(1)

Komisija ar 2008. gada 19. novembra lēmumu apstiprināja shēmu “Atbalsta pasākumi kredītiestādēm Grieķijā” (turpmāk – “Grieķijas banku atbalsta shēma”) ar mērķi nodrošināt Grieķijas finanšu sistēmas stabilitāti. Grieķijas banku atbalsta shēma ļauj piešķirt atbalstu, izmantojot tās trīs pamatpasākumus – rekapitalizācijas pasākumu, garantijas pasākumu un valsts obligāciju aizdevumu pasākumu (2).

(2)

2008. gada 19. novembra lēmuma 14. apsvērumā minēts, ka pārstrukturēšanas plāns jāpaziņo Komisijai, norādot rekapitalizācijas pasākuma saņēmējus.

(3)

Banka 2009. gada maijā tika rekapitalizēta atbilstoši Grieķijas banku atbalsta shēmas rekapitalizācijas pasākumam.

(4)

Grieķijas iestādes 2010. gada 2. augustā iesniedza Komisijai pārstrukturēšanas plānu attiecībā uz Banku. Komisija reģistrēja šo plānu, tā turpmākos atjauninājumus, kā arī Grieķijas iestāžu iesniegto papildu informāciju kā lietu SA.30342 (PN 26/2010) un pēc tam – kā lietu SA.32788 (2011/PN).

(5)

Grieķija 2011. gada decembrī vēlreiz rekapitalizēja Banku, veicot rekapitalizācijas pasākumu. Komisija 2011. gada 22. decembrī apstiprināja Bankas otro rekapitalizāciju (3).

(6)

Banka vairākkārt saņēma valsts garantijas parāda instrumentiem un valsts obligāciju aizdevumus saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmu (4). Tā izmantoja arī valsts garantētu ārkārtas likviditātes palīdzību (turpmāk – “valsts garantētā ELA”).

(7)

Grieķijas Banka 2012. gada 18. martā uzsāka licenču anulēšanu trim kooperatīvajām bankām (turpmāk – “trīs kooperatīvās bankas”), proti, kooperatīvajai bankai Lesvos-Limnos (turpmāk – “Lesvos-Limnos banka”), kooperatīvajai bankai Achaia (turpmāk – “Achaia banka”) un kooperatīvajai bankai Lamia (turpmāk – “Lamia banka”), un nodeva tās likvidācijai.

(8)

Komisija reģistrēja no Grieķijas neoficiāli saņemto informāciju par kooperatīvo banku noregulējumu kā lietu SA.34534 (2012/NN).

(9)

Grieķijas Banka 2012. gada 23. martā uzsāka minēto trīs kooperatīvo banku atsevišķu saistību pārvešanu uz Banku un noteica finansējuma deficīta (5) summu, ko segtu, izmantojot Grieķijas Finanšu stabilitātes fondu (turpmāk – “HFSF”), atbilstoši Likumam 4051/2012 (6). Finansējuma deficīts bija vienāds ar pārvesto saistību vērtību, jo minēto trīs kooperatīvo banku aktīvi netika pārvesti.

(10)

HFSF2012. gada 20. aprīlī iesniedza Bankai vēstuli, apņemoties piedalīties plānotajā Bankas akciju kapitāla palielināšanā. HFSF2012. gada 28. maijā piešķīra Bankai pagaidu rekapitalizāciju EUR 7 430 miljonu apmērā (turpmāk – “pirmā pagaidu rekapitalizācija”).

(11)

Grieķijas iestādes 2012. gada maijā paziņoja Komisijai par saistību vēstuli, ko HFSF bija iesniegusi Bankai. Komisija to reģistrēja kā nepaziņotu atbalstu (lieta SA.34824 (2012/NN)), jo pasākums jau bija īstenots.

(12)

Komisija 2012. gada 27. jūlijā uzsāka formālu izmeklēšanas procedūru par pirmo pagaidu rekapitalizāciju (turpmāk – “NBG lēmums par procedūras sākšanu”) (7).

(13)

HFSF 2012. gada decembrī piešķīra Bankai otru pagaidu rekapitalizāciju EUR 2 326 miljonu apmērā (turpmāk – “otrā pagaidu rekapitalizācija”) (8). Grieķijas iestādes šo pasākumu paziņoja Komisijai 2012. gada 27. decembrī. Komisija reģistrēja šos pasākumus kā lietu SA.36007 (2013/NN).

(14)

Banka 2013. gada jūnijā izziņoja, ka sekmīgi pabeigta tās tiesību emisija EUR 1 079 miljonu apmērā (9), bet HFSF daļēji konvertēja pirmo un otro pagaidu rekapitalizāciju pašu kapitālā (turpmāk – “2013. gada pavasara rekapitalizācija”, kas ietver gan tiesību emisiju EUR 1 079 miljonu apmērā, gan pirmās un otrās pagaidu rekapitalizācijas pārvēršanu). 2013. gada pavasara rekapitalizācijas kopsumma bija EUR 9 756 miljoni, no kuriem EUR 8 677 miljonus iepludināja HFSF (turpmāk – “HFSF dalība 2013. gada pavasara rekapitalizācijā”).

(15)

Grieķijas iestādes 2013. gada 19. decembrī iesniedza Komisijai informāciju par 2013. gada pavasara rekapitalizācijas noteikumiem.

(16)

Grieķijas iestādes 2014. gada 25. jūnijā iesniedza Komisijai galīgo Bankas pārstrukturēšanas plānu (turpmāk – “pārstrukturēšanas plāns”). Tajā pašā dienā tās iesniedza informāciju par valsts garantēto ELA. Iestādes norādīja, ka vēlas turpināt sniegt Bankai šādu likviditātes atbalstu, kā arī valsts garantijas par parāda instrumentiem un valsts obligāciju aizdevumiem saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmu. Komisija reģistrēja šo paziņojumu ar numuru SA.34824 (2012/C).

(17)

Komisijai bija daudzas tikšanās, telekonferences un elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņas ar Grieķijas iestāžu un Bankas pārstāvjiem.

(18)

Grieķija piekrīt, ka izņēmuma kārtā šis lēmums tiek pieņemts tikai angļu valodā.

(19)

Grieķija 2009. gada jūlijā rekapitalizēja First Business Bank S.A. (turpmāk – “FB Bank”) atbilstoši Grieķijas banku atbalsta shēmas (10) rekapitalizācijas pasākumam par EUR 50 miljoniem.

(20)

Grieķijas Banka 2013. gada pavasarī nolēma uzsākt FB Bank noregulējumu, īstenojot iegādes un pārņemšanas procedūru (11).

(21)

Grieķijas Banka 2013. gada 1. maijā uzaicināja četras lielākās Grieķijas bankas iesniegt nesaistošus piedāvājumus par FB Bank aktīvu un saistību portfeli. Grieķijas Banka savā vēstulē pretendentiem norādīja, ka HFSF papildus finansējuma deficītam segtu ieguvēja kapitāla vajadzības, kas attiecās uz aktīviem, kuri pārvesti no FB Bank.

(22)

Banka un vēl kāda banka 2013. gada 8. maijā iesniedza savus sākotnējos piedāvājumus.

(23)

Banka 2013. gada 10. maijā laboja savu piedāvājumu.

(24)

Tajā pašā dienā Grieķijas Banka uzsāka FB Bank noregulējumu un noteiktu aktīvu un saistību pārvešanu uz Banku.

(25)

Grieķijas iestādes 2013. gada 11. maijā iesniedza Komisijai informāciju par FB Bank noregulējumu. Komisija reģistrēja minēto informāciju un turpmāko Grieķijas iestāžu sniegto informāciju kā lietu SA.36658 (2014/NN).

(26)

HFSF2013. gada 28. jūnijā apmaksāja divas trešdaļas finansējuma deficīta, kā tas bija aplēsts sākotnēji.

(27)

Grieķijas iestādes 2013. gada 29. jūlijā paziņoja Komisijai par finansējuma deficīta finansēšanu kopsummā par aptuveni EUR 524 miljoniem, kā tas tika aplēsts noregulējuma laikā, pamatojoties uz 2013. gada 31. marta datiem.

(28)

Grieķijas Banka 2013. gada 7. novembrī pabeidza kopējā finansējuma deficīta aprēķinu, summai sasniedzot EUR 457 miljonus (12).

(29)

HFSF2013. gada 13. novembrī apmaksāja Bankai finansējuma deficīta atlikumu.

(30)

Grieķijas iestādes 2014. gada 25. jūnijā paziņoja Komisijai, ka Bankai nav nodoma lūgt HFSF iepludināt Bankā kapitāla vajadzību summu, ko radījusi FB Bank aktīvu iegāde.

(31)

Grieķijas Banka 2013. gada 10. maijā iecēla amatā Probank S.A. (turpmāk – “Probank”) pilnvaroto.

(32)

Grieķijas Banka 2013. gada jūlijā nolēma uzsākt Probank noregulējumu, īstenojot iegādes un pārņemšanas procedūru.

(33)

Grieķijas Banka 2013. gada 22. jūlijā uzaicināja četras lielākās Grieķijas bankas iesniegt piedāvājumus par Probank aktīvu un saistību portfeli. Grieķijas Banka savā vēstulē potenciālajiem pretendentiem norādīja, ka HFSF papildus finansējuma deficītam segtu ieguvēja kapitāla vajadzības, kas attiecās uz aktīviem, kuri pārvesti no Probank.

(34)

Kāda banka 2013. gada 24. jūlijā iesniedza piedāvājuma projektu, un 2013. gada 25. jūlijā Banka iesniedza savu saistošo piedāvājumu.

(35)

Grieķijas Banka 2013. gada 26. jūlijā uzsāka Probank noregulējumu un noteiktu aktīvu un saistību pārvešanu uz Banku.

(36)

Grieķijas iestādes 2013. gada 29. jūlijā paziņoja Komisijai par finansējuma deficīta finansēšanu kopsummā par EUR 238 miljoniem, kā bija aplēsusi Grieķijas Banka, pamatojoties uz 2013. gada 31. marta datiem. Komisija reģistrēja minēto paziņojumu un turpmāko Grieķijas iestāžu sniegto informāciju kā lietu SA.37156 (2014/NN).

(37)

HFSF2013. gada 9. augustā apmaksāja divas trešdaļas finansējuma deficīta, kā tas bija aplēsts sākotnēji.

(38)

Grieķijas Banka 2013. gada 30. decembrī pabeidza kopējā finansējuma deficīta aprēķinu, summai sasniedzot EUR 563 miljonus.

(39)

HFSF2013. gada 31. decembrī apmaksāja Bankai finansējuma deficīta atlikumu.

(40)

Tajā pašā dienā Grieķijas Banka sniedza Komisijai sīkāku informāciju par finansējuma deficīta lietas pabeigšanu.

(41)

Grieķijas iestādes 2014. gada 25. jūnijā paziņoja Komisijai, ka Bankai nav nodoma lūgt HFSF iepludināt Bankā kapitāla vajadzību summu, ko radījusi Probank aktīvu iegāde.

(42)

Grieķijas reālais iekšzemes kopprodukts (turpmāk – “IKP”) no 2008. līdz 2012. gadam samazinājās par 20 %, kā redzams 1. tabulā. Rezultātā Grieķijas bankas saskārās ar strauji augošu saistību neizpildes rādītāju attiecībā uz aizdevumiem Grieķijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem (13). Šāda notikumu gaita nelabvēlīgi ietekmēja Grieķijas banku aktīvu kvalitāti un radīja lielus aizdevumu zaudējumus.

1. tabula

Reālais IKP pieaugums Grieķijā 2008.–2013. gadā

(43)

Turklāt 2012. gada februārī Grieķija īstenoja privātā sektora obligāciju apmaiņu, kas zināma kā privātā sektora iesaiste (turpmāk – “PSI programma”). Grieķijas bankas tika iesaistītas PSI programmā, kuras gaitā Grieķijas valdība piedāvāja esošajiem privātajiem obligāciju turētājiem jaunus vērtspapīrus (tostarp jaunas Grieķijas valsts obligācijas (turpmāk – “GGB”), ar IKP saistītus vērtspapīrus un PSI parādzīmes, ko izdeva Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (turpmāk – “EFSF”)) apmaiņā pret esošajām GGB, paredzot nominālo diskontu 53,5 % un ilgākus termiņus (14). Minētās obligāciju apmaiņas rezultātus Grieķijas iestādes paziņoja 2012. gada 9. martā (15). Šī apmaiņa obligāciju turētājiem radīja ievērojamus zaudējumus (pēc Grieķijas Bankas aplēsēm, vidēji attiecībā uz Grieķijas bankām – 78 % no veco GGB nominālās summas) un kapitāla vajadzības, kas tika retrospektīvi iegrāmatotas Grieķijas banku 2011. gada finanšu pārskatos.

2. tabula

Grieķijas galveno banku kopējie PSI zaudējumi (miljonos EUR)

(44)

Tā kā Grieķijas bankas saskārās ar būtisku kapitāla nepietiekamību PSI programmas un pastāvīgās recesijas rezultātā, Otrās stabilizācijas programmas Grieķijai 2012. gada 11. marta Memorands par ekonomikas un finanšu politiku (turpmāk – “MEFP”) starp Grieķijas valdību, Eiropas Savienību, Starptautisko Valūtas fondu (turpmāk – “SVF”) un Eiropas Centrālo banku (turpmāk – “ECB”) nodrošināja līdzekļus minēto banku rekapitalizācijai. Grieķijas iestādes lēsa, ka kopējās banku rekapitalizācijas vajadzības un noregulējuma izmaksas, kas jāfinansē saskaņā ar minēto programmu, ir EUR 50 miljardi (17). Minētā summa tika aprēķināta, pamatojoties uz spriedzes testu, ko Grieķijas Banka veica par laikposmu no 2011. gada decembra līdz 2014. gada decembrim (turpmāk – “2012. gada spriedzes tests”), izmantojot aizdevumu zaudējumu prognozes, ko piedāvāja Blackrock (18). Līdzekļi Grieķijas banku rekapitalizācijai ir pieejami ar HFSF starpniecību. Aprēķini par Grieķijas galveno banku kapitāla vajadzībām, kas izriet no 2012. gada spriedzes testa, ir apkopoti 3. tabulā.

3. tabula

2012. gada spriedzes tests – Grieķijas galveno banku kapitāla vajadzības (miljonos EUR)

(45)

Saskaņā ar MEFP“bankām, kas iesniegs dzīvotspējīgus kapitāla palielināšanas plānus, tiks dota iespēja pieteikties un saņemt valsts atbalstu tādā veidā, lai saglabātu stimulus privātajam sektoram iepludināt kapitālu un tādējādi līdz minimumam samazinātu slogu nodokļu maksātājiem” (19). Grieķijas Banka par dzīvotspējīgām atzina tikai četras lielākās bankas (Eurobank, Grieķijas Nacionālo banku, Piraeus Bank un Alpha Bank) (20). Tās saņēma pirmo rekapitalizāciju no HFSF 2012. gada maijā.

(46)

Recesijas un politiskās nenoteiktības dēļ laikā no 2009. gada beigām līdz 2012. gada jūnijam iekšzemes noguldījumi Grieķijas bankās samazinājās kopumā par 37 %. Minētajām bankām bija jāmaksā augstākas procentu likmes, lai mēģinātu saglabāt noguldījumus. Noguldījumu izmaksas pieauga, samazinot banku neto procentu rezervi. Tā kā Grieķijas bankas bija izslēgtas no finansējuma vairumtirdzniecības tirgiem, tās kļuva pilnībā atkarīgas no Eurosistēmas finansējuma (21), no kura arvien lielāka daļa tika sniegta kā valsts garantēta ELA, ko piešķīra Grieķijas Banka.

(47)

Grieķija 2012. gada 3. decembrī uzsāka atpirkšanas programmu attiecībā uz jaunajām GGB, ko investori saņēma atbilstoši PSI programmai, par cenām no 30,2 % līdz 40,1 % no to nominālvērtības (22). Grieķijas bankas piedalījās minētajā atpirkšanas programmā, un tas šo banku bilancēs radīja papildu zaudējumus, jo lielākā daļa grāmatvedības zaudējumu (proti, starpība starp tirgus vērtību un nominālvērtību), kas iegrāmatota šajās jaunajās GBB PSI programmas laikā, kļuva galīgi un neatgriezeniski (23).

(48)

Četras lielākās Grieķijas bankas 2012. gada decembrī saņēma otro pagaidu rekapitalizāciju no HFSF.

(49)

Minēto četru banku pagaidu rekapitalizācija 2013. gada pavasarī tika pārvērsta par pastāvīgu rekapitalizāciju parastajās akcijās, turklāt HFSF piederošā daļa pārsniedza 80 % katrā no četrām bankām. Attiecībā uz bankām, kam izdevās piesaistīt iepriekš noteiktu privātā kapitāla summu, HFSF saņēma akcijas bez balsstiesībām, un privātajiem investoriem, kas iepludināja jaunu naudu līdz ar HFSF, piešķīra garantijas par HFSF iegādātajām akcijām.

(50)

Grieķijas Banka 2013. gada jūlijā nolīga konsultantu diagnostiska pētījuma veikšanai par visu Grieķijas banku aizdevumu portfeļiem. Minētais konsultants izstrādāja kredīta zaudējumu prognozes (turpmāk – “CLP”) par visiem Grieķijas banku iekšzemes aizdevumu portfeļiem, kā arī par aizdevumiem, uz ko attiecās Grieķijas risks ārvalstu filiālēs un meitasuzņēmumos, trīsarpus gadu ilgā laikā un aizdevumu termiņu perspektīvā. Šī analīze nodrošināja CLP divu makroekonomikas scenāriju apstākļos – pamata scenārija un nelabvēlīgā scenārija gadījumā. CLP ārvalstu aizdevumu portfeļiem aplēsa Grieķijas Banka, pamatojoties uz konkrētiem konsultanta sniegtiem datiem.

(51)

Pamatojoties uz konsultanta novērtējumu par CLP, Grieķijas Banka 2013. gada rudenī uzsāka jaunu spriedzes testa pasākumu (turpmāk – 2013. gada spriedzes tests), lai novērtētu Grieķijas banku kapitāla stāvokļa stingrību gan pamata scenārija, gan nelabvēlīga scenārija gadījumā. Grieķijas Banka veica kapitāla vajadzību novērtējumu, izmantojot otra konsultanta tehnisko atbalstu.

(52)

Kapitāla vajadzību novērtējuma galvenās sastāvdaļas 2013. gada spriedzes testa gaitā bija: i) CLP (24) par banku aizdevumu portfeļiem, pamatojoties uz Grieķijas riska un ārvalstu riska konsolidētā pamata un atskaitot esošās aizdevumu rezerves; un ii) aplēstā banku darbības rentabilitāte laikā no 2013. gada jūnija līdz 2016. gada decembrim, pamatojoties uz to pārstrukturēšanas plānu piesardzīgu pielāgošanu, kuri tika iesniegti Grieķijas Bankai 2013. gada 4. ceturksnī. Aprēķini par Grieķijas galveno banku konsolidētā kapitāla vajadzībām pamata scenārija gadījumā, pamatojoties uz minēto 2013. gada spriedzes testu, ir apkopoti 4. tabulā.

4. tabula

2013. gada spriedzes tests – Grieķijas banku konsolidētās kapitāla vajadzības pamata scenārija gadījumā (miljonos EUR)

(53)

Grieķijas Banka 2014. gada 6. martā izsludināja 2013. gada spriedzes testa rezultātus un lūdza bankas līdz 2014. gada aprīļa vidum iesniegt kapitāla palielināšanas plānus, lai iekļautu kapitāla vajadzības saskaņā ar pamata scenāriju.

(54)

Laikā no 2013. gada marta beigām līdz 2014. gada maija sākumam minētās četras bankas uzsāka kapitāla palielināšanu.

(55)

Banka sniedz vispārējus banku pakalpojumus galvenokārt Grieķijā, Turcijā un citās Viduseiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīs (Kiprā, Rumānijā, Bulgārijā, Serbijā, Albānijā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (FYROM)). Tā piedāvā banku un finanšu produktu un pakalpojumu pilnu klāstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tā nodarbojas ar privātpersonu, uzņēmumu un privātbanku darbību, aktīvu pārvaldību un apdrošināšanu, sniedz valsts kases, kapitāla tirgu un citus pakalpojumus. Banka ir reģistrēta Grieķijā, un tās akcijas tiek kotētas Atēnu biržā. 2012. gada 30. septembrī Bankā strādāja kopumā 37 831 cilvēks (28), no kuriem aptuveni viena trešdaļa strādāja Grieķijā, viena trešdaļa – Turcijā, bet atlikusī trešdaļa strādāja citās valstīs, galvenokārt Dienvidaustrumeiropā.

(56)

Banka piedalījās PSI programmā, apmainot GGB un ar valsti saistītos aizdevumus ar nominālvērtību EUR 14 749 miljoni. Bankas kopējā ar PSI saistītā vērtība bija aptuveni EUR 11 735 miljoni pirms nodokļiem, un tā pilnībā tika iegrāmatota 2011. gada pārskatos (29). 2012. gada decembra atpirkšanas programmas laikā Banka pārdeva jaunās GGB, ko bija saņēmusi atbilstoši PSI, piemērojot nominālvērtībai lielu diskontu. Minētā pārdošana radīja zaudējumus saistībā ar jaunajām GGB.

(57)

Bankas galvenie rādītāji 2010. gada decembrī, 2011. gada decembrī, 2012. gada decembrī un 2013. gada decembrī (konsolidētie dati atbilstoši gada finanšu pārskatiem) ir apkopoti 5. tabulā.

5. tabula

Grieķijas Nacionālās bankas galvenie rādītāji 2010., 2011., 2012. un 2013. gadā  (30)

(58)

5. tabula liecina, ka papildus milzīgajiem zaudējumiem, ko Banka iegrāmatoja 2011. gadā saistībā ar PSI programmu (EUR 11 735 miljoni (32)), Banka cieta arī no ienākumu samazināšanās (cita starpā, to radīja arī augstākas noguldījumu izmaksas) un lieliem un augošiem zaudējumiem no tās aizdevumu portfeļu vērtības samazināšanās Grieķijā un ārvalstīs. Bankas likviditātes stāvokli ietekmēja noguldījumu aizplūšana, bet tās aizdevumu attiecība pret noguldījumiem saglabājās samērā zema salīdzinājumā ar pārējām Grieķijas bankām (118 % 2012. gada 31. decembrī (33)).

(59)

Atbilstoši 2013. gada spriedzes testam, saskaņā ar kuru Bankas kapitāla vajadzības tika aplēstas EUR 2 183 miljonu apmērā pamata scenārija gadījumā, Banka mēģināja piesaistīt tirgū kapitālu EUR 2,5 miljardu apmērā.

(60)

Banka 2014. gada 6. maijā izziņoja rezervācijas darbības (34) uzsākšanu EUR 2,5 miljardu apmērā (35).

(61)

Banka 2014. gada 9. maijā izziņoja 1 136,4 miljonu jaunu parasto akciju emisiju un izvietošanu (cena par vienu akciju EUR 2,20) par kopējiem bruto ieņēmumiem EUR 2,5 miljardu apmērā (36). Akciju kapitāla palielināšana tika veikta, anulējot esošo akcionāru pirmpirkuma tiesības, kā tas tika nolemts akcionāru pilnsapulcē, kura norisinājās Atēnās 2014. gada 10. maijā (37). HFSF apstiprināja akciju kapitāla palielināšanu, pamatojoties uz diviem novērtējuma ziņojumiem, ko veica neatkarīgi eksperti atbilstoši Likumam 3864 (38).

(62)

Grieķijas Banka 2012. gada 18. martā norādīja, ka trīs kooperatīvās bankas neatbilda kapitāla pietiekamības prasībām, un secināja, ka tās nespētu palielināt savu kapitālu. Tāpēc Grieķijas Banka nolēma anulēt to licences un nodeva tās likvidācijai.

(63)

Grieķijas Banka uzskatīja, ka noregulējuma pasākumu veikšanai un jo īpaši noguldījumu pārdošanai izsolē atbilstoši noregulējuma sistēmai (Likuma 3601/2007 63.D pants) un attiecīgā finansējuma deficīta finansēšanai bija izšķiroša nozīme, lai saglabātu noguldītāju uzticēšanās palielinājumu, kas bija vērojams pēc sekmīgas PSI un Otrās stabilizācijas programmas pabeigšanas, un ka, neraugoties uz tirgus noskaņojuma neseno maiņu, šāds noskaņojums bija nestabils. Grieķijas Banka aplēsa, ka 2012. gada 19. martā klientu noguldījumu kopsumma (pamatojoties uz nerevidētiem datiem 2013. gada 30. septembrī) minētajās trijās kooperatīvajās bankās bija aptuveni EUR 325 miljoni.

(64)

Grieķijas Banka uzsāka iegādes un pārņemšanas procedūru, saskaņā ar kuru visi noguldījumi, tostarp starpbanku noguldījumi, kā arī prasības un saistības pret Grieķijas Noguldījumu un investīciju garantiju fondu (turpmāk – “HDIGF”), izņemot aizdevumus, tiktu nodoti vienam ieguvējam. Grieķijas Banka 2012. gada 20. martā uzaicināja piecas tolaik lielākās Grieķijas kredītiestādes iesniegt savus piedāvājumus. Banka un trīs citas bankas iesniedza saistošus piedāvājumus. Bankas piedāvājums tika atzīts par vēlamo attiecībā uz atlīdzību un laiku, kas vajadzīgs pārvešanas pabeigšanai. Banka piedāvāja maksāt kā atlīdzību summu, kas atbilst […] (*1) % no pārvestajiem noguldījumiem, un aplēsa, ka pārvešanu varētu pabeigt vienas darbdienas laikā.

(65)

Grieķijas Banka 2012. gada 23. martā nolēma, ka Lesvos-Limnos bankas noguldījumi, kā arī prasības un saistības pret HDIGF jānodod Bankai (39). Saskaņā ar Grieķijas Banku (40) pārvesto saistību patiesās vērtības summa bija EUR […] miljoni, bet aktīvu pārvešana netika veikta. Atlīdzība tika aprēķināta (41) EUR […] miljonu apmērā, tas ir, […] % no pārvestajiem noguldījumiem. Finansējuma deficītu sedza HFSF atbilstoši Likuma 3601/2007 63.D panta 13. punktam. HFSF2012. gada 10. aprīlī apmaksāja divas trešdaļas no kopējā finansējuma deficīta ar EFSF parādzīmēm, vienlaikus apņemoties, ka atlikusī summa tiks samaksāta, kad galīgi tiks noteikts finansējuma deficīts. Grieķijas Banka 2012. gada 22. jūnijā noteica, ka Lesvos-Limnos bankas galīgā finansējuma deficīta summa bija EUR 56,6 miljoni. HFSF sedza finansējuma deficīta neapmaksāto daļu 2012. gada 20. jūlijā.

(66)

Noregulējuma laikā Lesvos-Limnos bankā strādāja 37 cilvēki un tai bija 3 filiāles. Banka nepārņēma nevienu Lesvos-Limnos bankas filiāli, un tās darbinieki tika atlaisti.

(67)

Grieķijas Banka 2012. gada 23. martā nolēma, ka Achaia bankas noguldījumi, kā arī prasības un saistības pret HDIGF jānodod Bankai (42). Saskaņā ar Grieķijas Banku (43) pārvesto saistību patiesās vērtības summa bija EUR […] miljoni, bet aktīvu pārvešana netika veikta. Atlīdzība tika aprēķināta (44) EUR […] miljonu apmērā, tas ir, […] % no pārvesto noguldījumu kapitāla. Finansējuma deficītu sedza HFSF atbilstoši Likuma 3601/2007 63.D panta 13. punktam. HFSF2012. gada 10. aprīlī apmaksāja divas trešdaļas no kopējā finansējuma deficīta ar EFSF parādzīmēm, vienlaikus apņemoties, ka atlikusī summa tiks samaksāta, kad galīgi tiks noteikts finansējuma deficīts. Grieķijas Banka 2012. gada 22. jūnijā noteica, ka Achaia bankas galīgā finansējuma deficīta summa bija EUR 212,9 miljoni. HFSF sedza finansējuma deficīta neapmaksāto daļu 2012. gada 20. jūlijā.

(68)

Noregulējuma laikā Achaia bankā strādāja 103 cilvēki un tai bija 13 filiāles. Banka nepārņēma nevienu Achaia bankas filiāli, un tās darbinieki tika atlaisti.

(69)

Grieķijas Banka 2012. gada 23. martā nolēma, ka Lamia bankas noguldījumi, kā arī prasības un saistības pret HDIGF jānodod Bankai (45). Saskaņā ar Grieķijas Banku pārvesto saistību patiesās vērtības summa bija EUR […] miljoni, bet aktīvu pārvešana netika veikta. Atlīdzība tika aprēķināta (46) EUR […] miljonu apmērā, tas ir, […] % no pārvesto noguldījumu kapitāla. Finansējuma deficītu sedza HFSF atbilstoši Likuma 3601/2007 63.D panta 13. punktam. HFSF2012. gada 10. aprīlī apmaksāja divas trešdaļas no kopējā finansējuma deficīta ar EFSF parādzīmēm, vienlaikus apņemoties, ka atlikusī summa tiks samaksāta, kad galīgi tiks noteikts finansējuma deficīts. Grieķijas Banka 2012. gada 22. jūnijā noteica, ka Lamia bankas galīgā finansējuma deficīta summa bija EUR 56,3 miljoni. HFSF sedza finansējuma deficīta neapmaksāto daļu 2012. gada 20. jūlijā.

(70)

Noregulējuma laikā Lamia bankā strādāja 47 cilvēki un tai bija 5 filiāles. Banka nepārņēma nevienu Lamia bankas filiāli, un tās darbinieki tika atlaisti.

(71)

Trīs kooperatīvo banku finansējuma deficīta summas ir norādītas 6. tabulā.

6. tabula

Trīs kooperatīvo banku galīgais finansējuma deficīts

(72)

FB Bank bija maza banka, kuras kopējais bilances lielums tās noregulējuma laikā bija EUR 1,4 miljardi, un tirgus daļa mazāka nekā 1 % aizdevumos un noguldījumos. FB Bank2012. gada 31. decembrī bija 19 filiāles visā Grieķijā, un tajā strādāja 260 darbinieku.

(73)

Saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmu FB Bank saņēma: i) kapitāla iepludināšanu EUR 50 miljonu apmērā no Grieķijas valsts 2009. gada jūlijā; ii) Grieķijas valsts vērtspapīrus EUR 60 miljonu apmērā 2012. gada maijā (47); un iii) valsts garantiju emitētajām obligācijām ar nominālvērtību EUR 50 miljoni 2011. gada martā.

(74)

FB Bank piedalījās PSI programmā, apmainot GGB ar nominālvērtību EUR 70 miljoni. Kā norādīts 2. tabulā, tās kopējā ar PSI saistītā vērtība sasniedza aptuveni EUR 49 miljonus pirms nodokļiem. Kā norādīts 3. tabulā, FB Bank kapitāla vajadzības 2012. gada spriedzes testā bija aplēstas EUR 168 miljonu apmērā.

(75)

Grieķijas Banka 2012. gada 8. novembrī lūdza FB Bank pabeigt kapitāla palielināšanu līdz 2013. gada 30. aprīlim, lai atjaunotu tās pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju.

(76)

Tā kā FB Bank līdz 2013. gada 30. aprīlim nepiesaistīja vajadzīgo kapitālu, Grieķijas Banka nolēma uzsākt FB Bank licences anulēšanu un nodeva to likvidācijai.

(77)

Grieķijas Banka uzskatīja, ka ļoti svarīga bija noregulējuma pasākumu uzsākšana, īstenojot iegādes un pārņemšanas procedūru, jo īpaši attiecīgā finansējuma deficīta finansēšana un saistīto kapitāla vajadzību segšana attiecībā uz pārvestajiem aktīviem, lai saglabātu noguldītāju uzticēšanos Grieķijas banku sistēmai un tādējādi saglabātu finanšu stabilitāti. Grieķijas Banka aplēsa, ka 2012. gada 31. decembrī klientu noguldījumu kopsumma FB Bank sasniedza aptuveni EUR 1 278 miljonus, no kuriem tikai EUR 830 miljonus garantēja HDIGF. Tādējādi, ja FB Bank tiktu nodota likvidācijai, nepiemērojot noregulējuma pasākumus, noguldījumi aptuveni EUR 448 miljonu apmērā paliktu bez seguma.

(78)

Minēto finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ Grieķijas Banka uzsāka FB Bank atsevišķu aktīvu un saistību, tostarp noguldījumu, pārdošanu izsolē. Tomēr FB Bank aktīvu iegāde varētu radīt papildu kapitāla vajadzības ieguvējam, un tāpēc neviena banka nepiekristu iegādāties minētos aktīvus un saistības. Grieķijas Banka savā 2013. gada 8. maija vēstulē HFSF norādīja, ka tā uzskata par atbilstošu, ka HFSF segtu šīs kapitāla vajadzības kā daļu no noregulējuma izmaksām. Savā 2013. gada 10. maija galīgajā saistošajā piedāvājumā Banka lūdza, lai HFSF sedz kapitāla vajadzības, ko radīja no FB Bank pārvesto aktīvu iegāde. Noregulējuma laikā Grieķijas Banka aplēsa šo kapitāla vajadzību summu aptuveni EUR 100 miljonu apmērā (48).

(79)

Tikai Banka un vēl kāda banka 2013. gada 8. maijā iesniedza nesaistošus piedāvājumus. Abu banku piedāvājumu pamatā bija nosacījums, ka HFSF segtu gan finansējuma deficītu, gan kapitāla vajadzības saistībā ar pārvestajiem aktīviem. Banka 2013. gada 10. maijā iesniedza savu galīgo piedāvājumu. Grieķijas Banka nolēma pārvest FB Bank aktīvus un saistības uz Banku, kuras piedāvājums tika uzskatīts par vēlamo.

(80)

Uz Banku tika pārvesti klientu aizņēmumi (izņemot aizņēmumus, kuru maksājumi pastāvīgi tika kavēti) un lielākā daļa skaidras naudas, kā arī nemateriālie aktīvi un nemateriālās vērtības, īpašumtiesības, līgumi par īpašuma nomu vai iegādi, starpbanku saistības un klientu noguldījumi.

(81)

Saskaņā ar Grieķijas Bankas sākotnējo novērtējumu noregulējuma laikā (49) no FB Bank uz Banku pārvesto saistību vērtība tika aplēsta EUR 1 402 miljonu apmērā, turpretī pārvesto aktīvu vērtība tika aplēsta EUR 878 miljonu apmērā, un starpība bija finansējuma deficīts EUR 524 miljonu apmērā. Finansējuma deficītu atbilstoši Likuma 3601/2007 63.D panta 13. punktam sedza HFSF, kas 2013. gada 28. jūnijā apmaksāja divas trešdaļas aplēstā finansējuma deficīta, t. i., EUR 349,6 miljonus. Pēc tam, kad Grieķijas Banka 2013. gada 7. novembrī (50) pabeidza aprēķināt finansējuma deficītu EUR 457 miljonu apmērā, HFSF2013. gada 13. novembrī (51) samaksāja Bankai atlikumu EUR 107,4 miljonu apmērā.

(82)

Probank2013. gada 31. martā bija 112 filiāļu tīkls visā Grieķijā, un tajā strādāja 1 087 darbinieki (52).

(83)

Probank bilances lielums 2013. gada 30. jūnijā bija aptuveni EUR 3,2 miljardi (53). 2013. gada 31. martāProbank bija 1,1 % tirgus daļa aizdevumos un 1,7 % tirgus daļa noguldījumos.

(84)

Probank piedalījās PSI programmā, apmainot GGB ar nominālvērtību EUR 415 miljoni. Kā norādīts 2. tabulā, tās kopējā ar PSI saistītā vērtība sasniedza aptuveni EUR 295 miljonus pirms nodokļiem. Kā norādīts 3. tabulā, Probank kapitāla vajadzības 2012. gada spriedzes testā bija aplēstas EUR 282 miljonu apmērā.

(85)

Grieķijas Banka 2012. gada 26. oktobrī lūdza Probank palielināt tās kapitālu par EUR 282 miljoniem.

(86)

Tā kā Probank nepalielināja savu kapitālu, 2013. gada jūlijā Grieķijas Banka nolēma uzsākt Probank licences anulēšanu un nodeva to likvidācijai (54). Konkrētāk, Probank pašu kapitāls bija negatīvs un tika aplēsts aptuveni EUR –16 miljonu apmērā, pamatojoties uz konsolidētajiem datiem 2013. gada 31. martā. Tādējādi Probank neatbilda tās minimālajām kapitāla prasībām, un tās pašu kapitāls bija zemāks nekā jebkuras bankas minimālais akciju kapitāls, kā norādīts Likuma 3601/2007 5. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

(87)

Grieķijas Banka uzskatīja, ka noregulējuma pasākumi bija izšķiroši, lai saglabātu noguldītāju uzticēšanos Grieķijas banku sistēmai un tādējādi saglabātu finanšu stabilitāti. Grieķijas Banka aplēsa, ka 2013. gada 31. martā klientu noguldījumu kopsumma Probank sasniedza aptuveni EUR 3 123 miljonus, no kuriem tikai EUR 1 998 miljonus garantēja HDIGF. Tādējādi, ja Probank tiktu nodota likvidācijai, nepiemērojot noregulējuma pasākumus, noguldījumi aptuveni EUR 1 125 miljonu apmērā paliktu bez seguma.

(88)

Minēto finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ Grieķijas Banka uzsāka Probank atsevišķu aktīvu un saistību, tostarp noguldījumu, pārdošanu izsolē. Tomēr Probank aktīvu iegāde varētu radīt papildu kapitāla vajadzības ieguvējam, un tāpēc neviena banka nepiekristu iegādāties minētos aktīvus un saistības. Tāpēc savā 2013. gada 25. jūlija galīgajā saistošajā piedāvājumā Banka lūdza, lai HFSF sedz kapitāla vajadzības, ko radīja no Probank pārvesto aktīvu iegāde. Novērtējot saņemtos piedāvājumus, HFSF ņēma vērā pieprasītās saistības segt minētās kapitāla vajadzības. Šīs kapitāla vajadzības tika aplēstas EUR [180–280] miljonu apmērā (55).

(89)

Kāda cita liela Grieķijas banka 2013. gada 24. jūlijā iesniedza piedāvājuma projektu, un 2013. gada 25. jūlijā Banka iesniedza savu piedāvājumu. Abu banku piedāvājumu pamatā bija nosacījums, ka HFSF segtu gan finansējuma deficītu, gan kapitāla vajadzības, ko radīja pārvestie aktīvi. Grieķijas Banka nolēma pārvest Probank aktīvus un saistības uz Banku, kuras piedāvājums tika uzskatīts par vēlamo.

(90)

Uz Banku tika pārvesti klientu aizņēmumi (izņemot aizņēmumus, kuru maksājumi pastāvīgi tika kavēti) un lielākā daļa skaidras naudas, kā arī nemateriālie aktīvi un nemateriālās vērtības, īpašumtiesības, līgumi par īpašuma nomu vai iegādi, starpbanku saistības un klientu noguldījumi.

(91)

Saskaņā ar Grieķijas Bankas sākotnējo novērtējumu noregulējuma laikā (56) no Probank uz Banku pārvesto saistību vērtība tika aplēsta EUR 3 198,9 miljonu apmērā, turpretī pārvesto aktīvu vērtība tika aplēsta EUR 2 961,4 miljonu apmērā, un starpība bija finansējuma deficīts EUR 237,6 miljonu apmērā. Finansējuma deficītu atbilstoši Likuma 3601/2007 63.D panta 13. punktam sedza HFSF, kas 2013. gada 9. augustā apmaksāja skaidrā naudā divas trešdaļas aplēstā finansējuma deficīta, t. i., EUR 158,4 miljonus. Finansējuma deficīta, kura aprēķinu Grieķijas Banka pabeidza 2013. gada 30. decembrī, summa bija EUR 562,7 miljoni (57). HFSF2013. gada 31. decembrī apmaksāja Bankai atlikumu EUR 404,4 miljonu apmērā skaidrā naudā (58).

(92)

Banka saņēma vairāku veidu atbalstu, izmantojot rekapitalizācijas pasākumu, garantiju pasākumu un valsts obligāciju aizdevumu pasākumu, saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmu.

(93)

Banka izmantoja un turpina izmantot atbalstu saskaņā ar garantiju pasākumu un valsts obligāciju aizdevumu pasākumiem. Minētais atbalsts šajā lēmumā ir raksturots kā “L1 pasākums”. Uz 2013. gada 30. novembri (59) Bankai piešķirtās garantijas veidoja aptuveni EUR 14,8 miljardus. Minētajā datumā Bankai sniegto valsts obligāciju neatmaksāto aizņēmumu summa bija EUR 847 miljoni. 2011. gada 15. aprīlī Banka bija saņēmusi valsts obligāciju aizdevumus par summu EUR 787 miljoni un EUR 12,9 miljardus vērtas valsts garantijas.

(94)

Bankas pārstrukturēšanas plānā, ko Grieķijas iestādes iesniedza Komisijai 2014. gada 25. jūnijā, Grieķijas iestādes informēja par nodomu pārstrukturēšanas posmā turpināt garantiju piešķiršanu un valsts obligāciju aizdošanu Bankai saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmu.

(95)

Grieķija atbilstoši rekapitalizācijas pasākumam 2009. gada maijā un 2011. gada decembrī iepludināja Bankā kapitālu attiecīgi EUR 350 miljonu un EUR 1 000 miljonu apmērā, kopumā EUR 1 350 miljonu apmērā (A pasākums), kas līdzvērtīgs aptuveni 2 % no Bankas riska svērtajiem aktīviem (turpmāk – “RWA”) tajā laikā.

(96)

Rekapitalizācija tika īstenota, emitējot priekšrocību akcijas, ko parakstīja Grieķija, ar 10 % kuponu un piecu gadu termiņu. Priekšrocību akciju termiņš 2010. gadā tika pagarināts, palielinot arī atlīdzību. No sākotnējā piecu gadu laikposma beigām, ja priekšrocību akcijas netiek izpirktas un akcionāru pilnsapulce nepieņem nekādu lēmumu par šo akciju izpirkšanu, Grieķijas finanšu ministrs kumulatīvi palielina kuponu par 2 % gadā (proti, uz 12 % kuponu sestajā gadā, 14 % kuponu septītajā gadā utt.).

(97)

ELA ir ārkārtas pasākums, kas ļauj maksātspējīgai finanšu iestādei, kurai radušās pagaidu likviditātes problēmas, saņemt Eurosistēmas finansējumu, neprasot, lai šāds darījums atbilstu vienotajai monetārajai politikai. Procentu likme, kas šādai finanšu iestādei jāmaksā par ELA, ir par […] bāzes punktiem augstāka nekā procenti par parasto ECB refinansējumu.

(98)

Grieķijas Banka ir atbildīga par ELA programmu, un tas nozīmē, ka visas ELA izmaksas un riski, ko tā izraisa, jāsedz Grieķijas Bankai (60). Grieķija ir piešķīrusi Grieķijas Bankai valsts garantiju, ko piemēro Grieķijas Bankas piešķirtās ELA kopsummai. Likuma 3943/2011 50. panta 7. punkta pieņemšana, grozot Likuma 2362/1995 65. panta 1. punktu, atļāva finanšu ministram valsts vārdā piešķirt garantijas Grieķijas Bankai, lai nodrošinātu Grieķijas Bankas prasījumus pret kredītiestādēm. Bankām, kas izmanto ELA, jāmaksā valstij maksa par garantiju […] bāzes punktu apmērā.

(99)

Uz 2012. gada 31. janvāri Banka bija saņēmusi EUR 8,6 miljardus kā valsts garantētu ELA (61), bet uz 2012. gada 31. decembri Banka bija saņēmusi EUR 30,9 miljardus kā valsts garantētu ELA (62).

(100)

Kopš 2012. gada Banka ir izmantojusi vairākus HFSF piešķirtos kapitāla atbalsta pasākumus. Pārskats par šiem atbalsta pasākumiem ir sniegts 7. tabulā.

7. tabula

Atbalsta pasākumi, kas Bankai piešķirti ar HFSF starpniecību

(101)

NBG lēmuma par procedūras sākšanu 14.–33. apsvērumā ir sniegts detalizēts apraksts par 2012. gada maija (63) pirmo pagaidu rekapitalizāciju (B1 pasākumu). Minētā pasākuma pamatojums un galvenās iezīmes ir izklāstītas šajā iedaļā.

(102)

HFSF2012. gada 20. aprīlī iesniedza Bankai vēstuli, apņemoties piedalīties plānotajā Bankas akciju kapitāla palielinājumā par summu līdz EUR 6,9 miljardiem.

(103)

Atbilstoši B1 pasākumam HFSF2012. gada 28. maijā pārskaitīja Bankai EUR 7,4 miljardus kā EFSF obligācijas saskaņā ar pagaidu rekapitalizācijas noteikumiem, kas paredzēti Likumā 3864/2010, ar ko izveido HFSF (turpmāk – “HFSF likums”). Komisija jau konstatēja NBG lēmuma par procedūras sākšanu 50. apsvērumā, ka “pagaidu rekapitalizācija, kas tika pabeigta 2012. gada 28. maijā, ir saistību vēstulē paredzēta pienākuma izpilde un tādējādi – tā paša atbalsta turpinājums”. Saistību vēstulē minētās summas un pirmo pagaidu rekapitalizāciju Grieķijas Banka aprēķināja, lai nodrošinātu, ka Banka sasniedz kopējo kapitāla rādītāju 8 % 2011. gada 31. decembrī, dienā, kad pagaidu rekapitalizācija retrospektīvi jāiegrāmato Bankas uzskaites dokumentos. Kā liecina 3. tabula, B1 pasākums neattiecās uz visām kapitāla vajadzībām, kas apzinātas 2012. gada spriedzes testā. Bankas kapitāla piesaiste tika plānota, turpinot kapitāla palielināšanu, un pagaidu rekapitalizācija bija paredzēta tikai, lai saglabātu Bankas piemērotību ECB finansējumam līdz brīdim, kad notiks minētā kapitāla palielināšana.

(104)

Attiecībā uz laikposmu starp pirmās pagaidu rekapitalizācijas datumu un datumu, kad pirmā pagaidu rekapitalizācija tika pārvērsta parastajās akcijās un citos konvertējamos finanšu instrumentos, pirmsparakstīšanas nolīgums starp Banku un HFSF paredzēja, ka Bankai ir jāmaksā HFSF gada maksa 1 % apmērā no EFSF parādzīmju nominālvērtības un ka jebkuri kuponu maksājumi un uzkrātie procenti par EFSF parādzīmēm minētajā periodā būs uzskatāmi par papildu kapitāla iemaksu, ko HFSF veic Bankā (64).

(105)

Banka 2012. gada rudenī iegrāmatoja papildu zaudējumus. Tādējādi tās kapitāls atkal samazinājās zemāk par minimālajām kapitāla prasībām, lai Banka joprojām būtu piemērota ECB refinansējumam.

(106)

Tādēļ radās vajadzība pēc otrās pagaidu rekapitalizācijas. HFSF2012. gada 21. decembrī īstenoja otro pagaidu rekapitalizāciju EUR 2 326 miljonu apmērā (B2 pasākumu), kas atkal tika apmaksāts, pārskaitot EFSF obligācijas Bankai.

(107)

Abas pagaidu rekapitalizācijas (B1 un B2 pasākums) kopumā nozīmēja to, ka 2012. gada spriedzes testā noteiktās kopējās kapitāla vajadzības (EUR 9,76 miljonu apmērā (65)) HFSF jau bija apmaksājusi 2012. gada 21. decembrī.

(108)

Bankas Direktoru padome 2013. gada 22. maijā izziņoja 2 274,1 miljona jaunu akciju emisiju ar nominālvērtību EUR 0,30 par cenu EUR 4,29 par vienu akciju (66).

(109)

Banka 2013. gada 21. jūnijā (67) izziņoja, ka pilnībā apmaksāts kopējais akciju palielinājums par kopējo summu EUR 9 756 miljoni, ieskaitot prēmijas summas. Kopējā privātā līdzdalība Bankas akciju kapitāla palielināšanā bija EUR 1 079 miljoni (68). Tādējādi HFSF līdzdalība Bankas akciju kapitāla palielināšanā bija EUR 8 677 miljoni (B3 pasākums).

(110)

Minētā summa ir vienāda ar B1 un B2 pasākumu summu pēc summas par privāto līdzdalību atņemšanas. Izmantojot Bankas akciju kapitāla palielinājumu, pirmo un otro pagaidu rekapitalizāciju (B1 un B2 pasākumu) daļēji pārvērta pastāvīgā rekapitalizācijā.

(111)

Jauno akciju cena tika noteikta kā 50 % no pēc apjoma svērtās vidējās biržas cenas 50 tirdzniecības dienu laikā pirms piedāvājuma cenas noteikšanas. Reversās akciju sadalīšanas un Bankas akciju kapitāla samazināšanas rezultātā, par ko akcionāru ārkārtas pilnsapulce pieņēma lēmumu 2012. gada 29. aprīlī (69), jauno akciju cena tika noteikta EUR 4,29 apmērā par vienu akciju.

(112)

Uzreiz pēc 2013. gada pavasara rekapitalizācijas HFSF kļuva par Bankas lielāko akcionāru, kura daļa sasniedza 84,39 % (70). HFSF emitēja 245 779,6 miljonus garantijas vērtspapīru un piešķīra privātajiem investoriem vienu garantiju par katru parakstīto akciju bez atlīdzības (71). Katra garantija ietvēra tiesības pirkt 8,23 HFSF akcijas norādītos intervālos un norunas cenās. Pirmā īstenošanas diena bija 2013. gada 26. decembris, un pēc tam garantijas realizējamas ik pēc sešiem mēnešiem līdz 2017. gada 26. decembrim. Norunas cena ir vienāda ar parakstīšanās cenu EUR 4,29, kas palielināta par gada procentu likmi (4 % par pirmo gadu, 5 % par otro gadu, 6 % par trešo gadu, 7 % par ceturto gadu un pēc tam 8 % gada likme par pēdējiem sešiem mēnešiem) (72).

(113)

Likumā par HFSF atbilstoši 2014. gada grozījumiem paredzēts, ka tiesību emisijas gadījumā var pielāgot tikai garantijas vērtspapīru norunas cenas. Turklāt pielāgošana jāveic ex post un tikai līdz to ieņēmumu summai, kas iegūti, pārdodot HFSF pirmpirkuma tiesības. Pielāgošana nav paredzēta ne-pirmpirkuma akciju kapitāla palielināšanas gadījumā.

(114)

Kā jau norādīts 2.2.1. iedaļā, Lesvos-Limnos bankas, Achaia bankas un Lamia bankas finansējuma deficītus attiecīgi EUR 56,6 miljonu, EUR 212,9 miljonu un EUR 56,3 miljonu apmērā sedza HFSF. Tādējādi finansējuma deficīta kopsumma bija 325,8 miljoni.

(115)

Kopš 2009. gada FB Bank ir izmantojusi vairākus atbalsta pasākumus. Pārskats par šiem atbalsta pasākumiem ir sniegts 8. tabulā.

8. tabula

Pārskats par atbalsta pasākumiem FB Bank

(116)

Grieķija 2009. gada jūlijā iepludināja EUR 50 miljonus FB Bank, un tolaik tas līdzinājās aptuveni 3 % no tās RWA. Minētā kapitāla iepludināšana tika veikta saskaņā ar rekapitalizācijas pasākumu, kas ietilpst Grieķijas banku atbalsta shēmā. Rekapitalizācija notika, emitējot priekšrocību akcijas.

(117)

FB Bank izmantoja arī likviditātes atbalstu saskaņā ar garantijas pasākumu un valsts obligāciju aizdevumu pasākumiem, kas ietilpst Grieķijas banku atbalsta shēmā. 2009. gada janvārī FB Bank saņēma Grieķijas valsts vērtspapīrus EUR 60 miljonu apmērā, kuru termiņš iestājās 2011. gada decembrī (FB2 pasākums). 2012. gada maijā tā saņēma Grieķijas valsts vērtspapīrus EUR 60 miljonu apmērā, kuru termiņš bija paredzēts 2015. gada aprīlī, taču tie tika anulēti 2013. gada 23. maijā (FB3 pasākums) (73). 2011. gada martā FB Bank saņēma arī valsts garantiju emitētajām obligācijām, kuru nominālvērtība bija EUR 50 miljoni.

(118)

HFSF sedza finansējuma deficītu (74) aktīviem, kas pārvesti no FB Bank uz Banku. Saskaņā ar Grieķijas Bankas 2013. gada 10. maija un 7. novembra lēmumiem HFSF apmaksāja kopsummu EUR 456,97 miljonu apmērā divos maksājumos – 2013. gada 26. jūlijā un 13. novembrī (75).

(119)

Atbilstoši noregulējuma procedūrai HFSF apņēmās segt kapitāla vajadzības saistībā ar to aktīvu iegādi, kas pārvesti no FB Bank. Tādējādi HFSF bija jāiepludina kapitāla summa, kas līdzvērtīga 9 % uz Banku pārvesto RWA. Noregulējuma laikā ar pārvestajiem aktīviem saistītās kapitāla vajadzības tika aplēstas aptuveni EUR 100 miljonu apmērā.

(120)

Kā jau minēts 30. apsvērumā, HFSF neiepludinās Bankā papildu kapitālu, jo Banka savā pārstrukturēšanas plānā atsakās no savām tiesībām lūgt HFSF segt iespējamās kapitāla vajadzības saistībā ar pārvestajiem aktīviem.

(121)

Probank neizmantoja nevienu atbalsta pasākumu saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmu. Pārskats par citiem atbalsta pasākumiem, ko izmantoja Probank, ir sniegts 9. tabulā.

9. tabula

Pārskats par atbalsta pasākumiem Probank

(122)

HFSF sedza finansējuma deficītu aktīviem, kas pārvesti no Probank uz Banku. Saskaņā ar Grieķijas Bankas 2013. gada 26. jūlija un 30. decembra lēmumiem HFSF apmaksāja kopsummu EUR 562,73 miljonu apmērā divos maksājumos – 2013. gada 9. augustā un 31. decembrī.

(123)

Atbilstoši noregulējuma procedūrai HFSF apņēmās segt pircēja kapitāla vajadzības saistībā ar Probank aktīvu iegādi. Tādējādi HFSF bija jāiepludina kapitāla summa, kas līdzvērtīga 9 % uz Banku pārvesto RWA. Noregulējuma laikā ar pārvestajiem aktīviem saistītās kapitāla vajadzības tika aplēstas aptuveni EUR [180–280] miljonu apmērā.

(124)

Kā jau minēts 41. apsvērumā, HFSF neiepludinās Bankā papildu kapitālu, jo Banka savā pārstrukturēšanas plānā atsakās no savām tiesībām lūgt HFSF segt iespējamās kapitāla vajadzības saistībā ar pārvestajiem aktīviem.

(125)

Grieķija 2014. gada 25. jūnijā iesniedza Bankas pārstrukturēšanas plānu, kurā izskaidroja, kā Banka, esot kombinēta struktūra, kas izveidota, iegādājoties FB Bank, Probank un trīs kooperatīvās bankas, plāno atjaunot tās dzīvotspēju ilgtermiņā.

(126)

Atbilstoši pārstrukturēšanas plānam Banka galvenās banku darbības izvērsīs lielākoties Grieķijā un Turcijā.

(127)

Attiecībā uz Grieķiju Bankas galvenā prioritāte ir atjaunot banku operāciju stabilu rentabilitāti un dzīvotspēju Grieķijā līdz pārstrukturēšanas perioda beigām, proti, līdz 2018. gada 31. decembrim. Šajā nolūkā pārstrukturēšanas plānā paredzēti vairāki pasākumi ar mērķi uzlabot Bankas darbības efektivitāti un neto procentu rezervi, kā arī pasākumi, kas stiprina tās kapitāla stāvokli un bilances struktūru.

(128)

Attiecībā uz darbības efektivitāti Banka jau bija uzsākusi plašu racionalizācijas programmu. No 2009. gada 31. decembra līdz 2012. gada 30. decembrim Banka samazināja savu fizisko klātbūtni Grieķijā. Tā samazināja savu filiāļu skaitu no 575 (2009. gadā) (76) līdz 511 (2012. gadā) (77), kā arī samazināja darbinieku skaitu Grieķijas banku darbību jomā (no 12 534 darbiniekiem 2009. gada decembrī (78) līdz 11 230 darbinieku 2012. gada decembrī (79)).

(129)

No 2012. gada decembra līdz 2017. gada beigām Banka plāno turpināt darbinieku skaita samazināšanu Grieķijā (no 13 675 līdz […]) (80), neraugoties uz ietekmi saistībā ar FB Bank un Probank iegādi, kurās strādāja attiecīgi 260 un 1087 darbinieki (81). Starpība starp darbinieku skaitu Grieķijas banku darbību jomā 2012. gada 31. decembrī (11 230) un kopējo Grieķijas darbinieku skaitu 2012. gada beigās (13 675) ir saistīta ar to, ka pieskaitītas tādas nebanku darbības jomas kā apdrošināšana (Ethniki Hellenic General Insurance S.A.), tūrisms (Astir Palace Vouliagmenis S.A.) vai nekustamais īpašums (NBG Pangaea Reic).

(130)

No 2012. gada decembra līdz 2017. gada beigām Banka turpinās sava iekšzemes tīkla racionalizāciju. Filiāļu skaits palielināsies par […] – no 511 līdz […]. Jāatceras, ka 2013. gadā Banka iegādājās FB Bank un Probank tīklus attiecīgi ar 19 un 112 filiālēm.

(131)

Paaugstināta efektivitāte filiāļu un darbinieku izmantošanā palīdzēs samazināt tās Grieķijas darbību kopējās izmaksas par […] %, no EUR 1 301 miljona, rēķinot proporcionāli, 2012. gadā līdz EUR […] miljoniem 2017. gadā (82). Tādējādi tās banku darbību Grieķijā paredzamā izmaksu un ienākumu attiecība pārstrukturēšanas perioda beigās nokritīsies zem […] %.

(132)

Pārstrukturēšanas plāns arī raksturo, kā Banka samazinās savas finansēšanas izmaksas, kas ir dzīvotspējas atjaunošanas pamats. Banka plāno, ka spēs maksāt zemākas procentu likmes par saviem noguldījumiem, pamatojoties uz stabilāku vidi un jo īpaši uz Grieķijas ekonomikas paredzamo stabilizāciju un atveseļošanos, kurai atkal tiek gaidīta izaugsme no 2014. gada. Paredzams, ka noguldījumu izkliede (termiņnoguldījumu, beztermiņa noguldījumu un uzkrājumu likmju vidējais rādītājs) Grieķijā samazināsies. Tāpat pārstrukturēšanās periodā samazināsies Bankas atkarība no valsts garantētās ELA un plašākā Eurosistēmas finansējuma.

(133)

Pārstrukturēšanas plāns paredz, ka Banka nostiprinās arī savu bilanci. Tās neto aizdevumu un noguldījumu attiecība Grieķijā turpinās samazināties, bet tās kapitāla pietiekamība uzlabosies (no pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāja 8,4 % grupas līmenī 2013. gada 31. decembrī).

(134)

Cita Bankas prioritāte ir ieņēmumus nenesošo aizdevumu pārvaldība. Banka uzlabos savus kredītprocesus gan attiecībā uz aizdevumu rašanos (labāks nodrošinājuma segums, samazināti ierobežojumi), gan attiecībā uz ieņēmumus nenesošo aizdevumu pārvaldību. Ieņēmumus nenesošo aizdevumu attiecība […], pārstrukturēšanas perioda beigās sasniedzot plānoto rādītāju […] % (83). Riska izmaksas (aizdevumu zaudējumu vērtības samazināšanās) samazināsies no EUR 2 miljardiem 2012. gadā līdz EUR […] miljardiem 2018. gadā (84).

(135)

Darbības efektivitātes uzlabošanās, neto procentu rezerves palielinājums un riska izmaksu samazināšanās ļaus Bankai palielināt tās rentabilitāti. Banka prognozē, ka tās peļņa Grieķijā sasniegs EUR […] miljonus 2014. gadā un EUR […] miljonus 2018. gadā. Kapitāla atdeve sasniegs […] % 2017. gadā attiecībā uz Grieķijas darbībām (85), kas ir pietiekami, ņemot vērā Bankas riska profilu attiecīgajā laikā (86).

(136)

Banka jau ir sākusi samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru starptautiskajā tīklā un to pārstrukturēt. Filiāļu skaits Dienvidaustrumeiropā kopš 2009. gada ir samazināts par 170 (87).

(137)

Banka turpinās sava starptautiskā tīkla pārstrukturēšanu un aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu. Jo īpaši Banka pārdos savus ārvalstu meitasuzņēmumus […] un pārtrauks savu filiāļu darbību […]. Minētā darbības pārtraukšana veido […] % no Bankas aktīviem ārpus Grieķijas un Turcijas, t. i., EUR […] miljonus no EUR 12,101 miljoniem 2012. gada beigās.

(138)

Filiāles […] un […], kā arī meitasuzņēmums […] tiks […].

(139)

Minētās darbības pārtraukšanas rezultātā neto mātesuzņēmuma finansējums līdz pārstrukturēšanas perioda beigām tiks ierobežots.

(140)

Banka plāno samazināt savu īpašuma daļu Finansbank līdz 60 % […].

(141)

[…] nodrošinās Finansbank […] un uzlabos Bankas saistības nodrošināt […] Finansbank pārstrukturēšanas periodā.

(142)

Banka plāno, ka pārstrukturēšanas periodā Finansbank būtiski augs. Tā arī īstenos izmaksu kontroles plānu. 2014. gadā Finansbank plāno […] un […]. Turpmākajos gados […], nodrošinot izmaksu un ienākumu attiecības samazinājumu no […] līdz […] pārstrukturēšanas perioda beigās (88).

(143)

Pārstrukturēšanas plānā paredzēta Finansbank uzņemto risku stingra pārbaude. Gaidāms, ka vērtības samazināšanās būs mazāka nekā […] % no klientu aizņēmumiem laikā no 2014. līdz 2018. gadam, un aktīvu atdeve 2018. gadā gaidāma […] % apjomā. Finansbank kapitāla atdeve visā periodā saglabāsies augsta.

(144)

Banka pārdeva savu Turcijas apdrošināšanas uzņēmējdarbību (dzīvības un nedzīvības) 2012. gadā, kapitāla peļņai sasniedzot EUR […] miljonus (89).

(145)

Banka samazināja savu īpašuma daļu nekustamā īpašuma meitasuzņēmumā Pangea zem 35 %, un tas pozitīvi ietekmēja Bankas pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju (90). Banka plāno arī pārdot […] līdz […] un tās privātā akciju kapitāla meitasuzņēmumu līdz […].

(146)

Banka ir sekmīgi piesaistījusi ievērojamu kapitāla apjomu tirgū un tādējādi samazinājusi tai nepieciešamo valsts atbalstu.

(147)

Vispirms Banka 2009. gadā piesaistīja privāto kapitālu, veicot tiesību emisiju EUR 1 247 miljonu apmērā. 2010. gadā Banka vēlreiz veica privātā kapitāla piesaisti tirgū EUR 1 815 miljonu (91) apmērā. Kā norādīts 109. apsvērumā, Bankai izdevās arī piesaistīt kapitālu EUR 1 079 miljonu apmērā no privātajiem investoriem, īstenojot 2013. gada pavasara rekapitalizāciju. Akcionārus, kuru vidū bija akcionāri, kas piedalījās 2009. un 2010. gada kapitāla palielināšanā, lielā mērā izšķīdināja 2013. gada pavasara rekapitalizācija: HFSF saņēma 84,4 % Bankas akciju, un jaunie investori ieguva 10,5 % akciju, atstājot iepriekšējiem akcionāriem tikai 5,1 % akciju. Nekādas dividendes kopš 2007. gada netika maksātas parastajiem akcionāriem, un kopš 2009. gada – ASV priekšrocību akciju turētājiem (92).

(148)

Banka 2014. gada maijā veica kapitāla piesaisti tirgū EUR 2,5 miljardu apmērā. Banka plāno […].

(149)

Kas attiecas uz hibrīda un subordinētā parāda turētāju ieguldījumu, 2012. gada 3. janvārī Banka piedāvāja atpirkt priekšrocību vērtspapīrus par cenām robežās no 45 % līdz 70 % no minēto vērtspapīru nominālvērtības. Šajā gadījumā Banka atpirka arī segtās obligācijas. Katrā no šiem atpirkšanas gadījumiem cenu noteica, pamatojoties uz instrumentu tirgus vērtību, un tā ietvēra prēmiju ne vairāk kā desmit procentpunktu apmērā, kas tika pievienota, lai pamudinātu investorus piedalīties atpirkšanā. Piekrišanas rādītājs bija 44 %, un kopējā kapitāla palielināšanas summa bija aptuveni EUR 302 miljoni (93).

(150)

Vēlāk 2012. un 2013. gadā Banka uzsāka papildu saistību pārvaldības pasākumus attiecībā uz vērtspapīriem, kas izsniegti investoriem, tostarp segtajām obligācijām, hibrīdinstrumentiem, otrā līmeņa instrumentiem un priekšrocību akcijām, kas emitētas ASV. Šīs atpirkšanas darbības radīja papildu kapitālu EUR […] miljonu apmērā. Kopumā Banka norāda, ka pēdējos gados saistību pārvaldības pasākumos radītā kapitāla summa sasniedz aptuveni EUR […] miljonus (94). Šo atpirkšanas darbību rezultātā subordinētā un hibrīda parāda nenokārtotā summa samazinājās līdz EUR 293 miljoniem 2013. gada 31. decembrī.

(151)

Grieķija 2014. gada 25. jūnijā apņēmās, ka Banka un tās filiāles īstenos pārstrukturēšanas plānu, kas tika iesniegts 2014. gada 25. jūnijā, un uzņēmās papildu saistības attiecībā uz šā pārstrukturēšanas plāna īstenošanu (turpmāk – “Saistības”). Saistības, kas uzskaitītas pielikumā, ir apkopotas šajā iedaļā.

(152)

Vispirms Grieķija apņēmās, ka Banka pārstrukturēs savu komercdarbību Grieķijā, nosakot maksimālo filiāļu un darbinieku skaitu, kā arī kopējo izmaksu maksimālo summu, kas jāsasniedz līdz 2017. gada 31. decembrim (95).

(153)

Grieķija arī apņēmās, ka Banka samazinās Grieķijā iekasējamās noguldījumu izmaksas un ievēros maksimālo attiecību starp neto aizdevumiem un noguldījumiem (96) līdz 2017. gada 31. decembrim (97).

(154)

Attiecībā uz Bankas ārvalstu meitasuzņēmumiem Grieķija apņēmās, ka Banka nesniegs […] un ka tā atbrīvosies no mazākuma akcijām minētajā meitasuzņēmumā. Grieķija arī apņēmās, ka Banka samazinās ārvalstu meitasuzņēmumu skaitu līdz 2018. gada 30. jūnijam (98).

(155)

Grieķija apņēmās, ka Banka atbrīvosies no […] un privātā akciju kapitāla meitasuzņēmuma, kā arī vairākiem vērtspapīriem. Turklāt Banka neiegādāsies neinvestīciju kategorijas vērtspapīrus, neskaitot dažus izņēmumus (99).

(156)

Grieķija uzņēmās daudzas saistības attiecībā uz Bankas korporatīvo pārvaldību. Tā apņēmās ierobežot atalgojumu Bankas darbiniekiem un vadītājiem, […] (100).

(157)

Grieķija arī apņēmās, ka Banka uzlabos savu kredītpolitiku, lai nodrošinātu, ka lēmumi par aizdevumu piešķiršanu un pārstrukturēšanu tiecas maksimāli palielināt Bankas dzīvotspēju un rentabilitāti. Grieķija apņēmās, ka Banka ievēros augstus standartus attiecībā uz kredītriska uzraudzību un aizdevumu pārstrukturēšanu (101).

(158)

Vairākas saistības attiecās uz Bankas operācijām ar saistītajiem aizņēmējiem. Šo saistību mērķis bija nodrošināt, lai Banka neatkāpjas no piesardzīgas banku prakses, piešķirot vai pārstrukturējot aizdevumus darbiniekiem, vadītājiem un akcionāriem, kā arī publiskajām struktūrām, politiskajām partijām un plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem (102).

(159)

Visbeidzot, Grieķija apņēmās, ka Banka ievēros dažus rīcības ierobežojumus, piemēram, kuponu un dividenžu aizliegumu, iegādes aizliegumu un aizliegumu reklamēt valsts atbalstu (103).

(160)

Šīs saistības līdz 2018. gada 31. decembrim uzraudzīs uzraudzības pilnvarnieks.

(161)

Atsevišķi Grieķija norādīja, ka tā lūgtu Komisijas apstiprinājumu, pirms Banka vai jebkura valsts struktūra, tostarp HFSF, veiktu garantijas vērtspapīru atpirkšanu (104).

(162)

Komisija 2012. gada 27. jūlijā uzsāka formālu izmeklēšanas procedūru, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti 2008. gada banku paziņojuma (105) nosacījumi attiecībā uz HFSF Bankai nodrošinātās pirmās pagaidu rekapitalizācijas piemērotību, nepieciešamību un samērīgumu (B1 pasākums).

(163)

Kas attiecas uz šā pasākuma piemērotību, tā kā atbalsts tika sniegts pēc iepriekšējām rekapitalizācijām un likviditātes atbalsta un ņemot vērā ilgstošo glābšanas laikposmu, Komisija apšaubīja, vai Banka bija veikusi visas iespējamās darbības, lai novērstu atbalsta nepieciešamību nākotnē (106). Turklāt Komisijai nebija skaidrs, kas kontrolētu Banku, kad pirmā pagaidu rekapitalizācija tiktu aizstāta ar pastāvīgu rekapitalizāciju (107), jo Banka varēja nonākt vai nu valsts, vai mazākuma privāto īpašnieku kontrolē. Komisija atzīmēja, ka tā vēlētos nodrošināt, lai nevienā gadījumā nepasliktinātos Bankas vadības un jo īpaši tās kreditēšanas procesa kvalitāte.

(164)

Attiecībā uz pirmās pagaidu rekapitalizācijas nepieciešamību NBG lēmuma par procedūras sākšanu 67. apsvērumā Komisija apšaubīja, vai ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai nākotnē vēlreiz novērstu atbalsta nepieciešamību Bankai. Turklāt, tā kā pagaidu rekapitalizācijas perioda ilgums nebija noteikts, Komisija nevarēja secināt, vai atlīdzība bija pietiekama un atbilda atlīdzības un sloga sadales principiem valsts atbalsta noteikumos. Turklāt, tā kā NBG lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas laikā nebija zināmi noteikumi par pirmās pagaidu rekapitalizācijas pārvēršanu pastāvīgā rekapitalizācijā, Komisija nevarēja tos novērtēt.

(165)

Attiecībā uz pasākuma samērīgumu Komisija pauda šaubas par to, vai piesardzības pasākumi (ar valsts atbalstu sniegtas reklāmas aizliegums, kuponu un dividenžu aizliegums, pirkšanas iespējas aizliegums un atpirkšanas aizliegums, kā minēts NBG lēmuma par procedūras sākšanu 71. apsvērumā) bija pietiekami attiecībā uz pirmo pagaidu rekapitalizāciju. Turklāt NBG lēmuma par procedūras sākšanu 72. apsvērumā Komisija norādīja, ka konkurences traucējumus var izraisīt tādu noteikumu trūkums, kas liegtu HFSF koordinēt četras lielākās Grieķijas bankas (proti, Banku, Alpha Bank, Eurobank un Piraeus Bank), un atbilstošu aizsargpasākumu neesība, kas novērstu iespēju izpaust komerciāli sensitīvu informāciju. Tādēļ Komisija piedāvāja iecelt uzraudzības pilnvarnieku, kurš fiziski atrastos Bankā.

(166)

Komisija 2013. gada 3. janvārī saņēma piezīmes, ko kāda grieķu banka iesniedza saistībā ar NBG lēmumu par procedūras sākšanu. Minētā grieķu banka norādīja, ka Grieķijas banku rekapitalizācija, ko veic HFSF, principā ir apsveicams solis ceļā uz veselīgāku un dzīvotspējīgāku banku sistēmu, un neiebilda pret Bankas rekapitalizāciju.

(167)

Tomēr, paužot pilnīgu atbalstu principam, ka Grieķijas banku rekapitalizāciju veic HFSF, minētā grieķu banka paskaidroja, ka, lai mazinātu konkurences izkropļojumus un novērstu diskrimināciju, tā cer, ka HFSF veiktā rekapitalizācija uz līdzīgiem noteikumiem būs pieejama visām bankām, kas darbojas Grieķijā.

(168)

Grieķija 2012. gada 5. septembrī iesniedza piezīmes, ko bija sagatavojuši Grieķijas Banka un HFSF.

(169)

Attiecībā uz pirmās pagaidu rekapitalizācijas piemērotību Grieķijas Banka atzīmēja, ka kapitāla summa EUR 18 miljardu apmērā, ar kuru HFSF rekapitalizēja četras lielākās Grieķijas bankas 2012. gada maijā, bija mazāka nekā galīgā summa, kas bija nepieciešama, lai šīs bankas pakāpeniski sasniegtu un uzturētu pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju, kas bija noteikts 10 % apjomā, un pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju, kas bija noteikts 7 % apjomā saskaņā ar trīs gadu nelabvēlīgo spriedzes scenāriju. Tā arī atzīmēja, ka pirmā pagaidu rekapitalizācija bija pagaidu pasākums, ņemot vērā to, ka rekapitalizācijas procesam bija jābeidzas līdz ar minēto četru banku akciju kapitāla palielināšanos.

(170)

Grieķijas Banka arī konstatēja, ka lielāko Grieķijas banku rekapitalizācija ir daļa no Grieķijas banku nozares ilgāka termiņa pārstrukturēšanas. Tā atzīmēja, ka banku vadība, ja tās paliks privātīpašumā, visticamāk, nemainīsies, bet bankām valsts īpašumā (proti, HFSF īpašumā) HFSF var iecelt jaunu vadību, kuru jebkurā gadījumā novērtēs Grieķijas Banka. Grieķijas Banka norādīja, ka tā regulāri novērtē visu banku korporatīvās pārvaldības sistēmas, vadības atbilstību un riska profilus, lai novērstu pārmērīgu risku uzņemšanos. Tā arī minēja, ka HFSF jau ir iecēlis pārstāvjus rekapitalizēto banku Direktoru padomēs.

(171)

Attiecībā uz pirmās pagaidu rekapitalizācijas nepieciešamību Grieķijas Banka konstatēja, ka Bankas rekapitalizācija bija ierobežota, lai varētu nodrošināt tolaik spēkā esošo minimālā kapitāla prasību (8 %) ievērošanu. Tā arī apgalvoja, ka ilgstošais laikposms pirms rekapitalizācijām bija nepieciešams tādēļ, ka krasi pasliktinājās darbības vide Grieķijā, un PSI programmas ietekmes rezultātā, kā arī visa projekta sarežģītības dēļ un tādēļ, ka bija maksimāli jāpalielina privāto investoru līdzdalība akciju kapitāla palielināšanā.

(172)

Attiecībā uz pirmās pagaidu rekapitalizācijas samērīgumu Grieķijas Banka norādīja, ka Komisijai iesniedzamā pārstrukturēšanas plāna pilnīgu īstenošanu nodrošinās tas, ka HFSF balsstiesību apturēšana tiks atcelta, ja cita starpā būtiski tiks pārkāpts pārstrukturēšanas plāns. Grieķijas Banka arī konstatēja, ka Bankas grūtības neizraisīja ne Bankas vadības nepietiekams risku novērtējums, ne arī komerciāli agresīvas darbības.

(173)

Attiecībā uz pirmās pagaidu rekapitalizācijas piemērotību potenciālās valsts iejaukšanās problēmas risināšanai, ja valsts nodrošinās lielas valsts atbalsta summas ar HFSF starpniecību un HFSF būs pilnas balsstiesības, HFSF apgalvoja, ka HFSF finansētās bankas nav uzskatāmas par publiskām struktūrām vai valsts kontrolē esošiem uzņēmumiem un ka valsts tās vairs nekontrolēs pēc tam, kad HFSF tām būs veicis pastāvīgu rekapitalizāciju. HFSF norādīja, ka tas ir pilnīgi neatkarīga privāttiesību juridiskā persona ar lēmumu pieņemšanas autonomiju. Tas neatrodas valsts kontrolē saskaņā ar HFSF likuma 16.C panta 2. punktu, atbilstoši kuram kredītiestādes, kam HFSF ir sniedzis kapitāla atbalstu, neietilpst plašākā publiskā sektorā. Tas arī atsaucās uz HFSF pārvaldības struktūru.

(174)

Attiecībā uz HFSF intervenci Bankas vadībā HFSF atzīmēja, ka tas ievēro Bankas autonomiju un neiejaucas ikdienas vadībā, ņemot vērā, ka tā funkcijas aprobežojas ar HFSF likumā minētajām funkcijām. Tas norādīja, ka nav iespējama nekāda valsts iejaukšanās vai koordinācija un ka Bankas lēmumi par kreditēšanas procesu (cita starpā par nodrošinājumu, cenu noteikšanu un aizņēmēju maksātspēju) tiek pieņemti, pamatojoties uz komerciāliem kritērijiem.

(175)

HFSF norādīja, ka HFSF likums un pirmsparakstīšanas nolīgums paredz atbilstošus aizsargpasākumus, lai neļautu esošajiem privātajiem akcionāriem uzņemties pārmērīgu risku. Tas minēja tādus elementus kā: i) HFSF pārstāvju iecelšana par neatkarīgiem Bankas Direktoru padomes locekļiem bez izpildfunkcijām un viņu piedalīšanās komiteju darbā; ii) HFSF veiktā rūpīgā izpēte Bankā; un iii) fakts, ka pēc galīgās rekapitalizācijas tā balsstiesības tiktu ierobežotas tikai tik ilgi, kamēr Banka izpildītu pārstrukturēšanas plāna noteikumus.

(176)

Attiecībā uz pirmās pagaidu rekapitalizācijas nepieciešamību un jo īpaši atbalsta atlīdzības līmeni HFSF norādīja, ka šī atlīdzība ir saskaņota ar Komisijas, ECB un SVF pārstāvjiem. Minētajā saskaņotajā līmenī ir ņemts vērā, ka pirmā pagaidu rekapitalizācija tiktu pārvērsta pastāvīgā rekapitalizācijā pirms 2012. gada 30. septembra – termiņa, kas tika noteikts 2012. gada martā MEFP starp Komisiju, ECB, SVF un Grieķiju.

(177)

Attiecībā uz pirmās pagaidu rekapitalizācijas samērīgumu HFSF atzīmēja, ka tā pieņemtie pasākumi, piemēram, 175. apsvērumā minētie pasākumi, ir pietiekami aizsargpasākumi, ņemot vērā lielās saņemtā atbalsta summas un ilgstošo glābšanas laikposmu. Turklāt HFSF apgalvoja, ka ir veikti atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka bankas, kurās piedalās HFSF, savstarpēji neizpaustu komerciāli sensitīvu informāciju. Šādi pasākumi ir, piemēram, dažādu HFSF pārstāvju iecelšana minētajās bankās, pilnvaru piešķiršana šiem pārstāvjiem ar īpašu aizsardzību pret informācijas plūsmu no viena pārstāvja citam, kā arī nepārprotamas iekšējās instrukcijas minētajām amatpersonām neizplatīt banku komerciāli sensitīvo informāciju. Turklāt HFSF apgalvoja, ka tas neizmanto savas tiesības bankās tādā veidā, lai novērstu, ierobežotu, traucētu vai būtiski kavētu vai apgrūtinātu efektīvu konkurenci. Visbeidzot, HFSF norādīja, ka uz tā Direktoru padomes locekļiem un darbiniekiem attiecas stingri konfidencialitātes noteikumi un fiduciāri pienākumi, un viņiem ir saistoši noteikumi par profesionālo noslēpumu attiecībā uz darba pienākumiem.

(178)

Komisijai vispirms ir jānovērtē, vai valsts atbalsts saistībā ar trīs kooperatīvo banku noregulējumu (t. i., finansējuma deficīta segšana, kas ļāva pārvest noguldījumus) ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Saskaņā ar šo punktu valsts atbalsts ir atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem, ciktāl šāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(179)

Komisija sākumā novērtēs, vai turpmāk minētajiem potenciālajiem saņēmējiem bija vai nebija priekšrocība: i) kooperatīvās bankas un, iespējams, uz Banku pārvestās “darbības”; un ii) Banka.

(180)

Attiecībā uz trim kooperatīvajām bankām Komisija konstatē, ka Lesvos-Limnos banka, Achaia banka un Lamia banka tika nodotas likvidācijai un to banku licences tika anulētas. Tāpēc tās vairs neveiks saimnieciskās darbības banku tirgū.

(181)

Valsts atbalsts, t. i., finansējuma deficītu segšana, būtu valsts atbalsts attiecībā uz pārvestajām prasībām un saistībām Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē tikai tad, ja tie kopā veido uzņēmumu. Jēdziens “uzņēmums” aptver jebkuru struktūrvienību, kas ir iesaistīta saimnieciskā darbībā, neatkarīgi no tās juridiskā statusa un veida, kādā tā tiek finansēta. Saimnieciskā darbība ir jebkura darbība, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu konkrētajā tirgū. Tāpēc, lai secinātu, vai ir atbalsts uzņēmumam, būtu jānovērtē, vai prasību un saistītu pārvešana ir saistīta ar saimnieciskās darbības nodošanu.

(182)

Kā jau norādīts 2.2.1. iedaļā, pēc trīs kooperatīvo banku noregulējuma uz Banku tika pārvesti tikai noguldījumi, kā arī prasības un saistības pret HDIGF. Trijās kooperatīvajās bankās strādāja 187 darbinieki, un tām bija pavisam 21 filiāle. Būtu jāatzīmē, ka nenotika automātiska filiāļu, darba līgumu vai aizdevumu nodošana starp trim kooperatīvajām bankām un Banku. Tāpēc tas, ka aizdevumi netika pārvesti uz Banku, bet palika trijās likvidējamās kooperatīvajās bankās, tas, ka filiāles netika nodotas, un darba līgumu automātiska nenodošana liek (108) secināt, ka nav saimnieciskās darbības nodošanas. Pārvestās saistības (t. i., noguldījumus) nevar uzskatīt par valsts atbalsta saņēmēju, jo tās neveido uzņēmumu.

(183)

Īsumā, trīs esošās juridiskās struktūras tika nodotas likvidācijai, un tās vairs neveic nekādas banku darbības. Vienlaikus, pārvestās saistības neveido saimniecisko darbību.

(184)

Tāpēc tika secināts, ka EFSF obligācijas, ko HFSF piešķīra Bankai, lai segtu finansējuma deficītu par iegādātajiem trīs kooperatīvo banku aktīviem un saistībām, neļauj turpināt minēto kooperatīvo banku saimnieciskās darbības. Tāpēc HFSF atbalsts nav ne atbalsts likvidējamām struktūrām, ne atbalsts pārvestajiem aktīviem un saistībām.

(185)

Attiecībā uz to, vai trīs kooperatīvo banku aktīvu un saistību pārdošana ir valsts atbalsts Bankai, Komisijai jānovērtē, vai ir ievērotas konkrētas prasības un jo īpaši vai: i) pārdošanas process bija atklāts, beznosacījumu un nediskriminējošs; ii) pārdošana notika atbilstoši tirgus nosacījumiem; un iii) valsts maksimāli palielināja pārdošanas cenu par attiecīgajiem aktīviem un saistībām (109).

(186)

Kā jau norādīts 64. apsvērumā, Grieķijas Banka sazinājās tikai ar piecām lielākajām Grieķijas kredītiestādēm, kas tolaik darbojās Grieķijā. Ierobežotais pircēju kopums, ar ko sazinājās, nevar izslēgt to, ka konkurss bija atklāts, ņemot vērā to, ka tās bija vienīgās kredītiestādes, kas varēja būt ieinteresētas piedāvājuma iesniegšanā. Pārdošanas paketē faktiski bija iekļauti tikai noguldījumi. Tāpēc, lai izmantotu ar šiem noguldījumiem saistīto sinerģiju, ir jādarbojas attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā. Banka, kas nebija pārstāvēta minētajās teritorijās, nevarētu piedāvāt pakalpojumus noguldītājiem, tādējādi noguldījumu saglabāšana būtu minimāla un ieguvējs segtu izmaksas par noguldījumu iegādi, negūstot nekādu labumu. Tāpēc īsajā laikposmā, kas pieejams trīs kooperatīvo banku noregulēšanai, Grieķijas Banka varētu pamatoti pieņemt, ka tikai tām kredītiestādēm, kuru uzņēmējdarbības modeļi bija saderīgi ar spēju apkalpot minētos noguldītājus, būtu interese iegūt minētos aktīvus. Banka un trīs citas bankas iesniedza saistošus piedāvājumus. Bankas piedāvājums tika atzīts par vēlamo attiecībā uz atlīdzību un laiku, kas vajadzīgs pārvešanas pabeigšanai. Banka piedāvāja maksāt kā atlīdzību summu, kas atbilst […] % no pārvestajiem noguldījumiem, un aplēsa, ka pārvešanu varētu pabeigt vienas darbdienas laikā.

(187)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka valsts atbalstu Bankai var izslēgt saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 20. punktu un Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi (110).

(188)

Ar trīs kooperatīvo banku pārdošanu saistītais valsts atbalsts nav valsts atbalsts trim kooperatīvajām bankām, pārvestajiem aktīviem vai Bankai. Tāpēc šis pasākums nav uzskatāms par atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(189)

Komisijai ir jānovērtē, vai pasākumi ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(190)

Grieķijas veiktā kapitāla iepludināšana FB Bank 2009. gada jūlijā EUR 50 miljonu apmērā (FB1 pasākums), Grieķijas valsts vērtspapīri par EUR 60 miljoniem 2012. gada maijā (FB2 pasākums) un valsts garantija, kas 2011. gada martā tika dota FB Bank par emitētajām obligācijām ar nominālvērtību EUR 50 miljoni (FB3 pasākums), tika īstenoti saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmu (111). Lēmumā par minētās shēmas apstiprināšanu Komisija secināja, ka saskaņā ar minēto shēmu piešķirtie pasākumi būtu uzskatāmi par valsts atbalstu.

(191)

Tāpēc Komisija atzīmē, ka nodotās darbības vairs neeksistētu bez minētajiem pasākumiem. Minētie pasākumi sekmēja stabilizāciju un to saimniecisko darbību turpināšanu, kas vēlāk tika nodotas Bankai, un tāpēc Komisija uzskata, ka tie deva labumu FB Bank saimnieciskajām darbībām, kas vēlāk tika nodotas Bankai, un ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(192)

Komisija norāda, ka HFSF ir struktūra, ko izveidojusi un finansējusi Grieķija, lai atbalstītu bankas, un tādējādi FB4 un FB5 pasākumi ir saistīti ar valsts līdzekļiem. Komisija norāda arī, ka FB4 un FB5 pasākumi pēc būtības ir selektīvi, jo tie dod labumu tikai FB Bank darbībām.

(193)

Turklāt Komisija uzskata, ka FB4 un FB5 pasākumi nodrošināja FB Bank darbībām skaidras priekšrocības, jo ļauj tās turpināt. Šajā gadījumā pārveduma rīkojums faktiski ir pārdošana “vienā partijā”. Lai gan pašu kapitāls un subordinētais parāds netiek pārvests, galvenie produktīvie banku aktīvi tiek pārvesti (filiāles, noguldījumi un aizdevumi). Tāpēc FB4 pasākums nodrošina pārvestajām darbībām priekšrocības, jo tās nodrošina pietiekamus aktīvus, lai segtu tās noguldījumus, un pārvestās darbības turpinās, pamatojoties uz FB Bank aktīvu pārdošanu “vienā partijā”.

(194)

Turklāt bez FB5 pasākuma pārdošana nebūtu iespējama, jo nodošana, iespējams, negatīvi ietekmētu ieguvēja kapitāla pietiekamības rādītāju. Tāpēc nodotās darbības vairs neeksistētu, un FB4 un FB5 pasākumi tādējādi nodrošina tām skaidras priekšrocības.

(195)

Komisija uzskata, ka FB4 un FB5 pasākumi neatbilst tirgus ekonomikas investoru principam. HFSF faktiski nav izredžu gūt peļņu no saviem ieguldījumiem: apmaiņā par saviem ieguldījumiem tas saņēma nevis prasījumu pret Banku, bet tikai prasījumu pret likvidējamu struktūru, t. i., FB Bank (112). Tādējādi HFSF, iespējams, pilnībā neatgūs ieguldīto naudu.

(196)

FB4 un FB5 pasākumu selektīvās priekšrocības izkropļo konkurenci, ļaujot turpināt vienu bankas darbību, ļaujot tai darboties tirgū un konkurēt ar citām bankām, tostarp ārvalstu banku meitasuzņēmumiem, kas darbojas Grieķijā vai arī, iespējams, interesējas par iekļūšanu Grieķijas tirgū. Tādējādi FB4 un FB5 pasākumi ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un, iespējams, izkropļo konkurenci.

(197)

Tāpēc Komisija secina, ka HFSF veiktā finansējuma deficīta segšana EUR 456,97 miljonu apmērā saistībā ar aktīviem, kas no FB Bank pārvesti uz Banku, un HFSF saistības segt kapitāla vajadzības saistībā ar minētajiem aktīviem, kuru summa var sasniegt EUR 100 miljonus, ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(198)

Kā jau paskaidrots 193. apsvērumā, Komisija uzskata FB Bank darbības kā FB4 un FB5 pasākumu saņēmēju, jo atbalsts ļāva turpināt minētās saimnieciskās darbības Bankā.

(199)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai FB Bank darbību pārdošana nozīmē valsts atbalstu Bankai saskaņā ar 2008. gada banku paziņojuma 49. punktu, Komisijai jānovērtē noteiktu prasību izpilde. Tai jo īpaši jāpārbauda, vai: i) pārdošanas process bija atklāts un nediskriminējošs; ii) pārdošana norisinājās atbilstoši tirgus nosacījumiem; un iii) finanšu iestāde vai valsts maksimāli palielināja pārdošanas cenu par attiecīgajiem aktīviem un saistībām.

(200)

Banka iegādājās FB Bank aktīvu un saistību kopumu, jo tā iesniedza vēlamo piedāvājumu atbilstoši nediskriminējošai konkursa procedūrai, kas bija pieejama citām bankām. Grieķijas Banka nolēma sazināties tikai ar četrām lielākajām bankām, kas darbojās Grieķijā, un no tām nesaistošus piedāvājumus iesniedza tikai Banka un vēl viena banka. Grieķijas Banka aicināja abus pretendentus iesniegt uzlabotus piedāvājumus. Grieķijas Banka izraudzījās NBG, jo tās piedāvājums ietvēra zemākas noregulējuma izmaksas (113).

(201)

Komisija novēroja, ka Grieķijas Banka sazinājās tikai ar četrām bankām (114). Ierobežotais pircēju kopums, ar ko sazinājās, nevar izslēgt to, ka konkurss bija atklāts, ņemot vērā to, ka nebija citu Grieķijā darbojošos banku, kas bija pietiekami lielas, lai pārņemtu konkursā piedāvātos aktīvus, un ar atbilstošu kapitālu noregulējuma laikā, kā arī ņemot vērā ierobežoto interesi noregulējuma laikā, ko izrādīja ārvalstu kredītiestādes un finanšu iestādes attiecībā uz iesaistīšanos banku darbībās Grieķijā. Turklāt Grieķijas Banka iepriekš noteica pārvedamo aktīvu un saistību portfeli un grafiku, kas jāievēro piedāvājumos, lai tie būtu derīgi. Komisija uzskata, ka pārdošanas process bija atklāts un nediskriminējošs.

(202)

Negatīvā cena (t. i., ņemot vērā finansējuma deficītu un iepriekšminēto kapitāla vajadzību segšanu) attiecībā uz FB Bank aktīviem un saistībām nenozīmē to, ka pārdošanas cena neatbilst uzņēmuma tirgus vērtībai (115). Komisijai nav iemesla uzskatīt, ka izteiktais piedāvājums un samaksātā cena neatbilst uzņēmuma tirgus cenai. Jāatceras, ka saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem pārvesto aktīvu patieso vērtību sākotnēji aplēsa Grieķijas Banka un pēc tam pārbaudīja un pielāgoja ārējie eksperti turpmāko sešu mēnešu laikā. Tādējādi Komisija uzskata, ka pārdošana norisinājās saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Pamatojoties uz iepriekšminēto, saskaņā ar 2008. gada banku paziņojuma 49. punktu, Pārstrukturēšanas paziņojuma 20. punktu un Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi (116) Komisija secina, ka valsts atbalstu Bankai var izslēgt.

(203)

Pamatojoties uz 190.–197. apsvērumu, Komisija uzskata, ka FB1, FB2, FB3, FB4 un FB5 pasākumi atbilst nosacījumiem, kas minēti Līguma 107. panta 1. punktā, un ir uzskatāmi par valsts atbalstu.

(204)

Tādēļ Komisija secina, ka par FB Bank darbībām ir saņemts valsts atbalsts kā kapitāla atbalsts EUR 606,97 miljonu apmērā (FB1, FB4 un FB5 pasākums), papildus Grieķijas valsts vērtspapīru aizdevumam EUR 60 miljonu apmērā (FB2 pasākums) un valsts garantijām EUR 50 miljonu apmērā (FB3 pasākums), kā apkopots 10. tabulā.

10. tabula

Pārskats par kopējo atbalstu FB Bank darbībām

(205)

Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka Komisija var atzīt atbalstu par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tā sniegšana “novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā”.

(206)

Komisija ir atzinusi, ka globālā finanšu krīze var radīt nopietnus traucējumus dalībvalsts tautsaimniecībā un banku atbalsta pasākumi var novērst šos traucējumus. Tas tika apstiprināts 2008. gada banku paziņojumā, Rekapitalizācijas paziņojumā un Pārstrukturēšanas paziņojumā. Komisija joprojām uzskata, ka prasības valsts atbalsta apstiprināšanai saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir izpildītas attiecībā uz spriedzes atkārtošanos finanšu tirgos. Komisija apstiprināja šādu uzskatu, pieņemot 2011. gada pagarināšanas paziņojumu (117) un 2013. gada banku paziņojumu (118).

(207)

Attiecībā uz Grieķijas ekonomiku Komisijas lēmumos par Grieķijas banku atbalsta shēmas apstiprināšanu un pagarināšanu, kā arī valsts atbalsta pasākumu apstiprinājumos, kurus Grieķija piešķīra atsevišķām bankām, Komisija atzina, ka Grieķijas ekonomikā ir nopietnu traucējumu risks un valsts atbalsts bankām var šādus traucējumus novērst. Tādējādi juridiskais pamats, novērtējot atbalsta pasākumus, ir Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts.

(208)

Saskaņā ar 2008. gada banku paziņojuma 15. punktu, lai atbalsts būtu saderīgs atbilstoši Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam, tam jāatbilst vispārīgajiem saderības kritērijiem:

a)   piemērotība– atbalstam jābūt pareizi orientētam, lai varētu efektīvi sasniegt mērķi novērst nopietnus traucējumus ekonomikā; tas nenotiks, ja pasākums nebūs piemērots traucējumu novēršanai;

b)   nepieciešamība– atbalsta pasākumam gan pēc apjoma, gan veida ir jābūt nepieciešamam mērķa sasniegšanai; tādējādi tas jāsniedz minimālā apjomā, kāds nepieciešams mērķa sasniegšanai, un veidā, kas ir piemērotākais traucējumu novēršanai;

c)   samērīgums– pasākuma pozitīvā ietekme pienācīgi jālīdzsvaro ar konkurences traucējumiem, lai šādi traucējumi aprobežotos ar pasākuma mērķu sasniegšanai nepieciešamo minimumu.

(209)

Finanšu krīzes laikā Komisija izstrādāja saderības kritērijus dažādiem atbalsta pasākumu veidiem. Atbalsta pasākumu novērtēšanas principi pirmoreiz tika izklāstīti 2008. gada banku paziņojumā.

(210)

Rekapitalizācijas paziņojums deva papildu norādījumus par atlīdzības līmeni, kas nepieciešams valsts kapitāla iepludināšanai.

(211)

Visbeidzot, Komisija Pārstrukturēšanas paziņojumā paskaidroja, kā tā vērtēs pārstrukturēšanas plānus. Novērtējot Bankas pārstrukturēšanas plānu saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu, Komisija ņems vērā visus 10. tabulā minētos pasākumus.

(212)

FB1, FB2 un FB3 pasākums tika piešķirts saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmu. Minētajā shēmā iekļautie pasākumi jau bija novērtēti kā saderīgi ar iekšējo tirgu Komisijas 2008. gada 19. novembra lēmumā.

(213)

Kas attiecas uz FB4 un FB5 pasākumu piemērotību, Komisija uzskata, ka minētie pasākumi ir piemēroti, jo tie aizsargāja FB Bank noguldītājus un tādējādi aizsargāja finanšu stabilitāti. Minētās darbības nebūtu iespējams turpināt bez HFSF atbalsta, jo noregulējuma laikā FB Bank bija negatīvs pašu kapitāls un tolaik dominējošos sarežģītajos tirgus apstākļos neviena banka nebūtu iegādājusies aktīvu un saistību portfeli ar negatīvu vērtību, un tas būtu pasliktinājis tās kapitāla pietiekamības stāvokli. Tādējādi šie pasākumi nodrošināja Grieķijas finanšu stabilitātes saglabāšanu. Pamatojoties uz to, Komisija secina, ka minētie pasākumi ir piemēroti kā glābšanas atbalsts.

(214)

Saskaņā ar 2008. gada banku paziņojumu atbalsta pasākumam pēc apjoma un veida ir jābūt nepieciešamam šā pasākuma mērķa sasniegšanai. Tas nozīmē, ka kapitāla iepludināšanai ir jāatbilst minimālajam apjomam, kas nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai.

(215)

Kā Grieķijas Banka norādīja savā 2013. gada 8. maija vēstulē, neraugoties uz FB Bank nelielo izmēru, tās licences anulēšana, nepiemērojot noregulējuma pasākumus, varētu iedragāt noguldītāju uzticēšanos Grieķijas banku sistēmai un tādējādi ietekmēt finanšu stabilitāti. Turklāt Grieķijas Banka piebilda, ka no dažādām noregulējuma iespējām tā deva priekšroku FB Bank noregulējumam, piemērojot iegādes un pārņemšanas procedūru saskaņā ar 2012. gada decembra MEFP. Tā uzskatīja, ka minētā procedūra sniedza tūlītēju un skaidru risinājumu problēmām, ar ko saskārās FB Bank. Komisija uzskata, ka šie finanšu stabilitātes elementi apliecina FB4 un FB5 pasākumu nepieciešamību.

(216)

Kas attiecas uz intervences apmēru, Grieķijas Banka savā Lēmumā 10/1/10.5.2013. norādīja, ka pārveduma rīkojums par noteiktiem aktīviem un saistībām bija vēlamais risinājums, jo tas līdz minimumam samazināja noregulējuma izmaksas. Minētais lēmums atbilda arī 2012. gada marta MEFP. Turklāt Komisija konstatē, ka finansējuma deficīta galīgo summu bija rūpīgi novērtējušas Grieķijas iestādes, ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, ko sagatavojis auditors likumā noteiktā audita veikšanai. Ieguldījums precīzi sedza starpību starp pārvesto aktīvu patieso vērtību un saistību vērtību. Turklāt HFSF apņēmās segt kapitāla vajadzības tikai līdz 9 % no pārvestajiem aktīviem, kā aplēsusi Grieķijas Banka. Tas, ka no abiem pretendentiem tikai Banka piekrita pārskatīt savu piedāvājumu, apstiprina secinājumu, ka ieguldījums nebija pārmērīgs.

(217)

Turklāt FB Bank pašu kapitāls netika pārvests, un tādējādi tas palika likvidējamā struktūrā, t. i., FB Bank. Tāpēc akcionāri cietīs zaudējumus pilnā apjomā, un HFSF ieguldījums nav uzpūsts ar to glābšanas izmaksām.

(218)

Kas attiecas uz atbalsta atlīdzināšanu, kā norādīts iepriekš 195. apsvērumā, HFSF, visticamāk, pilnībā neatgūs ieguldīto naudas summu (119). Tāpēc skaidrs, ka tas nesaņems nekādu atlīdzību, un tā ieguldījums ir līdzīgs dotācijai. Kā norādīts Rekapitalizācijas paziņojuma 44. punktā, nepietiekami atlīdzināta rekapitalizācija ir pieņemama tikai attiecībā uz grūtībās nonākušām bankām, kas nespēj maksāt nekādu atlīdzību. Komisija uzskata, ka tā ir arī FB Bank gadījumā. Atlīdzības neesība rada nepieciešamību pēc padziļinātas pārstrukturēšanas saskaņā ar Rekapitalizācijas paziņojumu.

(219)

Tātad FB4 un FB5 pasākums bija nepieciešams kā glābšanas atbalsts gan pēc apjoma, gan veida, lai varētu sasniegt mērķus ierobežot traucējumus Grieķijas banku sistēmā un ekonomikā kopumā.

(220)

Komisija atzīmē, ka FB Bank vairs neeksistē tās iepriekšējā veidolā. Fakts, ka atbalsts izglāba pārvestās darbības, teorētiski varēja radīt konkurences izkropļojumus. Tomēr Komisija kā pozitīvu faktoru atzīmē FB Bank nelielo izmēru un pārdošanas procesu, kurā konkurentiem bija iespēja iesniegt piedāvājumu par FB Bank atsevišķiem aktīviem un saistībām. Turklāt uzreiz pēc FB Bank saimniecisko darbību nodošanas tās tika pilnībā integrētas Bankā un pārtrauca eksistēt kā atsevišķa saimnieciskā darbība vai konkurents. Tādēļ Komisija secina, ka šis atbalsts neradīja liekus konkurences izkropļojumus.

(221)

Secināts, ka FB4 un FB5 pasākumi ir piemēroti un nepieciešami un ka, ņemot vērā FB Bank nelielo izmēru un tās kā atsevišķa konkurenta izzušanu, veicot tās pilnīgu integrāciju Bankā, tie ir samērīgi ar paredzēto mērķi saskaņā ar 2008. gada banku paziņojumu un Rekapitalizācijas paziņojumu.

(222)

Kas attiecas uz atlīdzību par FB4 pasākumu, Komisija 218. apsvērumā atzīmēja, ka HFSF, iespējams, pilnībā neatgūs EUR 456,97 miljonus, kas iepludināti FB Bank noregulējuma vajadzībām (FB4 pasākums). Atlīdzības neesība rada nepieciešamību pēc padziļinātas pārstrukturēšanas gan attiecībā uz dzīvotspējas pasākumiem, gan konkurences izkropļojumu ierobežošanas pasākumiem.

(223)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 21. punktā paredzēts, ka gadījumā, ja grūtībās nonākusi kredītiestāde nevar ticami atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju, jāapsver tās likumīga likvidācija vai pārdošana izsolē. Tādējādi dalībvalstis var sekmēt dzīvotnespējīgo dalībnieku izstāšanos, nodrošinot šā izstāšanās procesa norisi atbilstošā termiņā, lai saglabātu finanšu stabilitāti.

(224)

Tomēr FB Bank nebija dzīvotspējīga kā atsevišķa struktūra un tika nodota likvidācijai. Šajā jomā Pārstrukturēšanas paziņojuma 17. punktā paskaidrots, ka “neveiksmīgas bankas pārdošana citai finanšu iestādei var sekmēt ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, ja pircējs ir dzīvotspējīgs un var absorbēt neveiksmīgas bankas pieņemšanu, un var palīdzēt atjaunot uzticību tirgū”.

(225)

Kā minēts 7.5.2. iedaļā, pamatojoties uz Bankas pārstrukturēšanas plānu, Banka ir uzskatāma par dzīvotspējīgu struktūru. Tādējādi fakts, ka FB Bank darbības tika nodotas Bankai, ļauj atjaunot tās ilgtermiņa dzīvotspēju. Turklāt fakts, ka FB Bank darbības tika pilnībā integrētas (120) Bankā un tā beidza darboties kā atsevišķs konkurents, ir uzskatāms par padziļinātu pārstrukturēšanu, kas nepieciešama saistībā ar valsts atbalsta nepietiekamu atlīdzību.

(226)

Kā paskaidrots 216. apsvērumā, FB Bank noregulējumam izraudzītais veids nodrošina pārstrukturēšanas izmaksu ierobežošanu līdz minimumam. Vispirms Grieķijas iestādes rūpīgi novērtēja finansējuma deficītu, ņemot vērā neatkarīgo revidentu ziņojumu. Turklāt HFSF apņēmās segt pircēja kapitāla vajadzības, kas izrietēja no pārvestajām darbībām, tikai līdz likumā prasītajam minimālajam apmēram. Turklāt FB Bank saimniecisko darbību iekļaušana lielākā struktūrvienībā un sinerģijas vienlaicīgā īstenošana, veicot FB Bank filiāļu tīklu racionalizāciju, IT infrastruktūras apvienošanu un finansējuma izmaksu samazināšanu, palīdz ierobežot pārstrukturēšanas izmaksas līdz minimumam salīdzinājumā ar scenāriju, kurā valsts būtu mēģinājusi atjaunot FB Bank kā atsevišķas struktūras dzīvotspēju.

(227)

Pašu kapitāls un subordinētais parāds netika pārvesti uz Banku, bet palika FB Bank – likvidējamā struktūrvienībā. Tāpēc Komisija uzskata, ka tika panākts pietiekams akcionāru sloga sadalījums, jo akcionāriem bija tiesības uz ieņēmumiem no likvidācijas tikai tad, ja ieņēmumi būtu pietiekami, lai atmaksātu vispirms HFSF, kam bija prasījuma prioritāte, salīdzinot ar citiem kreditoriem. Tādējādi, ņemot vērā likvidējamo aktīvu nepietiekamību, maz ticams, ka akcionāri varētu atgūt savus ieguldījumus.

(228)

Attiecībā uz pasākumiem konkurences izkropļojumu ierobežošanai Pārstrukturēšanas paziņojuma 30. punktā paredzēts, ka “Komisija kā izejas punktu šādu pasākumu nepieciešamības novērtēšanai izmanto to darbību lielumu, mērogu un apjomu, kas attiecīgai bankai būtu, īstenojot ticamu pārstrukturēšanas plānu […]. Šādu pasākumu raksturs un veids būs atkarīgs no diviem kritērijiem – pirmkārt, no atbalsta summas un nosacījumiem, un apstākļiem, kuros tas piešķirts, un, otrkārt, no tā tirgus vai tirgu īpašībām, kurā(-os) saņēmēja banka darbosies”.

(229)

Kopējais atbalsts, kas saņemts kapitāla veidā, ir EUR 606,97 miljoni (FB1, FB4 un FB5 pasākumi) papildus Grieķijas valsts vērtspapīriem EUR 60 miljonu apmērā (FB2 pasākums) un valsts garantijām EUR 50 miljonu apmērā (FB3 pasākums). FB1 pasākums 2008. gada 31. decembrī atbilda 3,25 % no FB Bank RWA. FB4 pasākums – finansējuma deficīta segšana, pārejot no FB Bank uz Banku, – 2013. gada 31. martā atbilda aptuveni 33,44 % no FB Bank RWA. FB5 pasākums pēc definīcijas atbilda 9 % no FB Bank uz Banku pārvesto RWA. Šādas atbalsta summas apvienojumā ar atlīdzības neesību mudina būtiski samazināt saņēmēja klātbūtni tirgū.

(230)

Attiecībā uz tirgu, kurā darbojās FB Bank, Komisija norādīja, ka FB Bank bija ļoti maza banka (mazāk nekā 0,5 % īpatsvars no Grieķijas banku kopējiem aktīviem un mazāk nekā 1 % tirgus daļas attiecībā uz aizdevumiem un noguldījumiem Grieķijā), un attiecīgi FB Bank aktīvi un saistības, kas tika pārvesti uz Banku, bija salīdzinoši nelieli Grieķijas banku sistēmas mērogā.

(231)

Turklāt FB Bank darbības tika piedāvātas konkurentiem atklātā izsolē. Pēc pārdošanas FB Bank vairs neeksistēja kā atsevišķs konkurents, jo pārvestās darbības tika pilnībā integrētas Bankā.

(232)

Secināts, ka, ņemot vērā pārvesto darbību nelielo apjomu, atklāto pārdošanas procesu un FB Bank darbību pilnīgu integrāciju Bankā, nav notikusi nepamatota konkurences izkropļošana, neraugoties uz ļoti lielo atbalsta summu un atlīdzības neesību.

(233)

Pamatojoties uz šo analīzi, secināts, ka atbilstoši Pārstrukturēšanas paziņojumam FB Bank atsevišķu aktīvu un saistību pārdošana un to integrācija Bankā nodrošina FB Bank darbību ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un ka nenotiek nepamatoti konkurences izkropļojumi.

(234)

Tādējādi visi 10. tabulā minētie atbalsta pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu.

(235)

Komisijai vispirms ir jānovērtē, vai pasākumi ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(236)

HFSF ir struktūra, ko banku atbalsta nolūkā izveidojusi un finansējusi Grieķija. Tādējādi PB1 un PB2 pasākumā tiek izmantoti valsts līdzekļi. PB1 un PB2 pasākumi pēc būtības arī ir selektīvi, jo tie dod labumu tikai Probank darbībām.

(237)

Turklāt PB1 un PB2 pasākumi nodrošina Probank darbībām skaidras priekšrocības, jo ļauj tās turpināt. Šajā gadījumā pārveduma rīkojums ir pārdošana “vienā partijā”, jo, lai gan pašu kapitāls netiek pārvests, galvenie produktīvie banku aktīvi tiek pārvesti (filiāles, noguldījumi un aizdevumi).

(238)

PB1 un PB2 pasākumi neatbilst MEIP. HFSF faktiski nav izredžu gūt peļņu no saviem ieguldījumiem: apmaiņā par saviem ieguldījumiem tas saņēma nevis prasījumu pret Banku, bet tikai prasījumu pret likvidējamu struktūru, t. i., Probank (121). Tādējādi HFSF, iespējams, pilnībā neatgūs ieguldīto naudu.

(239)

PB1 un PB2 sniegto pasākumu selektīvās priekšrocības izkropļo konkurenci, ļaujot turpināt vienu bankas darbību, ļaujot tai darboties tirgū un konkurēt ar citām bankām, kas darbojas Grieķijā vai arī, iespējams, interesējas par iekļūšanu Grieķijas tirgū. Tādējādi PB1 un PB2 pasākumi ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un, iespējams, izkropļo konkurenci.

(240)

Tādējādi secināts, ka HFSF veiktā finansējuma deficīta segšana, pārejot no Probank un Banku, EUR 562,73 miljonu apmērā un HFSF saistības segt kapitāla vajadzības attiecībā uz pārvestajiem aktīviem, kuru summa var sasniegt EUR [180–280] miljonus, ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(241)

PB1 un PB2 pasākumu saņēmējs ir Probank darbības, jo minētie pasākumi ļāva turpināt šīs darbības Bankā.

(242)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai Probank darbību pārdošana ir valsts atbalsts Bankai saskaņā ar 2008. gada banku paziņojuma 49. punktu, Komisijai jānovērtē noteiktu prasību izpilde. Tai jo īpaši jāpārbauda, vai: i) pārdošanas process bija atklāts un nediskriminējošs; ii) pārdošana norisinājās atbilstoši tirgus nosacījumiem; un iii) finanšu iestāde vai valsts maksimāli palielināja pārdošanas cenu par attiecīgajiem aktīviem un saistībām.

(243)

Banka iegādājās Probank aktīvus un saistības, jo tā iesniedza vēlamo piedāvājumu atbilstoši nediskriminējošai konkursa procedūrai, kas bija pieejama citām bankām. Grieķijas Banka nolēma sazināties tikai ar četrām lielākajām bankām, kas darbojās Grieķijā, un no tām piedāvājumus iesniedza tikai Banka un vēl viena banka. Banka bija vēlamais pretendents gan cenas, gan gaidāmās sinerģijas ziņā.

(244)

Grieķijas Banka sazinājās tikai ar četrām bankām. Ierobežotais pircēju kopums, ar ko sazinājās, nevar izslēgt to, ka konkurss bija atklāts, ņemot vērā citu tādu banku trūkumu, kas darbojās Grieķijā un bija pietiekami lielas, lai pārņemtu konkursā piedāvātās darbības, kā arī ar atbilstošu kapitālu noregulējuma laikā. Turklāt līdz Probank noregulējumam neviena ārvalstu kredītiestāde un finanšu iestāde neiesniedza derīgu saistošu priekšlikumu par Probank iegādi, neraugoties uz atkārtotu termiņa atlikšanu. Noregulējuma laikā ārvalstu kredītiestāžu un finanšu iestāžu izrādītā interese iesaistīties banku darbībās Grieķijā bija ļoti ierobežota. Turklāt Grieķijas Banka iepriekš bija noteikusi pārvedamo aktīvu un saistību portfeli un grafiku, kas bija jāievēro piedāvājumos, lai tie būtu derīgi. Tāpēc Komisija secina, ka pārdošanas process bija atklāts un nediskriminējošs.

(245)

Negatīvā cena (t. i., ņemot vērā finansējuma deficītu un iepriekšminēto kapitāla vajadzību segšanu) attiecībā uz Probank aktīviem un saistībām nenozīmē to, ka pārdošanas cena neatbilst uzņēmuma tirgus vērtībai (122). Komisijai nav iemesla uzskatīt, ka izteiktais piedāvājums un samaksātā cena neatbilst uzņēmuma tirgus cenai. Faktiski aktīvu patieso vērtību aplēsa Grieķijas Banka un pārbaudīja ārējie revidenti. Tādējādi Komisija uzskata, ka pārdošana norisinājās saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Pamatojoties uz iepriekšminēto, saskaņā ar 2008. gada banku paziņojuma 49. punktu, Pārstrukturēšanas paziņojuma 20. punktu un Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi (123) secināts, ka valsts atbalstu Bankai var izslēgt.

(246)

Pamatojoties uz 236.–240. apsvērumu, Komisija uzskata, ka PB1 un PB2 pasākumi atbilst nosacījumiem, kas minēti Līguma 107. panta 1. punktā, un ir uzskatāmi par valsts atbalstu.

(247)

Tāpēc secināts, ka par Probank darbībām saņemts valsts atbalsts kapitāla atbalsta veidā EUR [742,7–842,7] miljonu apmērā (PB1 un PB2 pasākumi), kā apkopots 11. tabulā.

11. tabula

Pārskats par kopējo atbalstu Probank darbībām

(248)

Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka Komisija var atzīt atbalstu par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tā sniegšana “novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā”.

(249)

Kā paskaidrots 206. un 207. apsvērumā, juridiskajam pamatam, vērtējot atbalsta pasākumus Grieķijas bankām, pašlaik ir jābūt Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam.

(250)

Kā paskaidrots 208. apsvērumā, saskaņā ar 2008. gada banku paziņojuma 15. punktu, lai atbalsts būtu saderīgs atbilstoši Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam, tam jāatbilst vispārīgajiem saderības kritērijiem – piemērotības, nepieciešamības un samērīguma kritērijiem.

(251)

Rekapitalizācijas paziņojums deva papildu norādījumus par atlīdzības līmeni, kas nepieciešams valsts kapitāla iepludināšanai.

(252)

Visbeidzot, Komisija Pārstrukturēšanas paziņojumā paskaidroja, kā tā vērtēs pārstrukturēšanas plānus. Novērtējot pārstrukturēšanas plānu saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu, Komisija ņems vērā visus 11. tabulā minētos pasākumus.

(253)

Kas attiecas uz PB1 un PB2 pasākumu piemērotību, Komisija uzskata, ka finansējuma deficīta segums un saistības segt pircēja kapitāla vajadzības saistībā ar pārvestajiem aktīviem ir atbilstoši, jo tie ļāva veikt pārdošanu, aizsargāja Probank noguldītājus un tādējādi aizsargāja finanšu stabilitāti. Minētās darbības nevarētu turpināt bez HFSF atbalsta, jo noregulējuma laikā Probank bija negatīvs pašu kapitāls. Tolaik dominējošos sarežģītajos tirgus apstākļos neviena banka nebūtu iegādājusies aktīvu un saistību portfeli ar negatīvu vērtību, un tas būtu pasliktinājis tās kapitāla pietiekamības stāvokli. 2013. gada 10. maijā Grieķijas Banka iecēla amatā Probank pilnvaroto, kura uzdevums bija arī nodrošināt, ka tiktu veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai pabeigtu Probank akciju kapitāla palielināšanu. Tas, ka neviens privātais investors neiesniedza galīgu saistošo piedāvājumu par Probank iegādi līdz noregulējuma laikam, neraugoties uz Probank ieceltā pilnvarotā centieniem un termiņa atkārtotu pagarināšanu attiecībā uz Probank akciju kapitāla palielināšanu, apstiprina konstatējumu, ka minētos pasākumus nebūtu iespējams turpināt bez HFSF sniegtā atbalsta. Tādējādi šie pasākumi nodrošināja Grieķijas finanšu stabilitātes saglabāšanu. Pamatojoties uz to, Komisija secina, ka minētie pasākumi ir piemēroti kā glābšanas atbalsts.

(254)

Saskaņā ar 2008. gada banku paziņojumu atbalsta pasākumam pēc apjoma un veida ir jābūt nepieciešamam šā pasākuma mērķa sasniegšanai. Tas nozīmē, ka kapitāla iepludināšanai ir jāatbilst minimālajam apjomam, kas nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai.

(255)

2013. gada maija MEFP paredzēts, ka attiecībā uz bankām, kas sniedza blakuspakalpojumus (124) un kas neatbilda to kapitāla prasībām, Grieķijas Bankai, sazinoties ar HFSF, jānovērtē iespējas līdz minimumam samazināt izmaksas nodokļu maksātājiem, tostarp iegādes un pārņemšanas procedūras, vienlaikus nodrošinot drošību noguldītājiem.

(256)

Kā Grieķijas Banka norādīja savā 2013. gada 26. jūlija lēmumā (125), Probank licences anulēšana, nepiemērojot noregulējuma pasākumus, varēja ietekmēt finanšu stabilitāti.

(257)

Komisija uzskata, ka šie finanšu stabilitātes elementi apliecina PB1 un PB2 pasākumu nepieciešamību.

(258)

Kas attiecas uz pasākuma apmēru, finansējuma deficītu bija rūpīgi novērtējušas Grieķijas iestādes, ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, ko sagatavojis auditors likumā noteiktā audita veikšanai. Ieguldījums precīzi sedza starpību starp pārvesto aktīvu patieso vērtību un saistību vērtību. Grieķijas Banka savā Lēmumā 12/1/26.7.2013. norādīja, ka pārveduma rīkojums par atsevišķiem aktīviem un saistībām bija vēlamais risinājums, jo tas līdz minimumam samazināja noregulējuma izmaksas. Minētais lēmums ir arī saskaņā ar 2013. gada jūlija Otro ekonomikas stabilizācijas programmu Grieķijai. Turklāt HFSF apņēmās segt kapitāla vajadzības tikai līdz 9 % no pārvestajiem aktīviem, kā to bija aplēsusi Grieķijas Banka.

(259)

Turklāt nekustamais īpašums netika nodots Bankai un līdz ar to tika atstāts likvidējamajai struktūrvienībai. Tāpēc Probank akcionāri cietīs zaudējumus pilnā apjomā, un HFSF ieguldījums nav uzpūsts ar to glābšanas izmaksām.

(260)

Kas attiecas uz atbalsta atlīdzināšanu, kā norādīts iepriekš 238. apsvērumā, HFSF, visticamāk, pilnībā neatgūs ieguldīto naudu. Tāpēc skaidrs, ka tas nesaņems nekādu atlīdzību, un tā ieguldījums ir līdzīgs dotācijai. Kā norādīts Rekapitalizācijas paziņojuma 44. punktā, nepietiekami atlīdzināta rekapitalizācija ir pieņemama tikai attiecībā uz grūtībās nonākušām bankām, kas nespēj maksāt nekādu atlīdzību. Komisija uzskata, ka tā ir arī Probank gadījumā. Atlīdzības neesība rada nepieciešamību pēc padziļinātas pārstrukturēšanas saskaņā ar Rekapitalizācijas paziņojumu.

(261)

Tātad šie pasākumi bija nepieciešami kā glābšanas atbalsts gan pēc apjoma, gan veida, lai varētu sasniegt mērķus ierobežot traucējumus Grieķijas banku sistēmā un ekonomikā kopumā.

(262)

Probank vairs neeksistē tās iepriekšējā veidolā. Fakts, ka atbalsts izglāba uz Banku pārvestās darbības, teorētiski varēja radīt konkurences izkropļojumus. Tomēr Komisija atzīmē Probank nelielo izmēru un pārdošanas procesu, kurā konkurentiem bija iespēja iesniegt piedāvājumu par Probank noteiktiem aktīviem un saistībām. Turklāt uzreiz pēc Probank saimniecisko darbību nodošanas tās tika pilnībā integrētas Bankā un pārtrauca eksistēt kā atsevišķa saimnieciskā darbība vai konkurents. Tādēļ Komisija secina, ka šis atbalsts neradīja liekus konkurences izkropļojumus.

(263)

Secināts, ka PB1 un PB2 pasākumi ir piemēroti un nepieciešami un ka, ņemot vērā būtisko pārstrukturēšanu, kas paredzēta Bankā, kurai tika nodotas Probank saimnieciskās darbības, tie ir samērīgi ar plānoto mērķi saskaņā ar 2008. gada banku paziņojumu un Rekapitalizācijas paziņojumu.

(264)

Komisija 260. apsvērumā attiecībā uz atlīdzību par PB1 pasākumu atzīmēja, ka HFSF, iespējams, pilnībā neatgūs EUR 562,73 miljonus, kas iepludināti Probank noregulējuma vajadzībām (PB1 pasākums). Atlīdzības neesība rada nepieciešamību pēc padziļinātas pārstrukturēšanas gan attiecībā uz dzīvotspējas pasākumiem, gan konkurences izkropļojumu ierobežošanas pasākumiem.

(265)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 21. punktā paredzēts, ka gadījumā, ja grūtībās nonākusi kredītiestāde nevar ticami atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju, jāapsver tās likumīga likvidācija vai pārdošana izsolē. Tādējādi dalībvalstis var sekmēt dzīvotnespējīgo dalībnieku izstāšanos, nodrošinot šā izstāšanās procesa norisi atbilstošā termiņā, lai saglabātu finanšu stabilitāti.

(266)

Tomēr Probank nebija dzīvotspējīga kā atsevišķa struktūra un tika nodota likvidācijai. Šajā jomā Pārstrukturēšanas paziņojuma 17. punktā paskaidrots, ka “neveiksmīgas bankas pārdošana citai finanšu iestādei var sekmēt ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, ja pircējs ir dzīvotspējīgs un var absorbēt neveiksmīgas bankas pieņemšanu, un var palīdzēt atjaunot uzticību tirgū”.

(267)

Kā minēts 7.5.2. iedaļā, pamatojoties uz Bankas pārstrukturēšanas plānu, Banka ir uzskatāma par dzīvotspējīgu struktūru. Tādējādi fakts, ka Probank darbības tika nodotas Bankai, ļauj atjaunot tās ilgtermiņa dzīvotspēju. Turklāt fakts, ka Probank darbības tika pilnībā integrētas (126) Bankā un tā beidza darboties kā neatkarīga struktūra, ir uzskatāms par padziļinātu pārstrukturēšanu, kas nepieciešama saistībā ar valsts atbalsta nepietiekamu atlīdzību.

(268)

Kā paskaidrots 258. apsvērumā, Probank noregulējumam izraudzītais veids nodrošina pārstrukturēšanas izmaksu ierobežošanu līdz minimumam. Vispirms Grieķijas iestādes rūpīgi novērtēja finansējuma deficītu, ņemot vērā neatkarīgo revidentu ziņojumu. Turklāt HFSF apņēmās segt pircēja kapitāla vajadzības, kas izrietēja no pārvestajiem aktīviem, tikai līdz likumā prasītajam minimālajam apmēram. Turklāt Probank saimniecisko darbību iekļaušana lielākā struktūrvienībā un sinerģijas vienlaicīgā īstenošana, jo īpaši veicot Probank filiāļu tīkla racionalizāciju, IT infrastruktūras apvienošanu un finansējuma izmaksu samazināšanu, palīdz ierobežot pārstrukturēšanas izmaksas līdz minimumam salīdzinājumā ar scenāriju, kurā valsts būtu mēģinājusi atjaunot Probank kā atsevišķas struktūras dzīvotspēju.

(269)

Pašu kapitāls un subordinētais parāds netika pārvesti uz Banku, bet palika likvidējamā struktūrvienībā. Tāpēc Komisija uzskata, ka tika panākts pietiekams akcionāru sloga sadalījums, jo akcionāriem bija tiesības uz ieņēmumiem no likvidācijas tikai tad, ja ieņēmumi būtu pietiekami, lai atmaksātu vispirms HFSF, kam bija prasījuma prioritāte, salīdzinot ar citiem kreditoriem. Tādējādi, ņemot vērā likvidējamo aktīvu nepietiekamību, maz ticams, ka akcionāri varētu atgūt savus ieguldījumus.

(270)

Attiecībā uz pasākumiem konkurences izkropļojumu ierobežošanai Pārstrukturēšanas paziņojuma 30. punktā paredzēts, ka “Komisija kā izejas punktu šādu pasākumu nepieciešamības novērtēšanai izmanto to darbību lielumu, mērogu un apjomu, kas attiecīgai bankai būtu, īstenojot ticamu pārstrukturēšanas plānu […]. Šādu pasākumu raksturs un veids būs atkarīgs no diviem kritērijiem – pirmkārt, no atbalsta summas un nosacījumiem, un apstākļiem, kuros tas piešķirts, un, otrkārt, no tā tirgus vai tirgu īpašībām, kurā(-os) saņēmēja banka darbosies”.

(271)

Kas attiecas uz saņemtā atbalsta summu, kopējais saņemtais atbalsts kapitāla formā sasniedza EUR [742,7–842,7] miljonus (PB1 un PB2 pasākumi). PB1 pasākums atbilda aptuveni 21,15 % Probank RWA2013. gada 30. jūnijā. PB2 pasākums pēc definīcijas atbilda […] % aktīvu, kas pārvesti no Probank. Šādas atbalsta summas apvienojumā ar atlīdzības neesību mudina būtiski samazināt saņēmēja klātbūtni tirgū.

(272)

Attiecībā uz tirgu, kurā darbojās Probank, Komisija norādīja, ka Probank bija ļoti maza banka (aptuveni 1 % īpatsvars no Grieķijas banku kopējiem aktīviem un aptuveni 1 % tirgus daļa attiecībā uz aizdevumiem un mazāk nekā 2 % attiecībā uz noguldījumiem), un attiecīgi Probank aktīvi un saistības, kas tika pārvesti uz Banku, bija salīdzinoši nelieli Grieķijas banku sistēmas mērogā.

(273)

Turklāt Probank darbības tika piedāvātas konkurentiem atklātā izsolē. Pēc pārdošanas Probank vairs neeksistēja kā atsevišķs konkurents, jo pārvestās darbības tika pilnībā integrētas Bankā.

(274)

Secināts, ka, ņemot vērā pārvesto darbību nelielo apjomu, atklāto pārdošanas procesu un Probank darbību pilnīgu integrāciju Bankā, nav notikusi nepamatota konkurences izkropļošana, neraugoties uz ļoti lielo atbalsta summu un atlīdzības neesību.

(275)

Pamatojoties uz šo analīzi, Komisija secina, ka atbilstoši Pārstrukturēšanas paziņojumam Probank atsevišķu aktīvu un saistību pārdošana un to integrācija Bankā nodrošina Probank darbību ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un ka nenotiek nepamatoti konkurences izkropļojumi.

(276)

Tādējādi visi 11. tabulā minētie atbalsta pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu.

(277)

Komisijai jākonstatē valsts atbalsta esība Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(278)

Komisija jau konstatēja lēmumos par Grieķijas banku atbalsta shēmas apstiprināšanu un pagarināšanu (127), ka saskaņā ar šo shēmu piešķirtais likviditātes atbalsts ir uzskatāms par atbalstu. Garantiju nenokārtotā summa uz 2011. gada 15. aprīli bija EUR 12 873 miljoni, un 2013. gada 30. novembrī tā sasniedza EUR 14 798 miljonus. Minētajos datumos Bankai sniegto valsts obligāciju neatmaksāto aizņēmumu summa bija attiecīgi EUR 787 miljoni un EUR 847 miljoni. Arī turpmākais likviditātes atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar minēto shēmu, ir uzskatāms par atbalstu.

(279)

Komisija jau konstatēja 2008. gada 19. novembra lēmumā par Grieķijas banku atbalsta shēmu, ka rekapitalizācijas, kas piešķirtas rekapitalizācijas pasākuma ietvaros minētajā shēmā, uzskatāmas par atbalstu. Banka saņēma EUR 1 350 miljonus kā priekšrocību akcijas, un tie veidoja 2,1 % no Bankas RWA (128).

(280)

Grieķija 2010. gadā ieviesa vairākus grozījumus minēto priekšrocību akciju tehniskajos parametros, atbilstoši kuriem, ja priekšrocību akcijas neizpērk piecu gadu laikā, kupons palielinās par 2 % katru gadu. Tā kā atbilstoši šiem grozījumiem valsts atlīdzība palielinātos, ja tās netiktu izpirktas vai pārvērstas pēc pieciem gadiem, Komisija secina, ka grozījumi tehniskajos parametros nerada nekādas priekšrocības Bankai un tādēļ tie nav saistīti par papildu valsts atbalstu.

(281)

Komisija 2008. gada banku paziņojuma 51. punktā precizēja, ka centrālo banku līdzekļu piešķiršana finanšu iestādēm nav uzskatāma par atbalstu, ja tiek izpildīti četri kumulatīvi nosacījumi attiecībā uz finanšu iestādes maksātspēju, kredītlīnijas nodrošināšanu, procentu likmi, kas iekasējama no finanšu iestādes, un valsts pretgarantiju neesību. Tā kā Bankai piešķirtā valsts garantētā ELA neatbilst šiem četriem kumulatīvajiem nosacījumiem, jo īpaši tādēļ, ka to garantē valsts un piešķir kopā ar citiem atbalsta pasākumiem, nevar secināt, ka valsts garantētā ELA nav valsts atbalsts.

(282)

Valsts garantētā ELA atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Līguma 107. panta 1. punktā. Pirmkārt, tā kā šis pasākums ietver valsts garantiju par labu Grieķijas Bankai, visus zaudējumus segs valsts. Tādējādi pasākumā tiek izmantoti valsts līdzekļi. Valsts garantētā ELA ļauj bankām saņemt finansējumu laikā, kad tām nav pieejams finansējuma vairumtirdzniecības tirgus un Eurosistēmas standarta pārfinansēšanas operācijas. Tādējādi Bankai valsts garantētā ELA radīja priekšrocības. Tā kā valsts garantētā ELA aprobežojas ar banku nozari, šis pasākums ir selektīvs. Tā kā valsts garantētā ELA ļauj Bankai turpināt darbību tirgū un novērš tās saistību neizpildi un izstāšanos no tirgus, tā rada konkurences izkropļojumus. Tā kā Banka darbojas arī citās dalībvalstīs un tā kā finanšu iestādes no citām dalībvalstīm darbojas vai potenciāli ir ieinteresētas darboties Grieķijā, Bankai radītās priekšrocības ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(283)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka valsts garantētā ELA (L2 pasākums) ir uzskatāma par valsts atbalstu. Laika gaitā valsts garantētās ELA summa ir mainījusies. 2012. gada 31. decembrī tā bija aptuveni EUR 30,9 miljardi.

(284)

NBG lēmuma par procedūras sākšanu 5.1. iedaļā Komisija jau secināja, ka pirmā pagaidu rekapitalizācija ir uzskatāma par valsts atbalstu. Saņemtā kapitāla summa bija EUR 7 430 miljoni.

(285)

B2 pasākums tika īstenots ar HFSF līdzekļiem, kas, kā paskaidrots NBG lēmuma par procedūras sākšanu 49. apsvērumā, ietvēra valsts līdzekļus.

(286)

Kas attiecas uz priekšrocības esību, B2 pasākums palielināja Bankas kapitāla rādītāju līdz tādam līmenim, kas tai ļāva turpināt darbību tirgū un izmantot Eurosistēmas finansējumu. Turklāt atlīdzība par B2 pasākumu sastāv no uzkrātajiem procentiem par EFSF parādzīmēm un papildu 1 % maksas. Tā kā minētā atlīdzība ir acīmredzami mazāka nekā atlīdzība par līdzīgiem kapitāla instrumentiem tirgū, Banka noteikti nespētu piesaistīt kapitālu tirgū, pamatojoties uz šādiem noteikumiem. Tādējādi B2 pasākums radīja Bankai priekšrocību no valsts līdzekļiem. Tā kā šis pasākums tika darīts pieejams tikai Bankai, tas pēc būtības bija selektīvs.

(287)

Bankas stāvoklis nostiprinājās B2 pasākuma rezultātā, jo Banka tika nodrošināta ar finanšu līdzekļiem, kas bija nepieciešami, lai arī turpmāk varētu izpildīt kapitāla prasības, tādējādi radot konkurences izkropļojumus. Tā kā Banka darbojas citu dalībvalstu banku tirgos un tā kā finanšu iestādes no citām dalībvalstīm darbojas Grieķijā, jo īpaši apdrošināšanas tirgū, B2 pasākums ietekmē arī tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(288)

Komisija uzskata, ka B2 pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu. To kā atbalstu paziņoja valsts iestādes. Saņemtā kapitāla summa bija EUR 2 326 miljoni.

(289)

HFSF dalība 2013. gada pavasara rekapitalizācijā (B3 pasākums) ir pirmās un otrās pagaidu rekapitalizācijas (B1 un B2 pasākums) daļēja pārvēršana pastāvīgā rekapitalizācijā EUR 8 677 miljonu apmērā parastajās akcijās. Tā kā B3 pasākums ir jau piešķirta atbalsta pārvēršana, tas joprojām ietver valsts līdzekļus, bet nepalielina atbalsta nominālo summu. Tomēr, ņemot vērā atbalsta nominālo summu, tas palielina Bankas priekšrocības (un tādējādi arī konkurences izkropļojumus), jo ir pastāvīga rekapitalizācija, nevis pagaidu rekapitalizācija kā B1 un B2 pasākumu gadījumā.

(290)

Šāds atbalsts netika piešķirts visām bankām, kuras darbojās Grieķijā. Attiecībā uz konkurences izkropļojumiem un ietekmi uz tirdzniecību Komisija atzīmē, piemēram, ka šis atbalsts ļāva Bankai turpināt darbību citās dalībvalstīs, piemēram, Rumānijā vai Bulgārijā. Bankas likvidācija būtu likusi izbeigt darbības ārvalstīs, likvidējot minētās darbības vai pārdodot uzņēmumus. Turklāt Bankas apdrošināšanas darbības Grieķijā konkurē ar citu dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrību meitasuzņēmumu darbībām. Tādējādi šis pasākums rada konkurences izkropļojumus un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Komisija uzskata, ka tādējādi B3 pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu.

(291)

B1, B2 un B3 pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. B1, B2 un B3 pasākumos iekļautā valsts atbalsta summa ir EUR 9 756 miljoni. Kā norādīts 7.1.3.3. iedaļā, tikai daļa pirmās un otrās pagaidu rekapitalizācijas (B1 un B2 pasākums) tika pārvērsta pastāvīgā rekapitalizācijā EUR 8 677 miljonu apmērā (B3 pasākums), turpretī atlikums tika atmaksāts HFSF sešus mēnešus pēc tā piešķiršanas (129).

(292)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 31. punktā norādīts, ka bez atbalsta summas absolūtos skaitļos Komisijai ir jāņem vērā arī atbalsts “saistībā ar bankas svērtajiem riska aktīviem”. B1, B2 un B3 pasākumi tika piešķirti viena gada laikā, no 2012. gada aprīļa (130) līdz 2013. gada maijam. Minētajā laikposmā mainījās Bankas RWA. Tādējādi rodas jautājums, kura līmeņa RWA jāizmanto, un jo īpaši, vai valsts atbalsts būtu jānovērtē, atsaucoties uz RWA, kas bija perioda sākumā vai perioda beigās. B1, B2 un B3 pasākumu mērķis bija apmierināt kapitāla vajadzības, kuras Grieķijas Banka apzināja 2012. gada martā (2012. gada spriedzes tests). Citiem vārdiem, kapitāla vajadzības, ko paredzēts nodrošināt ar minētajiem valsts atbalsta pasākumiem, eksistēja jau 2012. gada martā. Tādējādi Komisija uzskata, ka atbalsta summa, kas iekļauta B1, B2 un B3 pasākumos, ir jāsalīdzina ar Bankas RWA2012. gada 31. martā. Jāatceras arī, ka Grieķijas Banka pēc 2012. gada marta un līdz 2013. gada pavasara rekapitalizācijai neņēma vērā Grieķijas banku veiktās iegādes, lai pielāgotu to kapitāla vajadzības uz augšu vai uz leju. Arī šis apstāklis apliecina, ka B1, B2 un B3 pasākumi bija atbalsta pasākumi, kas saistīti ar Bankas perimetru, kurā tā darbojās 2012. gada 31. martā.

(293)

Pirmās un otrās pagaidu rekapitalizācijas kopsumma bija EUR 9 756 miljoni. Minētā summa 2012. gada 31. martā veidoja 15,3 % no Bankas RWA.

(294)

Tā kā Bankai izdevās piesaistīt privāto kapitālu, HFSF Bankā faktiski iepludinātā summa sasniedza tikai EUR 8 677 miljonus, kas ir 13,6 % no Bankas RWA2012. gada 31. martā.

(295)

A, B1, B2, B3, L1 un L2 pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Minētie pasākumi ir apkopoti 12. tabulā.

12. tabula

Pārskats par kopējo atbalstu, ko saņēmusi Banka

(296)

Kā secināts 207. apsvērumā, juridiskais pamats, novērtējot atbalsta pasākumus, ir Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts (131).

(297)

Finanšu krīzes laikā Komisija izstrādāja saderības kritērijus dažādiem atbalsta pasākumu veidiem. Atbalsta pasākumu novērtēšanas principi pirmoreiz tika izklāstīti 2008. gada banku paziņojumā.

(298)

Norādījumi par rekapitalizācijas pasākumiem ir atrodami Rekapitalizācijas paziņojumā un 2011. gada pagarināšanas paziņojumā.

(299)

Pārstrukturēšanas paziņojumā definēta Komisijas apstiprinātā metode pārstrukturēšanas plānu novērtēšanai, jo īpaši nepieciešamība atjaunot dzīvotspēju, nodrošināt pienācīgu saņēmēja ieguldījumu un ierobežot konkurences izkropļojumus.

(300)

Minēto sistēmu papildināja 2013. gada banku paziņojums, ko attiecināja uz tiem atbalsta pasākumiem, kuri paziņoti vai piešķirti bez iepriekšēja apstiprinājuma pēc 2013. gada 31. jūlija.

(301)

Bankas jau saņemtais likviditātes atbalsts tika galīgi apstiprināts vairākos pēc kārtas pieņemtos lēmumos, kas atļāva pasākumus saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmu un šīs shēmas grozījumiem un pagarinājumiem (132). Jebkurš turpmākais likviditātes atbalsts Bankai būs jāpiešķir saskaņā ar shēmu, ko pienācīgi apstiprinājusi Komisija. Šāda atbalsta noteikumi Komisijai jāapstiprina pirms tā piešķiršanas, tādēļ šajā lēmumā tas nav papildus jānovērtē.

(302)

Rekapitalizācija, kas tika piešķirta 2009. gadā priekšrocību akciju veidā (A pasākums), tika piešķirta saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmas rekapitalizācijas pasākumu, kas tika apstiprināts 2008. gadā atbilstīgi 2008. gada banku paziņojumam. Tādēļ tā nav atkārtoti jānovērtē saskaņā ar 2008. gada banku paziņojumu un ir jānovērtē tikai saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu.

(303)

Valsts garantētās ELA (L2 pasākuma) saderība vispirms jānovērtē, pamatojoties uz 2008. gada banku paziņojumu un 2011. gada pagarināšanas paziņojumu. Uz jebkuru valsts garantēto ELA, kas piešķirta pēc 2013. gada 31. jūlija, attiecas 2013. gada banku paziņojums.

(304)

HFSF rekapitalizāciju (B1, B2 un B3 pasākuma) saderība, jo īpaši attiecībā uz atlīdzību, vispirms jāvērtē, pamatojoties uz 2008. gada banku paziņojumu, Rekapitalizācijas paziņojumu un 2011. gada pagarināšanas paziņojumu. NBG lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par B1 pasākuma saderību ar minētajiem paziņojumiem. Tā kā šie pasākumi tika īstenoti pirms 2013. gada 1. augusta, tie neietilpst 2013. gada banku paziņojuma jomā. HFSF rekapitalizāciju (B1, B2 un B3 pasākuma) saderība jānovērtē arī, pamatojoties uz Pārstrukturēšanas paziņojumu.

(305)

Lai atbalsts būtu saderīgs saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tam jāatbilst vispārīgajiem saderības kritērijiem – piemērotības, nepieciešamības un samērīguma kritērijiem.

(306)

Tā kā Grieķijas bankas bija izslēgtas no vairumtirdzniecības tirgiem un kļuva pilnībā atkarīgas no centrālās bankas finansējuma, kā norādīts 46. apsvērumā, un tā kā Banka nevarēja aizņemties pietiekamu līdzekļu apjomu, izmantojot standarta pārfinansēšanas operācijas, Banka paļāvās uz valsts garantēto ELA, lai nodrošinātu pietiekamu likviditāti un tādējādi novērstu saistību neizpildi. Komisija uzskata L2 pasākumu par piemērotu mehānismu, ar ko novērst nopietnus traucējumus, kurus varēja izraisīt Bankas saistību neizpilde.

(307)

Tā kā valsts garantētā ELA Bankai paredzēja salīdzinoši augstas finansēšanas izmaksas, Bankai bija pietiekams stimuls novērst atkarību no minētā finansējuma avota, lai varētu turpināt savas darbības. Bankai bija jāmaksā procentu likme, kas bija par […] bāzes punktiem augstāka nekā standarta pārfinansēšanas operācijās Eurosistēmā. Turklāt Bankai bija jāsamaksā valstij garantijas maksa […] bāzes punktu apmērā. Tādējādi valsts garantētās ELA kopējās izmaksas Bankai ir daudz augstākas nekā parastās ECB pārfinansēšanas izmaksas. Konkrēti, šī starpība starp abām izmaksām ir augstāka par garantijas maksas līmeni, kas paredzēts 2011. gada pagarināšanas paziņojumā. Rezultātā kopējo atlīdzību, ko iekasē valsts, var uzskatīt par pietiekamu. Attiecībā uz valsts garantētās ELA summu Grieķijas Banka un ECB to regulāri pārskata, pamatojoties uz faktiskajām Bankas vajadzībām. Tās stingri uzrauga šīs summas izlietojumu un nodrošina, ka tā aprobežojas ar nepieciešamo minimumu. Tādējādi L2 pasākums nenodrošina Bankai pārmērīgu likviditāti, ko varētu izmantot konkurenci izkropļojošu darbību finansēšanai. Tas aprobežojas ar minimālo nepieciešamo summu.

(308)

Šāda stingra pārbaude par valsts garantētās ELA izlietojumu un regulāra pārbaudīšana, vai tās izmantošana aprobežojas ar minimumu, nodrošina arī to, ka likviditāte ir samērīga un nerada nepamatotus konkurences izkropļojumus. Komisija arī norāda, ka Grieķija bija uzņēmusies saistības, ka Banka īstenos pārstrukturēšanas plānu, samazinot tās paļaušanos uz centrālās bankas finansējumu, un ka Banka ievēros rīcības ierobežojumus, kā analizēts 7.6. iedaļā. Tas nodrošina, ka paļaušanās uz likviditātes atbalstu beigsies, cik ātri vien iespējams, un ka šāds atbalsts ir samērīgs.

(309)

Tādējādi L2 pasākums atbilst 2008. gada banku paziņojumam un 2011. gada pagarināšanas paziņojumam. Tā kā 2013. gada banku paziņojums neparedzēja papildu prasības attiecībā uz garantijām, L2 pasākums atbilst arī 2013. gada banku paziņojumam.

(310)

Kā paskaidrots 305. apsvērumā, lai atbalsts būtu saderīgs atbilstoši Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam, tam jāatbilst vispārīgajiem saderības kritērijiem (133) – piemērotības, nepieciešamības un samērīguma kritērijiem.

(311)

Rekapitalizācijas paziņojums un 2011. gada pagarināšanas paziņojums deva papildu norādījumus par atlīdzības līmeni, kas nepieciešams valsts kapitāla iepludināšanai.

(312)

Komisija uzskata HFSF veiktās rekapitalizācijas (B1, B2 un B3 pasākumu) par piemērotām, jo tās novērsa Bankas bankrotu. Bez tām Banka nevarētu turpināt darbību, jo 2012. gada beigās tai bija negatīvs pašu kapitāls (134).

(313)

Saistībā ar to Komisija atzīmēja NBG lēmumā par procedūras sākšanu, ka Banka ir viena no lielākajām banku iestādēm Grieķijā kreditēšanas un piesaistīto noguldījumu jomā. Šādā statusā Banka ir Grieķijai sistēmiski svarīga banka. Attiecīgi Bankas saistību neizpilde radītu smagus traucējumus Grieķijas ekonomikā. Tolaik valdošajos apstākļos finanšu iestādēm Grieķijā bija grūtības iegūt finansējumu. Minētais finansējuma trūkums ierobežoja to spējas nodrošināt aizdevumus Grieķijas ekonomikai. Saistībā ar to ekonomikas traucējumus būtu pastiprinājusi Bankas saistību neizpilde. Turklāt B1, B2 un B3 pasākums lielākoties bija nepieciešams PSI programmas dēļ, kura bija īpaši ārkārtējs un neprognozējams notikums, nevis galvenokārt nepareizas Bankas vadības vai pārmērīgas riska uzņemšanās dēļ. Tādēļ šie pasākumi principā ir attiecināmi uz PSI programmas rezultātiem un veicina finanšu stabilitātes saglabāšanu Grieķijā.

(314)

NBG lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai nekavējoties ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai novērstu turpmāku atbalsta nepieciešamību Bankai nākotnē. Kā norādīts šā lēmuma 156., 157. un 158. apsvērumā, Grieķija apņēmās veikt vairākus pasākumus saistībā ar Bankas korporatīvo pārvaldību un komercdarbībām. Kā minēts 2.4. iedaļā, Banka sāka arī pārstrukturēt savas darbības, bet izmaksu samazināšana jau bija veikta. Tādējādi Komisijas šaubas tika kliedētas.

(315)

NBG lēmumā par procedūras sākšanu Komisija arī pauda šaubas par to, vai ir veikti pietiekami aizsargpasākumi gadījumā, ja Banka nonāk valsts kontrolē, vai gadījumā, ja privātie akcionāri saglabā kontroli, neraugoties uz to, ka lielākā daļa īpašumtiesību pieder valstij. Saistības, kas minētas 156., 157. un 158. apsvērumā, nodrošina Bankas kredītoperāciju norisi uz komerciāliem pamatiem un ikdienas darba aizsardzību pret valsts iejaukšanos. Attiecību sistēma, par kuru vienojusies HFSF un Banka, nodrošina arī valsts kā galvenā akcionāra interešu aizsardzību pret pārmērīgu risku, ko varētu uzņemties Bankas vadība.

(316)

Tādējādi B1, B2 un B3 pasākums nodrošina Grieķijas finanšu stabilitātes saglabāšanu. Ir veikti būtiski pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu turpmākos zaudējumus un nodrošinātu, ka Bankas darbības neapdraud nepareiza pārvaldība. Pamatojoties uz minēto, Komisija secina, ka B1, B2 un B3 pasākums ir piemērots.

(317)

Saskaņā ar 2008. gada banku paziņojumu atbalsta pasākumam pēc apjoma un veida ir jābūt nepieciešamam mērķa sasniegšanai. Tas nozīmē, ka kapitāla iepludināšanai ir jāatbilst minimālajam apjomam, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai.

(318)

Kapitāla atbalsta summu Grieķijas Banka aprēķināja 2012. gada spriedzes testa ietvaros tā, lai 2012.–2014. gadā varētu nodrošināt Bankas pirmā līmeņa pamata kapitāla saglabāšanos virs noteikta līmeņa, kā norādīts 3. tabulā. Tāpēc B1, B2 un B3 pasākumi nepiešķīra Bankai pārmērīgu kapitālu. Kā paskaidrots 314. apsvērumā, tika veikti pasākumi, lai mazinātu risku, ka Bankai būs vajadzīgs papildu atbalsts nākotnē.

(319)

Attiecībā uz atlīdzību par pirmo un otro pagaidu rekapitalizāciju (B1 un B2 pasākumu) Komisija atgādina, ka tās tika piešķirtas 2012. gada maijā un decembrī un izmaksātas natūrā kā EFSF parādzīmes. HFSF saņēma atlīdzību laikā no šo EFSF parādzīmju emisijas datuma līdz 2013. gada pavasara rekapitalizācijas datumam, proti, uzkrātos procentus par EFSF parādzīmēm un 1 % maksu (135). Kā uzsvērts NBG lēmumā par procedūras sākšanu, minētā atlīdzība bija mazāka par 7–9 % intervālu, kas definēts Rekapitalizācijas paziņojumā. Tomēr mazas atlīdzības laikposms bija ierobežots uz vienu gadu B1 pasākumam un pieciem mēnešiem B2 pasākumam (proti, līdz pagaidu rekapitalizācijas pārvēršanai par standarta rekapitalizāciju parastajās akcijās, proti, līdz B3 pasākumam). Lai arī pirmā un otrā pagaidu rekapitalizācija neizraisīja esošā akcionāru sastāva atšķaidīšanu, 2013. gada pavasara rekapitalizācija, kas bija pirmās un otrās pagaidu rekapitalizācijas daļēja pārvēršana, būtiski atšķaidīja iepriekšējo akcionāru sastāvu, jo viņu daļa Bankas kapitālā samazinājās līdz 5,1 %. Tad tika izbeigta nenormālā situācija, kas bija pastāvējusi kopš pirmās pagaidu rekapitalizācijas datuma. NBG lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas tādējādi tika kliedētas.

(320)

Turklāt, ņemot vērā Bankas grūtību neparasto avotu, kad zaudējumus lielākoties radīja atteikšanās no parāda par labu valstij (PSI programma un parāda atpirkšana, kas radīja būtiskas priekšrocības valstij, proti, parāda samazināšana) un ieilgušās recesijas sekas Bankas iekšzemes ekonomikā, Komisija var piekrist šādai pagaidu atkāpei no standarta atlīdzināšanas prasībām, kas iekļautas Rekapitalizācijas paziņojumā (136).

(321)

Attiecībā uz B3 pasākumu – saskaņā ar 2011. gada pagarināšanas paziņojuma 8. punktu kapitāla iepludināšana bija jāparaksta ar pietiekamu atlaidi no akcijas cenas, kas koriģēta, ņemot vērā vērtības samazināšanās ietekmi, lai varētu pamatoti nodrošināt atbilstošu atlīdzību valstij. Lai arī B3 pasākums nenodrošināja būtisku atlaidi no akcijas cenas, kas koriģēta, ņemot vērā vērtības samazināšanās ietekmi, faktiski nebija iespējams nodrošināt būtisku atlaidi no teorētiskās akcijas vērtības pirms tiesību izmantošanas (137). Pirms 2013. gada pavasara rekapitalizācijas Bankas kapitāls bija negatīvs, un tās tirgus kapitalizācija bija tikai maza daļiņa no kapitāla palielinājuma summas, kas bija jāizpilda. Šādos apstākļos rodas jautājums, vai esošie akcionāri bija pilnībā jāizslēdz. Komisija atzīmē, ka emisijas cena tika noteikta ar 50 % diskontu no vidējās tirgus cenas 50 dienu laikā pirms emisijas cenas noteikšanas. Komisija arī atzīmē, ka bijušo akcionāru sastāva atšķaidīšana bija būtiska, jo pēc minētās rekapitalizācijas tiem piederēja vairs tikai 5,1 % Bankas akciju. Tādējādi papildu diskonta piemērošana tirgus cenai radītu tikai ierobežotu ietekmi uz atlīdzību HFSF. Ņemot vērā Grieķijas banku īpašo situāciju, kā paskaidrots 320. apsvērumā, un faktu, ka atbalsta nepieciešamība bija saistīta ar atteikšanos no parāda par labu valstij, Komisija uzskata valsts parakstīto akciju emisijas cenu par pietiekami zemu.

(322)

HFSF arī emitēja garantijas un piešķīra vienu garantiju par katru jauno akciju, ko parakstījis privāts investors, kurš piedalījās 2013. gada pavasara rekapitalizācijā. HFSF piešķīra šīs garantijas bez atlīdzības. Kā paskaidrots 112. apsvērumā, katrs garantijas vērtspapīrs ietver tiesības pirkt 8,23 HFSF akcijas noteiktos intervālos un norunas cenās. Norunas cena ir vienāda ar HFSF parakstīšanās cenu, kas palielināta par gada un kumulatīvo drošības rezervi (4 % par pirmo gadu, 5 % par otro gadu, 6 % par trešo gadu, 7 % par ceturto gadu un pēc tam 8 % gada likme par pēdējiem sešiem mēnešiem). HFSF saņemtā atlīdzība par tai piederošajām akcijām de facto nepārsniedz šos līmeņus. Minētā atlīdzība ir mazāka par 7–9 % intervālu, kas definēts Rekapitalizācijas paziņojumā. Tomēr, tā kā minētās garantijas bija galvenais faktors, lai sekmīgi īstenotu tiesību emisiju un privāto izvietošanu, ko Banka bija uzsākusi pirms 2013. gada pavasara rekapitalizācijas, Komisija uzskata, ka šīs garantijas ļāva Bankai samazināt atbalsta summu par EUR 1 079 miljoniem. Faktiski, pamatojoties uz Bankas zemo kapitāla rādītāju pirms rekapitalizācijas un tolaik valdošo lielo nenoteiktību, tobrīd pieejamā simulācija liecināja, ka bez garantijām privātie investori nebūtu sasnieguši pietiekamu peļņu un nebūtu piedalījušies. Pamatojoties uz 313. un 320. apsvērumā paskaidrotajiem iemesliem, tā kā HFSF būtu saņēmis minimālu pozitīvu atlīdzību, ja garantijas tiktu izmantotas, un tā kā MEFP mērķis bija piesaistīt dažus privātos investorus, lai paturētu dažas bankas privātā pārvaldībā un izvairītos no situācijām, ka visu banku sektoru kontrolē HFSF, Komisija var piekrist šādai atkāpei no standarta atlīdzības prasībām, kas izklāstītas Rekapitalizācijas paziņojumā. Šī piekrišana pamatojas arī uz to, ka likums par HFSF, atbilstoši 2014. gada marta grozījumiem, neparedz garantiju pielāgošanu ne-pirmpirkuma akciju kapitāla palielināšanas gadījumā un ka tiesību emisijas gadījumā var pielāgot tikai garantijas norunas cenu, un pielāgošanu var veikt tikai ex post un tikai līdz to ieņēmumu summai, kas iegūti, pārdodot HFSF pirmpirkuma tiesības. Turklāt Grieķijas uzņemtās saistības, ka tā lūgs Komisijas apstiprinājumu pirms jebkādas HFSF emitēto garantiju atpirkšanas, ļaus Komisijai nodrošināt, ka iespējamie nākotnes atpirkumi neturpinās samazināt HFSF atlīdzību un palielināt atlīdzību garantijas vērtspapīru turētājiem.

(323)

Attiecībā uz to, ka HFSF akcijas ir bez balsstiesībām, Komisija atgādina, ka atbalsta nepieciešamība nav saistīta galvenokārt ar pārmērīgu riska uzņemšanos. Turklāt mērķis programmai starp Grieķijas valsti, Savienību, SVF un ECB bija saglabāt dažas bankas privātā pārvaldībā. Turklāt attiecību sistēma un balsstiesību automātiska atkalieviešana pārstrukturēšanas plāna neīstenošanas gadījumā paredz aizsargpasākumus pret to, ka privātā sektora vadītāji nākotnē uzņemas pārmērīgu risku. Visbeidzot, PSI un 2012. gada decembra atpirkums ir sava veida atlīdzība valstij, jo valsts guva labumu no tās parāda samazinājuma attiecībā pret Banku par vairākiem miljardiem euro. Visu šo iemeslu dēļ Komisija var piekrist, ka HFSF saņem akcijas bez balsstiesībām. Tādēļ Komisija secina, ka B3 pasākums bija nepieciešams.

(324)

Tātad B1, B2 un B3 pasākums bija nepieciešams kā glābšanas atbalsts gan pēc apjoma, gan veida.

(325)

Banka saņēma ļoti lielu valsts atbalsta summu. Minētā situācija līdz ar to varēja radīt būtiskus konkurences izkropļojumus. Tomēr Grieķija bija apņēmusies veikt vairākus pasākumus ar mērķi samazināt plašāku negatīvo ietekmi. Jo īpaši šīs saistības paredzēja, ka Bankas operācijas arī turpmāk notiks uz komerciāliem pamatiem, kā paskaidrots 157. un 158. apsvērumā. Grieķija arī apņēmās aizliegt iegādes un atbrīvoties no vairākiem īpašumiem ārvalstīs un no nebanku darbībām Grieķijā, kā minēts 159. apsvērumā. Konkurences izkropļojumu ierobežojumi sīkāk tiks novērtēti 7.6. iedaļā.

(326)

Bankā amatā tika iecelts uzraudzības pilnvarnieks, lai kontrolētu saistību pareizu izpildi attiecībā uz korporatīvo pārvaldību un komercdarbībām. Tas novērsīs jebkādas kaitīgas izmaiņas Bankas komerciālajā praksē un tādējādi samazinās potenciālo plašāko negatīvo ietekmi.

(327)

Visbeidzot, 2014. gada 25. jūnijā Komisijai tika iesniegts jauns visaptverošs pārstrukturēšanas plāns. Minētais pārstrukturēšanas plāns tiks novērtēts 7.6. iedaļā.

(328)

Jāsecina, ka NBG lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas tika kliedētas. B1, B2 un B3 pasākums ir samērīgs saskaņā ar 2008. gada banku paziņojuma 15. punktu.

(329)

Tādējādi secināts, ka HFSF rekapitalizācijas (B1, B2 un B3 pasākums) ir piemērotas, nepieciešamas un samērīgas, ņemot vērā 2008. gada banku paziņojuma 15. punktu, Rekapitalizācijas paziņojumu un 2011. gada pagarināšanas paziņojumu. Tādējādi B1, B2 un B3 pasākums atbilst 2008. gada banku paziņojumam, rekapitalizācijas paziņojumam un 2011. gada pagarināšanas paziņojumam.

(330)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punktā paskaidrots, ka uzņēmumu iegādi, ko veic atbalstītas bankas, nevar finansēt, izmantojot valsts atbalstu, ja vien tas nav būtiski uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai. Turklāt Pārstrukturēšanas paziņojuma 40. un 41. punktā norādīts, ka bankas nedrīkst izmantot valsts atbalstu, iegādājoties konkurējošus uzņēmumus, ja vien iegāde nav daļa no konsolidācijas procesa, kas nepieciešams finanšu stabilitātes atgūšanai vai efektīvas konkurences nodrošināšanai. Bez tam iegāde var apdraudēt vai sarežģīt dzīvotspējas atjaunošanu. Tādēļ Komisijai jānovērtē, vai Bankas veiktās iegādes ir iespējams savienot ar Pārstrukturēšanas paziņojumu.

(331)

Trīs kooperatīvo banku atsevišķu aktīvu un saistību iegāde uzlabo Bankas dzīvotspēju ilgtermiņā.

(332)

Konkrētāk, iegādes laikā Grieķijas bankās jau bija novērojama būtiska noguldījumu aizplūšana laikā no 2010. gada līdz 2012. gada vidum, un tās bija izslēgtas no starptautiskajiem finansējuma tirgiem. Tādēļ četras no piecām lielākajām Grieķijas bankām iesniedza piedāvājumus par trīs kooperatīvo banku noguldījumu iegādi. Trīs kooperatīvo banku noguldījumu iekļaušana Bankas bilancē bija labvēlīga tās likviditātes profilam. Ja Banka nebūtu iegādājusies trīs kooperatīvo banku noguldījumus, Bankas aizdevumu un noguldījumu neto attiecība būtu bijusi augstāka.

(333)

Turklāt Banka ātri integrēja iegādātos noguldījumus, nepārņemot nevienu dārgu infrastruktūru vai dārgu filiāļu tīklu. Bez tam Banka nepārņēma aizdevumus; tādējādi iegāde nepalielināja tās riskus vai tās kapitāla prasības.

(334)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punktu pārstrukturēšanas atbalstu nedrīkst izmantot citu uzņēmumu iegādei, bet tikai to pārstrukturēšanas izmaksu segšanai, kuras nepieciešamas Bankas dzīvotspējas atjaunošanai. Šajā gadījumā, lai gan iegāde pozitīvi ietekmēja Bankas dzīvotspēju, tas nav svarīgi tās dzīvotspējai Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punkta nozīmē.

(335)

Tomēr pirkuma cena bija ļoti zema. Bankas samaksātā atlīdzība par visu trīs kooperatīvo banku pārvesto saistību iegādi tika noteikta […] % apjomā no pārvesto noguldījumu vērtības un sasniedza mazāk nekā EUR […] miljonus, kas ir līdzvērtīgs aptuveni [0–0,02] % no Bankas kopējiem aktīviem 2011. gada decembrī. Tāpēc šo atlīdzību var uzskatīt par ļoti zemu.

(336)

Secināts, ka trīs kooperatīvo banku iegāde nemazināja pārstrukturēšanas izmaksu ierobežojumu līdz nepieciešamajam minimumam.

(337)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 39. un 40. punktu valsts atbalstu nedrīkst izmantot, lai kaitētu neatbalstītiem uzņēmumiem, iegādājoties konkurentu uzņēmumus. Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā arī norādīts, ka iegādes var atļaut, ja tās ir daļa no konsolidācijas procesa, kas nepieciešams finanšu stabilitātes atjaunošanai vai efektīvas konkurences nodrošināšanai, ka iegādes procesam jābūt taisnīgam un iegādei jānodrošina efektīvas konkurences apstākļi attiecīgajā tirgū.

(338)

Grieķijas Banka uzskatīja, ka trīs kooperatīvās bankas nebija dzīvotspējīgas un ka nepieciešama noregulējuma pasākumu pieņemšana, lai saglabātu finanšu stabilitāti. Tādējādi trīs kooperatīvo banku iegādi var uzskatīt par daļu no tāda konsolidācijas procesa, kas nepieciešams finanšu stabilitātes atjaunošanai, kā izklāstīts Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā.

(339)

Turklāt pirkuma cena bija ļoti zema. Neviens neatbalstīts pretendents neiesniedza derīgu piedāvājumu par trīs kooperatīvo banku aktīvu un saistību iegādi, un pārdošanas process bija atklāts un nediskriminējošs. Grieķijas Konkurences iestāde (138) arī atļāva Bankai iegādāties atsevišķus Achaia bankas aktīvus un saistības (139). Tāpēc var uzskatīt, ka pārdošanas procesa iznākums neapdraud efektīvu konkurenci Grieķijā.

(340)

Tādējādi uz iegādi attiecas izņēmums, kas minēts Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā.

(341)

Secināts, ka, ņemot vērā Grieķijas banku unikālo situāciju (140) un trīs kooperatīvo banku iegādes īpatnības, minētā iegāde atbilst prasībām, kas izklāstītas Pārstrukturēšanas paziņojumā.

(342)

Attiecībā uz darbības rentabilitāti FB Bank iegāde uzlabos Bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, jo divu banku apvienošana vienā ģeogrāfiskā tirgū rada iespēju īstenot sinerģiju. Iegādes laikā Banka jo īpaši paredzēja sasniegt sinerģiju, racionalizējot filiāļu tīklu, saskaņojot produktu piedāvājumu un kredītpolitiku, racionalizējot un saskaņojot IT platformu. Savā galīgajā piedāvājumā Banka aplēsa, ka tā ierobežotu lielāko daļu FB Bank darbības izmaksu, lai gan tā paredzēja saskaņot pārvesto noguldījumu izmaksas ar Bankas procentu likmes politiku, t. i., samazinot par FB Bank noguldījumiem maksāto procentu likmi līdz Bankas par tās noguldījumiem maksātajiem līmeņiem, vienlaikus saglabājot esošos FB Bank klientus.

(343)

Attiecībā uz turpmākajiem aizdevumu zaudējumiem Banka iegādājās FB Bank aizdevumus par patieso vērtību, nevis par bilances vērtību. Šis faktors ierobežo nākotnes zaudējumu risku.

(344)

Attiecībā uz likviditātes stāvokli iegāde pozitīvi ietekmēja Banku, jo tā iegādājās vairāk noguldījumu nekā neto aizdevumu.

(345)

Attiecībā uz kapitāla prasībām jāatceras, ka Bankas piedāvājumā bija nosacījums, ka HFSF sedz kapitāla vajadzības, ko radījusi FB Bank aktīvu iegāde. Banka beigās neizmantoja šo iespēju, jo 2014. gada maijā tai izdevās piesaistīt pietiekamu privāto kapitālu tirgū.

(346)

Tādēļ Komisija uzskata, ka šī iegāde pozitīvi ietekmē Bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu.

(347)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punktu pārstrukturēšanas atbalstu nedrīkst izmantot citu uzņēmumu iegādei, bet tikai to pārstrukturēšanas izmaksu segšanai, kuras nepieciešamas Bankas dzīvotspējas atjaunošanai. Šajā gadījumā, lai gan iegāde pozitīvi ietekmēja Bankas dzīvotspēju, tas nav svarīgi tās dzīvotspējai Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punkta nozīmē.

(348)

Banka nemaksāja nekādu atlīdzību par FB Bank noteiktu aktīvu un saistību iegādi. Turklāt Bankas piedāvājumā bija nosacījums, ka HFSF sedz kapitāla vajadzības, ko radījusi FB Bank aktīvu iegāde. Tāpēc iegādes rezultātā nebija ieguvēja, kam vajadzīgs papildu valsts atbalsts. Attiecībā uz turpmākām iespējamām kapitāla vajadzībām, ko radījusi iegāde, tika novērots, ka aktīvi tika iegādāti par patieso vērtību, kas ierobežo papildu zaudējumu risku nākotnē.

(349)

Tātad Banka neizmantoja atbalstu, lai finansētu FB Bank iegādi, un šī iegāde nebija pretrunā principam, ka atbalsts jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam.

(350)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 39. un 40. punktu valsts atbalstu nedrīkst izmantot, lai kaitētu neatbalstītiem uzņēmumiem, iegādājoties konkurentu uzņēmumus. Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā arī paredzēts, ka iegādes var atļaut, ja tās ir daļa no konsolidācijas procesa, kas nepieciešams finanšu stabilitātes atjaunošanai vai efektīvas konkurences nodrošināšanai, ka iegādes procesam jābūt taisnīgam un iegādei jānodrošina efektīvas konkurences apstākļi attiecīgajā tirgū.

(351)

Kā norādīts 76. apsvērumā, FB Bank pati par sevi nebija dzīvotspējīga banka. 2012. gada decembra MEFP paredzēts nepietiekami kapitalizētu banku noregulējums, izmantojot iegādes un pārņemšanas procedūru vai, kā otra labākā iespēja, izveidojot pagaidu banku. Kā norādīts 77. apsvērumā un saskaņā ar MEFP Grieķijas Banka atzīmēja, ka noregulējuma pasākumu pieņemšana bija ļoti svarīga, lai saglabātu noguldītāju uzticēšanos Grieķijas banku sistēmai. Tādējādi šo darījumu var uzskatīt par daļu no tāda konsolidācijas procesa, kas nepieciešams finanšu stabilitātes atjaunošanai, kā izklāstīts Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā.

(352)

Neviens neatbalstīts pretendents neiesniedza derīgu piedāvājumu par FB Bank iegādi, un pārdošanas process bija atklāts un nediskriminējošs. Tādējādi Banka neizspieda nevienu citu neatbalstītu pretendentu. FB Bank iegādi atļāva Grieķijas Konkurences iestāde (141). Tāpēc var uzskatīt, ka pārdošanas procesa iznākums neapdraud efektīvu konkurenci Grieķijā.

(353)

Ņemot vērā šos elementus, var secināt, ka uz FB Bank iegādi attiecas izņēmums, kas minēts Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā.

(354)

Secināts, ka, ņemot vērā FB Bank iegādes īpatnības, minētā iegāde atbilst prasībām, kas izklāstītas Pārstrukturēšanas paziņojumā.

(355)

Attiecībā uz darbības rentabilitāti Probank iegāde uzlabos Bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, jo Banka veiks nozīmīgu sinerģiju. Iegādes laikā Banka jo īpaši prognozēja, ka tās gada sinerģija sasniegs EUR […] miljonus līdz 2015. gada beigām (142). Banka cerēja sasniegt šo sinerģiju, racionalizējot filiāļu tīklu un samazinot kombinētās struktūrvienības personālu, apvienojot korporatīvās funkcijas, saskaņojot IT sistēmas un centralizētās operācijas. Turklāt Banka cerēja sasniegt ievērojamu daļu sinerģijas, pielīdzinot pārvesto noguldījumu izmaksas Bankas procentu likmes politikai, t. i., samazinot par Probank noguldījumiem maksātās procentu likmes līdz līmeņiem, ko maksāja par Bankas noguldījumiem.

(356)

Attiecībā uz turpmāko aizdevumu zaudējumu risku Banka iegādājās Probank aizdevumus par patieso vērtību, nevis par bilances vērtību. Tas ierobežo nākotnes zaudējumu risku.

(357)

Attiecībā uz likviditātes stāvokli iegāde pozitīvi ietekmēja Banku, jo tā iegādājās vairāk noguldījumu nekā neto aizdevumu. Tāpēc iegāde palīdz uzlabot Bankas aizdevumu un noguldījumu attiecību.

(358)

Attiecībā uz kapitāla prasībām jāatceras, ka Bankas piedāvājumā bija nosacījums, ka HFSF sedz kapitāla vajadzības, ko rada Probank aktīvu iegāde. Banka beigās neizmantoja šo iespēju, jo 2014. gada maijā tai izdevās piesaistīt pietiekamu privāto kapitālu tirgū.

(359)

Tādēļ Komisija uzskata, ka šī iegāde pozitīvi ietekmē Bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu.

(360)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punktu pārstrukturēšanas atbalstu nedrīkst izmantot citu uzņēmumu iegādei, bet tikai to pārstrukturēšanas izmaksu segšanai, kuras nepieciešamas Bankas dzīvotspējas atjaunošanai. Šajā gadījumā, lai gan iegāde pozitīvi ietekmēja Bankas dzīvotspēju, tas nav svarīgi tās dzīvotspējai Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punkta nozīmē.

(361)

Banka nemaksāja nekādu atlīdzību par Probank noteiktu aktīvu un saistību iegādi. Turklāt Bankas piedāvājumā bija nosacījums, ka HFSF sedz kapitāla vajadzības, ko rada Probank aktīvu iegāde. Tāpēc iegādes rezultātā nebija ieguvēja, kam vajadzīgs papildu valsts atbalsts. Attiecībā uz turpmākām iespējamām kapitāla vajadzībām, ko radījusi iegāde, tika novērots, ka aktīvi tika iegādāti par patieso vērtību, kas ierobežo papildu zaudējumu risku nākotnē.

(362)

Tātad Banka neizmantoja atbalstu, lai finansētu Probank iegādi, un šī iegāde nebija pretrunā principam, ka atbalsts jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam.

(363)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 39. un 40. punktu valsts atbalstu nedrīkst izmantot, lai kaitētu neatbalstītiem uzņēmumiem, iegādājoties konkurentu uzņēmumus. Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punkts arī paredz, ka iegādes var atļaut, ja tās ir daļa no konsolidācijas procesa, kas nepieciešams finanšu stabilitātes atjaunošanai vai efektīvas konkurences nodrošināšanai, ka iegādes procesam jābūt taisnīgam un iegādei jānodrošina efektīvas konkurences apstākļi attiecīgajā tirgū.

(364)

Kā norādīts 86. apsvērumā, Probank pati par sevi nebija dzīvotspējīga banka. 2013. gada maija MEFP paredzēts nepietiekami kapitalizētu banku noregulējums, izmantojot iegādes un pārņemšanas procedūru. Kā norādīts 87. apsvērumā, Grieķijas Banka atzīmēja, ka noregulējuma pasākumu pieņemšana bija ļoti svarīga, lai saglabātu noguldītāju uzticēšanos Grieķijas banku sistēmai. Tādējādi šo iegādi var uzskatīt par daļu no tāda konsolidācijas procesa, kas nepieciešams finanšu stabilitātes atjaunošanai, kā izklāstīts Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā.

(365)

Neviens neatbalstīts pretendents neiesniedza derīgu piedāvājumu par Probank iegādi, un pārdošanas process bija atklāts un nediskriminējošs. Tādējādi Banka neizspieda nevienu citu neatbalstītu pretendentu. Probank iegādi atļāva Grieķijas Konkurences iestāde. Tāpēc var uzskatīt, ka pārdošanas procesa iznākums neapdraud efektīvu konkurenci Grieķijā.

(366)

Ņemot vērā šos elementus, var secināt, ka uz Probank iegādi attiecas izņēmums, kas minēts Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā.

(367)

Secināts, ka, ņemot vērā Probank iegādes īpatnības, minētā iegāde atbilst prasībām, kas izklāstītas Pārstrukturēšanas paziņojumā.

(368)

Kā norādīts 2.1.1. un 2.1.2. iedaļā, grūtības, ar kurām saskārās Banka, lielākoties izraisīja Grieķijas valsts parāda krīze un dziļā recesija Grieķijā un Dienvideiropā. Kas attiecas uz valsts parāda krīzi, Grieķijas valdība zaudēja piekļuvi finanšu tirgiem, un visbeidzot tai bija jārīko sarunas par vienošanos ar iekšzemes un starptautiskajiem kreditoriem, PSI programmu, kas izraisīja prasījumu pret valsti samazināšanos par 53,3 %. Turklāt 31,5 % prasījumu tika apmainīti pret jaunajām GGB ar zemākām procentu likmēm un ilgākiem termiņiem. Šīs jaunās GGB valsts atpirka no Grieķijas bankām 2012. gada decembrī par cenu robežās no 30,2 % līdz 40,1 % no nominālvērtības, tādējādi radot papildu zaudējumus Grieķijas bankām. Papildus PSI programmas un parāda atpirkšanas ietekmei uz Bankas kapitāla stāvokli Banka konstatēja arī plašu noguldījumu aizplūšanu laikā no 2010. gada līdz 2012. gada vidum, un to radīja risks, ka Grieķija izstāsies no eurozonas nelīdzsvarota valsts parāda un ekonomikas recesijas rezultātā.

(369)

B1, B2 un B3 pasākuma summa bija EUR 9 756 miljoni, un tā bija mazāka nekā zaudējumu summa, kas tika iegrāmatota pēc PSI programmas (EUR 11 735 miljoni). Šādā gadījumā un ja grūtības nerada galvenokārt pārmērīgi riskanta darbība, 2011. gada pagarināšanas paziņojuma 14. punktā noteikts, ka Komisija atvieglo savas prasības.

(370)

Komisija atzīst, ka kapitāla vajadzības daļēji izriet no valsts parāda riska parastās iedarbības uz finanšu iestādi tās valstī. Minētais fakts tika konstatēts arī NBG lēmuma par procedūras sākšanu 60. un 71. apsvērumā. Tādējādi Bankai bija mazāka vajadzība pārstrukturēšanas plānā risināt morālā kaitējuma problēmas nekā citām atbalstītajām finanšu iestādēm ar uzkrātiem pārmērīgiem riskiem. Tā kā atbalsta pasākumi ir mazāk traucējoši, pasākumi, kas veikti konkurences traucējumu ierobežošanai, tādējādi ir proporcionāli jāmīkstina. Tā kā PSI programma un parāda atpirkšana ir atteikšanās no parāda par labu valstij, rekapitalizējot Banku, valsts saņemtā atlīdzība var būt mazāka. Tomēr Komisija konstatē, ka Bankas pakļaušana Grieķijas valsts parāda riskam bija lielāka nekā dažu citu lielu Grieķijas banku pakļaušana. Tādējādi ne visus ar GGB saistītos zaudējumus var saistīt ar valsts parāda riska parasto iedarbību uz finanšu iestādi tās valstī.

(371)

Otrs Bankas zaudējumu avots bija zaudējumi, ko radīja tās aizdevumi Grieķijas mājsaimniecībām un korporācijām. Komisija uzskata, ka minētos zaudējumus lielākoties radīja ārkārtīgi lielā un ilgstošā IKP samazināšanās par aptuveni 25 % piecos gados, un tos neizraisīja riskanta Bankas kreditēšanas prakse. Tādējādi šo zaudējumu segšanai piešķirtais atbalsts neradīja morālu kaitējumu, kā tas notiek gadījumos, kad atbalsts aizsargā banku no riskantu pagātnes darbību sekām. Tādējādi šis atbalsts bija mazāk traucējošs (143).

(372)

Tomēr Bankas kapitāla vajadzības un aizdevumu zaudējumus radīja vairāki starptautiskie meitasuzņēmumi. Piemēram, 2012. gadā darbības Rumānijā un Bulgārijā radīja zaudējumus. Arī ārvalstu aktīvi radīja likviditātes aizplūšanu, jo finansējums grupas iekšienē 2012. gada 31. decembrī sasniedza aptuveni EUR […] miljardus.

(373)

Tātad 2011. gada pagarināšanas paziņojuma 14. punkts aptver būtisku zaudējumu un atbalsta vajadzību daļu, ļaujot Komisijai atvieglot savas prasības. Atbalsta vajadzības daļēji izriet no aizdevumu zaudējumiem Grieķijā, ko radīja ārkārtīgi dziļā un ilgā recesija, nevis riskanta kreditēšana. Šāds atbalsts nerada morālu kaitējumu un tādēļ ir mazāk traucējošs.

(374)

Visbeidzot, atbalsta vajadzības ierobežota daļa ir saistīta ar pašas Bankas riska uzņemšanos.

(375)

Tomēr, tā kā Grieķijas ekonomika no 2008. gada bija samazinājusies par aptuveni 25 %, Bankai bija jāpielāgo jaunajai videi sava organizācija, izmaksu struktūra un komerciālais tīkls, lai atjaunotu pietiekamu rentabilitāti. Tādējādi, neraugoties uz to, ka lielākā daļa atbalsta nav saistīta ar pārmērīgu riska uzņemšanos, Bankai jāpārstrukturē savas darbības Grieķijā, lai saglabātu ilgtermiņa dzīvotspēju.

(376)

Pārstrukturēšanas plānam jānodrošina finanšu iestādes spēja atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju līdz pārstrukturēšanas perioda beigām (Pārstrukturēšanas paziņojuma 2. punkts). Konkrētajā gadījumā pārstrukturēšanas periods ir definēts kā laikposms starp šā lēmuma pieņemšanas dienu un 2018. gada 31. decembri.

(377)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 9., 10. un 11. punktu Grieķija iesniedza visaptverošu un detalizētu pārstrukturēšanas plānu, kas sniedza pilnu informāciju par Bankas uzņēmējdarbības modeli. Plānā ir minēti arī Bankas grūtību cēloņi, kā arī veiktie pasākumi visu novēroto dzīvotspējas problēmu risināšanai. Konkrēti, pārstrukturēšanas plānā raksturota izvēlētā stratēģija Bankas darbības efektivitātes saglabāšanai un ienākumus nenesošo aizdevumu lielā skaita samazināšanai, viegli ievainojamās likviditātes un kapitāla stāvokļa uzlabošanai, kā arī ārvalstu uzņēmumu sakārtošanai, kuri paļāvās uz mātesuzņēmuma finansējumu un kapitālu.

(378)

Attiecībā uz likviditāti un Bankas atkarību no Eurosistēmas finansējuma pārstrukturēšanas plāns paredz ierobežotu bilances pieaugumu Grieķijā, atkal palielinoties noguldījumu bāzei. Paļaušanās uz ārkārtas likviditātes palīdzību, kas jau bija mazinājusies, turpinās samazināties (144), un tas palīdzēs Bankai arī samazināt finansējuma izmaksas.

(379)

Saistības par aizdevumu un noguldījumu attiecību, kas minētas 153. apsvērumā, nodrošinās Bankas bilances struktūras ilgtspējas saglabāšanos pārstrukturēšanas perioda beigās. Vērtspapīru un citu blakusdarbību pārdošana arī stiprinās Bankas likviditātes stāvokli. Ņemot vērā joprojām nestabilo vidi Grieķijas banku sektorā, Komisija var apmierināt Grieķijas iestāžu lūgumu par atļauju nodrošināt Bankas likviditāti saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmas garantiju un valsts obligāciju aizdevumu pasākumiem.

(380)

Lai samazinātu finansēšanas izmaksas, Grieķija arī uzņēmās saistības, ka Banka turpinās samazināt procentu likmes, ko tā maksā par noguldījumiem Grieķijā, kā minēts 153. apsvērumā. Šāda noguldījumu izmaksu samazinājuma sasniegšana būs galvenais apstāklis, kas uzlabos Bankas rentabilitātes iepriekšēju nodrošināšanu.

(381)

Pēc krīzes sākšanās Banka uzsāka racionalizēt savu komerciālo tīklu Grieķijā, samazinot filiāļu un darbinieku skaitu. Līdz 2017. gada 31. decembrim Bankas kopējās izmaksas vēl vairāk samazināsies. Šajā saistībā Grieķija ir apņēmusies, ka Banka samazinās tās filiāļu un darbinieku skaitu Grieķijā attiecīgi līdz […] un […] līdz 2017. gada 31. decembrim, maksimālajām kopējām izmaksām Grieķijā sasniedzot EUR […] miljonus. Paredzamā izmaksu un ienākumu attiecība būs mazāka nekā […] % pārstrukturēšanas perioda beigās. Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas plāns nodrošinās Bankas efektivitāti jaunajā tirgus vidē.

(382)

Cita svarīga joma ir ieņēmumus nenesošo aizdevumu apstrāde. Banka plāno uzlabot savu praktisko darbību, lai līdz minimumam samazinātu zaudējumus. Atbilstoši Bankas jaunajam darbības modelim tā pārvaldīs ieņēmumus nenesošos aizdevumus, izmantojot īpašu nodaļu, kuras prioritāte būs maksimāli palielināt Bankas atgūtās summas un samazināt ieņēmumus nenesošos aizdevumus, veicot ilgtspējīgu pārstrukturēšanu. Grieķija ir arī uzņēmusies saistības, ka Banka ievēros augstus standartus savā kredītpolitikā, lai maksimāli palielinātu vērtību Bankai katrā kredītprocesa posmā, kā norādīts 157. apsvērumā.

(383)

Vēl uzmanība ir jāpievērš Bankas pārvaldībai, ņemot vērā to, ka HFSF pēc 2014. gada akciju kapitāla palielinājuma pieder Bankas akciju vairākums, taču ar ierobežotām balsstiesībām. Turklāt dažiem privātajiem akcionāriem arī pieder garantijas vērtspapīri, un tādējādi viņi izmantotu visas priekšrocības, ja akciju cena pārstrukturēšanās periodā paaugstinātos. Tā kā šāda situācija varētu radīt morālo kaitējumu, starp Banku un HFSF kopš 2013. gada ir panākta vienošanās par īpašu attiecību sistēmu. Minētā vienošanās aizsargā Bankas ikdienas darbu no tās galveno akcionāru jebkādas iejaukšanās, vienlaikus nodrošinot HFSF iespēju uzraudzīt pārstrukturēšanas plāna īstenošanu un novērst Bankas vadības pārmērīgu riskēšanu, paredzot atbilstošas apspriešanās procedūras. Banka arī apņēmās stingri uzraudzīt atkarību no saistītajiem aizņēmējiem. Komisija pozitīvi vērtē faktu, ka HFSF automātiski atgūs pilnas balsstiesības, ja Banka pārtrauks īstenot savu pārstrukturēšanas plānu.

(384)

Vairākas Bankas starptautiskās darbības iepriekš izsmēla Bankas kapitālu, likviditāti un rentabilitāti, kā paskaidrots 372. apsvērumā.

(385)

Pārstrukturēšanas plānā paredzētas izmaiņas darbībā, vairāk koncentrējoties uz tās iekšzemes tirgu un Turciju. Banka jau ir sākusi racionalizēt ārvalstu meitasuzņēmumus, lai stiprinātu aizdevumu parakstīšanas procesu un samazinātu meitasuzņēmumu finansējuma deficītu. Grieķija apņēmās, ka Banka samazinās tās […] un ārvalstu meitasuzņēmumu skaitu […].

(386)

Tādējādi aktīvu kopējais apjoms ārpus Grieķijas un Turcijas laikā no 2012. gada 31. decembra līdz 2017. gada 31. decembrim samazināsies par […] %.

(387)

Grieķija arī apņēmās, ka Banka samazinās tās akciju paketi Turcijas meitasuzņēmumā Finansbank, izmantojot […]. […] vērtē atzinīgi, jo tie stiprinās Bankas kapitāla stāvokli. Kas attiecas uz to, ka Banka paredz paturēt akciju paketes vairākumu Finansbank, Komisija piebilst, ka Finansbank pēdējo gadu laikā pastāvīgi ir bijusi ienesīga. Komisija arī konstatē, ka Banka paredz stingri uzraudzīt Finansbank izmaksas un šā meitasuzņēmuma uzņemtos riskus. Apņemšanās, ka Banka nesniegs Finansbank […], nodrošina, ka Finansbank […]. Ņemot vērā šos elementus, Komisija uzskata, ka Finansbank akciju paketes vairākuma paturēšana neapdraud rentabilitātes atjaunošanu.

(388)

Tāpēc secināts, ka Banka pietiekami pārstrukturēs tās ārvalstu operācijas un samazinās tās pakļautību mazāk dzīvotspējīgām operācijām.

(389)

Pārstrukturēšanas plāns liecina, ka Banka spēs izturēt pietiekamu spriedzes apjomu, jo saskaņā ar nelabvēlīgo scenāriju Banka saglabās rentabilitāti pārstrukturēšanas perioda beigās un saglabās pietiekami augstu pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju (145).

(390)

Papildu kapitāla apjoms, kas tika piesaistīts 2014. gadā, proti, EUR 2 500 miljoni, ir pietiekams, lai īstenotu 2013. gada spriedzes testa pamata scenāriju. Novērtējot kapitāla vajadzības saskaņā ar pamata scenāriju, Grieķijas Banka jau ieviesa vairākus pielāgojumus, kas palielināja aplēstās kapitāla vajadzības, salīdzinot ar Bankas tās izstrādātajā pamata scenārijā aplēstajām kapitāla vajadzībām. Tādējādi Grieķijas Bankas aplēstās pamata kapitāla vajadzības var uzskatīt par noteiktu spriedzes līmeni. Lai varētu secināt, ka Banka ir dzīvotspējīga, Komisija neprasa, lai Bankas rīcībā būtu pietiekams kapitāls, kas apmierinātu spriedzes scenārija kapitāla vajadzības, kuras aplēsusi Grieķijas Banka, jo šāds aplēstais līmenis raksturo augstu spriedzes līmeni.

(391)

Turklāt pozitīvi jāvērtē tas, ka Banka neveiks papildu ieguldījumus neinvestīciju kategorijas instrumentos, un tas palīdzēs saglabāt Bankas kapitāla un likviditātes stāvokli.

(392)

Tāpēc Komisija var secināt, ka pārstrukturēšanas plānā paredzētie pārstrukturēšanas pasākumi ir pietiekami, lai atjaunotu Bankas dzīvotspēju.

(393)

Kā norādīts Pārstrukturēšanas paziņojuma 3. iedaļā, bankām un to akcionāriem jādod pēc iespējas lielāks ieguldījums banku pārstrukturēšanā, lai līdz nepieciešamajam minimumam samazinātu atbalstu. Tādējādi bankām ir jāizmanto pašu līdzekļi pārstrukturēšanas finansēšanai, piemēram, pārdodot aktīvus, bet akcionāriem ir jāsedz banku zaudējumi, ja iespējams. Grieķijas uzņemtajām saistībām ir jānodrošina pašu līdzekļu izmantošana un sākotnējo akcionāru un privāto investoru, kuri ir Bankas hibrīdkapitāla turētāji, līdzdalība pārstrukturēšanā.

(394)

Banka jau ir atbrīvojusies no dažiem tādiem maziem uzņēmējdarbības veidiem kā apdrošināšanas darbības Turcijā un akciju vairākums nekustamā īpašuma meitasuzņēmumā.

(395)

Pārstrukturēšanas plānā paredzēts pārdot mazākuma akcijas Finansbank, kā norādīts 387. apsvērumā, un tas ļaus Bankai radīt kapitālu iekšēji. Banka pārdos arī […], kā arī tās privātā akciju kapitāla meitasuzņēmumu un citus vērtspapīrus. Ņemot vērā jau īstenoto parādsaistību samazināšanu un atsavināšanu un pēc saistību īstenošanas attiecībā uz ārvalstu uzņēmumu parādsaistību samazināšanu un atsavināšanu, Banka būs radījusi ievērojamu kapitāla apjomu. Arī Bankas starptautisko aktīvu samazināšana būtiski pazeminās iespējamo risku saistībā ar atbalsta vajadzību nākotnē. Tādējādi tas palīdz samazināt atbalsta summu līdz minimumam.

(396)

Lai ierobežotu kapitāla vajadzības, Banka neizmantos […], kā aprakstīts 154. apsvērumā. Turklāt Grieķijas saistības paredz, ka Banka neveiks dārgas iegādes.

(397)

Banka ir arī iesaistījusies ilglaicīgā izmaksu samazināšanas programmā, kā minēts 2.4.2. iedaļā. Tās izmaksas turpinās samazināties līdz 2017. gadam. Tās darbaspēks tiek samazināts, un lielākā daļa algu tiek koriģētas uz leju.

(398)

Bankas esošo akcionāru sastāvs tika secīgi atšķaidīts, pabeidzot 2009. un 2010. gada tiesību emisiju (146) un pēc tam īstenojot HFSF rekapitalizāciju (B3 pasākums). Bankas akcionāru turētā daļa samazinājās no 100 % pirms 2013. gada pavasara rekapitalizācijas līdz tikai 5,1 % pēc tās. Turklāt nekādas dividendes kopš 2007. gada netika maksātas parastajiem akcionāriem, un kopš 2009. gada – ASV priekšrocību akciju turētājiem. Papildus šai sloga sadalei starp vēsturiskajiem akcionāriem kopš krīzes sākuma 2008. gada beigās Banka piesaistīja ievērojamu kapitāla apjomu, t. i., EUR 1 247 miljonus 2009. gadā, EUR 1 815 miljonus 2010. gadā, EUR 1 079 miljonus 2013. gadā un EUR 2 500 miljonus 2014. gadā. Šis piesaistītais kapitāls palīdzēja samazināt kapitāla vajadzību summu, kas bija jāaizpilda ar valsts atbalstu.

(399)

Bankas subordinētā parāda turētāji ir piedalījušies Bankas pārstrukturēšanas izmaksu segšanā. Lai radītu kapitālu, Banka veica vairākus saistību pārvaldības pasākumus, kā norādīts 149. un 150. apsvērumā.

(400)

Uz vēl nenokārtotajiem instrumentiem attiecas kuponu aizliegums, kas minēts 159. apsvērumā. Tādējādi Komisija uzskata, ka ir nodrošināta pietiekama sloga sadale starp bankas privātajiem hibrīda investoriem un ir izpildītas Pārstrukturēšanas paziņojuma prasības šajā jomā.

(401)

Komisija konstatē, ka, salīdzinot ar kopējo saņemto valsts rekapitalizāciju, pašu ieguldījums un sloga sadale aktīvu pārdošanas un samazināšanas veidā ir daudz zemāki, nekā Komisija parasti uzskatītu par pietiekamu. Piemēram, pārstrukturēšanas plāns neparedz samazināt Grieķijas banku darbības un paredz saglabāt akciju vairākumu Finansbank. Tomēr, ņemot vērā 7.6.1. iedaļā sniegto informāciju, saskaņā ar kuru Komisija var piekrist mazākam pašu ieguldījumam un sloga sadalei, pārstrukturēšanas plānu var uzskatīt par tādu, kas nodrošina pietiekamus pašu ieguldījuma un sloga sadales pasākumus.

(402)

Pārstrukturēšanas paziņojums paredz, ka pārstrukturēšanas plānā ir jāpiedāvā pasākumi, kas ierobežo konkurences traucējumus un nodrošina banku nozares konkurētspēju. Turklāt šiem pasākumiem jārisina arī morālā kaitējuma problēmas un jānodrošina valsts atbalsta neizmantošana pret konkurenci vērstu darbību finansēšanai.

(403)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 31. punktā noteikts, ka, novērtējot atbalsta apjomu un no tā izrietošos konkurences traucējumus, Komisijai jāņem vērā saņemtā valsts atbalsta absolūtais un relatīvais apjoms, kā arī sloga sadales pakāpe un finanšu iestādes stāvoklis tirgū pēc pārstrukturēšanas. Tādēļ Komisija atgādina, ka Banka ir saņēmusi no valsts kapitālu, kas līdzvērtīgs 17,3 % no tās RWA (147). Turklāt Banka ir ieguvusi likviditātes garantijas par summu EUR 12 900 miljoni uz 2011. gada 15. aprīli un EUR 14 798 miljoni uz 2013. gada 31. decembri. Banka arī saņēma valsts obligāciju aizdevumus par EUR 847 miljoniem minētajā dienā, kā arī valsts garantētu ELA par summu EUR 30,9 miljardi 2012. gada 31. decembrī. Tādējādi nepieciešamība veikt pasākumus potenciālo konkurences izkropļojumu ierobežošanai ir pamatota, ņemot vērā šo lielo atbalsta summu. Turklāt Bankas tirgus daļa Grieķijā bija liela, proti, 2013. gada 31. decembrī tirgus daļa aizdevumiem bija 22 % un noguldījumiem – 25 % (148).

(404)

Komisija atgādina, ka Bankas grūtības izraisīja lielākoties ārēji satricinājumi, piemēram, Grieķijas valsts parāda krīze un ieilgusī recesija, kas grāva Grieķijas ekonomiku no 2008. gada. Tas norādīts arī NBG lēmuma par procedūras sākšanu 68. apsvērumā. Tādējādi ir samazinājusies nepieciešamība risināt morālā kaitējuma jautājumus. Kā iztirzāts 7.6.1. iedaļā, atbalsta pasākumu traucējošā ietekme ir zemāka, ņemot vērā minētos apstākļus, un tas pats attiecas uz nepieciešamību veikt pasākumus konkurences izkropļojumu ierobežošanai. Minēto iemeslu dēļ Komisija izņēmuma kārtā var piekrist tam, ka, neraugoties uz lielo atbalsta summu, pārstrukturēšanas plāns neparedz nekādu bilances un aizdevumu samazināšanu Grieķijā.

(405)

Tomēr Komisija atzīmē, ka valsts veiktās rekapitalizācijas ļāva Bankai turpināt banku darbības ārvalstu tirgos.

(406)

Šajā saistībā papildus jau īstenotajai parādsaistību samazināšanai un pārstrukturēšanai Komisija norāda uz saistībām atbrīvoties no ārvalstu aktīviem […] līdz 2018. gada 30. jūnijam (149). Tādējādi atbalsts netiks izmantots konkurences izkropļošanai minētajos ārvalstu tirgos.

(407)

Grieķija arī apņēmās, ka Banka neveiks iegādes, nodrošinot, ka Banka neizmantos saņemto valsts atbalstu jaunu uzņēmumu iegādei. Minētās saistības palīdz nodrošināt, lai atbalsts tiktu izmantots vienīgi Grieķijas banku darbības dzīvotspējas atjaunošanas atbalstam, nevis, piemēram, izaugsmei ārvalstu tirgos.

(408)

Arī saistības samazināt nerentabli augstos procentus, kas tiek maksāti par noguldījumiem Grieķijā, nodrošina atbalsta neizmantošanu noguldījumu piesaistes stratēģiju finansēšanai, kas rada konkurences izkropļojumus Grieķijas tirgū. Tāpat arī apņemšanās ieviest stingras nostādnes attiecībā uz jauno aizdevumu cenas noteikšanu (150), pamatojoties uz pienācīgu kredītriska novērtējumu, neļaus Bankai radīt konkurences izkropļojumus Grieķijas tirgū, izvirzot nepiemērotas cenu noteikšanas stratēģijas attiecībā uz aizdevumiem klientiem.

(409)

Apņemšanās atbrīvoties no […] arī nodrošina, ka atbalsts netiks izmantots izaugsmei minētajā tirgū uz to konkurentu rēķina, kas nesaņem atbalstu.

(410)

Ņemot vērā konkrēto situāciju, kas raksturota 7.6.1. iedaļā, un pārstrukturēšanas plānā paredzētos pasākumus, Komisija uzskata, ka ir veikti pietiekami aizsargpasākumi, ierobežojot konkurences izkropļojumus.

(411)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 5. iedaļu ir nepieciešami regulāri ziņojumi, lai Komisija varētu pārbaudīt pārstrukturēšanas plāna pienācīgu izpildi. Kā norādīts saistībās (151), Grieķija nodrošinās, lai uzraudzības pilnvarnieks, kuru Banka iecēla amatā, saņemot Komisijas apstiprinājumu, uzraudzītu Grieķijas saistības attiecībā uz pārstrukturēšanas darbībām Grieķijā un ārvalstīs, kā arī korporatīvo pārvaldību un komercdarbību līdz pārstrukturēšanas perioda beigām, proti, līdz 2018. gada 31. decembrim. Tādējādi Komisija atzīst, ka ir nodrošināta pienācīga pārstrukturēšanas plāna īstenošanas uzraudzība.

(412)

Komisija secina, ka pārstrukturēšanas plāns, aplūkojot to kopā ar šā lēmuma pielikumā iekļautajām saistībām, nodrošina Bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, ir pietiekams attiecībā uz sloga sadali un pašu ieguldījumu un ietver pietiekamus pasākumus konkurences izkropļojumu ierobežošanai. Pārstrukturēšanas plāns un sniegtās saistības atbilst Pārstrukturēšanas paziņojuma kritērijiem.

(413)

Komisija pauž nožēlu, ka Grieķija ir nelikumīgi īstenojusi atbalsta pasākumus B1, B2, B3, FB4, FB5, PB1 un PB2, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu, jo tie tika īstenoti pirms oficiālas paziņošanas. Tomēr minētos pasākumus, kā arī pārējos šajā lēmumā analizētos pasākumus var uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu,