(1)

Līguma 5. pantā ir noteikts, ka Savienībai ir jāpieņem pasākumi, lai nodrošinātu dalībvalstu nodarbinātības politiku koordināciju nolūkā paaugstināt to efektivitāti, izstrādājot koordinētu nodarbinātības stratēģiju.

(2)

Ar Līguma trešās daļas IX sadaļu izveido procedūras, saskaņā ar kurām dalībvalstīm un Savienībai būtu jāstrādā, izstrādājot koordinētu nodarbinātības stratēģiju un jo īpaši atbalstot kvalificētu, apmācītu, pielāgoties spējīgu darbaspēku un darba tirgus, kas spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā.

(3)

Pildot savus uzdevumus, tostarp sniedzot konsultācijas un veicinot Padomes un Komisijas darbu, Nodarbinātības komitejai (“Komiteja”) būtu jāpalīdz nodrošināt, lai Eiropas nodarbinātības stratēģiju, makroekonomikas politikas koordinēšanu un ekonomikas reformas procesu izstrādātu un īstenotu saskaņoti un savstarpēji papildinoši.

(4)

Komitejai būtu cieši jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, jo īpaši tiem, kas pārstāvēti Augstākā līmeņa trīspusējā sociālo lietu sanāksmē par izaugsmi un nodarbinātību, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2003/174/EK (1).

(5)

Eiropadome 2013. gada 27. un 28. jūnija secinājumos norādīja, ka būtu jānostiprina Ekonomikas un monetārās savienības sociālā dimensija. Vispirms svarīgi ir labāk uzraudzīt un ņemt vērā sociālās jomas un darba tirgus stāvokli Ekonomikas un monetārajā savienībā, šim nolūkam Eiropas pusgadā īpaši izmantojot attiecīgos sociālos un nodarbinātības rādītājus. Svarīgi ir arī nodrošināt nodarbinātības un sociālās politikas labāku koordināciju, vienlaikus pilnībā ievērojot valstu kompetences.

(6)

Eiropadome 2013. gada 24. un 25. oktobra secinājumos norādīja, ka ekonomikas, nodarbinātības un sociālā politika tiks vēl vairāk stiprināta atbilstīgi esošajām procedūrām, vienlaikus pilnībā ievērojot valstu kompetences. Eiropadome pauda uzskatu, ka tam vajadzīgs aktīvāks darbs, lai stiprinātu Padomes dažādo sastāvu sadarbību nolūkā nodrošināt minēto politikas jomu konsekvenci saskaņā ar kopīgajiem mērķiem.

(7)

Šim lēmumam būtu jāatspoguļo Eiropas pusgada attīstība un Komitejas loma šajā procesā. Jo īpaši Padomes Regulā (EK) Nr. 1466/97 (2) paredzēts, ka Eiropas pusgada procesā attiecīgā gadījumā ir jāapspriežas ar Ekonomikas un finanšu komiteju, Ekonomikas politikas komiteju, Nodarbinātības komiteju un Sociālās aizsardzības komiteju. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1176/2011 (3) paredzēts, ka padziļinātajos pārskatos attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā Padomes ieteikumi vai dalībvalstīm adresētie aicinājumi. Tajā arī paredzēts, ka visu dalībvalstu, uz kurām attiecina pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, korektīvo pasākumu plānos ir jāņem vērā politikas pasākumu ekonomiskā un sociālā ietekme, un minētajiem plāniem ir jābūt saskaņotiem ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un nodarbinātības pamatnostādnēm.

(8)

Komitejai un Savienības struktūrām, kas iesaistītas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanā, jo īpaši Ekonomikas un finanšu komitejai, Ekonomikas politikas komitejai un Sociālās aizsardzības komitejai, būtu cieši jāsadarbojas. Vajadzības gadījumā un ja panākta iesaistīto komiteju savstarpēja vienošanās, Komiteja var sadarboties ar Sociālās aizsardzības komiteju, Ekonomikas un finanšu komiteju un Ekonomikas politikas komiteju, rīkojot kopīgas sanāksmes, jo īpaši saistībā ar komiteju attiecīgajiem uzdevumiem attiecībā uz Eiropas pusgadu.

(9)

Lai efektīvi pildītu savas Līgumā noteiktās pilnvaras un nodrošinātu nepieciešamo elastību, lai pielāgotu Komitejas pasākumu grafiku, jo īpaši saistībā ar Eiropas pusgada ciklu, būtu jāpārskata reglamentējošie noteikumi attiecībā uz Komitejas darbu nolūkā nodrošināt efektivitāti un nepārtrauktību.

(10)

Padomes Lēmums 2000/98/EK (4) būtu jāatceļ,