8.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 407/8

(1)

starptautiskā sabiedrība saskaras ar iepriekš nepieredzētu bēgļu krīzi, kuras risināšanai vajadzīga solidaritāte, kopības izjūta un efektivitāte. Problēmas ir kopīgas un risinājumi ir jākoordinē.

(2)

Turcijas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ tā ir pirmā nozīmīgā uzņemšanas un tranzītvalsts migrantiem un līdz 2015. gada beigām būs uzņēmusi vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju un bēgļu, kas ir vislielākais skaits pasaulē. Turcija pieliek ievērojamas pūles ar mērķi sniegt apjomīgu humāno palīdzību un atbalstu nepieredzētam un aizvien pieaugošam patvērumu meklējošo cilvēku skaitam un šīs krīzes risināšanai jau ir iztērējusi vairāk nekā septiņus miljardus euro no saviem līdzekļiem.

(3)

Turcija un ES ir apņēmušās risināt un pārvarēt pašreizējās problēmas saskaņoti. Tādēļ, lai risinātu ar bēgļu krīzi un migrācijas pārvaldību saistītās problēmas, tika pieņemts politikas dokuments, kas atspoguļo Eiropas Savienības un Turcijas Republikas kopīgo apņemšanos pastiprināt sadarbību attiecībā uz atbalstu sīriešiem, kuriem piemērota pagaidu aizsardzība, un attiecībā uz migrācijas pārvaldību ar mērķi pārvarēt krīzi saskaņoti (turpmāk “ES un Turcijas kopīgais rīcības plāns”) un ko Turcija apstiprināja ad referendum2015. gada 15. oktobrī. Eiropas Padome tajā pašā dienā savos secinājumos atzinīgi novērtēja “ES un Turcijas kopīgo rīcības plānu kā daļu no tādas visaptverošas sadarbības, kas balstīta dalītā atbildībā, savstarpējās saistībās un to izpildē”, un norādīja, ka “ES un tās dalībvalstis izveidotā satvara ietvaros ir gatavas pastiprināt sadarbību ar Turciju un būtiski palielināt savas politiskās un finanšu saistības”.

(4)

Kā paredzēts ES un Turcijas kopīgajā rīcības plānā, ES ilgtspējīgā un tiešā veidā ir jārod ievērojami jauni finanšu resursi, lai palīdzētu Turcijai risināt jaunās vajadzības un problēmas, kas saistītas ar to, ka valstī atrodas sīrieši, kam piešķirta pagaidu aizsardzība. Līdzekļi būtu jāsavāc viselastīgākajā un ātrākajā veidā. Prioritātes un jomas, kurās tie būtu jāpiešķir, būtu jānosaka, apspriežoties ar Turcijas iestādēm, izņemot attiecībā uz darbībām, kuras nodrošina tūlītēju humāno palīdzību. Prioritāte tiks piešķirta tūlītējai humānai, attīstības un cita veida palīdzībai bēgļiem un uzņēmējām kopienām, kā arī valsts un vietējām iestādēm, kas pārvalda un risina bēgļu plūsmu radītās sekas.

(5)

Eiropas Savienība un dalībvalstis kopš Sīrijas konflikta sākuma no saviem budžetiem ir piešķīrušas 3,6 miljardus euro (aptuveni 1,6 miljardus euro no Savienības budžeta un 2,0 miljardus no dalībvalstīm), šādi kļūstot par pasaulē galvenajām šīs krīzes seku risināšanā iesaistītajām līdzekļu devējām. Šī palīdzība ir devusi iespēju nekavējoties sniegt humāno palīdzību un veicināt valsts un vietējās spējas sniegt pakalpojumus tiem, ko skārusi krīze (izglītība, veselība, pamata pakalpojumi, piemēram, ūdens un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi, atbalsts iztikas līdzekļu jomā). Tomēr dažādi Eiropas Savienības instrumenti un dalībvalstu programmas darbojas paralēli, izmantojot dažādus divpusējus kanālus (Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aģentūras, nevalstiskas organizācijas, valstu aģentūras, uzņēmējas valsts valdības).

(6)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) Piektās daļas III sadaļā cita starpā minēta attīstības sadarbība ar trešām valstīm un humānā palīdzība. Saskaņā ar LESD 4. panta 4. punktu Savienības kompetences īstenošana šajās jomās nenozīmē, ka dalībvalstis nevar izmantot savu kompetenci.

(7)

Turcija ir iekļauta ESAO Attīstības palīdzības komitejas oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju valstu sarakstā kā “valsts ar vidēji augstiem ienākumiem”.

(8)

Saskaņā ar LESD 210. panta 1. punktu Savienībai un dalībvalstīm ir jāsaskaņo savas attiecīgās politikas un savstarpēji jāapspriežas. Tādēļ ir vajadzīga ciešāka koordinācija. Saskaņā ar LESD 210. panta 2. punktu un 214. panta 6. punktu Komisija var izmantot jebkuru derīgu iniciatīvu, lai veicinātu Savienības un dalībvalstu rīcības saskaņošanu ar mērķi veicināt Savienības un valstu palīdzības pasākumu efektivitāti un atbilstību.

(9)

Turcijas mehānisma vispārējais mērķis ir koordinēt un racionalizēt no Savienības budžeta un dalībvalstu divpusējiem ieguldījumiem finansētās darbības, lai uzlabotu bēgļiem un uzņēmējām kopienām Turcijā sniegtā atbalsta efektivitāti un atbilstību.

(10)

ES un dalībvalstu sniegtajai palīdzībai būtu jānodrošina iespēja vispusīgi un atbilstoši reaģēt uz problēmām. Šai reakcijai vajadzētu palīdzēt mazināt sekas, ko bēgļu pieplūdums radījis gan pašiem bēgļiem, gan Turcijai kā uzņēmējai valstij. Tai vajadzētu apvienot ES un tās dalībvalstu līdzekļus un pasākumus, lai apmierinātu vajadzības saskaņotā un visaptverošā veidā.

(11)

ES instrumentus, kurus pašlaik izmanto Sīrijas krīzes risināšanai, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI) (1), finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (ASI) (2), Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (3), stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IcSP) (4) un finansējumu, ko piešķir saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/96 attiecībā uz humāno palīdzību (5), var izmantot arī Turcijas mehānismā tādā apmērā, kā noteikts daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam. Jebkāda veida humāno palīdzību, kas sniegta Turcijas mehānisma ietvaros, pārvalda un sniedz, pilnībā ievērojot humānās palīdzības pamatprincipus un Eiropas konsensu par humāno palīdzību (6).

(12)

Saskaņā ar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulā (ES) Nr. 236/2014, ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (7), darbības un pasākumus, ko finansēs no Savienības budžeta, īstenos saskaņā ar tās finanšu noteikumiem un regulām, kas ietver gan tiešu, gan netiešu pārvaldību, gan arī Savienības trasta fondus kā vienu no īstenošanas instrumentiem.

(13)

Komisija atzinīgi vērtē dalībvalstu pausto nodomu ieguldīt 2 500 000 000 euro no kopumā 3 000 000 000 euro kopējās summas. Komisija aicina dalībvalstis oficiāli apņemties iemaksāt savu finanšu daļu atbilstoši pielikumā aprakstītajam sadalījumam, kurā izmantots NKI koeficients.

(14)

Komisija atzīmē, ka pašlaik Eiropas Savienības 2015. gada budžetā sadaļā “Citi ieņēmumi” no muitas nodokļiem ir iegūta negaidīta papildu peļņa 2 300 000 000 euro apmērā; šie ieņēmumi ir radušies, jo rezultatīvāk iekasētas soda naudas par konkurences noteikumu pārkāpšanu, ieņēmumi no ieguldījumiem un piešķirtajiem aizdevumiem, soda naudas un procenti par nokavētiem maksājumiem, kā arī muitas nodokļi, kas ir lielāki par plānotajiem. Minētā summa 2 300 000 000 euro apmērā ir daļa no budžeta grozījuma projekta Nr. 8/2015, ko nesen pieņēma Eiropas Parlaments un Padome. Šie neparedzētie ieņēmumi no 2015. gada budžeta tiks atvilkti no dalībvalstu iemaksām ES budžetā.

(15)

Finanšu iemaksas, ko veikušas dalībvalstis, būtu jāiekļauj Savienības budžetā kā ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (8),