18.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 272/87

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju “Eiropa 2020”, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija. Šajā stratēģijā lielākoties tiek pievērsta uzmanība galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2015. gada 14. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, un 2010. gada 21. oktobrī tā pieņēma Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2). Kopā tie veido “integrētās pamatnostādnes”, ko dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Padome 2014. gada 8. jūlijā pieņēma Ieteikumu (3) par Austrijas 2014. gada valsts reformu programmu un sniedza savu atzinumu par atjaunināto Austrijas stabilitātes programmu 2014. gadam. 2014. gada 28. novembrī Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 473/2013 (4) sniedza savu atzinumu par Austrijas budžeta plāna projektu 2015. gadam.

(4)

Komisija 2014. gada 28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, iezīmējot 2015. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Tajā pašā dienā Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (5), pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Austrija nebija noteikta kā viena no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(5)

Eiropadome 2014. gada 18. decembrī apstiprināja prioritātes, lai veicinātu investīcijas, pastiprinātu strukturālās reformas un īstenotu atbildīgu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju.

(6)

Komisija 2015. gada 26. februārī publicēja savu 2015. gada ziņojumu par Austriju. Tajā tika novērtēts Austrijas gūtais progress, izpildot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas pieņemti 2014. gada 8. jūlijā.

(7)

Austrija 2015. gada 21. aprīlī iesniedza savu 2015. gada valsts reformu programmu un 2015. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8)

Uz Austriju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa, un 2014.–2016. gadā tai piemēro pārejas noteikumus par valsts parādu. Savā 2015. gada stabilitātes programmā valdība plāno pakāpeniski samazināt nominālo deficītu – 2015. gadā līdz 2,2 % no IKP un 2019. gadā vēl līdz 0,5 % no IKP. Saskaņā ar stabilitātes programmu vidēja termiņa mērķis, proti, strukturālais deficīts, kas nepārsniedz 0,45 % no IKP, tika sasniegts 2014. gadā, un valdība plāno sasniegt vidēja termiņa mērķi visā programmas periodā. Tomēr pārrēķinātā strukturālā bilance liecina par novirzīšanos no vidēja termiņa mērķa, sākot ar 2015. gadu. Paredzams, ka valdības parāda/IKP attiecība 2015. gadā sasniegs 86,8 % un pēc tam pakāpeniski samazināsies līdz 79,7 % 2019. gadā. Stabilitātes programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir ticams. Tomēr nav pietiekamā mērā precizēti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt plānoto deficīta mērķu sasniegšanu, sākot ar 2016. gadu. Balstoties uz Komisijas 2015. gada pavasara prognozi, tiek paredzēts, ka strukturālā bilance 2015. gadā novirzīsies no vidēja termiņa mērķa par 0,4 % no IKP. Paredzams, ka 2016. gadā novirze kļūs būtiska, ņemot vērā prognozēto strukturālās bilances pasliktināšanos par 0,6 % no IKP salīdzinājumā ar strukturālo korekciju 0,3 % apmērā no IKP, kas ir nepieciešama, lai sasniegtu vidējā termiņa mērķi. Tas nozīmētu, ka novirze no Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām būtu aptuveni 0,9 % no IKP. Tāpēc būs vajadzīgi papildu pasākumi. Vienlaikus saskaņā ar stabilitātes programmu un Komisijas 2015. gada pavasara prognozi bruto parādam 2015. un 2016. gadā būs tendence samazināties atbilstoši pārejas noteikumiem par valsts parādu. Pamatojoties uz savu stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2015. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka pastāv risks, ka Austrija neievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(9)

Dažādu valdības līmeņu attiecības joprojām ir sarežģītas un kaitē efektivitātei svarīgos valsts pārvaldes sektoros. Austrija vēl aizvien ir viena no valstīm, kurās ir zemākais vietējo pašvaldību pašu nodokļu līmenis procentos no IKP. Neraugoties uz šo nodokļu autonomijas zemo līmeni, pašvaldības ir atbildīgas par vairākām izdevumu un administratīvajām jomām. Lielā sarežģītība un neatbilstība starp atbildību par ieņēmumu un izdevumu jomām neveicina vērienīgu politikas reformu īstenošanu.

(10)

Austrijas pensiju sistēmas ilgtermiņa fiskālajai ilgtspējai joprojām kaitē strukturāli trūkumi. Šķiet, ka Austrijas līdz šim veiktās reformas nepietiekami nodrošina sistēmas ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju. Pirmkārt, faktiskais pensionēšanās vecums vēl aizvien ir ievērojami mazāks par likumā noteikto pensionēšanās vecumu. Otrkārt, likumā noteiktais sieviešu pensionēšanās vecums ir krietni mazāks par likumā noteikto pensionēšanās vecumu vīriešiem un netiks palielināts līdz 2024. gadam. Treškārt, likumā noteiktais pensionēšanās vecums joprojām nav sasaistīts ar pieaugošo paredzamo mūža ilgumu. Austrija ir veikusi dažus pasākumus, lai palielinātu faktisko pensionēšanās vecumu, kas tagad ir 59,7 gadi (2014. gadā), taču vēl aizvien ir mazāks par vidējo ES rādītāju, proti, 63,1 gadu (2013. gadā). Ir ieviesti pasākumi, lai slēgtu pieeju priekšlaicīgas pensionēšanās un invaliditātes shēmām, tādējādi pagarinot darba mūža ilgumu. Ir arī palielinātas sankcijas par katru priekšlaicīgas pensionēšanās gadu un palielināta izdiena, kas ir nepieciešama, lai varētu izmantot šādas shēmas. Paliek neskaidrs, vai īstenosies šo pasākumu gaidāmā pozitīvā ietekme uz budžetu.

(11)

Austrijas izdevumi veselības aprūpes jomā ir vieni no lielākajiem Savienībā. Šobrīd īstenotās veselības aprūpes reformas (2013.–2016. g.) mērķis ir stabilizēt šo izdevumu īpatsvaru IKP, sākot ar 2016. gadu. Tomēr pat tad, ja reformas būs sekmīgas, veselības aprūpes sistēmas fiskālā ilgtspēja un efektivitāte joprojām saskarsies ar strukturālām problēmām. Tagad būtu jāveic pasākumi attiecībā uz laikposmu pēc 2016. gada. Piemēram, vairāk pacientu būtu jāārstē daudzdisciplinārās primārās ambulatorās aprūpes iestādēs un būtu vēl vairāk jāsamazina vidējais uzturēšanās ilgums stacionārās pacientu aprūpes iestādēs.

(12)

Austrijai joprojām ir grūtības nodrošināt pienācīgi kvalificēta darbaspēka pieejamību ilgtermiņā. Bezdarba līmenis (aptuveni 5,6 %) ir viens no zemākajiem Savienībā, taču darba tirgū netiek pilnībā izmantots atsevišķu darbaspēka daļu potenciāls. Austrija ir veikusi dažus pasākumus, lai pagarinātu darba mūža ilgumu, vēl vairāk atvieglinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū un pilnīgāk izmantotu personu ar migrantu izcelsmi darbaspēka potenciālu, tostarp uzlabojot viņu kvalifikācijas atzīšanu. Tomēr nesenās reformas ir cieši jāuzrauga, un ir nepieciešami papildu pasākumi, lai pilnībā izmantotu šo personu grupu potenciālu darba tirgū.

(13)

Austrija 2015. gada 13. martā nāca klajā ar visaptverošu reformu nodokļu jomā, kuras mērķis ir pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa kategorijas un likmes, jo īpaši samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa sākotnējo likmi no 36,5 % līdz 25 %. Saskaņā ar aplēsēm šis nodokļu samazinājums sasniegs 4,9 miljardus euro, savukārt līdztekus ir paredzēti papildu izdevumi 300 miljonu euro apmērā, lai atbalstītu ģimenes politiku un pētniecības darbības. Saskaņā ar priekšlikumu nodokļu sloga pārvirzīšana daļēji tiks finansēta, apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, samazinot publiskos izdevumus, dažās jomās palielinot samazinātās PVN likmes līdz 13 % un paaugstinot kapitāla ienākuma nodokli no 25 % līdz 27,5 %. Šie reformu plāni kopumā atbilst Padomes 2014. gada ieteikumiem. Tie, visticamāk, palielinās personu ar nelielu izpeļņas potenciālu, kā arī otro pelnītāju motivāciju strādāt un veicinās izmantojamo ienākumu pieaugumu. Tomēr reforma būtu jāīsteno, neietekmējot budžetu.

(14)

Austrijas skolu sistēmai ir raksturīgs neliels mācības priekšlaicīgi pārtraukušo skolēnu skaits, kas ir krietni mazāks par vidējo ES rādītāju. Spēcīga un labi funkcionējoša profesionālās izglītības un apmācības sistēma nodrošina daudz augsti kvalificētu darba ņēmēju. Tomēr joprojām ir grūtības uzlabot izglītības rezultātus un tādējādi nodarbināmību jauniešiem ar zemu sociālekonomisko statusu; jo īpaši tas attiecas uz migrantu izcelsmes jauniešiem. Jaunas vidusskolas sistēmas (Neue Mittelschule) īstenošanas izvērtējums ir atklājis nepilnības, kas vēl ir jānovērš.

(15)

Eiropas pusgada kontekstā Padome ir konsekventi ieteikusi Austrijai uzlabot un veicināt konkurenci pakalpojumu jomā, taču politiskā reakcija līdz šim ir bijusi ierobežota. Vairākās profesijās joprojām pastāv prasības attiecībā uz juridisko formu, kapitāla turējumu un tarifiem, tādējādi radot regulatīvus šķēršļus tirgus pieejamībai un neļaujot individuāliem saimnieciskās darbības veicējiem vai uzņēmumiem no citām dalībvalstīm sākt uzņēmējdarbību Austrijā. Savstarpējās izvērtēšanas pasākumu ietvaros Austrija pārskata savus noteikumus par pieeju profesijām un profesionālās darbības veikšanu, lai novērtētu, vai tie ir samērīgi un atbilstoši vispārējām interesēm. Salīdzinājumā ar konkurences iestādēm citās dalībvalstīs federālajai konkurences iestādei trūkst resursu, un tas kavē efektīvāku rīcību.

(16)

Austrijas banku nozare ir saglabājusi stabilitāti, taču tā joprojām saskaras ar vairākām problēmām gan iekšzemē, gan saistībā ar riskantiem darījumiem ārvalstīs. Banku nozares kapitalizācija 2014. gadā turpināja uzlaboties, taču Austrijas banku rentabilitāte joprojām bija pakļauta spiedienam. Piecas no sešām lielākajām Austrijas kredītiestādēm 2014. gadā sekmīgi izturēja ECB visaptverošo novērtējumu; izņēmums bija Österreichische Volksbanken (ÖVAG). Austrija guva ievērojamus panākumus ÖVAG un Hypo Group Alpe Adria (HGAA) pārstrukturēšanā.

(17)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi visaptverošu analīzi par Austrijas ekonomikas politiku un publicēja to 2015. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī turpmāko rīcību saistībā ar iepriekšējos gados Austrijai adresētajiem ieteikumiem. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Austrijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 4. ieteikumā.

(18)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(19)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir arī veikusi analīzi par visas eurozonas ekonomikas politiku. Pamatojoties uz to, Padome ir sniegusi konkrētus ieteikumus, kas adresēti dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro (7). Austrijai kā valstij, kuras valūta ir euro, būtu arī jānodrošina pilnīga un savlaicīga minēto ieteikumu īstenošana,

1.

Nepieļaut 2015. un 2016. gadā novirzi no budžeta vidēja termiņa mērķa. Nodrošināt to, ka nodokļu reforma, kuras mērķis ir samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, neietekmē budžetu. Koriģēt nesaskaņotību starp dažādu valdības līmeņu atbildību par finansējumu un izdevumiem. Veikt pasākumus, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju, tostarp agrāk veicot likumā noteiktā vīriešu un sieviešu pensionēšanās vecuma saskaņošanu un sasaistot likumā noteikto pensionēšanās vecumu ar paredzamo mūža ilgumu.

2.

Pastiprināt pasākumus, kuru mērķis ir palielināt gados vecāku darba ņēmēju un sieviešu līdzdalību darba tirgū, tostarp uzlabojot bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Veikt pasākumus, lai uzlabotu nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu sasniegumus izglītības jomā.

3.

Atcelt nesamērīgus šķēršļus pakalpojumu sniedzējiem un kavēkļus starpnozaru uzņēmumu izveidei.

4.

Novērst iespējamās problēmas finanšu nozarē attiecībā uz riskantiem darījumiem ārvalstīs un aktīvu nepietiekamu kvalitāti.