19.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 365/97


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1358/2014

(2014. gada 18. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 attiecībā uz bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku izcelsmi, akvakultūras dzīvnieku turēšanas praksi, bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku barību un produktiem un vielām, kuras atļauts izmantot bioloģiskajā akvakultūrā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu, 15. panta 2. punktu un 16. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 834/2007 ir noteiktas jūras aļģu un akvakultūras dzīvnieku bioloģiskās ražošanas pamatprasības. Sīki izstrādāti noteikumi par minēto prasību īstenošanu ir paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 889/2008 (2).

(2)

Laikposmā no 2012. gada novembra līdz 2013. gada aprīlim dažas dalībvalstis lūdza pārskatīt noteikumus par produktiem, vielām, barības avotiem un paņēmieniem, ko atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā akvakultūras jomā. Minētie lūgumi ir izvērtēti ekspertu grupā tehnisku padomu sniegšanai par bioloģisko ražošanu (EGTOP), kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/427/EK (3). Ņemot vērā EGTOP atzinumu, Komisija saskata vajadzību atjaunināt un konsolidēt spēkā esošos noteikumus par jūras aļģu un akvakultūras dzīvnieku bioloģiskās ražošanas prasību īstenošanu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, ja nav pieejami tādi jauni dzīvnieki, kuru izcelsme ir bioloģiski vaislinieki un bioloģiskas saimniecības, saskaņā ar īpašiem nosacījumiem saimniecībā drīkst ievest ārpus bioloģiskām saimniecībām audzētus dzīvniekus. Regulā (EK) Nr. 889/2008 ir noteikti konkrēti ierobežojumi attiecībā uz savvaļā notvertiem akvakultūras dzīvniekiem, tai skaitā par akvakultūras dzīvnieku mazuļu vākšanu savvaļā. Dažas tradicionālās ekstensīvas zivaudzēšanas prakses mitrājos, piemēram, iesāļūdens tilpēs, plūdmaiņu apgabalos un piekrastes lagūnās, ko no jūras atdala sanesu zemes strēle vai sēklis, pastāv jau gadsimtiem ilgi un ir vērtīgas kultūras mantojuma, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un vietējo kopienu saimniecisko perspektīvu ziņā. Noteiktos apstākļos šīs prakses neietekmē attiecīgo sugu krājumu stāvokli.

(4)

Tāpēc tirgus izmēra akvakultūras dzīvnieku ražošanai paredzētu mazuļu ievākšana savvaļā, ja to veic atbilstoši šīm tradicionālajām akvakultūras praksēm, tiek uzskatīta par saskanīgu ar bioloģiskās akvakultūras ražošanas mērķiem, kritērijiem un principiem ar nosacījumu, ka attiecīgo sugu ilgtspējīgas izmantošanas labad ir ieviesti pārvaldības pasākumi, kurus apstiprinājusi kompetentā iestāde, kas atbild par attiecīgo zivju krājumu pārvaldību, un ka ielaiduma atjaunošana ir saskaņā ar šiem pasākumiem, un ka zivis baro tikai ar tādu barību, kas ir dabīgi pieejama konkrētajā vidē.

(5)

EGTOP pauda bažas, ka barība no patlaban atļautajiem avotiem un piedevas, kuras atļauts izmantot bioloģiskajā akvakultūrā, nepietiekamā mērā apmierina plēsīgo zivju sugu uztura vajadzības. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 15. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktu dzīvnieki jāēdina ar barību, kas atbilst dzīvnieku ēdināšanas prasībām dažādās dzīvnieku attīstības stadijās. Tāpēc plēsīgo bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku barošanā par barības avotu būtu jāatļauj izmantot nesadalītas zivis. Tomēr tas nedrīkstētu radīt papildu noslodzi apdraudētajiem vai pārzvejotajiem krājumiem. Tāpēc plēsīgo bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku barošanā par barības avotu būtu jāizmanto tikai tādi zvejas produkti, kurus trešā persona sertificējusi kā iegūtus ilgtspējīgā veidā. Šajā sakarībā ir svarīgi, lai izmantotā ilgtspējas sertificēšanas shēma būtu uzticama un nostiprinātu patērētājos pārliecību par bioloģiskās akvakultūras produkta vispārējo ilgtspējīgumu. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāprecizē, kuras sertifikācijas shēmas tās uzskata par tādām, kas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (4) noteiktos ilgtspējīgas zivsaimniecības principus, atbilstoši pierāda to zvejniecības produktu ilgtspējīgumu, kurus izmanto kā barību bioloģiskajā akvakultūrā. Novērtējot sertifikācijas shēmu piemērotību, var atsaukties uz FAO 2009. gada vadlīnijām par jūras zvejniecībās iegūtu zivju un zvejas produktu ekomarķēšanu (5).

(6)

EGTOP uzsvēra arī vajadzību gādāt par pietiekamu histidīna saturu lašveidīgo zivju barībā, lai attiecībā uz šīm sugām nodrošinātu augstu dzīvnieku veselības un labturības līmeni. Tā kā jūras izejvielās histidīna saturs ievērojami atšķiras atkarībā no sugas un sezonas, kā arī no audzēšanas, apstrādes un uzglabāšanas apstākļiem, būtu jāatļauj fermentējot iegūta histidīna izmantošana, šādi nodrošinot lašveidīgo zivju uztura vajadzību apmierināšanu.

(7)

Zivju miltu maksimālais īpatsvars, kas patlaban atļauts garneļu barībā, nav pietiekams, lai apmierinātu garneļu uztura vajadzības, un tāpēc tas būtu jāpalielina. Saskaņā ar EGTOP ziņojuma ieteikumiem turklāt būtu jāatļauj kā piebarojumu izmantot holesterīnu, ja tas ir nepieciešams, lai pienācīgi apmierinātu dzīvnieku uztura vajadzības. Šādam mērķim būtu jāizmanto bioloģiski ražots holesterīns, ja tāds ir pieejams. Ja bioloģiski ražots holesterīns nav pieejams, drīkst izmantot no vilnas, gliemjiem un vēžveidīgajiem vai citiem avotiem iegūtu holesterīnu.

(8)

Atbrīvojums, kas paredzēts 25.k panta 2. punktā, zaudē spēku 2014. gada 31. decembrī; minētais punkts tāpēc būtu jāsvītro.

(9)

Lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 834/2007 15. panta 1. punkta a) apakšpunktam saistībā ar tādu jaunu dzīvnieku audzēšanu, kuru izcelsme ir bioloģiskie vaislinieki un bioloģiskās saimniecības, tiek uzskatīts par vajadzīgu – turklāt tas ir saskaņā ar EGTOP ziņojumu – paredzēt īpašus noteikumus par planktona izmantošanu bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu barībā. Planktons ir nepieciešams mazuļu audzēšanai, un to neiegūst bioloģiskajā ražošanā.

(10)

Turklāt EGTOP ieteica atjaunināt to vielu sarakstu, kuras bioloģiskajā akvakultūrā atļauts izmantot kā tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus, un īpaši izskatīt iespēju izmantot dažas patlaban atļautās vielas arī dzīvnieku klātbūtnē. Būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 889/2008 VII pielikums.

(11)

Būtu precīzāk jādefinē Regulas (EK) Nr. 889/2008 XIIIa pielikuma darbības joma, kā noteikts 25.f panta 2. punktā, un jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku turēšanas praksi.

(12)

Būtu jāpalielina maksimālais atļautais ielaiduma blīvums Arktikas palijai, tādējādi labāk apmierinot šīs sugas vajadzības. Maksimālais ielaiduma blīvums būtu jānosaka arī vēžiem. Būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 889/2008 XIIIa pielikums.

(13)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 889/2008.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas regulatīvās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 889/2008 groza šādi:

1)

regulas 25.e panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Tirgus izmēra akvakultūras dzīvnieku ražošanai paredzētu akvakultūras dzīvnieku mazuļu ievākšana savvaļā ir atļauta tikai šādos gadījumos:

a)

ja, piepildot dīķus, akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmas un iežogojumus, tajos dabīgā veidā iepeld zivju vai vēžveidīgo kāpuri un mazuļi;

b)

kad ievāc Eiropas zuša mazuļus, ja konkrētajā vietā ir spēkā apstiprināts zušu pārvaldības plāns un zušu mākslīga pavairošana joprojām ir neatrisināta problēma;

c)

izņemot Eiropas zuti – ja savvaļas zivju mazuļus ievāc, lai tirgus izmēra akvakultūras dzīvniekus ražotu tradicionālās ekstensīvās akvakultūras saimniecībās, kuras atrodas mitrājos, piemēram, iesāļūdens tilpēs, plūdmaiņu apgabalos un piekrastes lagūnās, ko no jūras atdala ūdens sanesta zemes strēle vai arī sēklis, ar nosacījumu, ka:

i)

ielaiduma atjaunošana ir saskaņā ar pārvaldības pasākumiem, kurus apstiprinājušas par attiecīgo zivju krājumu pārvaldību atbildīgās iestādes un kuru mērķis ir nodrošināt attiecīgās sugas izmantošanas ilgtspējību; un

ii)

zivis baro tikai ar tādu barību, kas ir dabīgi pieejama konkrētajā vidē.”

;

2)

regulas 25.f panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ielaiduma blīvums un turēšanas prakse dažādām sugām un sugu grupām ir noteikta XIIIa pielikumā. Lai novērtētu ielaiduma blīvuma un turēšanas prakses ietekmi uz audzēto zivju labturību, uzrauga zivju stāvokli (piemēram, spuru bojājumus, citus savainojumus, augšanas ātrumu, uzvedības izpausmes un kopējo veselības stāvokli) un ūdens kvalitāti.”

;

3)

regulas 25.k panta 1. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e)

barības produkti iegūti no nesadalītām zivīm, kas nozvejotas zvejniecībās, kuru ilgtspējība sertificēta saskaņā ar shēmu, kuru kompetentā iestāde atzinusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (6) noteiktajiem principiem.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).”"

;

4)

svītro 25.k panta 2. punktu;

5)

regulas 25.k pantam pievieno šādu punktu:

“5.   Ja 1. punktā uzskaitītajos barības avotos histidīna saturs nav pietiekams lašveidīgo zivju uztura vajadzību apmierināšanai un kataraktas profilaksei, šo zivju barības devā drīkst iekļaut fermentējot iegūtu histidīnu.”

;

6)

regulas 25.l panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja saskaņā ar 2. punktu papildus dabīgajai barībai izmanto piebarojumu:

a)

XIIIa pielikuma 9. iedaļā minēto pangasiju (Pangasius spp.) barības deva drīkst saturēt ne vairāk kā 10 % zivju miltu vai zivju eļļas, kas iegūta ilgtspējīgā zivsaimniecībā;

b)

XIIIa pielikuma 7. iedaļā minēto garneļu barības deva drīkst saturēt ne vairāk kā 25 % zivju miltu un 10 % zivju eļļas, kas iegūta ilgtspējīgā zivsaimniecībā. Lai vajadzīgajā mērā apmierinātu garneļu uztura vajadzības, kā piebarojumu drīkst izmantot bioloģiski ražotu holesterīnu; ja bioloģiski ražots holesterīns nav pieejams, drīkst izmantot no vilnas, gliemjiem un vēžveidīgajiem vai citiem avotiem iegūtu nebioloģisko holesterīnu.”

;

7)

iekļauj šādu 25.la pantu:

“25.la pants

Īpaši noteikumi par bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu barību

Bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu audzēšanā kāpuru stadijā kā barību drīkst izmantot parastu fitoplanktonu un zooplanktonu.”

;

8)

regulas 25.s panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Ektoparazītu bioloģiskajā kontrolē priekšroku dod tīrītājzivīm, kā arī saldūdens, jūras ūdens un nātrija hlorīda šķīdumiem.”

;

9)

regulas VII un XIIIa pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 18. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2008. gada 5. septembra Regula (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 250, 18.9.2008., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2009. gada 3. jūnija Lēmums 2009/427/EK, ar ko izveido ekspertu grupu tehnisku padomu sniegšanai par bioloģisko ražošanu (OV L 139, 5.6.2009., 29. lpp.).

(4)  ISBN 978-92-5-006405-5.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).


PIELIKUMS

1.

Regulas (EK) Nr. 889/2008 VII pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

2.   Akvakultūras dzīvnieku un jūras aļģu ražošanai paredzētie tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi, kas minēti 6.e panta 2. punktā, 25.s panta 2. punktā un 29.a pantā.

2.1.   Ievērojot attiecīgos Savienības un valsts tiesību aktu noteikumus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 834/2007 16. panta 1. punktā, un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 (1) noteikumus, iekārtu un aprīkojuma tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi, kas paredzēti izmantošanai akvakultūras dzīvnieku prombūtnē, drīkst saturēt šādas aktīvās vielas:

ozons,

nātrija hipohlorīts,

kalcija hipohlorīts,

kalcija hidroksīds,

kalcija oksīds,

nātrija hidroksīds,

spirts,

vara sulfāts: tikai līdz 2015. gada 31. decembrim,

kālija permanganāts,

tējas sēklu rauši, kas gatavoti no dabīgām kamēlijas sēklām (izmantojami tikai garneļu audzēšanā),

kālija peroksimonosulfāta un nātrija hlorīda maisījumi, no kuriem rodas hipohlorskābe.

2.2.   Ievērojot attiecīgos Savienības un valsts tiesību aktu noteikumus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 834/2007 16. panta 1. punktā, un jo īpaši Regulas (ES) Nr. 528/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/82/EK (2) noteikumus, iekārtu un aprīkojuma tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi, kas paredzēti izmantošanai akvakultūras dzīvnieku klātbūtnē un prombūtnē, drīkst saturēt šādas aktīvās vielas:

kaļķakmens (kalcija karbonāts) pH līmeņa kontrolēšanai,

dolomīts pH līmeņa koriģēšanai (izmantojams tikai garneļu audzēšanā),

nātrija hlorīds,

ūdeņraža peroksīds,

nātrija perkarbonāts,

organiskās skābes (etiķskābe, pienskābe, citronskābe),

humīnskābe,

peroksietiķskābes,

peretiķskābes un peroktānskābes,

jodofori (tikai klātesot akvakultūras dzīvnieku olām).

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.)."

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).”"

2.

Regulas (EK) Nr. 889/2008 XIIIa pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1. iedaļas tabulā pie “Maksimālā ielaiduma blīvuma” ierakstu “Arktikas palija: 20 kg/m3” aizstāj ar “Arktikas palija: 25 kg/m3”;

b)

pēc 7. iedaļas iekļauj šādu iedaļu:

7.a iedaļa

Vēžu bioloģiskā audzēšana:

Attiecīgās sugas: Astacus astacus, Pacifastacus leniusculus.

Maksimālais ielaiduma blīvums

Mazizmēra vēžiem (< 20 mm) 100 īpatņi uz m2; vidēja izmēra vēžiem (20–50 mm) 30 īpatņi uz m2; pieaugušiem vēžiem (> 50 mm) 10 īpatņi uz m2 ar noteikumu, ka ir pieejamas atbilstošas slēptuves.”