28.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/115

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (3) ir izveidota Eiropas Jūras drošības aģentūra (“Aģentūra”), lai nodrošinātu augstu, vienotu un efektīvu jūras drošības līmeni un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

(2)

Pēc starpgadījumiem Savienības ūdeņos, jo īpaši tiem, kas bija saistīti ar naftas tankkuģiem “Erika” un “Prestige”, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 724/2004 (4), ar ko grozīja Regulu (EK) Nr. 1406/2002, Aģentūrai uzticēja uzdevumus tādās jomās kā kuģu izraisītā piesārņojuma novēršana un reaģēšana šāda piesārņojuma gadījumā.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 100/2013 (5), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1406/2002, Aģentūrai uzticēja uzdevumus attiecībā uz reaģēšanu naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītā jūras piesārņojuma gadījumā un paplašināja Aģentūras pakalpojumu tvērumu, iekļaujot tajā valstis, kuras pieteikušas pievienošanos Savienībai un Eiropas kaimiņattiecību partnervalstis.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2038/2006 (6) paredzēja daudzgadu finansējumu Aģentūras darbībai saistībā ar reaģēšanu kuģu izraisītā piesārņojuma gadījumā, ko piemēroja līdz 2013. gada 31. decembrim.

(5)

Ņemot vērā piesārņošanas gadījumu iespējamo postošo ekoloģisko ietekmi un ārkārtīgi augstās ekonomiskās izmaksas, kā arī šādu negadījumu sociālekonomisko ietekmi uz citām nozarēm, piemēram, tūrismu un zivsaimniecību, Aģentūrai vajadzētu būt pietiekamiem līdzekļiem, lai tā varētu veikt uzticētos uzdevumus kuģu un naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītā jūras piesārņojuma gadījumā. Šie uzdevumi ir svarīgi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, kas var būt izsakāms arī naudas izteiksmē.

(6)

Lai izpildītu uzdevumus saistībā ar piesārņojuma novēršanu un reaģēšanu kuģu izraisītā piesārņojuma gadījumā, 2004. gada 22. oktobrī Aģentūras Administratīvā padome pieņēma Rīcības plānu par sagatavotību un reaģēšanu naftas piesārņojuma gadījumā, kurā ir noteikti Aģentūras reaģēšanas darbības naftas piesārņojuma gadījumā un kurš ir vērsts uz Aģentūras rīcībā esošo finanšu resursu optimālu izmantošanu. Administratīvā padome 2007. gada 12. jūnijā pieņēma Rīcības plānu par sagatavotību un reaģēšanu bīstamu un kaitīgu vielu piesārņojuma gadījumā. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 15. pantu abus Rīcības plānus atjaunina reizi gadā atbilstīgi Aģentūras ikgadējai darba programmai.

(7)

Būtu jāņem vērā esošie nolīgumi, kas attiecas uz nejaušu piesārņošanu un kas veicina dalībvalstu savstarpējo palīdzību un sadarbību šajā jomā, kā arī attiecīgās starptautiskās konvencijas un nolīgumi par Eiropas jūras teritoriju aizsardzību pret piesārņošanas gadījumiem, ar ko līgumslēdzējām pusēm ir noteikts pienākums veikt visus attiecīgos pasākumus, lai sagatavotos naftas piesārņojuma gadījumiem un reaģētu uz tiem.

(8)

Aģentūras reaģēšanas darbības piesārņojuma gadījumā, kas norādītas tās rīcības plānos, ir saistītas ar darbībām informācijas, sadarbības un koordinācijas jomā, tostarp attiecībā uz bīstamu un kaitīgu vielu izraisītu jūras piesārņojumu. Minētās reaģēšanas darbības ir pirmkārt saistītas ar operatīvas palīdzības sniegšanu skartajām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kam ar Savienību ir kopīga reģionāla jūras teritorija (turpmāk kopā “skartās valstis”), pēc pieprasījuma piegādājot papildu kuģus piesārņojuma novēršanai, lai novērstu kuģu izraisītu piesārņojumu ar naftu, kā arī naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītu jūras piesārņojumu. Aģentūrai būtu jāpievērš īpaša uzmanība zonām, kuras ir atzītas par visjutīgākajām, nemazinot palīdzību nevienai citai zonai, kam tā ir vajadzīga.

(9)

Aģentūras darbībām reaģēšanas uz piesārņojumu jomā vajadzētu atbilst spēkā esošajiem sadarbības nolīgumiem, ar kuriem paredz savstarpēju palīdzību jūras piesārņojuma gadījumos. Savienība ir pievienojusies vairākām reģionālām organizācijām un gatavojas pievienoties vēl citām reģionālām organizācijām.

(10)

Aģentūras darbībai vajadzētu būt saskaņotai ar pasākumiem, kuri paredzēti divpusējos un reģionālajos nolīgumos, kuros Savienība ir viena no pusēm. Jūras piesārņojuma gadījumā Aģentūrai būtu jāpalīdz skartajām valstīm, kuru vadībā tiek veiktas tīrīšanas darbības.

(11)

Aģentūrai būtu jāuzņemas aktīva loma, uzturot un turpmāk attīstot Eiropas Satelītdienestu naftas produktu uzraudzībai (CleanSeaNet), lai veiktu uzraudzību, nodrošinātu piesārņojuma agrīnu atklāšanu un atbildīgo kuģu vai naftas un gāzes ieguves iekārtu identifikāciju, piemēram, saistībā ar naftas noplūdi no kuģiem un ar ekspluatāciju saistītu novadīšanu un nejaušām noplūdēm no platformām jūrā. Šim dienestam būtu jāuzlabo datu pieejamība un reaģēšanas uz piesārņojumu efektivitāte un savlaicīgums.

(12)

Papildu līdzekļi, kuru pieejamība skartajās valstīs jānodrošina Aģentūrai, būtu jādara pieejami, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (7).

(13)

Dalībvalstīm, izmantojot drošas kopējas saziņas un informācijas sistēmu ārkārtas situācijām (CECIS), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2007/779/EK, Euratom (8), būtu jāsniedz informācija, kas saistīta ar publiskiem un privātiem reaģēšanas mehānismiem, kuri izmantojami piesārņojuma gadījumā, un saistītajām reaģēšanas spējām dažādos Savienības reģionos, ja tā ir pieejama šim mērķim.

(14)

Lai Aģentūras operatīvā palīdzība būtu efektīvāka, ņemot vērā to, ka Aģentūras darbību pilnvaras reaģēšanai uz piesārņojumu tiek paplašinātas uz trešām valstīm, kam ar Savienību ir kopīga reģionāla jūras teritorija, Aģentūrai būtu jāpieliek visas pūles, lai mudinātu minētās trešās valstis apkopot informāciju un sadarboties attiecībā uz reaģēšanas mehānismu un saistīto reaģēšanas spēju saraksta uzturēšanu, ko veic Aģentūra.

(15)

Lai Aģentūras reaģēšanas darbības piesārņojuma gadījumā būtu efektīvākas, dalībvalstīm būtu jāiepazīstina Aģentūra ar zinātniskajiem pētījumiem, kurus tās var būt veikušas par to ķīmisko vielu ietekmi, ko izmanto par šķīdinātājiem un kas varētu attiekties uz šīm darbībām.

(16)

Lai nodrošinātu Aģentūras rīcības plānu pilnīgu ieviešanu, Aģentūras vajadzībām būtu jānodrošina dzīvotspējīga un ekonomiski izdevīga finansēšanas sistēma, jo īpaši attiecībā uz operatīvās palīdzības sniegšanu skartajām valstīm.

(17)

Tādēļ finanšu nodrošinājums, lai finansētu Aģentūrai uzticētos uzdevumus saistībā ar reaģēšanu piesārņojuma gadījumā un saistītos pasākumus, būtu jāparedz atbilstīgi daudzgadu saistībām. Daudzgadu saistību apjomam būtu jāatspoguļo gan Aģentūras uzdevumu paplašināšanās saistībā ar reaģēšanu uz piesārņojumu, gan arī nepieciešamība Aģentūrai uzlabot piešķirto līdzekļu izmantošanas efektivitāti, ņemot vērā ierobežojumus budžeta līdzekļu izmantošanā. Savienības ikgadējo iemaksu apjoms būtu jānosaka Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru. Ir īpaši būtiski, lai Komisija veiktu starpposma novērtējumu par Aģentūras spēju efektīvi un izmaksu ziņā lietderīgi pildīt tās pienākumus kuģu un naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisīta jūras piesārņojuma gadījumā.

(18)

Saistību summām to pasākumu finansēšanai, kuri saistīti ar reaģēšanu piesārņojuma gadījumā, saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu, kas noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (9) (“daudzgadu finanšu shēma”), būtu jāaptver laikposms no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Tāpēc būtu jāparedz finansējums, kas aptver to pašu laikposmu.

(19)

Aģentūras atbalsts valstīm, kuras pieteikušas pievienošanos Savienībai, un Eiropas kaimiņattiecību partnervalstīm būtu jāpiešķir no finansējuma, kas paredzēts šīm valstīm sagatavotajās pašreizējās Savienības programmās, un tāpēc nebūtu jāpiešķir no Aģentūras daudzgadu finansējuma.

(20)

Lai optimizētu saistību asignējumu un ņemtu vērā jebkādas pārmaiņas saistībā ar reaģēšanas pasākumiem kuģu izraisīta piesārņojuma gadījumā, ir nepieciešams nodrošināt konkrēto darbības vajadzību nepārtrauktu uzraudzību, lai varētu veikt ikgadējo finanšu saistību pielāgošanu.

(21)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1406/2002 Aģentūrai savā gada pārskatā būtu jāsniedz informācija par Aģentūras daudzgadu finansējuma izpildi.

(22)

Ir lietderīgi nodrošināt finansējuma atbalsta nepārtrauktību Aģentūras darbībām saistībā ar reaģēšanu kuģu un naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisīta jūras piesārņojuma gadījumā, kā arī saskaņot šīs regulas un Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 piemērošanas termiņus. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

a)

“nafta” ir nafta jebkurā veidā, tostarp jēlnafta, degviela, nogulsnes, naftas atkritumi un pārstrādes produkti, kā to nosaka Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (“SJO”) 1990. gada Starptautiskā Konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā;

b)

“bīstamas un kaitīgas vielas” ir jebkuras vielas, izņemot naftu, kuras, iekļūstot jūras vidē, var radīt draudus cilvēka veselībai, kaitēt dzīvajiem resursiem un dzīvībai jūrā, nodarīt bojājumus iekārtām vai traucēt cita veida likumīgu jūras izmantošanu, kā to nosaka SJO 2000. gada Protokols par gatavību, reaģēšanu un sadarbību bīstamu un kaitīgu vielu izraisīta piesārņojuma gadījumos.

c)

“naftas un gāzes ieguves iekārta” ir stacionāri nostiprināta vai mobila iekārta vai vairākas iekārtas, kuras ir pastāvīgi savā starpā savienotas ar tiltiem vai citām struktūrām un kuras izmanto naftas un gāzes nozares darbībām jūrā vai saistībā ar šādām darbībām; “naftas un gāzes ieguves iekārta” ir arī mobilas platformas urbšanai jūrā, taču tikai gadījumā, ja tās izvietotas jūrā urbšanai, ieguvei vai citiem mērķiem, kas saistīti ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, kā arī infrastruktūra un iekārtas naftas un gāzes transportēšanai uz sauszemi un uz sauszemes termināļiem.

a)

operatīvu palīdzību un atbalstu ar papildu līdzekļiem, piemēram, dežurējošiem kuģiem piesārņojuma novēršanai, satelītattēliem un aprīkojumu, veicot reaģēšanas darbības piesārņojuma gadījumā, ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 2. panta 3. punkta d) apakšpunktu un 2. panta 5. punktu to lūdz skartās valstis gadījumā, kad rodas nejaušs vai apzināts kuģu vai naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisīts jūras piesārņojums;

b)

sadarbību un koordinēšanu, un tehniskas un zinātniskas palīdzības sniegšanu dalībvalstīm un Komisijai Savienības civilās aizsardzības mehānismā, SJO un saistībā ar attiecīgajās reģionālajās organizācijās noteiktajiem pasākumiem;

c)

informēšanu, jo īpaši labākās prakses, pieredzes, paņēmienu un jauninājumu apkopošanu, analizēšanu un izplatīšanu saistībā ar reaģēšanu uz kuģu vai naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītu jūras piesārņojumu.