22.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 127/20

(1)

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (“SJO”) Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu apkalpes sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (“konvencija”) tika pieņemta 1995. gada 7. jūlijā Starptautiskajā konferencē, kuru SJO sasauca Londonā.

(2)

Konvencija stājās spēkā 2012. gada 29. septembrī.

(3)

Konvencija ir nozīmīgs ieguldījums zvejniecības nozarē starptautiskā līmenī, jo ar tās palīdzību tiek veicināta dzīvības un īpašuma drošība uz jūras, tādējādi sekmējot arī jūras vides aizsardzību. Tādēļ ir vēlams, lai tās noteikumus piemērotu iespējami drīz.

(4)

Jūras zveja ir viena no bīstamākajām profesijām, un tādējādi atbilstīga apmācība un kvalifikācija ir būtisks līdzeklis negadījumu skaita samazināšanai. Jebkurā gadījumā apkalpes locekļu uzkāpšanai uz dalībvalstu zvejas kuģiem būtu jānotiek, neskarot kuģošanas drošību.

(5)

Saistībā ar partnerattiecību nolīgumiem ilgtspējīgas zivsaimniecības nozarē (“nolīgumi”) ar trešām valstīm ir svarīgi, lai apkalpes locekļiem uz zvejas kuģiem, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, būtu atbilstīga profesionālā kvalifikācija, ko pierāda karoga valsts akceptēti sertifikāti, lai tādējādi būtu iespējama pieņemšana darbā saskaņā ar minētajos nolīgumos paredzētajiem nosacījumiem. Piemērojot konvenciju, dalībvalstīm būtu jādara viss, kas ir to spēkos, lai izvairītos no nesaskaņām starp starptautiskajām un Savienības tiesībām, tostarp no visu veidu iespējamas negatīvas ietekmes uz nolīgumu slēgšanu un īstenošanu. Turklāt attiecīgās trešās valstis būtu jāmudina kļūt par konvencijas pusēm.

(6)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija sekmē drošību jūrā un drošību darbā, kā arī zvejas kuģu apkalpes profesionālās kvalifikācijas uzlabošanu. Savienība finansiāli atbalsta apmācību zvejniecības nozarē, jo īpaši ar Eiropas Zivsaimniecības fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda starpniecību.

(7)

Konvencijas pielikuma I nodaļas 7. noteikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē attiecībā uz Savienības noteikumiem par noteiktu kategoriju zvejas kuģu apkalpes locekļu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un skar Līguma noteikumus un Savienības sekundāros tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2), ciktāl tas attiecas uz Savienības pilsoņiem, kuriem ir atbilstīgi dalībvalsts vai trešās valsts izsniegti sertifikāti.

(8)

Savienība nevar kļūt par konvencijas pusi, jo tikai valstis var būt tās puses.

(9)

Dažas dalībvalstis vēl nav kļuvušas par konvencijas pusi, kamēr citas jau ir. Tās dalībvalstis, ar kuru karogiem zvejas kuģi kuģo vai kurās ir ostas, kas uzņem jūras zvejas kuģus, uz kuriem attiecas konvencijas darbības joma, vai kurās ir apmācības iestādes zvejas kuģu apkalpei un kuras vēl nav kļuvušas par konvencijas pusi, tiek aicinātas to darīt.

(10)

Līdz laikam, kad visas dalībvalstis, ar kuru karogiem kuģo zvejas kuģi vai kurās ir ostas, kas uzņem jūras zvejas kuģus, uz kuriem attiecas konvencijas darbības joma, vai kurās ir apmācības iestādes zvejas kuģu apkalpei, būs kļuvušas par konvencijas pusēm, katrai dalībvalstij, kas ir konvencijas puse, būtu jāpiemēro konvencijas sniegtās elastīguma iespējas, lai nodrošinātu juridisko saderību ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši konvencijas pielikuma I nodaļas 10. noteikums par ekvivalentiem, lai saskaņotu konvencijas piemērošanu ar Direktīvu 2005/36/EK.

(11)

Katrai dalībvalstij, kas ir konvencijas puse, saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK atzīstot profesionālo kvalifikāciju migrējošiem darba ņēmējiem no dalībvalstīm, kas nav konvencijas puse, tomēr būtu jānodrošina, ka attiecīgo darbinieku profesionālā kvalifikācija ir izvērtēta un ka ir konstatēta tās atbilstība konvencijā noteiktajiem minimālajiem standartiem.

(12)

Tādēļ saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. panta 1. punktu Padomei būtu jāpilnvaro dalībvalstis Savienības interesēs kļūt par Konvencijas pusi,