KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/450

(2015. gada 16. marts),

ar ko nosaka testēšanas prasības dalībvalstīm, kuras integrējas otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmā (SIS II) vai būtiski maina savas tieši saistītās valsts sistēmas

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 1612)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (1) un jo īpaši tās 8. panta 4. punktu, 9. panta 1. punktu, 20. panta 3. punktu, 22. panta a) punktu, 36. panta 4. punktu un 37. panta 7. punktu, un

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (2) un jo īpaši tā 8. panta 4. punktu, 9. panta 1. punktu, 20. panta 4. punktu, 22. panta a) punktu, 51. panta 4. punktu un 52. panta 7. punktu,

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

tā kā:

(1)

Šengenas informācijas sistēma tika izveidota saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem Konvencijā (1990. gada 19. jūnijs), ar kuru īsteno Šengenas Nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (3). Minētā sistēma bija svarīgs instruments Savienības tiesiskajā regulējumā integrēto Šengenas acquis noteikumu piemērošanai.

(2)

Šengenas informācijas sistēma 2013. gada 9. aprīlī tika aizstāta ar otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II), kad kļuva piemērojama Regula (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmums 2007/533/TI. Tāpat kā iepriekšējā sistēma SIS II ir būtisks kompensācijas pasākums pēc kontroles atcelšanas pie iekšējām robežām, bez tam tā būtiski sekmē augsta līmeņa drošības saglabāšanu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

(3)	SIS II tehnisko arhitektūru veido centrālā sistēma (centrālā SIS II), valstu sistēmas un komunikācijas infrastruktūra starp centrālo SIS II un valstu sistēmām.

(4)	Testus bija un joprojām ir nepieciešams veikt, lai izvērtētu, vai SIS II darbojas atbilstīgi tehniskajām un funkcionālajām prasībām, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI.

(5)

SIS II tehniskās izstrādes galvenajiem testēšanas posmiem piemērojamās testēšanas prasības tika noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 189/2008 (4) un Padomes Lēmumā 2008/173/TI (5), kā arī Padomes Regulā (EK) Nr. 1104/2008 (6) un Padomes Lēmumā 2008/839/TI (7). Minētajos tiesību aktos ir noteiktas pamatprasības un SIS II centrālās sistēmas testu organizēšana, SIS II valstu sistēmas, to savstarpējā mijiedarbība, kā arī testi, kas attiecas uz komunikācijas infrastruktūru. Tā kā minētie tiesību akti attiecās uz SIS II tehnisko izstrādi, tie zaudēja juridisko spēku, kad 2013. gada 9. aprīlī darbību sāka SIS II. Regulas (EK) Nr. 1104/2008 un Lēmuma 2008/839/TI darbības termiņš beidzās 2013. gada 8. maijā, un tie tika atcelti attiecīgi ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1273/2012 (8) un Padomes Regulu (ES) Nr. 1272/2012 (9). Regulu (EK) Nr. 189/2008 un Lēmumu 2008/173/TI atcelt tika ierosināts 2014. gadā (10).

(6)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 189/2008, Lēmumu 2008/173/TI, Regulu (EK) Nr. 1104/2008 un Lēmumu 2008/839/TI dalībvalstīm, kas no SIS 1+ migrējušas uz SIS II, obligāti jāveic komunikācijas infrastruktūras, valstu atbilstības un visaptverošie testi, kā arī papildinformācijas apmaiņas tests. Visaptverošo testu nesāk, pirms nav sekmīgi pabeigti centrālās SIS II, valstu atbilstības un komunikācijas infrastruktūras testi. Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI piemēro tikai tad, kad Komisija ir paziņojusi par visaptverošā testa sekmīgu pabeigšanu.

(7)

Ņemot vērā Savienības paplašināšanos un jo īpaši brīvības, drošības un tiesiskuma telpas paplašināšanos, nepieciešams noteikt testus, kas demonstrē dalībvalsts tehnisko gatavību integrēties SIS II. Lai stiprinātu juridisko noteiktību, nepieciešams noteikt testēšanas prasības. Šiem testiem būtu jāpierāda, ka dalībvalsts spēj apmainīties ar papildinformāciju, ka tās valsts sistēma pilnībā atbilst centrālajai SIS II, tā spēj ievadīt, atjaunināt, dzēst un meklēt datus, tā spēj augšupielādēt fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus nepieciešamajā kvalitātē un spēj apstrādāt datus par ļaunprātīgi izmantotu identitāti.

(8)

Tāpat arī dalībvalstīm, kas savās SIS II valsts sistēmās (N.SIS II) vai SIRENE piemērošanā plāno ieviest būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar to, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI, būtu jāveic pārvaldības iestādes noteiktā testēšana, lai pierādītu pilnīgu atbilstību centrālajai SIS II vai apliecinātu spēju apmainīties ar papildinformāciju. Ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI apvienojumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (11) Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā tika pilnvarota būt par pārvaldības iestādi.

(9)	Ņemot vērā principu, ka uz visām dalībvalstīm būtu jāattiecina vienādas tehniskās prasības, dalībvalstīm, kas paredz integrēties SIS II, ir lietderīgi piemērot tādus pašus testēšanas posmus, kādi bija jāiziet dalībvalstīm, kas migrēja no SIS1+ uz SIS II.

(10)	Tāpat arī ir lietderīgi izmantot SIS II izstrādes laikā gūto pieredzi un pievienot testus, kas nebija paredzēti nevienā no tiesību aktiem, bet kurus pievienoja dalībvalstis, kuras darbojas Padomes darba sagatavošanas struktūrās, jo īpaši testu par apmaiņu ar SIRENE veidlapām.

(11)	Šie testi ar dalībvalstu atbalstu būtu jāorganizē, jānosaka un jāizpilda pārvaldības iestādei.

(12)

Tā kā Regula (EK) Nr. 1987/2006 pilnveido Šengenas acquis, saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija ar 2007. gada 15. jūnija vēstuli paziņoja par šā acquis transponēšanu valsts tiesību aktos. Dānija piedalās Lēmuma 2007/533/TI īstenošanā. Tādēļ tai ir pienākums īstenot šo lēmumu.

(13)

Apvienotā Karaliste piedalās šā lēmuma īstenošanā, ciktāl tas neattiecas uz apmaiņu ar papildinformāciju saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 24. un 25. pantu, saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (12).

(14)

Īrija piedalās šā lēmuma īstenošanā, ciktāl tas neattiecas uz apmaiņu ar papildinformāciju saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 24. un 25. pantu, saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK (13).

(15)	Attiecībā uz Kipru šis lēmums ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(16)	Attiecībā uz Horvātiju šis lēmums ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2012. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.

(17)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (14), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (15).

(18)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (16), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2004/860/EK (17) 4. panta 1. punktu.

(19)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (18), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (19) 3. pantu.

(20)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 51. pantu un Lēmuma 2007/533/TI 67. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

(1) Pirms tikt integrētām otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmā (SIS II), dalībvalstis veic šā lēmuma pielikumā paredzētos testus un testēšanas procedūras.

(2) Dalībvalstis, kas savu N.SIS II vai SIRENE piemērošanā plāno ieviest būtiskas izmaiņas, lūdz pārvaldības iestādei noteikt, kuri no šā lēmuma pielikumā minētajiem testiem ir jāveic, un tās īsteno šā lēmuma pielikumā aprakstīto testēšanas procedūru. Attiecīgās dalībvalstis minētās izmaiņas neievieš, pirms attiecīgie testi nav sekmīgi īstenoti.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 16. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Dimitris AVRAMOPOULOS

(1) OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

(2) OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

(3) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(4) Padomes Regula (EK) Nr. 189/2008 (2008. gada 18. februāris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas Sistēmas (SIS II) testiem (OV L 57, 1.3.2008., 1. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2008/173/TI (2008. gada 18. februāris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas Sistēmas (SIS II) testiem (OV L 57, 1.3.2008., 14. lpp.).

(6) Padomes Regula (EK) Nr. 1104/2008 (2008. gada 24. oktobris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.).

(7) Padomes Lēmums 2008/839/TI (2008. gada 24. oktobris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.).

(8) Padomes Regula (ES) Nr. 1273/2012 (2012. gada 20. decembris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (OV L 359, 29.12.2012., 32. lpp.).

(9) Padomes Regula (ES) Nr. 1272/2012 (2012. gada 20. decembris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (OV L 359, 29.12.2012., 21. lpp.).

(10) COM(2014) 713 final un COM(2014) 714 final.

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1077/2011 (2011. gada 25. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.).

(12) Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(13) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(14) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(15) Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(16) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(17) Padomes Lēmums 2004/860/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.).

(18) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(19) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

PIELIKUMS

“ SIS II TESTI

1. MĒRĶI

Turpmāk uzskaitīto testu mērķis ir pierādīt, ka valstu sistēma (N.SIS II), komunikācijas infrastruktūra un mijiedarbība starp centrālo SIS II (C.SIS II) un N.SIS II darbojas atbilstoši Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI noteiktajām tehniskajām un funkciju prasībām.

Turklāt minētajiem SIS II testiem jāpierāda, ka N.SIS II, komunikāciju infrastruktūra un mijiedarbība starp C.SIS II un N.SIS II var darboties atbilstoši Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI noteiktajām nefunkciju prasībām, piemēram, attiecībā uz robustumu, pieejamību un veiktspēju.

2. SIS II TESTU NORISE, SĪKI IZKLĀSTĪTA DARBĪBAS JOMA UN ORGANIZĀCIJA

Testu secība, to mērķis, darbības joma (atkarībā no valsts) un organizācija ir izklāstīta turpmāk tekstā.

2.1. Testēšanas pirmajā posmā veic savienojamības testus, lai testētu SIS II komunikācijas infrastruktūras savienojamību un noturību.

2.2. Testēšanas otrajā posmā veic valstu atbilstības testus, lai testētu N.SIS II atbilstību specifikācijām, kas aprakstītas saskarnes kontroldokumenta (ICD) atsauces versijā.

2.3. Testēšanas trešajā posmā veic vietējo valstu saskarņu (LNI)/rezerves vietējo valstu saskarņu (BLNI) testus, lai testētu SIS II komunikācijas infrastruktūras savienojamību un noturību nolūkā pārbaudīt, vai N.SIS, kas atrodas ārpus LNI un BLNI – ja dalībvalstij ir BLNI –, darbojas pareizi un ir [pietiekami] noturīga.

2.4. Testēšanas ceturtajā posmā veic vispārējos testus, lai testētu, vai N.SIS II darbojas pareizi attiecībā pret spēkā esošajām ICD specifikācijām līdzīgos apstākļos, un iesaistot citas valstis, kas ir savienotas ar SIS II ikdienas darbā. Tiem ir divi atsevišķi posmi.

2.4.1. Dalībvalstu testi

Šajā testēšanas posmā visām dalībvalstīm, kuras ir savienotas ar SIS II, jau ir jāpierāda savas spējas apstrādāt ziņojumus no dalībvalsts, kas pievienojas SIS II. Datu plūsmu no valsts, kas pieslēdzas, var radīt, izmantojot simulatorus.

2.4.2. Visaptverošie testi

Šajā posmā testējamā sistēma (SUT) tiks pakļauta datu plūsmai (nominālai, lielai un visintensīvākajai datu plūsmai), kādu var gaidīt parastos darbības apstākļos. Dalībvalstis (izņemot SUT) aizstāj ar simulatoriem. Šā posma mērķis ir nodrošināt, ka SUT var saņemt un apstrādāt visus ienākošos ziņojumus un veikt parastās darbības, tostarp noturības testēšanu.

2.5. Piektajā testēšanas posmā veic ITSM testus, lai testētu IT pakalpojumu pārvaldības, tostarp darbības un komunikācijas procedūru, organizēšanu, izmantojot tādas komunikācijas sistēmas kā SIS II, SPoC mail, eOPM un SM7.

2.6. Tetstēšanas sestajā posmā veic SIRENE savienojamības testus, lai testētu SIRENE pasta infrastruktūras savienojamību un noturību un pārbaudītu pastkastīšu pamatdarbību, simulējot datu pamatplūsmu.

2.7. Testēšanas septītajā posmā veic SIRENE funkciju testus, lai testētu valstu SIRENE tehnisko risinājumu darbību un apmaiņu ar informāciju starp SIRENE birojiem, izmantojot veidlapas, kas nosūtītas ar SIRENE pasta infrastruktūras starpniecību atbilstoši Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2015/219 (1) noteiktajām SIRENE rokasgrāmatas specifikācijām, kā arī testētu atbilstošo brīdinājumu SIS II ievadīšanu, labošanu, apzīmēšanu ar karodziņu un dzēšanu un būtiskas papildinformācijas pievienošanu SIS II brīdinājumiem vai izņemšanu no tiem.

Cita veida testus var paredzēt atkarībā no tiesiskā regulējuma, kas attiecas uz konkrēto dalībvalsti, kura plāno integrēties SIS II.

2.8. Testu koordinācija

Kā pārvaldības iestāde Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) koordinē visus testus; eu-LISA izstrādā testu specifikācijas, testu grafiku un testu galīgo rezultātu. Turklāt tā nosaka, iedala kategorijās un apraksta visas problēmas, ko tā atklāj, un ierosina iespējamos risinājumus.

Dalībvalstis kopumā palīdz eu-LISA visu uzdevumu veikšanā saistībā ar testu izpildi.

2.9. Testu dokumentācija

eu-LISA nosaka sīki izstrādātas testu specifikācijas. Tā iesaistītajām dalībvalstīm dara pieejamu testu specifikāciju projektu un galīgo redakciju.

2.10. Testu veikšana

eu-LISA testus veic kopā ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas, pamatojoties uz testu specifikācijām un saskaņā ar grafiku, par kuru ar dalībvalstu ekspertiem ir panākta kopīga vienošanās, un pierāda, ka ir sasniegti testu specifikācijās paredzētie gaidāmie testu rezultāti. eu-LISA nodrošina C.SIS II testu vidi testu, tostarp SIRENE funkciju testu, veikšanai, kurā var veikt SIRENE funkciju testus un atbilstošus brīdinājumu labojumus.

2.11. Testu akceptēšana

Dalībvalsts testu var novērtēt ar “izturēts”, “izturēts ar piezīmi”, “neskaidrs”, “nav izturēts” vai “tests nav veikts/nepiemēro”.

“Izturēts”:

i)	faktiskie rezultāti atbilst “gaidāmā rezultāta” aprakstam;

ii)	visi testa nosacījumi un testa plāns ir tikuši ievēroti;

iii)	nav neviena neskaidra kritērija.

b)	“Izturēts ar piezīmi”: a) punktā uzskaitītie nosacījumi ir izpildīti, taču dažu nosacījumu un/vai pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ testa laikā tika iegūts neparedzēts rezultāts vai radās negaidīts notikums, kas nozīmēja, ka tests ir izturēts ar piezīmi.

c)	“Neskaidrs”: testa laikā radušies negaidīti notikumi neatkarīgi no SUT.

d)	“Nav izturēts”: viens no testa izturēšanas kritērijiem nav izpildīts.

e)	“Tests nav veikts/nepiemēro”.

eu-LISA ziņo par SIS II testu rezultātiem. Tā nosaka, iedala kategorijās un apraksta visas atklātās problēmas un ierosina iespējamos risinājumus. Dalībvalsts eksperti sniedz visu informāciju, kas testu koordinācijas grupai nepieciešama tās uzdevumu veikšanai.

Ja testu dokumentācijā testi ir sadalīti atsevišķos posmos, eu-LISA pirms katra posma sākšanas informē attiecīgo dalībvalsti par iepriekšējā posma rezultātiem.

Testu akceptēšana ir balstīta uz ziņojumiem, kuros ietverta testu rezultātu sīka analīze un secinājumi attiecībā uz dalībvalstu valsts sistēmas (N.SIS II vai SIRENE lietojumprogramma) validāciju. Ja dalībvalsts, kurā veic testēšanu, vai eu-LISA uzskata, ka testus nav bijis iespējams sekmīgi pabeigt, tas jāatzīmē ziņojumā. eu-LISA sniedz atzinumu par SIS II testu sekmīgu pabeigšanu, ņemot vērā dalībvalstu ekspertu paustos viedokļus, un eu-LISA testa rezultāts kopā ar savu atzinumu iesniedz SISVIS komitejas attiecīgajām struktūrām galīgajai akceptēšanai.

3. SASKARNES KONTROLDOKUMENTS (ICD) UN DETALIZĒTAS TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS (DTS) TESTĒŠANAI

N.SIS II ikvienā valstī, kas tiek integrēta SIS II, tiek testēta atbilstīgi jaunākajām specifikācijām.

eu-LISA sagatavotajās detalizētajās tehniskajās specifikācijās (DTS) nosaka C.SIS II funkciju un nefunkciju specifikācijas.

eu-LISA sagatavotajā ICD tiek noteikta saskarne starp centrālo C.SIS II un N.SIS II. Tajā ir ietvertas tehniskās specifikācijas sakariem starp sistēmām attiecībā uz nosūtītajām datu vienībām un ziņojumiem, izmantotajiem protokoliem, kā arī darbību laiku un secību.

ICD un DTS ietvertās specifikācijas nosaka uz konkrētu laikposmu, un abu sistēmu atjaunināšanas termiņus nosaka turpmāko versiju plānā, kurā nosaka atsauces versiju konkrētajam testēšanas posmam. Par testa pasākumu laikā konstatētajām problēmām paziņo, tās analizē un novērš saskaņā ar izstrādātām ekspluatācijas procedūrām, ņemot vērā tās dalībvalsts ekspertu atzinumu, kurā notiek testēšana.

4. STARPPOSMA UN BEIGU ZIŅOJUMS PAR TESTU POSMU REZULTĀTIEM

eu-LISA regulāri sagatavo ziņojumus par testu statusu. Ziņojumos norāda, kurš testa posms patlaban tiek īstenots un vai attiecīgā dalībvalsts kādu no posmiem ir pabeigusi, sākusi vai vēl nav sākusi. Ja novērojumi liecina, ka testu grafikam paredzamas kādas sekas, šīs sekas, kā arī to iemesli, būtu jāreģistrē.

Katra testa posma noslēgumā eu-LISA sagatavo ziņojumu par rezultātiem, visām konstatētajām problēmām un iespējamajiem risinājumiem. Gadījumos, kad dalībvalsts, kurā notiek testēšana, vai eu-LISA uzskata, ka testus nav bijis iespējams sekmīgi pabeigt, tā šo faktu, minot iemeslus, atzīmē atsevišķā paziņojumā.”

(1) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/219 (2015. gada 29. janvāris), ar ko aizstāj pielikumu Īstenošanas lēmumam 2013/115/ES par SIRENE rokasgrāmatu un citiem īstenošanas pasākumiem otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmai (SIS II) (OV L 44, 18.2.2015., 75. lpp.).