3.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/17

(1)

Patlaban spēkā esošie antidempinga pasākumi konkrētu Korejas Republikas un Malaizijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes dzelzs vai tērauda cauruļu veidgabalu (“CVG” jeb “attiecīgais ražojums”) importam sākotnēji tika uzlikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1514/2002 (2) (“sākotnējie pasākumi”).

(2)

Malaizijai spēkā esošais antidempinga maksājums ir 75 %, izņemot uzņēmumus Anggerik Laksana Sdn Bhd un Pantech Steel Industries Sdn Bhd, kuriem antidempinga maksājumi ir attiecīgi 59,2 % un 49,9 %. Korejas Republikai antidempinga maksājums ir 44 % attiecībā uz visiem uzņēmumiem.

(3)

Sākotnējie pasākumi tika saglabāti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1001/2008 (3), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 363/2010 (4) (“spēkā esošie pasākumi”).

(4)

Ārpus šīs procedūras patlaban ir spēkā antidempinga pasākumi, ko piemēro attiecīgā ražojuma eksportam no Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes (5). Pasākumi, ko piemēro Ķīnas izcelsmes attiecīgajam ražojumam, tika attiecināti arī uz tā paša ražojuma importu, kas nosūtīts no Taivānas (6), Indonēzijas (7), Šrilankas (8) un Filipīnām (9). Komisija 2014. gada 3. septembrī sāka termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam attiecībā uz CVG importu no Ķīnas Tautas Republikas un pēc pasākumu paplašināšanas arī uz importu no Taivānas, Indonēzijas, Šrilankas un Filipīnām. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (10). Eksportam no Taizemes antidempinga pasākumu termiņš ir beidzies.

(5)

2013. gada janvārī tika noteikti pasākumi attiecīgā ražojuma importam ar izcelsmi Krievijā un Turcijā (11).

(6)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2013. gada 8. februārī publicēja paziņojumu par gaidāmajām termiņa beigām spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, kas attiecas uz Korejas un Malaizijas izcelsmes CVG (12).

(7)

Komisija 2013. gada 26. jūnijā saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (“pamatregula”) 11. panta 2. punktam.

(8)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Savienības Tērauda sadurmetināto veidgabalu nozares aizsardzības komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuru produkcija ir vairāk nekā 40 % no Savienības kopējā attiecīgā ražojuma ražošanas apjoma.

(9)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu beigšanās varētu izraisīt dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

(10)

Komisija 2013. gada 15. oktobrī uzsāka termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (13).

(11)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja ieinteresētās personas pieteikties, lai piedalītos pārskatīšanas izmeklēšanā. Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, lietotājus un importētājus, ražotājus eksportētājus Korejas Republikā un Malaizijā un Korejas un Malaizijas iestādes un aicināja tos sadarboties.

(12)

Visām ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu varētu veikt Savienības ražotāju, importētāju un Korejas ražotāju eksportētāju atlasi.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Izlasi veidoja, pamatojoties uz datiem par līdzīgā ražojuma ražošanas un tirdzniecības apjomu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (“PIP”), vienlaikus nodrošinot konkrētu ģeogrāfisko izkliedētību, un tajā ietvēra četrus Savienības ražotājus vai Savienības ražotāju grupas (piecus atsevišķus uzņēmumus), kas atrodas Vācijā, Francijā, Itālijā, Rumānijā un Austrijā. Piezīmes netika sniegtas, un galīgajā izlasē tika iekļauti sākotnēji atlasītie uzņēmumi.

(15)

Tomēr pēc procedūras sākšanas Komisijai bija no izlases jāizslēdz divi Savienības ražotāji, kuri nesadarbojās. Pārējo divu atlikušo uzņēmumu/uzņēmumu grupu (trīs atsevišķi uzņēmumi) produkcija ir 49 % no Savienības ražošanas apjoma un 45 % no Savienības pārdošanas apjoma, un tiem ir ražotnes trīs dažādās valstīs. Tādēļ labotā izlase joprojām bija uzskatāma par Savienības ražošanas nozares reprezentatīvu izlasi.

(16)

Lai lemtu par to, vai nepieciešams veikt atlasi, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Tomēr neviens importētājs izmeklēšanā nesadarbojās.

(17)

Lai lemtu par to, vai nepieciešams veikt atlasi, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus Korejas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija Korejas Republikas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā pieprasīja apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(18)

Divi Korejas ražotāji eksportētāji sniedza pieprasīto informāciju, bet tikai viens piekrita sadarboties un tikt iekļautam izlasē. Tādēļ tika konstatēts, ka Korejas ražotāju eksportētāju atlase nav nepieciešama

(19)

Ņemot vērā to, ka nav daudz zināmu Malaizijas ražotāju eksportētāju, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu neparedzēja veikt atlasi.

(20)

Komisija aicināja visus ražotājus eksportētājus pieteikties 15 dienu laikā pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas. Turklāt Komisija Malaizijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā pieprasīja apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(21)

Komisija nosūtīja anketu visiem atlasītajiem Savienības uzņēmumiem, Korejas uzņēmumam, kurš sadarbojās, un visiem zināmajiem Malaizijas ražotājiem eksportētājiem.

(22)

Viens Savienības ražotājs neatbildēja uz anketas jautājumiem, savukārt viens Savienības ražotājs vien daļēji atbildēja uz anketas jautājumiem un neatbildēja uz vēstuli, kurā bija pieprasīta trūkstošā informācija. Minētie divi Savienības ražotāji pēc tam tika izslēgti no izlases (sk. iepriekš 15. apsvērumā). Viens Korejas ražotājs eksportētājs atbildēja uz anketas jautājumiem. Neviens no Malaizijas ražotājiem eksportētājiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(23)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma atkārtošanās iespējamību un lai izvērtētu to, vai pasākumu ieviešana būtu pretrunā Savienības interesēm. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus:

(24)

Izmeklēšana par dempinga atkārtošanās iespējamību aptvēra laika posmu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(25)

Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2010. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(26)

Komisija 2014. gada 12. septembrī visām ieinteresētajām personām paziņoja būtiskos faktus un apsvērumus, kuri ir pamatā tās plāniem par spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšanu, un aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā.

(27)

Pārskatāmais ražojums ir tādi cauruļu veidgabali (izņemot lietus cauruļu veidgabalus, atlokus un veidgabalus ar iegrieztu vītni) no dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu), kuru lielākais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm, kurus izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem, kuru izcelsme ir Korejas Republikā un Malaizijā un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7307 93 11, ex 7307 93 19 un ex 7307 99 80 (“attiecīgais ražojums” vai “CVG”).

(28)

Pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā attiecīgajās valstīs ražotajam CVG, ko pārdod iekšzemes tirgū un/vai eksportē uz Savienību un/vai citiem eksporta tirgiem, ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un galalietojums kā tiem ražojumiem, kurus Savienībā pārdod Savienības ražošanas nozare.

(29)

Komisija lēma, ka šis ražojums tādējādi ir līdzīgais ražojums pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā varētu atkārtoties dempings no attiecīgajām valstīm.

(31)

Viens no lielākajiem Korejas CVG ražotājiem TK Corporation sadarbojās izmeklēšanā. Šis uzņēmums, kurš sadarbojās, eksportēja 25 %–40 % no Korejas CVG eksporta apjoma (precīzs skaitlis nav sniegts konfidencialitātes apsvērumu dēļ). TK Corporation Komisijai sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tostarp datus par pārdoto iekšzemes tirgū un eksportam un par ražošanas izmaksām. Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā TK Corporation īpatsvaru CVG eksportā no Korejas, šīs valsts dempinga izvērtējumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un daļas no dempinga atkārtošanās izvērtējuma varētu pamatot ar uzņēmuma datiem. TK Corporation atbilde tika pārbaudīta.

(32)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no Korejas Savienībā tika importēts vien neliels CVG daudzums (mazāk nekā 50 tonnas). Daļu no šā apjoma pārdeva TK Corporation – vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Skaidrs, ka minētie daudzumi nav reprezentatīvi, jo tie atbilst vien 0,1 % no TK Corporation ražošanas apjoma. Turklāt nebija skaidrs, vai par TK Corporation importu ir samaksāts antidempinga maksājums, kas izraisa šaubas par to, vai tas vispār ir ievests Savienības muitas teritorijā. Turklāt minētā pārdošana attiecās uz trim īpašiem projektiem ar konkrētām cauruļu specifikācijām (tādējādi pārdošana nav reprezentatīva) un tajā pašā reizē tika pārdotas arī citu veidu caurules (galvenokārt no nerūsējošā tērauda). Iepriekš minēto iemeslu dēļ, vadoties pēc datiem par TK Corporation CVG importu Savienībā pārkatīšanas izmeklēšanas periodā, nebija iespējams veikt pamatotu izvērtējumu.

(33)

Pēc informācijas paziņošanas TK Corporation norādīja, ka Komisijai turpmāk norādīto iemeslu dēļ dempinga izvērtējumā būtu bijis jāvadās pēc tā eksporta pārdošanas uz Savienību datiem: i) tā eksporta pārdošanas apjoms uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nozīmīgs un tādējādi reprezentatīvs, jo, neraugoties uz piemērojamo maksājumu, tos dokumentē ne mazāk kā 26 rēķini, kas aptver 282 atsevišķus darījumus; ii) tā kā nav skaidrības par antidempinga maksājuma veikšanu, uz dažiem pārdošanas darījumiem (kas paredzēti ārzonas projektam) antidempinga maksājums nav attiecināms, savukārt citu tādu pārdošanas darījumu gadījumā, kas notikuši pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, importētāji ne vienmēr maksājuši antidempinga maksājumu minēto ražojumu nepareizas klasifikācijas dēļ, jo tādējādi importētāji nav apzinājušies, ka antidempinga maksājums ir piemērojams. Starplaikā importētājus par šo kļūdu informēja, un tie kopš tā laika konkrētos antidempinga maksājumus ir veikuši ar atpakaļejošu datumu; un iii) eksporta pārdošana uz Savienību norisinājās normālos apstākļos, jo piegādes laiks nebija saīsināts un uz pārdošanas cenām neattiecās šķērskompensācija.

(34)

Šīs piezīmes tika pienācīgi izvērtētas. TK Corporation neapstrīdēja to, ka tās eksporta darījumu apjoms uz Savienību bijis mazs gan absolūtā izteiksmē, gan salīdzinājumā ar uzņēmuma kopējo līdzīgā ražojuma ražošanas apjomu (mazāk par 0,1 %). Komisija joprojām uzskata, ka tik neliels apjoms (gan relatīvā, gan absolūtā izteiksmē) nav reprezentatīvs.

(35)

Turklāt Komisija, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, nevarēja konstatēt to, kura daļa no TK Corporation norādītās pārdošanas Savienībā tikusi pareizi klasificēta un importēta, kā arī nevarēja pārbaudīt apgalvojumu par to, ka uz cenām neattiecās šķērskompensācija, un tādēļ minēto apgalvojumu nevarēja pieņemt, jo apliecinošie dokumenti tika iesniegti tikai pēc pārbaudes apmeklējuma. Jebkurā gadījumā attiecībā uz abiem jautājumiem, lai izdarītu secinājumus pēc iepriekš 34. apsvērumā minētā izvērtējuma, Komisijai nav jāveic galīgais konstatējums, jo pat kopējais TK Corporation paziņotais pārdošanas apjoms Savienībā nav uzskatāms par pietiekami reprezentatīvu.

(36)

Tādēļ Komisija apstiprina, ka TK Corporation pārdošanas darījumus Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nevar izmantot par pamatu jēgpilnā dempinga izvērtēšanā šīs termiņbeigu pārskatīšanas ietvaros.

(37)

Komisija izvērtēja dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti. Šajā procesā tika izvērtēti šādi elementi: eksporta cena uz citiem galamērķiem, ražošanas jauda un neizmantotā ražošanas jauda Korejā un Savienības tirgus pievilcība.

(38)

Tā kā CVG importa apjoms no Korejas uz Savienību ir mazs un šīs pārdošanas cenas nav ticamas (sk. 32. līdz 36. apsvērumu), Komisija secināja, ka izvērtējumā par eksporta uz Savienību turpmākajām cenām gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti, būtu jāizmanto dati par Korejas CVG pārdošanu uz citām valstīm.

(39)

Tika uzskatīts, ka ir lietderīgi vispirms izvērtēt Korejas pārdošanas darījumus uz Amerikas Savienotajām Valstīm (“ASV”), jo šis tirgus pretstatā citiem Korejas eksporta galamērķiem ir pēc lieluma līdzīgs Savienības tirgum un tajā ir daudz vietējo ražotāju, bet arī liels importa īpatsvars un zemas importa tarifu likmes, kas to padara par izteiktas konkurences tirgu. Turklāt ASV ir lielākais Korejas eksporta galamērķis vispār un arī konkrēti uzņēmumam TK Corporation.

(40)

Tāpat izmeklēšanā tika pārbaudīti arī visi pārējie Korejas CVG eksporta darījumi.

(41)

Dempinga aprēķini tika veikti gan attiecībā uz pārdošanu uz ASV, gan uz visiem pārējiem eksporta galamērķiem (iepriekš 32. līdz 36. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ izņemot Savienību).

(42)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu par pamatu TK Corporation normālajai vērtībai tika izmantotas neatkarīgu pircēju maksātas vai maksājamas cenas savā iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē, ja tas bija iespējams.

(43)

Tiem ražojumu veidiem, kuriem šo metodiku nevarēja izmantot, normālā vērtība tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(44)

To darīja, pamatojoties uz TK Corporation faktiskajām ražošanas izmaksām, kas norādītas atbildēs uz anketas jautājumiem, proti, faktiskajām izgatavošanas izmaksām, kam atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punktam pieskaitītas faktiskās pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA) un peļņa.

(45)

Kā paskaidrots 32. līdz 36. apsvērumā, uzņēmuma TK Corporation pārdošanu uz Savienību dempinga aprēķinos izmantot nevarēja, un tādējādi eksporta cenas noteica, vadoties pēc eksporta uz trešo valstu tirgiem.

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tika izmantota TK Corporation eksporta cena uz citām valstīm un tika izdarītas korekcijas līdz EXW līmenim, attiecīgā gadījumā cita starpā ņemot vērā pārvadājumu izmaksas, nodokļus un maksājumus.

(47)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 11. punktam vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar CVG vidējo svērto eksporta cenu (abas EXW līmenī).

(48)

Lai nodrošinātu godīgu salīdzinājumu starp normālo vērtību un eksporta cenu, ņēma vērā atšķirības tajos faktoros, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punktam. Šajā ziņā tika veiktas korekcijas attiecībā uz iekšzemes un jūras pārvadājumiem, apdrošināšanu, apstrādi, iekraušanas un papildu izmaksām.

(49)

Lai nošķirtu attiecīgā ražojuma dažādos veidus, sākotnējā ražojumu kontroles numura (RKN) metodika ražojuma veidu aprakstīšanai paredzēja izmantot 11 ciparu sistēmu. Dempinga aprēķini tika veikti, izmantojot nedaudz saīsinātu RKN struktūru ar septiņiem cipariem. Specifikācijas standarta un materiāla šķiras lauki tika aizstāti ar vienkāršotu kritēriju, kas nošķīra ražojumus pēc izgatavošanā izmantotā tērauda veida (oglekļa un leģētais). Šai rīcībai par iemeslu bija tas, ka bija nelielas atšķirības starp specifikācijās izmantotajiem standartiem (piemēram, ANSI vai EN) un materiālu šķirošanas sistēmas atbilda izmantotajam standartam. Tādējādi vienkāršotā sistēma dempinga (un kaitējuma) aprēķināšanas nolūkos palielināja atbilsmes līmeni vairākiem tūkstošiem RKN, neizkropļojot pašu aprēķinu rezultātus.

(50)

TK Corporation pieprasīja Komisijai sākotnējo RKN sistēmu paplašināt līdz 16 cipariem, bet šo prasību noraidīja, jo tobrīd izmantotā sistēma jau spēja efektīvi klasificēt attiecīgo ražojumu. Turklāt jānorāda, ka bija skaidrs tas, ka aprēķinātās dempinga (un kaitējuma) starpības 7, 11 vai 16 ciparu gadījumā būtiski nemainītos, jo TK Corporation pārdošanas vidējās cenas dažādos tirgos bija stipri atšķirīgas.

(51)

Otrs strīdīgais jautājums saistībā ar aprēķiniem bija dempinga aprēķinos izmantojamā daudzuma apzīmēšanas metode. TK Corporation norādīja, ka aprēķinos par mērvienību jāizmanto gabali, jo uzņēmuma pārdošanas rēķinos, cenu vadlīnijās (topošajiem) klientiem un grāmatvedībā daudzuma reģistrēšanai izmanto gabalu skaitu. Anketas jautājumos bija pieprasīts daudzumu norādīt pēc svara, bet TK Corporation atsevišķiem pārdošanas darījumiem atbildēs norādīja gabalu skaitu. Attiecībā uz minētajiem darījumiem TK Corporation nepilnību novēršanas procesā iesniedza pārrēķinu no gabaliem uz daudzumu svara vienībās. Komisija lēma, ka svars ir labākā metodika šādu iemeslu dēļ:

(52)

Turklāt jānorāda, ka aprēķinātās dempinga starpības, domājams, kopumā būtiski nemainītos, ja par mērvienību izmantotu gabalus, jo TK Corporation dažādos tirgos tika konstatētas ļoti atšķirīgas vidējās pārdošanas cenas.

(53)

Pēc informācijas paziņošanas TK Corporation vēlreiz sniedza piezīmi par to, ka Komisijai dempinga aprēķinos par pamatu būtu bijis jāņem gabalu skaits, nevis svars. Viens no iemesliem, kas tika minēts, ir tāds, ka TK Corporation dati par pārdošanu un izmaksām ir izteikti gabalos un tādējādi pārrēķini svara vienībās varētu izkropļot dempinga starpības aprēķinus.

(54)

Par salīdzināmību ar Savienības ražošanas nozari TK Corporation norādīja, ka Komisija nav aprēķinājusi kaitējuma starpību, savukārt dempinga starpības gadījumā nav nepieciešams veikt salīdzinājumu ar Savienības ražošanas nozares datiem par izmaksām un pārdošanu. Turklāt TK Corporation norādīja, ka arī Savienības ražošanas nozare darījumos par mērvienību izmanto gabalus un nevis kilogramus vai tonnas.

(55)

Visbeidzot, TK Corporation pauda viedokli, ka datu reģistrēšanai pēc svara Savienības muitas iestādēs un Korejas eksporta statistikā nav izšķirīgas nozīmes.

(56)

Iepriekš minētās piezīmes tika pienācīgi izvērtētas. Pirmām kārtām ir svarīgi atzīmēt to, ka TK Corporation neiesniedza alternatīvu dempinga aprēķinu, vadoties pēc gabalu skaita. Lai gan uzņēmums apgalvoja, ka varētu iegūt precīzāku rezultātu, aprēķinos vadoties pēc gabalu skaita, tas netika faktiski pierādīts. Komisija vēlreiz norāda, ka aprēķinātās dempinga starpības ir pamatotas, un, kā norādīts 52. apsvērumā, nav konstatētas būtiskas atšķirības starp dempinga starpībām, kuru aprēķini balstīti uz svaru, un tādām dempinga starpībām, kuru aprēķini balstīti uz gabalu skaitu. Citiem vārdiem sakot, ir neapstrīdami, ka dempinga starpības ir lielas neatkarīgi no izmantotās metodes. Turklāt ir svarīgi atgādināt to, ka pārvēršanu no gabalu skaita uz svara vienībām attiecībā uz TK Corporation datiem par pārdošanu un izmaksām TK Corporation veica pats, izmantojot savu metodiku. Turklāt tā tīmekļa vietnē pieejamajā katalogā katram veidgabalu veidam ir norādīts aptuvens svars.

(57)

Kā liecina Komisijas pārbaudītie rēķini, Savienības ražošanas nozares darījumi ir izteikti gan gabalos, gan svara vienībās. Neraugoties uz rēķiniem, jaudas, ražošanas apjoma un ražošanas izmaksu noteikšanas metodika uz svara vienībām ir balstīta ne vien Savienībā, bet arī citur pasaulē un arī Korejā. Izejmateriāli, kas ir attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksu lielākais postenis, tiek iepirkti tonnās. Citi lielumi, kā, piemēram, enerģijas patēriņš, darba un pārvadājumu izmaksas, arī tiek aprēķināti, izmantojot svara vienības. Savienības ražošanas nozare arī gada beigu atlaides pircējiem aprēķina pēc pircēja iegādātā apjoma (tonnās), nevis gabalos. Turklāt šajā termiņbeigu pārskatīšanā cenu samazinājuma starpības bija jāaprēķina (un tās tika aprēķinātas, sk. 98.–105. apsvērumu), un tādēļ arguments, ka Korejas un Savienības ražošanas nozares dati nebūtu jāsalīdzina, kā ierosināts iepriekš 54. apsvērumā īsumā aprakstītajā sūdzībā, ir nepareizs.

(58)

Pasaules mēroga statistika, kas tika apkopota un izmantota izmeklēšanas gaitā, tostarp Korejas eksporta un Savienības muitas statistika, ir izteikta tikai svara vienībās. Šī statistika cita starpā tika izmantota, lai izvērtētu attiecīgā ražojuma eksportu no Korejas uz Savienību un uz trešām valstīm. Lai konstatētu uzņēmuma TK Corporation daļu no šā eksporta un veiktu pretpārbaudes attiecībā uz tā pārdošanas apjomiem uz Savienību, kuri norādīti tā atbildēs uz anketas jautājumiem, bija nepieciešams TK Corporation datus pārvērst svara vienībās, jo Korejas eksporta statistikas un Savienības muitas statistikas datus pārvērst gabalu skaitā nebūtu iespējams.

(59)

Visbeidzot, ir svarīgi norādīt, ka iepriekšējās izmeklēšanās (piemēram, izmeklēšanā, kuras rezultātā noteica sākotnējos pasākumus, un pirmajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā, kuras rezultātā noteica spēkā esošos pasākumus), kā arī pēc tam notikušās izmeklēšanās attiecībā uz tā paša ražojuma eksportu no Krievijas un Turcijas arī tika izmantota metodika, vadoties pēc svara vienībām.

(60)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija apstiprina, ka būtu jānoraida prasība aprēķinus izdarīt pēc gabalu skaita.

(61)

Uzņēmumam TK Corporation aprēķinātās dempinga starpības bija 46 % un 27 % atkarībā no eksporta galamērķa.

(62)

Attiecībā uz Korejas ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Komisija izmeklēšanā neieguva informāciju no citiem Korejas ražotājiem kā vien TK Corporation. Tādējādi Komisijai šajā sakarā izdarītajos konstatējumos bija jāvadās pēc pamatregulas 18. panta, un tās rīcībā esošā informācija bija pārbaudītā TK Corporation norādītā informācija, kura attiecās vien uz minēto uzņēmumu, kā arī termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ietvertā valsts mēroga informācija.

(63)

TK Corporation norādītie dati par neizmantoto jaudu tika pienācīgi pārbaudīti. Ekstrapolējot TK Corporation norādītos datus par neizmantoto jaudu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz tās īpatsvaru no Korejas kopējā eksporta apjoma, Komisija aprēķināja, ka kopējā neizmantotā jauda būtu vismaz 15 000 tonnu, kas atbilst vismaz 25 % no Savienības kopējā patēriņa. Attiecībā uz šādu aprēķinu tomēr ir svarīgi ņemt vērā to, ka ražošanas apjomu salīdzinājums ar ražošanas jaudu dažādiem uzņēmumiem var būt atšķirīgs un turklāt, neraugoties uz to, ka TK Corporation ir viens no lielākajiem līdzīgā ražojuma ražotājiem Korejā, tas ir tikai viens no daudziem ražotājiem un turklāt ne pats ietekmīgākais. Tādēļ Komisija salīdzināja šo konstatējumu ar pieprasījumā norādīto informāciju.

(64)

Pieprasījumā norādītās informācijas par neizmantoto jaudu pamatā bija aplēstā jauda un ražošanas apjoms visiem pieprasījuma iesniedzēja norādītajiem Korejas ražotājiem. Lai noteiktu trīs lielāko ražotāju ražošanas jaudu, tika izmantoti publiski pieejamie dati. Par citiem (daudz mazākiem) Korejas ražotājiem šādi dati nebija publiski pieejami, un tādēļ pieprasījuma iesniedzējs to ražošanas jaudas noteikšanai izmantoja citas pamatotas metodes. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs Korejas iekšzemes patēriņa skaitļiem daļēji izmantoja aplēses un neizmantotās jaudas noteikšanai izmantoja datus par importu Korejā un eksportu no Korejas. Aprēķinot ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu, tika veiktas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā citu tādu ražojumu veidu ražošanas apjomus, kas neatbilst ražojuma definīcijai. Visa minētā informācija bija pārliecinoši uzskatāma par daudz precīzāku un pamatotāku nekā iepriekš 63. apsvērumā minētā informācija. Netika saņemta informācija, kas būtu pretrunā minētajiem skaitļiem. Tādējādi, izmantojot pieejamos faktus, neizmantotā jauda Korejā tiek lēsta 119 300 tonnu apmērā, kas faktiski nozīmē divreiz lielāku apjomu nekā Savienības tirgus lielums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(65)

Jāatgādina, ka CVG tiek galvenokārt izmantoti naftas un gāzes rūpniecībā, būvniecībā, energoražošanā, kuģu būvē un rūpnieciskajās instalācijās. Pieejamie fakti neliecina par būtisku izaugsmi vai recesiju šajās nozarēs Korejā, tādēļ Korejas CVG iekšzemes tirgus turpmākajos gados uzskatāms par diezgan stabilu, un Korejas CVG tajā nav paredzamas būtisks noieta apjomu pieaugums. Bez Korejas šo ražošanas nozaru lielākie eksporta tirgi ir Savienība, ASV, Tuvo Austrumu valstis un Dienvidaustrumāzija. Izmeklēšanas gaitā savāktā informācija neliecina, ka pieprasījums šajos tirgos turpmākajos gados ievērojami saruktu vai pieaugtu.

(66)

Korejas eksporta apjoms uz ASV, Tuvo Austrumu valstīm un Dienvidaustrumāziju jau pašlaik ir liels, un tādēļ minētajos tirgos Korejas rūpniecībai nav būtiska izaugsmes potenciāla. Jāatgādina, ka arī Korejas eksportā uz ASV tika konstatēts liels dempings 46 % apmērā. Gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti, Savienības tirgus, kas ir viens no lielākajiem pasaules tirgiem, būtu pievilcīgs izaugsmes ziņā, jo šo tirgu Korejas ražotāji eksportētāji spēkā esošo pasākumu dēļ vēl nav pilnībā apguvuši.

(67)

ASV un Savienības tirgi ir līdzīgi pēc lieluma un tirgus apstākļiem. Abos tirgos ir daudz vietējo ražotāju un importa tirgus daļa ir liela. Izmeklēšanā atklājās, ka Savienības tirgū vidējā pārdošanas cena (ņemot vērā visus Savienības ražotāju pārdošanas apjomus un Savienībā importētos apjomus) ir EUR 2 600 par tonnu. Tādējādi Savienības vidējā tirgus cena ir līdzīga vidējai cenai, ko Korejas ražotāji saņem ASV tirgū (EUR 2 700 par tonnu), turklāt atšķirībā no ES Korejas ražotājiem tur netiek piemēroti antidempinga pasākumi. Tādējādi Korejas pārdošanas darījumu uz Savienību mazais apjoms, kas vērojams pašlaik, visdrīzāk ir spēkā esošo pasākumu rezultāts. Jāatgādina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas laikā ASV Korejas eksportētājiem bija lielākais eksporta tirgus. Tas nozīmē, ka Savienība Korejas eksportētājiem būtu pievilcīgs tirgus un ka gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti, būtu gaidāms, ka Savienības tirgus piesaistītu tikpat lielus apjomus kā ASV tirgus. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Korejas CVG īpatsvars no visa CVG importa ASV bija 20 %–25 % un tirgus daļa bija robežās no 10 % līdz 15 % no visa ASV CVG tirgus. Citiem vārdiem sakot, pasākumu izbeigšanas gadījumā Korejas ražotāji, visticamāk, izmantotu pieejamo neizmantoto jaudu, kā aprakstīts 64. apsvērumā, lai atkal apgūtu Savienības tirgu.

(68)

Kā paskaidrots iepriekš 39. apsvērumā, bez ASV nav neviena cita Korejas eksporta galamērķa, ko varētu izmantot par ticamu pamatu, izvērtējot Savienības tirgus dinamiku gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti. Tādēļ uzskatāms, ka, šajā izvērtējumā apvienojot visus eksporta darījumus uz citiem galamērķiem, izņemot Savienību vai ASV, nevarētu iegūt ticamas vidējās cenas, jo apstākļi visos šajos (daudz mazākos) atsevišķajos tirgos ir atšķirīgi. Ņemot vērā šā izvērtējuma ierobežojumus, kas minēti iepriekš, un to, ka šajos citos tirgos tuvākajā laikā nav liela izaugsmes potenciāla, tomēr nav uzskatāms, ka šie tirgi varētu uzņemt būtiskus papildu importa apjomus no Korejas.

(69)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pastāv iespējamība, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā dempings atkārtotos. Izmeklēšana liecināja, ka Korejas CVG eksporta darījumos uz ASV un uz citām trešām valstīm konstatētas dempinga cenas, un dempinga starpība bija attiecīgi 46 % un 27 %.

(70)

Turklāt Korejas neizmantotā jauda ir būtiska salīdzinājumā ar Savienības patēriņu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Ja šī jauda tiks izmantota eksportam uz Savienību un cenu konkurencei ar Savienības ražotājiem vai ar citiem lieliem importētājiem no trešām valstīm, pastāv liela varbūtība, ka šāds eksports būs par dempinga cenām.

(71)

Malaizijas ražotāju eksportētāju sadarbības trūkuma dēļ kopējā izvērtējumā par pamatu izmantoja informāciju, kas Komisijai pieejama no citiem avotiem. Šajā ziņā un saskaņā ar pamatregulas 18. panta noteikumiem Komisija izvērtēja dažādus statistikas datu avotus. Importa statistika, ko apkopoja, pamatojoties uz pamatregulas 14. panta 6. punktu (“14. panta 6. punkta datubāze”), ir labākā pieejamā informācija importa apjomu un cenu noteikšanai attiecībā uz Savienības tirgu. Citi avoti, kā, piemēram, Eurostat, netika izmantoti, jo attiecīgo ražojumu nevarēja nošķirt no citiem ražojumiem, kam arī izmanto astoņu ciparu kodu.

(72)

Informācija 14. panta 6. punkta datubāzē liecina, ka imports no Malaizijas Savienībā nav veikts. Tādēļ tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēšana no Malaizijas par dempinga cenām nav turpinājusies.

(73)

Komisija izvērtēja dempinga atkārtošanās iespēju gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti. Šajā procesā tika izvērtēti šādi elementi: eksporta cena uz citiem galamērķiem, ražošanas jauda un neizmantotā ražošanas jauda Malaizijā un Savienības tirgus pievilcība.

(74)

Ņemot vērā to, ka Savienībā netika importēti CVG no Malaizijas, Komisija izmantoja datus par citu trešo valsti. ASV tika uzskatīta par piemērotu valsti, jo tās tirgus un Savienības tirgus ir līdzīga lieluma un abos tirgos ir daudz vietējo ražotāju, bet arī liels importa īpatsvars, kas tādējādi tirgū rada lielu konkurenci. Turklāt ASV ir vislielākais Malaizijas eksporta galamērķis, tajā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nonāca 87 % Malaizijas eksporta. Šī metode ir identiska tai, ko izmantoja iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz Malaiziju, kā arī izvērtējumā par kaitējuma atkārtošanās iespējamību.

(75)

Tā kā Malaizijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu aprēķināja, izmantojot pārskatīšanas pieprasījumā ietvertos datus, proti, ražošanas izmaksas, kam pieskaitītas 6 % PVA izmaksas un peļņa procentos no EXW izmaksām. Uzskatāms, ka šis procentuālais apjoms ir piesardzīga aplēse. To apliecina fakts, ka vienīgajam uzņēmumam, kurš sadarbojās šajā izmeklēšanā (TK Corporation, Koreja), faktiskais radītājs bija krietni virs 6 %.

(76)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un situācijā, kad Malaizijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cenu aprēķināja, izmantojot attiecīgā ražojuma cenas eksportam no Malaizijas uz ASV, kuras ieguva ASV importa statistikas datos.

(77)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 11. punktam vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar CVG vidējo svērto eksporta cenu (abas EXW līmenī).

(78)

Lai nodrošinātu godīgu salīdzinājumu starp normālo vērtību un eksporta cenu, ņēma vērā atšķirības tajos faktoros, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību, atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punktam. Šajā ziņā iepriekš 75. apsvērumā minētās PVA izmaksas un procentuālā peļņa bija EXW līmenī, neietverot iekšzemes un jūras pārvadājumu, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksas.

(79)

Atbilstoši iepriekš aprakstītajai metodikai, kura tika izmantota arī pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā un kuras rezultātā pasākumu termiņš tika pagarināts (“spēkā esošie pasākumi”), tika konstatēta dempinga starpība 57,7 % apmērā.

(80)

Tā kā Malaizijas ražotāji nesadarbojās, informācija par ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu netika saņemta. Pieprasījumā ietvertā informācija liecina, ka kopējā projektētā jauda Malaizijā ir apmēram 55 000 tonnu un neizmantotā jauda ir apmēram 27 000 tonnu. Izvērtējumā, kura rezultātā iegūts šis apjoms, ir atskaitīta citu ražojumu ražošana (jaudas), un tādējādi tā uzskatāma par uzticamu. Malaizijas neizmantotā jauda 27 000 tonnu apmērā atbilst apmēram 40 % no Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(81)

Saistībā ar galveno lietotāju nozaru tirgu attīstību visā pasaulē, kā paskaidrots iepriekš 65. apsvērumā, Savienības tirgus ir viens no lielākajiem CVG tirgiem un lietā nav tādas informācijas, kas liecinātu par pieprasījuma nozīmīgu sarukumu vai pieaugumu šajos tirgos turpmākajos gados.

(82)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražotāju pārdošanas cenas Savienības tirgū ir lielākas nekā Malaizijas eksporta cenas uz citiem eksporta tirgiem, it īpaši ASV. Vidējā Savienības tirgus cena ir EUR 2 600 par tonnu, savukārt ASV statistika liecina, ka importam ASV no Malaizijas vidējā cena ir EUR 1 600 par tonnu. Tādējādi pasākumu izbeigšanas gadījumā Savienības tirgus būtu pievilcīgs Malaizijas eksportētājiem. Minētajam ir liela nozīme, ņemot vērā Malaizijas neizmantoto jaudu, bet vienlaikus jāatgādina, ka pašlaik 87 % Malaizijas eksporta tiek novirzīti uz ASV tirgu, kurā Malaizijas ražotāji eksportētāji pārdod par daudz zemākām cenām.

(83)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pastāv iespējamība, ka, izbeidzot pasākumus, dempings atkārtotos. Tika konstatēts, ka Malaizijas CVG uz ASV tika pārdoti par dempinga cenām un dempinga starpība bija 57,7 %.

(84)

Turklāt Malaizijas neizmantotā jauda ir būtiska salīdzinājumā ar Savienības patēriņu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Ņemot vērā Savienības cenu līmeni, pasākumu izbeigšanas gadījumā šī jauda, domājams, vismaz daļēji tiktu izmantota eksportam uz Savienību. Turklāt domājams, ka šādā gadījumā, ņemot vērā Savienības tirgū esošās cenas salīdzinājumā ar cenām ASV, liela eksporta uz ASV daļa tiks novirzīta uz Savienība tirgu.

(85)

Ņemot vērā iepriekš minēto, proti, lielās dempinga starpības, attiecīgajās valstīs pieejamās lielās neizmantotās jaudas apvienojumā ar to lielajām eksporta jaudām un Savienības tirgus pievilcību no cenu un tirgus lieluma viedokļa, var secināt, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā Savienībā atsāktos imports par dempinga cenām no Korejas Republikas un Malaizijas.

(86)

Salīdzinājumā ar Regulā (EK) Nr. 1001/2008, kas minēta iepriekš 3. apsvērumā, aprakstīto stāvokli Savienības ražošanas nozarē nav notikušas lielas strukturālas pārmaiņas. Līdzīgo ražojumu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izgatavoja 22 zināmi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(87)

Kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram 57 736 tonnas. Komisija šo apjomu noteica, pamatojoties uz visiem par Savienības ražošanas nozari pieejamajiem faktiem, piemēram, pārbaudītajiem atlasīto uzņēmumu datiem un pieprasījuma iesniedzēja norādītajiem datiem.

(88)

Izmeklēšanā atlasītie uzņēmumi/uzņēmumu grupas ražo 49 % no Savienības ražošanas apjoma un 45 % no Savienības pārdošanas apjoma (sk. iepriekš 15. apsvērumā). Tādējādi dati par izlasi reprezentatīvi atspoguļo stāvokli Savienības ražošanas nozarē

(89)

Komisija Savienības patēriņu noteica, vadoties pēc i) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma Savienības tirgū saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja norādītajiem datiem un ii) importa no trešām valstīm apjoma, vadoties pēc informācijas 14. panta 6. punkta datubāzē.

(90)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda.

1. tabula

Savienības patēriņš (metriskās tonnas)

(91)

Salīdzinājumā ar 2010. gada datiem 2011. gadā patēriņš pieauga par 12 %. 2012. gadā tas atkal samazinājās, bet saglabājās virs 2010. gada līmeņa (6 % pieaugums). Laikā no 2010. gada līdz PIP Savienības patēriņš palielinājās par 8 %.

(92)

Komisija importa apjomu noteica, vadoties pēc informācijas 14. panta 6. punkta datubāzē. Importa tirgus daļu noteica, vadoties pēc informācijas 14. panta 6. punkta datubāzē un pieprasījuma iesniedzēja norādītajiem datiem.

(93)

Korejas Republikas importa Savienībā dinamika bija šāda.

2. tabula

Importa apjoms (metriskās tonnas) un tirgus daļa

(94)

Attiecīgā perioda laikā Korejas Republikas importa apjoms salīdzinājumā ar Savienības kopējo patēriņu bija ļoti mazs. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā apjoms samazinājās līdz 18 tonnām. Importa apjoms tik zemā līmenī ir bijis kopš sākotnējo pasākumu noteikšanas 2002. gadā un tādējādi ir uzskatāms par spēkā esošo antidempinga pasākumu rezultātu.

(95)

Komisija importa apjomu noteica, vadoties pēc informācijas 14. panta 6. punkta datubāzē. Importa tirgus daļu noteica, vadoties pēc informācijas 14. panta 6. punkta datubāzē un pieprasījuma iesniedzēja norādītajiem datiem.

(96)

Malaizijas importa Savienībā dinamika bija šāda.

3. tabula

Importa apjoms (metriskās tonnas) un tirgus daļa

(97)

Attiecīgajā periodā Malaizijas importa apjoms salīdzinājumā ar Savienības kopējo patēriņu bija ļoti mazs. Lielākais (bet joprojām ļoti mazs) apjoms tika importēts 2010. gadā (19,4 tonnas), bet kopš 2010. gada importēšana praktiski vairs nenotiek. Kopš sākotnējo pasākumu noteikšanas 2002. gadā importa apjoms ir bijis mainīgs, bet tas tā arī nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pasākumu noteikšanas. Tādējādi var uzskatīt, ka importa zemais līmenis kopš sākotnējo pasākumu noteikšanas 2002. gadā ir spēkā esošo antidempinga pasākumu rezultāts.

(98)

Tajos nedaudzajos gadījumos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad sadarbībā iesaistītais uzņēmums (TK Corporation) importēja Savienībā, importa cenas bija krietni zemākas par Savienības ražošanas nozares CIF cenām. Tomēr, kā norādīts iepriekš 32. apsvērumā, bija šaubas par to, vai šie ražojumi ir faktiski ievesti Savienības muitas teritorijā.

(99)

Tomēr Korejas importa Savienībā kopējais apjoms ir ļoti zems (sk. 32. apsvērumā), jo tas ir vien 0,03 % no Savienības tirgus daļas (sk. iepriekš 2. tabulā). Ņemot vērā to, ka importa apjoms Savienībā no Korejas Republikas bija mazs un ka bija plašs dažādu ražojuma veidu klāsts, šā importa cenas nevar izmantot cenu samazinājuma noteikšanā.

(100)

Tādēļ Komisija, nosakot to, kāds būtu cenu samazinājums, ja Korejas uzņēmumi Savienības tirgū pārdotu par šādām cenām, izmantoja Korejas eksporta cenas uz ASV un citām valstīm.

(101)

Tā kā TK Corporation eksports uz visām pasaules valstīm bija apmēram 25 %–40 % no visa CVG eksporta no Korejas Republikas, šo pārdošanu uzskatīja par tādu, kas reprezentatīvi atspoguļo Korejas eksporta darījumus. Tādēļ šīs cenas izmantoja, lai veiktu salīdzinājumu. Komisija koriģēja uz augšu eksporta cenas, lai ņemtu vērā nodokli, iekraušanas un apstrādes maksu.

(102)

Tādējādi pārdošanai uz ASV konstatēja cenu samazinājuma starpību 17 % apmērā un pārdošanai uz visām pasaules valstīm – 10 % apmērā.

(103)

Neviens Malaizijas uzņēmums izmeklēšanā nesadarbojās. Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no 14. panta 6. punkta datubāzes, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports Savienībā bija minimāls (sk. iepriekš 3. tabulā). Ņemot vērā to, ka importa apjoms Savienībā no Malaizijas bija mazs un ka bija plašs dažādu ražojuma veidu klāsts, šā importa cenas nevar izmantot cenu samazinājuma noteikšanā.

(104)

Tādēļ Komisija cenu samazinājumu aprēķināja, izmantojot to pašu metodiku kā iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, salīdzinot Malaizijas eksporta cenas uz ASV ar pārdošanas cenām Savienības tirgū. Komisija koriģēja eksporta cenu, lai ņemtu vērā nodokli, iekraušanas un izkraušanas maksu.

(105)

Tādējādi tika konstatēts, ka pārdošanas darījumos uz ASV cenu samazinājuma starpība ir 34 %. Turklāt Komisija salīdzinājumam apzināja pārdošanas cenas no Malaizijas uz citām valstīm, un šiem pārdošanas darījumiem cenu samazinājuma starpība bija 28 %.

(106)

Turpmākajā tabulā parādīta citu trešo valstu importa Savienībā dinamika attiecīgajā periodā, proti, importa apjoma, tirgus daļas un vidējās cenas dinamika.

4. tabula

Imports no citām trešām valstīm

(107)

Importa, kura izcelsme ir citās trešās valstīs, kas nav attiecīgās valstis, tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza 31 % no Savienības kopējā patēriņa. Lielāko tirgus daļu veido imports no Ķīnas Tautas Republikas – 11 % no Savienības kopējā patēriņa. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bez tam nozīmīgi importa apjomi bija no Taizemes (4 % no Savienības tirgus), Vjetnamas (3 % no Savienības tirgus) un Saūda Arābijas (robežās no 0 % 2010. gadā līdz 4 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā).

(108)

Šā importa Savienībā cenas bija diezgan zemas salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares vidējām cenām, it īpaši importam no Ķīnas Tautas Republikas. Pat ar antidempinga maksājumu 58,6 % apmērā, kas noteikts importam no Ķīnas Tautas Republikas, Ķīnas izcelsmes importa vidējā cena ir zemāka nekā Savienības tirgus cena (sk. iepriekš 4. tabulā).

(109)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kam attiecīgajā periodā bija ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(110)

Kaitējuma izvērtēšanas nolūkiem Komisija nošķīra kaitējuma makroekonomiskos un mikroekonomiskos rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, vadoties pēc pārskatīšanas pieprasījumā ietvertajiem datiem un statistikas datiem. Dati attiecas uz visiem zināmajiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, vadoties pēc atlasīto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Dati attiecas uz atlasītajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas uzskatāmas par tādām, kas reprezentatīvi atspoguļo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(111)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, darba ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(112)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. Mikroekonomisko rādītāju pamatā ir vienīgi pārbaudītie dati par diviem atlasītajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām. Lai saglabātu konfidencialitāti, šie dati tiek norādīti vienīgi indeksētā veidā vai diapazonos.

(113)

Savienības kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(114)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 20 %. Tā kā Savienības patēriņš tajā pašā periodā palielinājās tikai par 8 %, atlikušais ražošanas apjoms tika eksportēts.

(115)

Jaudas izmantojums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šķiet zems (32 %). Iepriekšējā tabulā norādītā paziņotā jauda atbilstoši standarta praksei šajā konkrētajā ražošanas nozarē un iepriekšējās procedūrās izmantotajai metodei ir aprēķināta, vadoties pēc teorētiskās maksimālās jaudas, strādājot trijās maiņās dienā, sešas dienas nedēļā, 48 nedēļas gadā. Tomēr faktiski ražošanas nozare strādā divās maiņās dienā, piecas dienas nedēļā, 48 nedēļas gadā. Tādēļ paziņotā jauda ne vienmēr precīzi atbilst faktiskajai jaudai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(116)

Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās. Jaudas izmantojuma pieaugums par 20 procentiem atbilst ražošanas apjoma pieaugumam attiecīgajā periodā.

(117)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(118)

Salīdzinājumā ar 2010. gadā Savienības tirgū pārdotajiem apjomiem 2011. gadā apjomi palielinājās par 14 %. Pēc tam apjomi samazinājās līdz 41 350 tonnām, un tādējādi attiecīgajā periodā kopumā pieaugums bija par 9 %.

(119)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā bija diezgan nemainīga.

(120)

Vienlaikus ar Savienības patēriņa mēreno pieaugumu attiecīgajā periodā (+8 %) par 9 % pieauga arī Savienības ražotāju pārdošanas apjoms.

(121)

Nodarbinātības un darba ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

7. tabula

Nodarbinātība un darba ražīgums

(122)

Attiecīgajā periodā darbinieku skaits pakāpeniski samazinājās par 10 %. Tādējādi laikā no 2010. gada līdz PIP vienlaikus ar ražošanas apjoma pieaugumu Savienības ražotāju darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkcijas izlaidi (tonnās) uz vienu darbinieku gadā, pieauga par 34 %.

(123)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējo svērto vienības pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienībā dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(124)

Attiecīgajā periodā pārdošanas cenas Savienībā samazinājās par 6 %. Lai gan cenas laikā no 2010. gada līdz 2012. gadam bija diezgan nemainīgas, lielākais cenu sarukums notika laikā no 2011. gada līdz PIP.

(125)

Liela daļa ražošanas izmaksu bija nemainīgas, tādēļ ražošanas apjoma pieaugums par 20 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izraisīja vienības ražošanas izmaksu samazināšanos. Attiecīgi samazinājās arī vienības pārdošanas vidējā cena.

(126)

Atlasīto Savienības ražotāju darbaspēka vidējo izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(127)

Attiecīgajā periodā darbaspēka vidējām izmaksām uz vienu darbinieku bija tendence pieaugt. No 2010. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku palielinājās par 10 %.

(128)

Atlasīto Savienības ražotāju krājumu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

10. tabula

Krājumi

(129)

Salīdzinājumā ar 2010. gadu krājumi perioda beigās vispirms 2011. gadā samazinājās par 7 % un tad salīdzinājumā ar 2010. gadu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieauga par 11 %. Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu laikā no 2010. gada līdz PIP krājumi perioda beigās samazinājās par 13 %.

(130)

Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(131)

Komisija atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, līdzīgā ražojuma pārdošanā nesaistītiem pircējiem Savienībā gūto neto pirmsnodokļu peļņu izsakot procentos no minētās pārdošanas apgrozījuma.

(132)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare cieta būtiskus zaudējumus. 2010. gadā nozares zaudējumi bija – 20 %/– 15 %. Laikā no 2010. gada līdz PIP zaudējumi samazinājās par 33 %, bet rādītājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija negatīvs – 14 %/– 9 %. Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Naudas plūsma 2010. gadā bija pozitīva. 2011. gadā tā pēkšņi samazinājās līdz negatīvām vērtībām un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija negatīva.

(133)

Ieguldījumiem bija tendence pieaugt. Salīdzinājumā ar 2010. gadu tie 2011. gadā pieauga par 15 %, 2012. gadā – par 12 %, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās 5 % virs 2010. gada līmeņa.

(134)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. 2010. gadā tas bija – 25 %/– 20 %, tad saruka līdz – 45 %/– 40 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās šādā līmenī.

(135)

Tā kā importa no attiecīgajām valstīm apjoms ievērojami samazinājās un attiecīgajā periodā bija neliels (sk. iepriekš 2. un 3. tabulā), dempinga starpības lielumu nav iespējams izvērtēt. Tomēr, ņemot vērā iepriekš 136. līdz 144. apsvērumā ietverto novērtējumu, uzskatāms, ka Savienības ražošanas nozare joprojām bija neaizsargātā un nedrošā stāvoklī.

(136)

Padome Regulā (EK) Nr. 1001/2008 secināja, ka to antidempinga pasākumu rezultātā, kas attiecīgā ražojuma importam no Korejas Republikas un Malaizijas tika noteikti 2002. gadā, Savienības ražošanas nozare atguvās tikai daļēji. Par iemeslu kaitējuma rādītāju (pozitīvajai) dinamikai iepriekšējās pārskatīšanas attiecīgajā periodā (2002. gada janvāris līdz 2007. gada jūnijs) lielā mērā bija pieprasījuma pieaugums 2007. un 2008. gadā.

(137)

Tomēr pēc 2008. gada stāvoklis Savienības ražošanas nozarē ļoti pasliktinājās (salīdzinājumā ar 2007. un 2008. gadu). Šīs dinamikas iemesls lielā mērā bija pieprasījuma sarukums pēc 2008. gada.

(138)

Dažu rādītāju dinamika kopš 2010. gada bijusi pozitīva. Piemēram, Savienības ražošanas apjoms laikā no 2010. gada līdz PIP pieauga par 20 %. Šā pieauguma iemesls daļēji bija Savienības patēriņa pieaugums par 8 % tajā pašā periodā. Ražošanas apjoma pieauguma rezultātā uzlabojās jaudas izmantojuma rādītājs, kurš pieauga vairāk nekā par 20 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās par 9 %, kas atbilst Savienības patēriņa pieaugumam, savukārt Savienības uzņēmumu tirgus daļa nemainījās. Darbinieku skaita samazināšanas rezultātā (par 10 %) palielinājās arī darba ražīgums (par 34 %).

(139)

Tomēr jaudas izmantojums joprojām bija zems. Tas daļēji izskaidrojams ar faktu, ka pieejamo infrastruktūru bija plānots izmantot trijās maiņās dienā un sešas dienas nedēļā, un atbilstoši tika aprēķināta maksimālā jauda. Tomēr attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare strādāja vien divās maiņās dienā piecas dienas nedēļā.

(140)

Nemainīgo ražošanas izmaksu lielā īpatsvara dēļ Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā cieta ievērojamus zaudējumus. Neraugoties uz finansiālo rādītāju uzlabošanos par 30 % laikā no 2010. gada līdz PIP, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tomēr bija lieli zaudējumi (robežās no – 14 % līdz – 9 %).

(141)

Šie lielie zaudējumi kopā ar lielā mērā negatīvo naudas plūsmu ir svarīgi rādītāji, kas liecina par Savienības ražošanas nozares neaizsargāto stāvokli.

(142)

Jānorāda tas, ka Regulā (ES) Nr. 78/2013, ar kuru antidempinga pasākumi tika uzlikti attiecīgā ražojuma importam no Krievijas un Turcijas, tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare ir smagā stāvoklī sakarā ar tai nodarīto kaitējumu. Minētās procedūras attiecīgais periods ilga no 2008. gada janvāra līdz 2011. gada septembrim, un tas daļēji pārklājas ar attiecīgo periodu šajā izmeklēšanā (14).

(143)

Iepriekš minētajā regulā noteiktajiem antidempinga pasākumiem šķietami bijusi labvēlīga ietekme, jo vairākiem kaitējuma rādītājiem ir tendence uzlaboties (piemēram, ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, rentabilitāte, ražīgums un patēriņš). Tomēr, kā liecina šī izmeklēšana, Savienības ražošanas nozare vēl nav pilnībā atguvusies no iepriekšējā dempinga.

(144)

Tādēļ Komisija secina, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargātā stāvoklī un dažos aspektos tālu no tā līmeņa, ko varētu gaidīt, ja tā būtu pilnīgi atguvusies no iepriekšējās izmeklēšanās konstatētā kaitējuma.

(145)

Komisija 85. apsvērumā secināja, ka pasākumu izbeigšanas rezultātā imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm visdrīzāk atkārtotos.

(146)

Izmeklēšana liecina, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir neaizsargāts. Lai gan pārskatīšanas izmeklēšanas periodā stāvoklis nedaudz uzlabojās, nevienu brīdi attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare peļņu neguva.

(147)

Tādēļ, atkārtojoties importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, Savienības ražošanas nozares nedrošā stāvoklis vēl vairāk pasliktinātos. Šāds imports varētu pārņemt Savienības ražošanas nozares tirgus daļu Savienības tirgū. Tādējādi arvien samazinātos Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums – viens no galvenajiem rādītājiem, kas ir par iemeslu Savienības ražošanas nozares nelabvēlīgajiem rezultātiem attiecīgajā periodā.

(148)

Importa par dempinga cenām atkārtošanās Savienības ražošanas nozarei radītu arvien lielāku cenu spiedienu un tādējādi vēl vairāk pasliktinātu Savienības ražošanas nozares finansiālos rādītājus

(149)

Tādēļ Komisija secina, ka pēc Korejas Republikai un Malaizijai noteikto pasākumu izbeigšanas visdrīzāk ir gaidāma importa par dempinga cenām atkārtošanās no minētajām valstīm, un tas var izraisīt lejup vērstu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām, pārdošanas apjomiem un tirgus daļu un pasliktināt tās ekonomisko stāvokli. Pēc Korejas Republikai un Malaizijai noteikto pasākumu izbeigšanas kaitējums visdrīzāk atkārtotos, jo domājams, ka tādējādi vēl vairāk pasliktinātos Savienības ražošanas nozares jau tā sliktais ekonomiskais stāvoklis.

(150)

Atbilstoši pamatregulas 21. pantam Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pret Korejas Republiku un Malaiziju vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, izvērtēja visu dažādo iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju, vairumtirgotāju un lietotāju intereses.

(151)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(152)

Sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu noteikšana nav pretrunā Savienības interesēm. Tā kā šī izmeklēšana ir pārskatīšana un pasākumi ir spēkā kopš 2002. gada, izvērtējums ļauj analizēt jebkādu spēkā esošo antidempinga pasākumu nelabvēlīgu ietekmi uz attiecīgajām personām.

(153)

Uz šā pamata tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga atkārtošanos un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt spēkā esošos pasākumus.

(154)

Lai gan spēkā esošie antidempinga pasākumi aizkavēja importa par dempinga cenām ienākšanu Savienības tirgū, Savienības ražošanas nozare ir nedrošā stāvoklī, ko apliecina dažu nozīmīgu kaitējuma rādītāju nelabvēlīgās tendences.

(155)

Ja pasākumi tiktu izbeigti, domājams, ka tirgū būtu ievērojams importa par dempinga cenām pieplūdums no attiecīgajām valstīm, kas, domājams, izraisītu kaitējuma atkārtošanos. Šis importa pieplūdums cita starpā izraisītu tirgus daļas zaudēšanu, pārdošanas cenas samazināšanos, jaudas izmantojuma samazināšanos un kopumā Savienības ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

(156)

Tādējādi Komisija secina, ka Korejas Republikai un Malaizijai noteikto antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības ražošanas nozares interesēm.

(157)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu noteikšanai visdrīzāk nebūtu ievērojamas nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības importētājiem un lietotājiem. Neviens importētājs un neviens lietotājs šajā izmeklēšanā nesadarbojās. Tā kā nav informācijas, kas liecinātu, ka spēkā esošie pasākumi būtu ievērojami ietekmējuši minētās grupas, var secināt, ka pasākumu turpināšanai nebūs būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības importētājiem un lietotājiem.

(158)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav tādu nepārvaramu iemeslu, kas liktu domāt, ka pasākumu noteikšana Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes CVG būtu pretrunā Savienības interesēm.

(159)

No iepriekš minētajiem apsvērumiem var secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas piemērojami konkrētu Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes cauruļu veidgabalu importam.

(160)

Tomēr, kā liecina šī izmeklēšana, Savienības ražošanas nozares stāvoklis kopumā uzlabojas, un galīgo antidempinga pasākumu noteikšana tā paša ražojuma importam no Krievijas un Turcijas 2013. gadā (sk. 5. apsvērumā), šķiet, arī ir labvēlīgi ietekmējusi Savienības ražošanas nozares stāvokli, kā paskaidrots 143. apsvērumā. Tādējādi izvērtējums liecina, ka, ņemot vērā kopējo kaitējuma analīzi un domājamās norises tirgū gadījumā, ja pasākumi tiktu piemēroti, par pieciem gadiem īsāks periods būtu pietiekams, lai Savienības ražošanas nozare atgūtos no ekonomiskajām un finansiālajām grūtībām.

(161)

Turklāt, izvērtējot Savienības ražošanas nozares stāvokli un kaitējuma analīzi, nevar aprobežoties vien ar (iespējamo) attiecīgā ražojuma importu no Korejas Republikas un Malaizijas, jo Savienības ražošanas nozares stāvokli ietekmē arī cita veida imports un pasākumi pret to, piemēram, iepriekš minētie Krievijai un Turcijai noteiktie pasākumi.

(162)

Tādēļ uzskatāms, ka šajā gadījumā, ņemot vērā konkrētos apstākļus, pasākumus izņēmuma kārtā vajadzētu pagarināt nevis par pilnu piecu gadu laikposmu, kā noteikts pagaidu regulā, bet tiem būtu jānosaka tāds pats termiņš kā pasākumiem, kas noteikti importam no Krievijas un Turcijas. Šāda pasākumu termiņa vienādošana turklāt ļautu veikt visapatverošu un saskanīgu dempinga prakses radītās ietekmes uz Savienības ražošanas nozari izvērtējumu gadījumā, ja šāda pārskatīšana būtu turpmāk nepieciešama.

(163)

Minēto spēkā esošo pasākumu, kas ir noteikti CVG importam no Krievijas un Turcijas, termiņš ir 2018. gada 29. janvāris. Tātad Korejas Republikas un Malaizijas CVG importam noteikto galīgo antidempinga pasākumu termiņš attiecīgi būtu jākoriģē un jānosaka tajā pašā datumā.

(164)

Eiropas Savienības Tērauda sadurmetināto veidgabalu nozares aizsardzības komiteja piekrīt tam, ka ierosinātais termiņš dotu iespēju vēlāk veikt kopīgu pārskatīšanas izmeklēšanu, ja tāda tiktu pieprasīta, un tādējādi arī veikt visaptverošu dempinga un kaitējuma izvērtējumu par importu no vairākām valstīm. Taču tā norādīja, ka pēc PIP attiecīgā ražojuma kopējais importa apjoms no visām valstīm ir ļoti pieaudzis, savukārt šā importa vidējā cena ir strauji sarukusi. Šīs norises pēc PIP esot pasliktinājušas Savienības ražošanas nozares stāvokli, un tādēļ apstākļi, kuri pamatoja antidempinga pasākumu noteikšanu uz laiku, kas mazāks par pieciem gadiem, vairs nesot aktuāli.

(165)

Komisija norāda, ka minētās norises pēc PIP (proti, importa apjoma pieaugums un cenu samazināšanās) atbilst pieejamajiem Eurostat statistikas datiem, kuros ir ietverti arī tādi ražojuma veidi, uz kuriem konkrētā izmeklēšana neattiecas. Savukārt Komisijai pieejamā statistika par konkrēti attiecīgā ražojuma importu pēc PIP liecina, ka pēc PIP importa apjoms ir samazinājies par 10–15 % un minētā importa vidējā cena arī ir samazinājusies (par 15–20 %). Komisija uzskata, ka attiecīgā ražojuma importa dinamika pēc PIP situācijā, kad nav citu apstiprinošu pierādījumu par Savienības ražošanas nozares stāvokli, neapgāž Komisijas secinājumus par piemērotāko antidempinga pasākumu noteikšanas periodu (sk. 160. līdz 163. apsvērumā). Tādēļ iebildums tiek noraidīts.

(166)

Tādējādi, ņemot vērā secinājumus par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, spēkā esošie antidempinga pasākumi, ko piemēro Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes cauruļu veidgabalu importam un kā piemērošana saglabāta ar Regulu (EK) Nr. 1001/2008, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 363/2010, būtu jāsaglabā līdz 2018. gada 29. janvārim.

(167)

Komiteja, kas izveidota atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam, atzinumu nesniedza,