28.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/1


PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/121

(2015. gada 27. janvāris),

ar ko groza Direktīvu 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 115. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Direktīvu 2011/96/ES (3) tiek atbrīvotas dividendes un pārējā sadalītā peļņa, ko meitasuzņēmumi maksā saviem mātesuzņēmumiem, no nodokļu ieturēšanas un novērsta nodokļu dubultā uzlikšana šādiem ienākumiem mātesuzņēmuma līmenī.

(2)

Ir jānodrošina, ka nodokļu maksātāji, uz kuriem attiecas Direktīvas 2011/96/ES piemērošanas joma, to neizmanto ļaunprātīgi.

(3)

Dažas dalībvalstis piemēro valstu noteikumus vai līgumos paredzētus noteikumus, kuru mērķis ir vispārējā vai konkrētā veidā cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu, krāpšanos nodokļu jomā vai ļaunprātīgu rīcību.

(4)

Tomēr minētajiem noteikumiem var būt dažāda stingrības pakāpe, un jebkurā gadījumā tie ir izstrādāti, lai atspoguļotu katras dalībvalsts nodokļu sistēmas īpatnības. Turklāt dažām dalībvalstīm nav nekādu valstu noteikumu vai līgumos paredzētu noteikumu, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību.

(5)

Tāpēc būtu ļoti lietderīgi Direktīvā 2011/96/ES iekļaut kopīgu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu, lai palīdzētu novērst minētās direktīvas nepareizu piemērošanu un nodrošinātu lielāku tās piemērošanas saskaņotību dažādās dalībvalstīs.

(6)

Ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu piemērošanai vajadzētu būt samērīgai un būtu jākalpo konkrētam mērķim, proti, cīnīties pret tādām struktūrām vai struktūru virknēm, kas nav īstas, t. i., tādām, kuras neatspoguļo ekonomisko realitāti.

(7)

Minētajā nolūkā, izvērtējot, vai struktūra vai struktūru virknes ir ļaunprātīgas, dalībvalstu nodokļu iestādēm būtu jāveic objektīva visu attiecīgo faktu un apstākļu analīze.

(8)

Lai arī dalībvalstīm būtu jāizmanto noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, lai cīnītos pret struktūrām, kuras visā pilnībā nav īstas, varētu arī būt gadījumi, kad konkrēti struktūru posmi vai daļas, individuāli vērtējot, nav īsti. Dalībvalstīm būtu jāspēj izmantot noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu arī, lai cīnītos pret minētajiem konkrētajiem posmiem vai daļām, neskarot pārējos – īstos – struktūras posmus vai daļas. Tas maksimāli palielinātu noteikuma par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu efektivitāti, vienlaikus nodrošinot tā samērīgumu. “Tiktāl, ciktāl pieeja” var būt efektīva gadījumos, ja attiecīgās vienības kā tādas ir īstas, bet, piemēram, daļas, no kurām notiek peļņas sadale, nav pilnībā attiecinātas uz nodokļu maksātāju, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, t. i., ja vienošanās, pamatojoties uz tās juridisko formu, nodod daļu īpašumtiesības, bet to raksturs neatspoguļo ekonomisko realitāti.

(9)

Šai direktīvai nekādā veidā nebūtu jāietekmē dalībvalstu spēja piemērot savus valsts noteikumus vai līgumos paredzētus noteikumus, kuru mērķis ir novērst nodokļu nemaksāšanu, krāpšanos nodokļu jomā vai nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu.

(10)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2011/96/ES,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2011/96/ES 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“2.   Dalībvalstis nepiešķir šīs direktīvas sniegtās priekšrocības struktūrai vai struktūru virknēm, kuras, tā kā ir izveidotas vienīgi vai galvenokārt ar mērķi gūt nodokļu priekšrocības, kas ir pretrunā šīs direktīvas priekšmetam vai nolūkam, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, nav īstas.

Struktūra var ietvert vairākus posmus vai daļas.

3.   Šā panta 2. punkta nolūkos struktūra vai struktūru virkne ir uzskatāma par tādu, kas nav īsta, tiktāl, ciktāl tā nav izveidota pamatotu komerciālu iemeslu dēļ, kas atspoguļo ekonomisko realitāti.

4.   Šī direktīva neaizliedz piemērot valstu noteikumus vai arī līgumos ietvertus noteikumus, kas paredzēti, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu, krāpšanos nodokļu jomā vai nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu.”

2. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2015. gada 31. decembrim. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 27. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. REIRS


(1)  2014. gada 2. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  2014. gada 25. marta atzinums (OV C 226, 16.7.2014., 40. lpp.).

(3)  Padomes Direktīva 2011/96/ES (2011. gada 30. novembris) par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 345, 29.12.2011., 8. lpp.).