NOLĪGUMS

starp Eiropas Parlamentu un Vienotā noregulējuma valdi par kārtību, kādā tiek īstenota demokrātiskā pārskatatbildība un pārraudzīta to uzdevumu izpilde, kas Vienotā noregulējuma valdei ir uzticēti saistībā ar vienoto noregulējuma mehānismu

EIROPAS PARLAMENTS UN VIENOTĀ NOREGULĒJUMA VALDE,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 114. pantu,

—	ņemot vērā Parlamenta Reglamentu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulu (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (1), un jo īpaši tās 45. panta 7. un 8. punktu,

tā kā ar Regulu (ES) Nr. 806/2014 (VNM regula) ir izveidota Vienotā noregulējuma valde (Valde), kas ir Savienības aģentūra, kurai uzticētas centralizētas noregulējuma pilnvaras attiecībā uz dalībvalstīm, kuras iesaistījušās vienotajā noregulējuma mehānismā (VNM) un kuras iesaistījušās arī vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM), lai dotu ieguldījumu kredītiestāžu drošā un stabilā darbībā un finanšu sistēmas stabilitātē Eiropas Savienībā un katrā iesaistītajā dalībvalstī;

B.	tā kā VNM regulas 7. pantā ir noteikts, ka Valde ir noregulējuma iestāde, kura ir atbildīga par tai saskaņā ar regulu uzticēto uzdevumu (noregulējuma uzdevumi) izpildi, jo īpaši noregulējuma plānu izstrādi un visu ar noregulējumu saistīto lēmumu pieņemšanu;

C.	tā kā noregulējuma uzdevumu uzticēšana nozīmē, ka Valdei ir būtiska atbildība dot ieguldījumu finanšu stabilitātē Savienībā, izmantojot noregulējuma pilnvaras visefektīvākajā un samērīgākajā veidā;

tā kā jebkura noregulējuma pilnvaru piešķiršana Savienības līmenī būtu jālīdzsvaro ar atbilstīgām pārskatatbildības prasībām; tā kā tāpēc saskaņā ar VNM regulas 45. pantu Valde ir pārskatabildīga par šīs regulas īstenošanu Parlamentam un Padomei, kas ir demokrātiski leģitimizētas iestādes, kuras pārstāv Savienības pilsoņus un dalībvalstis;

E.	tā kā VNM regulas 45. panta 8. punktā ir noteikts, ka Valdei, ievērojot LESD, ir jāsadarbojas ar Parlamentu, ja tas veic izmeklēšanu;

tā kā VNM regulas 45. panta 7. punktā ir noteikts, ka Valdes priekšsēdētājam pēc pieprasījuma ir jārīko konfidenciālas mutiskas pārrunas aiz slēgtām durvīm ar Parlamenta kompetento komiteju priekšsēdētājiem un priekšsēdētāju vietniekiem, ja šādas diskusijas ir nepieciešamas LESD noteikto Parlamenta pilnvaru īstenošanai; tā kā minētajā pantā ir prasīts šādas diskusijas rīkot tā, lai nodrošinātu pilnīgu konfidencialitāti saskaņā ar dienesta noslēpuma noteikumiem, kas Valdei noteikti VNM regulā un – gadījumos, kad Valde darbojas kā valsts noregulējuma iestāde – attiecīgajos Savienības tiesību aktos;

tā kā LESD 15. panta 1. punktā ir noteikts, ka Savienības aģentūras savu darbu veic pēc iespējas atklātāk; tā kā, ievērojot VNM regulas 91. pantu, nosacījumi par Valdes dokumentu konfidencialitāti būtu jāpieņem ar Valdes lēmumu, piemērojot drošības principus, kas ietverti Komisijas drošības noteikumos par Eiropas Savienības klasificētās informācijas (EUCI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību;

H.	tā kā Parlamentam un Valdei būtu cieši jāsadarbojas, lai panāktu šo drošības noteikumu īstenošanu, un tādēļ cita starpā arī kopīgi jāveic piemēroto drošības pasākumu un standartu periodiska uzraudzība;

tā kā ar vienību noregulējumu saistītas informācijas atklāšana nav Valdes brīva izvēle, bet atkarīga no ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, kuri jāievēro gan Parlamentam, gan Valdei; tā kā Valdes rīcībā esošās informācijas atklāšanu tādējādi varētu ierobežot tiesību aktos noteiktas konfidencialitātes prasības;

tā kā šis nolīgums neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (3) un nevienu citu piemērojamu primāro vai sekundāro Savienības tiesību aktu par piekļuvi dokumentiem vai personas datu aizsardzību, nedz arī noteikumus par Parlamenta tiesībām veikt izmeklēšanu, kas pieņemti saskaņā ar LESD 226. panta trešo daļu;

tā kā VNM regulas 88. panta 1. punktā ir noteikts, ka Valdes locekļiem, priekšsēdētāja vietniekam, regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem Valdes locekļiem, Valdes darbiniekiem un iesaistīto dalībvalstu apmaiņas vai uz laiku norīkotajiem darbiniekiem, kuri veic noregulējuma pienākumus, būtu jāievēro dienesta noslēpuma prasības saskaņā ar LESD 339. pantu un attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem;

L.	tā kā VNM regulas 5. panta 2. punktā ir noteikts, ka lēmumi Valdei ir jāpieņem, ievērojot visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un jo īpaši visus leģislatīvos un neleģislatīvos aktus, tostarp LESD 290. un 291. pantā minētos aktus;

tā kā saskaņā ar Savienības tiesību aktu noteikumiem par rīcību ar konfidenciālu informāciju un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (4) 84. pantu, ņemot vērā grozījumus vai citus attiecīgos tiesību aktus, ko turpmāk varētu pieņemt, noregulējuma iestādēm un to darbiniekiem ir stingri jāievēro dienesta noslēpums;

tā kā būtu jāpiemēro atbilstīgas sankcijas, ja attiecībā uz noregulējuma informāciju tiek pārkāptas dienesta noslēpuma neizpaušanas prasības; tā kā Parlamentam būtu jāizveido atbilstīga sistēma, kas ļautu pārbaudīt ikvienu gadījumu, kad Parlamenta deputāti vai darbinieki ir pārkāpuši konfidencialitātes ievērošanas prasības;

tā ka saskaņā ar VNM regulas 43. pantu Valdes sastāvā ir arī locekļi, kurus iecēlusi katra iesaistītā dalībvalsts un kuri pārstāv savas valsts noregulējuma iestādi; tā kā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 3. panta 3. punktu izņēmuma kārtā noregulējuma iestāde var būt kompetentā uzraudzības iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (6) piemērošanas nolūkā; tā kā būtu jāveic atbilstoši strukturāli pasākumi, kas garantētu neatkarīgu darbību un nepieļautu interešu konfliktus starp Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES paredzētajiem uzraudzības pienākumiem vai pārējiem attiecīgās iestādes pienākumiem un Direktīvā 2014/59/ES noteiktajiem noregulējuma iestāžu pienākumiem; tā kā šādi strukturāli pasākumi būtu jāizklāsta Valdes rīcības kodeksā, kas jāievēro tās locekļiem;

P.	tā kā šis nolīgums neskar valstu noregulējuma iestāžu atbildību pret valstu parlamentiem, kas noteikta valstu tiesību aktos;

Q.	tā kā šis nolīgums neattiecas uz Valdes pārskatatbildību un ziņošanas pienākumu Padomei, Komisijai vai valstu parlamentiem un tas šo pienākumu neietekmē;

tā kā VNM regulas 45. panta 2. punktā ir noteikts, ka Valdei būtu cita starpā arī Parlamentam jāsniedz ikgadējs ziņojums par to uzdevumu izpildi, kas tai ar regulu ir uzticēti; tā kā minētajā ziņojumā būtu jo īpaši jāaplūko Valdes darbība, kas saistīta ar noregulējuma plānošanu, noregulējuma iespējamības novērtēšanu, pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām piemērojamu prasību minimuma noteikšanu, noregulējuma pasākumiem, kā arī ar citu VNM regulā noteikto pienākumu izpildi un pilnvaru īstenošanu; tā kā ziņojumā būtu jāsniedz arī izsmeļoša informācija par Vienoto noregulējuma fondu (Fonds), sevišķi par Fonda pieejamo finanšu līdzekļu izmaiņām un ikvienu lēmumu par mērķapjoma sasniegšanas laikposmu un par iemaksu aprēķināšanu saskaņā ar VNM regulas 69. līdz 71. pantu, par aizņēmumiem, aizdevumiem un citām finansēšanas darbībām saskaņā ar VNM regulas 72. līdz 74. pantu, par Fonda pārvaldību un ieguldījumu stratēģiju saskaņā ar VNM regulas 75. pantu un attiecīgajiem deleģētajiem aktiem, kurus pieņēmusi Komisija, par īpašiem noteikumiem, ar ko paredz Fonda izmantošanu atsevišķām noregulējuma shēmām saskaņā ar VNM regulas 76. līdz 78. pantu, par to, kā saskaņā ar VNM regulas 77. pantu tiek piemēroti valstu nodalījumu veidošanas principi un kā notiek pakāpeniska apvienošana VNM regulas 3. panta 1. punkta 37. apakšpunktā minētajā pārejas laikā, un par noguldījumu garantiju sistēmu izmantošanu saskaņā ar VNM regulas 79. pantu;

tā kā, ievērojot VNM regulas 45. pantā noteikto pārskatatbildības principu, būtu jānodrošina, ka Parlamentam ex post ir pieejama nekonfidenciāla informācija par noregulēto vienību, tostarp konkrētu bilances datu līmenī, kas sniegta par katru atsevišķu vienību, kuru ietekmējis noregulējums, un kas ir pietiekami izsmeļoša, lai atspoguļotu to, cik liela un kāda ir bijusi šī ietekme,

IR NOSLĒGUŠI ŠO NOLĪGUMU.

I. PĀRSKATATBILDĪBA, INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA, KONFIDENCIALITĀTE

1. Ziņojumi

Valde katru gadu iesniedz Parlamentam ziņojumu (gada ziņojums) par to uzdevumu izpildi, kas tai uzticēti ar VNM regulu. Valdes priekšsēdētājs izklāsta Parlamentam gada ziņojumu atklātas uzklausīšanas laikā.

Gada ziņojumu septiņas dienas pirms atklātās uzklausīšanas un oficiālās publicēšanas, ievērojot konfidencialitāti, dara pieejamu Parlamentam vienā no Savienības oficiālajām valodām. Vēlāk gada ziņojumu dara pieejamu visās Savienības oficiālajās valodās. Gada ziņojumā ietver sīku skaidrojumu par turpmāk minēto:

i)	Valdei ar VNM regulu uzticēto uzdevumu izpilde;

ii)	uzdevumu sadalījums ar valstu noregulējuma iestādēm;

iii)	sadarbība ar citām attiecīgajām valstu vai Savienības iestādēm, kā arī ar publiskiem finansiālās palīdzības mehānismiem, tostarp Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI) un Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM), kā noteikts VNM regulas 30. panta 6. punktā;

iv)	sadarbība ar trešām valstīm, tostarp trešās valstīs īstenotu noregulējuma procedūru atzīšana un novērtēšana;

v)	izmaiņas Valdes sastāvā un nodrošinājumā ar personālu, norādot arī valstu norīkoto ekspertu skaitu un valstspiederību;

vi)	šā nolīguma IV daļā minētā rīcības kodeksa īstenošana;

vii)	administratīvo izdevumu segšanai paredzētās summas, kas piesaistītas saskaņā ar VNM regulas 65. pantu;

viii)

noregulējuma uzdevumiem atvēlētā budžeta izpilde; un

ix)	VNM regulā vienotajam noregulējuma fondam paredzēto noteikumu piemērošana, sevišķi attiecībā uz iemaksām, alternatīviem finansēšanas līdzekļiem, finansēšanas iespēju pieejamību, ieguldījumu stratēģiju un fonda izmantošanu, kā noteikts VNM regulas V daļas 2. nodaļā.

Valde publicē gada ziņojumu savā tīmekļa vietnē.

2. Parastas atklātas uzklausīšanas, ad hoc viedokļu apmaiņas un īpašas konfidenciālas sanāksmes

Pēc Parlamenta kompetentās komitejas pieprasījuma Valdes priekšsēdētājs piedalās parastās atklātās uzklausīšanas sanāksmēs par Valdei ar VNM regulu uzticēto uzdevumu izpildi. Šādās uzklausīšanas sanāksmēs spriež par Fondu, jo īpaši par iemaksām, alternatīviem finansēšanas līdzekļiem, finansēšanas iespēju pieejamību, ieguldījumu stratēģiju un Fonda izmantošanu. Parlamenta kompetentā komiteja un Valde vienojas par divām šādām uzklausīšanas sanāksmēm, kas jārīko nākamajā gadā, un nosaka to grafiku. Pieprasījumus veikt izmaiņas saskaņotajā grafikā iesniedz rakstveidā.

Valdes priekšsēdētāju var aicināt uz papildu ad hoc viedokļu apmaiņām ar Parlamenta kompetento komiteju par jautājumiem, kas ir Valdes kompetencē.

Valdei piemēro LESD 15. panta 1. punktā Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām noteikto atklātības principu. Īpašās konfidenciālās sanāksmēs jautājumus apspriež, ievērojot šo principu, tostarp sniedzot attiecīgo apstākļu skaidrojumu. Īpašās konfidenciālās sanāksmēs notiek apmaiņa ar konfidenciālu informāciju par noregulējuma uzdevumu izpildi, ciktāl to nosaka Savienības tiesību akti un jo īpaši VNM regula.

Ja tas nepieciešams, lai Parlaments varētu īstenot savas pilnvaras saskaņā ar LESD un Savienības tiesību aktiem, Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētājs var rakstveidā, norādot pamatojumu, pieprasīt rīkot īpašas konfidenciālas sanāksmes ar Valdes priekšsēdētāju. Šādas sanāksmes rīko dienā, par kuru savstarpēji vienojas.

Īpašajās konfidenciālajās sanāksmēs var piedalīties tikai Valdes priekšsēdētājs un Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētājs un viņa vietnieki. Gan Valdes priekšsēdētājam, gan Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētājam un viņa vietniekiem var pievienoties attiecīgi divi Valdes un divi Parlamenta Ģenerālsekretariāta darbinieki. Turklāt, ja abas puses par to savstarpēji vienojas, īpašajā konfidenciālajā sanāksmē var piedalīties Komisijas pārstāvji, kuri bija iesaistīti noregulējuma lēmumā, kuru paredzēts apspriest.

Visiem īpašo konfidenciālo sanāksmju dalībniekiem piemēro konfidencialitātes prasības, kas ir līdzvērtīgas konfidencialitātes prasībām, ko piemēro Valdes locekļiem un tās darbiniekiem.

Īpašo konfidenciālo sanāksmju norise netiek protokolēta, nedz arī kā citādi reģistrēta. Par šādām sanāksmēm nesniedz paziņojumus presei vai citiem plašsaziņas līdzekļiem. Ikviens īpašo konfidenciālo sanāksmju dalībnieks katru reizi paraksta svinīgu solījumu neizpaust sanāksmē apspriesto nevienai trešai personai.

Pēc Valdes priekšsēdētāja vai Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētāja pamatota pieprasījuma un savstarpēji vienojoties, parastās atklātas uzklausīšanas sanāksmēs, ad hoc viedokļu apmaiņās un īpašās konfidenciālās sanāksmēs var uzaicināt piedalīties Valdes priekšsēdētāja vietnieku un četrus Valdes pilna laika locekļus vai Valdes personāla vadošos darbiniekus (galveno juriskonsultu, nodaļu vadītājus vai viņu vietniekus).

Parastās atklātas uzklausīšanas sanāksmēs, ad hoc viedokļu apmaiņās un īpašās konfidenciālās sanāksmēs var apspriest visus VNM darbības un funkciju aspektus, uz kuriem attiecas VNM regula.

Parlamenta vai Valdes darbinieki informāciju, kura attiecas uz uzdevumiem, kas Valdei uzticēti ar VNM regulu un kura iegūta šā nolīguma izpildes procesā, nedrīkst izpaust nevienai nepilnvarotai personai, nedz sabiedrībai, arī pēc tam, kad viņu darba līgums ir beidzies vai viņi paši ir izbeiguši darba attiecības, ja vien attiecīgā informācija jau nav publicēta vai kļuvusi pieejama sabiedrībai.

3. Atbildes uz jautājumiem

Valde rakstiski atbild uz jautājumiem, kurus Parlaments tai uzdod rakstiski. Minētos jautājumus Valdes priekšsēdētājam nosūta ar Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētāja starpniecību. Atbildes uz jautājumiem sniedz pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecu nedēļu laikā pēc to nodošanas Valdei.

Gan Valde, gan Parlaments savā tīmekļa vietnē izveido īpašu sadaļu, kas veltīta šādiem jautājumiem un atbildēm.

4. Informācijas pieejamība

Ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā, skaitot no dienas, kurā notikusi Valdes izpildu vai plenārsēde, Valde obligāti sniedz Parlamenta kompetentajai komitejai vispusīgu un saturīgu pārskatu par attiecīgās izpildu vai plenārsēdes norisi, kam pievienots anotēts lēmumu saraksts, kas ļauj saprast apspriedes.

Ja ir īstenota noregulējuma procedūra, tad nekonfidenciālo informāciju par noregulēto vienību publisko ex post, tiklīdz vairs nav spēkā ierobežojumi, kas liedz sniegt attiecīgo informāciju, pamatojoties uz konfidencialitātes prasībām.

Šāda informācija ietver atbilstoši konsolidētu bilanci, kura vērtēta saskaņā ar VNM regulā noteiktajiem principiem laikā, kad pieņemts lēmums par vienības noregulēšanu, un kurā skaidri norādīta vienības aktīvu tīrā vērtība, kā arī aktīvu un pasīvu kategoriju vērtība. Turklāt, atkarībā no izmantotajiem noregulējuma instrumentiem, Valde publicē kopējo to zaudējumu summu, kas radušies dažādām kreditoru kategorijām, ja ir veikta iekšēja rekapitalizācija, un tā publicē arī noregulējuma procesā izmantotā finansējuma apjomu un avotus un uzņēmējdarbības vienību vai aktīvu pārdošanas rezultātā gūtos ieņēmumus.

Ja piemēro VNM regulas 19. pantu, Valde ex-post atklāj Parlamenta kompetentajai komitejai nekonfidenciālo informāciju par apmaiņu starp Komisiju un Valdi, kā arī VNM regulas 19. panta 6. punktā minētos gada ziņojumus.

Valde savā tīmekļa vietnē publicē vispārējas pamatnostādnes par savu noregulējuma praksi.

Parlaments īsteno Valdes informācijas vai Valdes dokumentu, vai abu minēto elementu konfidencialitātes pakāpei atbilstošus aizsardzības un citus pasākumus un par to attiecīgi informē Valdi.

Valde informē Parlamentu par pasākumiem, kas veikti, un dokumentiem, kas pieņemti, lai piemērotu VNM regulas 91. pantā minētajos Komisijas drošības noteikumos ietvertos drošības principus. Tas ietver informāciju par sīki izstrādātām procedūrām informācijas klasificēšanai un darbam ar klasificētu informāciju.

Valde informē Parlamentu par savu iekšējo drošības noteikumu praktisko īstenošanu, tostarp par darbībām, kuru rezultātā gada laikā ir klasificēta informācija, ar ko Valde parasti strādā, un par klasificētās informācijas apstrādi.

Klasificējot informāciju, kuru tā pati izstrādājusi, Valde nodrošina, ka tā piemēro atbilstīgus klasifikācijas līmeņus saskaņā ar tās iekšējiem drošības noteikumiem, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā, ka klasificētajiem dokumentiem jābūt pieejamiem Parlamentam tā kompetenču un prerogatīvu efektīvai īstenošanai.

Ja pēc iekšējo drošības noteikumu pieņemšanas Valde tos groza, tā attiecīgi informē Parlamentu, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāts klasificētas informācijas aizsardzībai noteikto pamatprincipu un standartu minimuma līdzvērtīgums.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 Parlaments apspriežas ar Valdi par ikvienu Parlamentam adresētu pieprasījumu iepazīties ar Valdes sagatavotu dokumentu, ko tā ir iesniegusi Parlamentam.

Parlaments un Valde viens otru informē gadījumos, kad ir ierosināts tiesvedības, administratīvais vai kāds cits process, kurā tiek pieprasīts iepazīties ar Valdes dokumentiem, ko tā ir iesniegusi Parlamentam, un arī informē viens otru par attiecīgā procesa galarezultātu.

Valde var lūgt Parlamentam izveidot to personu sarakstu, kurām ir pieejama vienas vai vairāku kategoriju klasificētā Valdes informācija un Valdes dokumenti, kuri tiek atklāti.

II. ATLASES PROCEDŪRAS

Atbilstoši savai kompetencei īstenojot atlases procedūras, Parlaments un Valde ievēro visaugstākos profesionālos standartus un ņem vērā nepieciešamību aizsargāt Savienības intereses kopumā, kā arī nodrošināt Valdes sastāva dažādību.

1. Informācija par atlases procedūras posmiem

Valde pienācīgi un savlaicīgi informē Parlamenta kompetento komiteju par visiem atlases procedūras posmiem, kuros tā ir piedalījusies, piemēram, par vakances paziņojuma publicēšanu, atlases kritērijiem un konkrētā amata aprakstu, pretendentu grupas sastāvu (pieteikumu skaits, profesionālās kvalifikācijas spektrs, dzimumu un valstspiederības līdzsvars u. c.), kā arī par metodi pretendentu atlases veikšanai, lai izveidotu vismaz divu kandidātu sarakstu katram amatam – Valdes priekšsēdētāja amatam, priekšsēdētāja vietnieka amatam un vēl četru Valdes pilna laika locekļu amatiem, kas minēti VNM regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Ja Valde procesā neiesaistās, šo punktu nepiemēro.

2. Apspriešanās ar Valdi neoficiālas uzklausīšanas laikā un jautājumi atlasītajiem kandidātiem

Kad saskaņā ar VNM regulas 56. panta 6. punktu Komisija pēc Valdes uzklausīšanas ir iesniegusi Parlamentam amata kandidātu sarakstu, Parlamenta kompetentā komiteja var apspriesties ar Valdi par atlasītajiem kandidātiem, lai viņus uzklausītu aiz slēgtām durvīm un lai rakstiski uzdotu viņiem jautājumus.

3. Izraudzīto kandidātu oficiāla uzklausīšana

Kad Komisija ir iesniegusi Parlamentam apstiprināšanai priekšlikumus par Valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai četru pārējo VNM regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes pilna laika locekļu iecelšanu, Parlamenta kompetentā komiteja piedāvātos kandidātus apspriež ar Valdi, lai atklātā sanāksmē uzklausītu katru Valdes priekšsēdētāja amatam, priekšsēdētāja vietnieka amatam un VNM regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu amatiem piedāvāto kandidātu.

4. Apstiprināšana

Parlaments informē Valdi par lēmumu, ko tas par apstiprināšanu ir pieņēmis attiecībā uz katru Komisijas piedāvāto kandidātu Valdes priekšsēdētāja amatam, priekšsēdētāja vietnieka amatam un četru pārējo VNM regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes pilna laika locekļu amatiem, tostarp par Parlamenta kompetentās komitejas un Parlamenta plenārsēdes balsojuma rezultātiem. Ņemot vērā savu darba grafiku, Parlaments cenšas pieņemt lēmumu sešu nedēļu laikā, skaitot no dienas, kad ir saņēmis Komisijas priekšlikumu par attiecīgo kandidātu.

5. Atbrīvošana no amata

Ja Parlaments informē Komisiju, ka tā ieskatā VNM regulas 56. panta 9. punkta nolūkiem izpildīti nosacījumi Valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai cita VNM regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēta Valdes pilna laika locekļa atbrīvošanai no amata, Parlaments par to var informēt arī Valdi.

III. IZMEKLĒŠANA

Ja Parlaments saskaņā ar LESD 226. pantu un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK (7) izveido izmeklēšanas komiteju, Valde saskaņā ar Savienības tiesību aktiem palīdz šādai izmeklēšanas komitejai veikt tās uzdevumus, ievērojot lojālas sadarbības principu.

Valde lojāli sadarbojas ar Parlamentu, kad tas veic VNM regulas 45. panta 8. punktā minēto izmeklēšanu, un ievēro tos pašus noteikumus, kas ir spēkā izmeklēšanas komitejām, un tās pašas konfidencialitātes aizsardzības prasības, kuras šajā nolīgumā ir paredzētas īpašām konfidenciālām sanāksmēm.

Ikviena persona, kas saņēmusi informāciju, kura Parlamentam ir sniegta saistībā ar izmeklēšanu, ievēro tādas pašas konfidencialitātes prasības, kādas jāievēro Valdes locekļiem. Parlaments un Valde vienojas par pasākumiem, kas veicami, lai garantētu šādas informācijas aizsardzību.

Parlaments ņem vērā publiskas vai privātas intereses, kas reglamentē tiesības piekļūt Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem un ir atzītas Regulā (EK) Nr. 1049/2001 un kas saistītas ar informāciju un dokumentiem, kurus Valde ir iesniegusi sakarā ar izmeklēšanas komitejas darbu.

IV. RĪCĪBAS KODEKSS

Pirms Valde plenārsēdē pieņem rīcības kodeksu, tā informē Parlamenta kompetento komiteju par plānotā rīcības kodeksa galvenajiem elementiem.

Pēc Parlamenta kompetentās komitejas rakstiska pieprasījuma Valde rakstiski informē Parlamentu par rīcības kodeksa īstenošanu. Valde informē Parlamentu arī tad, ja rīcības kodekss ir jāatjaunina.

Rīcības kodeksā nosaka šādus aspektus:

i)	saskaņā ar VNM regulas 47. pantu priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un četru Valdes pilna laika locekļu neatkarība no Savienības iestādēm un struktūrām, no dalībvalstu valdībām un no citām publiskām vai privātām struktūrām un minēto amatpersonu objektivitāte;

ii)	Valdes uzdevumu izpilde saskaņā ar principiem, kuri nosaka publisku pārskatatbildību par Valdes darbību un pilnīgu pārredzamību, un neskarot aizsardzības pasākumus, kas Valdes informācijai un dokumentiem garantē atbilstīgu konfidencialitāti; un

iii)	darbības neatkarība un izvairīšanās no interešu konfliktiem starp valstu noregulējuma iestāžu funkcijām saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 3. panta 3. punktu.

Valde publicē rīcības kodeksu savā tīmekļa vietnē.

V. VALDES DOKUMENTU PIEŅEMŠANA

Valde pienācīgi informē Parlamenta kompetento komiteju par kārtību, tostarp laika grafiku, ko tā ir noteikusi, lai pieņemtu lēmumus, pamatnostādnes, vispārīgus un citus norādījumus, ieteikumus un brīdinājumus (Valdes dokumenti).

Valde jo īpaši informē Parlamentu kompetento komiteju par to, kādus principus un kāda veida rādītājus vai informāciju Valdes dokumentu un politikas ieteikumu sagatavošanai tā parasti izmanto, lai panāktu lielāku pārredzamību un politikas konsekvenci.

Ja Valde par savu dokumentu projektiem rīko sabiedrisko apspriešanu, tā pirms sabiedriskās apspriešanas procesa sākšanas iesniedz Valdes dokumentu projektus Parlamenta kompetentajai komitejai.

Ja Parlaments iesniedz piezīmes par Valdes dokumentu projektiem, attiecīgās piezīmes var apspriest ar Valdi neoficiālas viedokļu apmaiņas ceļā. Tiklīdz Valde pieņem Valdes dokumentu, tā nosūta to Parlamenta kompetentajai komitejai. Valde arī regulāri rakstveidā informē Parlamentu par to, vai Valdes pieņemtie dokumenti ir jāatjaunina.

VI. PĀREJAS NOTEIKUMI

Darbības sākumposmā līdz 2016. gada 1. janvārim vai dienai, kad sāk piemērot VNM regulas 99. panta 2. punktu, ja tas notiek vēlāk, Valde regulāri vai pēc Parlamenta kompetentās komitejas pieprasījuma informē Parlamentu par VNM regulas praktiskās īstenošanas progresu.

Pirmajā daļā minēto informāciju var sniegt mutiski vai rakstiski, un tā ietver inter alia:

i)	iekšēju sagatavošanos darbam, darba organizēšanu un plānošanu;

ii)	sadarbību ar citām valstu vai Savienības kompetentajām iestādēm;

iii)	šķēršļus, ar kādiem Valde ir saskārusies, gatavojoties pildīt savus noregulējuma uzdevumus;

iv)	problēmas saistībā ar rīcības kodeksu vai nepieciešamību to mainīt;

pasākumus, ko Valde veikusi sadarbībā ar iesaistītajām dalībvalstīm, lai izstrādātu atbilstošas metodes un kārtību, kas ļauj palielināt Fonda spēju piesaistīt alternatīvus finansēšanas līdzekļus, kuriem saskaņā ar VNM regulas 107. apsvērumu un 74. pantu vajadzētu būt pieejamiem līdz dienai, kad sāk piemērot VNM regulu, kā arī sarunas un līgumus, kurus Valde ir noslēgusi par finansējuma nodrošināšanu, tostarp, ja iespējams, publisku finansējuma nodrošināšanu saskaņā ar VNM regulas 74. pantu.

Informācija, kas minēta i) līdz v) punktā, papildina tos ikmēneša ziņojumus par to, vai ir izpildīti nosacījumi par iemaksu pārskaitīšanu uz Fondu, kurus Valde iesniegs saskaņā ar VNM regulas 99. panta 6. punkta pirmo daļu, un attiecīgā gadījumā ikmēneša ziņojumus, ko sagatavo saskaņā ar VNM regulas 99. panta 6. punkta otro daļu, ja nosacījumi par iemaksu pārskaitīšanu nav izpildīti.

VII. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

Abas puses reizi trijos gados izvērtē šā nolīguma praktisko īstenošanu. Vajadzības gadījumā abas puses nolīgumu pielāgo, ņemot vērā tā īstenošanas pieredzi un ar turpmākiem drošības pasākumiem saistītās norises, kas skar gan Parlamentu, gan Valdi.

Šis nolīgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā parakstīšanas.

Pienākumi saistībā ar informācijas konfidencialitāti ir saistoši abām šā nolīguma pusēm arī pēc tā izbeigšanas.

Šo nolīgumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē un Strasbūrā, 2015. gada 16. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Vienotās noregulējuma valdes vārdā –

priekšsēdētāja

E. KÖNIG

(1) OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 19. aprīļa Lēmums 95/167/EK, Euratom, EOTK par sīki izstrādātiem Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanas noteikumiem (OV L 78, 6.4.1995., 1. lpp.).