25.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/18


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2015/1583

(2014. gada 4. augusts)

par atbalsta shēmu SA.18859 (11/C) (ex 65/10 NN), ko īsteno Apvienotā Karaliste – Minerālo materiālu nodokļa atlaide Ziemeļīrijā (ex N 2/04)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 5466)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt piezīmes atbilstoši minētajiem nosacījumiem (1), un ņemot vērā to iesniegtās piezīmes,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Apvienotā Karaliste ar 2004. gada 5. janvāra vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 9. janvārī, paziņoja Komisijai par plāniem Ziemeļīrijā ieviest tādu nodokļu atlaidi no Apvienotajā Karalistē noteiktajiem nodokļiem par minerālajiem materiāliem (“pasākums”), kas tiek piemērota neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, kuri iegūti un komerciāli izmantoti Ziemeļīrijā, un apstrādātiem produktiem, kas izgatavoti no neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, kuri iegūti un komerciāli izmantoti Ziemeļīrijā.

(2)

Par pasākumu tika paziņots kā par grozījumiem sākotnējā pasākumā “Minerālo materiālu nodokļa atlaide Ziemeļīrijā” (2), ko Komisija bija apstiprinājusi ar 2002. gada 24. aprīļa Lēmumu lietā N 863/01 (3) (Lēmums N 863/01).

(3)

Komisija 2004. gada 7. maijā pieņēma lēmumu necelt iebildumus pret šo pasākumu (4) (2004. gada 7. maija Lēmums).

(4)

British Aggregates Association, Healy Bros. Ltd un David K. Trotter & Sons Ltd2004. gada 30. augustā apstrīdēja minēto 2004. gada 7. maija Lēmumu (prasība reģistrēta kā lieta Nr. T-359/04).

(5)

Vispārējā tiesa 2010. gada 9. septembrī atcēla minēto 2004. gada 7. maija Lēmumu (5). Spriedumā norādīts, ka Komisija nebija tiesīga pieņemt lēmumu necelt iebildumus, jo tā nebija izvērtējusi jautājumu par iespējamo diskrimināciju nodokļu jomā starp attiecīgajiem pašmāju izcelsmes produktiem un no Īrijas ievestajiem produktiem. Komisija minēto spriedumu nepārsūdzēja.

(6)

Apvienotā Karaliste 2010. gada 15. decembrī un 2011. gada 21. decembrī iesniedza papildu informāciju par pasākumu, tostarp dokumentus par pasākuma īstenošanas apturēšanu no 2010. gada 1. decembra, atceļot 2004. gada Noteikumus par minerālo materiālu nodokli (Ziemeļīrijas nodokļu kredīts) (S.I. 2004/1959).

(7)

Komisija 2011. gada 2. februāra vēstulē pieprasīja sniegt papildu informāciju. Apvienotā Karaliste sniedza papildu informāciju 2011. gada 7. marta un 2011. gada 10. jūnija vēstulē.

(8)

Komisija 2011. gada 13. jūlija vēstulē informēja Apvienoto Karalisti, ka tā saistībā ar minētajiem atbalsta pasākumiem ir pieņēmusi lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta Līguma 108. panta 2. punktā.

(9)

Komisijas lēmums ierosināt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6) (“Lēmums par procedūras sākšanu”). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par atbalsta pasākumu.

(10)

Komisija no ieinteresētajām personām saņēma divas piezīmes – abas 2011. gada 23. septembrī. Komisija 2011. gada 10. novembrī pārsūtīja piezīmes Apvienotajai Karalistei, kurai tika dota iespēja atbildēt; Apvienotās Karalistes piezīmes tika saņemtas vēstulē, kas datēta ar 2011. gada 25. novembri.

(11)

Apvienotā Karaliste sniedza papildu informāciju 2012. gada 17. septembrī un 2012. gada 10. oktobrī. Komisija 2014. gada 23. janvārī un 2014. gada 7. februārī pieprasīja papildu informāciju, ko Apvienotā Karaliste sniedza attiecīgi 2014. gada 1. aprīlī un 2014. gada 4. jūnijā.

2.   PASĀKUMA DETALIZĒTS APRAKSTS

2.1.   Minerālo materiālu nodoklis

(12)

Minerālo materiālu nodoklis (turpmāk – “MMN”) ir dabas resursu nodoklis par minerālo materiālu komerciālu izmantošanu, un to piemēro iežiem, smiltij un grantij. Apvienotā Karaliste MMN sāka piemērot no 2002. gada 1. aprīļa vides apsvērumu dēļ, lai palielinātu otrreiz pārstrādāto minerālo materiālu un citu neapstrādātos minerālos materiālus aizstātspējīgu produktu izmantošanu un veicinātu neapstrādāto minerālo materiālu, kas ir neatjaunojams dabas resurss, racionālu ieguvi un izmantošanu. Kaitējums videi, ko rada minerālo materiālu ieguve un ko plāno ierobežot ar MMN palīdzību, ietver troksni, putekļus, kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai un ainavai.

(13)

MMN piemēro neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, kas iegūti Apvienotajā Karalistē, un importētiem neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, ko pirmo reizi izmanto vai pārdod Apvienotajā Karalistē (7). Sākotnējā paziņojuma laikā likme bija GBP 1,60 par tonnu (8). MMN piemēro arī par apstrādātu produktu ražošanā izmantotu neapstrādātu minerālo materiālu komerciālu izmantošanu. To nepiemēro apstrādātiem un otrreiz pārstrādātiem minerālajiem materiāliem un neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, kas tiek eksportēti no Apvienotās Karalistes.

2.2.   Sākotnējā MMN atlaide Ziemeļīrijā

(14)

Lēmumā N 863/01 Komisija norādīja, ka pakāpeniska MMN ieviešana Ziemeļīrijā atbilst E.3.2. sadaļai Kopienas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai (9) (turpmāk – “2001. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā”). Apstiprinātais atbalsta pasākums tika veidots kā piecu gadu degresīvais režīms, kura laikā tika īstenots atbrīvojums no nodokļa; tas stājās spēkā 2002. gadā un beidzās 2007. gadā. Sākotnējā MMN atlaide Ziemeļīrijā attiecās vienīgi uz apstrādātu produktu ražošanā izmantotu neapstrādātu minerālo materiālu komerciālu izmantošanu.

2.3.   Grozītā MMN atlaide Ziemeļīrijā

(15)

Šis lēmums attiecas vienīgi uz grozīto MMN atlaidi Ziemeļīrijā, kas tika piemērota neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, kuri iegūti un komerciāli izmantoti Ziemeļīrijā, un apstrādātiem produktiem, kas izgatavoti no neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, kuri iegūti un komerciāli izmantoti Ziemeļīrijā.

2.3.1.   Grozījumi

(16)

Kā skaidrots Lēmuma par procedūras sākšanu 12. un 14. apsvērumā, Apvienotā Karaliste uzskatīja, ka, ievērojot īpašos apstākļus Ziemeļīrijā, bija nepieciešams paplašināt MMN atlaides tvērumu Ziemeļīrijā.

(17)

Tika grozīta sākotnējā atvieglojumu shēma (pakāpeniska MMN ieviešana). Atlaide attiecās uz visa veida neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, t. i., ne tikai uz minerālajiem materiāliem, kas izmantoti apstrādāto produktu ražošanā, kā tas bija sākotnējā atvieglojumu shēmā saskaņā ar Lēmumu N 863/01, bet arī uz neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, kas izmantoti neapstrādātā veidā (10).

(18)

Atlaides apmērs tikai noteikts 80 % apmērā no parasti maksājamā MMN, un tas bija paredzēts kā pārejas režīms. Minētais režīms stājās spēkā 2004. gada 1. aprīlī, un bija paredzēts, ka tas būs spēkā līdz 2011. gada 31. martam (t. i., 9 gadus no MMN spēkā stāšanās dienas – 2002. gada 1. aprīļa).

(19)

Atlaides režīma darbība tika apturēta 2010. gada 1. decembrī.

2.3.2.   Līgumi vides jomā

(20)

Lai efektīvāk sasniegtu paredzētos mērķus vides jomā, Apvienotā Karaliste saistībā ar atlaidi izvirzīja nosacījumu, paredzot, ka uzņēmumiem, kas vēlas izmantot atlaidi, ir jānoslēdz ar Apvienoto Karalisti līgumi, ar kuriem šie uzņēmumi iesaistās vides snieguma uzlabojumu programmā atlaides spēkā esamības laikā, un jāpilda tie.

(21)

Lai iesaistītos režīmā, galvenie kritēriji bija šādi:

a)

attiecībā uz katru objektu, kuram varētu piemērot režīmu, bija jāsaņem nepieciešamā(-ās) plānošanas atļauja(-as) un likumā noteiktās vides licences u. c.;

b)

objekta operatoram bija jāreģistrējas dalībai vides auditu režīmā. Pirmais audits bija jāpasūta un jāiesniedz 12 mēnešos no dienas, kad notika pievienošanās režīmam, un pēc tam jāaktualizē ik pēc 2 gadiem.

(22)

Katrs līgums tika atsevišķi pielāgots karjera apstākļiem, ņemot vērā, piemēram, spēkā esošās normas un uzlabojumu apmēru. Izpildes jomas aptvēra šādus aspektus: gaisa kvalitāte; arheoloģiskā un ģeoloģiskā daudzveidība; bioloģiskā daudzveidība; spridzināšanas darbi; kopienas atbildība; putekļi; energoefektivitāte; gruntsūdeņi; ainava un iejaukšanās tajā; troksnis; naftas un ķimikāliju uzglabāšana un apstrāde; atjaunošana un pēcapstrāde; primāro minerālo materiālu aizstājēju izmantošana; virszemes ūdeņi; transporta ietekme uz vidi ārpus objekta; atkritumu pārstrāde.

(23)

Ziemeļīrijas Vides departaments bija atbildīgs par šo līgumu uzraudzīšanu, un uzņēmumiem, kuru darbībā bija konstatēti būtiski trūkumi, atlaides tika atceltas.

2.3.3.   Minerālo materiālu ražošanas izmaksas, pārdošanas cena un pieprasījuma cenas elastīgums

(24)

Attiecībā uz minerālo materiālu ražošanas izmaksām Apvienotā Karaliste paskaidroja, ka tās, tāpat kā cenas, dažādos karjeros būtiski atšķīrās (11). Informācija par no karjeriem iegūto dažādo minerālo materiālu vidējo pārdošanas cenu bija apkopota 1. tabulā (12). Atšķīrās arī iegūtās peļņas rādītājs, taču nozares aplēses liecina, ka atšķirības parasti bija 2–5 % robežās.

1. tabula

Pārdošanas cena

Iežu veids

Cena, izvedot no karjera, pirms nodokļiem (GBP par tonnu)

Bazalts

4,21

Smilšakmens

4,37

Kaļķakmens

3,72

Smiltis un grants

4,80

Citi

5,57

Vidējā svērtā cena

4,42

(25)

Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Apvienotā Karaliste sniedza papildu informāciju par minerālo materiālu ražošanas izmaksām Ziemeļīrijā un Lielbritānijā. Salīdzinot ar Lielbritāniju, Ziemeļīrijā ir augstākas izmaksas par elektroenerģiju un plānošanas atļauju saņemšanu. Mazam/vidējam Ziemeļīrijas uzņēmumam elektroenerģijas izmaksas ir aptuveni 14 p/kWh, salīdzinot ar 11 p/kWh līdzīga izmēra uzņēmumam Apvienotajā Karalistē kopumā. Lielie un ļoti lielie elektroenerģijas patērētāji Ziemeļīrijā vidēji maksā 10 p/kWh, salīdzinot ar aptuveni 8 p/kWh Apvienotajā Karalistē kopumā. Nozares aplēses liecina, ka elektroenerģijas un kurināmā izmaksas kopā ir 30–46 pensi uz katru saražoto minerālo materiālu tonnu. Turklāt Ziemeļīrijas karjeriem ir jāsaskaras ar ievērojami lielākām plānošanas izmaksām nekā karjeriem Lielbritānijā un Īrijas Republikā. Lai pamatotu šo apgalvojumu, Apvienotā Karaliste sniedza izmaksu salīdzinājumu.

(26)

Attiecībā uz vispārējā cenu līmeņa atšķirībām starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju Apvienotā Karaliste skaidroja, ka Ziemeļīrijas piegādātāji nekad nav varējuši pieprasīt tādu pašu cenu kā Lielbritānijā. Apvienotā Karaliste to ilustrēja, norādot vidējās minerālo materiālu cenas Ziemeļīrijā un Lielbritānijā laikposmā no 2001. līdz 2008. gadam. Tādējādi pilnas likmes nodoklis būtu veidojis daudz lielāku pārdošanas cenas daļu jau tāpat novājinātā tirgū. Šī nespēja segt izmaksas ar pārdošanas cenu vēsturiski ir bijis būtisks faktors, kas noteica investīciju trūkumu vides uzlabošanā, un to var skaidrot ar ekonomiskiem (tirgus sadrumstalotība) un ģeoloģiskiem faktoriem.

(27)

Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Apvienotā Karaliste sniedza detalizētāku informāciju par vidējām minerālo materiālu cenām. Acīmredzot, izņemot augstvērtīgu, specializētu minerālo materiālu gadījumā, minerālo materiālu transportēšana no Ziemeļīrijas uz Lielbritāniju vai pat Lielbritānijas teritorijā no Skotijas, piemēram, izmantošanai Londonā, nav ekonomiski izdevīga. Vidējās minerālo materiālu cenas, izvedot no karjera, ir parādītas 2. tabulā (Ziemeļīrijā no 2006. gada līdz 2011. gadam un Lielbritānijā – līdz 2012. gadam).

2. tabula  (13)

Vidējā cena, izvedot no karjera

Gads

Cena par tonnu Ziemeļīrijā (GBP)

Cena par tonnu Lielbritānijā (GBP)

 

Smiltis un grants

Šķembas

Smiltis un grants

Šķembas

2006.

3,81

3,60

9,18

7,34

2007.

4,68

4,07

9,08

7,01

2008.

3,74

4,84

10,05

8,11

2009.

4,80

4,30

10,04

8,03

2010.

3,38

4,25

10,47

7,90

2011.

2,93

4,30

10,70

7,77

2012.

 

 

10,02

8,28

(28)

Detalizētāka informācija par cenām liek nonākt pie tāda paša secinājuma, kā Apvienotā Karaliste bija ziņojusi iepriekš (26. apsvērums), t. i., ka MMN likme pilnā apmērā veidotu daudz lielāku pārdošanas cenas daļu jau tāpat novājinātā tirgū. Dati liecina, ka no Ziemeļīrijas ievestās smilts un grants, kā arī šķembu minerālo materiālu cenas nevarētu sacensties ar vidējām cenām Lielbritānijā, ja tiek ņemtas vērā jūras transporta izmaksas, kas sastāda GBP [..] (14) par tonnu. Kopumā zemā cena par minerālajiem materiāliem kavē to pārdošanu attālos tirgos, jo pat tad, ja cena būtu GBP [..] par tonnu, pārvadāšana [..] jūdžu attālumā paaugstinātu cenu, kas noteikta, izvedot minerālos materiālus no karjera, par gandrīz [..] procentiem. Vairumā gadījumu ir ticams, ka tuvāk esošs karjers varētu piedāvāt daudz konkurētspējīgāku cenu.

(29)

Attiecībā uz pieprasījuma cenas elastīgumu Apvienotā Karaliste bija skaidrojusi, ka minerālo materiālu pieprasījuma cenas elastīgums ir robežās no 0,2 līdz 0,5. Apvienotās Karalistēs izpēte par minerālo materiālu kvantitātes un izcenojuma datiem Lielbritānijā un Ziemeļīrijā liecināja, ka lielākajai daļai minerālo materiālu veidu cenas elastīgums ir robežās no nullei pietuvinātas vērtības līdz aptuveni 0,52. Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Apvienotā Karaliste norādīja, ka pieprasījuma cenas elastīguma aplēses, kas attiecas uz Apvienotās Karalistes lielāko salu, nevar piemērot Ziemeļīrijai starp abiem tirgiem esošo atšķirību dēļ. Tāpēc sākotnēji sniegtie dati nav attiecināmi uz Ziemeļīrijas tirgu. Apvienotā Karaliste norādīja, ka tā ir centusies noskaidrot tikai uz Ziemeļīriju attiecināmo elastīgumu, taču aprēķiniem nepieciešamie dati nebija pieejami.

(30)

Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Apvienotā Karaliste sniedza informāciju par to, kā cenu atšķirības ietekmē pieprasījumu Ziemeļīrijas tirgū. Informāciju šajā nolūkā sniedza četri no pieciem lielākajiem Ziemeļīrijas karjeru izstrādes nozares uzņēmumiem. Tā kā transportēšanas izmaksas ierobežo tirgu, kurā karjeri var pārdot produktus par konkurētspējīgām cenām, tieša korelācija starp cenām un tirgus daļām bija grūti nosakāma. Ir lielāka iespējamība, ka pieprasījumu un tirgus daļu ietekmē lielu būvprojektu uzsākšana vai pabeigšana tuvākajā apkaimē, nevis valsts mēroga cenu atšķirības. Turklāt tie uzņēmumi, kam pieder lielākā tirgus daļa Ziemeļīrijā, dažkārt pārdod arī augstākas kvalitātes, specializētus produktus, līdz ar to ražotāju salīdzinājums tirgus tendenču noskaidrošanai nebūtu precīzs. Tomēr Apvienotā Karaliste norāda, ka cenu atšķirības ietekmē pieprasījumu, taču drīzāk vietējā mērogā. Uzņēmumi, kas darbojas netālu no Īrijas Republikas robežas, t. i., aptuveni 23 jūdžu attālumā no robežas, norādīja, ka tad, kad viņi paaugstināja savas cenas, viņu pārdošanas apjoms būtiski samazinājās. Konkrēti dati tika sniegti attiecībā uz [..] un [..]. Turpmāk dotajā 3. tabulā ir parādīta cenu izmaiņu ietekme [..] un [..] [..] objektos laikposmā no 2009. gada līdz 2013. gadam, uzrādot būtisku pārdošanas apjoma un ieņēmumu samazinājumu pēc tam, kad 2010. gadā tika atcelta atlaides apturēšana. Cenšoties iekļaut cenā pilno nodokļa apmēru, uzņēmuma [..] un [..] [..] objekti zaudēja [..] % no sava pārdošanas apjoma, kas uzskatāms par būtisku samazinājumu.

3. tabula

Cenu izmaiņu ietekme [..] un [..] [..] objektā no 2009. gada līdz 2013. gadam

Gads

Tonnas

Pārdošana

Vid. cena

2009.

[..]

[..]

[..]

2010.

[..]

[..]

[..]

2011.

[..]

[..]

[..]

2012.

[..]

[..]

[..]

2013.

[..]

[..]

[..]

(31)

Objekti, kuru darbība ir saistīta ar apstrādātiem produktiem un kuri atrodas tuvu Īrijas Republikas robežai, arī piedzīvoja būtisku pārdošanas apjoma samazinājumu, kad tie centās cenā iekļaut pilnā minerālo materiālu nodokļa izmaksas. Piemēram, uzņēmuma [..] objektā [..], kas atrodas [..], tikai vienas jūdzes attālumā no robežas, paaugstinoties materiālu cenai, ražošanas apjoms samazinājās no [..] m3 2005. gadā uz tikai [..] m3 2013. gadā.

(32)

Turklāt Apvienotā Karaliste sniedza informāciju par infrastruktūras un citu valsts sektoru darba attīstību no 2000. gada līdz 2012. gadam. Attīstība uzrāda pieaugošu valsts darbības apjomu laikā no 2007. gada līdz 2009. gadam, kam sekoja samazinājums un neliels pieaugums 2012. gadā. Taču Komisija atzīmē, ka ekonomikas lejupslīde kopumā ir ietekmējusi būvdarbus, tāpēc šādas tendences nevar aplūkot nodalīti, jo tās, iespējams, radušās ekonomiskās vides un būvniecības tirgus tendenču rezultātā.

(33)

Apvienotā Karaliste sniedza arī informāciju par iepirkumu cenām laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam attiecībā uz minerālajiem materiāliem, ko bija iegādājies Ziemeļīrijas Ceļu iepirkumu departaments (4. tabula), norādot izmaksas par transportēšanu uz Ceļu departamenta vietējām noliktavām. Dati uzskatāmi parāda, ka pēc 2010. gada, kad tika atcelta MMN atlaide, cenas vai nu samazinājās, reizēm krasi, vai arī nedaudz palielinājās, taču daudz mazākā apmērā nekā pilns MMN nodokļa likmes apmērs – GPB 1,95. Tas liecina, ka pat attiecībā uz valsts darījumiem Ziemeļīrijas minerālo materiālu ražotāji nevarēja iekļaut MMN izmaksas pārdošanas cenā. Tas ir vēl skaidrāk redzams, jo ir mazāka iespējamība, ka ekonomikas lejupslīde būtu ietekmējusi valsts sektoru, un valsts sektora būvdarbi, ko veicis, piemēram, Ceļu departaments, palielināja savu īpatsvaru vispārējā pieprasījumā pēc minerālajiem materiāliem.

4. tabula

Iepirkumu cenas no 2007. gada līdz 2013. gadam par minerālajiem materiāliem, ko iegādājās Ziemeļīrijas Ceļu iepirkumu departaments

Gads

10 mm frakcijas šķembas (GBP)

Smiltis betonam (GBP)

3. tipa akmens (GBP)

2007.

8,43

9,52

4,67

2008.

8,49

9,52

4,70

2009.

[..]

[..]

[..]

2010.

[..]

[..]

[..]

2011.

[..]

[..]

[..]

2012.

[..]

[..]

[..]

2013.

[..]

[..]

[..]

2.3.4.   Ziemeļīrijas minerālo materiālu tirgus

(34)

Tā kā no MMN nodokļa atlaides labumu guva tikai Ziemeļīrijas karjeri, nevis pārējā Apvienotā Karaliste, tad Apvienotā Karaliste sniedza informāciju par to, kāpēc Ziemeļīrijas minerālo materiālu tirgus ir no Apvienotās Karalistes kopējā tirgus atšķirīgs ģeogrāfiskais tirgus, kā arī skaidroja atšķirības.

(35)

Apvienotā Karaliste parāda, ka minerālo materiālu tirgi Ziemeļīrijā un Lielbritānijā ir savstarpēji nošķirti un atšķirīgi, un mijiedarbība starp tiem ir pavisam neliela. Ir vērojama tendence, ka minerālo materiālu tirgus ir vietēja mēroga tirgus, jo materiālu transportēšanas izmaksas ir nosacīti augstas, salīdzinot ar to pārdošanas cenu. Izmantojot pieejamos Satiksmes departamenta datus, Apvienotā Karaliste aprēķināja, ka gadījumā, ja transportēšana notiek pa ceļiem, vidējās transportēšanas izmaksas par vienu tonnu minerālā materiāla ir GBP 0,855 uz jūdzi. Minerālo materiālu produktu zemā cena nosaka, ka gari pārvadājumi samazina minerālo produktu konkurētspēju, salīdzinot ar materiāliem, kuru izcelsmes karjers atrodas tuvāk klientam. Turklāt minerālo materiālu eksportētāji lēš, ka gadījumā, ja minerālie materiāli tiktu transportēti pa jūru starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju, izmaksas būtu aptuveni GBP [..] uz tonnu. Turklāt jūras pārvadājumu izmaksas papildina nepieciešamās izmaksas saistībā ar pārvadāšanu no karjera uz ostu un no izkraušanas piestātnes līdz izmantošanas vietai. Vēl Apvienotā Karaliste norāda, ka minerālo materiālu transportēšana starp minētajiem diviem reģioniem ir ekonomiski neizdevīga, izņemot specializētākus krāsainos minerālus vai dārgākus minerālos materiālus. Tiek lēsts, ka pat attiecībā uz tādiem materiāliem ir iespējamas papildu izmaksas GBP [..]–[..] apmērā par tonnu saistībā ar transportēšanu pa ceļu no izkraušanas piestātnes Lielbritānijā līdz tuvākajām asfalta ražotnēm.

(36)

Minerālo materiālu piedāvājums Ziemeļīrijā un Lielbritānijā būtiski atšķiras gan materiālu pieejamības, gan dažāda veida karjeru izstrādes uzņēmumu skaita dēļ. Pateicoties ģeoloģiskajām īpatnībām, Ziemeļīrija var lepoties ar visplašāko dažāda veida iežu klāstu, salīdzinot ar pielīdzināmas platības reģioniem Apvienotajā Karalistē. Karjeri Ziemeļīrijā ir nosacīti vienmērīgi izvietoti. Lai arī dažādos apgabalos visplašāk pieejamo konkrēto iežu veidi atšķiras, šķembu minerālie materiāli ir lielā mērā aizstājami, kas nodrošina to, ka visā teritorijā ir pieejams plašs tādu iežu klāsts, kurus var izmantot kā minerālos materiālus. Savukārt Lielbritānijā tādas ģeoloģiskās daudzveidības nav. Pateicoties dažādo un bagātīgo iežu nogulām, kas vienmērīgi izplatītas visā valstī un atrodas tuvu visiem nozīmīgākajiem tirgiem, Ziemeļīrijā ir pieejams ievērojami lielāks savstarpēji aizvietojamu produktu piedāvājums nekā Lielbritānijā. Tā rezultātā Ziemeļīrijā ir sīvāka konkurence un Ziemeļīrijas minerālo materiālu ražotāji savas cenas var paaugstināt mazāk.

(37)

Kā norādījusi Apvienotā Karaliste, ievērojami lielākā Ziemeļīrijas neatkarīgo karjeru īpatsvara un lielāka karjeru skaita uz kvadrātjūdzi dēļ tiek nodrošināta arī lielāka konkurence starp minerālo materiālu piegādātājiem. Lielbritānijā vairāk nekā 75 % no visiem minerālajiem materiāliem piegādā pieci lielākie uzņēmumi (15). Salīdzinājumam – Ziemeļīrijas pieci lielākie uzņēmumi veido tikai aptuveni 39 % no tās kopējā minerālo materiālu ražošanas daudzuma.

(38)

Apvienotā Karaliste norāda, ka abiem tirgiem ir raksturīgas atšķirīgas pieprasījuma tendences, jo pieprasījums pēc minerālajiem materiāliem ekonomikas lejupslīdes laikā un pēc tās Ziemeļīrijā ir samazinājies daudz lielākā apmērā nekā Lielbritānijā. Turklāt, samazinoties būvniecības apjomam un minerālo materiālu pieprasījumam, starp karjeru operatoriem pieaug konkurence uz atlikušo pieprasījumu.

(39)

Ziemeļīrijā ir vērojama daudz lielāka nosliece veikt izolētas darbības, un Ziemeļīrijas tirgū daudz retāk ir sastopama vertikāla integrācija starp minerālo materiālu, cementa un betona ražošanu, salīdzinot ar Lielbritāniju. Lielbritānijā, kā norādīts 37. apsvērumā, pieci lielākie uzņēmumi kontrolē vismaz 75 % no visas minerālo materiālu produkcijas. Tie paši uzņēmumi kontrolē arī 70 % no visas gatavā maisījuma betona produkcijas un lielu daļu visu asfalta ražotņu, kas ir minerālo materiālu galvenie pārdošanas tirgi. Tādējādi, samazinoties būvniecības apjomam un pieprasījumam pēc betona un asfalta, pieci lielākie uzņēmumi Lielbritānijā var kontrolēt savu minerālo materiālu ražošanas jaudas samazināšanu. Būtībā minerālo materiālu piedāvājumu Lielbritānijā būs daudz vieglāk pielāgot pieprasījumam, tādējādi ierobežojot ar cenu samazināšanu saistīto spiedienu. Ziemeļīrijā situācija atšķiras, jo tur trūkst tirgus vertikālās integrācijas, un, tā kā būvniecības apjoms un pieprasījums pēc minerālajiem materiāliem samazinās, pieaug konkurence starp karjeru operatoriem attiecībā uz atlikušo pieprasījumu. Līdz ar to Ziemeļīrijas tirgū, kurā ir vairāk karjeru uz kvadrātjūdzi un per capita, kā arī lielāks neatkarīgo karjeru īpatsvars, kas cenšas pārdot savus produktus neatkarīgām, izolētām apstrādāto produktu ražotnēm, ir daudz lielāka konkurence nekā Lielbritānijas tirgū.

(40)

Turklāt Apvienotā Karaliste norādīja, ka Ziemeļīrijas minerālo materiālu tirgus ir ļoti līdzīgs Īrijas Republikas minerālo materiālu tirgum.

2.3.5.   Tirdzniecības riskantums

(41)

Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Apvienotā Karaliste sniedza informāciju par Ziemeļīrijas minerālo materiālu nozares tirdzniecības riskantumu laikposmā no 2002. gada līdz 2013. gadam. Saskaņā ar Viņas Augstības Ieņēmumu un muitas departamenta (HMRC) izpaušanas noteikumiem oficiālajā statistikā atrodami tikai apkopoti dati, kas tiek publiskoti divreiz gadā. Tie nav pietiekami, lai noskaidrotu tirdzniecības riskantumu pa minerālo materiālu veidiem, turklāt par dažiem gadiem tirdzniecības statistika nebija pieejama vispār. Nācās sastapties ar papildu grūtībām, jo trūka oficiālo datu par apstrādāta betona un apstrādāta asfalta produktu ražošanu. Šādos gadījumos Apvienotā Karaliste ir pielietojusi tirgus aplēses (16), ko nodrošinājusi Ziemeļīrijas Karjeru produktu asociācija (“QPANI”). Tā kā valsts statistika par citām produktu kategorijām nav pieejama, Apvienotā Karaliste sniedza ticamākās aplēses par šķembu, apstrādāta betona produktu, smilts un asfalta tirdzniecības riskantumu. Taču, pat ievērojot šādus ierobežojumus, Apvienotā Karaliste uzskata, ka dati par tirdzniecības riskantumu liecina par tirdzniecības pakāpi starp Īrijas Republiku un Ziemeļīriju. Tirdzniecības riskantums detalizēti ir atspoguļots 5. tabulā. Informācijas pamatā ir ikgadējie vai divreiz gadā sniegtie dati par importu un eksportu, kā arī par ikgadējo ražošanas apjomu, kas tika iesniegti arī Komisijai.

5. tabula

Tirdzniecības riskantums

Šķembu minerālie materiāli (GBP)

 

2006.–2007.

2008.–2009.

 

 

 

 

Imports

13 699 717

5 986 891

 

 

 

 

Eksports

28 519 715

19 938 824

 

 

 

 

Valstī veiktās pārdošanas apjoma aptuvenā vērtība

160 426 000

143 524 581

 

 

 

 

Tirdzniecības riskantums (imports+eksports)/(imports+pārdošana)

24,25 %

17,34 %

 

 

 

 

Apstrādāti betona produkti (GBP)

 

2008.

2009.

2010.

2011.

2012.

2013.

Imports

10

10

9

7

7,5

7,5

Eksports

70

35

28

21

16

15

Valstī veiktās pārdošanas apjoma aptuvenā vērtība

325

276

210

210

216

226

Tirdzniecības riskantums (imports+eksports)/(imports+pārdošana)

23,9 %

15,7 %

16,9 %

12,9 %

10,5 %

9,6 %

Apstrādāti asfalta produkti un smiltis (17) (GBP)

 

2007.–2008.

2009.–2010.

2011.–2012.

 

 

 

Asfalta produktu un smilts imports

1 540 633

1 909 210

4 489 366

 

Asfalta produktu un smilts eksports

12 382 394

6 220 782

4 670 559

Valstī veiktās asfalta produktu un smilts pārdošanas apjoma aptuvenā vērtība

384 518 301

310 666 790

293 343 700

Tirdzniecības riskantums (imports+eksports)/(imports+pārdošana)

3,61 %

2,60 %

3,08 %

(42)

Skaitļi, kas doti 5. tabulā, atspoguļo situāciju, ka Ziemeļīrijas minerālo materiālu nozare ir pakļauta ievērojamai tirdzniecības riska pakāpei attiecībā uz šķembu tirdzniecību. Apvienotā Karaliste norāda, ka pēc tam, kad 2002. gadā tikai ieviests MMN, Ziemeļīrijā būtiski pieauga nedeklarēto minerālo materiālu imports. Šis nedeklarētais importa līmenis, visticamāk, atkārtoti pieauga pēc MMN atlaides apturēšanas 2010. gadā. Alsteras Universitātes 2002. gadā veiktajā pētījumā astoņos svarīgākajos robežkontroles punktos tika uzskaitītas Ziemeļīrijā iebraucošās smagās automašīnas, kas ieveda minerālos materiālus. Pētījuma rezultāti liecināja, ka dienā minerālos materiālus ieveda pat 89 smagās automašīnas. Visa gada laikā deklarētā importa apjoma ievešanai būtu nepieciešamas vien 243 smagās automašīnas. Tas norādīja uz to, ka faktiskais minerālo materiālu importa apjoms varētu būt pat 133 reižu lielāks, nekā norādīts 2002. gada oficiālajā statistikā, kas nozīmē, ka tirdzniecības riskantuma aplēses, visticamāk, ir zemākas par faktisko tirdzniecības riskantuma līmeni.

2.3.6.   Izmaksu iekļaušana cenā un pārdošanas apjoma samazināšanās

(43)

Attiecībā uz paaugstinātu ražošanas izmaksu iekļaušanu pārdošanas cenā, ko sedz galapatērētāji, un iespējamiem pārdošanas apjoma samazinājumiem Apvienotā Karaliste sniedza informāciju, kas norāda, ka pēc nodokļa ieviešanas 2002. gadā minerālo materiālu vidējā cena Ziemeļīrija pieauga daudz mazāk, nekā būtu bijis paredzams, ja MMN pilnā apmērā būtu bijis iekļauts cenā, un ka tas bija saistīts ar likumīgu pārdošanas darījumu skaita sarukumu, kas bija proporcionāli lielāks nekā Lielbritānijā fiksētais sarukums.

(44)

Apvienotā Karaliste skaidroja arī, ka zemas šķiras minerālo materiālu un apstrādes materiālu pārdošanas apjomi tā finanšu gada laikā, kas beidzās 2003. gada 31. martā, saruka, salīdzinot ar divu gadu apjomu pirms MMN ieviešanas. Ražošanas apjoms likumīgos karjeros 2002. kalendārajā gadā bija ievērojami mazāks par ierastajām tendencēm attiecībā uz minerālo materiālu pārdošanu (kopumā pēdējos 30 gados Ziemeļīrijā tika novērota pieaugoša minerālo materiālu pārdošanas tendence). Lielbritānijā minerālo materiālu ražošanas apjoms 2002. gadā samazinājās par 5,7 %, salīdzinot ar nelielu pieaugumu iepriekšējā gadā (taču tendenču analīze liecināja, ka Lielbritānijā kopumā apjomam pēdējos 10 gados bija vērojama tendence samazināties).

(45)

Tāpat Apvienotā Karaliste skaidroja, ka līdz ar nodokļa ieviešanu ar likmi GBP 1,60 par tonnu vidējā minerālo materiālu cena 2002. gadā Ziemeļīrijā pieauga par aptuveni GBP 0,25–0,30 par tonnu, salīdzinot ar 2001. gadu, savukārt Lielbritānijā cena pieauga par GBP 1–1,40 par tonnu. Pat pieņemot, ka minerālie materiāli, kas tiek izmantoti apstrādātos produktos, uz kuriem attiecās 80 % atlaide saskaņā ar sākotnējo 2002. gada degresīvo režīmu saistībā ar atbrīvojumu no nodokļa Ziemeļīrijā, tiek iekļauti vidējā aprēķinā, tas nozīmē, ka karjeru operatoriem Ziemeļīrijā nācās absorbēt būtisku nodokļa daļu. Pieņemot, ka apstrādātajos produktos tika izmantota puse Ziemeļīrijā iegūto minerālo materiālu un ka to cenu neietekmēja 2002. gada nodoklis, tas saskaņā ar Apvienotās Karalistes sniegto informāciju vēl arvien nozīmē, ka vidēji bija nepieciešams absorbēt vairāk nekā GBP 1 par tonnu nodokļa izmaksas uz katru tonnu neapstrādātā veidā izmantojamo pārdoto minerālo materiālu.

(46)

Pēc Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas Apvienotā Karaliste sniedza papildu skaidrojumus par tās apgalvojumiem 45. apsvērumā, proti, ka, tiklīdz tika ieviests MMN, vidējā cena Ziemeļīrijā pieauga mazākā apmērā nekā nodokļa likmes apmērs, savukārt Lielbritānijā tā pieauga par GBP 1–1,40 par tonnu, ievērojot, ka minerālo materiālu apstrādāto produktu ražotāji nebija maksājuši pilnu MMN likmi. Apvienotās Karalistes aplēses liecina, ka viena trešdaļa līdz puse visu Ziemeļīrijā iegūto minerālo materiālu tiek izmantoti apstrādāto produktu ražošanā. Pat ja diskusijas nolūkā aprēķinam tiktu izmantots lielākais skaitlis, kam piemērotu pilnu 100 % atlaides likmi, kura attiecās uz apstrādātiem produktiem nodokļa piemērošanas pirmajā gadā, un attiecīgi pieņemtu, ka ražošanas izmaksas nodokļa piemērošanas rezultātā nepieaugtu 50 % minerālo materiālu, tādā gadījumā cenas pieaugums atlikušajiem 50 % būtu tikai divkāršs. Šāds divkāršs pieaugums nozīmētu, ka aprēķinātais cenas pieaugums bija GBP 0,50–60 par tonnu, kas tik un tā ir zemāks nekā Lielbritānijā aprēķinātais, un tas būtiski atpaliek no pilna cenas pieauguma GBP 1,60 par tonnu, kas radās pirmajā nodokļa piemērošanas reizē.

(47)

Turklāt Apvienotā Karaliste sniedza datus, kas iegūti no Ziemeļīrijas minerālo materiālu nozares tipiskas izlases attiecībā uz minerālo materiālu ražošanas, apgrozījuma un peļņas tendencēm. Taču aplūkotās tendences ir saistītas, un tās nav iespējams izskatīt nodalīti no tendencēm būvniecības tirgū un no ekonomikas lejupslīdes, kas sākās 2008. gadā.

(48)

Dati liecināja, ka rentabilitāte un cenas bija jau tik zemas pirms atvieglojumu shēmas atcelšanas, ka nodokļa izmaksu pilnīga absorbēšana finansiāli nebūtu bijusi iespējama. Tā vietā uzņēmumi uzrādīja, ka tie ir iekļāvuši nodokļa izmaksas cenā, un tā rezultātā tiem nācās ciest turpmākus pārdošanas zaudējumus papildu tiem, ko jau bija izraisījuši sarežģītie ekonomiskie apstākļi. Lai turpinātu uzņēmējdarbību, nozarē tika atlikta svarīgu kapitālieguldījumu veikšana un tika atlaisti darbinieki. Pētījuma rezultāti liecina, ka iekļaut pārdošanas cenās nodokļa izmaksas GBP 1,95 apmērā par tonnu bija grūts uzdevums, jo līdz ar to pārdošanas cenas pieaugtu par 50 % līdz 66 %. Arī ekonomiskās situācijas dēļ klienti negribīgi maksā augstākas cenas, tā vietā atliekot investīcijas vai vēršoties pie konkurentiem, lai atrastu alternatīvus materiālus vai konkurētspējīgāku cenu. Tas rada kaitējumu Ziemeļīrijas minerālo materiālu uzņēmumiem, kā rezultātā tiek zaudēti klienti, samazinās pārdošanas apjoms un rodas spiediens papildus samazināt peļņu.

(49)

Tāpēc, lai arī no Ziemeļīrijas minerālo materiālu nozares tipiskās izlases iegūtie dati skaidri norāda uz Ziemeļīrijas minerālo materiālu nozares apgrozījuma un peļņas attīstību, tos nevar skatīt nodalīti no ekonomikas konteksta un tie nav pietiekami, lai izolēti novērtētu pilnā MMN ieviešanas sekas.

2.3.7.   Cita informācija

(50)

Aptuvenais atlaides režīma gada budžets (ieguldītie valsts resursi) sākotnējā paziņojuma laikā bija robežās no GBP 15 miljoniem (2004.–2005. gadā) līdz GBP 35 miljoniem (2010.–2011. gadā).

(51)

Attiecībā uz saņēmēju skaitu tika lēsts, ka aptuveni 170 karjeru operatori atbilstu atlaides saņemšanas nosacījumiem.

(52)

MMN atlaides piešķīrēja iestāde Ziemeļīrijā bija HMRC.

2.3.8.   Oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanas iemesli

(53)

Kā skaidrots Lēmuma par procedūras sākšanu 47. un 54. apsvērumā, Komisija apšaubīja, vai grozītā MMN atlaide, kas piemērojama Ziemeļīrijā, atbilst Līgumam, un konkrēti tā 110. pantam. Šīs šaubas liedza Komisijai šajā stadijā atzīt pasākumu par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(54)

Komisijas skatījumā MMN ir uzskatāms par iekšējo nodokli Līguma 110. panta izpratnē. Tā noskaidroja, ka pastāvēja tādas atšķirības MMN piemērošanā Ziemeļīrijas ražotājiem un citu dalībvalstu ražotājiem, kas nebija attaisnojamas.

(55)

Kā skaidrots Lēmuma par procedūras sākšanu 56. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka, pamatojoties uz atbilstošo judikatūru, 2004. gada 7. maija Lēmuma atcelšanas rezultātā no šā datuma piemērotie pasākumi (līdz to atcelšanai 2010. gada 1. decembrī) uzskatāmi par nelikumīgiem. Turklāt Komisija ir norādījusi, ka tā vienmēr novērtē nelikumīga valsts atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu saskaņā ar būtiskajiem kritērijiem, kas ir spēkā jebkuram instrumentam laikā, kad ir ticis piešķirts valsts atbalsts (18). Tā kā atbalsts uzskatāms par nelikumīgu un tas ticis piešķirts laikā, kurā bija piemērojamas 2001. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā, kā arī pēc 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā publicēšanas (19), Komisija novērtēja MMN atbalsta shēmas saderīgumu tā instrumenta ietvaros, kas bija spēkā laikā, kad atbalsts tika piešķirts:

a)

2001. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā;

b)

2008. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā no 2008. gada 2. aprīļa.

(56)

Attiecībā uz pasākuma novērtēšanu saskaņā ar 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā Komisija konstatēja, ka var uzskatīt, ka tajās noteiktie saderīguma nosacījumi ir izpildīti. Taču tā atgādināja, ka, ievērojot šaubas, kas paustas saistībā ar Līguma 110. pantu, tā šajā stadijā nevarēja atzīt pasākumu par savienojamu ar iekšējo tirgu atbilstoši 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā.

(57)

Attiecībā uz pasākuma savienojamību atbilstoši 2008. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā Komisija secināja:

a)

ka MMN atlaide Ziemeļīrijā vismaz netieši veicina vides aizsardzību un ka tā nemazina vispārējo MMN mērķi saskaņā ar 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 151. punktu;

b)

ka atlaides saņēmēji ir noteikti, piemērojot kritērijus, kas ir objektīvi un pārskatāmi saskaņā ar 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 158. punkta a) apakšpunktu;

c)

ka nodokļa piemērošana bez atlaides veicina būtisku ražošanas izmaksu pieaugumu, kā noteikts 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 158. punkta b) apakšpunktā;

d)

ka ir izpildīts atbalsta samērīguma nosacījums, kā noteikts 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 159. punktā, jo MMN atlaides saņēmēji Ziemeļīrijā maksā nodokli 20 % apmērā.

(58)

Lai arī Apvienotās Karalistes sniegtā informācija norādīja uz ļoti būtisku ražošanas izmaksu pieaugumu saistībā ar MMN, kas parastos apstākļos nozīmētu, ka, visticamāk, šādam pieaugumam sekotu ievērojams pārdošanas apjomu sarukums, Komisija, ievērojot sniegto informāciju, un īpaši to, ka sniegtā informācija nebija pietiekami detalizēta, šajā stadijā nevarēja nonākt pie secinājuma, ka 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 158. punkta c) apakšpunktā izvirzītais savienojamības nosacījums ir izpildīts.

(59)

Saskaņā ar 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 158. punkta c) apakšpunktu atbilstība vajadzības kritērijiem nosaka, ka nav iespējama 58. apsvērumā minēto ražošanas izmaksu iekļaušana pārdošanas cenās, lai tā rezultātā nerastos būtisks pārdošanas apjoma sarukums. Attiecībā uz to dalībvalsts cita starpā var sniegt aplēses par attiecīgās nozares produktu cenas elastīgumu atbilstošajā ģeogrāfiskajā tirgū, kā arī aplēses par zaudētajiem pārdošanas apjomiem un/vai samazinātu peļņu attiecīgās nozares vai kategorijas uzņēmumiem.

(60)

Komisija šajā kontekstā atzīmēja, ka Apvienotās Karalistes argumenti par to, ka nav iespējams ražošanas izmaksu pieaugumu iekļaut pārdošanas cenās, lai tādējādi nerastos būtisks pārdošanas apjomu sarukums, bija balstīti uz salīdzinājumu starp cenu pieaugumu MMN ieviešanas rezultātā (aptuveni GBP 0,25–0,30 par tonnu 2002. gadā, salīdzinot ar 2001. gadu Ziemeļīrijā, savukārt Lielbritānijā cenas par tonnu bija pieaugušas par GBP 1–1,40). Attiecībā uz (likumīgas) pārdošanas apjomu sarukumu Ziemeļīrijā Komisija norādīja, ka tas kopumā visiem minerālo materiālu veidiem bija robežās no – 17,6 % (2001.–2003. g.) līdz – 22,8 % (2002.–2003. g.) un proporcionāli bija daudz lielāks nekā Lielbritānijā. Komisijas skatījumā šie argumenti uzskatāmi par norādi uz sarežģījumiem, kas radušies, Ziemeļīrijā iekļaujot paaugstinātās ražošanas izmaksas pārdošanas cenās.

(61)

Tomēr Komisija norādīja, ka Apvienotā Karaliste nebija sniegusi pietiekami detalizētus datus, kas atspoguļotu un kvantificētu šo argumentu ietekmi uz to, ka apstrādāto produktu, kas izgatavoti no minerālajiem materiāliem, ražotāji nav nekad maksājuši MMN pilnā apmērā, jo tā ieviešana Ziemeļīrijā bija pakāpeniska.

(62)

Turklāt attiecībā uz argumentu par pārdošanas apjomu samazinājumu Apvienotā Karaliste nav sniegusi skaidrojumu par minerālo materiālu tirgu attīstību Ziemeļīrijā pēc 2002. gada. Ziemeļīrijas Karjeru produktu asociācijas iesniegtā ziņojuma OFT saistībā ar Apvienotās Karalistes minerālo materiālu nozares tirgus izpēti (20), ko iesniegusi Apvienotā Karaliste, 2. attēlā bija parādīts ražošanas pieaugums no 2004. gada līdz 2007. gadam.

(63)

Apvienotā Karaliste savā iesniegumā norādīja, ka “izmaksu pieaugums ietekmēja operatoru apgrozījumu un samazināja to peļņu”. Tomēr nav sniegti dati, kas pamatotu šo apgalvojumu.

(64)

Lai demonstrētu atbilstību ar saderīguma nosacījumu saskaņā ar 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 158. punkta c) apakšpunktu, Apvienotā Karaliste bija sniegusi datus vienīgi par vispārējo nozares līmeni, taču nav sniegta individuālo atbalsta saņēmēju tipiska izlase, pamatojoties, piemēram, uz to lielumu.

(65)

Visbeidzot, Komisija atzīmēja, ka Apvienotās Karalistes novērojumi liecina, ka vairuma minerālo materiālu veidu cenas elastīgums bija robežās no nullei pietuvinātas vērtības līdz aptuveni 0,52, t. i., tādējādi cenas bija samērā neelastīgas. Būtībā tas nozīmētu, ka ražošanas izmaksas varētu iekļaut pārdošanas cenās, ko sedz galapatērētāji. Apvienotā Karaliste nebija sniegusi turpmākus paskaidrojumus vai aprēķinus, īpaši par relatīvā neelastīguma ietekmi atbilstoši secinājumiem par argumentiem, kas sniegti par (nespēju) iekļaut ražošanas izmaksas pārdošanas cenās, ko sedz galapatērētāji.

3.   IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

3.1.   No QPANI2011. gada 23. septembrī saņemtās piezīmes

(66)

QPANI apgalvoja, ka minerālo materiālu ražotāji Ziemeļīrijā labticīgi iesaistījās atbalsta shēmā, balstoties uz to, ka Apvienotā Karaliste bija vērsusies pie Komisijas, lai saņemtu apstiprinājumu, un ka Komisija bija pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Tāpat viņi noslēdza vides līgumus, kas nozīmēja, ka viņiem jāveic lieli ieguldījumi.

(67)

Pieteicēji, kas apstrīdēja Komisijas lēmumu apstiprināt atvieglojumu shēmu, ar pierādījumiem nepamatoja apgalvojumu, ka ir notikusi reāla diskriminācija saistībā ar importētiem minerālajiem materiāliem.

(68)

QPANI apgalvo, ka jebkāda valsts sniegtā atbalsta piedziņa būtu pretrunā Ziemeļīrijas karjeru operatoru pamatotajiem pieņēmumiem, ka atbalsts ir likumīgs. Tā kā karjeru operatori jau ir ieguldījuši līdzekļus vides uzlabojumu veikšanā, piedziņas rīkojums faktiski nozīmētu, ka uzņēmumiem izmaksas ir jāsedz divreiz. Turklāt piedziņa būtu pretrunā tiesiskās noteiktības principam.

(69)

QPANI piebilst, ka minerālo materiālu imports uz Ziemeļīriju vienmēr ir bijis neliels. Asociācija norāda, ka pēc MMN ieviešanas importa apjomi patiesībā palielinājās, jo attīstījās mājokļu tirgus un pieauga valsts tēriņi būvniecībai.

(70)

Attiecībā uz to, ka nav iespējams MMN iekļaut pārdošanas cenās, QPANI apgalvo, ka būtisko ražošanas izmaksu pieaugumu, ko Komisija jau ir atzinusi, nav iespējams iekļaut minerālo materiālu sektora pārmērīgās jaudas dēļ un tāpēc, ka Ziemeļīrijas tirgū ir daudz lielāka konkurence. Turklāt Ziemeļīrijā ir pieejams ievērojams skaits materiālu, uz ko MMN neattiecas, piemēram, slāneklis, ko izmanto gan valsts, gan privātajos būvniecības projektos, kā arī lauksaimnieki. QPANI pētījums par privātiem patērētājiem pārdotu akmens izstrādājumu pārdošanas apjomiem mēnesī (no 2001. gada septembra līdz 2002. gada septembrim) liecināja par ievērojamu uzņēmējdarbības sarukumu kopš 2002. gada aprīļa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un investīciju departamenta statistikas nodaļas (NI) 2002. gada ikgadējā minerālo materiālu pārskatā konstatēts, ka minerālo materiālo ražošana Ziemeļīrijā samazinājās par aptuveni 2,7 miljoniem tonnu, kas atbilst aptuveni 11 % ražošanas apjoma.

(71)

QPANI uzskata, ka Ziemeļīrijas Lietu komitejas pētījums “Minerālo materiālu nodokļa ieviešana – situācija pēc gada, trešais 2003.–2004. gada sanāksmes ziņojums” sniedz skaidrus pierādījumus, kas liecina par MMN ieviešanas ietekmi uz minerālo materiālu pārdošanas un nodarbinātības līmeņiem.

(72)

QPANI apgalvo, ka minerālo materiālu ražošanas pieauguma pamatā Ziemeļīrijā laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam ir lielāka būvniecības aktivitāte provincē.

(73)

Tāpat QPANI apgalvo, ka izmaksu palielinājums ietekmēja operatoru peļņu, par ko liecina fakts, ka cenas pieauga tikai par GBP 0,25 līdz GBP 0,30, kā norādīts Lēmuma par procedūras sākšanu 81. apsvērumā. Tādējādi operatori uzņēmās MMN rezultātā radušos ražošanas izmaksu pieauguma lielāko daļu, un, ievērojot to, ka nozarei ir raksturīga augsta kapitāla intensitāte un pieskaitāmās izmaksas, kļuva skaidrs, ka operatoru nelielā peļņa tika vēl vairāk samazināta.

(74)

QPANI apgalvo, ka dati par cenu elastīgumu Lielbritānijas minerālo materiālu tirgū neatspoguļoja situāciju Ziemeļīrijā.

3.2.   No British Aggregates Association (“BAA”) 2011. gada 23. septembrī saņemtās piezīmes

(75)

BAA uzskata, ka Apvienotajai Karalistei nebūtu iespējams ar atpakaļejošu spēku novērst nodokļu diskrimināciju attiecībā uz produktiem, kas importēti no citām dalībvalstīm. Tiek apgalvots, ka, pat ja Apvienotā Karaliste atmaksātu jebkādas summas, kas ir samaksātas minerālo materiālu nodokļos par produktiem, kas ir importēti uz Ziemeļīriju no citām dalībvalstīm, tas nenovērstu nodokļu diskriminācijas smagās atturošās sekas. Tāpēc nebūtu iespējama atvieglojumu shēmas apstiprināšana ar atpakaļejošu spēku.

(76)

BAA apgalvo, ka MMN atvieglojumu shēma neatbilst 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā. Saskaņā ar apgalvojumiem MMN nepiemīt ievērojama ietekme uz vidi, kā noteikts 2001. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 51.2. punkta a) apakšpunktā; 2004. gada atvieglojumu shēma netika apstiprināta, kad MMN tika pieņemts saskaņā ar 2001. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 51.2. punkta b) apakšpunktu; 20 % nav būtiska nodokļa daļa, kā noteikts 2001. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 51.1. punkta b) apakšpunktā.

(77)

BAA piebilst, ka atvieglojumu shēma neatbilst arī 2008. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā. MMN atvieglojumi mazina vides mērķus, ko tiecas panākt ar MMN, pretēji 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 151. punktam, tā kā tas kopš 2004. gada ir izraisījis būtisku minerālo materiālu “importu” no Ziemeļīrijas Lielbritānijā. Tas nozīmētu, ka tiek apieti noteikumi, kas paredz, ka uz Ziemeļīrijā iegūtiem, bet Lielbritānijā izmantotiem minerālajiem materiāliem nodoklis attiecas pilnā apmērā.

(78)

Tāpat BAA apgalvo, ka MMN atvieglojumi neatbilst 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 158. punkta c) apakšpunktam, jo nav pierādīts tas, ka nav iespējams iekļaut būtiskas ražošanas izmaksas pārdošanas cenās. Un konkrēti Apvienotās Karalistes iesniegtie ekonomiskie dati, uz kuriem ir veiktas atsauces Lēmuma par procedūras sākšanu 21. un 23. apsvērumā, nav ticami un, iespējams, ir maldinoši. Apvienotās Karalistes sniegtie dati par vidējām cenām ir, kā tiek apgalvots, bezjēdzīgi, jo ir daudz dažādu minerālo materiālu veidu un attiecīgi – liels skaits dažādu cenu. Turklāt cena, kas noteikta, izvedot no karjera, ir atkarīga arī no karjera atrašanās vietas un attāluma līdz būvobjektam. Tādējādi Ziemeļīrijas (salīdzinoši maza lauku teritorija) vidējās cenas salīdzināšana ar vidējo cenu visā Lielbritānijā būtu nepamatota. Atbilstoši apgalvojumiem, ja Ziemeļīrijā cenas, izvedot no karjera, patiešām būtu par 50 % zemākas kā cenas Lielbritānijā, tad Lielbritānijā būtu ļoti liels pieprasījums pēc Ziemeļīrijas minerālajiem materiāliem. BAA apgalvo, ka transportēšanas izmaksas no Ziemeļīrijas līdz Londonai nepārsniedz transportēšanas izmaksas no Skotijas līdz Londonai.

4.   NO APVIENOTĀS KARALISTES 2011. GADA 25. NOVEMBRĪ SAŅEMTĀS PIEZĪMES

(79)

Apvienotā Karaliste apgalvo, ka atbalsts nav uzskatāms par nelikumīgu atbalstu un ka, novērtējot pasākuma saderīgumu ar iekšējo tirgu, ir piemērojamas vienīgi 2001. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā.

(80)

Apvienotā Karaliste uzskata, ka Komisijai būtu jāņem vērā tas, ka tās 2004. gada 7. maija Lēmums, ar ko atbalsts tika apstiprināts, tika pasludināts par spēkā neesošu, jo Komisija pretēji likumam nebija ierosinājusi oficiālu izmeklēšanu. Komisijai tika paziņots par pasākumu, un tas tika apstiprināts vēl pirms tam, kad tika piešķirti jebkādi nodokļu atvieglojumi. Kad atbalsts tika piešķirts, tas nebija nelikumīgs.

(81)

Apvienotā Karaliste apgalvo, ka, tā kā 2004. gada 7. maija Lēmums nebija spēkā esošs, Komisija faktiski nepieņēma lēmumu Padomes Regulas Nr. 659/1999 (21) (“Procesuālā regula”) 4. pantā noteiktajā divu mēnešu periodā. Tādējādi ir uzskatāms, ka pasākums ir atļauts. Ja Procesuālās regulas 4. panta 6. punkts tiek piemērots sākotnējam paziņojumam, tad bija uzskatāms, ka atbalsts ir atļauts 2004. gadā, un jauna lēmuma pieņemšana saskaņā ar 4. pantu neietilpst Komisijas kompetencē. Tāpēc pasākums ir jāuzskata par spēkā esošu atbalstu un attiecībā uz to var izskatīt vienīgi tā nākotnes ietekmi, nevis pakļaut to piedziņas rīkojumam ar atpakaļejošu spēku. Taču tika pieņemts lēmums saskaņā ar 4. panta 3. punktu, lai arī pretrunā likumam un neraugoties uz to, ka tas vēlāk tika pasludināts par spēkā neesošu, līdz ar to Procesuālās regulas 4. panta 6. punkts vairs nav piemērojams. Apvienotā Karaliste apgalvo, ka tai vajadzētu būt tiesībām paļauties uz faktu, ka lēmums par apstiprināšanu saskaņā ar Procesuālās regulas 4. panta 3. punktu tika pieņemts, pirms tika piešķirts nodokļu atvieglojums, līdz ar to atbalsta piešķiršana nebija nelikumīga tādā ziņā, ka tas netika piešķirts bez Komisijas apstiprinājuma.

(82)

Apvienotā Karaliste apgalvo, ka šajā gadījumā iemesls tam, kāpēc atbalsts tiek uzskatīts par nelikumīgu, ir vienīgi tas, ka 2004. gada 7. maija Lēmums tika pasludināts par spēkā neesošu, jo 2004. gadā netika uzsākta oficiāla izmeklēšana. Tādējādi tas nav saistīts ar to, ka Apvienotā Karaliste laikā, kad pasākums tika ieviests, būtu pārkāpusi Līguma 108. panta 3. punktu. Novērtējot pasākuma saderīgumu ar iekšējo tirgu, ir jāpiemēro vienīgi 2001. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā. Komisijai vajadzētu novērtēt atbalstu, pamatojoties uz 2004. gada paziņojumu, un piemērot tajā laikā spēkā esošos noteikumus.

(83)

Tā kā Apvienotā Karaliste uzskata, ka atbalsts nav nelikumīgs, tā apgalvo, ka Komisijai nebija tiesību piešķirto atbalstu sadalīt laikposmos, kad spēkā bija attiecīgi 2001. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā un 2008. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā. Līdz ar to, tā kā Komisija ir atzinusi pasākumus par atbilstošiem 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā, visam atbalstam, kas piešķirts shēmas ietvaros, ir jābūt atzītam par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(84)

Apvienotā Karaliste noraida argumentus, ko izvirza British Aggregates Association (“BAA”) atbildē uz Lēmumu par procedūras sākšanu, proti, BAA apgalvo, ka pasākums, kā paziņots 2004. gadā, neatbilda 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā. Apvienotā Karaliste izceļ faktu, ka Komisija jau ir konstatējusi, kā norādīts Lēmuma par procedūras sākšanu 63. apsvērumā, ka MMN ieviešanai bija jūtama ietekme uz vidi, un ka BAA neapstrīd Komisijas secinājumus par to, ka vides līgumiem, kas noslēgti ar Ziemeļīrijas minerālo materiālu uzņēmumiem, kuri gūst labumu no MMN atlaides 80 % apmērā, ir pozitīva ietekme uz vidi un ka tas nemazina MMN mērķu sasniegšanu. Turklāt Apvienotā Karaliste norāda, ka Komisijas 2004. gadā apstiprinātais pasākums bija papildinājums atvieglojumu shēmai, kas sākotnēji tika ieviesta vienlaikus ar nodokli. Minēto 2001. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 51.2. punkta b) apakšpunktā nav noteikts, ka ikvienam samazinājumu aspektam ir jābūt noteiktam vai ieviestam laikā, kad ticis ieviests nodoklis. Ja tā būtu, tad nebūtu bijis iespējams ieviest modificētu samazinājumu, līdz ar to 51.2. punkts būtu lieks. Tāpat Apvienotā Karaliste uzskata, ka ir izpildīts 2001. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 51.1. punkta b) apakšpunkts un, kā Komisija Lēmuma par procedūras sākšanu 67. apsvērumā jau ir atzinusi, prasība maksāt MMN 20 % apmērā izpilda prasību maksāt būtisku nodokļa daļu. Atbildot uz jautājumu, vai šāda proporcija ir būtiska, ir jāņem vērā arī tas, ka karjeru operatoriem, kas atbilst kritērijiem atvieglojuma saņemšanai, ir jāuzņemas izmaksas par vides snieguma uzlabojumiem un ka minerālo materiālu cenas kopumā Ziemeļīrijā ir zemākas nekā citviet Apvienotajā Karalistē. Absolūtos skaitļos maksājamā valsts nodokļa 20 % daļas monetārā vērtība ir lielāka nekā citviet Apvienotajā Karalistē,

(85)

Apvienotā Karaliste apgalvo, ka nav pareizs apgalvojums, ka atvieglojumu shēma varētu būt diskriminējoša nodokļu sistēma, kas ir pretrunā Līguma 110. pantam. Imports no Īrijas uz Apvienoto Karalisti tiek aplikts ar nodokli tādā pašā veidā kā produkcija Apvienotajā Karalistē, tostarp produkcija Ziemeļīrijā, kur nav nodrošināta atbilstība atvieglojuma noteikumiem. Tāpēc starp produktiem, kas tiek importēti no Īrijas uz Apvienoto Karalisti, un Apvienotajā Karalistē ražotajiem produktiem diskriminācijas nav. Ziemeļīrija nav ES dalībvalsts, tāpēc nav atbilstoši piemērot Līguma 110. pantu, lai noskaidrotu, vai noteikta nodokļu režīma piemērošana konkrētiem ražotājiem šajā teritorijā uzskatāma par diskriminējošu attiecībā uz produkciju, kas tiek importēta no citām dalībvalstīm un pārdota šajā teritorijā. Apvienotā Karaliste apgalvo, ka diskriminācija jāvērtē, ņemot vērā valsts produkciju, un, ka, tā kā Apvienotajā Karalistē valsts produkcijai ir piemērojams MMN pilnā apmērā, diskriminācijas nav. Turklāt tas, ka atsevišķiem ražotājiem noteiktā dalībvalsts teritorijā tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi, ir valsts atbalsta kontroles pārziņā saskaņā ar Līguma 107. pantu, nevis 110. pantu. Ražotājiem piešķirtajiem fiskālā atbalsta pasākumiem būtu piemērojams tikai Līguma 107. panta 3. punkts, nevis 110. pants. Pretējā gadījumā visi ražotāju fiskālā atbalsta pasākumi būtu jāattiecina uz produkciju no citām dalībvalstīm. Turklāt Savienības tiesībās nav noteikuma, kas paredzētu, ka dalībvalsts vienā daļā esošajiem ražotājiem sniegtais atbalsts nodokļu atvieglojumu formā būtu jānodrošina arī līdzīgas produkcijas importētājiem no citām dalībvalstīm.

(86)

Apvienotā Karaliste nepiekrīt, ka atbalsts ir nelikumīgs, taču, ja Komisija to atzītu par nelikumīgu, Apvienotā Karaliste uzskata, ka piedziņas rīkojums nebūtu atbilstīgs. Piedziņas rīkojums būtu pretrunā saņēmēju pamatotajiem pieņēmumiem un būtu nesamērīgs.

5.   PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

5.1.   Valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta (bijušais EKL 87. panta 1. punkts) izpratnē

(87)

Līguma 107. panta 1. punktā valsts atbalsts ir definēts kā atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(88)

MMN atvieglojumi tika piešķirti, izmantojot valsts līdzekļus, samazinātas nodokļu likmes veidā uzņēmumiem, kas atrodas noteiktā Apvienotās Karalistes teritorijas daļā (Ziemeļīrijā), tādējādi dodot tiem priekšroku, samazinot izmaksas, kas tiem citādi būtu jāsedz. Atbalsta saņēmēji darbojas minerālo materiālu ieguves vai apstrādāto produktu ražošanas jomā, kas ir saimnieciskas darbības, kurās ietilpst tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(89)

Attiecīgi Komisija Lēmuma par procedūras sākšanu 39. apsvērumā secināja, ka paziņotais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta (bijušais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. panta 1. punkts) izpratnē.

5.2.   Valsts atbalsta novērtējums

5.2.1.   Tiesiskais pamats

(90)

Kā aprakstīts 55. apsvērumā, Komisija secināja, ka atbalsts uzskatāms par nelikumīgu atbalstu un, ievērojot pasākuma vides mērķus, Komisijai būtu jāvērtē pasākuma saderīgums saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, pamatojoties uz atbalsta piešķiršanas laikā spēkā esošo tiesisko pamatu:

a)

2001. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā;

b)

2008. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā – no 2008. gada 2. aprīļa.

(91)

Apvienotā Karaliste uzskata, ka 79.–83. apsvērumā minēto iemeslu dēļ valsts atbalsts nav uzskatāms par nelikumīgu un tas būtu vērtējams, pamatojoties vienīgi uz 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā.

(92)

Komisija saistībā ar to papildus saviem secinājumiem, ko tā norādījusi Lēmumā par procedūras sākšanu, ievērojot Apvienotās Karalistes pausto nostāju, norāda, ka Eiropas Savienības Tiesa konsekventi ir uzskatījusi, ka, apstrīdot pozitīvu Komisijas lēmumu noteiktajā periodā, ko Tiesa atceļ, vispārējie Savienības tiesību principi, un īpaši tiesiskās noteiktības un pamatotu pieņēmumu aizsardzības princips, neliedz Komisijai pasludināt, ka konkrētais atbalsta pasākums ir nelikumīgs un nesaderīgs atbalsta pasākums, un noteikt atlīdzināšanu. Lietā CELF I  (22) Tiesa norādīja, ka “atbalsts, kas ir īstenots pēc pozitīva Komisijas lēmuma, tiek prezumēts kā likumīgs līdz Kopienu tiesas lēmumam par Komisijas lēmuma atcelšanu. Tad šīs tiesas lēmuma datumā saskaņā ar EKL 231. panta pirmo daļu attiecīgais atbalsts tiek uzskatīts par tādu, kas ar atcelto lēmumu nav atzīts par saderīgu, tādējādi šā atbalsta īstenošana ir jāuzskata par nelikumīgu”. Lietā CELF II  (23) Tiesa apstiprina savus secinājumus, norādot, ka “pozitīvs Komisijas lēmums būtībā nevar radīt atbalsta saņēmēja tiesisko paļāvību, ja, pirmkārt, šis lēmums ir ticis apstrīdēts prasību celšanai paredzētajos termiņos un vēlāk Tiesā atcelts un, otrkārt, nav beidzies termiņš prasības celšanai vai prasības celšanas gadījumā Tiesa par to nav pieņēmusi galīgu lēmumu”.

(93)

Tāpēc Komisija joprojām uzskata, ka MMN uzskatāms par nelikumīgu atbalstu. Attiecīgi atbalstam, kas piešķirts pēc 2008. gada 2. aprīļa, ir piemērojamas 2008. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā. Tomēr, pat ja, kā Apvienotā Karaliste apgalvo, MMN atvieglojums būtu uzskatāms par spēkā esošu atbalstu, tas būtu jāpielāgo 2008. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides aizsardzības jomā, kā noteikts pamatnostādņu 200. punktā.

5.2.2.   Līguma 110. panta pārkāpums

(94)

Kā skaidrots 53. un 54. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka, nepiešķirot MMN atvieglojumu produktiem, kas no citām dalībvalstīm tiek importēti uz Ziemeļīriju, būtu pārkāpts Līguma 110. pants.

(95)

Līguma 110. panta pirmajā daļā tiek izslēgtas tādas nacionālās shēmas kā MMN atvieglojuma shēma, kas piemērojama Ziemeļīrijā, paredzot zemāku MMN likmi neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, ko Ziemeļīrijā iegūst ražotāji, kuri ir noslēguši vides līgumus, savukārt identiskiem produktiem, kas tiek importēti no citām dalībvalstīm, nav piemērojama samazinātās likmes shēma, līdz ar to tiem nodoklis tiek piemērots pilnā apmērā (24). Pretēji Apvienotās Karalistes 85. apsvērumā paustajam viedoklim, tas, ka samazinātās likmes shēma ir piemērojama tikai noteiktā teritorijā, nemaina šo interpretāciju. Ja tiktu pieļauti tādi noteikumi, kā paredz Apvienotās Karalistes atvieglojumu shēma, dalībvalstis varētu vienkārši apiet Līguma 110. pantā ietverto nediskriminēšanas principu.

(96)

Eiropas Savienības Tiesa ir konstatējusi (25), kā Apvienotā Karaliste apgalvo, ka “Kopienu tiesības neierobežo katras dalībvalsts brīvību noteiktām, pat EKL 90. panta pirmās daļas nozīmē līdzīgām precēm noteikt diferencētu taksācijas sistēmu”. Taču šāda diferenciācija ir saderīga ar Savienības tiesībām “tikai tad, ja tā ir vērsta uz mērķiem, kas arī paši ir saderīgi ar Līguma prasībām un atvasinātajām tiesībām, un ja tās īstenošanas noteikumi ļauj izvairīties no visām importa no citām dalībvalstīm tiešas un netiešas diskriminācijas formām vai valsts konkurējošo ražojumu aizsardzības”. Attiecībā uz MMN atvieglojumu atšķirīgie noteikumi importētajiem minerālajiem materiāliem ir neapšaubāmi nesaderīgi ar diferenciācijas prasībām, ko izvirzījusi Tiesa.

(97)

Noteicošais princips attiecībā uz Savienības tiesībām ir tāds, ka Līguma principi ir skaidrojami un piemērojami tādējādi, lai sasniegtu to mērķus. Līguma 110. pantā ir paredzēti konkrēti noteikumi attiecībā uz starptautisko nodokļu sistēmu, kas aizliedz dalībvalstīm ieviest diskriminējoša rakstura iekšējos nodokļus. Lai nodokļu pasākums, kas veido atbalstu, būtu spēkā esošs, Komisijai ir jābūt pārliecinātai, ka attiecīgais pasākums, pirmkārt, nepārkāpj Līguma 110. pantu un, otrkārt, atbilst visiem 107. un 108. pantā izvirzītajiem atbilstošajiem nosacījumiem (26). Nav pamata uzskatīt, ka atbalsta pasākums nodokļu atvieglojumu veidā, kas piemērots tikai vienā dalībvalsts daļā, ir izņēmums no šā skaidrojuma.

(98)

Tomēr Komisija ņem vērā, ka Apvienotā Karaliste 2014. gada 1. aprīļa vēstulē ir apņēmusies labot MMN neatbilstību Līguma 110. pantam, atlīdzinot ieņemtās summas, kas ir nesaderīgas ar iekšējo tirgu, saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti (99)–103. apsvērumā. Šā pasākuma ietvaros ietilpst minerālo materiālu iegādes uz Ziemeļīriju no citām dalībvalstīm un kas maksāja pilnu MMN likmi laikposmā, kad darbojās MMN atvieglojumu shēma no 2004. līdz 2010. gadam, lai gūtu labumu no minerālo materiālu nodokļa kredīta 80 % apmērā, kas bija pieejams MMN atvieglojumu shēmā iesaistītajiem Ziemeļīrijas karjeru operatoriem. Piedāvātās shēmas ieviešanas mērķis būtu novērst radušos nevienlīdzību.

(99)

Komisija ņem vērā Apvienotās Karalistes 2012. gada 17. septembra vēstulē sniegto atsauci uz neiespējamību noskaidrot, kuri ārvalstu karjeri pārdeva minerālos materiālus, uz ko attiecās MMN un kas tika importēti un izmantoti Ziemeļīrijā. Tāpat Komisija atzīmē, ka faktiski MMN maksāja nevis ārvalstu karjeri, bet gan importētāji, kas bija reģistrējušies kā nodokļa maksātāji. Tāpēc atbilstoši un konsekventi Komisijas lietu praksei (27) ir tas, ka atlīdzība pienākas organizācijām, kas faktiski maksāja nodokli un virzīja minerālos materiālus piegādes laikā. Piedāvātā shēma ar atpakaļejošu spēku nodrošina, ka ikvienam, kas sniedz pierādījumus par ziņošanu HMRC attiecībā uz MMN pēc pilnas likmes, iegādājoties minerālos materiālus, kas no citām dalībvalstīm tika importēti Ziemeļīrijā laikposmā no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 30. novembrim (“atbilstošais periods”), un kas atbilda noteiktiem vides kritērijiem un īpašiem nosacījumiem, ir tiesības pieprasīt 80 % kredītu par samaksāto nodokli.

(100)

Tā kā shēmai ar atpakaļejošu spēku ir jānodrošina, ka no atlīdzināšanas mehānisma labumu gūst vienīgi tāds minerālo materiālu imports no karjeriem, kas atbilst vienlīdzīgiem vides standartiem, kādi bija izvirzīti Ziemeļīrijas karjeriem, kas atbilda atbalsta saņemšanas kritērijiem, Apvienotajai Karalistei vajadzēja nodrošināt pārbaudes mehānismu. Komisija atzīst, ka, lai shēma ar atpakaļejošu spēku būtu faktiski piemērojama un neradītu nevajadzīgu slogu, Apvienotā Karaliste nepārbaudīs, vai ārvalstu karjeri atbilst tieši tiem pašiem standartiem, kas tika noteikti Ziemeļīrijas karjeriem, jo faktiski tai nebūtu bijis iemesla tā rīkoties, bet gan vismaz tādiem vides standartiem, kas tajā brīdī bija izvirzīti attiecīgajos valstu tiesību aktos, kuri transponēti ar atbilstošajiem Savienības tiesību aktiem. Ziemeļīrijas Vides departaments (VD) nodrošinātu potenciālo pieteicēju vides standartus un īstenotu vienu gadu ilgu reģistrācijas periodu, kas sāktos no Apvienotās Karalistes likumprojekta par atvieglojumu shēmu ar atpakaļejošu spēku publicēšanas dienas.

(101)

Lai pieteicējam būtu tiesības saņemt atvieglojumus, tam būtu jānorāda minerālo materiālu izcelsmes karjers ārpus Apvienotās Karalistes un Ziemeļīrijas Vides departamentā jāpieprasa apliecinājums par to, ka karjers tajā laikā bija nodrošinājis vides standartu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Tad VD konsultētos ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, lai pārliecinātos par piemērojamiem standartiem un atbilstību tiem. Ja VD ir saņēmis apmierinošu informāciju, tad tas izsniedz atbilstības apliecinājumu, kas būtu pieejams HMRC  (28), nodrošinot, ka tam ir nepieciešamā informācija, lai apstrādātu nodokļu atmaksas pieprasījumus. Pieteikumiem par vienu un to pašu karjeru atbilstu viens un tas pats apliecinājums.

(102)

Atmaksas pieteikumos vajadzētu ietilpt šādiem dokumentāriem pierādījumiem: ka minerālie materiāli ir iegādāti no karjera citā dalībvalstī atbilstošajā periodā; ka VD ir sertificējis karjeru; ka tika veikta pilna MMN samaksa; ka nav pieprasīti atvieglojumi citā nolūkā. Iegādes pierādījums var sastāvēt no atbilstošas komerciālās dokumentācijas, kurā norādīts darījuma datums un minerālo materiālu izcelsme. Reģistrēto nodokļu maksātāju minerālo materiālu nodokļu konts varētu kalpot par pierādījumu tam, ka tika veikta MMN pilna samaksa un ka nav pieprasīti citi atvieglojumi. Tā ir nodokļu maksātāju dokumentācijas daļa, tā kā iestādēm tiek iesniegti dati par kopējo nodokļu summu par komerciāli izmantotiem minerālajiem materiāliem, kas apliekami ar nodokli. Komisija atzīst sarežģījumus, ar ko iespējamie pieteicēji varētu saskarties, nodrošinot šādu dokumentāciju, tā kā ir pagājis ilgs laiks kopš MMN atvieglojumu ieviešanas (29). Taču tā ņem vērā, ka Apvienotā Karaliste pieprasa vienīgi pamatotus pierādījumus, kas pieejami atvieglojumiem ar atpakaļejošu spēku, ievērojot to, ka par šādu informāciju nav pieejamas publiskas ziņas.

(103)

Apvienotās Karalistes piedāvātajam pasākumam ar atpakaļejošu spēku ir šādas galvenās iezīmes:

a)

informācija par to tiks plaši izplatīta, tostarp ar reklāmas palīdzību valsts presē Ziemeļīrijā un Īrijas Republikā. Tā kā ārpus Apvienotās Karalistes esošā objektā iegūtu minerālo materiālu nodokļa piemērošanas laiks ir tad, kad minerālie materiāli tiek komerciāli izmantoti, proti, saskaņā ar līgumu piegādāt tos Apvienotajā Karalistē, izmantoti būvniecībā vai sajaukti ar citu vielu, kas nav ūdens, iespējamās kritērijiem atbilstošās organizācijas varētu noskaidrot, balstoties uz nodokļu uzskaites informāciju Ziemeļīrijā. Tāpēc shēmas ar atpakaļejošu spēku publicitātes pasākumos cita starpā ietilps vēstuļu nosūtīšana visiem Ziemeļīrijā reģistrētajiem minerālo materiālu nodokļu maksātājiem, tostarp tiem, kas, iespējams, bija reģistrēti atbilstošajā periodā, bet kas kopš tā laika ir reģistrāciju pārtraukuši;

b)

tiesiskais regulējums tam tiks izstrādāts nākamajā iespējamajā budžeta likumprojektā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas. Apvienotā Karaliste informēja Komisiju, ka darbs pie likumprojekta izstrādes ir uzsākts jau 2014. gadā, jau iesniedzot Komisijai MMN atmaksas veidlapas eksemplāru. Paredzams, ka shēma ar atpakaļejošu spēku varētu stāties spēkā 2015. gada aprīlī vai maijā;

c)

tajā būs paredzēts 1 gadu ilgs periods, lai pieteiktos VD, no dienas, kad likumprojekts ir publicēts, nodrošinot, ka VD ir pietiekami daudz laika, lai veiktu pārbaudes par attiecīgajiem karjeriem;

d)

shēmas ilgums būs 4 gadi no dienas, kad tiesību akts tiks pieņemts (t. i., pēc tam, kad atbilstošais budžeta likums ir saņēmis karalisko piekrišanu);

e)

tam nebūs ierobežojumu attiecībā uz līdzekļu apmēru;

f)

tajā būs ietverti procentu maksājumi attiecīgā nodokļa atmaksas ar atpakaļejošu spēku ietvaros. Procentu likme tiktu aprēķināta saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (30) 9. pantu;

g)

tādējādi tiks nodrošināts, ka maksājumi tiek apstrādāti pēc iespējas ātrāk (konkrētais periods būtu atkarīgs no tā, cik ilgs laiks ir vajadzīgs iestādēm citās dalībvalstīs, lai apstiprinātu to karjeru vides datus, no kuriem minerālie materiāli tika importēti uz Ziemeļīriju).

(104)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Apvienotā Karaliste ir apņēmusies ieviest piemērotu instrumentu, lai novērstu jebkādu diskrimināciju, kas pagātnē varētu būt radusies.

5.2.3.   Novērtējums saskaņā ar 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā

(105)

Kā norādīts 56. apsvērumā, Komisija nevarēja sniegt pozitīvu novērtējumu par MMN atvieglojumiem saskaņā ar 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā, jo tai bija radušās šaubas saistībā ar Līguma 110. pantu. Tā kā Apvienotā Karaliste ieviesīs atbilstošo instrumentu, lai novērstu jebkādu diskrimināciju, kas izriet no minētā pasākuma, Komisija šobrīd var secināt, ka pasākums ir savienojams ar iekšējā tirgus prasībām, pamatojoties uz 2001. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā.

(106)

Komisija ņem vērā BAA iesniegtās piezīmes attiecībā uz pasākuma novērtējumu Lēmumā par procedūras sākšanu, kā arī Apvienotās Karalistes iesniegtās piezīmes šajā jautājumā. Komisija konstatē, ka nav sniegti jauni argumenti, ko Komisija jau nebūtu ņēmusi vērā, kā arī nav iemeslu grozīt Lēmumā par procedūras sākšanu sniegto novērtējumu.

5.2.4.   Novērtējums saskaņā ar 2008. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā

(107)

Komisija Lēmumā par procedūras sākšanu novērtēja pasākuma saderīgumu ar iekšējo tirgu atbilstoši 2008. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā. Komisijas novērtējums visos jautājumos bija pozitīvs, izņemot atbilstību 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 158. punkta c) apakšpunktam, t. i., vajadzības kritērijam, kas nosaka, ka MMN izraisītu būtisku ražošanas izmaksu pieaugumu nebija iespējams iekļaut pārdošanas cenās tādējādi, lai rezultātā MMN atvieglojumu saņēmējiem Ziemeļīrijā nerastos būtisks pārdošanas apjoma samazinājums.

(108)

Komisija Lēmumā par procedūras sākšanu norādīja, ka Apvienotā Karaliste nebija atbilstoši ņēmusi vērā ietekmi, ko uz vidējo cenu pieaugumu Ziemeļīrijā radīja apstāklis, ka no minerālajiem materiāliem ražotu apstrādāto produktu ražotāji nekad nebija maksājuši MMN pilnā apmērā, salīdzinot ar vidējo cenu pieaugumu Lielbritānijā 2001. gadā un pēc MMN ieviešanas – 2002. gadā. Apvienotā Karaliste šobrīd ir sniegusi aplēses par šādu apstrādāto produktu ietekmi uz datiem, un tās liecina, ka cenu pieaugums norāda uz neiespējamību iekļaut MMN izmaksas pārdošanas cenās (sk. 46. apsvērumu).

(109)

Turklāt attiecībā uz argumentu par pārdošanas apjomu samazināšanos Komisija norādīja, ka Apvienotā Karaliste nav sniegusi skaidrojumu par minerālo materiālu tirgu attīstību Ziemeļīrijā pēc 2002. gada. Iesniegtie dati liecināja par ražošanas apjomu pieaugumu no 2004. gada līdz 2007. gadam. Kā norādīts 47.–49. apsvērumā, ir iesniegti dati par Ziemeļīrijas minerālo materiālu ražotāju tipisku izlasi, ietverot ziņas par ražošanas tendencēm. Taču šķietami tās lielā mērā atbilst būvniecības tendencēm, kuras būtiski ietekmēja ekonomikas lejupslīde 2008. gadā, līdz ar to tās nav pilnībā pamatotas, lai tās attiecinātu uz pārdošanas apjomu sarukumu MMN ieviešanas rezultātā.

(110)

Tāpat Komisija Lēmumā par procedūras sākšanu norādīja, ka nebija iesniegti dati, kas pamatotu apgalvojumu, ka izmaksu pieaugums ir ietekmējis operatoru apgrozījumu un samazinājis to peļņu. Neraugoties uz lielajiem sarežģījumiem, kas bija jāpārvar, lai iegūtu atbilstošo informāciju, Apvienotā Karaliste tādu sniedza, lai pamatotu minēto apgalvojumu, kā aprakstīts 2.3.4.–2.3.7. sadaļā. Tāpat Apvienotā Karaliste sniedza informāciju, kas liecināja par lielo konkurenci, ar ko nākas sastapties Ziemeļīrijas minerālo materiālu ražotājiem, un par nelielajām iespējām palielināt cenas, jo pastāv plašs savstarpēji aizvietojamu produktu piedāvājumus, tirgus vertikālās integrācijas trūkums, liels skaits ražotāju, kam pieder maza tirgus daļa (sk. 34.–40. apsvērumu).

(111)

Tāpat Komisija Lēmumā par procedūras sākšanu atzīmēja, ka pieprasījuma cenu elastīguma dati liecināja par to, ka pieprasījums varētu būt neelastīgs. Šobrīd Apvienotā Karaliste ir parādījusi, ka atbilstošie dati attiecās uz Apvienoto Karalisti kopumā un nav uzskatāms, ka tie ir piemērojami Ziemeļīrijai atsevišķi. Komisija atzīst Apvienotās Karalistes skaidrojumu, ka nav iespējams aprēķināt konkrētu Ziemeļīrijas tirgus elastīgumu.

(112)

Komisija atzīmē, ka saskaņā ar BAA piezīmi par to, ka Apvienotās Karalistes ekonomiskie dati, kas norādīti Lēmuma par procedūras sākšanu 21., 22. un 23. apsvērumā, nav ticami un, iespējams, ir maldinoši, Apvienotā Karaliste sniedza sīkāk izstrādātus papildu datus (27. apsvērums) par minerālo materiālu cenām Ziemeļīrijā un Lielbritānijā. Dati parāda, ka pilnas likmes MMN patiešām būtu veidojis daudz lielāku pārdošanas cenas daļu jau tāpat novājinātā tirgū.

(113)

Komisija papildus aplūkoja iemeslus, kāpēc MMN Lielbritānijā varēja iekļaut pārdošanas cenā, taču Ziemeļīrijā tas nebija iespējams. Saistībā ar to Komisija atzīst Apvienotās Karalistes novērtējumu, kā aprakstīts 34.–40. apsvērumā, ko savā ziņojumā par Minerālajiem materiāliem ir apliecinājis OFT  (31), proti, ka Ziemeļīrijas minerālo materiālu tirgus ir no Lielbritānijas atšķirīgs ģeogrāfiskais tirgus un ka Ziemeļīrijas minerālo materiālu ražotājiem varētu būt mazāka līdzekļu rezerve, lai nodokļa izmaksas pilnā apmērā iekļautu pārdošanas cenās.

(114)

Tāpat Komisija norāda, ka Ziemeļīrijā cenas pieauguma amplitūdu lielā mērā ierobežo augstākas ražošanas izmaksas, kas konstatējamas daudzos apgabalos. Apvienotā Karaliste parādīja, ka dati, ko sniedza četri no pieciem lielākajiem nozares uzņēmumiem, liecināja, ka peļņa jau tāpat ir ārkārtīgi maza un daudzi karjeri vairākus gadus strādā ar zaudējumiem, jo izmaksas par elektroenerģiju un plānošanas atļaujām ir augstākas (sk. 25. apsvērumu).

(115)

Komisija norāda, ka, lai arī Apvienotās Karalistes sniegtie un 2.3.6. sadaļā aplūkotie dati nav sniegti gadu un minerālo materiālu veida griezumā, tie liecina par to, ka minerālo materiālu nozare Ziemeļīrijā piedzīvoja lietu tirdzniecības riskantumu, kopumā pārsniedzot 10 % un sasniedzot pat 24,25 %. Kā norādījusi Apvienotā Karaliste, nedeklarētā importa no Ziemeļīrijas dēļ tirdzniecības riskantums varētu būt pat daudz lielāks. Līdzšinējā praksē (32) Komisija ir uzskatījusi, ka tirdzniecības riskantums virs 10 % uzskatāms par risku attiecīgās nozares konkurētspējai. Turklāt Komisija atzīst, ka augsts tirdzniecības riskantums kombinācijā ar nelielām tirgus daļām neļauj būtiskas papildu izmaksas iekļaut pārdošanas cenā (33), vienlaikus nezaudējot pārdošanas apjomus.

(116)

Taču Komisija atzīmē, ka dati par asfaltu un smilti neliecina par tādu tendenci un šo materiālu tirdzniecības riskantums ir ievērojami zemāks. Smilts un asfalts neatbilst tādām pašām tendencēm kā citi neapstrādāti vai apstrādāti minerālie materiāli. Kopumā statistika liecina par importa un eksporta apjomu samazināšanos. Savukārt smilts un asfalta importa apjoms pēdējos gados ir divkāršojies. Tas, protams, ietekmē tirdzniecības riskantuma aprēķinus. Ir jāatzīmē, ka uz importētajiem apstrādātajiem minerālajiem materiāliem MMN neattiecās, kas nozīmē, ka pēc MMN atvieglojuma atcelšanas, kad Ziemeļīrijas asfaltam bija piemērojams MMN pilnā apmērā, importētais asfalts automātiski kļuva daudz lētāks. Tāpēc, iespējams, šī cenu starpība ietekmēja importa tendences.

(117)

Turklāt Komisija norāda, ka minerālo materiālu tirgus visa veida neapstrādātiem minerālajiem materiāliem pārstāv vienu un to pašu produktu tirgu. Tas tā ir, pateicoties dažādo neapstrādāto minerālo materiālu savstarpējai aizvietojamībai, un OFT to ir apliecinājis 2012. gada ziņojumā (34), kad tas novērtēja minerālo materiālu (neapstrādāto minerālo materiālu), cementa un gatavā maisījuma betona tirgus un atsevišķi nenodalīja minerālo materiālu tirgu. Tāpēc Komisija secina, ka atšķirīgie tirdzniecības riskantuma līmeņi smiltij un asfaltam, salīdzinot ar citiem minerālo materiālu veidiem, nav attiecināmi uz to novērtējumu, tā kā, pirmkārt, smilts un asfalts ir aplūkoti kopā, lai arī tie pieder atšķirīgiem produktu tirgiem (smilts – pirmās kategorijas šķembu minerālajiem materiāliem, savukārt asfalts – apstrādātiem minerālajiem materiāliem), un, otrkārt, datus ietekmē importa tendences, kas, iespējams, attiecas uz asfaltu.

(118)

Noslēgumā Komisija uzskata, ka šobrīd Apvienotā Karaliste ir parādījusi, ka MMN radītu būtisku ražošanas izmaksu pieaugumu nav bijis iespējams iekļaut pārdošanas cenās, vienlaikus būtiski nesamazinoties pārdošanas apjomiem, un ka ir nodrošināta atbilstība saderīguma nosacījumam, kas paredzēts 2008. gada Pamatnostādņu par atbalstu vides jomā 158. punkta c) apakšpunktā.

(119)

Līdz ar to Komisija sniedz pozitīvu novērtējumu par pasākuma saderību ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbilstoši 2008. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā.

6.   NOSLĒGUMS

(120)

Kā skaidrots Lēmuma par procedūras sākšanu 40. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka Apvienotā Karaliste Ziemeļīrijā bija nelikumīgi īstenojusi grozīto MMN atvieglojumu, tādējādi pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu. Taču, ievērojot pasākuma ar atpakaļejošu spēku saistības, ko uzņēmusies Apvienotā Karaliste, Komisija atzīst grozītos atvieglojumus no MMN par saderīgiem ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbilstoši 2008. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Grozītais atvieglojums no minerālo materiālu nodokļa, ko Apvienotā Karaliste īstenojusi laikposmā no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 30. novembrim, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē ar nosacījumu, ka Apvienotā Karaliste pilda 2. pantā norādītās apņemšanās.

2. pants

1.   Lai novērstu diskrimināciju, ar ko saskārušies uzņēmumi, kuri importēja minerālos materiālus uz Ziemeļīriju, maksājot minerālo materiālu nodokli pilnā apmērā, bez iespējas gūt labumu no grozītajiem Ziemeļīrijā piemērotā nodokļa atvieglojumiem, Apvienotās Karalistes iestādes īstenos mehānismu, lai ar atpakaļejošu spēku atlīdzinātu 80 % no nodokļiem, kas tika pilnā apmērā iekasēti no minerālo materiālu importētājiem Ziemeļīrijā laikposmā no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 30. novembrim.

2.   Atlīdzības mehānismā ir paredzēts vienu gadu ilgs reģistrācijas periods Ziemeļīrijas Vides departamentā, sākot no likumprojekta publikācijas dienas. Atlīdzības mehānisma darbība turpināsies četrus gadus no tā spēkā stāšanās dienas.

3.   Atlīdzības mehānisma tiesiskais regulējums tiks izstrādāts nākamajā iespējamajā budžeta likumprojektā pēc šā lēmuma pieņemšanas.

4.   Atlīdzības mehānismā netiks ierobežots līdzekļu apmērs, un tajā ietilps procentu maksājumi atbilstoši likmei, kas aprēķināta saskaņā ar 9. pantu 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 659/1999.

5.   Apvienotā Karaliste plaši izplatīs informāciju par atlīdzības mehānismu, tostarp ar reklāmas palīdzību valsts presē Ziemeļīrijā un Īrijas Republikā.

3. pants

Viena gada laikā kopš šā lēmuma paziņošanas dienas Apvienotā Karaliste informēs Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību lēmumam.

Tai jānosūta Komisijai ikgadējie pārskati par 2. pantā minēto atlīdzības procedūru, sākot no dienas, kad šis lēmums ir ticis paziņots, līdz 2. panta 2. punktā minētā četru gadu ilgā perioda beigām.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2014. gada 4. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV C 245, 24.8.2011., 10. lpp., ar kļūdu labojumu OV C 328, 11.11.2011., 11. lpp.

(2)  Minerālo materiālu nodokļa pakāpeniska ieviešana.

(3)  OV C 133, 5.6.2002., 11. lpp.

(4)  OV C 81, 2.4.2005., 4. lpp.

(5)  2010. gada 9. septembra spriedums lietā T-359/04 British Aggregates u. c./Komisija (Krājums 2010, II-04227. lpp.).

(6)  Turpat, [1].

(7)  MMN piemēro importētiem neapstrādātiem minerālajiem materiāliem, taču ne importētos apstrādātos produktos esošiem minerālajiem materiāliem.

(8)  2008. gada 2. aprīlī, t. i., dienā, kad stājās spēkā 2008. gada Pamatnostādnes par atbalstu vides jomā, MMN apmērs bija GBP 1,95 par tonnu.

(9)  OV C 37, 3.2.2001., 3. lpp.

(10)  MMN pilnā apmērā tiek piemērots Ziemeļīrijā iegūtiem minerālajiem materiāliem, kas tiek nosūtīti uz jebkuru piegādes vietu Lielbritānijā. Tādi paši nosacījumi attiecās arī uz minerālajiem materiāliem, kas iegūti Ziemeļīrijā un izmantoti tādu apstrādāto produktu ražošanā, kuri tiek nosūtīti uz Lielbritāniju. Tādējādi tika panākts, ka minerālajiem materiāliem un apstrādātiem produktiem no Ziemeļīrijas nepiemita lielāka konkurētspēja Lielbritānijas tirgū.

(11)  Apvienotā Karaliste šo informāciju iesniedza, lai būtu iespējams veikt pasākuma novērtēšanu, pamatojoties uz 2008. gada Pamatnostādnēm par atbalstu vides jomā. Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un investīciju departamenta (DETI) 2009. gada Paziņojums par minerāliem.

(12)  Izplatīšanas izmaksas ir atkarīgas no pārvadāšanas attāluma – piegādes izmaksas ir GBP 0,15–0,20 par tonnu uz jūdzi, piegādājot minerālos materiālus 10–15 jūdžu attālumā atkarībā no vietējiem apstākļiem.

(13)  Dati par Ziemeļīriju iegūti no Ziemeļīrijas Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un investīciju departamenta Ikgadējā minerālu pārskata, savukārt dati par Lielbritāniju – no Nacionālā statistikas biroja (ONS) apkopotās informācijas Ikgadējā iegūto minerālu pārskatā.

(14)  Komercnoslēpums.

(15)  Nedaudzu lielo uzņēmumu koncentrācija un to darbības vertikālā integrācija Godīgas tirdzniecības birojam (OFT) tika minēta kā daži no iemesliem attiecībā uz minerālo materiālu, cementa un betona tirgiem saistībā ar šo tirgu izskatīšanu Konkurences komisijā 2011. gada augustā. Šajā pašā lietā OFT nošķir Ziemeļīrijas tirgu no Apvienotās Karalistes vispārējā tirgus tā īpašību dēļ. Tāpat OFT uzskatīja, ka Ziemeļīrijas minerālo materiālu tirgus nerada tādas pašas bažas attiecībā uz konkurenci kā Apvienotās Karalistes kopējais tirgus.

(16)  Šie dati pamatā balstās uz organizācijas Grant Thornton 2012. gadā publicēto ziņojumu InterTradeIreland, un dati ir projicēti nākotnē un pagātnē saskaņā ar Ziemeļīrijas kopējā būvniecības apjoma ikgadējām procentuālajām izmaiņām. Nozares galvenie ražotāji ir apliecinājuši, ka šie dati uzskatāmi par pamatotām aplēsēm.

(17)  Apvienotā Karaliste norādīja, ka asfalta produktu un smilts imports strauji pieauga 2011.–2012. gadā pēc MMN atcelšanas 2010. gadā. Taču sakarā ar HMRC izpaušanas noteikumiem grūti noteikt, cik lielā mērā šāds pieaugums ir attiecināms uz smilti un cik – uz apstrādātiem asfalta produktiem. Tomēr ir iespējams, ka liela daļa pieauguma ir attiecināma uz apstrādātiem asfalta produktiem, kas tika importēti no Īrijas Republikas. Importējot smilti uz Apvienoto Karalisti, uz to attiecas MMN, savukārt uz apstrādātiem asfalta produktiem tas neattiecas, līdz ar to apstrādātu asfalta produktu ražotāji varētu gūt labumu no zemākām ražošanas izmaksām un būt konkurētspējīgāki tajā pašā tirgū Ziemeļīrijā nekā vietējās izcelsmes asfalta ražotāji.

(18)  Komisijas paziņojums par to noteikumu noteikšanu, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (OV C 119, 22.5.2002., 22. lpp.).

(19)  Kopienas 2008. gada Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (OV C 82, 1.4.2008., 1. lpp.).

(20)  Sk. http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20140402142426/http://www.oft.gov.uk/OFTwork/markets-work/aggregates/, skatīts 2014. gada 18. jūlijā.

(21)  Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai [tagad – Līguma 108. pants] (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.).

(22)  Spriedums lietā C-199/06 – CELF un ministre de la Culture un de la Communication (Krājums 2008, I-00469. lpp., 63. punkts).

(23)  Spriedums lietā C-1/09 – CELF un ministre de la Culture un de la Communication (Krājums 2010, I-02099. lpp., 45. punkts). Sk. arī spriedumu lietā T-116/01 – P & O European Ferries (Vizcaya)/Komisija (Recueil 2003, II-02957. lpp., 205. punkts).

(24)  Sk. spriedumu lietā C-221/06, Stadtgemeinde Frohnleiten un Gemeindebetriebe Frohnleiten (Krājums 2007, I-09643. lpp., 56.–73. punkts).

(25)  Turpat, 22.

(26)  E. Szyszczak, Research Handbook on European State Aid Law, Edward Elgar Publishing Limited, UK, 2011., 287. lpp.

(27)  Lēmums C-43/02 (ex NN 75/01) – Luksemburga, C-7/05 – Slovēnija, NN 162/A/2003 un N 317/A/2006 – Austrija, C-4/09 (ex N 679/97) – Francija.

(28)  HMRC vadīja nodokļu un atvieglojumu shēmu.

(29)  Uzņēmumiem Apvienotajā Karalistē parasti ir noteikta prasība minerālo materiālu nodokļu mērķiem saglabāt nodokļu dokumentāciju sešus gadus.

(30)  Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).

(31)  Minerālie materiāli – OFT iemesls nodot Konkurences komisijai izskatīšanai tirgus situāciju no 2012. gada janvāra

(32)  Lēmums N 327/08 – Dānija, 64. apsvērums.

(33)  Turpat, 30, 66. apsvērums.

(34)  Turpat, 28.