4.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 207/1

(1)

Dohas klimata pārmaiņu konferencē, kas notika 2012. gada decembrī, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola (“Kioto protokols”) līgumslēdzējas puses pieņēma Dohas grozījumu, ar ko nosaka Kioto protokola otro saistību periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“Dohas grozījums”). Ar Dohas grozījumu tiek grozīts Kioto protokola B pielikums, nosakot papildu juridiski saistošas klimata pārmaiņu mazināšanas saistības minētajā pielikumā uzskaitītajām līgumslēdzējām pusēm otrajā saistību periodā un grozot un precizējot noteikumus par to, kā otrajā saistību periodā īsteno līgumslēdzēju pušu klimata pārmaiņu mazināšanas saistības.

(2)

Savienība un tās dalībvalstis Dohas grozījumam piekrita kā daļai no paketes, ar kuru Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (“Konvencija”) līgumslēdzējas puses vienojās līdz 2015. gada beigām pieņemt protokolu, citu juridisku instrumentu vai saskaņotu dokumentu ar juridisku spēku saskaņā ar Konvenciju un piemērojamu visām līgumslēdzējām pusēm, kam būtu jāstājas spēkā un jātiek īstenotam no 2020. gada. Patlaban par šo juridiski saistošo instrumentu notiek sarunas Durbanas Pastiprinātas rīcības platformas ad hoc darba grupā.

(3)

Dohas grozījums ir jāapstiprina Kioto protokola līgumslēdzējām pusēm, un attiecībā uz tām līgumslēdzējām pusēm, kuras būs to apstiprinājušas, šis grozījums stāsies spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad Konvencijas Depozitārijs būs saņēmis apstiprināšanas dokumentu no vismaz trīs ceturtdaļām Kioto protokola līgumslēdzēju pušu. Lai Dohas grozījums stātos spēkā, kopā ir vajadzīgi 144 apstiprināšanas dokumenti.

(4)

Padome 2012. gada 9. marta secinājumos vienojās Savienībai un tās dalībvalstīm ierosināt kopīgas kvantitatīvas emisiju samazināšanas saistības 20 % apmērā Kioto protokola otrajam saistību periodam. Minētās saistības tika noteiktas, pamatojoties uz kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuras saskaņā ar klimata un enerģētikas paketi ir atļautas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam (2).

(5)

Saskaņā ar šo pieeju Padome arī vienojās, ka atsevišķu dalībvalstu emisiju samazināšanas pienākumi nepārsniedz Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus un ka saistības nosaka, pamatojoties uz dalībvalstu bāzes gada emisiju summu saskaņā ar Kioto protokolu. Tādēļ Dohas konferencē par klimata pārmaiņām Savienība un tās dalībvalstis vienojās par kvantitatīvām emisiju samazināšanas saistībām, ar ko otrajā saistību periodā to vidējās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek ierobežotas līdz 80 % no bāzes gada emisiju summas. Tas ir atspoguļots Dohas grozījumā.

(6)

Atbilstīgi Padomes 2012. gada 9. marta secinājumiem Savienība un tās dalībvalstis arī piedāvāja līdz 2020. gadam panākt 30 % samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gadu kā daļu no pasaules mēroga un visaptveroša nolīguma laikposmam pēc 2012. gada ar noteikumu, ka citas attīstītās valstis uzņemas līdzīgus emisiju samazinājumus un jaunattīstības valstis sniedz adekvātu ieguldījumu saskaņā ar saviem pienākumiem un attiecīgajām spējām. Minētais piedāvājums ir atspoguļots arī Dohas grozījumā.

(7)

Savienībai un tās dalībvalstīm noteiktie mērķrādītāji ir izklāstīti zemsvītras piezīmē Dohas grozījumā, kur norādīts, ka minēto mērķrādītāju pamatā ir sapratne, ka tos saskaņā ar Kioto protokola 4. pantu kopīgi izpildīs Eiropas Savienība un tās dalībvalstis. Pieņemot Dohas grozījumu, Savienība, tās dalībvalstis, Horvātija un Islande sniedza arī kopīgu paziņojumu, kurā pausts nodoms otrajā saistību periodā saistības pildīt kopīgi. Šis paziņojums ir atspoguļots konferences ziņojumā un atkārtots Padomes 2012. gada 17. decembra secinājumos.

(8)

Lemjot par savu saistību kopīgu izpildi atbilstīgi Kioto protokola 4. pantam, Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar minētā panta 6. punktu un atbilstīgi Kioto protokola 24. panta 2. punktam ir solidāri atbildīgas par savu Kioto protokola 3. panta 1.a punktā minēto kvantitatīvo emisiju samazināšanas saistību izpildi. Līdz ar to saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu dalībvalstīm individuāli un kopīgi ir pienākums veikt visus vajadzīgos vispārējos vai īpašos pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Savienības iestāžu rīcības, sekmēt minētās saistības izpildi un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kuri varētu apdraudēt tās izpildi.

(9)

Tajā pašā paziņojumā Savienība, tās dalībvalstis, Horvātija un Islande saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 1. punktu, kas ļauj līgumslēdzējām pusēm kopīgi izpildīt savas Kioto protokola 3. pantā paredzētās saistības, norādīja arī to, ka Kioto protokola 3. panta 7.b punkts tiks piemērots kopējam noteiktajam daudzumam saskaņā ar nolīgumu par Savienības, tās dalībvalstu, Horvātijas un Islandes saistību kopīgu izpildi un nevienai dalībvalstij, Horvātijai vai Islandei to nepiemēros individuāli. Padome 2009. gada 15. decembra sanāksmē atzinīgi novērtēja Islandes lūgumu otrajā saistību periodā savas saistības pildīt kopīgi ar Savienību un tās dalībvalstīm un aicināja Komisiju nākt klajā ar ieteikumu sākt nepieciešamās sarunas par nolīgumu ar Islandi, kurš atbilstu Savienības klimata un enerģētikas paketē izklāstītajiem principiem un kritērijiem. Minētās līdzdalības kārtība ir izklāstīta Nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā (3) (“Nolīgums ar Islandi”).

(10)

Kioto protokola 4. pantā ir noteikts, ka līgumslēdzējām pusēm, kas vienojas kopīgi izpildīt savas Kioto protokola 3. pantā noteiktās saistības, attiecīgais emisiju līmenis, kas iedalīts katrai līgumslēdzējai pusei, jānorāda attiecīgajā kopīgās izpildes nolīgumā. Kioto protokolā ir noteikts, ka kopīgas izpildes nolīguma līgumslēdzējām pusēm ir jāpaziņo Konvencijas sekretariātam par minētā nolīguma noteikumiem savu ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentu deponēšanas dienā.

(11)

Saskaņā ar Konvenciju un Kioto protokolu dalībvalstis ir galvenās atbildīgās par savām emisijām. Lai atvieglotu uzskaiti un atbilstību otrajā saistību periodā, tās ir apņēmušās Savienībai uzticēt pārvaldīt daļu no tām noteiktā daudzuma vienībām, izveidojot Savienībai noteikto daudzumu.

(12)

Atbilstīgi spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem attiecīgais emisiju līmenis, kas iedalīts Savienībai, aptver siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (4), ciktāl uz minētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām attiecas Kioto protokola A pielikums.

(13)

Dalībvalstu un Islandes attiecīgie emisiju līmeņi aptver siltumnīcefekta gāzu emisijas pa avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās to teritorijās, ja uz minētajiem avotiem un piesaistītājsistēmām neattiecas Direktīva 2003/87/EK, bet attiecas Kioto protokols. Tas ietver visas emisijas no avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās, kas rodas no cilvēka ietekmētas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) darbībām, uz kurām attiecas Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punkts, un ko attiecīgās dalībvalstis un Islande uzskaita, kā arī visas slāpekļa trifluorīda (NF3) emisijas.

(14)

Jebkādas neto emisijas no LULUCF un NF3 kādā dalībvalstī var kompensēt no minētās dalībvalsts mērķrādītāju pārsniegšanas citos sektoros, kas nav aptverti ar Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu vai izmantojot Kioto protokola elastības mehānismus. Dalībvalsts var izmantot arī emisijas tiesību pārpalikumu, kas pārcelts no pirmā saistību perioda un ko tur tās iepriekšējā perioda pārpalikuma rezervē (PPSR), lai segtu emisijas no LULUCF un NF3, ciktāl tās emisijas pārsniedz tai noteikto daudzumu. Ja atklāsies, ka par spīti emisiju ierobežošanas nolūkā īstenotai stingrai politikai kādā dalībvalstī joprojām rodas ievērojamas neparedzētas neto emisijas no LULUCF un NF3, Komisijai būtu jāapsver citas iespējas, lai palīdzētu šādai dalībvalstij.

(15)

Saskaņā ar Padomes 2012. gada 9. marta secinājumiem un Savienības un tās dalībvalstu piedāvājumu otrajā saistību periodā uzņemties 80 % mērķi dalībvalstu emisiju līmeņi ir vienādi ar gada emisiju sadales kopējo apjomu laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, kas noteikts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 406/2009/EK (5). Minētais daudzums atbilstīgi Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Ceturtajā novērtējuma ziņojumā minētajām globālās sasilšanas potenciāla vērtībām tika noteikts saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2013/162/ES (6) II pielikumu un koriģēts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/634/ES (7). Islandei emisiju līmenis tika noteikts Nolīgumā ar Islandi.

(16)

Saskaņā ar 11. apsvērumu otrā saistību perioda beigās Savienības reģistrā pieejamās noteiktā daudzuma vienības būtu jāatgriež dalībvalstu reģistros pēc tam, kad Savienība ir izpildījusi savu pienākumu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013 (8) 11. panta 3. punktā, un neskarot minētās regulas 10. panta 7. punktu. Atgriezto noteiktā daudzuma vienību sadale attiecas vienīgi uz Dohas grozījuma ratifikācijas īpašajiem apstākļiem, un tā nav piemērojama pasākumu sadalījumam starp dalībvalstīm citās situācijās ne starptautiskā, ne Savienības līmenī un to neskar.

(17)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 dalībvalstīm ir jāziņo verificēto emisiju, par kurām iekārtas un operatori ziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, faktiskais vai aplēstais sadales apjoms pa valsts siltumnīcefekta gāzu pārskata avotu kategorijām, ja iespējams, un šo verificēto emisiju attiecība pret kopējām paziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisijām šajās avotu kategorijās. Tas ļauj dalībvalstīm atsevišķi ziņot par tām emisijām, uz kurām attiecas pašu valstu emisiju līmeņi. Savienības ziņojuma sadaļā, kas attiecas uz Savienībai noteikto daudzumu, būtu jānorāda, kāds emisiju apjoms, uz ko attiecas Savienībai noteiktais daudzums, bijis katrā dalībvalstī.

(18)

Pušu konferencē, kas bija organizēta kā Kioto protokola Pušu sanāksme, tika nolemts, ka katrai līgumslēdzējai pusei ar saistībām, kas uzskaitītas otrajā saistību periodā, būtu līdz 2015. gada 15. aprīlim jāiesniedz Konvencijas sekretariātam ziņojums, lai atvieglotu tai noteiktā daudzuma aprēķināšanu. Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums, lai atvieglotu Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei kopējā noteiktā daudzuma aprēķināšanu. Komisijai, dalībvalstīm un Islandei savi ziņojumi būtu jāiesniedz līdz 2015. gada 15. aprīlim, kas ļaus aprēķināt tām noteiktos daudzumus atbilstīgi to emisiju līmeņiem, kuri uzskaitīti šā lēmuma I pielikumā.

(19)

Lai uzsvērtu Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos nodrošināt Dohas grozījuma savlaicīgu stāšanos spēkā, Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei būtu jācenšas to ratificēt ne vēlāk kā 2015. gada trešajā ceturksnī.

(20)

Dohas grozījums būtu jāapstiprina Savienības vārdā,

a)

vienu sesto daļu no Savienības pārpalikuma piešķir tām dalībvalstīm – proporcionāli to pārsniegumam tonnās –, kuras līdz otrā saistību perioda beigām savas kopējās vidējās gada emisijas ir samazinājušas vairāk nekā par 20 % attiecībā pret savu individuālo bāzes gadu vai Kioto protokola laikposmu;

b)

vienu trešo daļu no Savienības pārpalikuma piešķir tām dalībvalstīm – proporcionāli to pārsniegumam tonnās –, kuras saņem pārskaitījumus saskaņā ar a) apakšpunktu un kuru IKP uz vienu iedzīvotāju (IKP 2013. gadā, kas izteikts euro tirgus cenās) ir mazāks par 60 % no Savienības vidējā līmeņa;

c)

vienu trešo daļu no Savienības pārpalikuma piešķir visām dalībvalstīm proporcionāli to kopējiem emisiju līmeņiem, kas izklāstīti šā lēmuma I pielikuma 1. tabulā;

d)

vienu sesto daļu no Savienības pārpalikuma piešķir tām dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju (IKP 2013. gadā, kas izteikts euro tirgus cenās) ir mazāks par 90 % no Savienības vidējā līmeņa, proporcionāli to kopējiem emisiju līmeņiem, kas izklāstīti šā lēmuma I pielikuma 1. tabulā.