29.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 226/4


KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2015/1480

(2015. gada 28. augusts),

ar kuru groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2004/107/EK un 2008/50/EK, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz standartmetodēm, datu validēšanu un paraugu ņemšanas vietu izvietojumu gaisa kvalitātes novērtēšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvu 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā (1) un jo īpaši tās 4. panta 15. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (2) un jo īpaši tās 28. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2004/107/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 219/2009 (3), 4. panta 15. punktu Komisija ir pilnvarota grozīt dažus noteikumus IV un V pielikumā.

(2)

Direktīvas 2004/107/EK IV pielikumā ir noteikti datu kvalitātes mērķi, kas ir jāatjaunina, lai panāktu lielāku skaidrību.

(3)

Direktīvas 2004/107/EK V pielikumā ir noteiktas atsauces metodes koncentrācijas noteikšanai, un šādas metodes būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu attiecīgo standartu izstrādi.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2008/50/EK 28. panta 1. punktu Komisija ir pilnvarota grozīt dažus noteikumus I, III, VI un IX pielikumā.

(5)

Direktīvas 2008/50/EK I pielikuma C iedaļā noteikti kritēriji attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu gaisa kvalitātes novērtēšanā, kas ir jāprecizē un jāpapildina, ņemot vērā kvalitātes nodrošināšanas programmas, ko organizē Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, un nosakot pienākumu pārskatīt kvalitātes kontroles sistēmu, lai nodrošinātu nepārtrauktu mēriekārtu precizitāti.

(6)

Direktīvas 2008/50/EK III pielikuma C un D iedaļā noteikti kritēriji paraugu ņemšanas vietu novietojumam, kas ir jāprecizē un jāpapildina, ņemot vērā pieredzi, kas gūta direktīvas īstenošanā.

(7)

Direktīvas 2008/50/EK VI pielikuma A iedaļā noteikta standartmetode atsevišķu piesārņojošu vielu mērīšanai, kas jāpielāgo, ņemot vērā pieredzi, kas gūta direktīvas īstenošanā, un ņemot vērā jaunākos standartus cieto daļiņu paraugu ņemšanai un mērījumu veikšanai.

(8)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (4) dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos paziņojumam par transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu attiecīgajām daļām.

(9)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Gaisa kvalitātes komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2004/107/EK IV un V pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

2. pants

Direktīvas 2008/50/EK I, III, VI un IX pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu.

3. pants

Šīs direktīvas noteikumi jālasa kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (5), jo īpaši attiecībā uz atbilstības novērtēšanas struktūru akreditāciju, un nerada nekādas atkāpes vai izņēmumus attiecībā uz minēto regulu.

4. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2016. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 28. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 23, 26.1.2005., 3. lpp.

(2)  OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 219/2009, ar ko, ievērojot Līguma 251. pantā minēto procedūru, vairākus instrumentus pielāgo Padomes Lēmumam 1999/468/EK attiecībā uz regulatīvo kontroles procedūru – Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai – otrā daļa (OV L 87, 31.3.2009., 109. lpp.).

(4)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).


I PIELIKUMS

Direktīvu 2004/107/EK groza šādi:

1)

direktīvas IV pielikuma I iedaļu groza šādi:

a)

tabulu aizstāj ar šādu:

 

“Benzo(a)pirēns

Arsēns, kadmijs un niķelis

Policikliskie aromātiskie ogļhidrāti, kas nav benzo(a)pirēns, kopējais gāzveida dzīvsudrabs

Kopējā uzkrāšanās

Pielaide

 

 

 

 

Stacionāri un indikatīvi mērījumi

50 %

40 %

50 %

70 %

Modeļi

60 %

60 %

60 %

60 %

Obligāti iegūstamie dati

90 %

90 %

90 %

90 %

Obligātais mērījumu laiks

 

 

 

 

Stacionāri mērījumi (1)

33 %

50 %

 

 

Indikatīvi mērījumi (1)  (2)

14 %

14 %

14 %

33 %

b)

trešajā daļā svītro šādu teikumu:

“Paraugu ņemšana divdesmit četras stundas no vietas ir arī ieteicama, lai mērītu arsēna, kadmija un niķeļa koncentrācijas.”;

c)

pēc trešās daļas iekļauj šādu tekstu:

“Iepriekšējās daļas noteikumus par atsevišķiem paraugiem piemēro arī arsēnam, kadmijam, niķelim un kopējam gāzveida dzīvsudrabam. Turklāt PM10 filtru apakšparaugu ņemšana metālu noteikšanai, lai veiktu sekojošu analīzi, ir atļauta, ja ir pierādījumi, ka apakšparaugs ir reprezentatīvs attiecībā uz kopumu un ka noteikšanas jutība netiek pasliktināta salīdzinājumā ar attiecīgajiem datu kvalitātes mērķiem. Alternatīvi ikdienas paraugu ņemšanai var veikt iknedēļas paraugu ņemšanu metālu noteikšanai PM10, ja netiek apdraudēti paraugu vākšanas raksturlielumi.”;

2)

direktīvas V pielikuma I līdz IV iedaļu aizstāj ar šādām:

“I.   Atsauces metode apkārtējā gaisā esošā arsēna, kadmija un niķeļa paraugu ņemšanai un analīzei

Atsauces metode apkārtējā gaisā esošā arsēna, kadmija un niķeļa paraugu ņemšanai ir aprakstīta standartā EN 12341:2014. Atsauces metode apkārtējā gaisā esošā arsēna, kadmija un niķeļa mērīšanai ir aprakstīta standartā EN 14902:2005 “Gaisa kvalitāte. Standartmetode Pb, Cd, As un Ni mērīšanai suspendētās daļiņās PM10 frakcijā.”

Dalībvalsts var arī izmantot jebkādas citas metodes, ja var pierādīt, ka tās dod iepriekš aprakstītajai metodei līdzīgus rezultātus.

II.   Atsauces metode apkārtējā gaisā esošu policiklisku aromātisku ogļūdeņražu paraugu ņemšanai un analīzei

Atsauces metode apkārtējā gaisā esošu policiklisku aromātisku ogļūdeņražu paraugu ņemšanai ir aprakstīta standartā EN 12341:2014. Atsauces metode apkārtējā gaisā esošā benzo(a)pirēna mērīšanai ir aprakstīta standartā EN 15549:2008 “Gaisa kvalitāte. Standartmetode benzopirēna koncentrācijas mērīšanai gaisā”. Kamēr nav izstrādāta CEN standartmetode, dalībvalstis attiecībā uz pārējiem 4. panta 8. punktā minētajiem policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem var lietot valsts standartmetodes vai ISO metodes, piemēram, ISO standartu 12884.

Dalībvalsts var arī izmantot jebkādas citas metodes, ja var pierādīt, ka tās dod iepriekš aprakstītajai metodei līdzīgus rezultātus.

III.   Atsauces metode apkārtējā gaisā esošā dzīvsudraba paraugu ņemšanai un analīzei

Atsauces metode apkārtējā gaisā esošā kopējā gāzveida dzīvsudraba koncentrācijas mērīšanai ir aprakstīta standartā EN 15852:2010 “Gaisa kvalitāte. Standarta metode dzīvsudraba tvaiku noteikšanai”.

Dalībvalsts var arī izmantot jebkādas citas metodes, ja var pierādīt, ka tās dod iepriekš aprakstītajai metodei līdzīgus rezultātus.

IV.   Atsauces metode arsēna, kadmija, dzīvsudraba, niķeļa un policiklisku aromātisku ogļūdeņražu uzkrāšanās paraugu ņemšanai un analīzei

Atsauces metode arsēna, kadmija un niķeļa uzkrāšanās noteikšanai ir aprakstīta standartā EN 15841:2009 “Gaisa kvalitāte. Standartmetode arsēna, kadmija un niķeļa nogulšņu noteikšanai atmosfērā”.

Atsauces metode dzīvsudraba uzkrāšanās noteikšanai ir aprakstīta standartā EN 15853:2010 “Gaisa kvalitāte. Standarta metode dzīvsudraba nogulšņu noteikšanai”.

Standartmetode benzo(a)pirēna un pārējo policiklisko ogļūdeņražu, kas minēti 4. panta 8. punktā, uzkrāšanās noteikšanai ir aprakstīta standartā EN 15980:2011 “Gaisa kvalitāte. Benzo[a]antracēna, benzo[b]fluoretēna, benzo[j]fluoretēna, benzo[k]fluoretēna, benzo[a]pirēna, dibenzo[a,h]antracēna un indeno[1,2,3-cd]pirēna nogulšņu noteikšana”.”


(1)  Sadala vienmērīgi gada laikā tā, lai tie būtu reprezentatīvi attiecībā uz dažādiem klimatiskajiem apstākļiem un antropogēnajām darbībām.

(2)  Indikatīvi mērījumi ir tādi mērījumi, ko veic ar mazāku regularitāti, bet kas atbilst pārējiem datu kvalitātes mērķiem.”;


II PIELIKUMS

Direktīvu 2008/50/EK groza šādi:

1)

direktīvas I pielikuma C iedaļu aizstāj ar šādu:

“C.   Kvalitātes nodrošināšana gaisa kvalitātes novērtēšanā. Datu validēšana

1.

Lai nodrošinātu mērījumu precizitāti un atbilstību datu kvalitātes mērķiem, kas noteikti A iedaļā, saskaņā ar 3. pantu ieceltās attiecīgās kompetentās iestādes un struktūras nodrošina:

i)

visu to mērījumu izsekojamību, kas veikti saistībā ar gaisa kvalitātes novērtējumu saskaņā ar 6. un 9. pantu, ievērojot prasības, kas izklāstītas testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju saskaņotajā standartā;

ii)

ka iestādēm, kuru pārziņā ir monitoringa tīkli un atsevišķas stacijas, ir pārbaudīta kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles sistēma, kas paredz regulāru apkopi, kas ir vajadzīga mēriekārtu precizitātes pastāvīgai garantēšanai. Attiecīgā nacionālā references laboratorija pēc vajadzības un vismaz ik pēc pieciem gadiem izvērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu,

iii)

ka attiecībā uz datu vākšanu un paziņošanu ir izveidots kvalitātes nodrošināšanas/kvalitātes kontroles process un ka šā uzdevuma veikšanai norīkotās iestādes aktīvi piedalās attiecīgajās kvalitātes nodrošināšanas programmās Savienības mērogā;

iv)

ka nacionālās references laboratorijas norīko saskaņā ar 3. pantu iecelta attiecīgā kompetentā iestāde vai struktūra un ka tās ir akreditētas attiecībā uz VI pielikumā minētajām standartmetodēm, vismaz attiecībā uz tām piesārņojošajām vielām, kuru koncentrācija pārsniedz apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni, atbilstīgi attiecīgajam testēšanas un kalibrēšanas laboratorijām piemērojamajam standartam, uz kuru ir publicēta atsauce Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī atbilstīgi 2. panta 9. punktam Regulā (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības. Šīs laboratorijas atbild arī par Komisijas Kopīgā pētniecības centra organizētu Savienības mēroga kvalitātes nodrošināšanas programmu koordināciju dalībvalstu teritorijā un valsts mērogā – par attiecīgu standartmetožu izmantošanas koordināciju un tādu metožu līdzvērtības pierādīšanu, kas atšķiras no standartmetodēm. Nacionālajām references laboratorijām, kuras organizē savstarpēju salīdzināšanu valsts mērogā, arī jābūt akreditētām saskaņā ar attiecīgo saskaņoto standartu kompetences pārbaudēm;

v)

ka nacionālās references laboratorijas vismaz reizi trijos gados piedalās Savienības mēroga kvalitātes nodrošināšanas programmās, ko organizē Komisijas Kopīgais pētniecības centrs. Ja, piedaloties šajās programmās, tiek gūti neapmierinoši rezultāti, nacionālajai laboratorijai, nākamo reizi piedaloties savstarpējā salīdzināšanā, ir jāpierāda apmierinoši koriģējošie pasākumi un jāsniedz par tiem ziņojums Kopīgajam pētniecības centram;

vi)

ka nacionālās references laboratorijas atbalsta darbu, ko veic Komisijas izveidotais Nacionālo references laboratoriju Eiropas tīkls.

2.

Visus saskaņā ar 27. pantu paziņotos datus uzskata par derīgiem, izņemot datus, kas raksturoti kā provizoriski.”;

2)

direktīvas III pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma C iedaļu groza šādi:

i)

iedaļas pirmās daļas pirmo un otro ievilkumu aizstāj ar šādiem:

“—

gaisa plūsmai ap paraugu ņemšanas ierīces ieplūdes atveri jābūt brīvai (parasti tai jābūt brīvai vismaz 270° leņķī vai 180° leņķī – paraugu ņemšanas vietām uz apbūves līnijas), bez šķēršļiem, kas ietekmē gaisa plūsmu ieplūdes atveres tuvumā (parasti šī atvere atrodas dažu metru attālumā no būvēm, balkoniem, kokiem un citiem šķēršļiem un vismaz 0,5 m attālumā no tuvākās būves, ja paraugu ņemšanas vieta raksturo gaisa kvalitāti uz apbūves līnijas),

parasti gaisa paraugu ņemšanas ierīces ieplūdes atveri novieto 1,5 m (elpošanas zona) līdz 4 m augstumā virs zemes. Augstāks paraugu ņemšanas vietas novietojums var būt vajadzīgs tad, ja stacijā ņem plašam apgabalam raksturīgus paraugus; visas atkāpes ir pilnībā jādokumentē,”;

ii)

iedaļas pirmās daļas piekto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

visu piesārņojošo vielu noteikšanai – transportlīdzekļu radītā piesārņojuma mērīšanai paredzētās paraugu ņemšanas ierīces novieto vismaz 25 m attālumā no lielajiem krustojumiem un tālākais 10 m no ietves malas. Šeit jāņem vērā tādi “lielie krustojumi”, kas aptur satiksmes plūsmu un rada atšķirīgas emisijas (apstāšanās un kustības atsākšana) salīdzinājumā ar pārējo ceļu.”;

iii)

iekļauj šādu daļu:

“Visas novirzes no šajā iedaļā uzskaitītajiem kritērijiem ir pilnībā jādokumentē, izmantojot D iedaļā aprakstītās procedūras.”;

b)

pielikuma D iedaļu aizstāj ar šādu:

“D.   Vietas izvēles dokumentēšana un pārskatīšana

Kompetentās iestādes, kas atbildīgas par gaisa kvalitātes novērtēšanu, attiecībā uz visām zonām un aglomerācijām pilnībā dokumentē paraugu ņemšanas vietas izvēli un reģistrē informāciju, lai pamatotu tīkla plānojumu un visu monitoringa staciju atrašanās vietu izvēli. Dokumentācija ietver monitoringa staciju apkārtnes fotogrāfijas, kurās norādītas debespuses, un detalizētas kartes. Ja kādā zonā vai aglomerācijā izmanto papildu metodes, dokumentācijā iekļauj sīku informāciju par šīm metodēm un informāciju par to, kā ir izpildīti 7. panta 3. punktā uzskaitītie kritēriji. Šo dokumentāciju pēc vajadzības atjaunina un pārskata vismaz ik pēc pieciem gadiem, lai nodrošinātu, ka atlases kritēriji, tīkla plānojums un monitoringa staciju atrašanās vietas vēl joprojām ir pamatoti un optimāli. Dokumentācija jāsniedz Komisijai trīs mēnešu laikā pēc pieprasīšanas.”;

3)

direktīvas VI pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma A iedaļu aizstāj ar šādu:

“A.   Standartmetodes sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu, cieto daļiņu (PM10 un PM2,5), svina, benzola, oglekļa oksīda un ozona koncentrācijas novērtēšanai

1.   Standartmetode sēra dioksīda koncentrācijas mērījumiem

Sēra dioksīda koncentrācijas mērījumu standartmetode aprakstīta standartā EN 14212:2012 “Gaiss. Standartmetode sēra dioksīda koncentrācijas noteikšanai ar ultravioleto fluorescenci”.

2.   Standartmetode slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu koncentrācijas mērījumiem

Slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu koncentrācijas mērījumu standartmetode aprakstīta standartā EN 14211:2012 “Gaiss. Standartmetode slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīda koncentrācijas noteikšanai ar hemiluminiscenci”.

3.   Standartmetode svina paraugu ņemšanai un koncentrācijas mērījumiem – nemainīta

4.   Standartmetode cieto daļiņu PM10 paraugu ņemšanai un koncentrācijas mērījumiem

PM10 paraugu ņemšanas un koncentrācijas mērījumu standartmetode aprakstīta standartā EN 12341:2014 “Gaisa kvalitāte. Gravimetrisko mērījumu standartmetode suspendēto cieto daļiņu PM10 vai PM2,5 frakcijas masas koncentrācijas noteikšanai”.

5.   Standartmetode cieto daļiņu PM2,5 paraugu ņemšanai un koncentrācijas mērījumiem

PM2,5 paraugu ņemšanas un koncentrācijas mērījumu standartmetode aprakstīta standartā EN 12341:2014 “Gaisa kvalitāte. Gravimetrisko mērījumu standartmetode suspendēto cieto daļiņu PM10 vai PM2,5 frakcijas masas koncentrācijas noteikšanai”.

6.   Standartmetode benzola paraugu ņemšanai un koncentrācijas mērījumiem – nemainīta

7.   Standartmetode oglekļa oksīda koncentrācijas mērījumiem

Oglekļa oksīda koncentrācijas mērījumu standartmetode aprakstīta standartā EN 14626:2012 “Gaiss. Standartmetode tvana gāzes koncentrācijas noteikšanai ar nedisperso infrasarkano spektroskopiju”.

8.   Standartmetode ozona koncentrācijas mērījumiem

Ozona koncentrācijas mērījumu standartmetode aprakstīta standartā EN 14625:2012 “Gaiss. Standartmetode ozona koncentrācijas noteikšanai ar ultravioleto fotometriju”.”;

b)

pielikuma D iedaļu svītro;

c)

pielikuma E iedaļu aizstāj ar šādu:

“Pierādot, ka iekārtas atbilst šā pielikuma A iedaļā minēto standartmetožu veiktspējas prasībām, saskaņā ar 3. pantu norīkotās kompetentās iestādes un struktūras akceptē testēšanas protokolus, kuri izdoti citās dalībvalstīs, ar nosacījumu, ka testēšanas laboratorijas ir akreditētas atbilstīgi attiecīgajam testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju saskaņotajam standartam.

Detalizētajiem testēšanas protokoliem un visiem testu rezultātiem jābūt pieejamiem citām kompetentajām iestādēm vai to norīkotajām struktūrām. Testēšanas protokoliem jāapliecina, ka iekārtas atbilst visām veiktspējas prasībām, tostarp gadījumos, kad atsevišķi vides un vietējie nosacījumi ir specifiski kādai dalībvalstij un neatbilst nosacījumiem, attiecībā uz kuriem iekārtas jau ir testētas un apstiprinātas citā dalībvalstī.”;

4)

IX pielikuma A iedaļu aizstāj ar šādu:

“A.   Paraugu ņemšanas vietu minimālais skaits stacionāriem ozona koncentrācijas mērījumiem

Paraugu ņemšanas vietu minimālais skaits stacionāriem nepārtrauktiem mērījumiem, lai pārbaudītu atbilstību mērķlielumiem, ilgtermiņa mērķiem un iedzīvotāju informēšanas rādītājiem un trauksmes līmeņiem, ja šādi mērījumi ir vienīgais informācijas avots:

Iedzīvotāju skaits (× 1 000)

Aglomerācijas (1)

Citas zonas (1)

Lauku fona stacija

< 250

 

1

Vidēji viena monitoringa stacija uz 50 000 km2 visās valsts zonās (2)

< 500

1

2

< 1 000

2

2

< 1 500

3

3

< 2 000

3

4

< 2 750

4

5

< 3 750

5

6

> 3 750

Viena papildu monitoringa stacija uz 2 miljoniem iedzīvotāju

Viena papildu monitoringa stacija uz 2 miljoniem iedzīvotāju


(1)  Vismaz viena stacija teritorijās, kur iedzīvotāji var tikt pakļauti augstākajai ozona koncentrācijai. Aglomerācijās vismaz 50 % staciju jāatrodas piepilsētas teritorijās.

(2)  Kompleksā teritorijā ieteicams ierīkot vienu staciju uz 25 000 km2.”