17.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 100/1

(1)

Eiropas Savienības un Ukrainas attiecības attīstās Eiropas kaimiņattiecību politikas (“EKP”) un Austrumu partnerības satvarā. Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (2) (“asociācijas nolīgums”), kas ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (“DCFTA”), tika apspriests no 2007. gada līdz 2011. gadam. To parafēja 2012. gadā, Ukraina to parakstīja 2014. gada 21. martā un Savienība – 2014. gada 27. jūnijā. No 2014. gada 1. novembra būtiskas asociācijas nolīguma daļas ir tikušas provizoriski piemērotas tādās jomās kā cilvēktiesību ievērošana, pamatbrīvības un tiesiskums, politiskais dialogs un reformas, tieslietas, brīvība un drošība, kā arī ekonomiskā un finanšu sadarbība.

(2)

Pēc Ukrainas 2004. gada konstitūcijas atjaunošanas sekmīgi notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas, attiecīgi 2014. gada 25. maijā un 2014. gada 26. oktobrī. Pēc jaunas valdības izveidošanas 2014. gada 2. decembrī, atspoguļojot parlamenta vēlēšanu rezultātus, Ukraina atkārtoti apstiprināja apņemšanos īstenot politiskās un ekonomiskās reformas atbilstīgi asociācijas nolīgumam un ir sagatavojusi rīcības plānu, kurā izklāstītas paredzētās reformas.

(3)

Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums un izraisītais militārais konflikts ir negatīvi ietekmējuši jau tā nestabilo Ukrainas ekonomisko un finanšu stāvokli. Ukraina ir saskārusies ar maksājumu bilances un likviditātes grūtībām, kas saistītas ar uzticēšanās krīzi un no tā izrietošo kapitāla aizplūšanu, kā arī fiskālā stāvokļa pasliktināšanos saistībā ar konflikta tiešajām izmaksām budžetā, smagāku recesiju, nekā sākotnēji prognozēts, un fiskālo ieņēmumu zaudējumu separātistu kontrolētajos ģeogrāfiskajos apvidos. Vienlaikus līdzšinējās strukturālās nepilnības un budžeta ārējā finansiālā neaizsargātība arī sekmēja ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos.

(4)

Šajā sakarībā Ukrainas ārējā finansējuma vajadzības ir ievērojami lielākas, nekā sākotnēji noteikts, un tādējādi ir nepieciešama starptautisko kreditoru un līdzekļu devēju papildu finansiāla palīdzība. Nesenākajā programmas pārskatīšanas misijā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir konstatējis ievērojamu finansējuma vajadzību, kas ir lielāka par starptautiskās kopienas līdz šim atvēlētajiem līdzekļiem, kuri ietver Savienības makrofinansiālo palīdzību saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/639/EK (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 646/2010/ES (4) un Padomes Lēmumu 2014/215/ES (5).

(5)

Savienība vairākkārt ir apliecinājusi savu apņemšanos atbalstīt Ukrainas jaunās iestādes to mērķu stabilizēt finanšu stāvokli un turpināt reformu īstenošanu sasniegšanā. Savienība ir arī paziņojusi par gatavību pilnībā atbalstīt starptautiskās kopienas un starptautisko finanšu iestāžu, īpaši SVF, darbību saistībā ar izstrādāto starptautiskās palīdzības kopumu, lai risinātu Ukrainas neatliekamās problēmas, ar nosacījumu, ka Ukraina skaidri apņemas veikt reformas. Savienības finansiālais atbalsts Ukrainai atbilst Savienības politikai, kā noteikts EKP un Austrumu partnerībā. Eiropadome 2014. gada 18. decembra secinājumos norādīja, ka pēc otrā Komisijas EUR 500 miljonu makrofinansiālās palīdzības maksājuma 2014. gada decembrī Savienība un tās dalībvalstis kopā ar citiem līdzekļu devējiem un saskaņā ar SVF nosacījumiem ir gatavas turpināt veicināt un atbalstīt Ukrainas reformu procesu.

(6)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai vajadzētu būt finanšu instrumentam, kas izmantojams ārkārtas gadījumos ar mērķi sniegt konkrētam mērķim nepiesaistītu atbalstu maksājumu bilances problēmu novēršanai, lai nodrošinātu saņēmējam nekavējoties vajadzīgo ārējo finansējumu, un tai būtu jābalsta tādas politikas programmas īstenošana, kas ietver tūlītējus stingrus korekcijas pasākumus un strukturālas reformas, kuru mērķis ir novērst maksājumu bilances problēmas īstermiņā.

(7)

Ukrainas iestādes un SVF 2014. gada 30. aprīlī parakstīja divu gadu rezerves vienošanos par SDR 10,976 miljardiem (aptuveni USD 17,01 miljards, kas ir 800 procenti no kvotas), lai atbalstītu Ukrainas ekonomikas korekciju un reformu programmu.

(8)

Komisija 2014. gada 5. martā, ņemot vērā Ukrainas maksājumu bilances stāvokļa kraso pasliktināšanos, paziņoja par atbalsta pasākumu kopumu, ko Eiropadome apstiprināja 2014. gada 6. marta ārkārtas sanāksmē. Minētais pasākumu kopums ietver finansiālo palīdzību EUR 11 miljardu apmērā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, ietverot dotāciju līdz EUR 1,565 miljardiem tajā pašā laikposmā, ko piešķirs saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānismu, Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu un kopējās ārpolitikas un drošības politikas budžetu, kā arī Savienības EUR 1,61 miljarda makrofinansiālo palīdzību laikposmam no 2014. līdz 2015. gadam.

(9)

Ņemot vērā ekonomiskā stāvokļa un perspektīvu pasliktināšanos, Ukraina 2014. gada 9. septembrī lūdza Eiropas Savienībai papildu makrofinansiālo palīdzību. Minētais lūgums tika atkārtoti pausts vēl vienā vēstulē 2014. gada 15. decembrī.

(10)

Tā kā Ukraina ir valsts, uz kuru attiecas EKP, tā būtu jāuzskata par tiesīgu saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(11)

Ņemot vērā to, ka Ukrainas maksājumu bilancē saglabājas būtisks ārējā finansējuma iztrūkums, kas pārsniedz SVF un citu daudzpusēju iestāžu piešķirtos resursus, tad pašreizējos ārkārtas apstākļos Savienības makrofinansiālā palīdzība, kas jāsniedz Ukrainai (“Savienības makrofinansiālā palīdzība”), ir uzskatāma par piemērotu atbildi uz Ukrainas lūgumu atbalstīt ekonomikas stabilizāciju saistībā ar SVF programmu. Savienības makrofinansiālā palīdzība atbalstītu Ukrainas ekonomikas stabilizācijas un strukturālo reformu programmu, papildinot resursus, kas pieejami saskaņā ar SVF atbalsta vienošanos.

(12)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta ilgtspējīgas ārējā finansējuma situācijas atjaunošana Ukrainā, tādējādi saskaņā ar asociācijas nolīgumu atbalstot tās ekonomisko un sociālo attīstību.

(13)

Savienības makrofinansiālās palīdzības apmēra noteikšana balstās uz Ukrainas atlikušo ārējā finansējuma vajadzību pilnīgu un kvantitatīvu novērtējumu, un tajā tiek ņemta vērā valsts spēja finansēt sevi ar pašas resursiem, jo īpaši izmantojot tās rīcībā esošās starptautiskās rezerves. Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāpapildina SVF un Pasaules Bankas piedāvātās programmas un piešķirtie resursi. Palīdzības apmēra noteikšanā ņem vērā arī gaidāmo finansiālo ieguldījumu, ko sniedz daudzpusējie līdzekļu devēji, un vajadzību nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējo izmantošanu Ukrainā un Savienības vispārējās iesaistes pievienoto vērtību.

(14)

Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības atbilst pamatprincipiem, mērķiem un pasākumiem, kas veikti dažādās jomās ārējā darbībā un citos attiecīgos Savienības politikas virzienos.

(15)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Ukrainu. Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visu makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laiku, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(16)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Ukrainas apņēmība ievērot vērtības, kas tai ir kopīgas ar Savienību, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu, kā arī Ukrainas saistības ievērot atklātas, likumīgas un godīgas tirdzniecības principus.

(17)

Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Ukrainā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Turklāt ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība Ukrainā un jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darbvietu izveidi un fiskālo konsolidāciju. Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu regulāri jāuzrauga gan priekšnoteikumu izpildīšana, gan minēto mērķu sasniegšana.

(18)

Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Ukrainai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar palīdzību. Turklāt būtu jāparedz noteikums, ka Komisija veic pārbaudes un Revīzijas palāta – revīzijas.

(19)

Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes (kā budžeta lēmējiestādes) pilnvaras.

(20)

Savienības makrofinansiālās palīdzības summām būtu jāatbilst budžeta apropriācijām, kas paredzētas daudzgadu finanšu shēmā.

(21)

Savienības makrofinansiālā palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai tie būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tiem attiecīgie dokumenti.

(22)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6).

(23)

Uz Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāattiecina ekonomiskās politikas nosacījumi, kas jāparedz saprašanās memorandā. Lai nodrošinātu vienotus īstenošanas nosacījumus un panāktu efektivitāti, Komisija būtu jāpilnvaro risināt sarunas par šādiem nosacījumiem ar Ukrainas iestādēm dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Saskaņā ar minēto regulu parasti būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra visos gadījumos, izņemot tos, kas paredzēti minētajā regulā. Ņemot vērā to, cik liela ietekme var būt palīdzībai, kas pārsniedz EUR 90 miljonus, ir lietderīgi paredzēt, ka attiecībā uz darbībām, kuras pārsniedz minēto robežvērtību, ir jāizmanto pārbaudes procedūra. Ņemot vērā Savienības makrofinansiālās palīdzības summu, kas paredzēta Ukrainai, saprašanās memoranda pieņemšanai, kā arī palīdzības samazināšanai, apturēšanai vai atcelšanai būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra,

a)

lēmuma 2. pantā izklāstītais priekšnoteikums;

b)

pastāvīgi tiek konstatēts, ka Ukraina īsteno politikas programmu, kas ietver stingrus korekcijas un strukturālo reformu pasākumus, kurus atbalsta vienošanās par kredītu, kas noslēgta ar SVF un nav saistīta ar piesardzības pasākumiem; un

c)

ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā, tiek īstenoti, ievērojot konkrētu grafiku.

a)

nodrošina, ka Ukraina regulāri pārbauda, vai no Savienības vispārējā budžeta piešķirtais finansējums tiek pareizi izmantots, veic piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un vajadzības gadījumā uzsāk tiesvedību, lai atgūtu visus izšķērdētos līdzekļus, kas piešķirti saskaņā ar šo lēmumu;

b)

saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (11), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (13) nodrošina Savienības finansiālo interešu aizsardzību, jo īpaši paredzot konkrētus pasākumus, ar kuriem novērš un apkaro krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus, kas ietekmē Savienības makrofinansiālo palīdzību;

c)

nepārprotami pilnvaro Komisiju, tostarp Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai vai tā pārstāvjus, veikt pārbaudes, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas;

d)

Komisiju un Revīzijas palātu nepārprotami pilnvaro veikt revīzijas laikposmā, kad ir piešķirta Savienības makrofinansiālā palīdzība, un pēc tam, arī veikt dokumentu revīzijas un revīzijas uz vietas, piemēram, operatīvos novērtējumus; un

e)

nodrošina, ka Savienība ir tiesīga saņemt aizdevuma atmaksu pirms termiņa, ja tiek konstatēts, ka saistībā ar Savienības makrofinansiālās palīdzības pārvaldību Ukraina ir iesaistījusies krāpnieciskā vai koruptīvā darbībā vai jebkādā citā nelikumīgā darbībā, kas kaitē Savienības finansiālajām interesēm.

a)

izvērtē Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanā gūtos panākumus;

b)

novērtē Ukrainas ekonomikas stāvokli un perspektīvas, kā arī 3. panta 1. punktā minēto politisko pasākumu īstenošanā gūtos panākumus;

c)

norāda saistību starp saprašanās memorandā izklāstītajiem ekonomiskās politikas nosacījumiem, Ukrainas faktisko ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumiem izmaksāt Savienības makrofinansiālās palīdzības daļas.