadā līdz peļņai 1 % apmērā PIP laikā. Precīzāk, atlasīto Savienības ražotāju zaudējumi samazinājās no 7,3 % 2010. gadā līdz 5 % 2011. gadā un pēc tam līdz 0,6 % 2012. gadā, bet tad PIP laikā jau radās neliela peļņa 0,8 % apmērā.

(153)

Rentabilitātes palielinājums skaidrojams ar to, ka pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 2 %, kamēr šajā pašā periodā ražošanas izmaksas (galvenokārt karsti velmētiem ruļļiem, kuru izmaksas ir vairāk nekā 60 % no ražošanas izmaksām) samazinājās par 6 % un ievērojami samazinājās arī gada darbaspēka izmaksas. Tādējādi atlasītie Savienības ražotāji spēja saviem pircējiem ES tirgū pakāpeniski noteikt rentablas cenas.

(154)

Ienākums no ieguldījumiem (“INI”), ko izsaka kā peļņu procentos no neto ieguldījumu uzskaites vērtības, kopumā bija atbilstīgs rentabilitātes tendencei. Tas pieauga no zaudējumiem 19,2 % apmērā 2010. gadā līdz zaudējumiem 11,8 % apmērā 2011. gadā, un tad līdz peļņai 0,5 % apmērā 2012. gadā un peļņai 4,3 % apmērā PIP.

(155)

Tīrā skaidras naudas plūsma no pamatdarbības 2010. gadā bija apmēram EUR – 44 miljoni. Tā palielinājās līdz aptuveni – 7 miljoniem EUR 2011. gadā un līdz gandrīz 17 miljoniem EUR 2012. gadā un līdz aptuveni 20 miljoniem EUR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Neviens no atlasītajiem Savienības ražotājiem nav norādījis, ka tam būtu bijušas grūtības piesaistīt kapitālu. Uzlabojums saistāms ar ražošanas un darbaspēka izmaksu samazinājumu un cenu nelielu pieaugumu.

(156)

Atlasīto Savienības ražotāju gada ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā 2011. gadā samazinājās par 34 %, 2012. gadā palielinājās par 90 procentpunktiem un tad samazinājās par 59 procentpunktiem PIP. Attiecīgajā periodā ieguldījumi, kas bija paredzēti, lai uzturētu un atjaunotu esošās iekārtas, nevis lai palielinātu jaudu, samazinājās par 3 %.

(157)

Virkne rādītāju, sevišķi finanšu rādītāji attiecīgajā periodā ievērojami uzlabojās. Rentabilitāte uzlabojās no zaudējumiem vairāk nekā 7 % apmērā līdz peļņai 0,8 % apmērā, kas gan joprojām ir mazāk par iepriekšējās izmeklēšanas mērķa peļņu 5 % apmērā. Ienākums no ieguldījumiem uzlabojās no zaudējumiem vairāk nekā 19 % apmērā līdz peļņai vairāk nekā 4 % apmērā, bet naudas plūsma pieauga no – 44 miljoniem EUR līdz 20 miljoniem EUR. Šie faktori liecina, ka ražošanas nozare ir spējusi daļēji atgūties.

(158)

Tomēr dažu rādītāju pārmaiņas no 2010. gada līdz PIP bija negatīvas. Ražošanas apjoms samazinājās par 37 %, jaudas izmantojums – par 25 %, pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem ES – par 40 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa – par 12 procentpunktiem, bet nodarbinātība – par 43 %.

(159)

Antidempinga pasākumi ir zināmā mērā sasnieguši mērķi, jo novērsuši daļu kaitējuma, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Savienības ražošanas nozare atkal ir kļuvusi mazliet rentabla, taču tas ir uz tās tirgus daļas samazinājuma rēķina. Savienības ražošanas nozare ir spējusi uzlabot savu finansiālo stāvokli, dodot priekšroku cenām, nevis apjomam. Tādējādi ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozare vēl nav pilnībā atguvusies no iepriekšējā dempinga ietekmes un tā joprojām ir nestabila un līdz ar to viegli ietekmējama gadījumā, ja atkārtotos imports par dempinga cenām.

(160)

Pat ja Savienības ražošanas nozares nestabilitāte varētu tikt vērtēta kā būtisks kaitējums, tas nav saistāms ar importu no attiecīgajām valstīm. Trīs attiecīgo valstu (attiecībā uz Ukrainu izmeklēšanā konstatēts, ka dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības nav) tirgus daļa kopā ir mazāk nekā 1 % no Savienības tirgus. Bez cenu spiediena no attiecīgajām valstīm Savienības ražošanas nozare ir spējusi saglabāt cenas tādā līmenī, kas ir pietiekams, lai tai nodrošinātu peļņu, kura gan ir ievērojami mazāka par mērķa peļņu.

(161)

Iepriekš minētās tendences liecina, ka antidempinga pasākumi ir daļēji sasnieguši paredzēto rezultātu, proti, novērsuši kaitējumu Savienības ražotājiem. No otras puses, vairāku kaitējuma rādītāju negatīvā attīstība liecina, ka ražošanas nozare joprojām ir ļoti nestabila.

(162)

Kā norādīts iepriekš, trīs minēto valstu eksportētājiem ir neizmantota jauda, lai ļoti strauji varētu palielināt eksportu. Ņemot vērā, ka ES tirgū ir izdevīgākas cenas nekā dažu trešo valstu tirgos, ir iespējams, ka tad, ja antidempinga pasākumus vairs nepiemērotu, ievērojami daudzumi, ko pašlaik eksportē uz šīm valstīm, tiktu novirzīti uz ES tirgu. Importa par dempinga cenām, kuras ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, pieaugums visticamāk palielinās cenu spiedienu Savienības tirgū, tādējādi pasliktinot jau tā nestabilo Savienības ražošanas nozares stāvokli. Šāds straujš pavērsiens jau tika konstatēts iepriekšējā izmeklēšanā, kad minēto trīs valstu izcelsmes importa tirgus daļa ES tikai trīs ar pusi gadu laikā trīskāršojās, proti, no 6,2 % 2004. gadā līdz 18,7 % IP (no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam). Tādējādi ražotāji eksportētāji ĶTR, Baltkrievijā un Krievijā ir apliecinājuši spēju strauji palielināt eksporta apjomu uz Savienību.

(163)

Tādēļ, pamatojoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka tad, ja pasākumus vairs nepiemērotu, kaitējums varētu atkārtoties.

(164)

Ņemot vērā secinājumu, ka dempings no Ukrainas visticamāk neturpināsies vai neatkārtosies, analīze par kaitējuma atkārtošanos nav jāveic.

(165)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās iesaistītās intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(166)

Izmeklēšana apliecināja, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir ļoti nestabila. Antidempinga pasākumi ir zināmā mērā sasnieguši mērķi, jo novērsuši daļu kaitējuma, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Savienības ražošanas nozare atkal ir kļuvusi mazliet rentabla, taču tas ir uz tās tirgus daļas samazinājuma rēķina. Pateicoties spēkā esošajiem pasākumiem, Savienības ražošanas nozare ir spējusi uzlabot savu finansiālo stāvokli, dodot priekšroku cenām, nevis apjomam. Pasākumu beigšanās palielinās cenu spiedienu Savienības tirgū un atkal novedīs pie zaudējumiem. Tādēļ Savienības ražošanas nozares interesēs ir saglabāt pasākumus.

(167)

Komisija sazinājās ar vairāk nekā 100 nesaistītiem importētājiem un lietotājiem Savienībā, aicinot uz sadarbību, taču neviens no tiem neatsaucās. Tas ir skaidrojams ar ļoti nelielo eksporta apjomu uz Savienības tirgu no katras attiecīgās valsts. Jebkurā gadījumā nav nekādu faktoru, kas liecinātu, ka pasākumu pagarināšana nesamērīgi ietekmētu importētājus vai lietotājus.

(168)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka pasākumu pagarināšana būtiski neietekmēs importētāju un lietotāju stāvokli Savienībā.

(169)

Patēriņš ES attiecīgajā periodā samazinājās par 28 %, sasniedzot apmēram 400 000 t PIP laikā. Savienības ražošanas nozares jauda attiecīgajā periodā pastāvīgi pārsniedza ES pieprasījumu, PIP laikā sasniedzot gandrīz 1 500 000 tonnu. ES ražotāju starpā ir pietiekama konkurence. Turklāt Savienības ražošanas nozarē jaudas izmantojums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir tikai 19 %, jo tā ar tām pašām iekārtām ražo dažādus ražojumus (attiecīgo ražojumu un citus ražojumus, piemēram, dobos profilus). Tādēļ pieprasījuma pieauguma gadījumā Savienības ražošanas nozarei ir neizmantota jauda, lai palielinātu ražošanas apjomu, mainot ražojumu klāstu. Arī imports no citām trešām valstīm, kurām nepiemēro pasākumus, sevišķi no Indijas un Turcijas, var apmierināt daļu no pieprasījuma.

(170)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, nevar secināt, ka antidempinga pasākumu saglabāšana varētu izraisīt piegādes deficītu ES tirgū vai ierobežot konkurenci ES tirgū.

(171)

Minētais liecina, ka pasākumu turpināšanas negatīvā ietekme būtu ierobežota un nekādā ziņā nebūtu nesamērīga ar ieguvumiem, ko Savienības ražošanas nozarei nodrošinātu pasākumu pagarināšana.

(172)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc minētās informācijas izpaušanas tām tika dots laiks sniegt piezīmes. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

(173)

No minētā var secināt, ka konkrētu Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas izcelsmes metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam piemērojamie antidempinga pasākumi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā. Jāatgādina, ka šie pasākumi ir dažādu likmju procentuālie maksājumi.

(174)

Ievērojot konstatējumus par to, ka dempings no Ukrainas visticamāk neturpināsies vai neatkārtosies (sk. 17. un 118. apsvērumu), pasākumi pret Ukrainas importu būtu jāatceļ un procedūra jāizbeidz.

(175)

Individuālie uzņēmumu antidempinga maksājumi, kas noteikti šajā regulā, ir piemērojami tikai to attiecīgo ražojumu importam, kurus ražo šie uzņēmumi un tātad – minētie tiesību subjekti. Šīs likmes nevar izmantot attiecībā uz tādu attiecīgā ražojuma importu, ko ražojuši citi uzņēmumi, kuri nav konkrēti (ar nosaukumu un adresi) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistītus tiesību subjektus, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamās maksājuma likmes.

(176)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (5). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(177)

Šī regula ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam,