9.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 264/1

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (3) ir izveidota sistēma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (“ES ETS”), lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju rentablu un ekonomiski pamatotu samazināšanu.

(2)

Saskaņā ar Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumiem par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam labi funkcionējoša, reformēta ES ETS ar instrumentu tirgus stabilizēšanai būs galvenais Eiropas instruments, lai sasniegtu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi.

(3)

Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 5. punktā noteikts, ka Komisijai ik gadu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par Eiropas oglekļa tirgus darbību.

(4)

Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas oglekļa tirgus stāvokli 2012. gadā konstatēta nepieciešamība veikt pasākumus, lai atrisinātu pieprasījuma un piedāvājuma strukturālo nelīdzsvarotību. Ietekmes novērtējumā par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam norādīts, ka saskaņā ar prognozēm šādas nelīdzsvarotības turpināsies un ka nebūtu iespējams to pietiekamā mērā mazināt, minētajā satvarā pielāgojot lineāro trajektoriju stingrākam mērķim. Izmaiņas lineārajā samazinājuma koeficientā Savienības kopējo emisiju apjomu (ES ETS maksimālais apjoms) maina tikai pakāpeniski. Tādējādi arī pārpalikums samazinātos tikai pakāpeniski, kas nozīmētu, ka tirgum vairāk nekā desmit gadus būtu jāturpina darboties ar aptuveni 2 miljardu vai lielāku kvotu pārpalikumu, liedzot ES ETS dot nepieciešamo signālu investīcijām, lai izmaksu ziņā efektīvi mazinātu CO2 emisijas, un kļūt par zema oglekļa inovācijas virzītājspēku, kas dod ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un nodarbinātībā.

(5)

Lai risinātu minēto problēmu un padarītu ES ETS noturīgāku pret piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību, un līdz ar to ļautu ES ETS darboties sakārtotā tirgū, 2018. gadā būtu jāizveido tirgus stabilitātes rezerve (“rezerve”), un tai vajadzētu pilnībā darboties no 2019. gada. Rezerve arī uzlabos sinerģiju ar citām klimata un enerģētikas politikas jomām. Lai saglabātu pēc iespējas lielāku paredzamību, būtu jānosaka skaidri noteikumi par kvotu ieskaitīšanu rezervē un to atbrīvošanu no tās. Rezervei būtu jādarbojas, ierosinot korekcijas ik gadus izsolāmo kvotu apjomā. No 2019. gada, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, katru gadu no izsolāmo kvotu apjoma rezervē būtu jāieskaita kvotu daudzums, kas atbilst 12 % no kvotu skaita, kuras bijušas apritē atbilstīgi tā brīža jaunākajai Komisijas publicētajai informācijai par apritē esošu kvotu kopskaitu. Katrā konkrētajā gadā, ja apritē esošo kvotu kopskaits ir mazāks nekā 400 miljoni, no rezerves būtu jāatbrīvo atbilstīgs kvotu skaits, darot tās pieejamas dalībvalstīm tādā pašā daudzumā un secībā, kādā tās ieskaitītas rezervē, un jāpievieno izsolāmo kvotu apjomam.

(6)

Šajā nolūkā Komisijai un dalībvalstīm pēc tam, kad Komisija līdz attiecīgā gada 15. maijam ir publicējusi informāciju par apritē esošo kvotu skaitu, būtu bez liekas kavēšanās jānodrošina, ka tiek koriģēti izsoļu kalendāri, kas iekļauti kopīgajā izsoļu platformā un attiecīgā gadījumā atsevišķās izsoļu platformās, lai ņemtu vērā rezervē ieskaitītās vai no tās atbrīvojamās kvotas. Izsolāmo kvotu apjoma korekcija būtu jāsadala uz 12 mēnešu laikposmu pēc tam, kad ir ieviestas izmaiņas attiecīgajā izsoļu kalendārā. Ņemot vērā to, ka izsoles procesam jābūt raitam, vajadzības gadījumā precīzākas norādes par korekcijām būtu jānosaka Komisijas Regulā (ES) Nr. 1031/2010 (4).

(7)

Turklāt papildus rezerves izveidei būtu jāizdara daži atbilstīgi grozījumi Direktīvā 2003/87/EK, lai nodrošinātu konsekvenci un ES ETS netraucētu darbību. Konkrētāk, Direktīvas 2003/87/EK īstenošana var novest pie liela kvotu apjoma izsolīšanas katra tirdzniecības laikposma beigās, kas varētu apdraudēt tirgus stabilitāti. Tādējādi, lai izvairītos no kvotu piedāvājuma ziņā nelīdzsvarotas tirgus situācijas viena tirdzniecības laikposma beigās un nākamā laikposma sākumā, kas iespējami atstātu negatīvu ietekmi uz tirgu, būtu jāparedz noteikums, ka kvotu piedāvājuma ievērojamu palielinājumu, kas rodas viena tirdzniecības laikposma beigās, daļēji izsola nākamā laikposma pirmajos divos gados. Lai turpmāk veicinātu Eiropas oglekļa tirgus stabilitāti un nepieļautu piedāvājuma mākslīgu palielināšanu tā tirdzniecības laikposma beigās, kas sākās 2013. gadā, kvotas, kas nav piešķirtas iekārtām, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 7. punktu, un kvotas, kas nav piešķirtas iekārtām, jo tiek piemērots minētās direktīvas 10.a panta 19. un 20. punkts (“nepiešķirtās kvotas”), būtu jāieskaita rezervē 2020. gadā. Komisijai būtu jāpārskata Direktīva 2003/87/EK attiecībā uz minētajām nepiešķirtajām kvotām un vajadzības gadījumā jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikums par turpmākās rīcības iespējām.

(8)

Plānotā 300 miljonu kvotu atkārtota iekļaušana 2019. gadā un 600 miljonu kvotu atkārtota iekļaušana 2020. gadā, kā noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 176/2014 (5), apdraudētu rezerves mērķi novērst pieprasījuma un piedāvājuma strukturālo nelīdzsvarotību. Attiecīgi minētās 900 miljonu kvotas nebūtu jāizsola 2019. un 2020. gadā, bet būtu jāieskaita rezervē.

(9)

Ir svarīgi, ka ES ETS stimulē oglekļa emisiju ziņā efektīvu izaugsmi un ka tiek aizsargāta to Savienības nozaru konkurētspēja, kurām patiešām draud oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks. Iepriekšminētajos Eiropadomes secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam ir sniegtas skaidras norādes par turpmāku bezmaksas kvotu piešķiršanu un oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes noteikumiem pēc 2020. gada. Ņemot par pamatu minētās stratēģiskās norādes, Komisijai būtu jāpārskata Direktīva 2003/87/EK, jo īpaši tās 10.a pants, un sešu mēnešu laikā kopš šā lēmuma pieņemšanas būtu jāiesniedz priekšlikums minētās direktīvas pārskatīšanai. Cenšoties panākt mērķi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, minētajā pārskatīšanā būtu arī jāapsver saskaņoti noteikumi par netiešo izmaksu kompensēšanu Savienības līmenī. Pārskatīšanā būtu arī jāapsver, vai nebūtu jāizmanto līdz pat 50 miljoniem nepiešķirto kvotu, lai papildinātu esošos resursus minētās direktīvas 10.a panta 8. punktā minēto projektu veicināšanai un zema oglekļa emisiju rūpnieciskas inovācijas projektiem, tostarp maza mēroga projektiem visās dalībvalstīs līdz 2021. gadam.

(10)

Komisijai būtu jāuzrauga rezerves darbība saistībā ar tās ikgadējo oglekļa tirgus ziņojumu. Minētajā ziņojumā būtu jāizvērtē attiecīgā ietekme uz konkurētspēju, jo īpaši rūpniecības nozarē, tostarp saistībā ar IKP, nodarbinātības un investīciju rādītājiem. Turklāt Komisijai triju gadu laikā pēc rezerves darbības sākuma un pēc tam periodiski būtu jāpārskata rezerves darbība, ņemot vērā pieredzi, kas gūta tās piemērošanā. Pārskatot rezerves darbību, jo īpaši būtu jāapsver, vai noteikumi par kvotu ieskaitīšanu rezervē un to atbrīvošanu no rezerves ir atbilstīgi mērķim risināt piedāvājuma un pieprasījuma strukturālo nelīdzsvarotību. Pārskatīšanā būtu jāiekļauj tirgus līdzsvara analīze, ietverot visus būtiskos piedāvājumu un pieprasījumu ietekmējošos faktorus, un analīze par to, vai iepriekš noteiktais diapazons, kuru sasniedzot, tiek ierosināta ik gadu izsolāmo kvotu apjoma korekcija, ir atbilstīgs, kā arī par procentu likmi, ko piemēro kopējam apritē esošo kvotu skaitam. Ja analīze liecina, ka diapazons vairs nav atbilstīgs, ņemot vērā izmaiņas tirgus norisēs un pārskatīšanas laikā pieejamo jauno informāciju, Komisijai būtu ātri jāiesniedz priekšlikums, lai risinātu šādu situāciju. Pārskatīšanā būtu arī jāvērtē rezerves ietekme uz izaugsmi, nodarbinātību, Savienības rūpniecības konkurētspēju un oglekļa emisiju pārvirzes risku. Rezerves darbības pārskatīšanai vajadzētu būt objektīvai un ņemt vērā nepieciešamību saglabāt regulējuma stabilitāti un nodrošināt ilgtermiņa paredzamību pārejas procesā uz zema oglekļa emisiju ekonomiku.

(11)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus, proti, izveidot tirgus stabilitātes rezervi un uzsākt tās darbību Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(12)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2003/87/EK,

1)

direktīvas 10. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 13. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis piešķir personām kvotas par kārtējo periodu, lai aizstātu to rīcībā esošās kvotas, kuras tiek anulētas saskaņā ar pirmo daļu. Līdzīgi arī kvotas, kas ir tirgus stabilitātes rezervē un kas vairs nav derīgas, aizstāj ar kvotām, kas ir derīgas kārtējā periodā.”