(1)

Ar 2008. gada 19. novembra lēmumu Komisija apstiprināja shēmu “Atbalsta pasākumi kredītiestādēm Grieķijā” (turpmāk “Grieķijas banku atbalsta shēma”), kas bija paredzēta, lai nodrošinātu Grieķijas finanšu sistēmas stabilitāti. Grieķijas banku atbalsta shēma ļauj piešķirt atbalstu atbilstoši trim shēmas pamatā esošajiem pasākumiem – rekapitalizācijas pasākumam, garantiju pasākumam un valsts obligāciju aizņēmumu pasākumam (2). Grieķija 2009. gada maijā rekapitalizēja Piraeus Bank (turpmāk “Banka” (3)) atbilstoši rekapitalizācijas pasākumam.

(2)

Minētā 2008. gada 19. novembra lēmuma 14. apsvērumā bija norādīts, ka Komisijai tiks paziņots pārstrukturēšanas plāns attiecībā uz rekapitalizācijas pasākuma saņēmējiem.

(3)

Grieķijas iestādes iesniedza Komisijai pārstrukturēšanas plānu 2010. gada 23. jūlijā. Komisija reģistrēja minēto plānu un tā vēlākos atjauninājumus, kā arī Grieķijas iestāžu iesniegto papildu informāciju kā lietu SA.30342 (PN 26/2010) un tad kā lietu SA.32787 (2011/PN).

(4)

Banka ir atkārtoti saņēmusi valsts garantijas un guvusi labumu no valsts obligāciju aizņēmumiem atbilstoši Grieķijas banku atbalsta shēmai (4). Tā arī saņēma valsts garantētu ārkārtas likviditātes palīdzību (turpmāk “valsts garantētā ĀLP”).

(5)

Grieķijas Finanšu stabilitātes fonds (Hellenic Financial Stability Fund; turpmāk “HFSF”) 2012. gada 20. aprīlī iesniedza Bankai saistību dokumentu par dalību plānotajā tās pamatkapitāla palielināšanā. HFSF2012. gada 28. maijā piešķīra Bankai pārejas rekapitalizācijas finansējumu EUR 4 700 miljonu apmērā (turpmāk “pirmās pārejas rekapitalizācijas finansējums”).

(6)

Grieķijas iestādes 2012. gada 10. maijā oficiāli informēja Komisiju par saistību dokumentu, ko HFSF iesniedza Bankai. Komisija to reģistrēja kā nepaziņotu atbalstu (lieta SA.34826 (2012/NN)), jo konkrētais pasākums jau bija īstenots.

(7)

Ar 2012. gada 27. jūlija lēmumu Komisija sāka oficiālu izmeklēšanas procedūru attiecībā uz pirmo pārejas rekapitalizāciju (turpmāk “Lēmums par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus”) (5).

(8)

HFSF 2012. gada decembrī piešķīra Bankai otrās pārejas rekapitalizācijas finansējumu EUR 1 553 miljonu apmērā (turpmāk “otrās pārejas rekapitalizācijas finansējums”). HFSF2012. gada 21. decembrī arī iesniedza Bankai saistību dokumentu par dalību tās pamatkapitāla palielināšanā un konvertējamos kapitāla instrumentos, kas jāemitē, par kopējo summu līdz EUR 1 082 miljoniem (6). Grieķijas iestādes paziņoja par minētajiem pasākumiem Komisijai 2012. gada 20. decembrī (7).

(9)

Banka 2012. gada septembrī paziņoja par ieceri iegādāties banku Geniki no Société Générale S.A. (turpmāk “Société Générale”). Septembrī un oktobrī Komisija rīkoja vairākas telekonferences un veica elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņu ar Grieķijas iestāžu un Bankas pārstāvjiem par Geniki iegādi.

(10)

Banka 2012. gada 19. oktobrī parakstīja akciju pirkuma līgumu ar Société Générale par visu Société Générale piederošo bankas Geniki akciju (99,08 %) iegādi.

(11)

Komisijas dienesti 2012. gada 12. decembrī nosūtīja Grieķijai vēstuli, kurā bija ietverts to veiktais sākotnējais novērtējums par Geniki iegādi.

(12)

Banka 2013. gada 26. februārī informēja Komisija par savu ieceri iegādāties banku Millennium Bank Greece S.A. (turpmāk “MBG”). Komisija rīkoja vairākas telekonferences un veica elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņu ar Grieķijas iestādēm un Banku par MBG iegādi.

(13)

Komisijas dienesti 2013. gada 25. martā nosūtīja Grieķijai vēstuli, kurā bija ietverts to veiktais sākotnējais novērtējums par MBG iegādi.

(14)

Banka 2013. gada 22. aprīlī paziņoja, ka tā ir noslēgusi līgumu ar Millennium Banco Comercial Portugues (turpmāk “BCP”) par visa MBG pamatkapitāla iegādi un BCP dalību gaidāmajā Piraeus kapitāla palielināšanā.

(15)

HFSF2013. gada 3. jūnijā pirmās un otrās pārejas rekapitalizācijas finansējumu daļēji konvertēja pašu kapitālā par kopējo summu EUR 5 891 miljons. HFSF arī iepludināja Bankā papildu summu EUR 1 094 miljonu apmērā atbilstīgi saistībām, ko HFSF uzņēmās laikā, kad Banka iegādājās Grieķijas Lauksaimniecības bankas (turpmāk “ATE”) “labo” daļu un triju Kipras banku Grieķijas filiāles (sk. 1.2. iedaļu). Privātie ieguldītāji papildus iepludināja Bankā līdzekļus EUR 1 444 miljonu apmērā. Kopējā rekapitalizācijas finansējuma summa bija EUR 8 429 miljoni, un šī rekapitalizācija tiek dēvēta par “2013. gada pavasara rekapitalizāciju”.

(16)

Grieķijas iestādes 2013. gada 19. decembrī iesniedza Komisijai informāciju par 2013. gada pavasara rekapitalizācijas nosacījumiem.

(17)

Grieķijas iestādes 2014. gada 25. jūnijā iesniedza Komisijai galīgo Bankas pārstrukturēšanas plānu (turpmāk “pārstrukturēšanas plāns”). Tajā pašā datumā tās iesniedza arī informāciju par valsts garantēto ĀLP. Tās norādīja, ka ir iecerējušas arī turpmāk sniegt šādu likviditātes atbalstu Bankai, kā arī nodrošināt valsts garantijas par parāda instrumentiem un valsts obligāciju aizņēmumus atbilstoši Grieķijas banku atbalsta shēmai.

(18)

Administratīvā procesa laikā Komisija rīkoja vairākas tikšanās, telekonferences un veica elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņu ar Grieķijas iestāžu un Bankas pārstāvjiem.

(19)

Grieķija piekrīt, ka izņēmuma kārtā šis lēmums tiek pieņemts tikai angļu valodā.

(20)

Grieķija 2011. gada aprīlī iepludināja līdzekļus EUR 1 445 miljonu apmērā uzņēmumā ATE (šajā summā bija iekļauti EUR 675 miljoni, kas sākotnēji bija piešķirti atbilstoši Grieķijas rekapitalizācijas shēmai). ATE saņēma arī likviditātes atbalstu EUR 6 103 miljonu apmērā. Ar 2011. gada 23. maija lēmumu Komisija apstiprināja minētos pasākumus, pamatojoties uz ATE pārstrukturēšanas plānu (turpmāk “Lēmums par ATE pārstrukturēšanu”) (8).

(21)

Grieķija 2011. gada 29. decembrī piedalījās ATE kapitāla tiesību emisijā par summu EUR 290 miljoni.

(22)

Grieķija 2012. gada 22. martā iesniedza Grieķijas Bankas ziņojumu, kurā bija ierosināts ATE noregulējums, piemērojot atlasītu ATE aktīvu un saistību pirkšanas un pārņemšanas procedūru (9) (turpmāk “ATE Transferred Activities”), bet atlikušo aktīvu un saistību noregulējumam izmantojot “sliktu” banku.

(23)

Banka 2012. gada jūlijā paziņoja, ka tā absorbcijas veidā iegādājas ATE, attiecībā uz kuru bija sākta likvidācijas procedūra, “labo” daļu.

(24)

Tobrīd HFSF uzņēmās saistības segt Bankas kapitāla vajadzības, kas izriet no iegādātajiem aktīviem. Grieķijas Banka 2013. gada 27. janvārī secināja, ka ATE Transferred Activities iegādes rezultātā normatīviem mērķiem ir vajadzīgs kapitāls EUR 570 miljonu apmērā, ko varētu segt HFSF.

(25)

Komisija 2013. gada 3. maija lēmumā (10) (turpmāk “Lēmums par ATE likvidāciju”) secināja, ka atbalsta pasākumi, kas piešķirti ATE Transferred Activities nodošanas laikā, ir nevis valsts atbalsts Bankai, bet gan valsts atbalsts ATE Transferred Activities. Komisija arī secināja, ka minētais atbalsts būtu saderīgs ar iekšējo tirgu, ja Bankas (kas tagad ietver arī ATE Transferred Activities) pārstrukturēšanas plāns ļautu atjaunot tās ilgtermiņa dzīvotspēju.

(26)

HFSF 2013. gada jūnijā iepludināja Bankā līdzekļus EUR 570 miljonu apmērā 2013. gada pavasara rekapitalizācijas (11) ietvaros.

(27)

Pēc Eurogrupas ārkārtas sanāksmes (12)2013. gada 15. martā Kipras iestādes un Eiropas Savienība, Starptautiskais Valūtas fonds (turpmāk “SVF”) un Eiropas Centrālā banka (turpmāk “ECB”) panāca politisku vienošanos par turpmākās makroekonomikas korekciju programmas pamatā esošo politiku. Cita starpā tika panākta arī vienošanās, ka triju Kipras banku darbības Grieķijā tiks nodotas kādai no Grieķijas bankām.

(28)

Banka un citas Grieķijas bankas pauda ieinteresētību iegūt tiesības veikt minēto triju Kipras banku darbības Grieķijā.

(29)

HFSF2013. gada 22. martā piekrita Bankas piedāvājumam iegādāties triju Kipras banku filiāles Grieķijā, kā arī to noguldījumus un aizdevumus. Bankas piedāvājums bija spēkā ar nosacījumu, ka HFSF nodrošina Bankai pašu kapitālu par summu, kas vienāda ar cenu, kura samaksāta par iegādāto uzņēmumu pašu kapitālu.

(30)

Grieķijas iestādes un HFSF pastāvīgi informēja Komisijas dienestus par procesa norisi, kā arī par iegādes nosacījumiem.

(31)

Banka 2013. gada 26. martā parakstīja pārdevuma un nodošanas līgumu ar katru no minētajām trim Kipras bankām attiecībā uz to darbībām Grieķijā (noguldījumi, aizdevumi un filiāļu tīkls).

(32)

Saskaņā ar 2013. gada martā panākto vienošanos HFSF iepludināja Bankā (13) kapitālu EUR 524 miljonu apmērā, lai apmierinātu kapitāla vajadzības, kas bija radušās minēto aktīvu iegādes dēļ.

(33)

Grieķijas reālais iekšzemes kopprodukts (turpmāk “IKP”) laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam samazinājās par 20 %, kā redzams 1. tabulā. Minētā iemesla dēļ Grieķijas bankas saskārās ar situāciju, ka strauji paaugstinājās saistību neizpildes rādītājs attiecībā uz Grieķijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem piešķirtajiem aizdevumiem (14). Šie notikumi ir nelabvēlīgi ietekmējuši Grieķijas banku aktīvu veiktspējas rādītājus un radījuši kapitāla vajadzības.

1.   tabula

Reālā IKP pieaugums Grieķijā, 2008.–2013. gads

(34)

Turklāt 2012. gada februārī Grieķija īstenoja privātā sektora obligāciju apmaiņu, kas zināma kā “privātā sektora iesaiste” (turpmāk “PSI programma”). Grieķijas bankas tika iesaistītas PSI programmā, kuras gaitā Grieķijas valdība piedāvāja esošajiem privātajiem obligāciju turētājiem jaunus vērtspapīrus (tostarp jaunas Grieķijas valsts obligācijas (turpmāk “GVO”), IKP piesaistītus vērtspapīrus un PSI maksājumu parādzīmes, ko emitējis Eiropas Finanšu stabilitātes instruments (turpmāk “EFSI”)) apmaiņā pret esošām GVO, nosakot nominālo diskontu 53,5 % un ilgākus atmaksas termiņus (15). Grieķijas iestādes paziņoja minētās obligāciju apmaiņas rezultātus 2012. gada 9. martā (16). Apmaiņas rezultātā obligāciju turētājiem radās ievērojami zaudējumi (Grieķijas Banka lēš, ka Grieķijas bankām tie bija vidēji 78 % apmērā no veco GVO nominālvērtības) un kapitāla vajadzības, kas tika iegrāmatotas Grieķijas banku 2011. gada finanšu pārskatos ar atpakaļejošu spēku. Galvenajām Grieķijas bankām PSI rezultātā radušies kopējie zaudējumi ir apkopoti 2. tabulā.

2.   tabula

Galvenajām Grieķijas bankām PSI rezultātā radušies kopējie zaudējumi (miljonos EUR)

(35)

Tā kā PSI programmas rezultātā un nepārtrauktās ekonomikas lejupslīdes dēļ Grieķijas bankām radās ievērojams kapitāla iztrūkums, Grieķijas Stabilizācijas otrās programmas memorandā par ekonomikas un finanšu politiku (turpmāk “MEFP”), kas noslēgts starp Grieķijas valdību, Eiropas Savienību, SVF un ECB un datēts ar 2012. gada 11. martu, tika paredzēti līdzekļi, kas būtu pieejami minēto banku rekapitalizācijai. Saskaņā ar Grieķijas iestāžu aplēsēm kopējās banku rekapitalizācijas vajadzības un noregulējuma izmaksas, kas jāfinansē minētās programmas ietvaros, bija EUR 50 miljardi (17). Minētā summa tika aprēķināta, pamatojoties uz spriedzes testu, ko veica Grieķijas Banka par laikposmu no 2011. gada decembra līdz 2014. gada decembrim (turpmāk “2012. gada spriedzes tests”), izmantojot Blackrock prognozi par zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem (18). Līdzekļi Grieķijas banku rekapitalizācijai ir pieejami ar HFSF starpniecību. Turpmāk 3. tabulā ir apkopots aprēķins par galveno Grieķijas banku kapitāla vajadzībām, kas noteiktas 2012. gada spriedzes testā.

3.   tabula

2012. gada spriedzes tests – galveno Grieķijas banku kapitāla vajadzības (miljonos EUR)

(36)

Saskaņā ar 2012. gada marta MEFP “bankām, kas iesniegs dzīvotspējīgus kapitāla piesaistīšanas plānus, tiks sniegta iespēja pieteikties valsts atbalstam un saņemt šādu atbalstu, vienlaikus saglabājot privātā sektora kapitāla iepludināšanas stimulus un tādējādi līdz minimumam mazinot slogu nodokļu maksātājiem” (19). Grieķijas Banka konstatēja, ka dzīvotspējīgus kapitāla piesaistīšanas plānus ir iesniegušas tikai četras lielākās bankas (Eurobank, Grieķijas Nacionālā banka, Banka un Alpha Bank) (20). Tās saņēma pirmās rekapitalizācijas finansējumu no HFSF 2012. gada maijā.

(37)

Vietējie noguldījumi bankās Grieķijā laikposmā no 2009. gada beigām līdz 2012. gada jūnijam samazinājās kopumā par 37 % ekonomikas lejupslīdes un politiskās nenoteiktības dēļ. Minētajām bankām bija jāmaksā augstākas procentu likmes, tādējādi cenšoties paturēt noguldījumus. Palielinājās noguldījumu izmaksas, samazinot banku neto procentu starpību. Tā kā Grieķijas bankas bija izslēgtas no starpbanku finansēšanas tirgiem, tās kļuva pilnīgi atkarīgas no Eurosistēmas finansējuma (21), kas arvien vairāk tika saņemts kā valsts garantētā ĀLP, kuru piešķīra Grieķijas Banka.

(38)

Grieķija 2012. gada 3. decembrī ieviesa programmu to jauno GVO atpirkšanai, kuras ieguldītāji saņēmuši PSI programmas ietvaros, par cenām, kas svārstījās no 30,2 % līdz 40,1 % no GVO nominālvērtības (22). Grieķijas bankas piedalījās minētajā atpirkšanas programmā, kas radīja vēl lielākus zaudējumus to bilancēs, jo lielākā daļa grāmatvedības zaudējumu (proti, starpība starp tirgus vērtību un nominālvērtību), kas reģistrēti saistībā ar minētajām jaunajām GVO PSI programmas laikā, kļuva galīgi un neatgūstami (23).

(39)

Četras lielākās Grieķijas bankas 2012. gada decembrī saņēma otrās pārejas rekapitalizācijas finansējumu no HFSF.

(40)

Visu četru banku pārejas rekapitalizācijas finansējums 2013. gada pavasarī tika konvertēts pastāvīgās rekapitalizācijas finansējumā parastajās akcijās, un HFSF turējumā bija vairāk nekā 80 % no visām akcijām katrā no minētajām četrām bankām. Par bankām, kam izdevās piesaistīt iepriekš noteiktu privātā kapitāla summu (Banka, Alpha Bank un Grieķijas Nacionālā banka), HFSF saņēma akcijas bez balsstiesībām, un privātajiem ieguldītājiem tika piešķirtas garantijas par HFSF akcijām.

(41)

Grieķijas Banka 2013. gada jūlijā nolīga konsultantu diagnostiska pētījuma veikšanai par visu Grieķijas banku aizdevumu portfeļiem. Konsultants izstrādāja kredītzaudējumu prognozes (turpmāk “KZP”) par visiem Grieķijas banku vietējo aizdevumu iegrāmatojumiem, kā arī Grieķijas riska aizdevumiem ārvalstu filiālēs un meitasuzņēmumos trīsarpus gadu un aizdevumu dzīves cikla perspektīvā. Analīzē tika iekļautas KZP atbilstoši diviem makroekonomiskajiem scenārijiem – pamatscenārijam un nelabvēlīgajam scenārijam. KZP attiecībā uz ārvalstu aizdevumu portfeļiem Grieķijas Banka noteica, izmantojot dažus no konsultanta saņemtus ievaddatus.

(42)

Pamatojoties uz konsultanta novērtējumu par KZP, Grieķijas Banka 2013. gada rudenī veica jaunu spriedzes testu (turpmāk “2013. gada spriedzes tests”), lai novērtētu Grieķijas banku kapitāla stāvokļa stabilitāti atbilstoši pamatscenārijam un nelabvēlīgajam scenārijam. Grieķijas Banka veica kapitāla vajadzību novērtējumu ar otra konsultanta tehnisko atbalstu.

(43)

Kapitāla vajadzību novērtējuma pamatkomponenti 2013. gada spriedzes testā bija i) konsolidētas KZP (24) par banku aizdevumu portfeļiem attiecībā uz Grieķijas risku un ārvalstu risku, atskaitot esošās aizdevumu rezerves, un ii) aplēstā banku darbības rentabilitāte par laikposmu no 2013. gada jūnija līdz 2016. gada decembrim, pamatojoties uz to pārstrukturēšanas plānu konservatīvu korekciju, kuri iesniegti Grieķijas Bankai 2013. gada ceturtajā ceturksnī. Turpmāk 4. tabulā ir apkopots aprēķins par konsolidētajām galveno Grieķijas banku kapitāla vajadzībām atbilstoši pamatscenārijam attiecībā uz 2013. gada spriedzes testu.

4.   tabula

2013. gada spriedzes tests – konsolidētas Grieķijas banku kapitāla vajadzības atbilstoši pamatscenārijam (miljonos EUR)

(44)

Grieķijas Banka 2014. gada 6. martā paziņoja 2013. gada spriedzes testa rezultātus un prasīja, lai bankas līdz 2014. gada aprīļa vidum iesniedz savus kapitāla piesaistīšanas plānus kapitāla vajadzību segšanai atbilstoši pamatscenārijam.

(45)

Laikposmā no 2014. gada marta beigām līdz 2014. gada maija sākumam bankas palielināja savu kapitālu.

(46)

Banka sniedz universālus bankas pakalpojumus galvenokārt Grieķijā un Eiropas centrālajā, austrumu un dienvidaustrumu daļā (Rumānijā, Bulgārija, Serbijā, Albānijā, Ukrainā un Kiprā), kā arī Ēģiptē. Tā piedāvā pilnu bankas pakalpojumu un finanšu produktu un pakalpojumu klāstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tā aktīvi darbojas privātpersonām un korporatīvajiem klientiem paredzēto bankas pakalpojumu, aktīvu pārvaldības, valsts kases un ieguldījumu banku pakalpojumu jomās, kā arī sniedz privātbaņķieru pakalpojumus. Banka ir reģistrēta Grieķijā, un tās akcijas ir iekļautas Atēnu Biržas sarakstos. Kopējais Bankas darbinieku skaits 2012. gada 30. decembrī bija 18 597 (28).

(47)

Banka piedalījās PSI programmā, veicot GVO un ar valsti saistītu aizdevumu apmaiņu, kuru nominālvērtība bija EUR 7,7 miljardi. Tās kopējie ar PSI saistītie maksājumi bija aptuveni EUR 5 911 miljoni pirms nodokļu atskaitīšanas, un visi tika iegrāmatoti tās 2011. gada pārskatos (29). Laikā, kad norisinājās 2012. gada decembra atpirkšanas programma, Banka pārdeva jaunās GVO, ko tā bija saņēmusi PSI ietvaros, ar lielu nominālvērtības diskontu. Šāda pārdošana radīja tai zaudējumus no jaunajām GVO.

(48)

Bankas pamatrādītāji 2010., 2011., 2012. un 2013. gada decembrī (konsolidēti dati) ir sniegti 5. tabulā.

5.   tabula

Piraeus Bank pamatrādītāji, 2010., 2011., 2012. un 2013. gads

(49)

Iepriekš 5. tabulā ir redzams, ka papildus lielajiem zaudējumiem, ko Banka reģistrēja 2011. gadā PSI programmas dēļ (EUR 5 911 miljoni (31)), samazinājās arī tās ieņēmumi (citu iemeslu starpā arī tāpēc, ka paaugstinājās noguldījumu izmaksas) un radās lieli un arvien pieaugoši tās aizdevumu portfeļu vērtības samazināšanās radīti zaudējumi Grieķijā un ārvalstīs līdz 2012. gada vidum. Bankas likviditātes pozīciju būtiski pasliktināja noguldījumu aizplūšana. Situācija nedaudz uzlabojās pēc tam, kad Banka 2012. gada jūlijā sāka īstenot iegādes darījumus.

(50)

Grieķijas Banka 2013. gada spriedzes testā aplēsa, ka Bankas kapitāla vajadzības ir EUR 465 miljoni (atbilstoši pamatscenārijam).

(51)

Banka 2014. gada martā palielināja kapitālu par EUR 1 752 miljoniem, lai segtu 50. apsvērumā minētās kapitāla vajadzības un atmaksātu EUR 940 miljonus priekšrocību akcijās, kas bija Grieķijas turējumā (32). Atšķirībā no situācijas saistībā ar Eurobank kapitāla palielinājumu 2014. gada aprīlī HFSF neuzņēmās saistības kapitāla palielināšanas ietvaros iepludināt Bankā kapitālu nepietiekama privātā pieprasījuma gadījumā. Bankas kapitāla palielinājums tika sasniegts, iesniedzot pašu kapitāla bez pirmpirkuma tiesībām piedāvājumus (proti, kapitāla palielināšana ar akcionāru pirmpirkuma tiesību atcelšanu) starptautiskiem ieguldītājiem un izsludinot publiskus piedāvājumus Grieķijā. Noteiktā akciju parakstīšanas cena bija EUR 1,7 par akciju.

(52)

Pēc kapitāla palielināšanas Banka 2014. gada 22. maijā paziņoja, ka tā ir izpirkusi priekšrocību akcijas Grieķijai par kopējo summu EUR 750 miljonu apmērā (33).

(53)

Grieķija nodibināja ATE 1929. gadā kā bezpeļņas organizāciju. Līdz 1990. gadu sākumam ATE bija specializēta finanšu iestāde, kas atbalstīja lauksaimniecības nozares attīstību Grieķijas valsts vārdā. Minētais uzņēmums 2000. gada decembrī tika iekļauts Atēnu Biržas sarakstos. 2011. gada 14. novembrī Grieķija bija ATE galvenais akcionārs, kam piederēja 89,9 % ATE akciju.

(54)

ATE darbojās visās banku darbības nozarēs – gan privātpersonu, gan korporatīvo klientu apkalpošanā, sniedza finanšu pakalpojumus, piemēram, veica apdrošināšanas un līzinga darbības un iegādājās lielas akciju daļas uzņēmumos, kas darbojās nefinanšu nozarēs, tostarp cukura ražošanas nozarē un piena ražošanas nozarē.

(55)

ATE 2012. gada jūlijā piedāvāja savus pakalpojumus, izmantojot savu 468 filiāļu tīklu, un nodarbināja 5 024 darbiniekus. Uzņēmuma kopējie noguldījumi 2012. gada jūlijā bija EUR 14,9 miljardi pie aktīvu kopējās vērtības EUR 21,8 miljardi (34).

(56)

Kopš 2006. gada ATE piedāvāja savus pakalpojumus arī ārpus Grieķijas ar 74 % akciju turējumu bankā ATE Bank Romania un 20,3 % no kopējā pamatkapitāla un 25 % no priekšrocību akcijām bankā AIKBanka Serbia.

(57)

Grūtības ATE radās pirms valsts parāda krīzes Grieķijā, galvenokārt tādu iemeslu dēļ kā sliktā aktīvu kvalitāte un tradicionāli zemā rentabilitāte pirms aktīvu vērtības samazināšanās. Turklāt Grieķijas valsts parāda krīze visas bankas, tostarp ATE, ietekmēja divējādi: i) tas, ka Grieķija zaudēja piekļuvi starptautiskiem parāda tirgiem, būtiski ietekmēja Grieķijas banku likviditātes pozīciju, un ii) aktīvu kvalitāte pasliktinājās un palielināja vērtības samazināšanos.

(58)

Grieķija 2011. gada aprīlī iepludināja līdzekļus EUR 1 445 miljonu apmērā uzņēmumā ATE (ieskaitot EUR 675 miljonus, kas bija sākotnēji piešķirti atbilstoši Grieķijas rekapitalizācijas pasākumam). ATE saņēma arī likviditātes atbalstu EUR 6 103 miljonu apmērā. Komisija apstiprināja minētos pasākumus Lēmumā par ATE pārstrukturēšanu.

(59)

Tomēr 2011. gada otrajā pusē ATE kapitāla stāvoklis pasliktinājās galvenokārt tāpēc, ka tā piedalījās PSI programmā. Kā redzams 2. tabulā, ATE kopējie ar PSI saistītie maksājumi sasniedza aptuveni EUR 4 329 miljonus pirms nodokļu atskaitīšanas, un visi tika iegrāmatoti tās 2011. gada pārskatos. Kā redzams 3. tabulā, aplēstās ATE Transferred Activities kapitāla vajadzības bija EUR 4 920 miljoni.

(60)

Grieķija 2012. gada 22. martā iesniedza Grieķijas Bankas ziņojumu, kurā bija ierosināts ATE noregulējums, izmantojot pirkšanas un pārņemšanas procedūru attiecībā uz ATE Transferred Activities, bet atlikušo aktīvu un saistību noregulējumam izmantojot “sliktu” banku. Banka un vēl viena liela Grieķijas banka iesniedza nesaistošus piedāvājumus HFSF. HFSF valde 2012. gada 26. jūlijā apstiprināja Bankas piedāvājumu.

(61)

Grieķijas Banka 2012. gada 27. jūlijā sāka ATE Transferred Activities nodošanu Bankai (35).

(62)

Tā kā ATE Transferred Activities bija mazāk aktīvu par patieso vērtību nekā saistību, HFSF atbilstoši Grieķijas Bankas 2013. gada 28. janvāra lēmumam bija jākompensē starpība starp nodotajiem aktīviem un nodotajām saistībām jeb finansējuma deficīts. Pamatojoties uz revidētiem skaitļiem, Grieķijas Banka secināja, ka finansējuma deficīts ir EUR 7 471 miljons, un HFSF piešķīra Bankai Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta obligācijas (turpmāk “EFSI obligācijas”) EUR 7 471 miljona vērtībā.

(63)

Turklāt HFSF apņēmās nodrošināt Bankai kapitālu, lai kapitalizētu ATE Transferred Activities līdz 9 %. Minētā summa sākotnēji tika aplēsta EUR 500 miljonu apmērā, tomēr galīgā summa tika noteikta EUR 570 miljonu apmērā. HFSF iepludināja Bankā galīgo summu pret parastajām akcijām 2013. gada pavasara rekapitalizācijas ietvaros.

(64)

Banka iegādājās ATE Transferred Activities, samaksājot pirkuma cenu EUR 95 miljonu apmērā.

(65)

Banka Geniki tika nodibināta 1937. gadā. Geniki sniedza finanšu pakalpojumus privātpersonu un korporatīvo klientu apkalpošanas nozarēs, ka arī kapitāla tirgus pakalpojumus. Société Générale 2004. gadā iegādājās Geniki akciju kontrolpaketi. 2012. gada 31. decembrīGeniki pārvaldīja 104 filiāles, un tajā strādāja 1 391 darbinieks (36). Kopējā aktīvu vērtība bija EUR 2,6 miljardi, kopējā neto aizdevumu vērtība bija EUR 1,9 miljardi un noguldījumu vērtība – aptuveni EUR 2 miljardi. (37)

(66)

Grieķijas valsts parāda krīze ļoti negatīvi ietekmēja banku nozares darbības rādītājus. Turklāt Grieķijas banku dalība PSI programmā izraisīja to kapitāla stāvokļa strauju pasliktināšanos. Kā redzams 2. tabulā, Geniki kopējie ar PSI saistītie maksājumi bija aptuveni EUR 292 miljoni pirms nodokļu atskaitīšanas, un visi tika iegrāmatoti tās 2011. gada pārskatos. Kā redzams 3. tabulā, aplēstā Geniki kapitāla vajadzību summa bija EUR 281 miljons, un tā tika aprēķināta, pamatojoties uz Grieķijas Bankas veiktu spriedzes testu.

(67)

Société Générale 2012. gada jūnijā vērsās pie visām četrām lielākajām Grieķijas bankām, mēģinot pārdot Geniki. Banka bija vienīgā, kas bija ieinteresēta Geniki iegādē.

(68)

Sarunu rezultātā starp Société Générale un Banku 2012. gada 19. oktobrī tika noslēgts oficiāls līgums par Geniki pārdošanu, kurā bija paredzēts, ka i) Société Générale pārdos un Banka nopirks 99,08 % no Société Générale akcijām Geniki bankā un ka ii) Société Générale piešķirs un nodos un Banka iegādāsies 100 % Geniki pamatkapitāla nākotnes līgumu, ko Société Générale jau ir noslēgusi un noslēgs nākotnē. Société Générale galu galā piekrita veikt avansa maksājumu Geniki aptuveni EUR 290 miljonu apmērā un parakstīt Bankas emitētu obligāciju par summu aptuveni EUR 170 miljonu apmērā. Tad Banka iegādājās Geniki par EUR 1 miljonu.

(69)

Banka 2012. gada 14. decembrī paziņoja, ka Société Générale akciju Geniki bankā iegāde ir pabeigta.

(70)

Kipras Banka, Kipras Tautas banka un Hellenic Bank tika nodibinātas attiecīgi 1899., 1901. un 1976. gadā.

(71)

Pēc Eurogrupas ārkārtas sanāksmes 2013. gada 15. martā Eiropas Savienība, SVF un ECB vienojās par galvenajiem Kipras glābšanas plāna kritērijiem. Grieķijas Sistēmiskās stabilitātes padome (turpmāk “GSSP”) vienbalsīgi ierosināja nodot visu triju Kipras banku Grieķijas filiāļu aktīvus un saistības esošai Grieķijas bankai. GSSP jo īpaši norādīja, ka “[…] (*3) vienošanās pilnībā aizsargā [visu triju Kipras banku] Grieķijas filiāļu noguldītājus, Grieķijas sabiedrības intereses un finanšu stabilitāti un nerada Grieķijas valsts parāda slogu”.

(72)

Grieķijas Bankai tika uzdots noskaidrot Grieķijas banku iespējamo ieinteresētību, un attiecīgi tā izsludināja uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Turklāt HFSF piekrita segt (ieguvēja) kapitāla vajadzības, kas rastos triju Kipras banku Grieķijas filiāļu iegādes rezultātā.

(73)

Turpmāk 6. tabulā ir sniegts kopsavilkums par triju Kipras banku aktīviem un saistībām, kas galu galā tika nodotas Bankai (turpmāk “Cypriot Transferred Activities”).

6.   tabula

Triju Kipras banku nodotās darbības

(74)

Bankai nodoto aktīvu vērtība bija aptuveni EUR 18,9 miljardi, bet saistību vērtība bija aptuveni EUR 15 miljardi. Tomēr darījuma puses vienojās ņemt vērā zaudējumu summu, kas bija prognozēta Pacific Investment Management Company (PIMCO) ziņojumā par Kipras bankām atbilstoši nelabvēlīgajam scenārijam (38). Saskaņā ar PIMCO ziņojumu Bankai nodoto aktīvu vērtība bija aptuveni EUR 16,5 miljardi. Nodoto saistību vērtība bija aptuveni EUR 14,5 miljardi.

(75)

2013. gada 21. un 22. martā tikai trīs bankas, tostarp Banka, iesniedza nesaistošus piedāvājumus.

(76)

HFSF2013. gada 22. martā piekrita tam, ka Banka iegādājas triju Kipras banku darbības Grieķijā. Kopējā atlīdzība, ko Banka samaksāja par Cypriot Transferred Activities iegādi, bija EUR 524 miljoni. Jo īpaši tika panākta vienošanās, ka Banka samaksās EUR 237 miljonus par nodoto Kipras Bankas darbību iegādi, EUR 258 miljonus par nodoto Kipras Tautas bankas darbību iegādi un EUR 29 miljonus par nodoto Hellenic Bank darbību iegādi.

(77)

HFSF 2013. gada jūnijā 2013. gada pavasara rekapitalizācijas ietvaros (39) iepludināja Bankā kapitālu EUR 524 miljonu apmērā, lai kompensētu Bankas samaksāto pirkuma cenu.

(78)

MBG banka tika nodibināta 2000. gadā. 2012. gada 31. decembrīMBG pārvaldīja 119 filiāles, un tajā strādāja 1 174 darbinieki (40).

(79)

Banka 2013. gada 22. aprīlī parakstīja galīgo līgumu ar BCP par visa MBG pamatkapitāla iegādi un BCP dalību gaidāmajā Bankas kapitāla palielināšanā.

(80)

Saskaņā ar minēto līgumu BCP bija jāiegulda EUR 400 miljoni normatīvajā MBG rekapitalizācijā (no šīs summas EUR 139 miljonus BCP jau bija ieguldījusi 2012. gada decembrī), konvertējot pašu kapitālā subordinētos un augstākā līmeņa kredītus, ko BCP bija piešķīrusi MBG. Turklāt viss finansējums, ko BCP iepriekš piešķīris MBG, MBG bija jāatmaksā divās daļās – EUR 650 miljoni jāsamaksā darījuma noslēgšanas dienā, un summa aptuveni EUR 250 miljonu apmērā jāsamaksā sešos mēnešos pēc darījuma noslēgšanas dienas. Visbeidzot, BCP bija jāiegulda EUR 400 miljoni Bankas rekapitalizācijā, veicot privātu kapitālieguldījumu bez pirmpirkuma tiesībām. Tad Bankai bija jāiegādājas pilnībā rekapitalizētais MBG par EUR 1 miljonu.

(81)

Banka 2013. gada 19. jūnijā paziņoja par MBG iegādes pabeigšanu.

(82)

Turpmāk 7. tabulā ir sniegts pārskats par secīgo iegādes darījumu ietekmi uz Bankas lielumu un formu Grieķijā (nevienai no iegādātajām struktūrām nebija ārvalstu aktīvu, izņemot ATE Transferred Activities, kam bija nelieli aktīvi Rumānijā). Iegādes darījumu rezultātā Banka pašlaik pārvalda Grieķijas noguldījumu un aizdevumu tirgus lielāko daļu.

7.   tabula

Secīgo iegādes darījumu ietekme uz Piraeus lielumu Grieķijā

(83)

Banka saņēma vairāku veidu atbalstu atbilstoši Grieķijas banku atbalsta shēmai, rekapitalizācijas pasākumam, garantiju pasākumam un valsts obligāciju aizņēmumu pasākumam.

(84)

Banka ir saņēmusi un joprojām saņem atbalstu atbilstoši garantiju pasākumam un valsts obligāciju aizņēmumu pasākumam. Minētais atbalsts šajā lēmumā ir dēvēts par “pasākumu L1”. Banka 2010. gadā emitēja valsts garantētas obligācijas ar kopējo vērtību EUR 9,9 miljardi. Arī Grieķija aizdeva Bankai valsts obligācijas EUR 1 289 miljonu vērtībā. Nesamaksātā valsts obligāciju summa 2014. gada marta beigās bija EUR 1 024 miljoni (41).

(85)

Bankas pārstrukturēšanas plānā, ko Grieķijas iestādes iesniedza Komisijai 2014. gada 25. jūnijā, Grieķijas iestādes prasīja atļauju turpināt garantiju piešķiršanu un valsts obligāciju aizdošanu Bankai atbilstoši Grieķijas banku atbalsta shēmai pārstrukturēšanas periodā, gadījumā, ja rodas vajadzība pēc šāda likviditātes atbalsta, lai gan netiek paredzēts, ka tas notiks.

(86)

Banka 2009. gada maijā un 2011. gada decembrī atbilstoši Grieķijas banku atbalsta shēmas rekapitalizācijas pasākumam saņēma no Grieķijas kapitāla ieplūdes attiecīgi EUR 370 miljonu un EUR 380 miljonu apmērā jeb kopumā EUR 750 miljonu apmērā (pasākums A), kas ir aptuveni 2,1 % no Bankas tā brīža riska svērtajiem aktīviem (turpmāk “RSA”) (42).

(87)

Rekapitalizācija tika veikta, izmantojot priekšrocību akcijas, ko parakstīja Grieķija, ar 10 % kuponu un piecu gadu dzēšanas termiņu.

(88)

Banka izpirka priekšrocību akcijas 2014. gada 22. maijā, kā aprakstīts 52. apsvērumā.

(89)

ĀLP ir ārkārtas pasākums, kas ļauj maksātspējīgai finanšu iestādei, kurai ir īslaicīgas likviditātes problēmas, saņemt Eurosistēmas finansējumu, turklāt šāda darbība nav daļa no vienotās monetārās politikas. Procentu likme, ko finanšu iestāde maksā par ĀLP, ir par […] bāzes punktiem (turpmāk “BP”) lielāka nekā procenti, ko tā maksā par parasto Centrālās bankas refinansējumu.

(90)

Grieķijas Banka atbild par ĀLP programmu – tas nozīmē, ka visas izmaksas un riskus, kas rodas saistībā ar ĀLP nodrošināšanu, sedz Grieķijas Banka (43). Grieķija piešķīra Grieķijas Bankai valsts garantiju, kas attiecas uz kopējo Grieķijas Bankas piešķirto ĀLP summu. Pieņemot 50. panta 7. punktu Likumā Nr. 3943/2011, ar ko tika grozīts Likuma Nr. 2362/1995 65. panta 1. punkts, finanšu ministram tika atļauts valsts vārdā piešķirt Grieķijas Bankai garantijas, lai aizsargātu Grieķijas Bankas prasījumus pret kredītiestādēm. Bankām, kas saņem ĀLP, ir jāmaksā valstij garantijas maksa līdz […] BP apmērā.

(91)

Līdz 2011. gada 31. decembrim Banka bija saņēmusi valsts garantēto ĀLP EUR 11,64 miljardu apmērā, savukārt līdz 2012. gada 31. decembrim Bankas saņemtās valsts garantētās ĀLP summa bija EUR 31,4 miljardi (44). Pēc strauja samazinājuma 2013. gadā līdz tā paša gada beigām Banka bija saņēmusi valsts garantēto ĀLP tikai EUR 750 miljonu apmērā.

(92)

Kopš 2012. gada Banka ir guvusi labumu no vairākiem HFSF piešķirtiem kapitāla atbalsta pasākumiem. Turpmāk 8. tabulā ir sniegts pārskats par minētajiem atbalsta pasākumiem.

8.   tabula

Atbalsta pasākumi, kas piešķirti bankai ar HFSF starpniecību

(93)

Lēmuma par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus 14.–33. apsvērumā ir sīki aprakstīta pirmā pārejas rekapitalizācija, kas notika 2012. gada maijā (pasākums B1). Pamatinformācija par minēto pasākumu un tā galvenās iezīmes ir izklāstītas šajā iedaļā.

(94)

HFSF2012. gada 20. aprīlī iesniedza Bankai dokumentu, kurā tas uzņēmās saistības piedalīties plānotajā Bankas pamatkapitāla palielināšanā par summu, kuras apmērs varētu sasniegt EUR 5 miljardus.

(95)

Atbilstoši pasākumam B1 HFSF 2012. gada maijā nodeva Bankai EFSI obligācijas EUR 4,7 miljardu vērtībā saskaņā ar pārejas rekapitalizācijas noteikumiem, kas paredzēti Likumā Nr. 3864/2010, ar kuru izveido HFSF (turpmāk “HFSF likums”). Lēmuma par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus 53. apsvērumā Komisija noteica: “Pārejas rekapitalizācija, kas tika pabeigta 2012. gada 28. maijā, ir saistību dokumentā ietverto saistību izpilde un tādējādi turpina to pašu atbalstu.” Gan saistību dokumentā paredzētās summas, gan pirmās pārejas rekapitalizācijas summas aprēķināja Grieķijas Banka, lai nodrošinātu, ka Banka sasniedz 8 % kopējo kapitāla attiecību līdz 2011. gada 31. decembrim – datumam, kurā ar atpakaļejošu spēku pārejas rekapitalizācija tika iegrāmatota Bankas pārskatos. Kā redzams 3. tabulā, pasākums B1 attiecās tikai uz daļu no kopējām kapitāla vajadzībām, kas noteiktas 2012. gada spriedzes testā. Bankai bija jāpiesaista kapitāls, veicot kapitāla palielināšanu nākotnē, un pārejas rekapitalizācija bija paredzēta tikai tāpēc, lai saglabātu Bankas tiesības pretendēt uz ECB finansējumu tikmēr, līdz šāda kapitāla palielināšana būs notikusi.

(96)

Attiecībā uz laikposmu no dienas, kad tika veikta pirmā pārejas rekapitalizācija, līdz dienai, kad tika veikta pirmās pārejas rekapitalizācijas finansējuma konvertēšana parastajās akcijās un citos konvertējamos finanšu instrumentos, pirmsparakstīšanas līgumā starp Banku un HFSF bija paredzēts, ka Bankai jāmaksā HFSF 1 % gada maksa no EFSI obligāciju nominālvērtības un ka visi kuponu maksājumi un uzkrātie procenti par EFSI obligācijām par minēto laikposmu tiks uzskatīti par HFSF papildu kapitāla ieguldījumu Bankā (46).

(97)

Banka reģistrēja papildu zaudējumus 2012. gada rudenī, tāpēc tās kapitāls atkal samazinājās un bija mazāks par minimālo kapitāla apmēru, kas vajadzīgs, lai Banka saglabātu tiesības pretendēt uz ECB refinansējumu.

(98)

Tāpēc radās nepieciešamība veikt otro pārejas rekapitalizāciju. HFSF2012. gada 20. decembrī īstenoja otro pārejas rekapitalizāciju EUR 1 553 miljonu apmērā (pasākums B2), un arī šī summa tika samaksāta, nododot Bankai EFSI obligācijas.

(99)

Papildus otrajai pārejas rekapitalizācijai HFSF2012. gada 20. decembrī iesniedza Bankai saistību dokumentu par dalību tās pamatkapitāla palielināšanā un konvertējamos instrumentos, kas jāemitē, par kopējo summu līdz EUR 1 082 miljoniem (pasākums B3).

(100)

Abas pārejas rekapitalizācijas (pasākumi B1 un B2) un papildu summa, par ko HFSF uzņēmās saistības 2012. gada decembrī (pasākums B3), kopumā nozīmēja, ka HFSF bija apņēmies segt kopējās kapitāla vajadzības, kas noteiktas 2012. gada spriedzes testā (EUR 7 335 miljonu apmērā (47)).

(101)

Bankas akcionāru pilnsapulce 2013. gada 23. aprīlī apstiprināja pamatkapitāla palielināšanu par EUR 8 429 miljoniem (48). Minētā summa tika aprēķināta, summējot:

(102)

Noteiktā jauno akciju cena bija EUR 1,70 par akciju jeb 50 % no pēc apjoma svērtās vidējās akciju cenas 50 tirdzniecības dienu laikposmā pirms cenas noteikšanas.

(103)

Bankas Direktoru padome 2013. gada 3. jūnijā paziņoja par 3 888 268 914 jaunu akciju emisiju ar vienas akcijas nominālvērtību EUR 0,30 un cenu EUR 1,70 (50). Banka 2013. gada 28. jūnijā (51) paziņoja, ka Direktoru padome ir apstiprinājusi pilnu kopējā pamatkapitāla palielinājuma apmaksu par kopējo summu EUR 8 429 miljoni, ieskaitot prēmiju summas.

(104)

Kopējais privātais ieguldījums Bankas akciju kapitāla palielināšanā bija EUR 1 444 miljoni (52). Minētā summa ietver BCP dalību, kā aprakstīts 80. apsvērumā.

(105)

Tādējādi HFSF ieguldījums Bankas pamatkapitāla palielināšanā bija EUR 6 985 miljoni.

(106)

Tūlīt pēc 2013. gada pavasara rekapitalizācijas HFSF kļuva par Bankas galveno akcionāru – tā rīcībā bija 81 % akciju (53). HFSF izdeva garantijas un piešķīra privātiem ieguldītājiem vienu garantiju par katru parakstīto akciju, neprasot par to atlīdzību (54). Katra garantija piešķir tiesības nopirkt 4,48 HFSF akcijas – ar noteiktiem intervāliem un par noteiktām norunas cenām. Pirmais īstenošanas datums bija 2014. gada 2. janvāris, un pēc tam garantijas ir īstenojamas ik pēc sešiem mēnešiem līdz 2018. gada 2. janvārim. Norunas cena ir vienāda ar parakstīšanas cenu EUR 1,70, kam pieskaitīta gada procentu likme (4 % par pirmo gadu, 5 % par otro gadu, 6 % par trešo gadu, 7 % par ceturto gadu un tad 8 % gada vidējā likme par pēdējiem sešiem mēnešiem) (55).

(107)

HFSF likumā, kas grozīts 2014. gadā, ir noteikts, ka tiesību emisijas gadījumā var koriģēt tikai garantiju norunas cenas. Turklāt šāda korekcija notiek ex post un tikai līdz to ieņēmumu summai, kuri gūti no HFSF pirmpirkuma tiesību pārdošanas. Korekcija nav paredzēta gadījumam, ja pamatkapitāls tiek palielināts bez pirmpirkuma tiesībām.

(108)

Kā minēts 58. apsvērumā, laikā, kad tika pieņemts Lēmums par ATE pārstrukturēšanu, ATE jau bija guvusi labumu no atbalsta pasākumiem.

(109)

Grieķijas valsts 2011. gada decembrī iepludināja ATE EUR 290 miljonus.

(110)

Arī 2012. gada 27. jūlija noregulējumā, kas aprakstīts 62. un 63. apsvērumā, bija iesaistīts papildu atbalsts no valsts. HFSF piešķīra Bankai EFSI obligācijas EUR 7 471 miljona vērtībā, lai segtu finansējuma deficītu. HFSF arī uzņēmās saistības rekapitalizēt Banku par summu EUR 570 miljonu apmērā.

(111)

Ar pirkšanas un pārņemšanas procedūru saistītais atbalsts kopumā sasniedz EUR 8 041 miljonu.

(112)

Kā jau minēts 77. un 101. apsvērumā, laikā, kad notika triju Kipras banku Grieķijā īstenoto darbību iegāde, HFSF uzņēmās saistības nodrošināt Bankai kapitālu EUR 524 miljonu apmērā (pasākums C). Minētās saistības tika īstenotas 2013. gada jūnijā (56).

(113)

Īstenojot pārstrukturēšanas plānu, Banka koncentrēsies uz savām galvenajām bankas pakalpojumu darbībām Grieķijā.

(114)

Galvenais mērķis ir atjaunot Bankas pakalpojumu darbību rentabilitāti un dzīvotspēju Grieķijā. Šajā nolūkā pārstrukturēšanas plānā ir paredzēti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot Bankas darbības efektivitāti un neto procentu starpību, kā arī pasākumi tās kapitāla pozīcijas un bilances struktūras uzlabošanai.

(115)

Attiecībā uz darbības efektivitāti Banka jau ir sākusi plašu racionalizācijas programmu.

(116)

Laikposmā no 2011. gada 31. decembra līdz 2013. gada 31. decembrim Banka samazināja savu fizisko klātbūtni Grieķijā kopumā par 322 filiālēm, ņemot vērā iegādāto struktūru pārstrukturēšanu pēc iegādes dienas. Banka 2014. gadā ir saglabājusi vienmērīgu darbības gaitu, jau pirmajā pusgadā pabeidzot […] slēgšanas darījumus.

9.   tabula

Grieķijas filiāļu tīkla pārstrukturēšana no 2010. gada līdz 2014. gada pirmajai pusei

(117)

Laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam Banka arī samazināja tās banku un ārpusbanku pakalpojumu struktūrā nodarbināto darbinieku kopējo skaitu Grieķijā par 2 519 darbiniekiem. Konkrēti 2 114 aiziešanas no darba gadījumi bija saistāmi ar Bankas īstenoto brīvprātīgās darba attiecību pārtraukšanas shēmu.

10.   tabula

Darbinieku skaita samazināšana Grieķijā 2010.–2013. gadā

(118)

Banka plāno no 2013. gada decembra līdz 2017. gada beigām Grieķijā vēl vairāk samazināt savu darbinieku skaitu (no 16 558 darbiniekiem līdz […] darbiniekiem) un savu tīklu (no 1 037 filiālēm līdz […] filiālēm). (57) […]

(119)

Uzlabotā efektivitāte, ņemot vērā filiāļu un darbinieku skaitu, palīdzēs samazināt Bankas kopējās izmaksas saistībā ar tās darbībām Grieķijā par […] % no orientējoši EUR 1 394 miljoniem 2013. gadā līdz EUR […] miljoniem (58) 2017. gadā (59). Tā rezultātā paredzamajai Bankas Grieķijā īstenoto darbību izmaksu attiecībai pret ienākumiem pārstrukturēšanas perioda beigās vajadzētu būt mazākai par […] %.

(120)

Pārstrukturēšanas plānā ir arī aprakstīts, kā Banka samazinās savas finansējuma izmaksas, kas ir galvenais nosacījums tās dzīvotspējas atjaunošanai. Banka paredz, ka tā spēs samaksāt zemākas procentu likmes par noguldījumiem, ņemot vērā to, ka vide būs daudz stabilāka, kā arī paredzamo Grieķijas ekonomikas stabilizēšanos un atveseļošanos, turklāt tiek prognozēts, ka no 2014. gada atsāksies Grieķijas ekonomikas izaugsme. Sagaidāms, ka par noguldījumiem maksājamās summas starpība Grieķijā samazināsies (60). Šāds starpības samazinājums tiks sasniegts, galvenokārt maksājot daudz mazākus procentus par termiņnoguldījumiem. Līdzīgi Bankas paļaušanās uz ĀLP un plašāku Eurosistēmas finansējumu samazināsies no vairāk nekā 45 % no tās kopējiem aktīviem 2012. gadā līdz mazāk nekā […] % 2017. gadā (61).

(121)

Pārstrukturēšanas plānā ir prognozēts, ka Banka arī nostiprinās savu bilanci. Tās neto aizdevumu attiecība pret noguldījumiem Grieķijā samazināsies līdz […] % 2017. gadā (no 114 % 2013. gadā (62)), savukārt tās kapitāla pietiekamība turpinās uzlaboties.

(122)

Vēl viena Bankas prioritāte ir ieņēmumus nenesošu aizdevumu (turpmāk “INA”) pārvaldība. Banka uzlabos savus kreditēšanas procesus attiecībā uz aizdevumu sagatavošanu (labāks nodrošinājumu segums un samazinātas robežvērtības) un arī INA pārvaldību. INA īpatsvars sasniegs teju […] % […]. gadā un tad sāks samazināties, un paredzams, ka pārstrukturēšanas perioda beigās tas būs aptuveni […] % (63). Riska izmaksas (vērtības samazināšanās izdevumi par aizdevumu zaudējumiem) samazināsies no teju EUR 2 miljardiem 2013. gadā līdz mazāk nekā EUR […] miljoniem 2018. gadā (64).

(123)

Darbības efektivitātes uzlabošanās, neto procentu starpības palielināšanās un riska izmaksu samazināšanās ļaus Bankai Grieķijā darboties rentabli, sākot no […]. gada. Banka ir paredzējusi, ka 2018. gadā tās peļņa no vietējām darbībām pārsniegs EUR […] miljardus.

(124)

Lai uzlabotu savu ārvalstīs veikto darbību rentabilitāti, Banka jau ir sākusi īstenot nozīmīgu programmu attiecībā uz izmaksu samazināšanu starptautiskajā tīklā. No 2011. gada beigām līdz 2014. gada martam darbinieku skaits samazinājās par 10 % no 6 634 darbiniekiem līdz 5 948 darbiniekiem, bet filiāļu skaits samazinājās par 18 % – no 499 līdz 410 filiālēm (65). Arī Bankas starptautiskā portfeļa struktūra tika vienkāršota, lai mazinātu izmaksu bāzi (66).

(125)

Pārstrukturēšanas plānā ir uzsvērta vajadzība mazināt ārvalstu meitasuzņēmumu paļaušanos uz mātesuzņēmumu Grieķijā attiecībā uz to finansējuma vajadzībām, kā arī vajadzība turpināt Bankas kapitāla pozīcijas aizsardzību.

(126)

Banka 2012. gada septembrī pārdeva savu Amerikas meitasuzņēmumu, kura aktīvu vērtība bija aptuveni EUR 0,7 miljardi (13 filiāles un 158 darbinieki).

(127)

Banka samazinās riska darījumus ar saviem ārvalstu aktīviem līdz EUR […] miljardiem 2018. gada jūnija beigās. Tas ir par […] % mazāk (67), salīdzinot ar situāciju 2012. gada beigās (68).

(128)

Ārvalstu aktīvu samazinājums būs nedaudz mazāks – līdz EUR […] miljardiem – […] gadījumā (69). Tādējādi kopējais ārvalstu aktīvu samazinājums būs […] % salīdzinājumā ar situāciju 2012. gada beigās.

(129)

Tomēr tā vietā, lai ievērotu iepriekšminēto kopējo aktīvu maksimālo ierobežojumu 2018. gada jūnija beigās, Banka var nolemt, ka tā atsavinās […] (70). Tādā gadījumā saglabāto darbību īpatsvars nebūs lielāks par […] % no Bankas kopējām ārvalstu darbībām 2012. gada beigās.

(130)

Banka samazinās tās kopējo finansējumu ārvalstu meitasuzņēmumiem.

(131)

Banka piesaistīja ievērojamas kapitāla summas tirgū un tādējādi samazināja sev vajadzīgā valsts atbalsta apmēru.

(132)

Vispirms Banka 2011. gadā piesaistīja privātu kapitālu ar tiesību emisiju EUR 807 miljonu vērtībā (71). Kā minēts 104. apsvērumā, Bankai arī izdevās piesaistīt kapitālu no privātiem ieguldītājiem, īstenojot 2013. gada pavasara rekapitalizāciju. Minētā 2013. gada pavasara rekapitalizācija arī būtiski samazināja iepriekšējo akcionāru ietekmi, jo pēc tās īstenošanas HFSF turējumā bija 81 % Bankas akciju, bet jaunu ieguldītāju turējumā – 17 %, tādējādi atstājot iepriekšējiem akcionāriem tikai 2 % akciju. Kopš 2008. gada nav veikta dividenžu izmaksa skaidrā naudā.

(133)

Banka 2014. gada aprīlī piesaistīja kapitālu EUR 1 750 miljonu apmērā no tirgus, lai segtu savas papildu kapitāla vajadzības un atmaksātu Grieķijai piederošās priekšrocību akcijas. Jaunās akcijas tika emitētas par cenu EUR 1,7, proti, par cenu, ko HFSF samaksāja 2013. gada pavasara rekapitalizācijas ietvaros.

(134)

Turklāt Banka radīja kapitālu, atpērkot savus hibrīda un subordinētos parāda instrumentus ar nominālvērtības diskontu. Banka 2012. gada martā piedāvāja atpirkt dažus hibrīda un zemāka otrā līmeņa instrumentus. Cena tika noteikta, pamatojoties uz tirgus vērtību un ieskaitot prēmiju, kura nepārsniedza desmit procentu punktus, proti, 37 % apmērā no nominālvērtības hibrīda instrumentam un 50 % apmērā no nominālvērtības zemāka otrā līmeņa instrumentam. Attiecīgais līdzdalības īpatsvars bija 52,8 % un 18,2 %. Banka 2013. gada maijā sāka īstenot papildu saistību pārvaldības pasākumu, lai atpirktu atlikušos vērtspapīrus par summu, kas nepārsniedz EUR 321 miljonu. Līdzdalības īpatsvars bija 20 %. Veiksmīgi īstenojot minētos atpirkšanas darījumus, tika gūti kapitāla ieņēmumi par kopējo summu aptuveni EUR 120 miljoni (72).

(135)

Grieķija 2014. gada 25. jūnijā uzņēmās saistības nodrošināt, ka Banka un tās saistītie uzņēmumi īstenos tajā pašā dienā iesniegto pārstrukturēšanas plānu, kā arī turpmākas saistības attiecībā uz pārstrukturēšanas plāna īstenošanu (turpmāk “Saistības”). Saistības, kas izklāstītas pielikumā, ir apkopotas šajā iedaļā.

(136)

Vispirms Grieķija ir apņēmusies nodrošināt, ka Banka pārstrukturēs savas komercdarbības Grieķijā, nosakot filiāļu un darbinieku maksimālo skaitu Grieķijā uz 2017. gada 31. decembri, kā arī kopējo izmaksu maksimālo summu attiecībā uz darbībām Grieķijā 2017. gadā (73).

(137)

Grieķija ir arī uzņēmusies saistības nodrošināt, ka Banka samazinās Grieķijā pieņemto noguldījumu izmaksas. Tā izpildīs nosacījumu par neto aizdevumu maksimālo attiecību pret noguldījumiem 2017. gada 31. decembrī (74). […]

(138)

Attiecībā uz Bankas meitasuzņēmumiem ārvalstīs Grieķija ir uzņēmusies saistības nodrošināt, ka Banka līdz 2018. gada 30. jūnijam samazinās savu ārvalstu aktīvu īpatsvaru (75). Turklāt likviditātes vai kapitāla atbalsts minētajiem meitasuzņēmumiem ir stingri ierobežots līdz konkrētai nominālajai summai un konkrētiem apstākļiem.

(139)

Grieķija ir uzņēmusies saistības nodrošināt, ka Banka atsavinās vairākus vērtspapīrus. Turklāt Banka nepirks spekulatīvās kategorijas vērtspapīrus, ar dažiem izņēmumiem (76).

(140)

Grieķija uzņēmās vairākas saistības attiecībā uz Bankas korporatīvo pārvaldību. Tā apņēmās ierobežot Bankas darbinieku un vadītāju atalgojumu (77).

(141)

Grieķija ir arī uzņēmusies saistības nodrošināt, ka Banka īstenos piesardzīgu kredītpolitiku, lai nodrošinātu, ka lēmumi par aizdevumu piešķiršanu un pārstrukturēšanu ir vērsti uz to, lai maksimāli palielinātu Bankas dzīvotspēju un rentabilitāti. Banka ievēros augstus standartus attiecībā uz kredītriska uzraudzību, kā arī aizdevumu pārstrukturēšanu (78).

(142)

Vairākas saistības attiecas uz Bankas darījumiem ar saistītiem aizņēmējiem. Šādu saistību mērķis ir nodrošināt, ka Banka nenovirzās no piesardzīgas bankas pakalpojumu prakses, piemēram, kad tā piešķir vai pārstrukturē aizdevumus saviem darbiniekiem, vadītājiem un akcionāriem, kā arī publiskām struktūrām, politiskām partijām un plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem (79).

(143)

Visbeidzot, Grieķija ir uzņēmusies saistības nodrošināt, ka Banka ievēros dažus rīcības ierobežojumus, piemēram, kuponu un dividenžu aizliegumu, iegādes aizliegumu un valsts atbalsta reklāmas aizliegumu (80).

(144)

Minēto saistību izpildi līdz 2018. gada 31. decembrim pārraudzīs pārraudzības pilnvarnieks.

(145)

Atsevišķi savā 2014. gada 25. jūnijā iesniegtajā dokumentā Grieķija norādīja, ka tā prasīs Komisijas apstiprinājumu pirms tam, kad Banka vai jebkura valsts struktūra, tostarp HFSF, veiks jebkādu garantiju atpirkšanu (81).

(146)

Komisija 2012. gada 27. jūlijā sāka oficiālo izmeklēšanas procedūru, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti 2008. gada Banku darbības paziņojuma (82) nosacījumi attiecībā uz pirmās pārejas rekapitalizācijas, ko HFSF nodrošinājusi par labu Bankai (pasākums B1), piemērotību, nepieciešamību un samērīgumu.

(147)

Attiecībā uz pasākuma piemērotību Komisija, ņemot vērā, ka atbalsts tika sniegts pēc iepriekšējā rekapitalizācijas un likviditātes atbalsta, kā arī ieilgušo glābšanas periodu, pauda šaubas par to, vai Banka ir veikusi visas iespējamās darbības, lai izvairītos no tā, ka nākotnē tai atkal būs vajadzīgs atbalsts (83). Turklāt Komisijai nebija skaidrs, kas kontrolēs Banku nākotnē, kad pirmā pārejas rekapitalizācija tiks aizstāta ar pastāvīgu rekapitalizāciju (84), jo Banka varētu nonākt vai nu valsts kontrolē, vai arī tādu privātu akciju mazākuma īpašnieku kontrolē, kuri var gūt labumu no iespējas veikt šo kontroli un no augstā saistību īpatsvara. Komisija norādīja, ka jebkurā gadījumā būtu jāsaglabā Bankas pārvaldības un jo īpaši tās aizdevumu piešķiršanas procesa kvalitāte, lai Komisija varētu atzīt pirmo pārejas rekapitalizāciju par piemērotu.

(148)

Attiecībā uz pirmās pārejas rekapitalizācijas nepieciešamību Lēmuma par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus 70. apsvērumā Komisija apšaubīja, vai ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai izvairītos no tā, ka Bankai nākotnē atkal vajadzētu būt nepieciešams atbalsts. Turklāt, tā kā pārejas rekapitalizācijas ilgums nebija noteikts, Komisija nevarēja secināt, vai rekapitalizācija ir pietiekama un atbilst atlīdzības un sloga sadalījuma principiem atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem. Tā kā laikā, kad tika pieņemts Lēmums par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus, nosacījumi pirmās pārejas rekapitalizācijas finansējuma konvertēšanai pastāvīgas rekapitalizācijas finansējumā vēl nebija zināmi, Komisija nevarēja tos novērtēt.

(149)

Attiecībā uz pasākuma samērīgumu Komisija pauda šaubas, vai aizsardzības pasākumi (valsts atbalsta reklāmas aizliegums, kuponu un dividenžu aizliegums, pirkšanas iespējas aizliegums un atpirkšanas aizliegums, kā aprakstīts Lēmuma par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus 76. apsvērumā) ir bijuši pietiekami attiecībā uz pirmo pārejas rekapitalizāciju. Turklāt Lēmuma par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus 77. apsvērumā Komisija norādīja, ka tas, ka nav noteikumu, kas liedz HFSF koordinēt četras lielākās bankas (proti, Banku, Eurobank, NBG un Alpha Bank), un tas, ka netiek veikti atbilstoši aizsardzības pasākumi, lai tās nevarētu dalīties ar sensitīvu komercinformāciju, var radīt konkurences izkropļojumus. Tāpēc Komisija ierosināja iecelt pārraudzības pilnvarnieku, kurš fiziski atrodas Bankā.

(150)

Komisija 2012. gada 30. augustā saņēma piezīmes no Bankas saistībā ar Lēmumu par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus.

(151)

Attiecībā uz pasākumu piemērotību Banka norādīja, ka valsts parāda krīze Grieķijā un eurozonā ir vēl nebijusi situācija. Kapitāla iepludināšana 2009. gada maijā 1,0 % apmērā no Bankas RSA bija tieša atbilde uz ārkārtējām svārstībām pasaules finanšu tirgos. Grieķijas 2011. gada beigās iepludinātais papildu kapitāls EUR 380 miljonu apmērā bija vienāds ar 1,1 % no Bankas tābrīža RSA un bija paredzēts, lai novērstu kapitāla deficītu, kura rašanās bija gaidāma, ņemot vērā ekonomikas lejupslīdes pastiprināšanos. HFSF īstenotā Bankas rekapitalizācija EUR 4,7 miljardu apmērā bija rekapitalizācijas pirmā daļa, kas bija vērsta uz to, lai novērstu kapitāla deficītu, kas izrietēja no PSI un Blackrock veiktā aizdevumu portfeļu novērtējuma (85), kā arī ekonomikas lejupslīdes pastiprināšanās.

(152)

Banka arī pauda uzskatu, ka tas, ka Grieķija un HFSF iecēla attiecīgi vienu un divus locekļus par to pārstāvjiem Bankas Direktoru padomē un vienu HFSF locekli par pārstāvi Bankas Padomes Riska komitejā, cita starpā nodrošināja, ka Banka nevar uzņemties pārmērīgus riskus.

(153)

Attiecībā uz pasākumu nepieciešamību Banka norādīja, ka par to, ka rekapitalizācijas veids būs pārejas finansējums, izlēma Grieķijas iestādes un Eiropas Savienība, SVF un ECB un ka pārejas rekapitalizācijas summa – EUR 4,7 miljardi – gandrīz kompensēja PSI ietekmi. Attiecībā uz pārejas rekapitalizācijas finansējuma konvertēšanu pastāvīgā kapitālā pēc ieilgušā perioda, kad Grieķijā 2012. gada otrajā ceturksnī nebija valdības, tiklīdz tika apstiprināta galīgā struktūra, nenovēršami sākās esošo akcionāru līdzdalības vājināšanās un tika panākta vienošanās par pienācīgu atlīdzību (atkarībā no nosacījumiem un izmantotajiem instrumentiem).

(154)

Attiecībā uz pasākumu samērīgumu Banka norādīja, ka kopš 2009. gada tā ir pielāgojusi savu aizdevumu piešķiršanas praksi, piemērojot stingrākus kreditēšanas kritērijus, īsākus atmaksas termiņus un samazinātus kredītlimitus. Sākot no 2009. gada pirmā ceturkšņa, visus atmaksas pieprasījumus, kas pārsniedz konkrētu summu, izskata un apstiprina rīkotājdirektora vietnieks un ģenerāldirektors / Grupas Kredītu nodaļa. Tas nemaina Bankas pašreizējo komercdarbības praksi, kas noteikta Grieķijas Bankai iesniegtajā komercdarbības plānā, un nepazemina pašreizējos aizdevumu piešķiršanas standartus. Minētie standarti bija vieni no stingrākajiem nozarē, par ko liecināja arī Bankas sasniegtie ļoti labie rezultāti Blackrock Solutions diagnostiskajā pētījumā. Šo ieceru īstenošana tiks nodrošināta, ieceļot Grieķijas un HFSF pārstāvjus Bankas Direktoru padomē.

(155)

Attiecībā uz Komisijas priekšlikumu iecelt pārraudzības pilnvarnieku Banka pauda viedokli, ka cieša uzraudzība jau notiek un to veic vairākas trešās personas, piemēram, Grieķijas Banka, ārēji revidenti, Grieķijas pārstāvis un HFSF pārstāvji.

(156)

Komisija 2013. gada 3. janvārī saņēma piezīmes no citas Grieķijas bankas saistībā ar Lēmumu par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus. Minētā Grieķijas banka norādīja, ka HFSF īstenotā Grieķijas banku rekapitalizācija principā ir atzinīgi vērtējams solis virzībā uz veselīgāku un dzīvotspējīgāku banku sistēmu un ka tai nav iebildumu pret Bankas rekapitalizāciju.

(157)

Tomēr, lai arī minētā Grieķijas banka pilnībā atbalstīja principu, ka HFSF rekapitalizē Grieķijas bankas, tā paskaidroja, ka, lai mazinātu konkurences izkropļojumus un izvairītos no diskriminācijas, tā cer, ka HFSF īstenotā rekapitalizācija būs pieejama visām bankām, kas darbojas Grieķijā līdzīgos apstākļos.

(158)

Grieķija 2012. gada 5. septembrī iesniedza piezīmes, ko bija sagatavojusi Grieķijas Banka un HFSF.

(159)

Attiecībā uz pirmās pārejas rekapitalizācijas piemērotību Grieķijas Banka norādīja, ka kapitāla summa EUR 18 miljardu apmērā, ar ko HFSF 2012. gada maijā rekapitalizēja četras lielākās Grieķijas bankas, bija mazāka nekā galīgā summa, kas minētajām bankām bija vajadzīga, lai pakāpeniski sasniegtu un saglabātu noteikto pirmā līmeņa pamatkapitāla attiecību 10 % līdz 2012. gada jūnijam un pirmā līmeņa pamatkapitāla attiecību 7 % atbilstoši nelabvēlīgam triju gadu spriedzes scenārijam. Tā arī piebilda, ka pirmā pārejas rekapitalizācija bija pārejoša, ņemot vērā, ka rekapitalizācijas process noslēgsies ar pamatkapitāla palielinājumu minētajām četrām bankām.

(160)

Grieķijas Banka arī norādīja, ka lielāko Grieķijas banku rekapitalizācija bija daļa no Grieķijas banku nozares pārstrukturēšanas ilgākā termiņā. Tā piebilda, ka gadījumā, ja banka paliktu privātīpašumā, tās vadība, visticamāk, paliktu tā pati, savukārt tad, ja banka kļūtu par valsts banku (tas ir, par HFSF piederošu banku), HFSF varētu iecelt jaunu vadību, ko jebkurā gadījumā novērtētu Grieķijas Banka. Grieķijas Banka norādīja, ka tā pastāvīgi izvērtē katras bankas korporatīvās pārvaldības regulējumu, vadības atbilstību un riska profilu, lai nodrošinātu, ka nenotiek pārmērīga riska uzņemšanās. Tā arī norādīja, ka HFSF jau bija iecēlis pārstāvjus rekapitalizēto banku direktoru padomēs.

(161)

Attiecībā uz pirmās pārejas rekapitalizācijas nepieciešamību Grieķijas Banka norādīja, ka Bankas rekapitalizācija bija ierobežota tiktāl, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas tobrīd piemērojamās minimālā kapitāla prasības (8 %). Tā arī norādīja, ka periods pirms rekapitalizācijas pasākumiem ieilga tādu iemeslu dēļ kā darbības vides straujā pasliktināšanās Grieķijā un PSI programmas ietekme, visa projekta sarežģītība un vajadzība maksimāli palielināt privāto ieguldītāju līdzdalību pamatkapitāla palielināšanā.

(162)

Attiecībā uz pirmās pārejas rekapitalizācijas samērīgumu Grieķijas Banka norādīja, ka Komisijai iesniedzamā pārstrukturēšanas plāna pilnīgu īstenošanu nodrošinās tas, ka HFSF balsstiesību apturēšana tiktu atcelta, ja cita starpā pārstrukturēšanas plāns tiktu būtiski pārkāpts. Grieķijas Banka arī norādīja, ka Bankas grūtības nav izraisījis ne tas, ka Bankas vadība pārāk zemu novērtēja riskus, ne arī komerciāli agresīva rīcība.

(163)

Attiecībā uz pirmās pārejas rekapitalizācijas piemērotību un attiecībā uz jautājumu par iespējamu valsts iejaukšanos gadījumā, ja valsts nodrošina lielas valsts atbalsta summas ar HFSF starpniecību un HFSF ir pilnas balsstiesības, HFSF norādīja, ka tā finansētās bankas nav uzskatāmas par publiskām struktūrām vai valsts kontrolē esošām struktūrām un ka valsts tās nekontrolēs arī pēc tam, kad HFSF būs tās pastāvīgi rekapitalizējis. HFSF norādīja, ka tas ir pilnīgi neatkarīga juridiska persona – privāttiesību subjekts ar tiesībām neatkarīgi pieņemt lēmumus. Tam nepiemēro valsts kontroli atbilstoši HFSF likuma 16. panta c) punkta 2. apakšpunktam, saskaņā ar kuru kredītiestādes, kam HFSF ir sniedzis kapitāla atbalstu, nav daļa no plašāka publiskā sektora. Tas arī norādīja uz HFSF pārvaldes struktūru.

(164)

Attiecībā uz HFSF iejaukšanos Bankas pārvaldībā HFSF norādīja, ka tas ievēros Bankas neatkarību un neiejauksies tās ikdienas pārvaldībā, ņemot vērā, ka tas īsteno tikai HFSF likumā paredzētos uzdevumus. Tas norādīja, ka nenotiks nekāda valsts iejaukšanās vai koordinācija un ka Bankas lēmumi par aizdevumu piešķiršanas procesu (cita starpā par nodrošinājumu, likmju noteikšanu un aizņēmēju maksātspēju) tiks pieņemti, pamatojoties uz komerciāliem kritērijiem.

(165)

HFSF norādīja, ka HFSF likumā un pirmsparakstīšanas līgumā ir paredzēti atbilstoši aizsardzības pasākumi, lai novērstu to, ka esošie privātie akcionāri uzņemas pārmērīgu risku. HFSF norādīja uz tādiem elementiem kā i) HFSF pārstāvju iecelšana par neatkarīgiem Bankas Direktoru padomes locekļiem bez izpildpilnvarām un viņu klātbūtne komitejās, ii) HFSF veiktā uzticamības pārbaude Bankā un iii) tas, ka pēc galīgās rekapitalizācijas tā balsstiesības būs ierobežotas tikai tik ilgi, kamēr Banka ievēros pārstrukturēšanas plāna nosacījumus.

(166)

HFSF arī norādīja, ka ir ieviesti atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka bankas, kurās HFSF ir līdzdalība, savstarpēji nenodod cita citai sensitīvu komercinformāciju. Starp minētajiem pasākumiem ir dažādu HFSF pārstāvju iecelšana minētajās bankās, šādiem pārstāvjiem adresēti mandāti, kas jo īpaši aizsargā pret informācijas nopludināšanu no viena pārstāvja citam, un skaidru iekšējo norādījumu sniegšana minētajiem pārstāvjiem neizpaust banku sensitīvo komercinformāciju. Turklāt HFSF norādīja, ka tiesības attiecībā uz bankām tas neīsteno tādā veidā, kas var novērst, ierobežot, izkropļot vai būtiski mazināt vai kavēt efektīvu konkurenci. Visbeidzot, HFSF norādīja, ka attiecībā uz tā valdes locekļiem un darbiniekiem ir piemērojami stingri konfidencialitātes noteikumi un uzticības pienākumi un ka viņiem ir jāievēro saistoši noteikumi par dienesta noslēpumu attiecībā uz darbību, kas saistīta ar HFSF.

(167)

Lēmumā par ATE pārstrukturēšanu Komisija secināja, ka šā lēmuma 58. un 108. apsvērumā aprakstītie pasākumi ir valsts atbalsts un ka tie ir saskaņā ar iekšējo tirgu.

(168)

Lēmumā par ATE likvidāciju Komisija secināja, ka šā lēmuma 109. un 110. apsvērumā aprakstītie pasākumi ir valsts atbalsts ATE Transferred Activities. Turklāt Komisija secināja, ka atbalsts ATE ir saderīgs ar iekšējo tirgu tikai tad, ja ATE Transferred Activities integrācija tiek īstenota saskaņā ar plānu un ja Bankas – kas ietver ATE Transferred Activities – pārstrukturēšanas plāns ļauj tai atjaunot tās ilgtermiņa dzīvotspēju. Šāda ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana ir aplūkota 7.6.2. iedaļā.

(169)

Tāpēc Komisijai nav atkārtoti jānovērtē iepriekšminētie pasākumi, un tā apstiprina, ka tie ir saderīgi ar iekšējo tirgu.

(170)

Komisijai ir jānosaka valsts atbalsta esība Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē attiecībā uz pasākumu C. Saskaņā ar minētajā punktā formulēto nosacījumu valsts atbalsts ir jebkurš atbalsts, ko jebkādā veidā piešķir no dalībvalsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(171)

Saistības par HFSF īstenotu Bankas rekapitalizāciju EUR 524 miljonu apmērā tika izteiktas 2013. gada martā, kad notika konkursa procedūra par Cypriot Transferred Activities iegādi. Tāpēc šis pasākums tika piešķirts 2013. gada martā. Tomēr faktiskā rekapitalizācija notika 2013. gada pavasara rekapitalizācijas ietvaros (86).

(172)

Bankas rekapitalizāciju veica HFSF – struktūra, ko izveidoja un finansē Grieķija, lai atbalstītu bankas, tāpēc izmaksa tika veikta, izmantojot valsts līdzekļus.

(173)

Attiecībā uz valsts atbalsta saņēmēju, kā paskaidrots 72. apsvērumā, rekapitalizācijas mērķis bija segt kapitāla vajadzības, kas rastos, iegādājoties Cypriot Transferred Activities. Turklāt rekapitalizācija būtu pieejama jebkurai Grieķijas bankai, kas iegādātos Cypriot Transferred Activities. Bankas piedāvājumā, kas tika iesniegts HFSF apstiprināšanai, bija ņemta vērā HFSF īstenota rekapitalizācija. Tobrīd Grieķijas banku kapitāls bija nepietiekams un neviena no tām nebūtu iegādājusies Cypriot Transferred Activities, ja nebūtu solījuma par rekapitalizāciju. Tāpēc, lai gan HFSF nodrošinātā kapitāla oficiālais saņēmējs ir Banka, Komisija uzskata, ka valsts atbalsta saņēmējs ir Cypriot Transferred Activities, jo attiecīgais pasākums ļauj to pārdot Grieķijas bankai. Bez Bankas rekapitalizācijas Grieķijas banka nebūtu iegādājusies Cypriot Transferred Activities. Cypriot Transferred Activities joprojām atrastos to banku grupās, kam ir ļoti lielas grūtības (gan Kipras Tautas bankai, gan Kipras Bankai tika piemērota noregulējuma procedūra, ņemot vērā to lielās kapitāla vajadzības), un tāpēc tas būtu kļuvis maksātnespējīgs vai vismaz piedzīvojis noguldījumu aizplūšanu lielā apmērā. Attiecībā uz priekšrocību esību Komisija arī norāda, ka HFSF īstenotā Bankas rekapitalizācija neatbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam – laikā, kad ir ļoti liela nenoteiktība, privāts ieguldītājs, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, nebūtu uzņēmies saistības nākotnē iepludināt Bankā lielu kapitāla summu, iepriekš nezinādams, kādi būs iepludināšanas nosacījumi (tas ir, emisijas cena).

(174)

Turklāt attiecīgais pasākums ir prima facie selektīvs, jo tas attiecas vienīgi uz Cypriot Transferred Activities (kura daļas katra atsevišķi ir uzņēmums), nevis uz kādu citu uzņēmumu.

(175)

Visbeidzot, Cypriot Transferred Activities, tas ir, triju Kipras banku filiāles Grieķijā, konkurē ar citām bankām, tostarp ārvalstu banku meitasuzņēmumiem, kas aktīvi darbojas Grieķijā vai varētu būt ieinteresēti iesaistīties Grieķijas tirgū. Tādējādi minēto darbību glābšana kropļo konkurenci un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(176)

Tāpēc Komisija secina, ka HFSF īstenotā Bankas rekapitalizācija EUR 524 miljonu apmērā ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(177)

Kā jau paskaidrots 173. apsvērumā, Komisija uzskata Cypriot Transferred Activities par labuma guvēju no darījuma, kad HFSF apmaksāja EFSI obligācijas.

(178)

Turklāt, kā paskaidrots 71. un 173. apsvērumā, Cypriot Transferred Activities, tas ir, triju Kipras banku filiāles Grieķijā, bija jāiegādājas citai bankai finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ un galvenokārt tādēļ, ka visas trīs Kipras bankas bija ļoti sarežģītā situācijā. Tāpēc Cypriot Transferred Activities pārdošana un tas, vai pārdošana ietver valsts atbalstu pircējam, proti, Bankai, būtu jāizvērtē atbilstoši Pārstrukturēšanas paziņojuma (87) iedaļai “Dzīvotspējas atjaunošana, pārdodot banku”.

(179)

Minētās pārdošanas nolūkā Grieķijas Banka nolēma sazināties tikai ar lielākajām vietējām bankām, kuras darbojas Grieķijā un no kurām tikai Banka un divas citas bankas iesniedza nesaistošus piedāvājumus. Banka ir vienīgais pretendents, kas iesniedza derīgu saistošu piedāvājumu. Uzrunāto pircēju ierobežotais skaits nevar izslēgt to, ka konkurss bija atklāts, ņemot vērā, ka bija pamatoti negaidīt oficiālu konkursa piedāvājumu no citiem ieguldītājiem. Patiešām, tobrīd Grieķijas banku sistēmas finanšu nestabilitātes dēļ (tai radās lieli aizdevumu zaudējumi dziļās un ieilgušās ekonomikas lejupslīdes dēļ) Grieķijā esošās ārvalstu bankas bija atsavinājušas vai grasījās atsavināt savas darbības Grieķijā (piem., Geniki, MBG, Emporiki Bank). Citiem vārdiem sakot, minētās bankas pameta Grieķijas tirgu un nemeklēja jaunas ieguldījumu iespējas Grieķijā. Turklāt ir pamatoti pieņemt, ka šādās darbībās būtu ieinteresēts tikai tāds ieguldītājs, kas spēj ātri stabilizēt iegādātās darbības un padarīt tās dzīvotspējīgas, t. i., liela banku grupa. Visbeidzot, tā kā pārdošanas slēgšanai pieejamais termiņš bija ļoti īss – to noteica finanšu krīze, kuras laikā darbojās pārdevējas bankas –, ārvalstu banku un cita veida ieguldītāju piedalīšanās pārdošanas procedūrā bija ļoti maz ticama, jo šādi ieguldītāji parasti būtu vēlējušies veikt pārdošanai piedāvāto aktīvu uzticamības pārbaudi pirms oficiāla piedāvājuma iesniegšanas.

(180)

Tāpēc Komisija secina, ka Cypriot Transferred Activities pārdošanas cena bija tirgus cena un ka atbalstu pircējam, tas ir, Bankai, var izslēgt.

(181)

Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts paredz pilnvaras Komisijai konstatēt, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu, ja tā mērķis ir “novērst nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā”.

(182)

Komisija atzīst, ka globālā finanšu krīze var radīt nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā un ka banku atbalstam paredzētie pasākumi var šādus traucējumus novērst. Tas ir apstiprināts 2008. gada Banku darbības paziņojumā, Rekapitalizācijas paziņojumā un Pārstrukturēšanas paziņojumā. Komisija joprojām uzskata, ka prasības valsts atbalsta apstiprināšanai atbilstīgi Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam ir izpildītas, ņemot vērā, ka spriedze finanšu tirgos ir parādījusies no jauna. Komisija apliecināja šo viedokli, pieņemot 2011. gada Paziņojumu par termiņa pagarinājumu (88) un 2013. gada Banku darbības paziņojumu (89).

(183)

Attiecībā uz Grieķijas tautsaimniecību Komisija savos lēmumos, ar kuriem tā apstiprināja Grieķijas banku atbalsta shēmu un pagarināja tās darbības termiņu, kā arī apstiprināja valsts atbalsta pasākumus, ko Grieķija piešķīrusi atsevišķām bankām (90), atzina, ka pastāv draudi, ka Grieķijas tautsaimniecībā var rasties nopietni traucējumi, un ka valsts atbalsts bankām ir piemērots pasākums, lai šādus traucējumus novērstu. Tāpēc atbalsta pasākumi būtu jāizvērtē, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(184)

Finanšu krīzes laikā Komisija izstrādāja saderīguma kritērijus attiecībā uz dažādiem atbalsta pasākumu veidiem. Principi atbalsta pasākumu novērtēšanai pirmoreiz tika noteikti 2008. gada Banku darbības paziņojumā.

(185)

Atbilstoši 2008. gada Banku darbības paziņojuma 15. punktam, lai atbalsts būtu saderīgs ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tam jāatbilst šādiem vispārējiem saderīguma kritērijiem:

(186)

Finanšu krīzes laikā Komisija izstrādāja saderīguma kritērijus attiecībā uz dažādiem atbalsta pasākumu veidiem. Principi atbalsta pasākumu novērtēšanai pirmoreiz tika noteikti 2008. gada Banku darbības paziņojumā.

(187)

Rekapitalizācijas paziņojumā ir izklāstīti plašāki norādījumi par atlīdzības līmeni, kas vajadzīgs valsts kapitāla iepludināšanai.

(188)

Visbeidzot, Pārstrukturēšanas paziņojumā Komisija ir paskaidrojusi, kā tā novērtēs pārstrukturēšanas plānus. Novērtējot Bankas pārstrukturēšanas plānu atbilstoši Pārstrukturēšanas paziņojumam, Komisija ņems vērā visus 11. tabulā uzskaitītos pasākumus.

(189)

Attiecībā uz pasākuma piemērotību, proti, HFSF saistībām rekapitalizēt Banku par summu EUR 524 miljonu apmērā, Komisija uzskata, ka pasākums ir piemērots, jo tas ir ļāvis triju Kipras banku darbības Grieķijā pārdot Bankai.

(190)

Ja minētā pasākuma nebūtu, neviena no Grieķijas bankām, tostarp Banka, nevēlētos iegādāties Cypriot Transferred Activities laikā, kad neviena banka ārpus Grieķijas nevēlas iesaistīties konkrētajā tirgū. Ja Cypriot Transferred Activities nebūtu iegādāts, tā darbības un jo īpaši noguldījumi filiālēs Grieķijā būtu bijuši apdraudēti. Tāpēc pasākums nodrošināja finanšu stabilitātes saglabāšanu Grieķijā. Pamatojoties uz minēto, Komisija secina, ka pasākums ir piemērots kā glābšanas atbalsts.

(191)

Saskaņā ar 2008. gada Banku darbības paziņojumu atbalsta pasākuma apmēram un veidam jābūt tādam, kas nepieciešams pasākuma mērķa sasniegšanai. Tas nozīmē, ka, piemēram, kapitāla ieplūdei jābūt tādas minimālās summas apmērā, kas nepieciešama šāda mērķa sasniegšanai.

(192)

Laikā, kad Grieķijas bankām bija ļoti grūti atrast kapitālu, pasākums sedza kapitāla vajadzības, kas radās, samaksājot pirkuma cenu par Cypriot Transferred Activities iegādi, lai iegāde varētu notikt.

(193)

Turklāt Komisija pozitīvi atzīmē, ka atbalsts tika piešķirts kā kapitāla ieplūde 2013. gada pavasara rekapitalizācijas ietvaros, jo HFSF nepiešķīra dotāciju Bankai, bet saņēma parastās akcijas par tādu pašu vērtību.

(194)

Tāpēc pasākums ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kas ir ierobežot traucējumus Grieķijas banku sistēmā un tautsaimniecībā kopumā.

(195)

Atbalstītās darbības tika pārdotas pēc tam, kad Grieķijas iestādes bija izsludinājušas uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Turklāt iegādātās darbības tika ātri integrētas Bankā. Atbalsts nav ļāvis atbalstītajām darbībām palikt kā atsevišķiem konkurentiem tirgū.

(196)

Turklāt atbalsta summa bija salīdzinoši maza, jo tā atbilst aptuveni 3 % no kopējiem Cypriot Transferred Activities neto aizdevumiem (jeb aptuveni 3 % no to RSA) (91).

(197)

Tāpēc Komisija uzskata, ka pasākums bija izstrādāts tā, lai līdz minimumam samazinātu nevajadzīgus konkurences izkropļojumus.

(198)

Pamatojoties uz 189.–197. apsvērumā izklāstīto analīzi, tiek secināts, ka HFSF īstenotā Bankas rekapitalizācija par summu EUR 524 miljonu apmērā bija piemērota, nepieciešama, lai sasniegtu mērķi ierobežot traucējumus Grieķijas banku sistēmā un tautsaimniecībā kopumā, un bija izstrādāta tā, lai līdz minimumam samazinātu nevajadzīgus konkurences izkropļojumus, un ka tā atbilst 2008. gada Banku darbības paziņojumam un Rekapitalizācijas paziņojumam.

(199)

Kā paskaidrots 178. apsvērumā, uz Cypriot Transferred Activities pārdošanu attiecas Pārstrukturēšanas paziņojuma sadaļa “Dzīvotspējas atjaunošana, pārdodot banku”. Atbilstoši Pārstrukturēšanas paziņojuma 17. punktam, ja grūtībās nonākušu banku pārdod citai finanšu iestādei, ir jāievēro prasības attiecībā uz dzīvotspēju, pašu ieguldījumu un konkurences izkropļojumu ierobežojumiem.

(200)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 17. punktā ir precizēts, ka grūtībās nonākušas bankas pārdošana citai finanšu iestādei var sekmēt ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu un var palīdzēt atjaunot uzticību tirgum, ja pircējs ir dzīvotspējīgs un spēj absorbēt grūtībās nonākušo banku.

(201)

Banka veiksmīgi integrēja Cypriot Transferred Activities. Kā noteikts 7.6. iedaļā, ņemot vērā Bankas pārstrukturēšanas plānu, Banku var uzskatīt par dzīvotspējīgu struktūru. Tāpēc Cypriot Transferred Activities nodošana Bankai ļauj atjaunot pirmās minētās struktūras ilgtermiņa dzīvotspēju.

(202)

Attiecībā uz triju Kipras banku akcionāru ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā Komisija norāda, ka trīs Kipras bankas pārdeva Cypriot Transferred Activities nevis par to bilances vērtību, bet gan par vērtību, kas koriģēta atbilstoši PIMCO ziņojumam. Turklāt pat pēc vērtības koriģēšanas trīs Kipras bankas nodeva Bankai vairāk aktīvu nekā saistību. Tāpēc tika sasniegts pietiekams sloga sadalījums starp akcionāriem, jo Cypriot Transferred Activities vērtības zudumu sedza tā pārdevēji.

(203)

Attiecībā uz pasākumiem konkurences izkropļojumu ierobežošanai Pārstrukturēšanas paziņojuma 30. punktā ir noteikts, ka, “lai novērtētu šādu pasākumu nepieciešamību, Komisija vispirmām kārtām ņems vērā attiecīgās bankas darbības apjomu, mērogu un mērķi, ko (..) saskaņā ar pamatotu pārstrukturēšanas plānu attiecīgā banka grasās īstenot. (..) Šādu pasākumu raksturs un veids ir atkarīgs no diviem kritērijiem. Pirmkārt, no atbalsta lieluma, nosacījumiem un apstākļiem, kādos tas ir piešķirts, un, otrkārt, no tirgus vai tirgu raksturīgajām īpašībām, kuros darbosies saņēmēja banka.”

(204)

Kā aprakstīts 196. apsvērumā, atbalsta summa atbilst aptuveni 3 % no Cypriot Transferred Activities RSA. Tāpēc Komisija uzskata, ka minētā summa ir salīdzinoši maza, ņemot vērā, ka tā ir ļāvusi pārdot Cypriot Transferred Activities un, kā paskaidrots 190. apsvērumā, ir nodrošinājusi finanšu stabilitātes saglabāšanu Grieķijā.

(205)

Pēc Cypriot Transferred Activities pārdošanas Grieķijas filiāles vairs nepastāvēja kā atsevišķi konkurenti, jo tās bija pilnībā integrētas Bankā.

(206)

Komisija secina, ka, ņemot vērā salīdzinoši mazo atbalsta summu, kas piešķirta Cypriot Transferred Activities, un to, ka minētās struktūras daļas vairs nepastāvēs kā atsevišķi konkurenti, nevajadzīgu konkurences izkropļojumu nav.

(207)

Pamatojoties uz 199.–206. apsvērumā veikto analīzi, tiek secināts, ka Cypriot Transferred Activities pārdošana un integrācija Bankā nodrošina tā ilgtermiņa dzīvotspēju, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un ka nav nevajadzīgu konkurences izkropļojumu, atbilstīgi Pārstrukturēšanas paziņojumam.

(208)

Tāpēc HFSF īstenotā Bankas rekapitalizācija par summu EUR 524 miljonu apmērā būtu jāatzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(209)

Komisijai ir jānosaka Bankai piešķirta valsts atbalsta esība Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(210)

Komisija lēmumos par Grieķijas banku atbalsta shēmas apstiprināšanu un tās termiņa pagarināšanu (92) jau ir konstatējusi, ka atbilstoši minētajai shēmai piešķirtais likviditātes atbalsts ir atbalsts. Banka 2011. gadā emitēja valsts garantētas obligācijas ar kopējo vērtību EUR 9,9 miljardu apmērā. Arī Grieķija aizdeva Bankai valsts obligācijas EUR 1 289 miljonu vērtībā. Nesamaksātā valsts garantēto obligāciju un valsts obligāciju summa 2014. gada marta beigās bija attiecīgi EUR 9,9 miljardi un EUR 1 024 miljoni (93). Arī nākotnes likviditātes atbalsts, kas tiks piešķirts atbilstoši Grieķijas banku atbalsta shēmai, būs atbalsts.

(211)

Komisija 2008. gada 19. novembra lēmumā par Grieķijas banku atbalsta shēmu jau ir konstatējusi, ka rekapitalizācijas finansējums, kas piešķirams atbilstoši tās rekapitalizācijas pasākumam, ir atbalsts. Banka ir saņēmusi finansējumu EUR 750 miljonu apmērā priekšrocību akciju veidā, kas ir 2,1 % no tās RSA (94).

(212)

Komisija 2008. gada Banku darbības paziņojuma 51. punktā precizēja, ka centrālo banku līdzekļu nodrošināšana finanšu iestādēm nav atbalsts, ja ir izpildīti četri kumulatīvi nosacījumi attiecībā uz finanšu iestādes maksātspēju, kredītlīnijas nodrošinājumu, finanšu iestādei piemēroto procentu likmi un valsts sniegtas pretgarantijas neesamību. Tā kā Bankai piešķirtā valsts garantētā ĀLP neatbilst minētajiem četriem kumulatīvajiem nosacījumiem, jo īpaši tāpēc, ka tā ir valsts garantēta un piešķirta saistībā ar citiem atbalsta pasākumiem, nevar secināt, ka valsts garantētā ĀLP nav valsts atbalsts.

(213)

Valsts garantētā ĀLP atbilst Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajām prasībām. Pirmām kārtām, tā kā pasākums ietver valsts atbalstu par labu Grieķijas Bankai, visus zaudējumus segs valsts. Attiecīgais pasākums tātad ir saistīts ar valsts līdzekļiem. ĀLP ļauj bankām iegūt finansējumu laikā, kad tām nav piekļuves starpbanku finansēšanas tirgum un parastajām Eurosistēmas refinansēšanas darbībām. Tāpēc valsts garantētā ĀLP piešķir priekšrocības Bankai. Tā kā valsts garantēto ĀLP piešķir tikai banku nozarē, konkrētais pasākums ir selektīvs. Tā kā valsts garantētā ĀLP ļauj Bankai turpināt darbību tirgū un izvairīties no tās saistību neizpildes un vajadzības pamest tirgu, tā kropļo konkurenci. Tā kā Banka aktīvi darbojas citās dalībvalstīs un finanšu iestādes no citām dalībvalstīm darbojas vai varētu būt ieinteresētas darboties Grieķijā, Bankai piešķirtās priekšrocības iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(214)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka valsts garantētā ĀLP (pasākums L2) ir valsts atbalsts. Valsts garantētās ĀLP summa laika gaitā ir mainījusies. Minētā summa 2012. gada 31. decembrī bija aptuveni EUR 31,4 miljardi. Pēc strauja samazinājuma 2013. gadā tā minētā gada beigās bija tikai EUR 750 miljoni.

(215)

Lēmuma par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus 5.1. iedaļā Komisija jau ir secinājusi, ka pirmā pārejas rekapitalizācija ir valsts atbalsts. Saņemtais kapitāls bija EUR 4,7 miljardi.

(216)

Pasākums B2 tika īstenots ar HFSF līdzekļiem, kas, kā paskaidrots Lēmuma par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus 65. apsvērumā, ir saistīti ar valsts līdzekļiem.

(217)

Attiecībā uz priekšrocību esību jānorāda, ka pasākums B2 palielināja Bankas kapitāla attiecību līdz līmenim, kas tai ļāva turpināt darbību tirgū un piekļūt Eurosistēmas finansējumam. Turklāt pasākuma B2 atlīdzību veidoja uzkrātie procenti par EFSI obligācijām un papildu maksa 1 % apmērā. Tā kā minētā atlīdzība ir acīmredzami mazāka nekā atlīdzība par līdzīgiem kapitāla instrumentiem tirgū, Banka noteikti nebūtu spējusi ar šādiem nosacījumiem piesaistīt kapitālu tirgū. Tāpēc pasākums B2 piešķīra Bankai priekšrocības no valsts līdzekļiem. Tā kā pasākums bija pieejams tikai Bankai, tas pēc būtības ir selektīvs.

(218)

Pasākuma B2 rezultātā Bankas stāvoklis tika nostiprināts, jo Bankai tika nodrošināti nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai tā turpinātu izpildīt kapitāla prasības, tādējādi radot konkurences izkropļojumus. Tā kā Banka aktīvi darbojas banku tirgos citās dalībvalstīs un finanšu iestādes no citām dalībvalstīm darbojas Grieķijā vai varētu būt ieinteresētas darboties Grieķijā, pasākums B2 iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(219)

Komisija uzskata, ka pasākums B2 ir valsts atbalsts. Par to kā par atbalstu paziņoja valsts iestādes. Saņemtais kapitāls bija EUR 1 553 miljoni.

(220)

Ar pasākumu B3 HFSF uzņēmās saistības nodrošināt Bankas rekapitalizācijas pabeigšanai nepieciešamo papildu kapitālu līdz summai, ko prasīja Grieķijas Banka 2012. gada spriedzes testa ietvaros. HFSF saņem savus līdzekļus no valsts, tāpēc minētajā dokumentā ir paredzētas saistības piešķirt valsts līdzekļus. Apstākļi, kādos HFSF var piešķirt atbalstu finanšu iestādēm, ir precīzi noteikti un ierobežoti ar tiesību aktiem. Attiecīgi minēto valsts līdzekļu izmantošana ir piedēvējama valstij. HFSF uzņēmās saistības nodrošināt papildu kapitālu līdz summai EUR 1 082 miljonu apmērā.

(221)

Ar saistību dokumentu Bankai tika piešķirtas priekšrocības, jo tās noguldītājiem tika atkārtoti apliecināts, ka Banka spēs piesaistīt visu kapitāla summu, kas tai jāpiesaista, proti, ka HFSF nodrošinās kapitālu, ja Bankai neizdosies to piesaistīt tirgū. Minētās saistības arī veicināja privātā kapitāla piesaisti no tirgus, jo ieguldītāji tika pārliecināti, ka gadījumā, ja Banka nevarēs atrast daļu no kapitāla tirgū, to nodrošinās HFSF. Neviens privātais ieguldītājs nebūtu piekritis uzņemties saistības, pirms ir zināmi rekapitalizācijas nosacījumi un laikā, kad Bankai nebija piekļuves kapitāla tirgiem. Šī priekšrocība ir selektīva, jo tā netika piešķirta visām bankām, kas darbojas Grieķijā.

(222)

Tā kā Banka aktīvi darbojas citās dalībvalstīs un finanšu iestādes no citām dalībvalstīm darbojas vai varētu būt ieinteresētas darboties Grieķijā, pasākums B3 arī var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļot konkurenci.

(223)

Tāpēc pasākums B3 ir atbalsts, un Grieķijas iestādes par to paziņoja kā par valsts atbalstu.

(224)

HFSF dalība 2013. gada pavasara rekapitalizācijā, kuras mērķis ir segt 2012. gada spriedzes testā noteiktās kapitāla vajadzības (pasākums B4), izpaužas kā pirmās un otrās pārejas rekapitalizācijas (pasākumi B1 un B2) finansējuma daļēja konvertēšana pastāvīgas rekapitalizācijas finansējumā EUR 5 891 miljona apmērā parastajās akcijās. Tā kā pasākums B4 ir jau piešķirta atbalsta daļēja konvertēšana, tas tik un tā ir saistīts ar valsts līdzekļiem, bet nepalielina atbalsta nominālo summu. Tomēr, sasniedzot konkrētu atbalsta nominālo summu, tas palielina Bankas priekšrocības (un tādējādi arī konkurences izkropļojumus), jo tā ir pastāvīga rekapitalizācija, nevis pagaidu rekapitalizācija, kā tas ir pasākumu B1 un B2 gadījumā.

(225)

Komisija norāda, ka šāds atbalsts netika piešķirts visām bankām, kas darbojas Grieķijā. Attiecībā uz konkurences izkropļojumiem un ietekmi uz tirdzniecību Komisija norāda, piemēram, ka atbalsts sniedza Bankai iespēju darboties citās dalībvalstīs. Bankas likvidācija būtu izraisījusi tās darbību izbeigšanu ārvalstīs, tās likvidējot vai pārdodot. Turklāt Grieķijā darbojās dažas bankas no citām dalībvalstīm. Tādējādi attiecīgais pasākums kropļo konkurenci un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tāpēc Komisija uzskata, ka pasākums B4 ir valsts atbalsts.

(226)

Pasākumi B1, B2, B3 un B4 ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Pasākumos B1, B2 un B3 ietvertā valsts atbalsta summa ir EUR 7 335 miljoni. Kā norādīts 7.1.3.3. iedaļā, tā kā Banka 2013. gada pavasara rekapitalizācijā piesaistīja privāto kapitālu EUR 1 444 miljonu apmērā, tikai daļa no pirmās un otrās pārejas rekapitalizācijas (pasākumi B1 un B2) tika konvertēta pastāvīgā rekapitalizācijā (pasākums B4). Papildu kapitāls EUR 1 082 miljonu apmērā (pasākums B3), ko HFSF apņēmās nodrošināt, nebija nepieciešams un tāpēc netika izmaksāts. Tāpēc izmaksātais valsts atbalsts bija tikai pirmās un otrās pārejas rekapitalizācijas summa, proti, EUR 6 253 miljoni, un daļa no minētā atbalsta tika atmaksāta sešos mēnešos 2013. gada pavasara rekapitalizācijas (pasākuma B4) laikā, jo privātā līdzdalība pārsniedza saistību summu.

(227)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 31. punktā ir norādīts, ka papildus absolūtajai atbalsta summai Komisijai ir jāņem vērā arī atbalsts “saistībā ar bankas riska svērtajiem aktīviem”. Pasākumi B1, B2 un B3 tika piešķirti viena gada laikposmā, no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada maijam. Minētajā laikposmā pēc secīgiem iegādes darījumiem Bankas RSA būtiski palielinājās. Tāpēc rodas jautājums par to, kāds RSA līmenis būtu jāizmanto, un jo īpaši par to, vai valsts atbalsts būtu jānovērtē, kā atsauci izmantojot RSA minētā laikposma sākumā vai RSA minētā laikposma beigās. Pasākumu B1, B2 un B3 mērķis ir segt kapitāla vajadzības, ko Grieķijas Banka noteica 2012. gada martā (2012. gada spriedzes testā). Citiem vārdiem sakot, kapitāla vajadzības, kuru segšanai bija paredzēti minētie pasākumi, jau pastāvēja 2012. gada martā. Tāpēc Komisija secina, ka pasākumos B1, B2 un B3 ietvertā atbalsta summa būtu jāsalīdzina ar Bankas RSA 2012. gada 31. martā. Jāatgādina arī, ka pēc 2012. gada marta līdz 2013. gada pavasara rekapitalizācijai Grieķijas Banka neņēma vērā iegādes darījumus, ko veica Grieķijas bankas, lai koriģētu savas kapitāla vajadzības augšupēji vai lejupēji. Šis aspekts vēl jo vairāk apliecina, ka pasākumi B1, B2 un B3 bija atbalsta pasākumi, kas saistīti ar Bankas darbības vērienu, kāds tas bija 2012. gada 31. martā.

(228)

Bankai piešķirtais atbalsts bija vienāds ar pirmās un otrās pārejas rekapitalizācijas (pasākumi B1 un B2) un HFSF saistību (pasākums B3) summu, t. i., EUR 7 335 miljoniem jeb 21,5 % no Bankas RSA 2012. gada 31. martā.

(229)

Bankai izmaksātais atbalsts bija vienāds ar pirmās un otrās pārejas rekapitalizācijas (pasākumi B1 un B2) summu, t. i., EUR 6 253 miljoniem jeb 18,4 % no Bankas RSA 2012. gada 31. martā.

(230)

Tā kā Bankai izdevās piesaistīt privātu kapitālu, HFSF galīgā iepludinātā summa Bankā parasto akciju veidā bija EUR 5 891 miljons, kas ir 17,3 % no Bankas RSA 2012. gada 31. martā.

(231)

Pasākumi A, B1, B2, B3, B4, L1 un L2 ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Informācija par minētajiem pasākumiem ir apkopota 11. tabulā.

11.   tabula

Pārskats par Bankas saņemto kopējo atbalstu

(232)

Kā secināts 183. apsvērumā, par juridisko pamatu atbalsta pasākumu izvērtēšanai būtu jāizmanto Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts (95).

(233)

Finanšu krīzes laikā Komisija izstrādāja saderīguma kritērijus attiecībā uz dažādiem atbalsta pasākumu veidiem. Principi atbalsta pasākumu novērtēšanai pirmoreiz tika noteikti 2008. gada Banku darbības paziņojumā.

(234)

Norādījumi par rekapitalizācijas pasākumiem ir sniegti Rekapitalizācijas paziņojumā un 2011. gada Paziņojumā par termiņa pagarinājumu.

(235)

Pārstrukturēšanas paziņojumā ir noteikta Komisijas izmantotā pieeja attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu novērtēšanu, jo īpaši – vajadzība atjaunot dzīvotspēju, nodrošināt pienācīgu atbalsta saņēmēja ieguldījumu un ierobežot konkurences izkropļojumus.

(236)

Minētais satvars tika papildināts ar 2013. gada Banku darbības paziņojumu, kas attiecas uz atbalsta pasākumiem, par kuriem paziņots vai kuri piešķirti bez Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma pēc 2013. gada 31. jūlija.

(237)

Likviditātes atbalsts, ko Banka jau saņēmusi, tika galīgi apstiprināts, pieņemot secīgus lēmumus, ar kuriem pasākumi tika atļauti atbilstoši Grieķijas banku atbalsta shēmai un tās grozījumiem un termiņa pagarinājumiem (96). Jebkāds turpmāks likviditātes atbalsts Bankai būs jāpiešķir atbilstoši Komisijas pienācīgi apstiprinātai shēmai. Komisijai būs jāapstiprina šāda atbalsta nosacījumi pirms tā piešķiršanas, un tāpēc nav vajadzības minētos nosacījumus izvērtēt plašāk šajā lēmumā.

(238)

Rekapitalizācijas finansējums 2009. gadā priekšrocību akciju veidā (pasākums A) tika piešķirts atbilstoši Grieķijas banku atbalsta shēmas rekapitalizācijas pasākumam, kas tika apstiprināts 2008. gadā saskaņā ar 2008. gada Banku darbības paziņojumu. Tāpēc nav vajadzības to novērtēt atkārtoti atbilstoši 2008. gada Banku darbības paziņojumam, bet tas ir jānovērtē tikai atbilstoši Pārstrukturēšanas paziņojumam.

(239)

Valsts garantētās ĀLP (pasākums L2) saderīgums vispirms būtu jānovērtē, pamatojoties uz 2008. gada Banku darbības paziņojumu un 2011. gada Paziņojumu par termiņa pagarinājumu. Uz jebkuru valsts garantēto ĀLP, kas piešķirta bez iepriekšēja Komisijas apstiprinājuma pēc 2013. gada 31. jūlija, attiecas 2013. gada Banku darbības paziņojums.

(240)

HFSF īstenoto rekapitalizācijas pasākumu (pasākumi B1, B2, B3 un B4) saderīgums, jo īpaši attiecībā uz atlīdzību, vispirms būtu jānovērtē, pamatojoties uz 2008. gada Banku darbības paziņojumu, Rekapitalizācijas paziņojumu un 2011. gada Paziņojumu par termiņa pagarinājumu. Lēmumā par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus Komisija pauda šaubas par pasākuma B1 saderību ar minētajiem paziņojumiem. Tā kā minētie pasākumi tika īstenoti pirms 2013. gada 1. augusta, uz tiem neattiecas 2013. gada Banku darbības paziņojums. HFSF īstenoto rekapitalizācijas pasākumu (pasākumi B1, B2, B3 un B4) saderīgums būtu arī jānovērtē, pamatojoties uz Pārstrukturēšanas paziņojumu.

(241)

Lai atbalsts būtu saderīgs ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tam jāatbilst šādiem saderīguma kritērijiem: piemērotība, nepieciešamība un samērīgums.

(242)

Tā kā Grieķijas bankas bija izstumtas no starpbanku tirgiem un kļuva pilnīgi atkarīgas no centrālo banku finansējuma, kā norādīts 37. apsvērumā, un tā kā Banka nevarēja aizņemties pietiekamu līdzekļu summu, izmantojot standarta refinansēšanas darbības, tā paļāvās uz valsts garantēto ĀLP, lai sasniegtu pietiekamu likviditāti; tādējādi tika novērsta tās saistību neizpilde. Komisija uzskata pasākumu L2 par piemērotu mehānismu tādu nopietnu traucējumu novēršanai, kādus būtu radījusi Bankas saistību neizpilde.

(243)

Tā kā valsts garantētā ĀLP ir saistīta ar salīdzinoši lielām finansējuma izmaksām Bankai, tai ir pietiekams stimuls izvairīties no paļaušanās uz minēto finansējuma avotu savu darbību attīstīšanai. Bankai bija jāmaksā procentu likme, kas bija par […] BP augstāka nekā tā, ko piemēro standarta refinansēšanas darbībās Eurosistēmā. Turklāt Bankai bija jāmaksā valstij garantijas maksa […] BP apmērā. Tā rezultātā valsts garantētās ĀLP kopējās izmaksas ir daudz lielākas nekā ECB refinansēšanas normālās izmaksas. Jo īpaši starpība starp pirmajām un pēdējām minētajām izmaksām ir lielāka nekā garantijas maksa, kas paredzēta 2011. gada Paziņojumā par termiņa pagarinājumu. Tādējādi valsts prasīto kopējo atlīdzību var uzskatīt par pietiekamu. Attiecībā uz valsts garantētās ĀLP summu jānorāda, ka Grieķijas Banka un ECB to regulāri pārskata, pamatojoties uz Bankas faktiskajām vajadzībām. Tās cieši uzrauga minētās palīdzības izlietojumu un nodrošina, ka palīdzība ir ierobežota līdz nepieciešamajam minimumam. Tāpēc pasākums L2 nerada Bankai lieku likviditāti, ko varētu izmantot, lai finansētu konkurenci kropļojošas darbības. Tas ir ierobežots līdz minimālajai nepieciešamajai summai.

(244)

Šāda rūpīga uzraudzība attiecībā uz valsts garantētās ĀLP izlietojumu un regulāra pārliecināšanās, vai tās izmantošana ir ierobežota līdz minimumam, arī nodrošina, ka minētā likviditāte ir samērīga un nerada nevajadzīgus konkurences izkropļojumus. Komisija arī norāda, ka Grieķija ir uzņēmusies saistības nodrošināt, ka Banka īstenos pārstrukturēšanas plānu, mazinot tās paļāvību uz centrālo banku finansējumu, un ka Banka arī ievēros rīcības ierobežojumus, kas analizēti 7.6. iedaļā. Šie faktori nodrošina, ka paļaušanās uz likviditātes atbalstu beigsies, tiklīdz tas būs iespējams, un ka šāds atbalsts ir samērīgs.

(245)

Tāpēc pasākums L2 atbilst 2008. gada Banku darbības paziņojumam un 2011. gada Paziņojumam par termiņa pagarinājumu. Tā kā 2013. gada Banku darbības paziņojumā nav paredzētas papildu prasības attiecībā uz garantijām, pasākums L2 atbilst arī 2013. gada Banku darbības paziņojumam.

(246)

Kā norādīts 241. apsvērumā un atbilstoši 2008. gada Banku darbības paziņojuma 15. punktam, lai atbalsts būtu saderīgs ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tam jāatbilst šādiem vispārējiem saderīguma kritērijiem (97): piemērotība, nepieciešamība un samērīgums.

(247)

Rekapitalizācijas paziņojumā un 2011. gada Paziņojumā par termiņa pagarinājumu ir izklāstīti plašāki norādījumi par atlīdzības līmeni, kas vajadzīgs valsts kapitāla iepludināšanai.

(248)

Komisija uzskata HFSF īstenotos rekapitalizācijas pasākumus (pasākumi B1, B2, B3 un B4) par piemērotiem, jo tie ļauj Bankai izpildīt prasības attiecībā uz kapitālu. Bez HFSF rekapitalizācijas pasākumu īstenošanas Banka nebūtu varējusi darboties un būtu zaudējusi piekļuvi ECB refinansēšanas darbībām.

(249)

Šajā saistībā Komisija Lēmumā par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus norādīja, ka Banka ir viena no lielākajām banku iestādēm Grieķijā gan aizdevumu izsniegšanas, gan noguldījumu pieņemšanas ziņā. Tāpēc Banka ir sistēmiski svarīga Grieķijai. Attiecīgi Bankas saistību neizpilde būtu radījusi nopietnus traucējumus Grieķijas tautsaimniecībā. Tobrīd dominējošajos apstākļos finanšu iestādēm Grieķijā bija grūtības piekļūt finansējumam. Šāds finansējuma trūkums ierobežoja to spēju piešķirt aizdevumus Grieķijas tautsaimniecībai. Šādos apstākļos Bankas saistību neizpilde būtu vēl vairāk pastiprinājusi traucējumus tautsaimniecībā. Turklāt pasākumi B1, B2, B3 un B4 izvērtās par ļoti plašiem pasākumiem PSI programmas – īpaši ārkārtēja un neparedzama notikuma – dēļ, nevis Bankas pieļautu pārvaldības kļūdu vai pārmērīga riska uzņemšanās dēļ. Tāpēc pasākumi ir galvenokārt paredzēti, lai novērstu PSI programmas radītās sekas un veicinātu finanšu stabilitātes saglabāšanu Grieķijā.

(250)

Lēmumā par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus Komisija pauda šaubas par to, vai ir nekavējoties veikti visi iespējamie pasākumi, lai izvairītos no tā, ka Bankai nākotnē atkal vajadzēs atbalstu. Kā norādīts šā lēmuma 140. un 141. apsvērumā, Grieķija ir uzņēmusies saistības īstenot vairākas darbības saistībā ar Bankas korporatīvo pārvaldību un komercdarbību. Kā aprakstīts 115., 116. un 117. apsvērumā, Banka ir arī būtiski pārstrukturējusi savas darbības un ir jau īstenojusi daudzus izmaksu samazināšanas pasākumus. Tāpēc Komisijas šaubas ir kliedētas.

(251)

Lēmumā par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus Komisija arī pauda šaubas par to, vai ir paredzēti pietiekami aizsardzības pasākumi gadījumam, ja Banka nonāktu valsts kontrolē vai ja privātie akcionāri saglabātu kontroli, bet akciju kontrolpakete piederētu valstij. Šā lēmuma 140. un 141. apsvērumā aprakstītās saistības nodrošina, ka Bankas kredītoperācijas tiks vadītas komerciāli un ka tās ikdienas komercdarbība būs aizsargāta no valsts iejaukšanās. Arī attiecību regulējums, kas saskaņots starp HFSF un Banku, nodrošina valsts kā galvenā akcionāra interešu aizsardzību gadījumā, ja Bankas vadība uzņemas pārmērīgu risku.

(252)

Tāpēc pasākumi B1, B2, B3 un B4 nodrošina finanšu stabilitātes saglabāšanu Grieķijā. Ir veiktas būtiskas darbības, lai līdz minimumam samazinātu turpmākus zaudējumus un nodrošinātu, ka neatbilstoša pārvaldība neapdraud Bankas darbības. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka pasākumi B1, B2, B3 un B4 ir piemēroti.

(253)

Saskaņā ar 2008. gada Banku darbības paziņojumu atbalsta pasākuma apmēram un veidam jābūt tādam, kas nepieciešams pasākuma mērķa sasniegšanai. Tas nozīmē, ka kapitāla ieplūdei jābūt tādas minimālās summas apmērā, kas nepieciešama mērķa sasniegšanai.

(254)

Kapitāla atbalsta summu Grieķijas Banka aprēķināja 2012. gada spriedzes testa ietvaros tā, lai nodrošinātu, ka Bankas pirmā līmeņa pamatkapitāla attiecība ir virs konkrēta līmeņa laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam, kā norādīts 3. tabulā. Tāpēc pasākumi B1, B2, B3 un B4 nenodrošina Bankai lieku kapitālu. Kā paskaidrots 250. apsvērumā, ir veiktas darbības, lai mazinātu risku, ka Bankai nākotnē varētu būt vajadzīgs papildu atbalsts.

(255)

Attiecībā uz pirmās un otrās pārejas rekapitalizācijas finansējuma (pasākumi B1 un B2) atlīdzību Komisija atgādina, ka tas tika piešķirts attiecīgi 2012. gada maijā un 2012. gada decembrī un samaksāts natūrā EFSI obligāciju veidā. HFSF kā atlīdzību laikposmā no EFSI obligāciju izmaksas dienas līdz 2013. gada pavasara rekapitalizācijas dienai ir saņēmis uzkrātos procentus par EFSI obligācijām un papildu maksu 1 % apmērā (98). Kā uzsvērts Lēmumā par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus, minētā atlīdzība ir mazāka nekā 7–9 % diapazons, kas noteikts Rekapitalizācijas paziņojumā. Tomēr laikposms, kurā šī atlīdzība bija maza, bija tikai viens gads attiecībā uz pasākumu B1 un pieci mēneši attiecībā uz pasākumu B2 (tas ir, līdz pārejas rekapitalizācijas finansējuma konvertēšanai standarta rekapitalizācijas finansējumā parasto akciju veidā, proti, līdz pasākuma B4 piemērošanai). Lai gan pirmā un otrā pārejas rekapitalizācija neizraisīja esošo akcionāru līdzdalības vājināšanos, 2013. gada pavasara rekapitalizācija, kas bija pirmās un otrās pārejas rekapitalizācijas finansējuma daļēja konvertēšana, būtiski vājināja esošo akcionāru līdzdalību, jo to akciju īpatsvars Bankas pašu kapitālā samazinājās līdz 2,3 %. Sarežģītā situācija, kas dominēja kopš dienas, kad tika veikta pirmā pārejas rekapitalizācija, tad izbeidzās. Tāpēc šaubas, kas paustas Lēmumā par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus, ir kliedētas.

(256)

Otrkārt, ņemot vērā Bankas grūtību netipisko cēloni, jo zaudējumus izraisīja pārsvarā parāda dzēšana par labu valstij (PSI programma un parāda atpirkšana, kas nodrošina ievērojamas priekšrocības valstij, proti, parāda samazinājumu) un valsts tautsaimniecības ieilgušās lejupslīdes sekas, Komisija var pieņemt šādu īslaicīgu atkāpi no Rekapitalizācijas paziņojumā noteiktajām standarta prasībām attiecībā uz atlīdzību (99).

(257)

Attiecībā uz pasākumu B3 – tās bija saistības nodrošināt kapitālu turpmāka kapitāla palielinājuma ietvaros. Minētās saistības, ko HFSF uzņēmās 2012. gada decembrī, varēja tikt īstenotas kapitāla faktiskās iepludināšanas laikā 2013. gada maijā–jūnijā, proti, tikai piecus mēnešus pēc tam, kad Banka palielināja savu kapitālu. Tā kā Banka piesaistīja privātus ieguldītājus, HFSF nebija vajadzības iepludināt kapitālu, par ko tas bija uzņēmies saistības. Ņemot vērā īso laikposmu, kurā minētās saistības nodrošināt kapitālu bija spēkā, kā arī 256. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ ir pieņemami, ka par šādām saistībām netika maksāta atlīdzība.

(258)

Attiecībā uz pasākumu B4 – atbilstoši 8. punktam 2011. gada Paziņojumā par termiņa pagarinājumu kapitāla iepludināšana būtu jāparaksta, nosakot pietiekamu akciju cenas diskonta likmi, kas koriģēta attiecībā uz atgūstamās vērtības samazinājumu, lai radītu valstij pamatotu pārliecību par pienācīgu atlīdzību. Lai gan pasākums B4 nenodrošināja pietiekamu akciju cenas diskonta likmi, kas koriģēta saistībā ar atgūstamās vērtības samazinājumu, faktiski bija neiespējami sasniegt ievērojamu diskonta likmi teorētiskajai cenai bez parakstīšanās tiesībām (100). Pirms 2013. gada pavasara rekapitalizācijas Bankas tirgus kapitalizācija bija tikai daži simti miljonu euro. Šādos apstākļos rodas jautājums, vai būtu bijis nepieciešams pilnīgi izstumt esošos akcionārus. Komisija norāda, ka emisijas cena tika noteikta 50 % diskonta apmērā no vidējās tirgus cenas piecdesmit dienu laikposmā pirms emisijas cenas noteikšanas. Komisija arī norāda, ka esošo akcionāru līdzdalības vājināšanās ir bijusi ievērojama, jo pēc 2013. gada pavasara rekapitalizācijas to turējumā bija tikai 2,3 % no Bankas akcijām. Tāpēc lielākas diskonta likmes piemērošana tirgus cenai būtu maz ietekmējusi atlīdzību HFSF. Ņemot vērā Grieķijas banku specifisko situāciju, kas izskaidrota 256. apsvērumā, un to, ka vajadzību pēc atbalsta lielā mērā ir radījusi parāda dzēšana par labu valstij, Komisija uzskata, ka valsts parakstīto akciju emisijas cena bija pietiekami zema.

(259)

HFSF arī izsniedza garantijas un piešķīra vienu garantiju par katru jauno akciju, ko parakstīja privāts ieguldītājs, kurš piedalījās 2013. gada pavasara rekapitalizācijā. HFSF piešķīra minētās garantijas bez atlīdzības. Kā paskaidrots 106. apsvērumā, katra garantija piešķir tiesības nopirkt 4,48 HFSF akcijas – ar noteiktiem intervāliem un par noteiktām norunas cenām. Norunas cena ir vienāda ar HFSF parakstīšanas cenu, kam pieskaitīta gada un kumulatīvā starpība (4 % par pirmo gadu, 5 % par otro gadu, 6 % par trešo gadu, 7 % par ceturto gadu un 8 % gada likme par pēdējiem sešiem mēnešiem). Atlīdzība, ko HFSF saņem par tam piederošajām akcijām, ir faktiski ierobežota līdz minētajiem līmeņiem. Minētā atlīdzība ir mazāka nekā 7–9 % diapazons, kas noteikts Rekapitalizācijas paziņojumā. Tomēr, tā kā minētās garantijas bija svarīgs panākumu faktors saistībā ar tiesību emisiju un privātā kapitāla ieguldīšanu, ko Banka sāka 2013. gada pavasara rekapitalizācijas ietvaros, Komisija uzskata, ka tās ir ļāvušas Bankai samazināt atbalsta summu par EUR 1 444 miljoniem. Tā kā pirms rekapitalizācijas Bankas kapitāla attiecība patiešām bija zema un tolaik bija liela nenoteiktība, tobrīd pieejamās simulācijas apliecināja, ka bez garantijām privātie ieguldītāji nebūtu guvuši pietiekamu peļņu un tāpēc nebūtu piedalījušies. Šā lēmuma 249. un 256. apsvērumā izskaidroto iemeslu dēļ – tā kā HFSF saņemtu minimālu pozitīvu atlīdzību, ja garantijas tiktu īstenotas, un tā kā MEFP mērķis bija piesaistīt dažus privātos ieguldītājus, lai saglabātu dažu banku privātu pārvaldību, un izvairīties no situācijām, kurās visu banku nozari kontrolē HFSF – Komisija var pieņemt šādu atkāpi no Rekapitalizācijas paziņojumā noteiktajām standarta prasībām attiecībā uz atlīdzību. Tā var pieņemt šādu atkāpi, pamatojoties arī uz to, ka 2014. gada martā grozītajā HFSF likumā nav paredzēta garantiju korekcija gadījumā, ja tiek palielināts pamatkapitāls bez pirmpirkuma tiesībām, un uz to, ka tiesību emisijas gadījumā var koriģēt tikai garantijas norunas cenu un korekciju var veikt tikai ex post un tikai līdz to ieņēmumu summai, kuri gūti no HFSF pirmpirkuma tiesību pārdošanas. Turklāt Grieķijas izteiktā apņemšanās prasīt Komisijas apstiprinājumu pirms jebkuras HFSF emitēto garantiju atpirkšanas ļaus Komisijai nodrošināt, ka jebkāda nākotnē iespējama atpirkšana nesamazinās vēl vairāk HFSF atlīdzību un nepalielinās garantijas turētāju atlīdzību.

(260)

Attiecībā uz faktu, ka HFSF akcijas ir akcijas bez balsstiesībām, Komisija atgādina, ka vajadzību pēc atbalsta nav radījusi galvenokārt pārmērīga riska uzņemšanās. Turklāt MEFP mērķis bija saglabāt dažu banku privāto pārvaldību. Turklāt attiecību regulējums un automātiska balsstiesību atjaunošana gadījumā, ja pārstrukturēšanas plāns netiek īstenots, nodrošina aizsardzību pret to, ka privāti pārvaldītāji nākotnē uzņemsies pārmērīgu risku. Visbeidzot, PSI un 2012. gada decembrī notikusī atpirkšana ir sava veida atlīdzība valstij, jo tās parāds Bankai tika samazināts par vairākiem miljardiem euro. Visu minēto iemeslu dēļ Komisija var piekrist tam, ka HFSF saņem akcijas bez balsstiesībām. Tāpēc tā secina, ka pasākums B4 bija nepieciešams.

(261)

Visbeidzot, pasākumi B1, B2, B3 un B4 ir nepieciešami kā glābšanas atbalsts – gan no atbalsta summas, gan veida viedokļa.

(262)

Banka ir saņēmusi ļoti lielu valsts atbalsta summu, tāpēc šāda situācija var izraisīt nopietnus konkurences izkropļojumus. Tomēr Grieķija ir uzņēmusies saistības īstenot vairākus pasākumus, kuru mērķis ir mazināt plašāku negatīvu ietekmi. Grieķijas saistības jo īpaši paredz, ka Bankas komercdarbība tiks turpināta, kā paskaidrots 136. un 137. apsvērumā. Grieķija ir arī uzņēmusies saistības ievērot iegādes aizliegumu un atsavināt vairākas darbības, kā aprakstīts 138, 139. un 143. apsvērumā. Konkurences izkropļojumu ierobežojumi ir sīkāk izvērtēti 7.6. iedaļā.

(263)

Bankā ir iecelts pārraudzības pilnvarnieks, lai uzraudzītu, vai tiek pareizi īstenotas saistības attiecībā uz korporatīvo pārvaldību un komercdarbību. Tādējādi tiks novērstas jebkādas nelabvēlīgas izmaiņas Bankas komercdarbības praksē un attiecīgi tiks samazināta iespējama plašāka negatīva ietekme.

(264)

Visbeidzot, 2014. gada 25. jūnijā Komisijai tika iesniegts jauns, visaptverošs pārstrukturēšanas plāns. Tas ir izvērtēts 7.6. iedaļā.

(265)

Jāsecina, ka šaubas, kas paustas Lēmumā par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus, ir kliedētas. Pasākumi B1, B2, B3 un B4 ir samērīgi, ņemot vērā 2008. gada Banku darbības paziņojuma 15. punktu.

(266)

Tiek secināts, ka HFSF īstenotie rekapitalizācijas pasākumi (pasākumi B1, B2, B3 un B4) ir piemēroti, nepieciešami un samērīgi, ņemot vērā 2008. gada Banku darbības paziņojuma 15. punktu, Rekapitalizācijas paziņojumu un 2011. gada Paziņojumu par termiņa pagarinājumu. Tāpēc pasākumi B1, B2, B3 un B4 atbilst 2008. gada Banku darbības paziņojumam, Rekapitalizācijas paziņojumam un 2011. gada Paziņojumam par termiņa pagarinājumu.

(267)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punktā ir paskaidrots, ka uzņēmumu iegādi, ko veic atbalstu saņēmušas bankas, nevar finansēt no valsts atbalsta, izņemot, ja tas ir būtiski uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai. Turklāt Pārstrukturēšanas paziņojuma 40. un 41. punktā ir noteikts, ka bankas nedrīkstētu izmantot valsts atbalstu konkurējošu uzņēmumu iegādei, ja vien iegāde nav daļa no konsolidācijas procesa, kas nepieciešams, lai atjaunotu finanšu stabilitāti vai nodrošinātu efektīvu konkurenci. Turklāt iegāde var apdraudēt vai sarežģīt dzīvotspējas atjaunošanu. Tāpēc Komisijai ir jānovērtē, vai var uzskatīt, ka Bankas īstenotie iegādes darījumi ir saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu.

(268)

ATE Transferred Activities iegāde nodrošināja Bankai lielu noguldījumu pieplūdumu ar daudz mazāku neto aizdevumu summu (101). Tādējādi minētā iegāde ievērojami samazināja ļoti augsto Bankas aizdevumu attiecību pret noguldījumiem.

(269)

Turklāt iegāde ir radījusi būtiskas sinerģijas, piemēram, izmaksu sinerģijas, kas panāktas, veicot filiāļu un darbinieku skaita samazināšanu un informācijas tehnoloģiju integrēšanu, kā arī finansējuma sinerģijas un ieņēmumu sinerģijas.

(270)

Tāpēc iegādei ir ļoti pozitīva ietekme uz Bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu.

(271)

Atbilstoši Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punktam pārstrukturēšanas atbalstu nedrīkst izmantot citu uzņēmumu iegādei, bet tas ir jāizmanto tikai tam, lai segtu pārstrukturēšanas izmaksas, kas vajadzīgas Bankas dzīvotspējas atjaunošanai.

(272)

Noteiktā atlīdzība, kas Bankai bija jāmaksā par ATE Transferred Activities iegādi, bija 0,6 % no nodoto noguldījumu vērtības jeb aptuveni EUR 95 miljoni. Tā bija vienāda ar 0,02 % no Bankas kopējās aktīvu vērtības iegādes dienā. Tāpēc minēto summu var uzskatīt par mazu, bet ne niecīgu.

(273)

ATE Transferred Activities iegāde būtiski uzlaboja ļoti saspringto Bankas likviditātes pozīciju un arī dzīvotspēju. Komisija atgādina, ka […]. Tāpēc iegādi un tās zemo pirkuma cenu var uzskatīt par būtisku Bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai un uz to attiecas Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punktā paredzētais atbrīvojums.

(274)

Atbilstoši Pārstrukturēšanas paziņojuma 39. un 40. punktam valsts atbalstu nedrīkst izmantot, lai kaitētu uzņēmumiem, kas nesaņem atbalstu, un jo īpaši lai iegādātos konkurējošus uzņēmumus. Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā ir arī noteikts, ka iegādi var atļaut, ja tā ir daļa no konsolidācijas procesa, kas nepieciešams, lai atjaunotu finanšu stabilitāti vai nodrošinātu efektīvu konkurenci. Šādos apstākļos iegādes procesam jābūt godīgam un iegādei ir jānodrošina efektīvas konkurences nosacījumi attiecīgajā tirgū.

(275)

Kad Grieķijas Banka 2012. gada sākumā izvērtēja visu Grieķijas banku dzīvotspēju, tā neuzskatīja ATE atsevišķi par dzīvotspējīgu. Turklāt Grieķijas Banka analizēja dažādas alternatīvas attiecībā uz ATE (piem., likvidācija) un secināja, ka visizdevīgākā iespēja ir ATE Transferred Activities pārdošana, jo tā mazinātu izpildes risku un samazinātu izmaksas Grieķijai. Tāpēc iegādi var uzskatīt par daļu no konsolidācijas procesa, kas ir nepieciešams, lai atjaunotu finanšu stabilitāti, kā aprakstīts Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā.

(276)

Turklāt neviens no atbalstu nesaņēmušajiem pretendentiem neiesniedza piedāvājumu par ATE Transferred Activities iegādi.

(277)

Visbeidzot, tā kā ATE Transferred Activities iegādi atļāva Grieķijas Konkurences iestāde (102), var pieņemt, ka pārdošanas procesa rezultāts neapdraud efektīvu konkurenci Grieķijā.

(278)

Tāpēc ATE Transferred Activities iegāde atbilst Pārstrukturēšanas paziņojuma 4. iedaļai.

(279)

Tiek secināts, ka, ņemot vērā Grieķijas banku unikālo situāciju un ATE Transferred Activities iegādes specifiku, minētā iegāde atbilst Pārstrukturēšanas paziņojumā noteiktajām prasībām.

(280)

No darbības rentabilitātes viedokļa Geniki iegāde veicinās Bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu. Saskaņā ar analīzi, ko Banka iesniedza laikā, kad notika iegāde, divu banku apvienošana vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā tirgū radīs sinerģijas, piemēram, izmaksu ietaupījumus, ko var panākt, samazinot darbinieku skaitu un slēdzot filiāles. Banka iegūs Geniki klientus un noguldītājus, tādējādi būtiski samazinot izplatīšanas izmaksas.

(281)

No likviditātes pozīcijas viedokļa, kā izklāstīts 65. apsvērumā, Geniki bija vairāk noguldījumu nekā neto aizdevumu. Tāpēc iegāde palielināja Bankas likviditāti un palīdzēja Bankai samazināt tās aizdevumu attiecību pret noguldījumiem. Turklāt, pirms Banka iegādājās Geniki, Geniki bija atbilstoši kapitalizēta. Tādējādi iegāde, visticamāk, nākotnē neradīs Bankai kapitāla vajadzības.

(282)

Tāpēc iegādei ir pozitīva ietekme uz Bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu.

(283)

Atbilstoši Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punktam pārstrukturēšanas atbalstu nedrīkst izmantot citu uzņēmumu iegādei, bet tas ir jāizmanto tikai tam, lai segtu pārstrukturēšanas izmaksas, kas vajadzīgas Bankas dzīvotspējas atjaunošanai. Šajā gadījumā, lai gan iegādei ir pozitīva ietekme uz Bankas dzīvotspēju, tā nav būtiska Bankas dzīvotspējai Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punkta nozīmē.

(284)

Tomēr Banka par Geniki iegādi samaksāja tikai EUR 1 miljonu, kas tiek uzskatīta par ļoti mazu summu. Turklāt Geniki bija atbilstoši kapitalizēta, un Société Générale iepludināja Bankā ievērojamu kapitāla summu, jo tāds bija darījuma nosacījums (103).

(285)

Komisija secina, ka, ņemot vērā darījuma specifiku (pilnīgi kapitalizētas bankas iegāde par ļoti zemu cenu un pārdevēja kapitāla iepludināšana Bankā), iegāde nerada Bankai papildu vajadzību pēc kapitāla un tāpēc Geniki iegāde izņēmuma kārtā nav pretrunā principam, kas paredz, ka atbalstam jābūt ierobežotam līdz nepieciešamajam minimumam.

(286)

Kā noteikts 274. apsvērumā, atbilstoši Pārstrukturēšanas paziņojuma 39. un 40. punktam valsts atbalstu nedrīkst izmantot, lai kaitētu uzņēmumiem, kas nesaņem atbalstu, un jo īpaši lai iegādātos konkurējošus uzņēmumus, izņemot, ja tas notiek īpašos apstākļos.

(287)

Kad Grieķijas Banka 2012. gada sākumā izvērtēja visu Grieķijas banku dzīvotspēju, tā neuzskatīja Geniki atsevišķi par dzīvotspējīgu. Geniki radīja lielus zaudējumus Société Générale bankai, kas šā iemesla dēļ gribēja to pārdot vai – ja pārdošana nebūtu iespējama – būtu varējusi apsvērt, kā ļaut tai kļūt maksātnespējīgai. Tāpēc iegādi var uzskatīt par daļu no konsolidācijas procesa, kas ir nepieciešams, lai atjaunotu finanšu stabilitāti, kā aprakstīts Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā.

(288)

Turklāt neviens no atbalstu nesaņēmušajiem pretendentiem neiesniedza derīgu piedāvājumu iegādāties Geniki. Līdz ar to Banka neatstūma nevienu atbalstu nesaņēmušo pretendentu.

(289)

Turklāt, tā kā iegādi atļāva Grieķijas Konkurences iestāde (104), var pieņemt, ka pārdošanas procesa rezultāts neapdraud efektīvu konkurenci Grieķijā.

(290)

Visbeidzot, pirkuma cena bija ļoti zema, tāpēc nevar uzskatīt, ka Banka izlietoja valsts atbalstu iegādes finansēšanai. Ņemot vērā minētos aspektus, var secināt, ka uz Geniki iegādi attiecas Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā paredzētais atbrīvojums.

(291)

Tiek secināts, ka, ņemot vērā Grieķijas banku unikālo situāciju un Geniki iegādes specifiku, minētā iegāde atbilst Pārstrukturēšanas paziņojumā noteiktajām prasībām.

(292)

Cypriot Transferred Activities iegāde veicina Bankas ilgtermiņa dzīvotspēju.

(293)

Saskaņā ar analīzi, ko Banka iesniedza laikā, kad notika iegāde, konkrētais darījums radīs ievērojamas sinerģijas, piemēram, izmaksu sinerģijas, ietaupot administrācijas un personāla izmaksas un ievērojami uzlabojot noguldījumu izmaksas. Kopš iegādes Banka ir pilnībā pārņēmusi triju Kipras banku darbības Grieķijā, mainījusi triju Kipras banku visu filiāļu zīmolus un ir panākusi labu progresu, racionalizējot tīklu.

(294)

Aizdevumu portfeļi, kas saistīti ar triju Kipras banku darbībām Grieķijā, bija labi nodrošināti ar uzkrājumiem. Patiešām, Banka iegādājās minētos aizdevumus par cenu, kas bija daudz zemāka nekā to nominālās summas, – pirkuma cena tika samazināta, lai ņemtu vērā zaudējumus nākotnē, ko PIMCO bija aplēsis spriedzes testā. Tāpēc tādu aizdevumu zaudējumu risks, kas pārsniedz tos, kuri jau ir ņemti vērā pirkuma cenā, ir ierobežots.

(295)

Banka arī ieguva lielu noguldījumu apjomu – gandrīz tikpat lielu kā iegādātie neto aizdevumi. Tādējādi tika nostiprināta tās likviditātes pozīcija.

(296)

Tāpēc iegādei ir pozitīva ietekme uz Bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu.

(297)

Atbilstoši Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punktam pārstrukturēšanas atbalstu nedrīkst izmantot citu uzņēmumu iegādei, bet tas ir jāizmanto tikai tam, lai segtu pārstrukturēšanas izmaksas, kas vajadzīgas Bankas dzīvotspējas atjaunošanai.

(298)

Kā analizēts 7.3. iedaļā, atbalsta mērķis bija segt Cypriot Transferred Activities pircēja kapitāla vajadzības, jo minētās struktūras iegāde nodrošinātu finanšu stabilitātes saglabāšanu Grieķijā. Atlīdzība, ko Banka galu galā samaksāja par Cypriot Transferred Activities iegādi, bija daudz mazāka nekā iegādātā portfeļa bilances vērtība. Tā bija mazāka pat par aizdevumu vērtību pēc tam, kad tā bija koriģēta uz leju, lai ņemtu vērā zaudējumus nākotnē, ko PIMCO bija aplēsis spriedzes testā. Tāpēc iegādes cenu varētu uzskatīt par negatīvu. Šādu secinājumu pamato fakts, ka Banka, iegādājoties Cypriot Transferred Activities, iegrāmatoja lielu negatīvu materiālo vērtību, kas palielināja tās kapitālu.

(299)

Tomēr, ja būtu jāuzskata, ka Banka samaksāja pozitīvu cenu, Komisija norāda, ka HFSF bija uzņēmies pret pircēju saistības nodrošināt, ka tas iepludinās pirkuma cenu kapitālā, jo tāds bija iegādes nosacījums. HFSF izpildīja minētās saistības 2013. gada pavasara rekapitalizācijas ietvaros. Šāda kapitāla iepludināšana ir atbalsts Cypriot Transferred Activities, nevis Bankai, kā paskaidrots 6.2.1. iedaļā. Tāpēc iegāde neradīja Bankai vajadzību pēc papildu valsts atbalsta.

(300)

Tiek secināts, ka netipisko nosacījumu dēļ (zema pirkuma cena un HFSF saistības kapitāla palielinājuma ietvaros iepludināt pirkuma cenu), Cypriot Transferred Activities iegāde izņēmuma kārtā nav pretrunā principam, kas paredz, ka atbalstam jābūt ierobežotam līdz nepieciešamajam minimumam.

(301)

Kā noteikts 274. apsvērumā, atbilstoši Pārstrukturēšanas paziņojuma 39. un 40. punktam valsts atbalstu nedrīkst izmantot, lai kaitētu uzņēmumiem, kas nesaņem atbalstu, un jo īpaši lai iegādātos konkurējošus uzņēmumus, izņemot, ja tas notiek īpašos apstākļos.

(302)

Kipras banku Grieķijas darbību pārdošanas mērķis bija nosargāt Grieķijas banku sistēmas stabilitāti un nodrošināt, ka Kipras bankas var pārdot minētos uzņēmumus, pirms tiem zūd jebkāda vērtība. Tāpēc darījumu var uzskatīt par daļu no konsolidācijas procesa, kas ir nepieciešams, lai atjaunotu finanšu stabilitāti, kā aprakstīts Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā.

(303)

Turklāt neviens no atbalstu nesaņēmušajiem pretendentiem neiesniedza derīgu piedāvājumu par triju Kipras banku iegādi. Pārdošanas process bija atklāts, pārredzams un nediskriminējošs.

(304)

Visbeidzot, tā kā minēto iegādi atļāva Grieķijas Konkurences iestāde (105), var pieņemt, ka pārdošanas procesa rezultāts neapdraud efektīvu konkurenci Grieķijā.

(305)

Ņemot vērā minētos aspektus, var secināt, ka uz Cypriot Transferred Activities iegādi attiecas Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā paredzētais atbrīvojums.

(306)

Tiek secināts, ka, ņemot vērā Grieķijas banku unikālo situāciju un Cypriot Transferred Activities iegādes specifiku, minētā iegāde atbilst Pārstrukturēšanas paziņojumā noteiktajām prasībām.

(307)

Pilnībā rekapitalizētās MBG bankas iegāde veicina Bankas ilgtermiņa dzīvotspēju.

(308)

Saskaņā ar analīzi, ko Banka iesniedza laikā, kad notika iegāde, konkrētais darījums radīs ievērojamas sinerģijas, piemēram, izmaksu sinerģijas, kas panāktas, veicot filiāļu un darbinieku skaita samazināšanu, kā arī noguldījumu izmaksu samazināšanu un ieņēmumu sinerģijas. Pa šo laiku Banka ir pilnībā integrējusi MBG.

(309)

Turklāt, tā kā MBG bija atbilstoši rekapitalizēta, pirms to iegādājās Banka, un Banka bija samaksājusi pirkuma cenu EUR 1 miljons, iegāde, visticamāk, nākotnē neradīs Bankai kapitāla vajadzības. Turklāt darījuma ietvaros pārdevējs uzņēmās saistības iepludināt Bankā kapitālu EUR 400 miljonu apmērā. Minētās saistības tika īstenotas 2013. gada pavasara rekapitalizācijā, kuras laikā BCP iepludināja Bankā EUR 400 miljonus.

(310)

Tiek secināts, ka iegādei ir pozitīva ietekme uz Bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu un ka MBG iegādes cena bija tik zema, ka tas neliedza atbalstu ierobežot līdz nepieciešamajam minimumam.

(311)

Atbilstoši Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punktam pārstrukturēšanas atbalstu nedrīkst izmantot citu uzņēmumu iegādei, bet tas ir jāizmanto tikai tam, lai segtu pārstrukturēšanas izmaksas, kas vajadzīgas Bankas dzīvotspējas atjaunošanai. Šajā gadījumā, lai gan iegādei ir pozitīva ietekme uz Bankas dzīvotspēju, tā nav būtiska Bankas dzīvotspējai Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punkta nozīmē.

(312)

Tomēr Banka par MBG iegādi samaksāja tikai EUR 1 miljonu, kas tiek uzskatīta par ļoti mazu summu. Turklāt BCP bija atbilstoši kapitalizējusi MBG un iepludināja Bankā kapitālu EUR 400 miljonu apmērā, jo tāds bija darījuma nosacījums (106).

(313)

Tiek secināts, ka, ņemot vērā darījuma specifiku (pilnīgi kapitalizētas bankas iegāde par ļoti zemu cenu un pārdevēja kapitāla iepludināšana Bankā), MBG iegāde nerada Bankai papildu kapitāla vajadzības un tāpēc MBG iegāde izņēmuma kārtā nav pretrunā prasībai samazināt atbalstu līdz minimumam.

(314)

Kā noteikts 274. apsvērumā, atbilstoši Pārstrukturēšanas paziņojuma 39. un 40. punktam valsts atbalstu nedrīkst izmantot, lai kaitētu uzņēmumiem, kas nesaņem atbalstu, un jo īpaši lai iegādātos konkurējošus uzņēmumus, izņemot, ja tas notiek īpašos apstākļos.

(315)

Kad Grieķijas Banka 2012. gada sākumā izvērtēja visu Grieķijas banku dzīvotspēju, tā neuzskatīja MBG atsevišķi par dzīvotspējīgu. MBG radīja lielus zaudējumu BCP, kas šā iemesla dēļ gribēja to pārdot vai – ja pārdošana nebūtu iespējama – būtu varējusi apsvērt iespēju ļaut tai kļūt maksātnespējīgai. MBG pārdošana arī bija daļa no BCP pārstrukturēšanas plāna (107). Tāpēc iegādi var uzskatīt par daļu no konsolidācijas procesa, kas ir nepieciešams, lai atjaunotu finanšu stabilitāti, kā aprakstīts Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā.

(316)

Turklāt neviens no atbalstu nesaņēmušajiem pretendentiem neiesniedza derīgu piedāvājumu iegādāties MBG.

(317)

Ņemot vērā minēto, var secināt, ka uz MBG iegādi attiecas Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā paredzētais atbrīvojums.

(318)

Tiek secināts, ka, ņemot vērā Grieķijas banku unikālo situāciju un MBG iegādes specifiku, minētā iegāde atbilst Pārstrukturēšanas paziņojumā noteiktajām prasībām.

(319)

Kā norādīts 2.1.1. un 2.1.2. iedaļā, grūtības Bankai rada galvenokārt Grieķijas valsts parāda krīze un dziļā ekonomikas lejupslīde Grieķijā un Dienvideiropā. Attiecībā uz pirmo minēto faktoru jānorāda, ka Grieķijas valdība zaudēja piekļuvi finanšu tirgiem un tai galu galā bija jāveic sarunas par līgumu ar tās vietējiem un starptautiskajiem kreditoriem – PSI programmu –, kā rezultātā pret valsti spēkā uzturēto prasījumu skaits samazinājās par 53,3 %. Turklāt 31,5 % prasījumu tika apmainīti pret jaunām GVO ar zemākām procentu likmēm un ilgākiem termiņiem. Valsts atpirka minētās jaunās GVO no Grieķijas bankām 2012. gada decembrī par cenu, kas bija noteikta 30,2–40,1 % apmērā no to nominālvērtības, tādējādi radot vēl lielākus zaudējumus Grieķijas bankām. Papildus ietekmei uz Bankas kapitāla pozīciju, ko radīja PSI programma un parāda atpirkšana, Banka arī piedzīvoja apjomīgu noguldījumu aizplūšanu laikposmā no 2010. gada līdz 2012. gada vidum, jo pastāvēja risks, ka Grieķija varētu izstāties to eurozonas nelīdzsvarotā valsts parāda un ekonomikas lejupslīdes dēļ.

(320)

Bankai piešķirtais atbalsts, proti, pasākumu B1, B2, B3 un B4 summa jeb EUR 7 335 miljoni, ir lielāks nekā zaudējumu summa, kas reģistrēta pēc PSI programmas (EUR 5 911 miljoni).

(321)

Liela daļa kapitāla vajadzību izriet no tā, ka finanšu iestāde ir pakļauta savas valsts obligāciju standarta riskam. Šis fakts ir norādīts arī Lēmuma par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus 63. un 74. apsvērumā. Tāpēc Bankai ir mazāka vajadzība savā pārstrukturēšanas plānā pievērsties bezrūpīgas rīcības riska jautājumiem, nekā tas ir attiecībā uz citām atbalstītām finanšu iestādēm, kuras uzkrājušas pārmērīgus riskus. Tāpēc, tā kā atbalsta pasākumi ir mazāk kropļojoši, pasākumi, kas veikti konkurences izkropļojumu ierobežošanai, būtu proporcionāli “jāmīkstina”. Tā kā PSI programma un parāda atpirkšana ir parāda dzēšana par labu valstij, valsts atlīdzība, rekapitalizējot bankas, var būt zemāka. Tomēr Komisija norāda, ka Bankas pakļautība Grieķijas valsts obligāciju riskam bija lielāka nekā pārējām lielajām Grieķijas bankām (108). Tāpēc ne visi GVO zaudējumi var būt saistāmi ar finanšu iestādes pakļautību savas valsts obligāciju standarta riskam.

(322)

Otrs Bankas zaudējumu cēlonis ir zaudējumi no tās aizdevumiem Grieķijas mājsaimniecībām un sabiedrībām. Komisija uzskata, ka minētos zaudējumus galvenokārt izraisa ārkārtīgi dziļā un ieilgusī ekonomikas lejupslīde un IKP samazināšanās par aptuveni 25 % piecu gadu laikā, nevis Bankas riskantā aizdevumu piešķiršanas prakse. Tādējādi atbalsts, kas piešķirts, lai segtu šādus zaudējumus, nerada bezrūpīgas rīcības risku, kā tas ir tad, ja atbalsts pasargā banku no iepriekšējas riskantas prakses sekām. Tāpēc atbalsts ir mazāk kropļojošs (109).

(323)

Tomēr daļu no Bankas kapitāla vajadzībām un aizdevumu zaudējumiem rada daži starptautiski meitasuzņēmumi. Spriedzes testi, kas veikti 2012. gadā, lai noskaidrotu Bankas kapitāla vajadzības, apliecināja, ka prognozētie kredītzaudējumi no ārvalstu aizdevumiem ir EUR 1 314 miljoni pamatscenārija gadījumā un EUR 1 624 miljoni nelabvēlīgā scenārija gadījumā. Vairāki minētie ārvalstu uzņēmumi pēdējos gados darbojās ar zaudējumiem. Starptautisko darbību radītie zaudējumi 2012. gadā bija EUR 244 miljoni pirms nodokļu atskaitīšanas (110). Ārvalstu aktīvi arī vājināja likviditāti.

(324)

Tāpēc var secināt, ka uz ievērojamu daļu zaudējumu un uz vajadzību pēc atbalsta attiecas 2011. gada Paziņojuma par termiņa pagarinājumu 14. punkts, kas ļauj Komisijai “mīkstināt” tās prasības. Tāpat vajadzību pēc atbalsta daļēji rada ļoti dziļā ekonomikas lejupslīde Grieķijā, nevis riskanta aizdevumu piešķiršanas prakse. Šāds atbalsts nerada bezrūpīgas rīcības risku un tāpēc ir mazāk kropļojošs.

(325)

Visbeidzot, vajadzību pēc atbalsta daļēji rada Bankas riska uzņemšanās attiecībā uz tās lielo valsts parāda daļu un tās ārvalstu meitasuzņēmumiem.

(326)

Pārstrukturēšanas plānam jānodrošina, ka attiecīgā finanšu iestāde spēj atjaunot savu ilgtermiņa dzīvotspēju līdz pārstrukturēšanas perioda beigām (Pārstrukturēšanas paziņojuma 2. iedaļa). Konkrētajā gadījumā pārstrukturēšanas periods ir definēts kā laikposms no šā lēmuma pieņemšanas dienas līdz 2018. gada 31. decembrim.

(327)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 9., 10. un 11. punktu Grieķija iesniedza visaptverošu un plašu pārstrukturēšanas plānu, kurā sniegta sīki izstrādāta informācija par Bankas darbības modeli. Minētajā plānā ir arī noteikti Bankas grūtību cēloņi, kā arī pasākumi, kas veikti, lai atrisinātu visas tās problēmas, kas saistītas ar dzīvotspēju. Pārstrukturēšanas plānā jo īpaši ir aprakstīta stratēģija, kas izvēlēta, lai saglabātu Bankas darbības efektivitāti, mazinātu tās augsto INA īpatsvaru un uzlabotu likviditāti un kapitāla pozīciju, kā arī risinātu problēmas saistībā ar tās ārvalstu uzņēmumiem, kas pēdējos gados finansējuma un kapitāla jautājumos paļāvušies uz savu mātesuzņēmumu.

(328)

Attiecībā uz likviditāti (111) un Bankas paļaušanos uz Eurosistēmas finansējumu pārstrukturēšanas plānā ir paredzēta ierobežota bilances uzlabošanās Grieķijā, savukārt noguldījumu bāzei būtu atkal jāpalielinās. Paļaušanās uz valsts garantēto ĀLP, kas jau ir mazinājusies, mazināsies arī turpmāk – arī tas palīdzēs Bankai samazināt tās finansējuma izmaksas.

(329)

Šā lēmuma 137. apsvērumā minētā aizdevumu attiecība pret noguldījumiem nodrošina, ka pārstrukturēšanas perioda beigās Bankas bilances struktūra būs ilgtspējīga. Arī vērtspapīru un citu tādu darbību pārdošana, kas nav pamatdarbības, nostiprinās Bankas likviditātes pozīciju. Ņemot vērā joprojām saspringto Bankas likviditātes pozīciju, Komisija var pieņemt Grieķijas iestāžu lūgumu atļaut tām nodrošināt likviditāti Bankai atbilstoši Grieķijas banku atbalsta shēmas garantiju pasākumam un valsts obligāciju aizņēmumu pasākumam un atbilstoši valsts garantētajai ĀLP.

(330)

Lai samazinātu savas finansējuma izmaksas, Grieķija ir arī uzņēmusies saistības nodrošināt, ka Banka turpinās samazināt procentu likmes, ko tā maksā par noguldījumiem Grieķijā, kā aprakstīts 137. apsvērumā. Šāda noguldījumu izmaksu samazinājuma sasniegšana būtiski veicinās Bankas pirmsuzkrājumu rentabilitātes uzlabošanos.

(331)

Kopš krīzes sākuma Banka ir veikusi apjomīgus iegādes darījumus, kas būtiski palielināja tās lielumu un noguldījumu bāzi. Banka veiksmīgi integrēja iegādātos uzņēmumus ļoti īsā laikā. Pašlaik Banka cenšas īstenot visas sinerģijas, kas ir iespējamas pēc minētajiem pārņemšanas darījumiem. Tā ir sākusi racionalizēt savu komerctīklu Grieķijā, samazinot filiāļu un darbinieku skaitu (112). Līdz 2017. gadam Bankas kopējās izmaksas Grieķijā būs samazinājušās vēl par […] % salīdzinājumā ar 2013. gadu. Lai sasniegtu minēto mērķi, Grieķija ir apņēmusies nodrošināt, ka līdz 2017. gada 31. decembrim Banka samazinās savu filiāļu un darbinieku skaitu Grieķijā attiecīgi līdz […] un […], ar maksimālajām kopējām izmaksām Grieķijā EUR […] miljardi. Paredzamā izmaksu attiecība pret ienākumiem pārstrukturēšanas perioda beigās būs mazāka nekā […] %. Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas plāns saglabā Bankas efektivitāti jaunajā tirgus vidē.

(332)

Vēl viena svarīga joma ir INA apstrāde, jo uz 2013. gada 31. decembri to īpatsvars bija 36 % no Bankas portfeļa (113). Banka plāno uzlabot savu kredītpolitiku (ierobežojumus, nodrošinājumu segumu) un koncentrēties uz pamatdarbību, lai līdz minimumam samazinātu zaudējumus. Grieķija ir arī uzņēmusies saistības nodrošināt, ka Banka ievēros augstus standartus attiecībā uz tās kredītpolitiku, lai pārvaldītu riskus un maksimāli palielinātu vērtību Bankai katrā kredītprocesa posmā, tostarp aizdevumu pārstrukturēšanā, kā aprakstīts 141. apsvērumā.

(333)

Vēl viens jautājums, kam jāpievērš uzmanība, ir Bankas pārvaldība, ņemot vērā, ka pēc 2013. gada pavasara rekapitalizācijas HFSF pieder Bankas akciju kontrolpakete, bet ar ierobežotām balsstiesībām. Turklāt arī dažiem privātajiem ieguldītājiem, kas kontrolē Banku, pieder garantijas, un tādējādi tie gūtu pilnas priekšrocības, ja akciju cena pārstrukturēšanas periodā strauji paaugstinātos. Tā kā šāda situācija var izraisīt bezrūpīgas rīcības risku, 2013. gadā Banka un HFSF vienojās par īpašu attiecību regulējumu. Minētā vienošanās pasargā Bankas ikdienas darbību no jebkādas tās galveno akcionāru iejaukšanās, vienlaikus nodrošinot, ka HFSF var uzraudzīt pārstrukturēšanas plāna īstenošanu un novērst Bankas vadības pārmērīga riska uzņemšanos, organizējot atbilstošas apspriežu procedūras. Banka ir arī apņēmusies cieši uzraudzīt savus riska darījumus ar saistītiem aizņēmējiem. Komisija pozitīvi atzīmē to, ka HFSF automātiski atgūst balsstiesības, ja Banka neīsteno pārstrukturēšanas plānu.

(334)

Dažas no Bankas starptautiskajām darbībām iepriekš ir samazinājušas tās kapitālu un likviditāti, kā paskaidrots 323. apsvērumā.

(335)

Pārstrukturēšanas plānā ir prognozēts, ka Banka turpinās koncentrēties uz savu vietējo tirgu. Tā jau ir pārdevusi savu meitasuzņēmumu Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā ir arī sākusi racionalizēt pārējos meitasuzņēmumus, nostiprināt aizdevumu parakstīšanas procesu un mazināt meitasuzņēmumu finansējuma deficītu. Tā plāno arī turpmāk racionalizēt savu tīklu saglabātajos meitasuzņēmumos, kā aprakstīts 130. apsvērumā.

(336)

Tāpēc kopējais ārvalstu aktīvu apjoms nākotnē samazināsies. Pārstrukturēšanas perioda beigās tie veidos […] daļu no Bankas kopējās bilances.

(337)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Banka būs pietiekami pārstrukturējusi šādus ārvalstu uzņēmumus un samazinājusi to lielumu, lai izvairītos no papildu kapitāla vajadzību rašanās un likviditātes deficīta nākotnē. Arī šā lēmuma 138. apsvērumā izklāstītās saistības atturēties no lielu kapitāla summu iepludināšanas Bankas starptautiskajos meitasuzņēmumos palīdz nodrošināt, ka ārvalstu meitasuzņēmumi neapdraud Bankas kapitāla vai likviditātes pozīciju.

(338)

Pamatscenārijs, kas aprakstīts 2.4. iedaļā, liecina, ka pārstrukturēšanas perioda beigās Banka spēs gūt peļņu, kas ļauj tai segt visas izmaksas un gūt atbilstošu kapitāla atdevi, ņemot vērā tās riska profilu. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka Bankas kapitāla pozīcija saglabāsies apmierinošā līmenī.

(339)

Visbeidzot, Komisija ņem vērā nelabvēlīgo scenāriju, kas aprakstīts Bankas pārstrukturēšanas plānā, kuru iesniegušas Grieķijas iestādes. Minētā scenārija pamatā ir vairāki ar HFSF saskaņoti pieņēmumi. Tajā ir ņemta vērā dziļāka un ilgāka ekonomikas lejupslīde, kā arī lielāka nekustamo īpašumu cenu deflācija. Pārstrukturēšanas plāns pierāda, ka Banka spēj izturēt saprātīgu spriedzi, jo pat nelabvēlīgā scenārija gadījumā Banka pēc pārstrukturēšanas perioda beigām saglabā rentabilitāti un ir pietiekami kapitalizēta.

(340)

Papildu kapitāla summa, kas piesaistīta 2014. gadā, proti, EUR 1 750 miljoni, ir pietiekama, lai pārstrukturēšanas periodā izturētu 2013. gada spriedzes testā noteikto pamatscenāriju un atmaksātu priekšrocību akcijas, ko Banka arī izdarīja 2014. gada maijā (114). […] Komisija atgādina, ka kapitāla vajadzību novērtējumā atbilstoši pamatscenārijam Grieķijas Banka jau ieviesa vairākas korekcijas, kā rezultātā palielinājās aplēstās kapitāla vajadzības salīdzinājumā ar kapitāla vajadzībām, ko Banka bija aplēsusi savā pamatscenārijā. Tāpēc Komisija uzskata, ka Grieķijas Banka kapitāla vajadzības atbilstoši pamatscenārijam ir aplēsusi, pieņemot, ka būs konkrēts spriedzes līmenis. Lai secinātu, ka Banka ir dzīvotspējīga, Komisija neprasa, lai Bankai jau iepriekš būtu pietiekams kapitāls to kapitāla vajadzību apmierināšanai, kuras Grieķijas Banka aplēsusi atbilstoši spriedzes scenārijam, jo aplēstais līmenis ir saistīts ar augstu spriedzes līmeni un 2014. gada marta kapitāla piesaiste liecina, ka Banka ir atguvusi piekļuvi kapitāla tirgiem.

(341)

Pozitīvi ir arī tas, ka Banka neveiks papildu ieguldījumus spekulatīvās kategorijas vērtspapīros, jo tas palīdzēs saglabāt tās kapitāla un likviditātes pozīcijas.

(342)

Tāpēc tiek secināts, ka jau īstenotā pārstrukturēšana apvienojumā ar ierosināto papildu pārstrukturēšanu ir pietiekama, lai atjaunotu Bankas ilgtermiņa dzīvotspēju.

(343)

Kā norādīts Pārstrukturēšanas paziņojuma 3. iedaļā, bankām un to akcionāriem jādod pēc iespējas lielāks ieguldījums banku pārstrukturēšanā, lai nodrošinātu, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam. Tādējādi bankām būtu jāizmanto pašu līdzekļi pārstrukturēšanas finansēšanai, piemēram, pārdodot aktīvus, bet akcionāriem pēc iespējas jāpārņem bankas zaudējumi.

(344)

Banka jau ir atsavinājusi mazus ārvalstu uzņēmumus (Amerikas Savienotajās Valstīs) un samazinājusi aizņemto līdzekļu īpatsvaru daļā no sava portfeļa, lai uzlabotu savu kapitāla pietiekamību un likviditātes pozīciju. Pārstrukturēšanās plānā ir paredzēts samazināt tās ārvalstu darbību īpatsvaru, kā aprakstīts 125.–129. apsvērumā. Ņemot vērā jau īstenoto īpatsvara samazināšanu un uzņēmumu atsavināšanu, pēc saistību īstenošanas, kas attiecas uz aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu un atsavināšanu, Banka būs būtiski samazinājusi savu ģeogrāfisko klātbūtni […]. Bankas starptautisko aktīvu racionalizācija arī būtiski samazinās iespējamo risku, ka atbalsts nākotnē atkal būs vajadzīgs. Tādējādi tā palīdz samazināt atbalsta summu līdz minimumam.

(345)

Lai ierobežotu savas kapitāla vajadzības, Banka neizmantos kapitālu savu ārvalstu meitasuzņēmumu atbalstīšanai vai paplašināšanai, kā aprakstīts 138. apsvērumā. Turklāt Grieķijas paustās saistības nodrošina, ka Banka neveiks dārgus iegādes darījumus.

(346)

Banka ir arī iesaistījusies plašā izmaksu samazināšanas programmā, kā norādīts 2.4.2. iedaļā. Tās izmaksas turpinās samazināties līdz 2017. gadam. Tās darbinieku skaits tiek samazināts, un algas tiek koriģētas uz leju. Grieķija ir arī uzņēmusies saistības ierobežot atalgojumu Bankas vadītājiem, […].

(347)

Bankas vēsturiskos akcionārus vājināja tiesību emisija, kas tika pabeigta 2009. gadā (115), un vēlāk arī HFSF rekapitalizācija (pasākums B4) un privātā kapitāla piesaiste 2013. gadā un 2014. gada martā. Piemēram, akciju daļa, kas piederēja Bankas akcionāriem, starp kuriem tolaik bija ieguldītāji, kas iepludināja naudu 2009. gadā, samazinājās no 100 % pirms 2013. gada pavasara rekapitalizācijas līdz tikai 2,3 % pēc minētās rekapitalizācijas. Turklāt Banka nav izmaksājusi dividendes skaidrā naudā kopš 2008. gada. Papildus minētajam sloga sadalījumam starp vēsturiskajiem akcionāriem Banka kopš krīzes sākuma 2008. gadā ir piesaistījusi ievērojamu privātā kapitāla summu, proti, EUR 807 miljonus 2009. gadā, EUR 1 444 miljonus 2013. gadā un EUR 1 750 miljonus 2014. gadā.

(348)

Bankas hibrīda un subordinēto parādzīmju turētāji ir snieguši ieguldījumu Bankas pārstrukturēšanas izmaksu segšanā. Banka ir veikusi vairākus saistību pārvaldības pasākumus, lai radītu kapitālu, kā aprakstīts 134. apsvērumā.

(349)

Neapmaksātajiem instrumentiem piemēro kupona aizliegumu, kas minēts 143. apsvērumā. Tāpēc Komisija uzskata, ka ir nodrošināts atbilstošs sloga sadalījums starp Bankas hibrīda un subordinēto parādzīmju turētājiem un ka šajā ziņā Pārstrukturēšanas paziņojuma prasības ir izpildītas.

(350)

Salīdzinājumā ar kopējo saņemto valsts rekapitalizācijas finansējumu pašu ieguldījums un sloga sadalījums, jo īpaši aktīvu pārdošanas un reģistrēto aizdevumu racionalizācijas veidā, ir daudz mazāks, nekā Komisija parasti uzskatītu par pietiekamu. Racionalizācija attiecas tikai uz ārvalstu darbībām, kas ir ierobežota daļa no Bankas vispārējām darbībām (116), un pārstrukturēšana neparedz iegrāmatoto aizdevumu un noguldījumu apjoma samazināšanu Grieķijā, kas – gluži pretēji – pēdējā gada laikā pēc iegādes darījumiem ir krasi palielinājies. Tomēr Komisija ņem vērā 7.6.1. iedaļā aplūkotos aspektus un jo īpaši to, ka saņemtais atbalsts daļēji atbilst atbrīvojumam, kas noteikts 2011. gada Paziņojuma par termiņa pagarinājumu 14. punktā, saskaņā ar kuru Komisija var pieņemt mazāku pašu ieguldījumu un sloga sadalījumu. Komisija arī pozitīvi atzīmē to, ka Banka piesaistīja tirgū EUR 1 444 miljonus 2013. gada maijā un EUR 1 750 miljonus 2014. gada martā, […]. Turklāt 2014. gada martā kapitāls tika piesaistīts par tādu cenu par akciju, kas vienāda ar cenu par akciju, par kādu HFSF parakstījās 2013. gada pavasara rekapitalizācijas ietvaros (pasākums B4). Tādējādi augstā emisijas cena ierobežoja HFSF vājināšanos. Banka arī atmaksāja priekšrocību akcijas (pasākums A). Ņemot vērā visus šos aspektus, var uzskatīt, ka pārstrukturēšanas plānā ir paredzēti pietiekami pašu ieguldījuma un sloga sadales pasākumi, lai ierobežotu atbalstu līdz nepieciešamajam minimumam.

(351)

Pārstrukturēšanas paziņojumā noteikts, ka pārstrukturēšanas plānā jābūt ierosinātiem pasākumiem konkurences izkropļojumu ierobežošanai un konkurētspējīgas banku nozares nodrošināšanai. Turklāt šādiem pasākumiem jābūt vērstiem arī uz bezrūpīgas rīcības riska jautājumiem un jānodrošina, ka valsts atbalsts netiek izmantots pretkonkurences darbību finansēšanai.

(352)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 31. punktā noteikts, ka, vērtējot atbalsta summu un no tā izrietošo konkurences kropļojumu, Komisijai jāņem vērā saņemtā valsts atbalsta summa gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē, kā arī sloga sadalījums un finanšu iestādes stāvoklis tirgū pēc pārstrukturēšanas. Šajā ziņā Komisija atgādina, ka Banka ir saņēmusi no valsts kapitāla atbalstu, kas vienāds ar 23,7 % no Bankas RSA (117). Turklāt Banka 2010. gadā ieguva likviditātes garantijas EUR 9,9 miljardu vērtībā un valsts obligāciju aizņēmumus par summu EUR 1,3 miljardi, kas kopā ir gandrīz 25 % no Bankas bilances vērtības. Tāpat Banka arī saņēma valsts garantēto ĀLP. Tāpēc, ņemot vērā lielo atbalsta summu, ir nepieciešami pasākumi iespējamo konkurences izkropļojumu ierobežošanai. Turklāt Bankas tirgus daļa Grieķijā ir liela. ATE Transferred Activities, Geniki, MBG un Cypriot Transferred Activities iegāde palielināja Bankas tirgus daļas. Pēc minēto banku iegādes Bankas noguldījumu tirgus daļa Grieķijā 2013. gada beigās bija 29 %, savukārt tās mājokļa hipotēku, patēriņa aizdevumu un korporatīvo aizdevumu tirgu daļas bija attiecīgi 25 %, 22 % un 35 % (salīdzinājumā ar attiecīgi 10 %, 8 %, 8 % un 14 % 2011. gadā) (118).

(353)

Komisija atgādina, ka Bankas grūtības lielā mērā izraisīja ārēji triecieni, piemēram, Grieķijas valsts parāda krīze un ieilgusī ekonomikas lejupslīde, kas grāva Grieķijas ekonomiku kopš 2008. gada, kā tas jau minēts Lēmuma par procedūras sākšanu attiecībā uz Piraeus 74. apsvērumā. Tāpēc nav tik lielas vajadzības pievērsties bezrūpīgas rīcības riska jautājumiem. Kā apspriests šā lēmuma 7.6.1. iedaļā, atbalsta pasākumu kropļojošā ietekme ir mazāka, ņemot vērā minētos faktorus, tāpat kā mazāka ir arī vajadzība pēc konkurences izkropļojumu ierobežošanas pasākumiem. Minēto iemeslu dēļ Komisija izņēmuma kārtā var pieņemt, ka, neraugoties uz lielo atbalsta summu un lielajām tirgus daļām, pārstrukturēšanas plānā nav paredzēta bilances un aizdevumu racionalizācija Grieķijā. Tomēr būtu problemātiski, ja banka, kas vienīgā starp četrām lielākajām Grieķijas bankām saņem vislielāko atbalstu un kas ir visvairāk augusi, pēdējos gados pārņemot citus uzņēmumus, pārstrukturēšanas periodā turpinātu augt straujāk nekā tirgus, iespējams, izstumjot bankas, kas saņem mazāku atbalstu. Tāpēc Komisija atzinīgi vērtē saistības nodrošināt, ka Bankas izaugsme nebūs straujāka par tirgus izaugsmi.

(354)

Tomēr Komisija ņem vērā, ka valsts veiktās rekapitalizācijas ir ļāvušas Bankai turpināt tās darbības ārvalstu tirgos.

(355)

Komisija norāda, ka papildus jau īstenotajai aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanai un pārstrukturēšanai Banka turpinās pārstrukturēt savus ārvalstu aktīvus un samazināt to īpatsvaru līdz 2018. gada 30. jūnijam (119). Turklāt Banka uzņēmās saistības neizmantot atbalstu minēto darbību izaugsmes finansēšanai. Tāpēc atbalsts netiks izmantots, lai kropļotu konkurenci minētajos ārvalstu tirgos.

(356)

Grieķija ir arī uzņēmusies saistības nodrošināt, ka Banka neveiks dārgus pārņemšanas darījumus, nodrošinot, ka Banka neizmantos saņemto valsts atbalstu jaunu uzņēmumu iegādei. Minētais aizliegums palīdz nodrošināt, ka atbalsts tiek izmantots tikai, lai atbalstītu Grieķijas banku darbību dzīvotspējas atjaunošanu, nevis, piemēram, lai palielinātu izaugsmi ārvalstu tirgos.

(357)

Saistības samazināt procentus, kas tiek maksāti par noguldījumiem Grieķijā un kas tagad ir pārmērīgi lieli, arī nodrošina to, ka atbalsts netiks izmantots, lai finansētu neilgtspējīgas noguldījumu pieņemšanas stratēģijas, kas kropļo konkurenci Grieķijas tirgū. Līdzīgi arī saistības īstenot stingras pamatnostādnes attiecībā uz likmju noteikšanu jauniem aizdevumiem, pamatojoties uz pienācīgu kredītriska novērtējumu, neļaus Bankai kropļot konkurenci Grieķijas tirgū ar neatbilstošām klientiem piešķirto aizdevumu likmju noteikšanas stratēģijām.

(358)

Ņemot vērā 7.6.1. iedaļā aprakstīto īpašo situāciju un pārstrukturēšanas plānā paredzētos pasākumus, Komisija uzskata, ka pastāv pietiekami aizsardzības pasākumi konkurences izkropļojumu ierobežošanai.

(359)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 5. iedaļu jāsniedz regulāri ziņojumi, lai Komisija varētu pārliecināties par pārstrukturēšanas plāna pienācīgu īstenošanu. Kā noteikts Grieķijas paustajās saistībās (120), Grieķija nodrošinās, ka līdz pārstrukturēšanas perioda beigām, proti, 2018. gada 31. decembrim, pārraudzības pilnvarnieks, ko iecēlusi Banka ar Komisijas apstiprinājumu, uzraudzīs, kā tiek izpildītas saistības, ko Grieķija uzņēmās attiecībā uz darbību pārstrukturēšanu Grieķijā un ārvalstīs un korporatīvo pārvaldību un komercdarbību. Tādējādi Komisija secina, ka tiek nodrošināta pārstrukturēšanas plāna īstenošanas pienācīga uzraudzība.

(360)

Komisija konstatē, ka pārstrukturēšanas plāns, to vērtējot apvienojumā ar šā lēmuma pielikumā izklāstītajām saistībām, nodrošina Bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, ir atbilstošs attiecībā uz sloga sadalījumu un pašu ieguldījumu, ir piemērots, lai kompensētu konkurenci kropļojošo ietekmi, ko rada šajā lēmumā izvērtētie atbalsta pasākumi, un ir samērīgs. Komisijai iesniegtais pārstrukturēšanas plāns un saistības atbilst Pārstrukturēšanas paziņojuma kritērijiem.

(361)

Komisija pauž nožēlu, ka Grieķija ir nelikumīgi īstenojusi atbalsta pasākumus B2, B3 un B4, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu, jo tie tika īstenoti pirms to oficiālās paziņošanas. Tomēr minētos pasākumus, kā arī pārējos šajā lēmumā analizētos pasākumus var uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu,