“III PIELIKUMS

ATKRITUMU ĪPAŠĪBAS, KAS PADARA TOS BĪSTAMUS

“Sprādzienbīstams”: atkritumi, kas ar ķīmiskas reakcijas starpniecību spēj radīt tādas temperatūras un spiediena gāzi tādā ātrumā, ka var nodarīt kaitējumu apkārtējai videi. Tiem pieskaitāmi pirotehnikas atkritumi, sprādzienbīstami organisko peroksīdu atkritumi un sprādzienbīstami pašreaģējoši atkritumi.

Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kādā no bīstamības klasēm, ar bīstamības kategoriju kodiem un bīstamības apzīmējumu kodiem, kas norādīti 1. tabulā, atkritumus saskaņā ar testēšanas metodēm vajadzības un samērīgā gadījumā novērtē par HP 1. Ja vielas, maisījuma vai izstrādājuma klātbūtne norāda, ka atkritumi ir sprādzienbīstami, tos klasificē par bīstamiem ar HP 1.

1. tabula. Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 1:

“Spēcīgs oksidētājs”: atkritumi, kas, parasti pievadot skābekli, var izraisīt vai veicināt citu materiālu sadegšanu.

Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kādā no bīstamības klasēm, ar bīstamības kategoriju kodiem un bīstamības apzīmējumu kodiem, kas norādīti 2. tabulā, atkritumus saskaņā ar testēšanas metodēm vajadzības un samērīgā gadījumā novērtē par HP 2. Ja vielas klātbūtne norāda, ka atkritumi ir oksidējoši, tos klasificē par bīstamiem ar HP 2.

2. tabula. Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 2:

“Uzliesmojošs”:

—   uzliesmojoši šķidrie atkritumi: šķidrie atkritumi ar uzliesmošanas temperatūru, kas zemāka par 60 °C, vai gāzeļļas, dīzeļa un vieglās kurināmās eļļas atkritumi ar uzliesmošanas temperatūru, kas augstāka par 55 °C, bet zemāka vai vienāda ar 75°;

—   uzliesmojošs pirofors šķidrums un cietie atkritumi: cietie vai šķidrie atkritumi, kas pat mazos daudzumos saskarē ar gaisu piecu minūšu laikā var uzliesmot;

—   uzliesmojoši cietie atkritumi: cietie atkritumi, kas viegli uzliesmo vai berzes iedarbībā var uzliesmot vai izraisīt uzliesmošanu;

—   uzliesmojoši gāzveida atkritumi: gāzveida atkritumi, kas pie standarta spiediena 101,3 kPa uzliesmo gaisā 20°C temperatūrā;

—   ūdenī reaģējoši atkritumi: atkritumi, kas, nonākot saskarē ar ūdeni, izdala bīstamu daudzumu uzliesmojošas gāzes;

—   citi uzliesmojoši atkritumi: uzliesmojoši aerosoli, uzliesmojoši pašsasilstoši atkritumi, uzliesmojoši organiskie peroksīdi un uzliesmojoši pašreaģējoši atkritumi.

Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kādā no bīstamības klasēm, ar bīstamības kategoriju kodiem un bīstamības apzīmējumu kodiem, kas norādīti 3. tabulā, atkritumus vajadzības un samērīgā gadījumā novērtē saskaņā ar testēšanas metodēm. Ja vielas klātbūtne norāda, ka atkritumi ir uzliesmojoši, tos klasificē par bīstamiem ar HP 3.

3. tabula. Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 3:

Bīstamības klase un kategorijas kods	Bīstamības apzīmējuma kods
Uzliesm. gāze 1	H220
Uzliesm. gāze 2	H221
Aerosols 1	H222
Aerosols 2	H223
Uzliesm. šķidr. 1	H224
Uzliesm. šķidr. 2	H225
Uzliesm. šķidr. 3	H226
Uzliesm. šķīd. 1	H228
Uzliesm. šķīd. 2
Pašreaģ. CD	H242
Pašreaģ. EF
Org. peroks. CD
Org. peroks. EF
Pir. šķīd. 1	H250
Pir. šķīd. 1
Pašsasilst. 1	H251
Pašsilst. 2	H252
Ūdenī reaģ. 1	H260
Ūdenī reaģ. 2 Ūdenī reaģ. 3	H261

“Kairinošs – kairina ādu un izraisa acu bojājumus”: atkritumi, kas saskarē var izraisīt ādas kairinājumu vai radīt acu bojājumus.

Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas koncentrācijā, kas ir lielāka par robežkoncentrāciju, un minētās vielas ir klasificētas kādā no bīstamības klasēm, ar bīstamības kategoriju kodiem un bīstamības apzīmējumu kodiem, un ja minētā koncentrācija pārsniedz vai ir vienāda ir vienu vai vairākām no šādām robežvērtībām, tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 4.

Robežvērtība, ko ņem vērā, novērtējot, vai atkritumi ir ādai kodīgi 1A (H314), rada ādas kairinājumu 2 (H315), acu bojājumus 1 (H318) un acu kairinājumu 2 (H319), ir 1 %.

Ja visu to vielu kopējā koncentrācija, kuras klasificētas kā ādai kodīgas A1 kategorijas (H314) vielas, ir vienāda vai lielāka par 1 %, tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 4.

Ja visu to vielu kopējā koncentrācija, kuras klasificētas ar H318, ir vienāda vai lielāka par 10 %, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 4.

Ja visu to vielu kopējā koncentrācija, kuras klasificētas ar H315 un H319, ir vienāda vai lielāka par 20 %, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 4.

Uzmanību! Atkritumus, kuri satur vielas, kas klasificētas ar H314 (ādai kodīgas 1A, 1B vai 1C kategorijas vielas) daudzumos, kas vienādi vai lielāki par 5 %, klasificē par bīstamiem ar HP 8. Ja atkritumus klasificē ar HP 8, HP 4 nepiemēro.

“Toksisks noteiktiem mērķa orgāniem (STOT)/Toksisks ieelpojot”: atkritumi, kas pēc vienreizējas vai atkārtotas iedarbības var būt toksiski noteiktiem mērķa orgāniem vai kas izraisa akūtu toksisku iedarbību pēc ieelpošanas.

Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas vienā vai vairākās bīstamības klasēs un ar vienu vai vairākiem bīstamības kategoriju kodiem un bīstamības apzīmējumu kodiem, kas norādīti 4. tabulā, un ja viena vai vairākas 4. tabulā norādītās robežkoncentrācijas tiek pārsniegtas vai ir izlīdzinātas, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 5. Ja atkritumos ir vielas, kas klasificētas par STOT, tajos jābūt atsevišķai vielai robežkoncentrācijā, kas ir vienāda vai lielākai par noteikto robežkoncentrāciju, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 5.

Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas par toksiskām ieelpojot 1, un šo vielu summa ir lielāka vai vienāda ar robežkoncentrāciju, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 5 tikai tad, ja kopējā kinemātiskā viskozitāte (40 C temperatūrā) nepārsniedz 20,5 mm2/s. (1)

4. tabula. Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 5:

“Akūts toksiskums”: atkritumi, kas var izraisīt akūtu toksisku iedarbību caur muti vai ādu, vai ieelpojot.

Ja visu to atkritumos esošo vielu koncentrāciju summa, kuras klasificētas akūtā toksiskuma bīstamības klasē, ar bīstamības kategorijas kodu un bīstamības apzīmējuma kodu, kas doti 5. tabulā, ir lielāka vai vienāda ar minētajā tabulā norādīto robežvērtību, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 6. Ja atkritumos ir vairāk nekā viena viela, kas klasificēta par akūti toksisku, koncentrāciju summa jānosaka tikai tām vielām, kuras klasificētas vienā un tajā pašā bīstamības kategorijā.

Veicot novērtējumu, piemēro šādas robežvērtības:

—	akūt. toksisk. 1, 2 vai 3 (H300, H310, H330, H301, H311, H331): 0,1 %;

—	akūt. toksisk. 4 (H302, H312, H332): 1 %.

5. tabula. Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 6:

“Kancerogēns”: atkritumi, kas izraisa vēzi vai palielina tā rašanās iespējamību.

Ja atkritumi satur vielu, kas klasificēta kādā no turpmāk minētajām bīstamības klasēm ar bīstamības kategorijas kodiem un bīstamības apzīmējuma kodiem un kuras robežkoncentrācija ir lielāka vai vienāda ar kādu no robežkoncentrācijām, kas norādītas 6. tabulā, tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 7. Ja atkritumos ir vairāk nekā viena viela, kas klasificēta par kancerogēnu, minēto vielu robežkoncentrācijai jābūt vienādai vai lielākai par noteikto robežkoncentrāciju, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 7.

6. tabula. Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 7:

“Kodīgs”: atkritumi, kas, nonākot saskarē ar ādu, var izraisīt ādas bojājumus.

Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas par 1.A, 1.B vai 1.C kategorijas (H314) vielām, kas ir kodīgas ādai, un šo vielu koncentrāciju summa ir vienāda vai lielāka par 5 %, tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 8.

Robežvērtība, kas jāņem vērā, novērtējot, vai atkritumi ir ādai kodīgi un ir pieskaitāmi 1.A, 1.B vai 1.C kategorijai (H314), ir 1,0 %.

“Infekciozs”: atkritumi, kas satur dzīvotspējīgus mikroorganismus vai to toksīnus, par kuriem ir zināms vai domājams, ka tie var izraisīt cilvēku vai citu dzīvu organismu saslimšanu.

Bīstamības apzīmējumu HP 9 piešķir, pamatojoties uz atsauces dokumentos vai dalībvalstu tiesību aktos izklāstītajiem noteikumiem.

“Toksisks reprodukcijai”: atkritumi, kas nelabvēlīgi ietekmē dzimumfunkciju un pieaugušu vīriešu un sieviešu auglību, kā arī rada ontoģenēzes toksicitāti pēcnācējiem.

Ja atkritumi satur vielu, kas klasificēta kādā no turpmāk minētajām bīstamības klasēm ar bīstamības kategorijas kodu un bīstamības apzīmējuma kodu un kuras robežkoncentrācija ir lielāka vai vienāda ar kādu no robežkoncentrācijām, kas norādītas 7. tabulā, tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 10. Ja atkritumos ir vairāk nekā viena viela, kas klasificēta par toksisku reprodukcijai, minēto vielu robežkoncentrācijai jābūt vienādai vai lielākai par noteikto robežkoncentrāciju, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 10.

7. tabula. Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 10:

“Mutagēns”: atkritumi, kas var izraisīt mutācijas, ka ir paliekoša pārmaiņa ģenētiskā materiāla daudzumā vai struktūrā šūnā.

Ja atkritumi satur vielu, kas klasificēta kādā no turpmāk minētajām bīstamības klasēm ar kādu no turpmāk minētajiem bīstamības kategorijas kodiem un bīstamības apzīmējuma kodiem, un tās robežkoncentrācija ir lielāka vai vienāda ar kādu no 8. tabulā minētajām robežkoncentrācijām, tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 11. Ja atkritumos ir vairāk nekā viena viela, kas klasificēta par mutagēnu, minētās vielas robežkoncentrācijai jābūt vienādai vai lielākai par noteikto robežkoncentrāciju, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 11.

8. tabula. Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 11:

“Akūtas toksiskas gāzes izplūde”: atkritumi, kas, nonākot saskarē ar ūdeni vai skābi, izdala akūtu toksisku gāzi (akūts toks. 1, 2 vai 3).

Ja atkritumi satur vielu, kas pieskaitāma kādai no papildu bīstamības klasēm – EUH029, EUH031 un EUH032 –, tos atkarībā no testēšanas metodēm vai pamatnostādnēm klasificē par bīstamiem ar HP 12.

“Jutīgumu izraisošs”: atkritumi, kas satur vienu vai vairākas vielas, par kurām zināms, ka tās izraisa ādas vai elpošanas orgānu jutīgumu.

Ja atkritumi satur vielu, kas klasificēta kā jutīgumu izraisoša un ir apzīmēta ar bīstamības apzīmējuma kodu H317 vai H334, un minētās vielas robežkoncentrācija ir vienāda vai lielāka par 10 %, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 13.

“Ekotoksisks”: atkritumi, kas rada vai var radīt tūlītēju vai kavētu apdraudējumu vienam vai vairākiem vides segmentiem.

“Atkritumi, kas spējīgi demonstrēt iepriekšminētu bīstamu īpašību, ko ne vienmēr atspoguļo sākotnējie atkritumi”. Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas apzīmētas ar kādu no 9. tabulā minētajiem bīstamības vai papildu bīstamības apzīmējumiem, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 15, ja vien tie nav tādā formā, ka tie nekādos apstākļos nedemonstrē sprādzienbīstamas vai potenciāli sprādzienbīstamas īpašības.

9. tabula. Bīstamības apzīmējumi un bīstamības papildapzīmējumi atkritumu sastāvdaļām, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 15:

Turklāt dalībvalstis var noteikt atkritumus par bīstamiem ar HP 15, par pamatu ņemot citus piemērojamos kritērijus, piemēram, izskalojuma novērtējumu.

Piezīme

Bīstamības apzīmējumu HP 14 piešķir, pamatojoties uz Padomes Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

Testēšanas metodes

Jāizmanto metodes, kas aprakstītas Padomes Regulā (EK) Nr. 440/2008 (2) un citās attiecīgās CEN norādēs, vai citas starptautiski atzītas testēšanas metodes un pamatnostādnes.”