18.8.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 272/32 |
PADOMES IETEIKUMS
(2015. gada 14. jūlijs)
par Čehijas Republikas 2015. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Čehijas Republikas 2015. gada konverģences programmu
(2015/C 272/09)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas,
ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,
ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,
ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,
tā kā:
(1) |
Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju “Eiropa 2020”, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija. Šajā stratēģijā lielākoties tiek pievērsta uzmanība galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju. |
(2) |
Padome 2015. gada 14. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, un 2010. gada 21. oktobrī tā pieņēma lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2). Tie kopā veido “integrētās pamatnostādnes”, kuras dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā savā ekonomikas un nodarbinātības politikā. |
(3) |
Padome 2014. gada 8. jūlijā pieņēma Ieteikumu (3) par Čehijas Republikas 2014. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par Čehijas Republikas atjaunināto konverģences programmu 2014. gadam. |
(4) |
Komisija 2014. gada 28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot ekonomikas politikas koordinēšanas 2015. gada Eiropas pusgadu. Tajā pašā dienā Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (4), pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Čehijas Republika nebija noteikta kā viena no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. |
(5) |
Eiropadome 2014. gada 18. decembrī apstiprināja prioritātes, lai veicinātu investīcijas, pastiprinātu strukturālās reformas un īstenotu atbildīgu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju. |
(6) |
Komisija 2015. gada 26. februārī publicēja savu 2015. gada ziņojumu par Čehijas Republiku. Tajā tika novērtēts Čehijas Republikas gūtais progress, izpildot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas pieņemti 2014. gada 8. jūlijā. |
(7) |
Čehijas Republika 2015. gada 30. aprīlī iesniedza savu 2015. gada valsts reformu programmu un 2015. gada konverģences programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību. |
(8) |
Uz Čehijas Republiku pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Savā 2015. gada konverģences programmā valdība plāno pakāpeniski samazināt nominālo deficītu – 2015. gadā līdz 1,9 % no IKP un 2018. gadā vēl līdz 0,6 % no IKP. Valdība paziņo par savu nodomu 2018. gadā sasniegt vidēja termiņa mērķi, proti, strukturālo deficītu 1 % apmērā no IKP, taču saskaņā ar pārrēķināto strukturālo bilanci (5) ir paredzams, ka tas tiks sasniegts līdz 2016. gadam. Saskaņā ar konverģences programmu tiek prognozēts, ka valdības parāda/IKP attiecība 2015. gadā sasniegs gandrīz 41 % un pēc tam pakāpeniski samazināsies līdz 40,2 % 2018. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir pamatā šīm budžeta prognozēm, ir ticams, un pietiekamā mērā ir precizēti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt plānoto deficīta mērķu sasniegšanu, sākot ar 2016. gadu. Tomēr pastāv risks, ka plānotajiem pasākumiem ieņēmumu jomā varētu būt mazāka ietekme, nekā prognozēts. Balstoties uz Komisijas 2015. gada pavasara prognozi, tiek paredzēts, ka izdevumu kritērijs 2015. gadā tiks izpildīts. 2016. gadā ir paredzama neliela novirze, jo izdevumu neto pieaugums pārsniedz kritēriju par 0,3 % no IKP. Tāpēc 2016. gadā būs vajadzīgi papildu pasākumi. Pamatojoties uz savu konverģences programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2015. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka ir paredzams, ka Čehijas Republika kopumā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Ir ieviesti galvenie pašreizējās fiskālās sistēmas elementi. Tomēr budžeta vidēja termiņa plānošanas un skaitliskā fiskālā noteikuma mērogs ir ierobežots, un izpilde ir vāja. Reformu paketes projekts ir vairākas reizes grozīts un aizkavējies, un pašlaik tā pieņemšana ir plānota 2015. gadā. Čehijas Republika joprojām saskaras ar problēmām saistībā ar ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju; tā iemesls lielākoties ir prognozējamais pensiju un veselības aprūpes izdevumu pieaugums. Pateicoties labvēlīgākām demogrāfiskām prognozēm, ir nedaudz uzlabojušās pensiju sistēmas izredzes. Ar tiesību aktiem tiek paredzēts pakāpeniski paaugstināt likumā noteikto pensionēšanās vecumu, taču vidējā termiņā paredzētās izmaiņas ir pārāk lēnas. Šobrīd tiek apspriestas izmaiņas pašreizējā pensiju indeksācijas sistēmā, tomēr vēl nav pieņemti nekādi pasākumi. Kaut arī ir veikti daži pasākumi, lai uzlabotu izmaksu efektivitāti un pārvaldību veselības aprūpes nozarē, šajā jomā ir gūti tikai ierobežoti panākumi. Slimnīcu nozares darbības izvērtējumam izmantotie rādītāji liecina, ka medicīniskā aprūpe ne vienmēr tiek nodrošināta izmaksu ziņā efektīvā veidā, savukārt resursu piešķiršanu traucē pašreizējās grūtības, kas saistītas ar sistēmas ieviešanu slimnīcās radušos izmaksu atmaksai. Ir arī pazīmes, ka ģimenes ārsti pienācīgi nepilda savu starpnieka (gate-keeper) lomu. Publisko iepirkumu veselības aprūpes nozarē apgrūtina plaši izplatīti pārkāpumi, kas liecina par nepietiekamām norādēm un uzraudzību. |
(9) |
Galvenie uzdevumi nodokļu jomā ir samazināt nodokļu nemaksāšanu un panākt, ka nodokļu iekasēšana gan nodokļu maksātājiem, gan iestādēm rada mazāk izmaksu un aizņem mazāk laika. Čehijas Republika par prioritātēm ir noteikusi nodokļu saistību izpildi un cīņu pret nodokļu nemaksāšanu un veikusi vairākus pasākumus šajās jomās. 2015. gadā tika ieviesti vairāki pasākumi, kas saistīti gan ar tiešajiem, gan netiešajiem nodokļiem, un ir plānoti turpmāki pasākumi 2016. gadā. Tomēr saistību izpildes izmaksas joprojām ir pārāk lielas. Nodokļu – iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālā nodrošinājuma un veselības aprūpes iemaksu – bāzes standartizācija palīdzētu vienkāršot nodokļu sistēmu, taču šīs izmaiņas vēl nav veiktas, un pašlaik nav plānu, lai risinātu šo jautājumu. Darbs, lai vienkāršotu nodokļu deklarācijas un biežāk izmantotu iepriekš daļēji aizpildītas veidlapas, netiek veikts sistemātiski. Tā vietā, lai vienkāršotu PVN sistēmu, Čehijas Republika 2014. gadā ieviesa trešo PVN likmi. Ierobežoti panākumi ir gūti, samazinot nodokļu režīma atšķirības starp darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Nodokļu ieņēmumi Čehijas Republikā joprojām ir ievērojami atkarīgi no darbaspēkam piemērojamiem nodokļiem, un uz zemu atalgotiem darba ņēmējiem (jo īpaši tiem, kuriem nav bērnu) gulstas samērā augsts darbaspēka nodokļu slogs. Pasākumi, kas stājas spēkā 2015. gadā, konkrētu personu grupu gadījumā nedaudz samazina darbaspēka nodokļus, tomēr kopumā to ietekme būs ierobežota. Īpašuma un vides nodokļi (izņemot degvielas nodokli) vēl aizvien ir zemi, kas norāda uz potenciālu iespēju samazināt darbaspēkam piemērojamos nodokļus. |
(10) |
Reglamentēto profesiju reformas paātrināšanā 2014. gadā tika gūti ierobežoti panākumi, taču 2015. gada aprīlī pieņemtajā valsts pagaidu rīcības plānā ir iekļauti vairāki konkrēti pasākumi un darbības, kuru nolūks ir uzlabot tiesisko regulējumu un atcelt nepamatotās un nesamērīgās prasības. |
(11) |
Pēdējos gados īstenotie centieni korupcijas problēmas novēršanā ir būtiski aizkavējušies. Jaunākais pretkorupcijas rīcības plāns aptvēra vairākas prioritārās jomas. Tajā tika iekļauti tiesību akti par finanšu kontroli, prokuratūru, politisko partiju finansēšanu un ziņotāju aizsardzību, jauna stratēģija par valsts uzņēmumu pārvaldību, kā arī grozījumi likumā par brīvu piekļuvi informācijai. Tomēr šķiet, ka maz tiek darīts, lai pieņemtu šos tiesību aktus. Pieņemot un īstenojot Civildienesta likumu un ar to saistītos pasākumus, Čehijas Republika ir sākusi risināt problēmas, kas attiecas uz valsts pārvaldes efektivitāti un stabilitāti. Publiskos ieguldījumus kavē gan administratīvie un reglamentējošie šķēršļi ieguldījumu plānošanai, gan to procedūru pārredzamības trūkums un ilgums, kuras nepieciešamas būvatļauju un zemas apsaimniekošanas atļauju iegūšanai. Publiskajam iepirkumam pēdējos gados ir bijušas veltītas vairākas iniciatīvas, taču joprojām pastāv bažas par pārredzamību. Konkrēti, publiskā iepirkuma līgumi vēl aizvien netiek publicēti centralizētā reģistrā. Publiskā iepirkuma procedūru efektivitāti kavē tas, ka iepirkuma konkursos iesaistītajām iestādēm netiek sniegti pienācīgi norādījumi un apmācība. Sistēmas uzraudzība joprojām ir vāja. |
(12) |
Vispārējais nodarbinātības līmenis pašlaik ir augsts, taču konkrētas nelabvēlīgā situācijā esošu personu grupas vēl aizvien ir nepietiekami pārstāvētas darba tirgū. Tās ietver vecākus ar maziem bērniem, mazkvalificētus darba ņēmējus, personas ar invaliditāti un romus. Ir veikti daži pasākumi, lai pastiprinātu valsts nodarbinātības dienestu lietderību un efektivitāti. Jauniešu nodarbinātības līmenis pieaug, un valsts nodarbinātības dienesti cenšas vērst savus pakalpojumus jo īpaši uz jauniešiem. Izmaksu ziņā pieņemamu un kvalitatīvu bērnu aprūpes pakalpojumu trūkums un elastīga darbalaika režīmu ierobežotā izmantošana ir par iemeslu tam, ka sievietēm ar bērniem ir grūti iesaistīties darba tirgū. Ir veikti pasākumi, lai palielinātu bērnu aprūpes pieejamību, taču politikas pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt visjaunāko bērnu valsts aprūpi, vēl aizvien ir nepietiekami. |
(13) |
Čehijas Republikas izglītības rezultāti pēdējos gados ir uzlabojušies, tomēr joprojām saglabājas strukturālas problēmas. Līdzdalība terciārajā izglītībā ir strauji pieaugusi, taču ir radušās bažas saistībā ar gados jaunāku terciārās izglītības ieguvēju prasmju samazināšanos. Cerams, ka ar ilgi gaidīto augstākās izglītības reformu, ko plānots pieņemt 2015. gadā, tiks ieviesta izglītības iestāžu akreditācija, stingrāka iekšējās kvalitātes nodrošināšana un plašāka studentu profilēšanas izmantošana, kā arī uzlabotas finansēšanas sistēmas. Obligātās izglītības nozarē ir jāpieņem darbā vairāk skolotāju, taču zemas algas un negatīva attieksme pret profesiju apgrūtina talantīgu kandidātu piesaisti. 2015. gada pirmajā pusē būtu jāpabeidz izstrādāt jaunu karjeras sistēmu, kuras mērķis ir uzlabot gan skolotāju pieņemšanu darbā, gan viņu profesionālo attīstību; sistēmu ir paredzēts ieviest 2016. gada septembrī. Tomēr tās vispārējā ietekme būs lielā mērā atkarīga no pieejamā finansējuma. Vēl aizvien trūkst visaptverošas pieejas, lai novērtētu un atbalstītu skolas un skolēnus, kuru rādītāji ir slikti. Šādas pieejas ieviešana varētu palīdzēt uzlabot efektivitāti un vienlīdzību izglītības nozarē. Neraugoties uz to, ka valdība ir pieņēmusi visaptverošu izglītības stratēģiju, ir gūti vien ierobežoti panākumi, lai padarītu izglītību iekļaujošāku. Ir konstatēts, ka jaunieši, kuru sociāli ekonomiskie apstākļi ir slikti (tostarp romi), nav tik sekmīgi izglītībā un darba tirgū. |
(14) |
Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi visaptverošu Čehijas Republikas ekonomikas politikas analīzi un publicēja to 2015. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Čehijas Republikai adresētajiem ieteikumiem. Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Čehijas Republikā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka jānostiprina Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 4. ieteikumā. |
(15) |
Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā, |
AR ŠO IESAKA Čehijas Republikai 2015. un 2016. gadā rīkoties šādi.
1. |
Panākt 2016. gadā fiskālo korekciju 0,5 % apmērā no IKP. Vēl vairāk uzlabot izmaksu lietderību un pārvaldību veselības aprūpes nozarē. |
2. |
Apkarot nodokļu nemaksāšanu, vienkāršot nodokļu sistēmu un īstenot pretkorupcijas plānu. Veikt pasākumus, lai palielinātu publiskā iepirkuma pārredzamību un efektivitāti, jo īpaši izveidojot publiskā iepirkuma līgumu centrālu reģistru un uzlabojot norādes un uzraudzību. |
3. |
Samazināt personām ar zemiem ienākumiem uzlikto nodokļu augsto līmeni, pārceļot nodokļus uz citām jomām. Vēl vairāk uzlabot izmaksu ziņā pieņemamas bērnu aprūpes pieejamību. |
4. |
Pieņemt augstākās izglītības reformu. Nodrošināt skolotājiem pienācīgu apmācību, atbalstīt skolas ar sliktiem rādītājiem un veikt pasākumus, lai palielinātu nelabvēlīgā situācijā esošu bērnu, tostarp romu, līdzdalību. |
Briselē, 2015. gada 14. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. GRAMEGNA
(1) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.
(2) Paliek spēkā ar Padomes Lēmumu 2014/322/ES (2014. gada 6. maijs) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2014. gadam (OV L 165, 4.6.2014., 49. lpp.).
(3) Padomes Ieteikums (2014. gada 8. jūlijs) par Čehijas Republikas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Čehijas Republikas konverģences programmu 2014. gadam (OV C 247, 29.7.2014., 12. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).
(5) Strukturālā bilance, ko Komisija pārrēķinājusi uz konverģences programmā iekļautās informācijas pamata, ievērojot kopīgi saskaņotu metodiku.
(6) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 9. panta 2. punktu.