30.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/40

PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/1027

(2015. gada 23. jūnijs)

par noteikumiem, kas piemērojami ekspertiem, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu, un ar ko atceļ Lēmumu 2007/829/EK

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 240. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ekspertu norīkošana var būt lietderīga Padomes Ģenerālsekretariātam (PĢS), kad tas pilda savu uzdevumu, proti, palīdz Eiropadomei un Padomei saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) attiecīgi 235. panta 4. punktu un 240. panta 2. punktu, dodot PĢS iespēju izmantot minēto ekspertu augsta līmeņa zināšanas un profesionālo pieredzi, jo īpaši jomās, kur pašā PĢS šādas ekspertu zināšanas nav viegli pieejamas.

(2)

Apmaiņa ar profesionālo pieredzi un zināšanām Eiropas politikas nostādnēs būtu jāatbalsta, uz laiku norīkojot ekspertus no dalībvalstu publiskā sektora (norīkoti valsts eksperti – NVE) vai no publiskām starpvaldību organizācijām (SVO).

(3)

Ir paredzēts, ka NVE savas norīkošanas laikā PĢS iegūs zināšanas, kas viņiem palīdzēs pildīt savus uzdevumus turpmāko Padomes prezidentūru laikā.

(4)

Ar ekspertu tiesībām un pienākumiem būtu jānodrošina, ka eksperti pilda savus pienākumus vienīgi PĢS interesēs.

(5)

Ņemot vērā, ka eksperti darbu veic pagaidu kārtā un ka tiem ir īpašs statuss, tiem nebūtu jāuzņemas atbildība PĢS vārdā par tā publisko tiesību prerogatīvu izpildi, kā noteikts Līgumos, ja vien šajā lēmumā nav paredzēti izņēmumi.

(6)

Būtu jāparedz visi ekspertu nodarbinātības nosacījumi, un tiem vajadzētu būt piemērojamiem neatkarīgi no to budžeta apropriāciju izcelsmes, kuri izmantoti izdevumu segšanai.

(7)

Tā kā ar šo lēmumu iedibinātajiem noteikumiem būtu jāaizstāj Padomes Lēmumā 2007/829/EK (1) iekļautie noteikumi, minētais lēmums būtu jāatceļ, neskarot tā turpmāku piemērošanu visiem norīkojumiem, kas norisinās šā lēmuma spēkā stāšanās brīdī.

(8)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 (2) tika grozīti Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (“Civildienesta noteikumi”), un jo īpaši darba nosacījumi, atvaļinājumi, kā arī pabalstu aprēķini, kas definēti tās VII pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Ar šo lēmumu iedibinātos noteikumus piemēro ekspertiem, kuri atbilst 2. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, kuri norīkoti uz PĢS Eiropadomes vai Padomes interesēs un kuri atbilst vienai no šādām divām ekspertu grupām:

a)

norīkoti valsts eksperti (NVE), pie kuriem pieder eksperti, ko norīkojušas:

i)

dalībvalstu valsts vai reģionāla līmeņa publiskās pārvaldes iestādes;

ii)

ja vien, katru gadījumu izskatot atsevišķi, to atļāvis PĢS – darba devējs, kas nav dalībvalsts vai reģionāla līmeņa publiskās pārvaldes iestāde, ja PĢS intereses attaisno konkrētu ekspertu zināšanu piesaistīšanu uz noteiktu laiku, ar noteikumu, ka darba devējs:

—

ir neatkarīga universitāte vai pētniecības organizācija, kuras mērķis nav gūt un izmaksāt peļņu, vai

—

ir daļa no publiskā sektora, kā tas definēts minētā darba devēja valsts tiesību aktos.

NVE var norīkot arī neapmaksātā norīkojumā (NAN);

b)

eksperti, kas norīkoti NAN no publiskām starpvaldību organizācijām (SVO) (izņemot Savienības struktūras Civildienesta noteikumu 1.a panta 2. punkta nozīmē) gadījumos, kad ir vajadzīga konkrētu zināšanu vai ekspertu zināšanu nodošana.

2.   Šā lēmuma 18., 19. un 20. pantu nevienam NAN norīkotam ekspertam nepiemēro.

2. pants

Norīkojuma nosacījumi

Lai kvalificētos norīkojumam uz PĢS, eksperti:

1)

pirms norīkošanas pie sava darba devēja pastāvīgā darbā vai uz līguma pamata ir strādājuši vismaz 12 mēnešus;

2)

visu norīkojuma laiku paliek sava darba devēja padotībā;

3)

viņiem ir vismaz trīs gadu pilnas slodzes pieredze administratīvā, zinātniskā, tehniskā, padomdevēja vai uzraudzības darbā, kas ir saistīts ar viņam uzticēto pienākumu izpildi. Pirms norīkojuma darba devējs sniedz PĢS pārskatu par eksperta darbību iepriekšējo 12 mēnešu laikā;

4)

ir dalībvalsts valstspiederīgie.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, no SVO var norīkot ekspertus, kas nav dalībvalsts valstspiederīgie; šādos izņēmuma gadījumos PĢS nodrošina, ka nepastāv interešu konflikts un ka tiek aizsargāta PĢS politikas nostādņu un darbību neatkarība un saskaņotība;

5)

viņiem uzticēto pienākumu pildīšanai ir ļoti labas Savienības vienas valodas zināšanas un pietiekami labas kādas otras valodas zināšanas.

3. pants

Atlases procedūra

1.   Ekspertus atlasa atklātā un pārredzamā procedūrā, par kuras praktiskajiem aspektiem lemj saskaņā ar 32. pantu.

Neskarot 2. panta 4. punktu, ekspertus norīko, tos izraugoties no tik plašas ģeogrāfiskās teritorijas, cik iespējams no dalībvalstu valstspiederīgo vidus. Dalībvalstis un PĢS sadarbojas, lai, ciktāl tas iespējams, nodrošinātu vīriešu un sieviešu līdzsvaru un lai ievērotu vienlīdzīgu iespēju principu.

2.   Uzaicinājumu izteikt ieinteresētību nosūta dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām vai attiecīgā gadījumā SVO. Uzaicinājumā norāda amatu aprakstus, atlases kritērijus un pieteikuma iesniegšanas termiņu.

3.   Visus pieteikumus ar dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību vai SVO personāla nodaļas starpniecību nosūta PĢS.

4.   Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos Eiropadomes interesēs PĢS var nolemt ekspertu atlasīt, neievērojot 1., 2. un 3. punktā izklāstītās atlases procedūras.

5.   Ekspertu norīkošanai piemēro PĢS konkrētās prasības un budžeta iespējas.

6.   PĢS attiecīgajam ekspertam izveido personīgo lietu. Minētajā lietā ietver attiecīgu administratīvu informāciju.

4. pants

Norīkošanas administratīvā procedūra

1.   Norīkošanu īsteno ar vēstuļu apmaiņu starp PĢS administrācijas ģenerāldirektoru un konkrētās dalībvalsts pastāvīgo pārstāvniecību vai – attiecīgi – SVO. Pastāvīgo pārstāvniecību informē arī par visiem pašas dalībvalsts valstspiederīgo norīkojumiem no SVO. Minētajā vēstuļu apmaiņā norāda norīkojuma vietu un funkciju grupu, kurai eksperts būs piederīgs (AD vai AST, kā noteikts Civildienesta noteikumos). Vēstuļu apmaiņā norāda arī personu, kas ģenerāldirektorātā, direktorātā, struktūrvienībā vai nodaļā, uz kuru eksperts ir norīkots, būs eksperta priekšnieks, un sīku veicamo uzdevumu aprakstu. Vēstuļu apmaiņai pievieno ekspertam piemērojamo noteikumu eksemplāru.

2.   IV nodaļā minēto ekspertu neapmaksātu īstermiņa norīkošanu var atļaut, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Minētajā atļaujā ņem vērā eksperta amatā iecelšanas vietu, ģenerāldirektorātu, uz kuru eksperts tiks norīkots, 3. panta 1. punkta otrajā daļā minēto ģeogrāfisko līdzsvaru un ierosinātos pienākumus.

5. pants

Norīkojuma laikposms

1.   Norīkojuma laikposms ir vismaz seši mēneši, bet ne vairāk kā divi gadi. To var secīgi atjaunot uz laikposmu, kas nepārsniedz četrus gadus.

Tomēr izņēmuma gadījumos, ja to lūdz attiecīgais PĢS ģenerāldirektors un ir panākta iepriekšēja vienošanās ar darba devēju, PĢS administrācijas ģenerāldirektors var atļaut norīkojumu vienu vai vairākas reizes pagarināt uz laiku, kas pārsniedz pirmajā daļā minēto četru gadu maksimālo termiņu, – papildus līdz vēl diviem gadiem.

2.   Norīkojuma laikposmu nosaka uzreiz 4. panta 1. punktā minētajā vēstuļu apmaiņā. Tāda pati procedūra ir piemērojama visos norīkojuma laikposma atjaunināšanas vai pagarināšanas gadījumos.

3.   Ekspertu, kas iepriekš ir bijis norīkots uz PĢS, var norīkot atkal, ņemot vērā šādus nosacījumus:

a)

eksperts joprojām atbilst 2. pantā minētajiem norīkojuma nosacījumiem;

b)

kopš iepriekšējā norīkojuma laikposma – tostarp visu tā atjauninājumu vai pagarinājumu vai jebkāda turpmāka darba līguma ar PĢS – beigām ir pagājuši vismaz seši gadi.

Šis noteikums neliedz PĢS piekrist tam, ka tiek norīkots eksperts, pēc kura iepriekšējā norīkojuma laikposma beigām ir pagājuši mazāk nekā seši gadi, ja minētā eksperta iepriekšējais norīkojums, tostarp visi atjauninājumi un pagarinājumi, bija īsāks par sešiem gadiem, bet tādā gadījumā jaunais norīkojums nav ilgāks par iepriekšējā sešu gadu laikposma neizlietoto daļu.

6. pants

Darba devēja saistības

Visu norīkojuma laiku eksperta darba devējs turpina:

1)

maksāt ekspertam algu;

2)

atbildēt par visām eksperta sociālajām tiesībām, jo īpaši tām, kas attiecas uz sociālo nodrošinājumu, apdrošināšanu un pensiju; un

3)

saskaņā ar 10. panta 2. punkta d) apakšpunktu saglabā eksperta administratīvo statusu, kas ir vai nu pastāvīgais ierēdnis, vai arī līgumdarbinieks, un informē PĢS administrācijas ģenerāldirektorātu par jebkādām izmaiņām eksperta, kas ir pastāvīgs ierēdnis vai līgumdarbinieks, administratīvajā statusā.

7. pants

Pienākumi

1.   Eksperti palīdz PĢS ierēdņiem un citiem darbiniekiem un pilda viņiem uzticētos uzdevumus.

Uzdevumus, kas ekspertam jāveic, nosaka ar savstarpēju vienošanos starp PĢS un darba devēju:

a)

tās PĢS nodaļas interesēs, uz kuru eksperts ir norīkots; un

b)

ņemot vērā eksperta kvalifikāciju.

2.   Uzdevumi, ko paredzēts uzticēt ekspertam, var cita starpā ietvert analīzi, pētījumus, zināšanu apmaiņu starp administrācijām, projektu vadību un palīdzību PĢS grupu un darba sagatavošanas komiteju sekretariātam.

Neatkarīgi no 1. punkta pirmās daļas un šā punkta pirmās daļas ģenerālsekretārs – pēc tās nodaļas ģenerāldirektora ierosinājuma, uz kuru eksperts ir norīkots, – var ekspertam uzticēt konkrētus uzdevumus un uzdot piedalīties vienā vai vairākos konkrētos komandējumos pēc tam, kad ir pārbaudīts, ka nepastāv interešu konflikts.

3.   Eksperts piedalās komandējumos un sanāksmēs:

a)

tikai kopā ar PĢS ierēdni vai citu darbinieku; vai

b)

ja viens pats, tad tikai kā novērotājs vai vienīgi informatīvos nolūkos.

Eksperts nevar ārēji pārstāvēt PĢS, ja vien saskaņā ar šā lēmuma īstenošanas kārtību viņš nav saņēmis īpašu pilnvaru no attiecīgās PĢS nodaļas ģenerāldirektora.

4.   Tikai PĢS ir atbildīgs par eksperta veikto uzdevumu rezultātu apstiprināšanu.

5.   PĢS attiecīgās nodaļas, eksperta darba devējs un eksperts pieliek visas pūles, lai izvairītos no jebkāda pastāvoša vai iespējama interešu konflikta saistībā ar eksperta pienākumiem norīkojuma laikā. Tādēļ PĢS laicīgi informē ekspertu un darba devēju par paredzētajiem pienākumiem un lūdz katru no tiem rakstiski apstiprināt, ka viņi nezina nevienu iemeslu, kāpēc ekspertam nevarētu uzticēt minētos pienākumus.

Eksperts tiek lūgts jo īpaši norādīt jebkādu interešu konfliktu, kas varētu rasties starp eksperta ģimenes apstākļiem (jo īpaši – tuvu vai attālāku ģimenes locekļu profesionālo darbību vai jebkādām svarīgām viņu pašu vai viņu ģimenes locekļu finansiālajām interesēm) un ierosinātajiem pienākumiem norīkojuma laikā.

Darba devējs un eksperts apņemas informēt PĢS par jebkādām izmaiņām apstākļos norīkojuma laikā, kas varētu izraisīt jebkādu interešu konfliktu.

6.   Ja PĢS uzskata, ka ekspertam uzticēto uzdevumu būtības dēļ ir jāievēro īpaši drošības pasākumi, pirms eksperta norīkošanas iegūst drošības pielaidi.

7.   Šā panta 2., 3. un 5. punkta noteikumu neizpildes gadījumā PĢS var izbeigt eksperta norīkojumu saskaņā ar 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

8. pants

Ekspertu tiesības un pienākumi

1.   Norīkojuma laikposmā eksperts rīkojas godprātīgi. Konkrēti:

a)

eksperts pilda tam uzticētos pienākumus un arī citādi rīkojas, ievērojot vienīgi Eiropadomes un Padomes intereses.

Konkrēti – eksperts, pildot savus pienākumus, nepieņem nekādus norādījumus no sava darba devēja, nevienas valdības un nevienas citas personas, privāta uzņēmuma vai valsts struktūras, nedz arī veic kādas darbības viņu labā;

b)

eksperts atturas no jebkādām darbībām, jo īpaši publiskas viedokļa paušanas, kas var ietekmēt viņa stāvokli PĢS;

c)

jebkurš eksperts informē savu priekšnieku, ja eksperts, pildot pienākumus, tiek lūgts izlemt jautājumu, kura risināšanā vai rezultātā eksperts ir personīgi ieinteresēts tādā mērā, ka tas var mazināt viņa neatkarību;

d)

eksperts, rīkojoties viens vai kopā ar citiem, nepublicē tekstu vai nepanāk, ka tiek publicēts teksts, kas ir saistīts ar Savienības darbu, iepriekš nesaņemot atļauju saskaņā ar PĢS spēkā esošajiem noteikumiem. Atļauju liedz tikai tad, ja paredzētā publikācija var skart Savienības intereses;

e)

PĢS ir visas tiesības uz jebkuru eksperta pienākumu izpildes laikā paveiktu darbu;

f)

eksperts dzīvo norīkojuma vietā vai netālu no tās, lai varētu pienācīgi pildīt viņam uzticētos pienākumus;

g)

eksperts palīdz un sniedz padomus savam priekšniekam, kura pakļautībā viņš strādā, un atbild savam priekšniekam par uzticēto pienākumu izpildi.

2.   Gan norīkojuma laikā, gan pēc tā eksperts ievēro vislielāko diskrētumu attiecībā uz visiem faktiem un informāciju, ko viņš uzzinājis, pildot savus pienākumus vai sakarā ar tiem. Eksperts nekādā veidā nevienai nepilnvarotai personai neatklāj nekādus dokumentus vai informāciju, kas vēl nav likumīgi publiskota, un neizmanto to savā labā.

3.   Pēc norīkojuma beigām ekspertam ir pienākums ievērot godīgumu un diskrētumu, pildot jaunos pienākumus un pieņemot noteiktus amatus vai priekšrocības.

Tādēļ trīs gadus pēc norīkojuma laikposma beigām eksperts nekavējoties informē PĢS par jebkādiem pienākumiem vai uzdevumiem, kas varētu izraisīt interešu konfliktu saistībā ar uzdevumiem, kurus eksperts veica norīkojuma laikā.

4.   Ekspertam piemēro PĢS spēkā esošos drošības noteikumus, tostarp datu aizsardzības noteikumus un PĢS tīkla aizsardzības noteikumus. Ekspertam piemēro arī noteikumus, kas regulē Savienības finanšu interešu aizsardzību.

5.   Šā panta 1., 2. un 4. punkta noteikumu neizpilde norīkojuma laikā PĢS dod tiesības izbeigt eksperta norīkojumu saskaņā ar 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

6.   Eksperts nekavējoties rakstiski ziņo eksperta priekšniekam, ja norīkojuma laikā ekspertam kļūst zināmi fakti, kas rada aizdomas par:

a)

iespējamu nelikumīgu darbību, tostarp krāpšanu vai korupciju, kas kaitē Savienības interesēm; vai

b)

tādu rīcību saistībā ar profesionālo pienākumu veikšanu, kas varētu būt būtisks Savienības ierēdņu vai ekspertu pienākumu pārkāpums.

Šo punktu piemēro arī gadījumā, ja iestādes loceklis vai cita persona, kura ir iestādes dienestā vai veic darbu iestādes labā, būtiski pārkāpj līdzīgus pienākumus.

7.   Ja priekšnieks saņem šā panta 6. punktā minēto informāciju, priekšnieks veic pasākumus, kas paredzēti Civildienesta noteikumu 22.a panta 2. punktā. Priekšniekam piemēro Civildienesta noteikumu 22.a, 22.b un 22.c pantu saskaņā ar šā lēmuma 4. panta 1. punkta noteikumiem. Minētos noteikumus mutatis mutandis piemēro arī attiecīgajam ekspertam, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas eksperta tiesības.

9. pants

Norīkojuma pārtraukšana

1.   Ja eksperts vai darba devējs iesniedz rakstisku lūgumu un ja pēdējais piekrīt, PĢS var atļaut pārtraukt norīkojumu un precizēt piemērojamos noteikumus. Laikā, kad norīkojums tiek pārtraukts:

a)

nemaksā 19. pantā minētos pabalstus;

b)

20. pantā minētos izdevumus atmaksā tikai tad, ja norīkojumu pārtrauc pēc PĢS lūguma.

2.   PĢS informē darba devēju un attiecīgās dalībvalsts pastāvīgo pārstāvniecību.

10. pants

Norīkojuma laikposmu izbeigšana

1.   Ņemot vērā 2. punktu, pēc PĢS vai darba devēja lūguma norīkojumu var izbeigt ar noteikumu, ka par to brīdina trīs mēnešus iepriekš. To var izbeigt arī pēc eksperta lūguma ar noteikumu, ka ir sniegts tāds pats brīdinājums un ir saņemta darba devēja un PĢS piekrišana.

2.   Dažos izņēmuma gadījumos norīkojumu var izbeigt bez brīdinājuma:

a)

darba devējs, ja to prasa būtiskas darba devēja intereses;

b)

ar PĢS un darba devēja savstarpēju vienošanos pēc tam, kad eksperts abām pusēm to ir lūdzis, ja tas vajadzīgs saskaņā ar eksperta būtiskām personiskām vai profesionālām interesēm;

c)

PĢS, ja eksperts nepilda šajā lēmumā izklāstītos pienākumus. Ekspertam vispirms tiek dota iespēja iesniegt apsvērumus;

d)

PĢS, ja beidzas vai mainās eksperta administratīvais statuss, kas ir vai nu pastāvīgais ierēdnis, vai arī darba devēja līgumdarbinieks. Ekspertam vispirms tiek dota iespēja iesniegt apsvērumus.

3.   Ja norīkojumu izbeidz saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu, PĢS nekavējoties informē darba devēju un attiecīgās dalībvalsts pastāvīgo pārstāvniecību.

II NODAĻA

DARBA APSTĀKĻI

11. pants

Sociālais nodrošinājums

1.   Pirms norīkojuma laikposma sākuma darba devējs apliecina PĢS, ka visu norīkojuma laikposmu eksperts būs to sociālā nodrošinājuma tiesību aktu subjekts, kuri piemērojami dalībvalsts publiskās pārvaldes iestādei vai SVO, kas nodarbina ekspertu. Tādēļ dalībvalsts publiskās pārvaldes iestāde iesniedz PĢS Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (3) 19. panta 2. punktā minēto apliecinājumu (“Pārnesams dokuments A1”). SVO iesniedz PĢS “Pārnesamam dokumentam A1” līdzvērtīgu apliecinājumu un pierāda, ka piemērojamie sociālā nodrošinājuma tiesību akti paredz segt veselības aprūpes izmaksas, kas radušās ārzemēs.

2.   PĢS no norīkojuma sākuma apdrošina ekspertu pret nelaimes gadījumiem. PĢS izsniedz ekspertam apdrošināšanas noteikumu eksemplāru dienā, kurā eksperts ierodas attiecīgajā Administrācijas ģenerāldirektorāta nodaļā, lai pabeigtu ar norīkojumu saistītās administratīvās formalitātes.

3.   Ja saistībā ar komandējumu, kurā eksperts piedalās atbilstīgi 7. panta 3. punktam un 29. pantam, ir vajadzīga papildu vai konkrēta apdrošināšana, tās izmaksas sedz PĢS.

12. pants

Darba laiks

1.   Eksperts ir pakļauts PĢS spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz darba laiku un elastīga darba laika kārtību atkarībā no tā amata prasībām, kurā viņš ir iecelts PĢS.

2.   Eksperts visu norīkojuma laikposmu pilda savus pienākumus, strādājot pilnu darba slodzi. Pēc pienācīgi pamatota ģenerāldirektorāta lūguma un ja tas atbilst PĢS interesēm, PĢS var atļaut ekspertam strādāt nepilnu darba slodzi, ja par to ir panākta vienošanās ar darba devēju.

3.   Ja ir dota atļauja strādāt nepilnu darba slodzi, eksperts strādā vismaz pusi no parastā darba laika.

4.   Ekspertiem var piešķirt PĢS piemērojamos pabalstus par darbu maiņās vai par darbu rezervē.

13. pants

Prombūtne slimības vai nelaimes gadījuma dēļ

1.   Par prombūtni slimības vai nelaimes gadījuma dēļ eksperts, cik vien ātri iespējams, ziņo priekšniekam, norādot eksperta pašreizējo adresi. Ja eksperts neierodas darbā vairāk kā trīs dienas pēc kārtas, viņš uzrāda medicīnisko izziņu, un viņam var lūgt iziet medicīnisko apskati, ko organizē PĢS.

2.   Ja prombūtnes laiks slimības vai nelaimes gadījuma dēļ, kas atsevišķi nav ilgāks par trīs dienām, kopsummā pārsniedz divpadsmit dienas divpadsmit mēnešu laikā, ekspertam jāuzrāda medicīniskā izziņa turpmākajiem prombūtnes gadījumiem slimības vai nelaimes gadījuma dēļ.

3.   Ja prombūtnes laiks slimības vai nelaimes gadījuma dēļ pārsniedz vienu mēnesi vai eksperta nodarbinātības laikposmu, atkarībā no tā, kurš ir garāks, automātiski pārtrauc piešķirt 19. panta 1. un 2. punktā minētos pabalstus. Šo punktu nepiemēro ar grūtniecību saistītas slimības gadījumā. Prombūtnes laiks slimības vai nelaimes gadījuma dēļ nevar būt ilgāks par attiecīgās personas norīkojuma laikposmu.

4.   Tomēr, ja eksperts norīkojuma laikposmā ir guvis traumu darba vietā, eksperts turpina saņemt 19. panta 1. un 2. punktā noteikto pabalstu pilnā apmērā visu eksperta darbnespējas laiku līdz norīkojuma laikposma beigām.

14. pants

Ikgadējais atvaļinājums, īpašais atvaļinājums un svētku dienas

1.   Neskarot šajā lēmumā izklāstītos konkrētos noteikumus, uz ekspertu attiecas PĢS spēkā esošie noteikumi par ikgadējo atvaļinājumu, īpašo atvaļinājumu un svētku dienām.

2.   Atvaļinājumam ir nepieciešama iepriekšēja atļauja, ko izsniedz nodaļa, uz kuru eksperts ir norīkots.

3.   Pēc darba devēja pienācīgi pamatota pieteikuma PĢS var piešķirt papildu īpašo atvaļinājumu līdz divām dienām divpadsmit mēnešu laikā. Katru lūgumu izskata atsevišķi.

4.   Nekompensē ikgadējā atvaļinājuma dienas, kas nav izmantotas līdz norīkojuma laikposma beigām.

5.   Ekspertam, kura norīkojuma laikposms ir mazāks par sešiem mēnešiem, var piešķirt īpašu atvaļinājumu, balstoties uz pamatotu pieteikumu un lēmumu, ko pieņēmis tās nodaļas ģenerāldirektors, uz kuru eksperts ir norīkots. Minētais īpašais atvaļinājums nevar būt ilgāks par trīs dienām visā norīkojuma laikposmā. Pirms šāda atvaļinājuma piešķiršanas nodaļas ģenerāldirektors vispirms apspriežas ar administrācijas ģenerāldirektoru.

15. pants

Mācību atvaļinājums

Šo pantu piemēro ekspertiem, kuru norīkojuma laikposms ir seši mēneši vai ilgāk.

Neatkarīgi no 14. panta 3. punkta – saskaņā ar pienācīgi pamatotu darba devēja pieteikumu eksperta reintegrācijas nolūkā PĢS var piešķirt papildu īpašo atvaļinājumu darba devēja nodrošinātām eksperta apmācībām. Minētā papildu īpašā atvaļinājuma laikā neizmaksā 19. pantā minētos pabalstus.

16. pants

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un paternitātes atvaļinājums

1.   Eksperts ir pakļauts PĢS spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumu.

2.   Ja darba devēja valsts tiesību akti paredz garāku grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, pēc eksperta lūguma un ar darba devēja iepriekšēju piekrišanu norīkojumu pārtrauc uz laiku, par kādu tiek pārsniegts PĢS piešķirtais laikposms. Šajā gadījumā laikposmu, kas ir vienāds ar pārtraukšanas laikposmu, pievieno norīkojuma beigās, ja tas ir PĢS interesēs.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta eksperts pēc darba devēja iepriekšējas piekrišanas var lūgt norīkojuma pārtraukšanu, lai ietvertu visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam paredzēto laiku. Šajā gadījumā laikposmu, kas ir vienāds ar pārtraukšanas laikposmu, pievieno norīkojuma beigās, ja tas ir PĢS interesēs.

4.   Šā panta 2. un 3. punktu piemēro arī adopcijas gadījumos.

17. pants

Pārvaldība un kontrole

PĢS Administrācijas ģenerāldirektorāts un ģenerāldirektorāts vai nodaļa, uz kuru norīkots eksperts, ir atbildīgi par darba laika un prombūtnes gadījumu pārvaldību un kontroli saskaņā ar PĢS spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām.

III NODAĻA

PABALSTI UN IZDEVUMI

18. pants

Pabalstu un ceļa izdevumu aprēķināšana

1.   Šajā lēmumā NVE amatā iecelšanas, norīkojuma un atgriešanās vietas PĢS nosaka atbilstoši šo vietu ģeogrāfiskajai atrašanās vietai, pamatojoties uz to ģeogrāfisko platumu un garumu, kas iekļauta PĢS iecēlējinstitūcijas izveidotā atbilstošā datubāzē.

2.   Šā lēmuma 19. un 20. pantā minēto ģeogrāfisko attālumu starp norīkojuma vietu, no vienas puses, un amatā iecelšanas vietu vai atgriešanās vietu, no otras puses, nosaka lielā loka attālums starp diviem punktiem atbilstoši to ģeogrāfiskajam platumam un garumam, balstoties uz WGS 84 koordinātu sistēmu (1984. gada Pasaules ģeodēziskā sistēma).

3.   Šajā lēmumā:

a)

par amatā iecelšanas vietu uzskata vietu, kurā NVE pildīja sava darba devēja noteiktos pienākumus tieši pirms norīkošanas;

b)

norīkojuma vieta ir Brisele;

c)

par atgriešanās vietu uzskata vietu, kur pēc norīkojuma beigām NVE veiks savu pamatdarbību.

Amatā iecelšanas vietu nosaka 4. panta 1. punktā minētajā vēstuļu apmaiņā. Atgriešanās vietu nosaka darba devēja deklarācijā.

4.   Šajā pantā neņem vērā apstākļus, kas saistīti ar to darbu, ko NVE veic tās dalībvalsts labā, kas nav norīkojuma vietas dalībvalsts, vai SVO labā.

19. pants

Pabalsti

1.   NVE ir tiesīgs saņemt dienas naudu visu norīkojuma laikposmu saskaņā ar tiem pašiem kritērijiem kā Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. pantā minētais ekspatriācijas pabalsts ierēdņiem. Ja minētie kritēriji tiek izpildīti, dienas nauda ir EUR 128,67. Pretējā gadījumā tā ir EUR 32,18.

2.   NVE ir tiesības visu norīkojuma laikposmu saņemt papildu ikmēneša pabalstu, kā norādīts šajā tabulā:

Ģeogrāfiskais attālums starp amatā iecelšanas vietu un norīkojuma vietu

(km)

Summa EUR

0–150

0,00

> 150

82,70

> 300

147,03

> 500

238,95

> 800

385,98

> 1 300

606,55

> 2 000

726,04

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie pabalsti ir paredzēti arī, lai segtu izmaksas saistībā ar NVE pārcelšanos un jebkādiem ikgadējiem ceļa izdevumiem, kas rodas norīkojuma laikā. Tos izmaksā komandējuma, ikgadējā atvaļinājuma, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, paternitātes vai adopcijas atvaļinājuma, īpašā atvaļinājuma un PĢS piešķirto brīvdienu laikā, neskarot 14., 15. un 16. pantu. Ja ir dota atļauja strādāt nepilnu darba slodzi, NVE ir tiesīgs saņemt proporcionāli samazinātus pabalstus.

4.   NVE, uzsākot darbu norīkojumā, saņem avansu, proti, 75 dienu dienas naudas summu, vienlaicīgi zaudējot tiesības attiecīgajā laikposmā saņemt turpmākus tādus pabalstus. Ja norīkojums PĢS beidzas pirms tā laikposma beigām, kas ņemts vērā, lai aprēķinātu avansa summu, NVE pienākums ir atdot attiecīgā laikposma atlikušajai daļai atbilstīgu summu.

5.   Laikā, kad notiek 4. panta 1. punktā paredzētā vēstuļu apmaiņa, darba devējs informē PĢS par jebkādiem maksājumiem, kuri ir līdzīgi šā panta 1. un 2. punktā minētajiem maksājumiem un kurus saņem NVE. Minēto maksājumu summu atvelk no attiecīgiem PĢS veiktiem maksājumiem NVE.

6.   Atalgojuma un pabalstu atjauninājumu, ko pieņem, piemērojot Civildienesta noteikumu 65. pantu un XI pielikumu, automātiski attiecina uz ikmēneša pabalstiem un dienas naudām nākamajā mēnesī pēc to pieņemšanas bez atpakaļejoša spēka. Pēc pielāgošanas jaunās summas tiks publicētas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

20. pants

Ceļa izdevumi

1.   NVE ir tiesības saņemt vienotas likmes atlīdzinājumu par ceļa izdevumiem norīkojuma laikposma sākumā.

2.   Vienotās likmes atlīdzinājuma pamatā ir piemaksa par ģeogrāfiskā attāluma kilometru starp amatā iecelšanas vietu un norīkojuma vietu. Piemaksu par attālumu nosaka saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 7. pantu.

3.   NVE ir tiesības saņemt ceļa izdevumu atlīdzinājumu par došanos uz atgriešanās vietu pēc norīkojuma laikposma beigām. Tāda atlīdzība nevar pārsniegt summu, uz ko NVE varētu pretendēt, ja NVE atgrieztos uz amatā iecelšanas vietu.

4.   NVE ģimenes locekļu ceļa izdevumi netiek atmaksāti.

21. pants

Komandējumi un komandējumu izdevumi

1.   Ekspertu var nosūtīt komandējumā saskaņā ar 7. panta 2. un 3. punktu.

2.   Komandējuma izdevumus atlīdzina saskaņā ar PĢS spēkā esošajiem noteikumiem.

22. pants

Mācības

Eksperts ir tiesīgs apmeklēt PĢS rīkotus mācību kursus, ja tas ir PĢS interesēs. Pieņemot lēmumu par kursu apmeklēšanu, ņem vērā pamatotas eksperta intereses, īpaši ievērojot viņa profesionālo karjeru pēc norīkojuma beigām.

23. pants

Administratīvie noteikumi

1.   Norīkojuma pirmajā dienā eksperts ierodas attiecīgajā Administrācijas ģenerāldirektorāta nodaļā, lai pabeigtu nepieciešamās administratīvās formalitātes. Eksperts sāk pildīt savus pienākumus mēneša pirmajā vai sešpadsmitajā dienā.

2.   Maksājumus attiecīgais PĢS dienests veic euro bankas kontā, kas atvērts banku iestādē Savienībā.

IV NODAĻA

EKSPERTI NEAPMAKSĀTĀ ĪSTERMIŅA NORĪKOJUMĀ

24. pants

Eksperti neapmaksātā īstermiņa norīkojumā

1.   Ļoti īpaši specializētu ekspertu var nosūtīt neapmaksātā īstermiņa norīkojumā uz PĢS, lai veiktu konkrētus uzdevumus laikā, kas nepārsniedz sešus mēnešus un ko var pagarināt saskaņā ar 25. panta 1. punkta noteikumiem.

Neskarot citādu vienošanos starp PĢS un administrāciju, kas ekspertu nosūta neapmaksātā īstermiņa norīkojumā, tāds norīkojums PĢS neliek veikt nekādus pabalstu maksājumus vai nerada izdevumus, izņemot attiecīgā gadījumā izdevumus, kas noteikti 29. pantā.

2.   Ņemot vērā 25. līdz 29. pantu, 1. līdz 17., 21. līdz 23. un 30. līdz 32. pantā minētos noteikumus piemēro arī ekspertiem neapmaksātā īstermiņa norīkojumā.

3.   Neskarot 8. pantu, neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtīta eksperta uzvedībā vienmēr ņem vērā to, ka neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtīts eksperts ir norīkots darbam PĢS, un tādēļ tā vienmēr atbilst viņa amatam PĢS.

25. pants

Neapmaksāta īstermiņa norīkojuma atjauninājums un pagarinājums

1.   Šā lēmuma 24. panta 1. punktā noteikto laikposmu var pagarināt vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Tomēr izņēmuma gadījumos PĢS var nolemt piešķirt pagarinājumu uz vairāk nekā sešiem mēnešiem.

2.   Neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtītu ekspertu var uz PĢS norīkot atkal saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem noteikumiem, ja starp iepriekšējā norīkojuma laikposma beigām un nākamo norīkojumu ir pagājis vismaz viens gads.

3.   Izņēmuma gadījumos šā panta 2. punktā minētais viena gada laikposms var tikt saīsināts.

26. pants

Pienākumu apraksts

1.   Vēstuļu apmaiņā, kas paredzēta 4. panta 1. punktā, norāda personu, kas ir atbildīga ģenerāldirektorātā vai direktorātā, struktūrvienībā vai citā nodaļā, uz kuru neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūta ekspertu, kā arī sniedz tā veicamo pienākumu sīku aprakstu.

2.   Attiecībā uz konkrēti veicamajiem uzdevumiem neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtīts eksperts saņem norādījumus no 1. punktā minētās atbildīgās personas.

27. pants

Apdrošināšana

Neskarot 29. pantu un neatkarīgi no 11. panta 2. un 3. punkta PĢS apdrošina neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtītu ekspertu pret nelaimes gadījuma riskiem, ja pret tādu pašu risku neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtītu ekspertu neapdrošina viņa darba devējs.

28. pants

Darba apstākļi

1.   Neatkarīgi no 12. panta 2. punkta otrā teikuma neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtīts eksperts norīkojuma laikposmā strādā tikai pilnu slodzi.

2.   Neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtītiem ekspertiem nepiemēro šā lēmuma 12. panta 4. punktu.

3.   Neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtītiem ekspertiem nepiemēro šā lēmuma 14. panta 3. un 5. punktu. Tomēr, balstoties uz neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtīta eksperta pamatotu pieteikumu, viņam var piešķirt īpašo atvaļinājumu ar tās nodaļas ģenerāldirektora lēmumu, uz kuru eksperts ir nosūtīts neapmaksātā īstermiņa norīkojumā. Šāds atvaļinājums nevar būt ilgāks par trim dienām visā norīkojuma laikā. Nodaļas ģenerāldirektors vispirms apspriežas ar Administrācijas ģenerāldirektoru.

29. pants

Komandējumi

1.   Ja neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtīts eksperts piedalās komandējumos uz vietām, kas nav norīkojuma vieta, neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtīts eksperts saņem atlīdzinājumu atbilstoši spēkā esošiem noteikumiem par ierēdņu komandējumu izdevumu atlīdzināšanu, izņemot gadījumus, ja starp PĢS un darba devēju ir panākta vienošanās par citu kārtību.

2.   Ja saistībā ar komandējumu PĢS piešķir ierēdņiem īpašu augsta riska apdrošināšanu, to piešķir arī neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtītam ekspertam, kas piedalās tajā pašā komandējumā.

3.   Neapmaksātā īstermiņa norīkojumā nosūtītam ekspertam, kas piedalās komandējumā ārpus ES teritorijas, piemēro drošības pasākumus, kas ir spēkā PĢS saistībā ar tādiem komandējumiem.

V NODAĻA

SŪDZĪBAS

30. pants

Sūdzības

Neskarot iespējas pēc stāšanās amatā ierosināt lietu tiesā, saskaņā ar LESD 263. pantā izklāstītajiem nosacījumiem un laika ierobežojumiem jebkurš eksperts var tai Administrācijas ģenerāldirektorāta nodaļai, kas atbilstoši Civildienesta noteikumiem ir atbildīga par sūdzībām un prasībām, iesniegt sūdzību par saskaņā ar šo lēmumu pieņemtu Padomes ģenerālsekretāra aktu, kas nelabvēlīgi ietekmē ekspertu, izņemot aktus, kas tieši izriet no darba devēja pieņemtiem lēmumiem.

Sūdzība jāiesniedz divu mēnešu laikā. Laikposms sākas dienā, kad attiecīgā persona ir informēta par lēmumu, bet nekādā gadījumā ne vēlāk kā dienā, kad attiecīgā persona saņēmusi šādu paziņojumu. Administrācijas ģenerāldirektors par argumentētu lēmumu attiecīgajai personai ziņo četru mēnešu laikā pēc sūdzības iesniegšanas dienas. Ja minētā termiņa beigās eksperts nav saņēmis atbildi uz sūdzību, tiek uzskatīts, ka sūdzība ir netieši noraidīta.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Informācijas sniegšana

Katru gadu visu dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības tiek informētas par ekspertu skaitu PĢS. Šī informācija ietver arī:

a)

SVO norīkoto ekspertu valstspiederības, kā izklāstīts 2. panta 4. punkta otrajā daļā;

b)

jebkādus izņēmumus atlases procedūrā saskaņā ar 3. panta 4. punktu;

c)

visu ekspertu iecelšanu amatā;

d)

jebkuru ekspertu norīkojumu pārtraukšanu un priekšlaicīgu izbeigšanu, kā izklāstīts 9. un 10. pantā;

e)

NVE pabalstu ikgadējo atjauninājumu saskaņā ar 19. pantu.

32. pants

Pilnvaru deleģēšana

Visas saskaņā ar šo lēmumu PĢS piešķirtās pilnvaras īsteno Padomes ģenerālsekretārs. Padomes ģenerālsekretārs ir pilnvarots visas minētās pilnvaras vai daļu no tām deleģēt PĢS administrācijas ģenerāldirektoram.

33. pants

Atcelšana

Lēmumu 2007/829/EK atceļ. Tomēr tā 2. panta 1. punktu un 15. līdz 19. pantu turpina piemērot visiem norīkojumiem, kas norisinās šā lēmuma pieņemšanas brīdī, neskarot 34. pantu.

34. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nākamā mēneša pirmās dienas pēc tā stāšanās spēkā katram jaunam norīkojumam vai atjaunotam vai pagarinātam norīkojumam.

Luksemburgā, 2015. gada 23. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. RINKĒVIČS

(1)  Padomes Lēmums 2007/829/EK (2007. gada 5. decembris) par noteikumiem, kas jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu, un ar ko groza Lēmumu 2003/479/EK (OV L 327, 13.12.2007., 10. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1023/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 287, 29.10.2013., 15. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).