(1)

Padome pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) ar Regulu (EK) Nr. 1193/2008 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu citronskābes importam, kā izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”) un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 2918 14 00 un ex 2918 15 00 (“sākotnējie pasākumi”). Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu robežās no 6,6 % līdz 42,7 %.

(2)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Lēmumu 2008/899/EK (3) pieņēma cenu saistības, kuras kopīgi piedāvāja seši Ķīnas ražotāji eksportētāji (tostarp ražotāju eksportētāju grupa) un Ķīnas Metālu, minerālvielu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera.

(3)

Ar Lēmumu 2012/501/ES (4) Komisija atsauca piekrišanu saistībām, kuras bija piedāvājis viens no ražotājiem eksportētājiem, proti, Laiwu Taihe Biochemistry Co. Ltd (Laiwu).

(4)

Pēc paziņojuma publicēšanas par sākotnējo pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5) Komisija 2013. gada 2. augustā saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu ražotāju vārdā, kas pārstāv 100 % Savienības citronskābes ražošanas apjoma, iesniedza SA Citrique Belge un Jungbunzlauer Austria AG (“pieprasījuma iesniedzēji”).

(5)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei, visticamāk, turpinātos.

(6)

Pieprasījuma iesniedzēji saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu iesniedza arī pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu, kurā tiktu izskatīts vienīgi dempings, ko veic Laiwu. Pieprasījuma iesniedzēji sniedza prima facie pierādījumus par to, ka kopš iepriekšējā izmeklēšanas perioda Laiwu ir palielinājis ražošanas jaudu un paplašinājis ražojumu klāstu.

(7)

Tā kā sākotnējā izmeklēšanā Laiwu tika piemērots tirgus ekonomikas režīms, pieprasījuma iesniedzēji dempinga starpības aprēķinu sniedza, pamatojoties uz salīdzinājumu starp ĶTR salikto normālo vērtību (ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņa) atbilstoši apgalvojumam, ka iekšzemes pārdošanas apjoms nav reprezentatīvs, un Laiwu cenu eksportam uz Savienību. Iegūtā dempinga starpība ir lielāka nekā pašreizējo pasākumu līmenis. Līdz ar to pieprasījuma iesniedzēji apgalvo, ka ar pasākumu turpmāku piemērošanu pašreizējā līmenī, kura pamatā bija iepriekš noteiktais dempinga līmenis, nepietiktu, lai neitralizētu kaitējumu izraisošā dempinga sekas. Pieprasījuma iesniedzēji turklāt apgalvoja, ka Laiwu, iespējams, vairs neatbilst tirgus ekonomikas režīma piemērošanas nosacījumiem.

(8)

Komisija 2013. gada 30. novembrī sāka antidempinga izmeklēšanu par ĶTR (“attiecīgā valsts”) izcelsmes citronskābes importu Savienībā un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”). Procedūra ietvēra:

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Papildus Komisija par pārskatīšanu sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzējus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties. Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija ieinteresētās personas informēja, ka tā plāno par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogā valsts”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē izvēlēties Kanādu. Attiecīgi Komisija informēja Kanādas ražotājus par procedūras sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(10)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā, iespējams, veiks ražotāju eksportētāju un importētāju atlasi.

(12)

Lai izlemtu, vai atlase ir nepieciešama, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(13)

Seši nesaistītie importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim nesaistītajiem importētājiem, kuriem ir lielākie importa apjomi Savienībā. Ievērojot pamatregulas 17. panta 2. punktu, par izlases veidošanu notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem importētājiem. Neviens no tiem neiesniedza nekādas piezīmes.

(14)

Lai izlemtu, vai atlase ir nepieciešama, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Komisija turklāt lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(15)

Deviņi attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji (tostarp divi savstarpēji saistīti uzņēmumi) sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā lietas sarežģītību un attiecīgās ražošanas nozares struktūru, Komisija nolēma, ka atlase nav nepieciešama. Neviens ražotājs eksportētājs neiesniedza nekādas piezīmes par atlasi. Septiņi no minētajiem deviņiem ražotājiem eksportētājiem iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, bet divi atsauca sadarbības piedāvājumu.

(16)

Komisija saskaņā ar pamatergulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu uzņēmumam Laiwu nosūtīja TER pieprasījuma veidlapu.

(17)

Lai noteiktu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, Komisija nosūtīja anketas tiem septiņiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Atbildes iesniedza visi septiņi ražotāji eksportētāji. Lai attiecībā uz dempingu novērtētu, vai apstākļu maiņa ir paliekoša, Komisija nosūtīja atsevišķu anketu Laiwu. Uzņēmums atbildēja.

(18)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai konstatētu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

a)   ražotāji Savienībā:

b)   importētāji:

c)   lietotāji:

d)   ražotāji eksportētāji ĶTR:

e)   ražotājs analogajā valstī:

(19)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču izskatīšana attiecās uz laikposmu no 2010. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(20)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes citronskābe (tostarp trinātrija citrāta dihidrāts), ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 2918 14 00 un ex 2918 15 00 (“attiecīgais ražojums”).

(21)

Citronskābi izmanto par plaša pielietojuma skābinātāju un pH regulatoru, piemēram, dzērienu, pārtikas, mazgāšanas līdzekļu, kosmētikas un farmācijas preču ražošanā. Tās galvenās izejvielas ir cukurs/melase, tapioka, kukurūza vai glikoze (ko iegūst no graudaugiem) un dažādi aģenti, ko izmanto ogļhidrātu mikrobioloģiskajā dziļumfermentācijā.

(22)

Izmeklēšanā konstatēts, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un viens un tas pats pielietojums:

(23)

Tāpēc Komisija nolēma, ka minētie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(24)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai pašlaik notiek dempings un vai tas varētu turpināties vai atkārtoties pēc ĶTR importam piemēroto pasākumu iespējamās izbeigšanas.

(25)

Tā kā tiek uzskatīts, ka ĶTR nav tirgus ekonomikas valsts, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenu trešā valstī ar tirgus ekonomiku. Šim mērķim bija jāizvēlas analoga trešā valsts (skatīt 9. apsvērumu).

(26)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija ieinteresētās personas informēja, ka tā plāno par analogo valsti izvēlēties Kanādu, un aicināja tās iesniegt piezīmes. Neviena no tām neiesniedza nekādas piezīmes.

(27)

Sākotnējā izmeklēšanā analogā valsts bija Kanāda. Tā kā tas Kanādas uzņēmums, kurš bija gatavs sadarboties, ir vienīgais citronskābes ražotājs Kanādā un ir savstarpēji saistīts ar vienu no pieprasījuma iesniedzējiem, Komisija izskatīja iespēju sadarboties ar citām zināmām ražotājvalstīm, piemēram, ASV, Brazīliju, Taizemi un Ukrainu. Gatavību sadarboties izteica viens Brazīlijas un viens Taizemes uzņēmums, taču galu galā tie neatbildēja uz anketas jautājumiem. Prasīto informāciju sniedza tikai vienīgais Kanādas citronskābes ražotājs.

(28)

Pretēji ASV, Brazīlijai, Taizemei un Ukrainai, Kanādā citronskābes importam nav noteikti nekādi antidempinga maksājumi. Turklāt parastā muitas nodokļa likme ir 0 % (7).

(29)

Tā kā Kanādas tirgū ir brīva konkurence, Komisija secināja, ka Kanāda ir piemērota analogā valsts atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam. Normālo vērtību Komisija noteica, pamatojoties uz Kanādas ražotāja iekšzemes pārdošanas apjomiem nesaistītiem klientiem.

(30)

Viens ražojuma veids analogajā valstī netiek ražots un pārdots, tādējādi to nebija iespējams salīdzināt ar attiecīgo ĶTR ražoto un uz Savienību eksportēto ražojuma veidu. Tāpēc šā ražojuma veida normālā vērtība bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pamatojoties uz analogās valsts ražotāja izmaksām, kas rodas līdzīgā ražojuma ražošanā, un tām pieskaitot samērīgu summu par pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām un peļņu.

(31)

Eksporta cenu Komisija noteica, pamatojoties uz Savienības neatkarīgo klientu faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām. Visi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, izņemot Laiwu, eksportēja uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem saskaņā ar saistībām.

(32)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to prasīja nepieciešamība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas attiecās uz transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un saistītajām izmaksām, iepakošanas un kredītu izmaksām un komisijas maksām.

(34)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību analogajā valstī ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(35)

Uz šā pamata pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika konstatētas dempinga starpības, kas, izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, bija līdz pat 38 %.

(36)

Sadarbības līmenis bija augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, veiktais eksports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija gandrīz vienāds ar eksporta uz Savienību kopapjomu.

(37)

Saskaņā ar šo aprēķinu dempings uzrādījās pat tiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecās saistības. Jāatgādina, ka saistībās paredzētā minimālā importa cena (“MIC”) balstījās uz kaitējumu neizraisošo cenu (mazākā maksājuma noteikums), un tādējādi ar saistībām netika pilnībā neitralizēts sākotnējā izmeklēšanā konstatētais dempings.

(38)

Attiecībā uz eksporta cenu noteikšanu jāatzīmē, ka šajā izmeklēšanā tika vērtēts, vai pastāv dempinga turpināšanās iespējamība. Nosakot eksporta cenas, nepietiek tikai ar eksportētāju līdzšinējās rīcības izvērtējumu, bet ir jāizskata arī iespējamā eksporta cenu attīstība turpmāk. Proti, jānosaka, vai līdzšinējās eksporta cenas ir ticams iespējamo turpmāko eksporta cenu rādītājs. Šajā sakarā jāatgādina, ka pieci uzņēmumi eksportu uz Savienību veic saskaņā ar saistībām. Tāpēc Komisija pārbaudīja, vai šīs saistības ir ietekmējušas līdzšinējās eksporta cenas, padarot tās neuzticamas turpmākās eksporta rīcības noteikšanai.

(39)

Lai novērtētu, vai cenas eksportam uz Savienību, ņemot vērā saistību pastāvēšanu, ir uzticamas, cenas eksportam uz Savienību tika analizētas salīdzinājumā ar saistībās paredzēto MIC. Bija jāpārbauda, vai cenas eksportam uz Savienību ir noteiktas konkrētā līmenī galvenokārt saistībās paredzētās MIC dēļ, un attiecīgi – vai tās ir ilgtspējīgas. Šajā nolūkā Komisija skatījās, vai cenas eksportam uz Savienību, ņemot vērā katra uzņēmuma vidējās svērtās cenas, ir būtiski augstākas par MIC. Komisija turklāt skatījās, kādas šīs cenas ir salīdzinājumā ar cenām eksportam uz trešām valstīm.

(40)

Visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecās saistības, cenas eksportam uz Savienību vidēji bija MIC līmenī. Turklāt to cenas eksportam uz Savienību bija ievērojami augstākas par cenām eksportam uz trešām valstīm. Līdz ar to ir ļoti iespējams, ka tad, ja saistību nebūtu, cenas eksportam uz Savienību pietuvotos cenām eksportam uz citām trešām valstīm.

(41)

Tāpēc tika atzīts, ka saistības ir ietekmējušas cenas eksportam uz Savienību, kuras attiecīgie uzņēmumi, uz kuriem attiecās saistības, piemēroja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un tādējādi šīs cenas nav pietiekami uzticamas, lai termiņbeigu pārskatīšanas ietvaros tās izmantotu konstatējumiem par to, vai dempings turpināsies.

(42)

Tā kā saistību dēļ šajā lietā attiecīgajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nebija iespējams noteikt uzticamu eksporta cenu, Komisija apsvēra citu iespēju, kā noteikt eksporta cenu, lai novērtētu, vai dempings varētu turpināties. Tā kā ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārdeva citronskābi pasaules tirgū, Komisija pārbaudīja, vai faktiski samaksātās vai maksājamās cenas eksportam uz visām trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija dempinga cenas.

(43)

Komisija šīs eksporta cenas salīdzināja ar normālo vērtību, kas tika noteikta analogajā valstī (skatīt 26. un turpmākos apsvērumus). Šādi noteiktās dempinga starpības ir diapazonā no 43 % līdz 85 %. Šīs dempinga starpības ir augstākas nekā dempinga starpības, kas bija noteiktas, balstoties uz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda cenām eksportam uz Savienību (skatīt 36. apsvērumu).

(44)

Pārskatīšanas pieprasījumā pieprasījuma iesniedzēji lēsa, ka citronskābes ražošanas neizmantotā jauda ĶTR pārsniedz ES kopējo gada pieprasījumu pēc citronskābes. Citronskābes ražošanas kopējā jauda tika lēsta 1 800 000 tonnu apmērā. Komisija uzskata, ka pieprasījuma iesniedzēju aplēses par neizmantoto jaudu ir pārāk augstas.

(45)

Neraugoties uz to, izmeklēšanā konstatēts, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda. Neizmantotā jauda ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, ir aptuveni 192 000 tonnu, kas atbilst aptuveni 41 % no ES patēriņa.

(46)

Turklāt konkrētās nozares pētījumā IHS Chemical Economics Handbook (8), uz kuru vairākas personas atsaucās izmeklēšanas laikā, lēsts, ka ĶTR kopējā gada jauda 2012. gadā vairākkārt pārsniedza Savienības kopējo patēriņu. ĶTR “[ražošanas apjoms] 2012. gadā [atbilda] 59 % no pasaules ražošanas kopapjoma, un tās jauda, eksports un patēriņš 2012. gadā atbilda attiecīgi 69 %, 74 % un 12 % no attiecīgajiem pasaules rādītājiem” (9). Šie dati liecina, ka ĶTR kopumā ir ievērojama ražošanas jauda.

(47)

Kaut arī ir paredzams, ka patēriņš ĶTR augs, IHS Chemical Economics Handbook pētījumā lēsts, ka Ķīnas gada kopējais patēriņš ir daudz mazāks par Savienības tirgus patēriņu. Pieaugums laikā līdz 2018. gadam nepārsniegs Savienības pašreizējo patēriņu.

(48)

Šie dati apstiprina, ka Ķīnas ražošana un jauda ir galvenokārt vērstas uz eksportu.

(49)

Saskaņā ar izmeklēšanā iegūtajiem datiem par citronskābes cenām Ķīnas iekšzemes cenas bija par aptuveni 48 % zemākas nekā Savienības tirgū kopumā.

(50)

Tādējādi Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs Ķīnas ražotāju eksportētāju eksportam.

(51)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenas eksportam uz trešo valstu tirgiem bija vidēji par 40 % zemākas nekā uz Savienību.

(52)

Pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu spēcīgs cenu stimuls pārorientēt eksportu uz Savienību.

(53)

Šo secinājumu vēl pastiprina Laiwu cenu līmenis eksportam uz Savienību, kā arī Laiwu eksportam uz attiecīgi Savienību un trešām valstīm piemēroto cenu starpība.

(54)

Minēto secinājumu pamato arī zemās cenas ierobežota apjoma eksportam uz Savienību, kuras piemēro ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās šajā izmeklēšanā.

(55)

ĶTR kopējā ražošanas jauda (tostarp neizmantotā jauda) salīdzinājumā ar Savienības tirgus lielumu vedina domāt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā eksports uz Savienību, visticamāk, palielinātos. Eksports, visticamāk, turpinātos par izteiktām dempinga cenām.

(56)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apšaubīja konstatējumu, ka saskaņā ar MIC saistībām iepriekšējos gados noteiktās cenas eksportam uz ES tirgu nav bijušas ilgtspējīgas un tāpēc ievērojami kristos, pat līdz cenu līmenim, kāds ir eksportam uz trešām valstīm. Tās turklāt apšaubīja, ka Ķīnas izcelsmes eksports, kura līmenis ir stabils, pasākumu neatjaunošanas gadījumā varētu pieaugt un turpinātos par dempinga cenām. Tomēr izmeklēšanā tika nepārprotami konstatēta dempinga turpināšanās, pat ja par pamatu ņem eksporta cenas, kuras netiek uzskatītas par uzticamām tāpēc, ka to līmeni mākslīgi paaugstina MIC saistības. Attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas saistības, tika konstatēts, ka šīs cenas ir ievērojami augstākas nekā cenas eksportam uz citiem tirgiem. Šie ražotāji eksportētāji ir pieraduši eksportu veikt par cenām, kas ir zemākas nekā eksportam uz ES. Turklāt jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka importa apjoms par dempinga cenām no ĶTR Eiropas Savienībā laikā no 2004. gada līdz tiem divpadsmit mēnešiem, kas noslēdzās 2007. gada jūnijā (sākotnējais izmeklēšanas periods), pieauga par 37 % (10). Visi šie elementi, kā arī ĶTR ievērojamā neizmantotā jauda, kas nav apstrīdēta, dod tiešu pamatu konstatējumam, ka pasākumu atcelšanas gadījumā eksports uz Savienību, visticamāk, turpinātos par dempinga cenām un lielākos apjomos.

(57)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam Komisija novērtēja, vai Laiwu atbilst minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem un vai normālo vērtību attiecīgi var noteikt saskaņā ar minētās regulas 2. panta 1.–6. punktu un tādējādi piemērot TER.

(58)

Ērtākam pārskatam šie kritēriji kopsavilkumā ir šādi:

(59)

Lai noteiktu, vai ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritēriji, Komisija lūdza Laiwu aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu. Laiwu atbildēja noteiktajā termiņā. Iesniegto informāciju Komisija pārbaudīja Laiwu telpās.

(60)

Komisija konstatēja, ka Laiwu neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajam 2. un 3. TER kritērijam.

(61)

Attiecībā uz 2. kritēriju uzņēmums nepierādīja, ka tam ir pilnīga grāmatvedības uzskaite, kas atbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Turklāt uzņēmuma reģistros nav apliecinošu dokumentāro pierādījumu, kas pamatotu, ka grāmatvedības uzskaite ir pareiza un pilnīga. Apliecinošu dokumentāro pierādījumu nebija arī dažiem uzņēmuma grāmatojumiem. Turklāt tā finanšu pārskatos attiecībā uz dažiem periodiem nebija pašu kapitāla izmaiņu pārskata. Ar šīm nepilnībām ir pārkāpts princips, ka grāmatvedības informācijai un finanšu pārskatiem uzticami jāatspoguļo stāvoklis, un, kas vēl svarīgāk, revidents nebija atklājis šīs nepilnības. Līdz ar to ne uzskaite, ne revīzija neatbilda starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

(62)

Laiwu apgalvoja, ka tā grāmatvedības uzskaite ir pietiekami skaidra, lai atbilstu Ķīnas Vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. Uzņēmums turklāt apgalvoja, ka TER informācijas izpaušanas dokumentā minētās neatbilstības neietekmējot uzskaites uzticamību. Tas uzskatīja, ka grāmatvedības prasības būtu jāskata saistībā ar to mērķi (piemēram, aizsargāt ieguldītājus).

(63)

Komisija norāda, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrais ievilkums paredz, ka uzņēmumiem jābūt vienai, skaidri saprotamai grāmatvedības pamatuzskaitei, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents. Tā ir oficiāla prasība. Pretēji uzņēmuma apgalvojumiem uzskaitei ir jāatbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem neatkarīgi no tā, kāds statuss uzņēmumam ir noteikts valsts grāmatvedības tiesību aktos.

(64)

Komisija turklāt uzskata, ka Laiwu uzskaite neatbilda arī Ķīnas grāmatvedības tiesību aktiem, jo revidents neizteica nekādas piezīmes par 61. apsvērumā minēto Ķīnas grāmatvedības tiesību pārkāpumu.

(65)

Ņemot vērā iepriekš minēto, attiecīgie apgalvojumi tika noraidīti.

(66)

Attiecībā uz 3. kritēriju uzņēmums nepierādīja, ka to neietekmē nozīmīgi izkropļojumi, kuri mantoti no sistēmas, kas nav tirgus ekonomikas sistēma. Proti, tam kā “augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumam” ir piemērojams preferenciāls uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms, kas ievērojami ietekmē uzņēmuma finanšu stāvokli.

(67)

Laiwu apgalvoja, ka preferenciālais nodokļu režīms nav skatāms TER 3. kritērija kontekstā, jo tas ir sava veida subsīdija.

(68)

Komisija norāda, ka vērtējums pēc TER 3. kritērija ir vērsts uz to, lai noteiktu, vai ražotājus neietekmē nozīmīgi izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas.

(69)

Priekšrocība, ko Laiwu saņem no valsts preferenciālas nodokļu likmes formā, ir pastāvīga rakstura priekšrocība, kas paredzēta 2007. gadā pieņemtā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 28. pantā. Šī priekšrocība tika noteikta saskaņā ar ĶTR Konstitūcijas preambulu, kurā paredzēts: “Partijai ir jāatbalsta un jāuzlabo ekonomikas pamatsistēma, kurā valsts īpašumam ir dominējoša nozīme un dažādas ekonomikas nozares attīstās paralēli (..)”.

(70)

Viens no minētās priekšrocības mērķiem ir piesaistīt kapitālu par samazinātām likmēm. Tas rada izkropļojumus kapitāla tirgos. Tāda ienākuma nodokļa sistēma, kas ir labvēlīga pret atsevišķiem uzņēmumiem, kurus valsts uzskata par stratēģiski svarīgiem, liecina, ka tā nav tirgus ekonomikas nodokļu sistēma, bet ka to joprojām spēcīgi ietekmē valsts plānošana, kas ir raksturīga iezīme sistēmā, kura neatbilst tirgus ekonomikas principiem. Komisija uzskata, ka šāda nodokļu samazinājuma radītie izkropļojumi ir nozīmīgi, jo tie maina to peļņas summu pirms nodokļu samaksas, kas uzņēmumam jāsasniedz, lai tas būtu pievilcīgs ieguldītājiem.

(71)

Ņemot vērā iepriekš minēto, attiecīgie apgalvojumi tika noraidīti.

(72)

TER izmeklēšanas rezultātus Komisija paziņoja Laiwu, ĶTR iestādēm un pieprasījuma iesniedzējiem. Komisija aicināja šīs personas iesniegt piezīmes un pieprasīt uzklausīšanu. Saņemtās piezīmes nebija tādas, kas mainītu Komisijas sākotnējos konstatējumus.

(73)

Laiwu apgalvoja, ka Komisijas priekšlikumam atteikt TER bija cits pamatojums nekā lēmumam sākt izmeklēšanu. Uzņēmums uzskatīja, ka Komisijai TER novērtējumā bija jāskata vienīgi TER 1. kritērijs.

(74)

Pirmkārt, jānorāda, ka 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā ir uzskaitīti pieci kumulatīvi kritēriji, un, lai varētu piemērot TER, tiem visiem ir jābūt izpildītiem. Turklāt pierādīšanas pienākums ir uzņēmumam, kurš pieprasa TER.

(75)

Otrkārt, paziņojuma par procedūras sākšanu (11) 5.2. punktā ir norādīts procedūras sākšanas pamatojums, kas attiecas uz Laiwu ražošanas jaudas pieaugumu un tirgojamo ražojumu klāsta paplašināšanu. Paziņojumā par procedūras sākšanu nekādā veidā nav noteikts, ka izmeklēšana attiektos vienīgi uz vērtējumu par TER 1. kritēriju. Turklāt izmeklēšanas sākšanas pamatojumā prima facie pierādījumi tiek vērtēti paši par sevi. TER vērtējumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu tiek pilnībā pārbaudīts, vai konkrēts ražotājs darbojas atbilstoši tirgus ekonomikas nosacījumiem, kā minēts paziņojuma par procedūras sākšanu 6.1.1.2. punktā.

(76)

Visbeidzot, Komisija atzīmē, ka Laiwu iesniedza TER pieprasījumu, kurā apgalvots, ka uzņēmums atbilst visiem pieciem TER kritērijiem. Saskaņā ar pamatregulas attiecīgajiem noteikumiem uzņēmumam, kurš piesakās uz TER, ir sekmīgi jāpierāda, ka tas darbojas atbilstoši tirgus ekonomikas nosacījumiem, t. i., pienākums ar pietiekamiem pierādījumiem pienācīgi pamatot TER pieprasījumu ir attiecīgajam uzņēmumam. Tāpēc Laiwu pieprasījums tika noraidīts.

(77)

Pēc tam, kad Komisija bija saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu sniegusi dalībvalstīm informāciju par veikto analīzi attiecībā uz TER pieprasījumu, tā informēja ieinteresētās personas par galīgo secinājumu par TER.

(78)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību attiecībā uz Laiwu noteica, pamatojoties uz cenu trešā valstī ar tirgus ekonomiku. Šim mērķim Komisija kā tirgus ekonomikas trešo valsti izvēlējās Kanādu (skatīt 26. un turpmākos apsvērumus).

(79)

Normālo vērtību Komisija noteica, pamatojoties uz Kanādas ražotāja iekšzemes pārdošanas apjomiem nesaistītiem klientiem.

(80)

Eksporta cenu Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz Savienības neatkarīgo klientu faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām.

(81)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(82)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to prasīja nepieciešamība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas attiecās uz transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un saistītajām izmaksām, iepakošanas un kredītu izmaksām un komisijas maksām.

(83)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību analogajā valstī ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(84)

Šādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība Laiwu, izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir 37,8 %.

(85)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu analizēja to, vai ir pamatoti uzskatīt, ka apstākļu maiņa attiecībā uz dempingu ir paliekoša.

(86)

Tas, ka Laiwu no mazākā ražotāja eksportētāja uz ES kļuva par lielāko, ir uzskatāms par apstākļu paliekošu maiņu. Turklāt uzņēmums savās atbildēs uz anketas jautājumiem apstiprināja, ka saglabās savu eksporta apjomu un nemainīs savu eksporta profilu.

(87)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja divi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(88)

Tā kā Savienības ražošanas nozari veido tikai divi ražotāji, visi rādītāji, kas attiecas uz sensitīviem datiem, konfidencialitātes apsvērumu dēļ bija jāindeksē vai jāsniedz diapazonā.

(89)

Patēriņu Savienībā Komisija noteica, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienības tirgū pieskaitot importu no ĶTR un citām trešām valstīm, pamatojoties uz Eurostat datiem un atbildēm uz anketas jautājumiem.

(90)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda.

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(91)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā svārstījās +/– 5 % robežās. Tomēr šī dinamika neuzrāda nekādu skaidru attiecīgā perioda tendenci.

(92)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļu noteica, pamatojoties uz Savienības patēriņu, kas noteikts 88. un turpmākajos apsvērumos.

(93)

Imports no attiecīgās valsts Savienībā attīstījās šādi.

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(94)

Importa apjoms attiecīgajā periodā bija svārstīgs. Šīs svārstības, šķiet, zināmā mērā sakrīt ar Savienības patēriņa tendencēm. 2011. gadā, kad patēriņš bija zems, Ķīnas importa apjoms bija viszemākais. 2012. gadā, kad patēriņš sasniedza augstāko vērtību, arī Ķīnas importa apjoms bija visaugstākais.

(95)

Ķīnas importa apjoms no minētās tendences atšķīrās vienīgi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad tas bija par aptuveni 10 % zemāks nekā 2010. gadā, kamēr Savienības patēriņš saglabājās līdzīgā apmērā. Neraugoties uz šo samazinājumu, imports no Ķīnas Savienības tirgū visā attiecīgajā periodā veidoja 35 % līdz 45 %, kas ir būtiska tirgus daļa.

(96)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Vidējās cenas dinamika importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda.

3. tabula

Importa cenas

(97)

Laikā no 2010. gada līdz 2012. gadam Ķīnas izcelsmes citronskābes importa cenas pieauga par 24 %, bet pēc tam no 2012. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 8 procentpunktiem. Visā attiecīgajā periodā šīs cenas attīstījās tāpat kā cenas, ko piemēroja tādām izejvielām kā kukurūzai.

(98)

Pēc informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apšaubīja Eurostat datu pareizību, taču neiesniedza nekādus būtiskus pierādījumus sava apgalvojuma pamatojumam. Tāpēc šo argumentu nevar pieņemt.

(99)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(100)

Attiecībā uz tiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem neattiecās 2. apsvērumā minētās saistības, salīdzinājumam tika izmantotas cenas, kas jāmaksā pirmajam neatkarīgajam klientam Savienībā. Attiecībā uz tiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecās saistības, cenas pirmajam neatkarīgajam klientam Savienībā nevarēja izmantot, jo tās ietekmēja saistību noteikumi. Šiem eksportētājiem cenu samazinājumu noteica, pamatojoties uz cenu, ko piemēro pirmajam neatkarīgajam trešo valstu klientam.

(101)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka arī attiecībā uz personām, uz kurām neattiecas saistības, cenu samazinājuma noteikšanā būtu vajadzējis izmantot cenu, ko piemēro pirmajam neatkarīgajam trešo valstu klientam. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka personas, uz kurām neattiecas saistības, piemēroja ievērojami zemākas cenas nekā tās, ko piemēroja personas, uz kurām attiecas saistības. Tas liecina, ka šo personu piemērotās cenas bija saistību neietekmētas, un tāpēc tās varēja izmantot cenu samazinājuma noteikšanai.

(102)

Cenu salīdzinājums tika veikts pa ražojuma veidiem darījumiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā piemērojot korekcijas, lai ņemtu vērā komisijas maksas un irdināšanu.

(103)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka vairs nav pamata piemērot irdināšanas korekciju, jo Ķīnas citronskābei irdināšana vairs nav nepieciešama. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka, lai gan irdināšana tiešām ne vienmēr ir nepieciešama, joprojām ir gadījumi, kad tā ir vajadzīga, tāpēc šī korekcija ir pamatota.

(104)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, cenu samazinājumu nebija iespējams noteikt, izmantojot katra ražojuma veida cenas, jo šī informācija nebija pieejama. Tāpēc cenu samazinājumu noteica, salīdzinot kopējās vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko piemēroja Savienības ražotāji un Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās.

(105)

Salīdzinājuma rezultātu izteica procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādējādi iegūtā kopējā vidējā svērtā samazinājuma starpība bija 20 % līdz 45 %.

(106)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtēja visus tos ekonomikas rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(107)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda.

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(108)

Ražošanas apjoma attīstība attiecīgajā periodā bija pozitīva. Apjoms 2010.–2011. gadā pieauga par 6 %, bet nākamajos periodos izmaiņas bija nelielas.

(109)

Tā kā ražošanas jauda praktiski nemainījās, jaudas izmantojums atspoguļoja ražošanas apjoma izmaiņas. Jaudas izmantojums 2010.–2011. gadā ievērojami pieauga, proti, par 5 %, bet nākamajos periodos gandrīz nemainījās.

(110)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(111)

Savienības ražošanas nozarei 2010.–2011. gadā izdevās pārdošanas apjomu palielināt par 8 %. Pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pārdošanas apjoms saglabājās tajā pašā līmenī.

(112)

Tirgus daļa attiecīgajā periodā attīstījās līdzīgi, palielinoties par 7 %. 2011. un 2012. gadā tirgus daļu ietekmēja Savienības patēriņa svārstības, kas aprakstītas 91. apsvērumā.

(113)

Savienības ražošanas nozarei pārdošanas apjomu izdevās palielināt par 8 % un tirgus daļu – par 7 %. Tajā pašā laikā ražošanas apjoms pieauga līdzīgā apmērā. Tādējādi Savienības nozare varēja izmantot izaugsmes iespējas, palielinot savu tirgus daļu salīdzinoši stabilā tirgū.

(114)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(115)

Nodarbinātības attīstība attiecīgajā periodā bija pozitīva – tā palielinājās par 6 %. Savukārt ražīgums uz vienu darbinieku visā attiecīgajā periodā palika salīdzinoši stabils.

(116)

Konstatētās dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Tomēr faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija neliela, jo daudzu Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu līmeni ietekmēja saistības. Attiecībā uz pārējiem ražotājiem eksportētājiem kaitējumu neitralizēja maksājumi. Tādējādi var secināt, ka Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no kaitējuma, kuru radīja iepriekšējais Ķīnas ražotāju eksportētāju dempings.

(117)

Savienības ražotāju vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

7. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(118)

Vidējās svērtās vienības ražošanas izmaksas 2010.–2011. gadā palielinājās par 13 %, un pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pieauga par vēl 2 procentpunktiem.

(119)

Pārdošanas cenas attīstījās līdzīgi, taču ar aptuveni viena gada nobīdi. 2011. gada izmaksu pieaugumu Savienības ražošanas nozare varēja pilnībā attiecināt uz tās klientiem tikai 2012. gadā. Tas nozīmēja zemāku rentabilitāti 2011. gadā, kā skaidrots 120. un turpmākajos apsvērumos.

(120)

Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(121)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku kopumā palielinājās par 18 %, un to galvenokārt ietekmēja būtiskais pieaugums par 11 procentpunktiem 2011.–2012. gadā.

(122)

Savienības ražotāju krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9. tabula

Krājumi

(123)

Savienības ražotāju perioda beigu krājumi attiecīgajā periodā ievērojami pieauga. Krājumu augsto līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās ietekmēja sezonāli faktori. Citiem periodiem perioda beigu krājumi tika fiksēti decembra beigās, savukārt attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu tie tika fiksēti jūnija beigās, proti, tieši pirms perioda, kad ir visai augsts pieprasījums, ko nosaka dzērienu patēriņa pieaugums, un samērā zems ražošanas apjoms saistībā ar vasaras atvaļinājumiem. Tāpēc ir normāli, ka minētajā periodā krājumu apjoms ir nedaudz lielāks.

(124)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(125)

Komisija Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Gandrīz visā attiecīgajā periodā rentabilitāte bija stabila. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte visā attiecīgajā periodā pārsniedza mērķa peļņu, kas bija noteikta sākotnējā izmeklēšanā.

(126)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Visā attiecīgajā periodā šis rādītājs bija apmierinošā līmenī.

(127)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Šis rādītājs kopumā attīstījās tāpat kā rentabilitāte un visā attiecīgajā periodā bija apmierinošā līmenī.

(128)

Neviens no Savienības ražotājiem attiecīgajā periodā nesūdzējās par kapitāla piesaistes grūtībām.

(129)

Vairums kaitējuma rādītāju, piemēram, ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, nodarbinātība, darbaspēka izmaksas un pārdošanas cenas, attīstījās pozitīvi. Kaut arī tendences attiecībā uz tādiem finanšu rādītājiem kā rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem ir neviendabīgas, to līmeņi absolūtā izteiksmē ir apmierinoši un neuzrāda kaitējumu.

(130)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no kaitējuma, ko radīja iepriekšējais dempings, un necieš būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(131)

Iepriekš aprakstītās attiecīgā Ķīnas ražojuma importa cenu un apjoma tendences rāda, ka spēkā esošie pasākumi (antidempinga maksājums un saistības) ir radījuši cenu pieaugumu un apjoma samazinājumu, kaut arī Ķīnas eksportētāju klātbūtne Savienības tirgū joprojām ir ievērojama. Galvenais ieguvējs no šīm tendencēm bija Savienības ražošanas nozare, jo trešo valstu klātbūtne tirgū saglabājās visai ierobežota. Tas liecina, ka kaitējuma novēršana galvenokārt ir spēkā esošo pasākumu rezultāts.

(132)

Kā minēts 45. apsvērumā, ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir neizmantota jauda, kas ļauj ļoti strauji palielināt eksportu. Turklāt, ņemot vērā, ka ES tirgū ir izdevīgākas cenas nekā lielākajā daļā trešo valstu tirgu, ir iespējams, ka tad, ja antidempinga pasākumi tiktu izbeigti, ievērojami daudzumi, ko pašlaik eksportē uz šīm valstīm, varētu tikt novirzīti uz ES tirgu.

(133)

Papildus jāatzīmē, ka tādos nozīmīgos starptautiskajos tirgos kā ASV, Brazīlija, Taizeme un Ukraina attiecībā uz Ķīnas citronskābi ir noteikti antidempinga maksājumi. Tāpēc gadījumā, ja antidempinga pasākumi tiktu izbeigti, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pārdot minētajos tirgos būtu grūtāk nekā neaizsargātā ES tirgū.

(134)

Turklāt cenas, ko piemēro Ķīnas ražotāji eksportētāji, uz kuriem neattiecas saistības, ir ievērojami zemākas nekā ES ražošanas nozares cenas, proti, par 20 %–45 %. Tāpat arī cenas, ko ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas saistības, piemēro trešo valstu tirgos, ir par 20 %–39 % zemākas nekā ES ražošanas nozares cenas. Šie skaitļi uzrāda cenu līmeni, kādu Ķīnas ražotāji eksportētāji, visticamāk, piemērotu Savienības tirgū, ja pasākumu nebūtu.

(135)

Ķīnas eksporta iespējamību par pazeminātām cenām, ja pasākumu nebūtu, apliecina daudzās antidempinga izmeklēšanas par Ķīnas citronskābi, kuras veiktas citās valstīs, kas minētas 133. apsvērumā.

(136)

Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir visas iespējas ievērojami palielināt jau tā lielo tirgus daļu, piemērojot cenas, kas ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, par sliktu Savienības ražošanas nozarei.

(137)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji diez vai pazeminātu cenas līdz līmenim, kāds tiek piemērots citu trešo valstu tirgos. Tomēr izmeklēšanā konstatētajos faktos nav rodams pamatojums šim argumentam. Kā norādīts 134. apsvērumā, cenu samazinājuma starpības, kas Savienības tirgū konstatētas attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem neattiecas saistības (20 %–45 %), ir ļoti līdzīgas tām, kas trešo valstu tirgos konstatētas attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas saistības (20 %–39 %). Līdz ar to ir iespējams, ka tad, ja pasākumu nebūtu, Ķīnas cenas, ko piemēro Savienības tirgū, tuvotos cenām, kuras Ķīnas ražotāji eksportētāji piemēro citur.

(138)

Tāpēc var secināt, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā kaitējums varētu atkārtoties.

(139)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai antidempinga pasākumu noteikšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes citronskābes importu atbilstoši šīs termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Atbilstību Savienības interesēm noteica, novērtējot visu iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(140)

Šajā izmeklēšanā piedalījās abi Savienības ražotāji, kuru ražošana atbilst 100 % Savienības ražošanas apjoma. Kā norādīts 130. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no kaitējuma, kuru radīja iepriekšējais dempings.

(141)

Savienības ražošanas nozare atguvās no iepriekšējā kaitējuma, pateicoties spēkā esošajiem pasākumiem. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozare ir pierādījusi, ka tās darbība ir dzīvotspējīga, ja tai nav jāsaskaras netaisnīgu konkurenci, ko rada imports par dempinga cenām.

(142)

Savukārt pasākumu izbeigšanas gadījumā, visticamāk, pieaugtu netaisnīga konkurence, ko radītu imports no Ķīnas par dempinga cenām, un tas apdraudētu atlikušo ražotāju iespēju turpināt darbību šajā nozarē, kas principā ir dzīvotspējīga. Jāatgādina, ka pirms pasākumu noteikšanas pret importu no Ķīnas darbību izbeidza trīs Savienības ražotāji.

(143)

Tāpēc secināms, ka pasākumu atstāšana spēkā ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(144)

Kā norādīts 13. apsvērumā, uz aicinājumu par iekļaušanu izlasē atsaucās seši nesaistīti importētāji. Izlasē iekļāva trīs lielākos importētājus, bet viens no tiem galu galā neiesniedza jēgpilnas atbildes uz anketas jautājumiem. Galīgā izlase sastāvēja no abiem atlikušajiem importētājiem.

(145)

Abi importētāji tirgo plašu ražojumu klāstu. Citronskābes nozīme to kopējā apgrozījumā ir ļoti atšķirīga. Vienam no importētājiem citronskābes daļa kopējā apgrozījumā ir nebūtiska, savukārt otram importētājam tā ir viens no svarīgākajiem ražojumiem.

(146)

Neviens no abiem izlasē iekļautajiem importētājiem neizteica kategoriskus iebildumus pret spēkā esošajiem pasākumiem, bet norādīja, ka pašreizējā MIC ir pārāk augsta, kas nozīmē būtisku peļņu Savienības nozarei. Tāpēc šie importētāji pieprasīja samazināt MIC.

(147)

Komisija saņēma sešas pilnīgas lietotāju atbildes, galvenokārt no ķīmijas rūpniecības un farmācijas nozares. Kaut arī pats lielākais citronskābes lietotājs ir pārtikas un dzērienu nozare (vismaz 50 % no kopējā patēriņa), nebija neviena šīs nozares lietotāja, kas pilnībā sadarbotos.

(148)

Lietotājus uztrauca piegāžu drošība. Bažas radīja Savienības ražotāju nespēja pilnībā apgādāt Savienības tirgu. Tomēr spēkā esošie pasākumi neapturēja Ķīnas importa ieplūšanu Savienības tirgū ievērojamos apjomos, kas ļāva nodrošināt ar šo ražojumu to tirgus daļu, kuru nespēj nodrošināt Savienības ražošanas nozare.

(149)

Lielai lietotāju grupai, piemēram, pārtikas un dzērienu nozarei un farmācijas nozarei, ražojumos nepieciešamais citronskābes daudzums ir nebūtisks. Šie lietotāji uzskata, ka citronskābi aizstāt ir sarežģīti, tāpēc piegāžu drošība bieži vien ir svarīgāka nekā cena. Tā kā citronskābei ir ļoti neliela nozīme to izmaksu struktūrā, attiecīgo pasākumu finansiālā ietekme uz šiem lietotājiem ir nebūtiska.

(150)

Lietotājiem, kuri ražo ķīmiskos produktus un kuru patēriņš atbilst aptuveni 25 % no ES kopējā patēriņa, citronskābe ir vidēji nozīmīga – tās īpatsvars izejvielu izmaksās ir aptuveni 5 %. Šie lietotāji uzskata, ka antidempinga pasākumi nebūtu jāatstāj spēkā. Daži lietotāji norādīja arī uz ES ražotāju labo finansiālo stāvokli. Pasākumu ietekme uz šiem lietotājiem ir lielāka nekā uz pārtikas un dzērienu nozari un farmācijas nozari. Tomēr informācija, ko sniedza ķīmisko produktu ražotāji, kuri sadarbojās, rāda, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, tiem izdevās gūt krietnu peļņu. Tāpēc uzskatāms, ka pasākumu ietekme uz šiem lietotājiem ir ierobežota.

(151)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas, kas darbojas mazgāšanas līdzekļu nozarē, apgalvoja, ka attiecībā uz dažiem ražojumiem citronskābes īpatsvars izmaksās ir lielāks nekā iepriekš minētie vidēji 5 %. Tomēr šīs personas neiesniedza nekādus pierādījumus tam, ka konkrēti mazgāšanas līdzekļu nozarē šis vidējais īpatsvars atšķiras no 5 % rādītāja, kas norādīts ķīmijas rūpniecībai kopumā. Tāpēc uzskatāms, ka secinājumi, kas izdarīti par ķīmijas rūpniecību kopumā, ir attiecināmi arī uz mazgāšanas līdzekļu nozari.

(152)

Ieinteresētās personas pēc informācijas izpaušanas turklāt apgalvoja, ka no 2017. gada vēl lielāku citronskābes patēriņu Savienībā izraisīs jaunais fosfātu izmantošanas aizliegums mazgāšanas līdzekļos, ko lieto automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās. Kaut arī ir skaidrs, ka līdz tam laikam fosfāti būs jāaizstāj ar citām vielām, šobrīd vēl nav zināms, vai tos aizstās ar citronskābi vai kādām citām vielām. Šīs personas turklāt neiesniedza nekādus faktiskus pierādījumus par šo izmaiņu vispārīgo ietekmi.

(153)

Visu izvērtējot, pasākumu pozitīvā ietekme uz Savienības ražošanas nozari ievērojami pārsniedz spēkā esošo pasākumu ierobežoto vai nebūtisko ietekmi uz lietotājiem.

(154)

Ieinteresētās personas sūdzējās par to, ka Savienības tirgū trūkstot konkurences. Savienībā tiešām ir tikai divi ES ražotāji. Lai apmierinātu ES lietotāju vajadzības, Savienības tirgum ir nepieciešams imports, un tas nāk galvenokārt no ĶTR.

(155)

Tomēr situāciju, ka Savienībā palika tikai divi ražotāji, izraisīja Ķīnas ražotāju eksportētāju dempings, kas bija pamats pārskatāmo pasākumu noteikšanai. 2004. gadā, tas ir, sākotnējās izmeklēšanas perioda sākumā, Savienībā vēl bija pieci ražotāji, kas konkurēja ar ievērojama apjoma importu no Ķīnas par dempinga cenām. Turpmākajos gados (2004.–2007.), kad Savienībā ienāca liela apjoma imports no ĶTR par izteiktām dempinga cenām, trim Savienības ražotājiem nācās pamest šo tirgu, un radās pašreizējā duopola situācija.

(156)

Kopš spēkā esošo pasākumu noteikšanas ir izdevies apturēt Savienības ražotāju skaita samazināšanos. Ja Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tiktu ļauts atsākt dempingu neierobežotos apjomos, Savienības ražošanas nozarei atsāktos kaitējums, tostarp tirgus daļas zaudēšana importam no Ķīnas.

(157)

Savienības ražotājiem trūkst jaudas, lai pilnībā apmierinātu Savienības tirgus pieprasījumu (skatīt 107. apsvērumu). Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, imports no Ķīnas turpināja ienākt Savienībā ievērojamos apjomos, un tā tirgus daļa visā attiecīgajā periodā bija 35 % līdz 45 %, kā skaidrots 93. apsvērumā.

(158)

Ja pasākumu nebūs, ir iespējams, ka ES tirgu nāksies pamest arī vienīgajiem diviem ES ražotājiem, kas vēl ir palikuši. Tādā gadījumā ES lietotāji kļūtu vēl atkarīgāki no viena importa avota – ĶTR –, kas, ņemot vērā iepriekš minēto piegāžu drošības nozīmi, nebūtu Savienības interesēs.

(159)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka ĶTR izcelsmes citronskābei noteikto pasākumu atstāšana spēkā nav Savienības interesēs.

(160)

Uz lielāko daļu no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, attiecas 2. apsvērumā minētās saistības. Kā minēts 41. apsvērumā, termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka to cenas eksportam uz ES noteica minētās cenu saistības, ar ko ir paredzētas minimālās importa cenas (MIC). Tāpēc tika atzīts, ka šo ražotāju eksportētāju cenas nav pietiekami uzticamas, lai tās šīs izmeklēšanas konkrētajos apstākļos izmantotu analīzei par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību. Turklāt, kā skaidrots 100. apsvērumā, šīs eksporta cenas nevar uzskatīt par ticamu rādītāju, lai veiktu ticamu un jēgpilnu cenu samazinājuma aprēķinu. Šā paša iemesla dēļ šīs cenas nav arī pietiekami uzticamas jaunā kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķinam.

(161)

Laiwu, Ķīnas ražotājs eksportētājs, uz kuru neattiecās saistības un kurš sadarbojās, piemēroja saistību neietekmētas eksporta cenas, tāpēc tās varēja izmantot jaunā kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai.

(162)

Lai noteiktu attiecīgo pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu, ka atkārtojas kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(163)

Kaitējums neatkārtotos, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, ko šāda veida ražošanas nozare varētu pamatoti gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Peļņas procents, kas šim nolūkam noteikts sākotnējā izmeklēšanā, bija 6 %.

(164)

Pamatojoties uz to, Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīgā ražojuma cenu: no Savienības pārdošanas cenām atņēma pārskatīšanas izmeklēšanas perioda faktisko peļņas procentu un to aizstāja ar iepriekš minēto peļņas procentu 6 % apmērā.

(165)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka peļņas procents 6 % apmērā pirms nodokļu samaksas ir pārāk zems, jo lielās nodokļa likmes dēļ peļņa, kas atliek pēc nodokļiem, nenodrošina nepieciešamos līdzekļus.

(166)

Šeit jānorāda, ka kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai izmantotais peļņas procents atbilst peļņas procentam situācijā, ja nav importa par dempinga cenām. Minētā ieinteresētā persona nesniedza nekādus argumentus, kas pierādītu, ka peļņas procents 6 % apmērā – sākotnējā izmeklēšanā noteiktais faktiskais Savienības ražošanas nozares peļņas procents situācijā bez importa par dempinga cenām – šiem mērķiem neder.

(167)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot Laiwu vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, ar Savienības ražotāju pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kura neizraisa kaitējumu. Šajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(168)

Attiecībā uz uzņēmumu Laiwu Taihe Biochemistry Co., Ltd. galīgie antidempinga pasākumi attiecīgā ražojuma importam būtu jānosaka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktā paredzēto mazākā maksājuma noteikumu. Kaitējuma starpību Komisija salīdzināja ar dempinga starpību. Maksājuma likme būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma novēršanas starpības apmērā, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(169)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgajai antidempinga maksājuma likmei, kas izteikta attiecībā pret CIF cenu līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, būtu jābūt šādai.

(170)

Termiņbeigu pārskatīšanā atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam būtu jāatstāj spēkā ĶTR izcelsmes citronskābes importam piemērojamie antidempinga pasākumi. Jāatgādina, ka šie pasākumi izpaužas kā konkrētiem uzņēmumiem noteikti procentuālie maksājumi ar dažādām likmēm un saistības.

(171)

Katra uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Līdz ar to tās atspoguļo situāciju, kādu izmeklēšanas laikā konstatēja attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes piemēro vienīgi importētam attiecīgajam ražojumam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojušas norādītās juridiskās personas. Importētajam attiecīgajam ražojumam, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, tostarp tiesību subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem, būtu jāpiemēro maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Individuālās antidempinga maksājuma likmes tiem nebūtu piemērojamas.

(172)

Uzņēmums var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas maina tiesību subjekta nosaukumu vai adresi. Attiecīgais pieprasījums adresējams Komisijai (12). Pieprasījumā jāiekļauj visa būtiskā informācija, kas pierāda, ka izmaiņas neietekmē uzņēmuma tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma vai adreses maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojumu par nosaukuma vai adreses maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(173)

Divi ražotāji eksportētāji paziņoja Komisijai par adreses izmaiņām. Viens no tiem paziņoja Komisijai arī par nosaukuma maiņu. Šīs izmaiņas neskar to darbību, ciktāl runa ir par attiecīgo ražojumu.

(174)

Vienam citam ražotājam eksportētājam individuālā maksājuma likme vairs nebūs piemērojama, jo tas ir beidzis pastāvēt.

(175)

Konstatējumi, kas norādīti 173. un 174. apsvērumā, tika izpausti, bet nekādas piezīmes netika saņemtas.

(176)

Pasākumu formas pārskatīšanā Komisija izvērtēja saistību MIC struktūru. Komisija īpaši pievērsās indeksācijas mehānismam.

(177)

Sākotnēji MIC indeksēja, pamatojoties uz ASV kukurūzas cenu svārstībām. Kad tika noteikti sākotnējie pasākumi, ražotāji eksportētāji, kuri piedāvāja uzņemties saistības, nevarēja atrast publiski pieejamu ES kukurūzas cenu atsauces avotu. Tagad šāds avots ir pieejams, un tas šķiet piemērotāks, ņemot vērā, ka MIC balstās uz Savienības ražošanas nozares cenu, kas neizraisa kaitējumu.

(178)

Komisija pārbaudīja arī indeksācijā izmantoto lielumu, kas atspoguļo izejvielu patēriņu uz tonnu citronskābes, un atzina, ka tas ir pareizs.

(179)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka tā vietā, lai izmantotu iepriekš aprakstīto MIC indeksāciju, būtu jāizmanto fiksēta minimālā cena vai indeksācija, kas balstās ne tikai uz kukurūzas, bet arī citu izejvielu cenām, jo ne visi Savienības ražotāji citronskābes ražošanā kā izejvielu izmanto kukurūzu. Tomēr, ņemot vērā ievērojamās svārstības, kas raksturīgas gan citronskābes ražošanas izmaksām, gan tās cenai, fiksēta minimālā cena ātri varētu zaudēt aktualitāti un izrādīties nepamatoti augsta vai zema. Turklāt nav uzskatāms, ka būtu lietderīgi veikt indeksāciju izejvielai, kuras cenas ir samērā stabilas – kamēr citronskābes cenas būtiski svārstās – un par kuru nav pieejams uzticams un publiski pieejams avots.

(180)

Tāpēc tika atzīts, ka pamatojums izmantot fiksētu minimālo cenu vai indeksāciju ar vairākām izejvielām nav pārliecinošāks kā indeksācijai, kas balstās uz kukurūzas cenām. Tomēr, tā kā ne visi Savienības ražotāji kā izejvielu izmanto kukurūzu, tika atzīts, ka ir lietderīgi pārskatīt indeksācijā izmantoto lielumu, kas atspoguļo izejvielu patēriņu, lai tādējādi labāk ņemtu vērā kukurūzas vidējo svērto patēriņu Savienības ražošanas nozarē un šīs ražošanas nozares kaitējumu neizraisošās cenas attīstību kopumā.

(181)

Starpposma pārskatīšanā, kas attiecās vienīgi uz kaitējuma pārbaudi, Komisija Savienības ražošanas nozarei noteica jaunu cenu, kas neizraisa kaitējumu. Uz šā pamata MIC būtu jāpārskata un jāatjaunina, lai attiecīgās saistības paliktu spēkā.

(182)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas attiecīgie pieci ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, tostarp ražotāju eksportētāju grupa, uz ko pašlaik attiecas saistības, un Ķīnas Metālu, minerālvielu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera (skatīt 2. un 3. apsvērumu) piedāvāja jaunas pieņemamas cenu saistības.

(183)

Komisija ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/87 (13) pieņēma šo jauno saistību piedāvājumus, ar ko tika aizstātas spēkā esošās saistības. Jauno saistību piedāvājumi novērš kaitējumu izraisošā dempinga sekas un pietiekami ierobežo pasākumu apiešanas risku.

(184)

Lai Komisijai un muitas iestādēm dotu iespēju efektīvi uzraudzīt, kā šie uzņēmumi ievēro saistības, tad, ja attiecīgajai muitas iestādei iesniegts lūgums par laišanu brīvā apgrozībā, atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem piešķir ar šādiem nosacījumiem:

Ja iepriekš minētie nosacījumi nav izpildīti, tad, pieņemot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, piemēro attiecīgo antidempinga maksājumu.

(185)

Ja Komisija saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu pēc saistību neizpildes atsauc savu piekrišanu saistībām attiecībā uz konkrētiem darījumiem un pasludina attiecīgos saistību rēķinus par nederīgiem, tad, attiecībā uz šiem darījumiem pieņemot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, rodas muitas parāds.

(186)

Importētājiem jāapzinās, ka muitas parāds ir normāls tirdzniecības risks, kas, pieņemot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, kā aprakstīts 184. un 185. apsvērumā, var rasties arī tad, ja Komisija ir pieņēmusi tā ražotāja piedāvātās saistības, no kura šie importētāji ir tieši vai netieši pirkuši preces.

(187)

Atbilstoši pamatregulas 15. panta 1. punktam izveidotā komiteja atzinumu nesniedza,