18.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 301/47

(1)

Savienība sekmē tādu starptautisko darba konvenciju ratifikāciju, ko Starptautiskā Darba organizācija (SDO) klasificējusi kā aktuālas, lai atbalstītu Savienības centienus sekmēt cilvēktiesības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem un lai izskaustu cilvēku tirdzniecību gan Savienībā, gan ārpus tās. Pamatprincipu un tiesību darbā aizsardzība ir minēto centienu būtisks aspekts.

(2)

Starptautiskās Darba organizācijas 1930. gada Piespiedu darba konvencija, kuru papildina 2014. gada protokols, ir viena no SDO pamatkonvencijām, un tā ietekmē noteikumus, kuros atsaucas uz darba pamatstandartiem.

(3)

Ciktāl Starptautiskās Darba organizācijas 1930. gada Piespiedu darba konvencijas 2014. gada protokols (“protokols”) aptver noziegumos cietušo aizsardzības jomu, ko reglamentē Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 82. panta 2. punkts, Savienība jau ir pieņēmusi kopīgus noteikumus, kas lielā mērā aptver šo jomu, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/36/ES (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/29/ES (2). Protokols var ietekmēt minētos kopīgos noteikumus.

(4)

SDO statūtu 19. panta 4. punkts par konvenciju pieņemšanu un ratificēšanu attiecas arī uz protokoliem, kas ir saistošas starptautiskas vienošanās, kuras jāratificē un kuras ir saistītas ar konvencijām.

(5)

Savienība nevar ratificēt protokolu, jo tā puses var būt tikai valstis.

(6)

Tāpēc būtu jāpilnvaro dalībvalstis, lai tās ratificētu protokolu, darbojoties kopīgi Savienības interesēs, attiecībā uz tām daļām, kas saskaņā ar LESD 82. panta 2. punktu ir Savienības kompetencē.

(7)

Protokola 1. līdz 4. pants ietver saistības, kas attiecas uz Savienības tiesību aktiem saistībā ar noziegumos cietušo aizsardzību. Tādējādi minētie noteikumi ietilpst LESD trešās daļas V sadaļas un jo īpaši tā 82. panta 2. punkta darbības jomā.

(8)

LESD 82. panta 2. punkts ir vienīgais juridiskais pamats, uz kura būtu jābalsta šis lēmums. Protokolā, un jo īpaši tā 4. pantā, minēts arī jautājums par personu, kas cietušas no piespiedu vai obligātā darba, uzturēšanās statusu tiktāl, ka ir jādod iespēja minētajiem cietušajiem piekļūt atbilstošiem un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Tomēr šis mērķis, kas saistīts ar LESD 79. pantu, ir tikai pakārtots, turpretī ar LESD 82. panta 2. punktu saistītie mērķi ir atzīstami par galveno nolūku un elementu.

(9)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(10)

Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša Direktīva 2011/36/ES un Direktīva 2012/29/ES, un tādēļ minētās valstis piedalās šā lēmuma pieņemšanā.

(11)

Dalībvalstis būtu jāpilnvaro ratificēt protokolu attiecībā uz jautājumiem, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kas ietverti tā 1. līdz 4. pantā. Uz tām protokola daļām, kas ir Savienības kompetencē un kas nav daļas, kuras saistītas ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, attieksies lēmums, ko pieņem paralēli šim lēmumam,