22.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/31

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1187/2008 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes mononātrija glutamāta importam.

(2)

Noteiktie pasākumi bija procentuālais maksājums 39,7 % apmērā, izņemot Hebei Meihus MSG Group Co. Ltd. (33,8 %), Tongliao Meihua Bio-Tech Co. Ltd. (33,8 %) un Fujian Province Jianyang Wuyi MSG Co. Ltd. (36,5 %).

(3)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3), Komisija saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(4)

Pieprasījumu iesniedza Ajinomoto Foods Europe SAS (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir vienīgais mononātrija glutamāta ražotājs Savienībā un kas tādējādi pārstāv 100 % Savienības mononātrija glutamāta kopējā ražošanas apjoma.

(5)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

(6)

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2013. gada 29. novembrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(7)

Komisija tajā pašā dienā paziņoja par antidempinga izmeklēšanas sākšanu atbilstīgi pamatregulas 5. pantam attiecībā uz Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importu Savienībā (5).

(8)

Minētajā izmeklēšanā Komisija 2014. gada augustā ar Regulu (ES) Nr. 904/2014 (6) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importam (“pagaidu regula”). Pagaidu pasākumi tika noteikti uz sešiem mēnešiem.

(9)

Abas paralēlās izmeklēšanas aptvēra vienu un to pašu (pārskatīšanas) izmeklēšanas periodu un vienu un to pašu attiecīgo periodu, kā norādīts 10. apsvērumā.

(10)

Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2010. gada 1. aprīļa līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”) (7).

(11)

Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un lietotājiem Savienībā, par kuriem zināms, ka tie ir ieinteresēti, kā arī eksportējošās valsts pārstāvjiem.

(12)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(13)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju un Savienības nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(14)

Lai Komisija varētu lemt, vai attiecībā uz ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot reprezentatīvu izlasi, minētās personas tika lūgtas pieteikties 15 dienu laikā no pārskatīšanas sākšanas un sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju. Tā kā tikai divi ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza Komisijai prasīto informāciju, atlase netika uzskatīta par vajadzīgu.

(15)

Lai Komisija varētu lemt, vai jāizmanto atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, tā lūdza pieteikties visus nesaistītos importētājus un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju.

(16)

Pieteicās četrpadsmit nesaistīti importētāji. Tomēr neviens no šiem uzņēmumiem mononātrija glutamātu no ĶTR Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neimportēja. Tādēļ atlase nebija nepieciešama.

(17)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses.

(18)

Anketas tika nosūtītas abiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri pieteicās, vienīgajam Savienības ražotājam un 33 identificētiem lietotājiem Savienībā.

(19)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no vienīgā Savienības ražotāja, no viena tirgotāja un no pieciem lietotājiem. Neviens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem atbildes uz anketas jautājumiem nesniedza.

(20)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos.

Ražotājs Savienībā

Lietotāji

(21)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai galīgais antidempinga maksājums ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam tiktu saglabāts. Personām arī tika dots laiks, kurā tās pēc informācijas izpaušanas varēja darīt zināmu savu viedokli. To piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(22)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats ražojums, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana, proti, ĶTR izcelsmes mononātrija glutamāts (“MNG”), ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2922 42 00 (“attiecīgais ražojums”). MNG ir pārtikas piedeva, un to galvenokārt izmanto kā garšas pastiprinātāju zupās, buljonos, zivju un gaļas ēdienos, garšvielu maisījumos un gatavajos ēdienos. MNG izmanto arī ķīmijas rūpniecībā nepārtikas lietojumiem, piemēram, mazgāšanas līdzekļos. MNG ir dažāda lieluma balti kristāli bez smaržas. MNG ir nopērkams dažāda izmēra iepakojumos, sākot no patērētājiem paredzētām 0,5 g paciņām līdz 1 000 kg liela izmēra iepakojumiem. Mazākos iepakojumus mazumtirgotāji pārdod privātiem patērētājiem, bet lielākie iepakojumi pa 20 kg un vairāk paredzēti rūpnieciskai izmantošanai. Turklāt pastāv atšķirīgas tīrības pakāpes. Tomēr MNG īpašības nav atšķirīgas atkarībā no iepakojuma lieluma vai tīrības pakāpes.

(23)

Pārsvarā to ražo, fermentējot dažādus cukura avotus (kukurūzas cieti, tapiokas cieti, cukura sīrupu, cukurniedru melasi un cukurbiešu melasi).

(24)

Pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, attiecīgajam ražojumam un MNG, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgū attiecīgajā valstī, MNG, ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū, un MNG, ko ražo un pārdod abu iespējamo analogo valstu tirgos (Taizemē un Indonēzijā), ir vienas un tās pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un pamatlietojumi.

(25)

Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika izvērtēts, vai pašlaik tiek veikts dempings un vai, beidzoties esošo pasākumu termiņam, dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(27)

Kā minēts 18. un 19. apsvērumā, lai gan anketas tika nosūtītas abiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri pieteicās atlases procesā, neviens no tiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāizmanto pieejamie fakti.

(28)

ĶTR iestādes un ĶTR ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, tika informēti par pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu, un tiem tika dota iespēja sniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(29)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši, uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un pieejamo statistiku, proti, Eurostat un ĶTR eksporta datubāzes datiem.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Šim nolūkam bija jāizvēlas tirgus ekonomikas trešā valsts (“analogā valsts”).

(31)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā par iespējami piemērotu analogo valsti uzskata Taizemi vai Indonēziju, un aicināja personas sniegt piezīmes. Taizeme bija analogā valsts sākotnējā izmeklēšanā (8). Šajā izmeklēšanā tika ierosināta Indonēzija, jo, kā minēts 7. apsvērumā, vienā datumā ar šo pārskatīšanas izmeklēšanu tika sākta paralēla antidempinga izmeklēšana attiecībā uz Indonēzijas izcelsmes MNG importu Savienībā (9). Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka Taizeme nav piemērota analogā valsts, jo Taizemes ražotājs, kurš sadarbojās, ietilpst tajā pašā uzņēmumu grupā, kur pieprasījuma iesniedzējs. Turklāt tika norādīts, ka Taizemes tirgū nav konkurences un ka Taizemes iekšzemes tirgū tiek pārdoti tikai mazie iepakojumi mazumtirdzniecības līmenī, kamēr eksports no ĶTR uz Savienību esot liela izmēra iepakojumā vai nefasēts un paredzēts rūpnieciskai izmantošanai.

(32)

Komisija lūdza sniegt informāciju vairāk nekā pieciem zināmiem līdzīgā ražojuma ražotājiem Taizemē. Tikai viens ražotājs Taizemē pieteicās un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Šis ražotājs bija tajā pašā uzņēmumu grupā, kur pieprasījuma iesniedzējs. Pretēji tam, ko apgalvo ieinteresētā persona, dalība tajā pašā uzņēmumu grupā, kur pieprasījuma iesniedzējs, automātiski nenozīmē, ka normālā vērtība nav uzticama. Attiecīgā ieinteresētā persona arī nepaskaidroja, kā šī saistība būtu varējusi ietekmēt normālo vērtību Taizemes iekšzemes tirgū. Tādēļ šis arguments būtu jānoraida.

(33)

Kā minēts 24. apsvērumā, izmeklēšanā apstiprinājās, ka MNG, ko ražo un pārdod Taizemes iekšējā tirgū, ir tādas pašas tehniskās, fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un pamatlietojumi kā ražojumam, kuru ražo un uz Savienību eksportē ĶTR ražotāji eksportētāji. Turklāt ražošanas procesi ĶTR ir līdzīgi ražošanas procesiem Taizemes tirgū. Visbeidzot, Taizemē pastāv ievērojama konkurence starp vairākiem iekšzemes ražotājiem un importu no citām trešām valstīm, tostarp ĶTR. Turklāt, pretēji apgalvotajam, izmeklēšana apliecināja, ka iekšzemes pārdošana Taizemē notiek gan ar nefasētu ražojumu, gan mazumtirdzniecībā. Tādēļ arguments, ka Taizeme minēto iemeslu dēļ nebūtu piemērota analogās valsts izvēle, būtu jānoraida.

(34)

Indonēzijas ražotāji eksportētāji piekrita, ka to datus, kas tika sniegti 7. apsvērumā minētajā paralēlajā izmeklēšanā, izmanto arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā. Kā minēts 24. apsvērumā, izmeklēšanā apstiprinājās, ka MNG, ko ražo un pārdod Indonēzijas iekšējā tirgū, ir tādas pašas tehniskās, fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un pamatlietojumi kā ražojumiem, kurus ražo un uz Savienību eksportē ĶTR ražotāji eksportētāji. Turklāt saskaņā ar pieejamo informāciju ražošanas procesi ĶTR ir līdzīgi ražošanas procesiem Indonēzijas tirgū. Visbeidzot, Indonēzijā pastāv ievērojama konkurence starp vairākiem iekšzemes ražotājiem un importu no citām trešām valstīm, tostarp ĶTR. Turklāt izmeklēšana apliecināja, ka iekšzemes pārdošana Indonēzijā notiek gan ar nefasētu ražojumu, gan mazumtirdzniecībā.

(35)

No minētā izriet, ka abas valstis – Taizeme un Indonēzija – potenciāli ir piemērotas analogās valsts izvēlei. Tomēr, ņemot vērā, ka no paralēlajai izmeklēšanai pakļautajiem Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem saņemtā informācija bija daudz detalizētāka nekā informācija no vienīgā Taizemes ražotāja, kurš sadarbojās, Komisija uzskatīja par piemērotāku par analogo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu izvēlēties Indonēziju.

(36)

No Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem saņemtā informācija tika izmantota par pamatu normālās vērtības noteikšanai ĶTR ražotājiem eksportētājiem.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram Indonēzijas ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjomu uzskata par reprezentatīvu, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no kopējā attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tika konstatēts, ka visiem ražotājiem iekšzemes pārdošanas apjoms Indonēzijā ir reprezentatīvs. Tad tika pārbaudīts, vai līdzīgā ražojuma pārdošanu iekšzemes tirgū atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam var uzskatīt par veiktu parastā tirdzniecības apritē. To darīja, nosakot neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū rentabli pārdotā apjoma īpatsvaru.

(38)

Tā kā tika konstatēts, ka iekšzemes pārdošanas apjomi ir bijuši pietiekami un pārdošana veikta parastā tirdzniecības apritē, normālā vērtība tika balstīta uz faktisko iekšzemes cenu, kas tika aprēķināta kā visu iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(39)

Ņemot vērā sadarbības trūkumu no ĶTR ražotāju eksportētāju puses, eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojās uz pieejamajiem faktiem.

(40)

Tādējādi eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz statistiku (proti, Eurostat), šo cenu aprēķinot kā vidējo svērto vērtību.

(41)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un eksporta cenu EXW līmenī. Ja tas bija nepieciešams godīgam salīdzinājumam, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz kravas pārvadājuma izmaksām, ievērojot Indonēzijas ražotāju eksportētāju normālās vērtības korekcijas, kuras tika veiktas paralēlajā izmeklēšanā, kas minēta pagaidu regulas 41. apsvērumā.

(42)

Turklāt kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir salīdzinošas izmaksu priekšrocības iepretim Taizemes ražotājiem saistībā ar ražošanas procesu (vertikālā integrācija), izejmateriālu cenu attīstību un enerģijas patēriņu. Tā kā par analogo valsti tika izmantota Indonēzija, šis arguments nebija svarīgs. Kā norādīts 34. apsvērumā, MNG ražošanas procesi ĶTR ir līdzīgi ražošanas procesiem Indonēzijas tirgū. Jāpiezīmē, ka visi MNG ražotāji visā pasaulē izmanto līdzīgas ražošanas metodes. MNG ražo, fermentējot dažādus cukura avotus (kukurūzas cieti, tapiokas cieti, cukura sīrupu, cukurniedru melasi un cukurbiešu melasi).

(43)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka eksports no ĶTR ir galvenokārt nefasēts, kamēr iekšzemes pārdošana Taizemē notiek galvenokārt mazumtirdzniecībā. Tādēļ tika apgalvots, ka dempinga starpība būtu jāaprēķina, pamatojoties vienīgi uz nefasēta ražojuma pārdošanu. Tā kā neviens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, nebija nekādas informācijas par ĶTR eksporta pārdošanas nosacījumiem, tirdzniecības līmeni vai iepakojumu.

(44)

Turklāt, tā kā par analogo valsti tika izmantota Indonēzija, šis arguments nebija svarīgs. Jebkurā gadījumā – neatkarīgi no tā, vai iekļauj, vai neiekļauj pārdošanu mazumtirdzniecībā, salīdzinājums visos gadījumos liecināja par ievērojamām dempinga starpībām, kā norādīts 47. apsvērumā.

(45)

Tāpat Komisija aprēķināja dempinga starpības, pamatojoties uz analogajā valstī noteikto normālo vērtību. Salīdzinājums liecināja par ievērojamām dempinga starpībām, kā norādīts 47. apsvērumā.

(46)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu. Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās, nebija iespējams noteikt no ĶTR eksportēto ražojumu veidus. Tādēļ nebija iespējams veikt salīdzinājumu pa ražojuma veidiem. Tā vietā, kā paskaidrots 39. un 40. apsvērumā, salīdzinājumam bija jāizmanto eksporta cenas statistikas dati.

(47)

Tādējādi vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai, visos gadījumos pārsniedza 25 %.

(48)

Pēc tam, kad tika noteikta dempinga esība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tika izmeklēta dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti, un tika analizēti šādi elementi: importa par dempinga cenām no ĶTR apjoms un cenas, ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR; Savienības tirgus pievilcība saistībā ar importu no ĶTR.

(49)

Kā norādīts 81. apsvērumā, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā pieauga par 65 %, bet tirgus daļa attiecīgi pieauga par 68 %. Tomēr, neraugoties uz šo pieaugumu relatīvā izteiksmē, ĶTR izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa absolūtā izteiksmē visā attiecīgajā periodā saglabājās zemā līmenī.

(50)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, importa cenas tika noteiktas pēc Eurostat datiem. Vidējās importa cenas no ĶTR no 2010./2011. finanšu gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pastāvīgi samazinājās, kopumā attiecīgajā periodā par 20 %, kā norādīts 84. apsvērumā, un tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tās bija dempinga cenas. Tāpat tika konstatēts, ka tās bija vidēji par vairāk nekā 10 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, skatot bez antidempinga maksājumiem.

(51)

Ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR tika noteikta, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju. Tā kā šie dati nav publiski pieejami, Komisija tos salīdzināja ar citiem publiski pieejamiem avotiem, tostarp rakstiem presē, kas iekļauti ieinteresētajām personām pieejamo dokumentu kopumā. Pamatojoties uz šo informāciju, ĶTR ir pasaulē lielākā MNG ražotāja, un tās ikgadējā ražošanas jauda un ikgadējais ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās. 2012. gadā MNG ražošanas jauda bija robežās no 3,5 līdz 4 miljoniem tonnu, kamēr MNG ražošanas apjoms bija robežās no 2,5 līdz 3 miljoniem tonnu. Tādējādi 2012. gadā neizmantotā ražošanas jauda bija robežās no 600 000 līdz 900 000 tonnu.

(52)

Tā paša avota dati liecina, ka MNG ražošanas jauda un ražošanas apjoms ĶTR līdz 2017. gadam turpinās pieaugt, jo ĶTR palielinās pieprasījums pēc MNG.

(53)

ĶTR valdība ar Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas (RITM) starpniecību 2011. gadā sāka īstenot vispārēju stratēģiju ar nolūku likvidēt novecojušas un neefektīvas ražotņu tehnoloģijas 19 būtiskās ražošanas nozarēs Ķīnā, tostarp MNG ražošanas nozarē. Tā rezultātā ĶTR ir ievērojami samazinājies MNG ražotāju skaits. Pamatojoties uz to, kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka ražošanas jauda ĶTR neesot palielinājusies. Izmeklēšana, balstoties uz pieprasījumā ietverto informāciju un rakstiem presē, apliecināja, ka lielākie uzņēmumi ir palielinājuši savu jaudu. Tādējādi MNG ražošanas jauda ĶTR kopumā ir palielinājusies, tādēļ ieinteresētās personas apgalvojums būtu jānoraida.

(54)

Turklāt, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, MNG krājumi ĶTR pēdējos gados ir pastāvīgi pieauguši un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairāk nekā divas reizes pārsniedz Savienības patēriņu. Kāda ieinteresētā persona apgalvoja – tā kā informācija par iespējamo krājumu pārpalikumu nav darīta pieejama nekonfidenciālajos dokumentos, ieinteresētās personas to nevarēja pārbaudīt un to nevajadzētu ņemt vērā. Turklāt tika apgalvots, ka krājumu pārpalikums šķiet neiespējams, ņemot vērā to, ka ĶTR valdība ir samazinājusi jaudu. Attiecībā uz to jānorāda, ka ieinteresētā persona nesniedza nekādus pierādījumus šā apgalvojuma pamatošanai. Turklāt, kā jau paskaidrots iepriekš 27. apsvērumā, ĶTR ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāizmanto pieejamie fakti. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 19. panta 3. punktu Komisija var neņemt vērā konfidenciāli sniegtu informāciju, ja netiek sniegts arī tās jēgpilns nekonfidenciāls kopsavilkums, tomēr fakts, ka šāds kopsavilkums nav iesniegts vispār, automātiski nenozīmē, ka konfidenciāli sniegtā informācija būtu jānoraida. Lai arī visus pieprasījuma elementus nebija iespējams pārbaudīt, salīdzinot tos ar citiem avotiem, tostarp arī informāciju par ĶTR krājumiem, šajā gadījumā sniegtā informācija tomēr tika uzskatīta par pamatotu un pareizu, jo tā kopumā atbilda pieprasījuma iesniedzēja sniegtajai informācijai, kuru bija iespējams salīdzināt ar citiem avotiem. Turklāt, tā kā kopējais ražošanas apjoms ĶTR pieauga, kā norādīts 51. apsvērumā, krājumu pārpalikums nebija vienīgais elements, kas pamato secinājumu, ka ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda. Turklāt Komisija, kad vien tas bija iespējams, pārbaudīja informāciju, salīdzinot ar citiem pieejamajiem avotiem, piemēram, preses rakstiem, un jebkādu informāciju izmantoja vienīgi tad, kad bija pārliecinājusies, ka tā ir pamatota un pietiekami uzticama. Līdz ar to šis arguments būtu jānoraida.

(55)

Pēc informācijas izpaušanas tā pati ieinteresētā persona norādīja, ka Komisija savus konstatējumus neesot balstījusi uz faktiem, kā to prasa PTO Antidempinga nolīguma (10) 11. panta 3. punkts, bet gan vienīgi uz pieņēmumiem. Šī persona no jauna atkārtoja savus apgalvojumus par iespējamo jaudas samazināšanos un neizmantoto jaudu Ķīnā.

(56)

Kā minēts 27. apsvērumā, izmeklēšanā nesadarbojās neviens ĶTR ražotājs eksportētājs, tādēļ Komisijai savos konstatējumos bija jābalstās uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Kā norādīts arī 29. un 51. apsvērumā, izmantota tika galvenokārt informācija, kuru savā pieprasījumā bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs, to pēc iespējas pārbaudot, salīdzinot ar citu informāciju. Tā kā minētā informācija bija vienīgā pieejamā uzticamā informācija, apgalvojums par konstatējumu balstīšanu vienīgi uz pieņēmumiem tika noraidīts.

(57)

Tika izskatīta arī attiecīgās ieinteresētās personas sniegtā informācija. Tomēr ieinteresētā persona sniedza pretrunīgu informāciju attiecībā uz pieejamo jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā. Piemēram, pretēji tam, ko šī persona apgalvoja, sniegtajai informācijai pievienotie pierādījumi liecina par Ķīnas MNG ražošanas jaudas palielinājumu nevis samazinājumu. Tas atbilst Komisijas konstatējumiem, kas izklāstīti 53. apsvērumā. Tāpēc minētās personas apgalvojums, ka kopējā jauda ĶTR, iespējams, samazināsies, tika noraidīts.

(58)

Tādēļ tiek secināts, ka ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kura varētu tikt izmantota ievērojamam papildu eksporta apjomam uz Savienību, kā paskaidrots 61. un 62. apsvērumā, ja antidempinga pasākumi beigtos.

(59)

Sakarā ar spēkā esošajiem pasākumiem attiecīgajā periodā Savienības tirgū nonāca tikai neliela ĶTR eksporta daļa. Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienība ĶTR ražotājiem eksportētājiem nebūs pievilcīgs tirgus, jo paredzams, ka MNG pieprasījums Āzijā un citās jaunietekmes ekonomikās, tostarp ĶTR, palielināsies. Tāpat šī persona apgalvoja – tā kā ĶTR ražojumu cenu līmenis uz citām trešām valstīm vidēji būs līdzīgs ĶTR eksporta cenu līmenim uz Savienību vai augstāks par to, ĶTR ražotājiem eksportētājiem nebūs nekāda stimula palielināt savu eksportu uz Savienības tirgu.

(60)

Lai gan izmeklēšanā atklājās, ka ĶTR eksporta cenas uz trešām valstīm vidēji ir nedaudz augstākas nekā eksporta cenas uz Savienību, tas, ļoti iespējams, var būt saistīts ar to, ka ĶTR ražotāji eksportētāji eksporta cenas uz Savienību ir samazinājuši spēkā esošā antidempinga maksājuma rezultātā. Tādēļ tas obligāti nenorāda uz iespējamo cenu līmeni, ja pasākumi beigtos. Gluži pretēji – ievērojot spēkā esošo antidempinga pasākumu līmeni, ĶTR ražotāji eksportētāji varētu palielināt savas eksporta cenas, joprojām saglabājot dempinga cenas, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(61)

Pat ja paredzams, ka iekšzemes patēriņš ĶTR un patēriņš citur Āzijā un citos jaunietekmes tirgos pieaugs, ražošanas jaudas pārpalikuma līmenis ĶTR norāda, ka pastāv ievērojams stimuls meklēt alternatīvus tirgus, lai šo jaudas pārpalikumu absorbētu.

(62)

Tāpat Komisija ņēma vērā iespējamo pasākumu noteikšanu pret MNG eksportu no ĶTR uz Amerikas Savienotajām Valstīm (“ASV”) pēc paralēlas antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas, ko pret ĶTR saistībā ar šo pašu ražojumu veic ASV iestādes. ASV iestādes tiešām 2014. gada 26. novembrī noteica galīgus antidempinga pasākumus. Četriem ĶTR ražotājiem eksportētājiem tika noteiktas individuālas likmes 20,09 % apmērā, bet atlikušais maksājums tika noteikts 39,03 % apmērā. Tādējādi ļoti iespējams, ka ĶTR eksporta piekļuve ASV tirgum ievērojami samazināsies un iespējams, ka liels daudzums ĶTR izcelsmes MNG tiktu novirzīts uz Savienības tirgu, sevišķi, ja vienlaikus beigtos Savienības pasākumi. Saistībā ar to jānorāda, ka 2013. gadā no ĶTR uz ASV tika eksportētas apmēram 26 600 tonnas MNG, kas atbilst ievērojamai daļai Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(63)

Turklāt gan Savienības ražošanas nozares vidējā cena, gan Indonēzijas ražotāju eksportētāju vidējā importa cena Savienībā, kā konstatēts paralēlajā izmeklēšanā atbilstīgi pagaidu regulas 61. un 80. apsvērumam, ir augstāka par ĶTR vidējām importa cenām uz Savienību bez antidempinga maksājumiem un par ĶTR vidējām importa cenām uz citām trešām valstīm. Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās, šī analīze ir veikta, balstoties uz pieejamo informāciju, proti, ĶTR eksporta datubāzi. ĶTR eksportētāju cenu noteikšanas stratēģija liecina, ka gadījumā, ja antidempinga pasākumi beigtos, Savienība būtu pievilcīgs tirgus ĶTR eksportētājiem, jo viņi varētu palielināt savas eksporta cenas uz Savienību.

(64)

Tāpat arī pieaugošā ĶTR izcelsmes importa tirgus daļa, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, liecina, ka ĶTR ražotāji eksportētāji joprojām ir ieinteresēti Savienības tirgū. Pamatojoties uz novēroto cenu līmeni, Savienības MNG tirgus patiešām joprojām ir pievilcīgs ĶTR eksportam. Ja pasākumi tiktu atcelti, šī interese, iespējams, vēl palielinātos.

(65)

Pēc informācijas izpaušanas minētā ieinteresētā persona no jauna atkārtoja apgalvojumus par MNG iekšzemes pieprasījuma palielināšanos ĶTR, par nelielajiem eksporta apjomiem no ĶTR uz Savienību, par to tirgus daļu un par ĶTR izcelsmes MNG augstākajām cenām uz citām trešām valstīm salīdzinājumā ar Savienību. Minētā persona norādīja, ka šie elementi Komisijas analīzē neesot ņemti vērā.

(66)

Vispirms, nav pamatots apgalvojums, ka nav ņemta vērā ĶTR ražošanas jaudas un neizmantotās jaudas dinamika, pieaugošais iekšzemes pieprasījums pēc MNG Ķīnā, nelielie ĶTR eksporta apjomi uz Savienību, tirgus daļa, kā aprakstīts 49. apsvērumā, un ĶTR cenu līmenis uz Savienību un citām trešām valstīm. Šie elementi tika analizēti, kā liecina 49. līdz 64. apsvērums, un attiecīgie secinājumi tika izpausti ieinteresētajām personām. Otrkārt, šī ieinteresētā persona nesniedza nekādus jaunus pierādījumus, pamatojot savus apgalvojumus, papildus tiem elementiem, kurus Komisija bija noskaidrojusi izmeklēšanā.

(67)

Visbeidzot, ieinteresētā persona iebilda pret Komisijas novērtējumu 62. apsvērumā, proti, ka eksports no ĶTR varētu tikt novirzīts no ASV uz Savienību sakarā ar ASV iestāžu noteiktajiem antidempinga pasākumiem pret MNG eksportu no ĶTR uz ASV.

(68)

Tomēr, kā jau paskaidrots 62. apsvērumā, jānorāda – ja pasākumi Savienībā beigtos, tā kā pret MNG eksportu no ĶTR uz ASV ir noteikti antidempinga pasākumi, ir iespējams, ka ĶTR eksports tiks novirzīts uz Savienības tirgu.

(69)

Tādējādi attiecīgie šīs personas apgalvojumi tiek noraidīti.

(70)

Iepriekš aprakstītā analīze liecina, ka ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām Savienības tirgū turpinājās ar ievērojamām dempinga starpībām. Ņemot vērā konstatējumus par ievērojamo ĶTR pieejamo neizmantoto ražošanas jaudu un iespējamību, ka eksports ievērojamā apjomā un par dempinga cenām tiktu novirzīts uz Savienības tirgu, Komisija secina, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, dempinga turpināšanās iespējamība ir liela.

(71)

Līdzīgo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja viens Savienības ražotājs. Tas veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(72)

Tā kā Savienības ražošanas nozari veido tikai viens ražotājs, visi rādītāji, kas saistīti ar konfidenciāliem datiem, konfidencialitātes apsvērumu dēļ bija jāindeksē vai jānorāda diapazonā.

(73)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienības tirgū pieskaitot importu no ĶTR un citām trešām valstīm, pamatojoties uz Eurostat datiem un datiem, ko sniedza 7. apsvērumā minētajā paralēlajā antidempinga izmeklēšanā iesaistītie Indonēzijas ražotāji eksportētāji.

(74)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka attiecīgie KN kodi Eurostat aptver arī tādus ražojumus, kuri nav attiecīgais ražojums, un tādēļ ĶTR izcelsmes importa apjomā var tikt iekļauta arī glutamīnskābe un tās sāļi. Tomēr, tā kā importa dati no Eurostat iegūti atbilstīgi Taric (Eiropas Savienības integrētā tarifa) kodiem, tie aptver vienīgi attiecīgo ražojumu, tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(75)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka ne visam ĶTR ražotajam un uz Savienību eksportētajam MNG ir tāda tīrības pakāpe, kāda Savienībā tiek prasīta pārtikas piedevām, un apšaubīja, ka tas tiek attiecīgi atspoguļots ĶTR izcelsmes importa apjomā. Kā norādīts 22. apsvērumā, šī izmeklēšana attiecas uz visiem MNG veidiem neatkarīgi no to tīrības pakāpes, tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(76)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņa Savienībā dinamika bija šāda.

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(77)

Patēriņš Savienībā 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā samazinājās, bet 2012./2013. finanšu gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal nedaudz palielinājās. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 2 %. Patēriņa samazinājums 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā galvenokārt bija saistīts ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumu Savienības tirgū, ko ietekmēja ražošanas apjoma samazinājums tajā pašā periodā (sk. 100. apsvērumu). Kopējais imports tajā pašā periodā saglabājās līdzīgā līmenī. Patēriņa pieaugumu 2012./2013. finanšu gadā gandrīz pilnībā sekmēja kopējā importa pieaugums, jo Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms saglabājās gandrīz tajā pašā līmenī. Visbeidzot, lai gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal samazinājās, importa apjoms, īpaši no Indonēzijas, ievērojami pieauga (sk. 88. apsvērumu).

(78)

Kāda ieinteresētā persona norādīja, ka patēriņa dinamikas apraksts neesot pilnīgs, jo tajā nav ņemts vērā, ka Vjetnamas izcelsmes MNG importu aizstāja Indonēzijas izcelsmes imports un ka lietotāji tādējādi vairs negaidīja turpmāku cenu kāpumu un samazināja savus krājumus. Lai gan MNG imports no citām trešām valstīm, tostarp no Vjetnamas, attiecīgajā periodā tiešām samazinājās, bet imports no Indonēzijas palielinājās, tas neietekmē patēriņa Savienībā dinamiku kopumā. Tāpat patēriņa dinamiku neietekmē arī importa plūsmu dinamika un ekonomikas dalībnieku, piemēram, lietotāju, iespējamā reakcija uz to. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(79)

ĶTR izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem un datiem, ko sniedza 7. apsvērumā minētajā paralēlajā antidempinga izmeklēšanā iesaistītie Indonēzijas ražotāji eksportētāji.

(80)

Importa no attiecīgās valsts Savienībā un tā tirgus daļas dinamika bija šāda.

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(81)

ĶTR izcelsmes importa apjoms 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā samazinājās, bet 2012./2013. finanšu gadā palielinājās ievērojami un turpināja palielināties arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kopumā importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājās par 65 %. Attiecīgās tirgus daļas pārmaiņu tendence bija līdzīga, proti, 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā tā vispirms samazinājās, bet tad līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ievērojami palielinājās. Kopumā attiecīgajā periodā tirgus daļa palielinājās par 68 %. Neraugoties uz šo pieaugumu relatīvā izteiksmē, gan ĶTR izcelsmes importa apjoms, gan tā tirgus daļa absolūtā izteiksmē attiecīgajā periodā saglabājās zemā līmenī.

(82)

Importa cenas tika noteiktas, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(83)

Turpmākajā tabulā ir attēlota ĶTR izcelsmes importa vidējā cena.

3. tabula

Importa cenas

(84)

ĶTR izcelsmes importa vidējās cenas no 2010./2011. finanšu gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pastāvīgi samazinājās, kopumā attiecīgajā periodā par 20 %.

(85)

Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot

(86)

Salīdzinājums liecināja, ka importam no ĶTR Savienības tirgū nav zemākas cenas nekā Savienības ražošanas nozares ražojumiem. Tomēr, neņemot vērā antidempinga maksājumus, cenu samazinājuma starpība pārsniedza 10 %.

(87)

Komisija noteica Indonēzijas izcelsmes importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem un datiem, ko sniedza Indonēzijas ražotāji eksportētāji 7. apsvērumā minētajā paralēli notiekošajā izmeklēšanā.

(88)

Importa no Indonēzijas Savienībā un tā tirgus daļas dinamika bija šāda.

4. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(89)

Importa apjoms no Indonēzijas attiecīgajā periodā palielinājās gandrīz trīskārt. Tas palielinājās pastāvīgi un ievērojami – par 182 % no 8 638 t 2010./2011. finanšu gadā līdz 24 385 t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(90)

Atbilstošā tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās gandrīz trīskārt. Neraugoties uz kopējo patēriņa samazinājumu (– 2 %), tirgus daļa palielinājās par 187 %.

(91)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem un datiem, ko sniedza Indonēzijas ražotāji eksportētāji 7. apsvērumā minētajā paralēli notiekošajā izmeklēšanā.

(92)

Vidējās cenas dinamika importam Savienībā no Indonēzijas bija šāda.

5. tabula

Importa cena

(93)

Indonēzijas izcelsmes MNG importa vidējā cena 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā nedaudz palielinājās, tad 2012./2013.finanšu gadā samazinājās, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās vēl vairāk. Indonēzijas izcelsmes MNG vidējās importa cenas attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 8 %.

(94)

Importa apjoma, tirgus daļas un cenu no citām trešām valstīm dinamika bija šāda.

6. tabula

Imports no citām trešām valstīm

(95)

Importa apjoms no citām trešām valstīm kopumā samazinājās no 10 268 t 2010./2011. finanšu gadā līdz 2 894 t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, proti, par 72 % attiecīgajā periodā. Atbilstošā tirgus daļa tajā pašā periodā samazinājās par 71 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā citu trešo valstu izcelsmes importa tirgus daļa veidoja vien aptuveni ceturto daļu no 2010./2011. finanšu gada apjoma. Kopumā trešo valstu importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 10 %.

(96)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka kopējais imports, tostarp no ĶTR un Indonēzijas, attiecīgajā periodā ir saglabājies nemainīgs.

(97)

Šis apgalvojums ir pretrunā pieejamajiem statistikas datiem, uz kuriem balstās izmeklēšanas konstatējumi (sk. 7. tabulu). Kopējais imports Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 46 %. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(98)

Kopējā importa, tostarp no ĶTR un Indonēzijas, dinamika bija šāda.

7. tabula

Kopējais imports

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(100)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda.

8. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(101)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā svārstījās. Lai gan 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā tas samazinājās, 2011./2012.–2012./2013. finanšu gadā tas palielinājās, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza zemāko līmeni. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka svārstības galvenokārt izraisīja darbības apturēšana tehniskās apkopes veikšanai, ko Savienības ražošanas nozare veica ik pēc 15 mēnešiem, kā arī sliktie laikapstākļi 2010./2011. gada ziemā, kuru dēļ tika traucētas vienas no galvenajām izejvielām (amonjaka) piegādes. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā darbības apturēšana tehniskās apkopes veikšanai tika pagarināta, lai samazinātu lielo krājumu apjomu. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %.

(102)

Kāda persona apgalvoja, ka ražošanas apjoms un jaudas izmantojums gan samazinājās, taču pirms attiecīgā perioda tas bija ievērojami palielinājies. Pamatojoties uz to, šī persona norādīja, ka šo rādītāju lejupejošā tendence nenorāda uz kaitējumu. Nosakot dažādo kaitējuma rādītāju tendences, Komisija savā izvērtējumā balstījās uz datiem attiecīgajā periodā, kas tika noteikts izmeklēšanas sākumā. Attiecīgais periods ietver pārskatīšanas izmeklēšanas periodu un trīs finanšu gadus pirms tam – tāda ir parastā prakse. Tikai tas, ka daži kaitējuma rādītāji ir augstāki pirms attiecīgā perioda, nav pietiekams iemesls, lai no šīs prakses atkāptos. Tādēļ vērā jāņem tikai tendences attiecīgajā periodā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(103)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā kopumā saglabājās nemainīga.

(104)

Ražošanas apjoma samazinājuma un nemainīgas ražošanas jaudas rezultātā jaudas izmantojuma dinamika bija līdzīga ražošanas apjoma dinamikai, proti, vispirms 2011./2012. finanšu gadā tā samazinājās, 2012./2013. finanšu gadā palielinājās, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal samazinājās. Kopumā jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 9 % atbilstoši ražošanas apjoma samazinājuma tendencei.

(105)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(106)

Savienības ražošanas nozares MNG pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 17 %. Pārdošanas apjoms galvenokārt samazinājās 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā, bet turpmākajos gados saglabājās salīdzinoši nemainīgs. Pārdošanas apjoma samazinājums un paralēls patēriņa samazinājums un importa pieaugums galvenokārt no Indonēzijas kopumā izraisīja Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājumu attiecīgajā periodā par aptuveni 15 %. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā samazinājās par 4 %, kas sakrita ar Indonēzijas un ĶTR izcelsmes importa tirgus daļas pieaugumu tajā pašā periodā. No 2012./2013. finanšu gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozares tirgus daļa pastāvīgi turpināja samazināties, bet Indonēzijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa ievērojami palielinājās. Attiecīgajā periodā pieauga arī imports no ĶTR un tā tirgus daļa, šajā periodā tomēr saglabājoties zemā līmenī.

(107)

Savienības patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %, bet Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 17 %, izraisot tirgus daļas samazinājumu par 15 %.

(108)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

10. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(109)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē pastāvīgi palielinājās – attiecīgajā periodā kopumā par 8 %. Šis palielinājums galvenokārt ir sakarā ar kāda bijušā saistītā uzņēmuma integrēšanu 2011. gadā un Savienības ražošanas nozares tehniskās apkopes dienesta paplašināšanos.

(110)

Kā parādīts 8. tabulā 100. apsvērumā, ražīgums samazinājās nodarbinātības pieauguma un ražošanas apjoma samazinājuma dēļ.

(111)

ĶTR noteiktā dempinga starpība ievērojami pārsniedza de minimis līmeni, bet importa apjoms no ĶTR saglabājās neliels visā attiecīgajā periodā. Tomēr, ja pasākumi tiktu atcelti, pašreizējo dempinga starpību ietekme uz Savienības ražošanas nozari būtu ievērojama, ņemot vērā importa no ĶTR apjoma pieaugumu un cenu samazināšanos, kā arī iespējamo ĶTR izcelsmes importa attīstību pasākumu beigšanās gadījumā. Paralēlajā antidempinga izmeklēšanā, kas minēta 7. apsvērumā, attiecībā uz MNG importu no Indonēzijas tika konstatētas ievērojamas dempinga starpības Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuri attiecīgajā periodā ievērojami palielināja savu tirgus daļu Savienības tirgū.

(112)

Savienības ražošanas nozare joprojām atgūstas no iepriekšējā kaitējumu radošā dempinga ietekmes, ko izraisīja MNG imports no Ķīnas, kā norādīts 124. apsvērumā. Tā kā imports par dempinga cenām no Indonēzijas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās un tika konstatēts, ka tas rada būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei (12), būtu jāsecina, ka atgūšanās vairs nenotiek.

(113)

Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu dinamika nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda.

11. tabula

Vidējās pārdošanas cenas

(114)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %. Vispirms 2010./2011.–2011./2012. gadā tā palielinājās par 7 %, bet pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pastāvīgi samazinājās. Cenas pieaugumu 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā var uzskatīt par sekām, kas izriet no izmaksu pieauguma tajā pašā periodā, lai gan izmaksu pieaugums bija izteiktāks nekā cenu pieaugums. Tajā pašā laikā ievērojami palielinājās Indonēzijas izcelsmes importa apjoms, un tas izraisīja cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari. Rezultātā Savienības ražošanas nozares cenas 2011./2012.–2012./2013. finanšu gadā samazinājās par 6 %, bet no 2012./2013. finanšu gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam vēl par 4 %.

(115)

Vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 30 %. No 2011./2012. finanšu gada tās nepārtraukti palielinājās galvenokārt izejmateriālu cenu un darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ. Kā minēts iepriekš, cenu spiediena dēļ, ko izraisīja Indonēzijas izcelsmes imports par dempinga cenām, šo izmaksu pieaugumu nevarēja atsvērt ar līdzvērtīgu cenu pieaugumu.

(116)

Kāda ieinteresētā persona lūdza Komisijai izmeklēt, vai iespējamā blakusproduktu iekļaušana Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksās varēja mākslīgi palielināt Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka blakusprodukti tika iekļauti pareizi un ka tas nekādā veidā neizkropļoja kaitējuma rādītājus. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(117)

Savienības ražošanas nozares vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

12. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas par vienu darbinieku

(118)

Vidējās darbaspēka izmaksas par vienu darbinieku palielinājās par 24 %. To galvenokārt varētu skaidrot ar Savienības ražošanas nozares pastiprinātiem centieniem uzlabot darbinieku sniegumu, lai optimizētu ražošanas procesu.

(119)

Savienības ražotāja krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

13. tabula

Krājumi

(120)

Krājumi perioda beigās attiecīgajā periodā palielinājās par 43 %. 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā, samazinoties ražošanas apjomam un palielinoties eksporta pārdošanas apjomam, krājumi perioda beigās samazinājās. 2011./2012.–2012./2013. finanšu gadā krājumi palielinājās, ņemot vērā ražošanas apjoma pieaugumu laikā, kad Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū saglabājās gandrīz nemainīgs. No 2012./2013. finanšu gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam krājumi perioda beigās atkal samazinājās – galvenokārt tāpēc, ka tika pieņemts lēmums samazināt ražošanu, lai samazinātu krājumu lielo apjomu.

(121)

2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā krājumi perioda beigās, kas izteikti procentos no ražošanas apjoma, samazinājās, bet 2011./2012.–2012./2013. finanšu gadā gandrīz divkāršojās. Turklāt no 2012./2013. finanšu gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tie palielinājās vēl vairāk. Kopumā attiecīgajā periodā tie palielinājās par 56 %. Palielinājums 2012./2013. finanšu gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā jāskata, ņemot vērā Indonēzijas izcelsmes importa apjoma pieaugumu par dempinga cenām un to, ka Savienības pārdošanas apjoms tajā pašā periodā saglabājās gandrīz nemainīgs.

(122)

Savienības ražotāja rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

14. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(123)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. 2010./2011. un 2011./2012. finanšu gadā rentabilitāte ievērojami samazinājās, tomēr tās rādītāji joprojām bija pozitīvi. No 2012./2013. finanšu gada rentabilitātes rādītāji kļuva negatīvi. Tie vēl vairāk pasliktinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kopumā rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās par 180 %. Šī tendence galvenokārt bija saistīta ar Indonēzijas izcelsmes importa par dempinga cenām spiedienu, kas neļāva Savienības ražošanas nozarei noteikt savas cenas atbilstīgi izmaksu pieaugumam. Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmai bija tāda pati tendence kā rentabilitātei, proti, tā attiecīgajā periodā nepārtraukti samazinājās, un no 2012./2013. finanšu gada tās rādītāji bija negatīvi. Šī tendence pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pastiprinājās. Kopumā neto naudas plūsma attiecīgajā periodā samazinājās par 119 %.

(124)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā palielinājās par 97 %. Tie galvenokārt bija ieguldījumi saistībā ar tehnisko apkopi un normatīvo drošības prasību ievērošanu. Lai gan Savienības ražošanas nozare vēl arvien atguvās no iepriekšējā dempinga, ko pirms attiecīgā perioda bija veikuši ĶTR ražotāji eksportētāji, tās stāvoklis uzlabojās un tā bija rentabla attiecīgā perioda sākumā līdz 2011./2012. finanšu gadam. Šādos apstākļos vairākkārt tika veikti ieguldījumi, kurus vairs nevarēja atlikt – tas izskaidro ieguldījumu līmeņa ievērojamu pieaugumu 2011./2012. finanšu gadā un turpmākajos gados.

(125)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Tāpat kā citi finanšu rādītāji, no 2012./2013. finanšu gada arī ienākums no ieguldījumiem no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas bija negatīvs, kas atspoguļoja negatīvo rentabilitātes tendenci. Kopumā ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā samazinājās par 210 %.

(126)

Ņemot vērā rentabilitātes un naudas plūsmas rādītāju samazinājumu, tika negatīvi ietekmēta arī uzņēmuma spēja piesaistīt kapitālu.

(127)

Gandrīz visi galvenie kaitējuma rādītāji liecina par negatīvu tendenci. Proti, ražošanas apjoms un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 9 % un pārdošanas apjoms – par 17 %. Lai kompensētu pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumus, Savienības ražošanas nozares vidējās cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %, lai gan ražošanas izmaksas vienlaikus palielinājās par 30 %. Tā rezultātā rentabilitāte, kas attiecīgā perioda sākumā bija pozitīva, samazinājās un 2012./2013. finanšu gadā kļuva negatīva un turpināja samazināties arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Līdzīgas negatīvas tendences var novērot neto naudas plūsmai un ienākumam no ieguldījumiem.

(128)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %. Šo palielinājumu attiecīgajā periodā var skaidrot ar iepriekš saistītā uzņēmuma integrēšanu 2011. gadā un Savienības ražošanas nozares tehniskās apkopes dienesta paplašināšanos. Arī ieguldījumu tendence bija pozitīva. Minētie pasākumi galvenokārt bija saistīti ar profilaktiskām darbībām un drošības prasībām, nevis jaudas palielināšanu. Šīs pozitīvās tendences tādēļ neizslēdz kaitējuma esību.

(129)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka dažu kaitējuma rādītāju negatīvā tendence nav pietiekama, lai secinātu, ka pastāv būtisks kaitējums. Pamatregulas 3. panta 5. punktā nav noteikts, ka visiem kaitējuma rādītājiem būtu jāuzrāda negatīva tendence, bet ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir jāanalizē, izvērtējot visu kaitējuma rādītāju attīstību kopumā. Šajā gadījumā gandrīz visiem kaitējuma rādītājiem ir negatīva tendence, tostarp tādi galvenie rādītāji kā pārdošanas un ražošanas apjoms, tirgus daļa, vidējās pārdošanas cenas un rentabilitāte.

(130)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(131)

Kā minēts 99. līdz 130. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums. Visā attiecīgajā periodā imports no ĶTR Savienības tirgū nonāca vienīgi nelielā daudzumā, bet Indonēzijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa tajā pašā periodā gandrīz trīskāršojās. Paralēlā izmeklēšanā, kas minēta 7. apsvērumā, attiecībā uz MNG importu no Indonēzijas tika secināts, ka imports no Indonēzijas notika par dempinga cenām un ka tas nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kamēr imports no ĶTR šo kaitējumu neveicināja, ņemot vērā tā nelielo apjomu un cenu līmeni (13). Vienlaikus, kā paskaidrots 48. un 70. apsvērumā, izmeklēšana apliecināja, ka imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā notika par dempinga cenām un ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi beigsies.

(132)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izvērtēja kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja šobrīd spēkā esošie pasākumi beigtos, proti, ĶTR izcelsmes importa potenciālo ietekmi uz Savienības tirgu un Savienības ražošanas nozari.

(133)

Šajā analīzē uzmanība tika pievērsta ĶTR ražotāju eksportētāju neizmantotajai jaudai, Savienības tirgus pievilcībai un ĶTR ražotāju cenu noteikšanas praksei Savienībā. Tika ņemti vērā arī antidempinga pasākumi, kas noteikti MNG importam no Indonēzijas.

(134)

Kā norādīts 51. apsvērumā, tiek lēsts, ka kopējā neizmantotā MNG ražošanas jauda 2012. gadā bija apmēram 600 000–900 000 tonnas. Šis apjoms ievērojami pārsniedz kopējo MNG patēriņu Savienībā minētajā periodā.

(135)

Var pamatoti sagaidīt, ka sakarā ar Savienības tirgus pievilcību, kā aprakstīts 59.–64. apsvērumā, gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, vismaz daļa no šīs neizmantotās jaudas visticamāk tiktu novirzīta uz Savienības tirgu.

(136)

Kā minēts iepriekš 50. apsvērumā, ĶTR izcelsmes importa cenas bez antidempinga maksājumiem būtu vidēji par 10 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Tās būtu zemākas arī par Indonēzijas izcelsmes importa cenām. Tādēļ tika secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā ĶTR ražotāji eksportētāji visticamāk palielinās cenu spiedienu uz Savienības tirgu, tādējādi pastiprinot būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saistībā ar to jāatgādina – paralēlajā antidempinga izmeklēšanā atklājās, ka Indonēzijas izcelsmes imports izraisīja spiedienu uz cenām Savienības tirgū un tādēļ Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt cenas atbilstīgi izmaksu pieaugumam, bet, gluži pretēji, attiecīgajā periodā tai nācās pazemināt cenas.

(137)

Kā norādīts 60. apsvērumā, ja pasākumi beigtos, ĶTR izcelsmes importa cenas varētu palielināties. Tomēr, ņemot vērā ievērojamās cenu samazinājuma starpības, kas tika konstatētas, atskaitot antidempinga maksājumus, pat ja ĶTR izcelsmes importa cenas patiešām palielinātos, ĶTR eksportētājiem joprojām pastāv iespēja importa cenu līmeni saglabāt zem Savienības ražošanas nozares cenām, kas visticamāk ļaus šiem eksportētājiem palielināt savu tirgus daļu Savienības tirgū. Ja tā notiktu, nekavējoties samazinātos Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas.

(138)

Visbeidzot, ņemot vērā paralēlo izmeklēšanu pret Indonēziju un attiecīgos pasākumus pret MNG importu no šīs valsts, sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozare atgūsies no tai nodarītā būtiskā kaitējuma. Atgūšanās varētu tikt traucēta, ja, pasākumiem beidzoties, ievērojamā apjomā un par dempinga cenām atsāktos imports no ĶTR.

(139)

Pēc informācijas izpaušanas kāda ieinteresētā persona norādīja, ka pasākumu saglabāšana neuzlabotu Savienības ražotāja stāvokli, jo tā stāvokļa pasliktināšanos galvenokārt nosakot tādi faktori, kas nav MNG imports no ĶTR. Minētā persona norādīja, ka šie faktori esot, jo īpaši, Savienības ražošanas nozares ieguldījumu politikas ietekme uz tās rentabilitāti, darbaspēka izmaksu pieaugums un iespējama neefektīva resursu izmantošana. Tika apgalvots, ka šo faktoru ietekme neesot bijusi pietiekami ņemta vērā, izvērtējot Savienības ražošanas nozares stāvokli kopumā.

(140)

Jānorāda, ka ieinteresētā persona nesniedza nekādu jaunu informāciju vai pierādījumus, lai pamatotu savus apgalvojumus.

(141)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares veiktajiem ieguldījumiem minētā persona nepaskaidroja, kā šie ieguldījumi būtu varējuši ietekmēt nozares rentabilitāti. Kā norādīts 124. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares veiktie ieguldījumi bija pamatoti ar jēgpilniem uzņēmējdarbības lēmumiem un nav uzskatāmi par nevajadzīgiem. Turklāt, ieguldījumu izmaksas laika gaitā amortizējas, un tādēļ tās ievērojami neietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

(142)

Lai gan saistībā ar darbaspēka izmaksām konfidencialitātes iemeslu dēļ nav iespējams norādīt precīzus skaitļus, izmeklēšana apliecināja, ka to palielinājuma ietekme uz kopējām ražošanas izmaksām nebija ievērojama.

(143)

Attiecībā uz resursu neefektīvu izmantošanu minētā persona nenorādīja, kādā ziņā tā būtu bijusi neefektīva, un izmeklēšanā nekāda iespējama Savienības ražošanas nozares neefektivitāte netika konstatēta.

(144)

Tādēļ minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(145)

Ievērojot izmeklēšanas konstatējumus, proti, attiecībā uz neizmantoto jaudu, Savienības tirgus pievilcību un ĶTR izcelsmes importa paredzamo cenu līmeni, tiek uzskatīts, ka pasākumu atcelšana visticamāk novestu pie kaitējuma atkārtošanās un vēl vairāk pasliktinātu Savienības ražošanas nozares stāvokli, jo ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, visticamāk palielinātos.

(146)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pret ĶTR vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības interešu noteikšana tika veikta, novērtējot visas dažādo iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(147)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(148)

Pamatojoties uz to, Komisija pētīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību, ir kādi nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(149)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Kā minēts 131. apsvērumā, to izraisīja imports no Indonēzijas par dempinga cenām. Tāpat izmeklēšanā tika konstatēts, ka pastāv būtiska kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ja pasākumi pret ĶTR izcelsmes importu beigsies. Ja atsāktos MNG imports Savienības tirgū par dempinga cenām no ĶTR, sevišķi varētu tikt apdraudēta Savienības ražošanas nozares gaidāmā atgūšanās no Indonēzijas izcelsmes importa nodarītā kaitējuma, kura dēļ Indonēzijai ir noteikti antidempinga pasākumi.

(150)

Ja pasākumi tiks saglabāti, sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozare spēs pilnībā izmantot ieguvumus no paralēlajā izmeklēšanā attiecībā uz MNG importu no Indonēzijas noteiktajiem pasākumiem, proti, tā atgūsies no tai nodarītā būtiskā kaitējuma. Šajā procesā tai būtu jāspēj uzlabot arī rentabilitāte.

(151)

Tādēļ tiek secināts, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana pret ĶTR būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(152)

Kad tika publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, pieteicās 14 uzņēmumi. Tomēr neviens no šiem uzņēmumiem MNG no ĶTR Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neimportēja.

(153)

Viens tirgotājs Savienībā, kas bija iesaistīts MNG tālākpārdošanā Savienībā un ārpus tās, izmeklēšanā pieteicās kā lietotājs. Šis tirgotājs iepirka MNG galvenokārt no Savienības ražošanas nozares, bet arī no importētājiem. Minētais tirgotājs nepirka ĶTR izcelsmes MNG, bet gan Indonēzijas un citu trešo valstu izcelsmes MNG. Tirgotāja darījumdarbība saistībā ar MNG bija nenozīmīga, salīdzinot ar tā darījumdarbības kopējo apjomu. Tādēļ tika uzskatīts, ka spēkā esošie pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes MNG nav negatīvi ietekmējuši šo tirgotāju.

(154)

Lietotāji galvenokārt darbojas pārtikas un dzērienu nozarē, kur MNG izmanto garšvielu maisījumu ražošanā, zupās un gatavajos ēdienos. MNG izmanto arī nepārtikas lietojumiem, piemēram, mazgāšanas līdzekļu ražošanā.

(155)

Pieteicās un saņēma anketu 33 uzņēmumi. Pieci uzņēmumi sadarbojās izmeklēšanā, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Četri no tiem darbojas pārtikas un dzērienu nozarē, bet viens – nepārtikas nozarē. Divos uzņēmumos, kas sadarbojās (vienā, kas darbojas pārtikas un dzērienu nozarē, un otrā, kas ražo mazgāšanas līdzekļus), tika veiktas pārbaudes uz vietas.

(156)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka MNG vidēji veido aptuveni 5 % no tādu ražojumu kopējām izmaksām, kas satur MNG un ko ražo uzņēmumi, kuri sadarbojās un sniedza vajadzīgos datus.

(157)

No četriem uzņēmumiem, kas sadarbojās, tikai viens importēja MNG no ĶTR. Šis uzņēmums, kas sadarbojās, iepirka MNG no Savienības ražošanas nozares un importēja apmēram 40 % tā kopējā iepirktā MNG apjoma no ĶTR. Darījumdarbība saistībā ar ražojumiem, kas satur MNG, veidoja aptuveni vienu trešdaļu no tā kopējās darījumdarbības. Tika konstatēts, ka šis uzņēmums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir bijis rentabls.

(158)

Pārējie trīs uzņēmumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā MNG no ĶTR neimportēja. No tiem divu uzņēmumu darījumdarbība saistībā ar MNG bija samērā niecīga, salīdzinot ar to kopējo darījumdarbības apjomu. Turklāt, pamatojoties uz sniegto informāciju, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šie divi uzņēmumi bija rentabli. Trešā uzņēmuma darījumdarbība saistībā ar ražojumiem, kas satur MNG, bija apmēram viena trešdaļa no tā kopējās darījumdarbības, un tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šis uzņēmums ir bijis rentabls.

(159)

Viens no uzņēmumiem, kas sadarbojās, izmantoja MNG, lai ražotu mazgāšanas līdzekļus. MNG veido 15–20 % no šo produktu ražošanas izmaksām. Šis uzņēmums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā iegādājās MNG galvenokārt no Savienības ražošanas nozares. Tas importēja MNG arī no citām trešām valstīm, bet ne no ĶTR. Tikai neliela daļa tā darījumdarbības bija saistīta ar produktiem, kuri satur MNG, salīdzinot ar tā darījumdarbības kopējo apjomu, turklāt tika konstatēts, ka šā uzņēmuma peļņas procents izmeklēšanas periodā ir bijis pozitīvs, proti, [5–10] %.

(160)

Šī ieinteresētā persona apgalvoja, ka, ņemot vērā ES tiesisko regulējumu, ar ko aizliedz fosfātu un citu fosfora savienojumu izmantošanu (14), MNG, visticamāk, izmantos arvien lielākos daudzumos, lai mazgāšanas līdzekļu ražošanā aizstātu fosfātus un citus fosfora savienojumus. Tādēļ ir sagaidāms, ka pieprasījums pēc MNG Savienībā būtiski pieaugs, un jebkādi antidempinga maksājumi attiecībā uz MNG importu negatīvi ietekmētu šā jaunā tirgus attīstību. Minētā persona jo īpaši norādīja, ka MNG importam no ĶTR noteikto antidempinga pasākumu līmenis neļautu ĶTR izcelsmes importam nonākt Savienības tirgū un ka tas, savukārt, radītu piegāžu trūkuma risku Savienībā. Tāpat šis uzņēmums apgalvoja – tā kā ir spēkā arī pasākumi pret MNG importu no Indonēzijas, nebūtu arī alternatīvu piegādes avotu.

(161)

Tāpat šis lietotājs apgalvoja – ņemot vērā paredzamo MNG patēriņa pieaugumu, Savienības ražošanas nozare varētu to izmantot un palielināt savu pārdošanas apjomu Savienības tirgū. No otras puses, lietotājs norādīja, ka Savienības ražošanas nozarei nav pietiekamas jaudas, lai apmierinātu palielināto pieprasījumu Savienības tirgū.

(162)

Tomēr šajā posmā ir grūti paredzēt to, kā jaunais tiesiskais regulējums ietekmēs Savienības tirgu, un to, vai un cik lielā mērā tas sekmēs tādu mazgāšanas līdzekļu ražošanu, kas satur MNG, un tādējādi ietekmēs MNG patēriņu Savienībā. Turklāt ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus tam, cik lielā mērā antidempinga maksājuma ietekme būtu negatīva. Šajā ziņā jānorāda, ka antidempinga maksājuma mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū. Izmeklēšanā arī atklājās, ka ir vairāki alternatīvi piegādes avoti, piemēram, Brazīlija, Vjetnama un Koreja.

(163)

Pēc informācijas izpaušanas tā pati persona no jauna apgalvoja, ka pieprasījums pēc MNG Savienībā ievērojami palielināsies sakarā ar fosfātu aizliegumu un ka Savienības ražošanas nozare nespēs apmierināt šo pieaugošo Savienības pieprasījumu. Tomēr šī persona nesniedza nekādu jaunu informāciju vai pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, tādēļ tas tika noraidīts.

(164)

Saistībā ar alternatīviem piegādes avotiem jānorāda, ka citu trešo valstu importa tirgus daļa 2010./2011. finanšu gadā bija ievērojama un tā samazinājās tikai dēļ importa par negodīgām cenām no Indonēzijas. Sagaidāms, ka maksājumu noteikšana MNG importam no Indonēzijas paralēlajā izmeklēšanā ļautu citām trešām valstīm atgūt to zaudēto tirgus daļu Savienībā. Ja attiecībā uz ĶTR pasākumi tiktu atcelti, tiktu apdraudēta pret Indonēziju noteikto antidempinga maksājumu paredzamā ietekme, jo sagaidāms, ka Savienības tirgū ievērojami palielinātā daudzumā ienāks imports no ĶTR par dempinga cenām, kuras ir zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, kā norādīts 149. līdz 151. apsvērumā.

(165)

Pēc informācijas izpaušanas minētā ieinteresētā persona no jauna apgalvoja, ka faktiski nav alternatīvu piegādes avotu, jo ražotāji citu trešo valstu tirgos pieder tai pašai grupai kā Savienības ražošanas nozare.

(166)

Kā minēts 94. un 95. apsvērumā alternatīvi MNG piegādes avoti ir vairākās trešās valstīs, cita starpā, Brazīlijā, Korejas Republikā un Vjetnamā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa no trešām valstīm, izņemot ĶTR vai Indonēziju, tirgus daļa bija tikai ceturtā daļa no 2010./2011. finanšu gadā sasniegtā līmeņa. Ja pasākumi pret ĶTR izcelsmes importu tiktu turpināti, nav nekāda iemesla, kādēļ imports no citām trešām valstīm vismaz daļēji nevarētu segt MNG lietotāju vajadzības, attiecīgajai tirgus daļai atgriežoties pie 2010./2011. finanšu gadā sasniegtā līmeņa vai pat to pārsniedzot. Turklāt saskaņā ar informāciju, kas personām bija pieejama nekonfidenciālajos dokumentos, šie alternatīvie avoti ir vai nu no Ajinomoto grupas neatkarīgi uzņēmumi/uzņēmumu grupas vai šai grupai piederoši uzņēmumi/uzņēmumu grupas. Pat ja šie alternatīvie avoti piederētu Ajinomoto grupai, nav nekādu norāžu, ka tie nepiegādātu Savienības tirgum ar godīgiem nosacījumiem. Tādēļ apgalvojums būtu jānoraida.

(167)

Minētā persona arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei ir dominējošs stāvoklis un ka Savienības tirgū nebūs konkurences. Tā norādīja, ka pasākumi pret ĶTR izcelsmes MNG vēl vairāk nostiprinās Savienības ražošanas nozares stāvokli Savienības tirgū.

(168)

Izmeklēšanā tika nepārprotami konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare nav spējusi saglabāt savu pārdošanas apjomu Savienībā, zaudējot savu tirgus daļu, jo īpaši, Indonēzijas izcelsmes importam. Turklāt Savienības ražošanas nozare, ņemot vērā Indonēzijas izcelsmes importa par dempinga cenām izraisīto spiedienu, nav varējusi palielināt cenu līmeni atbilstīgi izejvielu izmaksu pieaugumam un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir cietusi ievērojamus zaudējumus. Komisija arī norādīja, ka pastāv konkurence ar importu, kura izcelsme ir vairākās citās trešās valstīs, kas gūst labumu no brīvas piekļuves ES tirgum. Tādēļ nav pietiekamu pierādījumu par Savienības ražošanas nozares iespējamo dominējošo stāvokli, un šis arguments tika noraidīts.

(169)

Pēc informācijas izpaušanas attiecīgā ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības lietotāju paļaušanās vienīgi uz Savienības ražošanas nozari nav Savienības interesēs un ka būtu jābūt pietiekamiem alternatīviem piegādes avotiem. Pamatojot savu apgalvojumu, persona norādīja, ka patēriņa samazinājums no 2010./2011. finanšu gada līdz 2011./2012. finanšu gadam galvenokārt bija saistīts ar Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma samazināšanos.

(170)

Kā norādīts 100. apsvērumā, ražošanas apjoms no 2010./2011. finanšu gada līdz 2011./2012. finanšu gadam samazinājās par 5 %, savukārt patēriņš tajā pašā laikā saruka par 13 % (sk. 76. un 78. apsvērumu). Jaudas izmantojums 2011./2012. finanšu gadā bija par 5 % zemāks nekā 2010./2011. finanšu gadā, tādējādi 2011./2012. finanšu gadā bija neizmantota jauda. Tādēļ Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu nevar uzskatīt par faktoru, kas būtu ietekmējis patēriņa samazinājumu 2011./2012. finanšu gadā. Kā norādīts 166. apsvērumā, alternatīvi piegādes avoti citās trešās valstīs ir. Tādēļ apgalvojums būtu jānoraida.

(171)

Tādējādi un īpaši ņemot vērā faktu, ka nešķiet, ka pasākumi pret ĶTR būtu negatīvi ietekmējuši lietotājus, kuri sadarbojās, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi tiktu saglabāti, to ietekme uz šiem ekonomikas dalībniekiem nebūtu ievērojama.

(172)

Četri izejvielu piegādātāji Savienībā pieteicās un atbildēja uz anketas jautājumiem. Minēto uzņēmumu izejvielu pārdošanas apjoms Savienības ražošanas nozarei bija vien neliela daļa no to kopējā apgrozījuma. Divi no šiem piegādātājiem apstrīdēja šo secinājumu, norādot, ka Savienības ražošanas nozares izzušana ievērojami ietekmētu to darījumdarbību. Šie piegādātāji apgalvoja – tas, ka Savienībā, iespējams, vairs neražotu MNG, ļoti negatīvi ietekmētu to darījumdarbību kopumā, jo cukura ražotnes neizbēgami saražo zināmu daudzumu cukura sīrupa un melases, kā galvenais pircējs ir Savienības ražošanas nozare. Ja cukurs šādā veidā paliktu nepārdots, tas ietekmētu attiecīgās ražotnes kopējo efektivitāti.

(173)

Tomēr šie apgalvojumi netika pamatoti ar pierādījumiem un tādēļ tiek noraidīti.

(174)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka pret ĶTR spēkā esošo pasākumu ietekme būtu jāvērtē kopā ar to pasākumu ietekmi, kuri noteikti pret MNG importu no Indonēzijas.

(175)

Abu pasākumu ietekme uz lietotājiem tika analizēta saistībā ar alternatīvu piegādes avotu pieejamību. Minētā analīze liecināja, ka virknei trešo valstu ir potenciāls eksportēt MNG uz Savienību. Šīs trešās valstis arī ir darbojušās Savienības tirgū, pirms tajā lielos daudzumos ienāca imports no Indonēzijas par dempinga cenām.

(176)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus pret ĶTR.

(177)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc minētās informācijas izpaušanas tām tika dots laiks sniegt piezīmes. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

(178)

No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam ir jāsaglabā ar Regulu (EK) Nr. 1187/2008 noteiktie antidempinga pasākumi attiecībā uz Ķīnas izcelsmes MNG importu.

(179)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai. Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(180)

Komiteja, kura izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, atzinumu nav sniegusi,