21.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/1

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2013. gada 29. novembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Indonēzijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes mononātrija glutamāta importu Savienībā. Tā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Tajā pašā dienā Komisija, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (3), paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (“pamatregula”) 11. panta 2. punktu attiecībā uz galīgajiem antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes mononātrija glutamāta importam.

(3)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2013. gada 16. oktobrīAjinomoto Foods Europe SAS (“sūdzības iesniedzējs”), kas ir vienīgais mononātrija glutamāta ražotājs Savienībā un kas tādējādi pārstāv 100 % Savienības mononātrija glutamāta kopējā ražošanas apjoma, iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika uzskatīti par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija oficiāli paziņoja sūdzības iesniedzējam un zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un Indonēzijas iestādēm, zināmajiem importētājiem, piegādātājiem, lietotājiem un tirgotājiem, kurus tas skar, par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie ģenerāldirektorāta (“ĢD”) uzklausīšanas amatpersonas.

(6)

Turklāt ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(7)

Ņemot vērā to, ka šajā izmeklēšanā ir iesaistīts liels attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju un attiecīgo nesaistīto importētāju skaits, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajos termiņos, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu informēja par to, ka tā ir nolēmusi līdz saprātīgam skaitam ierobežot izmeklējamo ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju skaitu, uz kuriem attieksies izmeklēšana, veidojot izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu (šo procesu sauc arī par “atlasi”).

(8)

Lai pieņemtu lēmumu par to, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, Komisija lūdza visiem nesaistītajiem importētājiem atsaukties un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(9)

Četrpadsmit nesaistīti importētāji sniedza lūgto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim importētājiem pēc lielākā importa apjoma un ģeogrāfiskās atrašanās vietas Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par atlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem importētājiem. Piezīmes netika sniegtas.

(10)

Pēc tam tikai viens no trim izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(11)

Lai pieņemtu lēmumu par to, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visiem ražotājiem eksportētājiem Indonēzijā pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(12)

Četri ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā ražotāju eksportētāju nelielo skaitu, kas sadarbojās, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(13)

Komisija nosūtīja anketas Savienības vienīgajam ražotājam, četriem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, trim atlasītajiem nesaistītajiem importētājiem un 33 identificētiem lietotājiem Savienībā.

(14)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no vienīgā Savienības ražotāja, trim atlasītajiem nesaistītajiem importētājiem, viena tirgotāja, trim no četriem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un pieciem lietotājiem.

(15)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka atlasītais ražotājs eksportētājs, kas nesadarbojās, bija saistīts ar citu atlasīto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(16)

15. apsvērumā minētais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka neesot pamata uzskatīt, ka tas ir saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, jo ne viens, ne otrs uzņēmums neietekmēja cits cita lēmumu pieņemšanas procesu. Turklāt ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tas nevarot likt tam uzņēmumam, kas nesadarbojās, sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Izmeklēšanā konstatēja, ka abi uzņēmumi pieder vieniem un tiem pašiem akcionāriem. Tāpēc tie tika uzskatīti par saistītiem uzņēmumiem atbilstīgi 143. panta 1. punkta d) apakšpunktam Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (4) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (“Muitas kodekss”).

(17)

Trešais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Indonēzijā esot cits attiecīgā ražojuma ražotājs, kas bija 16. apsvērumā minētās grupas uzņēmums, un ka minētais uzņēmums nav atsaucies. Lai gan šāds ražotājs tik tiešām ir, izmeklēšanā neguva pierādījumus, pamatojoties uz Eurostat datiem un citiem pieejamajiem avotiem, ka minētais ražotājs attiecīgajā periodā ir eksportējis uz Savienību. Tāpēc šo uzņēmumu nelūdza atsaukties vai sniegt informāciju, kas tiek lūgta ražotājiem eksportētājiem paredzētajās anketās. Turklāt, kā aprakstīts 48. apsvērumā, visiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteica atlikušo maksājuma likmi. Atlikušo maksājumu aprēķina, pamatojoties uz pamatregulas 18. pantu, un tas ir piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(18)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses.

(19)

Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

(20)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz periodu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz periodu no 2010. gada 1. aprīļa līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”) (5).

(21)

Attiecīgais ražojums ir Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāts (“MNG”), ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2922 42 00 (“attiecīgais ražojums”). MNG ir pārtikas piedeva, un to galvenokārt izmanto kā garšas pastiprinātāju zupās, buljonos, zivju un gaļas ēdienos, garšvielu maisījumos un gatavajos ēdienos. MNG ir dažāda lieluma balti kristāli bez smaržas. MNG izmanto arī ķīmijas rūpniecībā nepārtikas lietojumiem, piemēram, mazgāšanas līdzekļos.

(22)

Pārsvarā to ražo, fermentējot dažādus cukura avotus (kukurūzas cieti, tapiokas cieti, cukura sīrupu, cukurniedru melasi un cukurbiešu melasi).

(23)

Izmeklēšanā konstatēja, ka attiecīgajam ražojumam, Indonēzijā ražotajam un iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam, kā arī ražojumam, ko ražo un Savienības tirgū pārdod Savienības ražošanas nozare, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim.

(24)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka esot būtiska kvalitātes atšķirība starp Indonēzijā un Savienībā ražoto MNG. Tika apgalvots, ka šīs kvalitātes atšķirības dēļ MNG, ko Savienības tirgū ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, un MNG, ko importē no Indonēzijas, nav savstarpēji aizvietojami ražojumi un tādēļ tos nevar uzskatīt par līdzīgiem. Šis apgalvojums netika pamatots un ir pretrunā konstatējumiem izmeklēšanā, kurā netika atklātas kvalitātes atšķirība starp MNG, ko ražo Indonēzijā, un MNG, ko ražo Savienībā. Faktiski vairāki lietotāji iepirka MNG no Savienības ražošanas nozares un Indonēzijas un izmantoja to tādiem pašiem vai līdzīgiem lietojumiem. Tādēļ šo apgalvojumu noraidīja.

(25)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, attiecīgo ražojumu, ko ražo un pārdod Indonēzijas iekšzemes tirgū, un ražojumu, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē šajā posmā uzskata par līdzīgiem ražojumiem.

(26)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Pārdošanas apjomu uzskata par reprezentatīvu, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū katram ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no kopējā attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi katra ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(27)

Tad Komisija noteica tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un kas ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kuri tiek pārdoti eksportam uz Savienību.

(28)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kas tiek pārdots eksportam uz Savienību, bija reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību. Komisija konstatēja, ka Indonēzijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, pārdošanas apjoms bija reprezentatīvos daudzumos Indonēzijas tirgū salīdzinājumā ar attiecīgo ražojumu, ko tie paši ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību.

(29)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katra ražotāja eksportētāja iekšzemes pārdošanas apjomu var uzskatīt par tādu, kas veikts parastajā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, nosakot rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam izmeklēšanas periodā.

(30)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko iekšzemes cenu katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir vai nav bijis rentabls, ja:

(31)

Šajā gadījumā visu ražotāju eksportētāju pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija rentabls un vidējā svērtā pārdošanas cena bija lielāka par visu ražojuma veidu ražošanas izmaksām. Tāpēc visiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, normālo vērtību aprēķināja kā visu iekšzemes pārdošanas apjomu cenu vidējo svērto vērtību izmeklēšanas periodā.

(32)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportēja uz Savienību tieši neatkarīgiem pircējiem vai izmantojot saistītus uzņēmumus Savienībā un ārpus tās.

(33)

Ja ražotāji eksportētāji veica attiecīgā ražojuma eksportu tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām eksporta cenām.

(34)

Ja ražotāji eksportētāji eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi tālāk pārdeva neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šajā gadījumā tika veiktas korekcijas attiecībā uz uzkrāto peļņu (sk. 35. apsvērumu) un visām deklarētajām izmaksām posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp attiecībā uz pārdošanas, vispārējiem un administratīvajiem izdevumiem.

(35)

Šajā sakarībā nevarēja izmantot saistīto uzņēmumu gūto peļņas normu, jo to uzskatīja par neuzticamu rādītāju. Viens nesaistīts importētājs sadarbojās, bet tā rentabilitāte bija konfidenciāla un to nedrīkstēja izpaust trešām personām. Tādēļ un ņemot vēra citas informācijas trūkumu, lai noteiktu eksporta cenu, tika izmantota 5 % peļņas norma. Šī peļņas norma tika uzskatīta par pieņemamu, jo tā tika izmantota arī iepriekšējā procedūrā attiecībā uz citu ķīmisko produktu, ko ražo līdzīga ražošanas nozare (6).

(36)

Abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka eksporta cenas pirmajiem saistītajiem pircējiem esot tirgus cenas un ka tādējādi eksporta cena būtu jānosaka, nevis pamatojoties uz salikto eksporta cenu, bet pārdošanas cenu starp Indonēzijas ražotāju eksportētāju un saistīto pircēju. Minētie ražotāji apgalvoja, ka to pārdošanas cenas pirmajiem saistītajiem pircējiem bija tādā pašā līmenī kā cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā.

(37)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka, neraugoties uz līdzīgu cenu līmeni, transfertcenas starp saistītajiem uzņēmumiem nebija tādā līmenī, kas ļautu saistītajiem importētājiem gūt saprātīgu peļņu Savienībā. Turklāt nevar izslēgt, ka starp saistītajiem uzņēmumiem tika dalītas izmaksas un ka ir notikusi šķērskompensācija, izmantojot citus ražojumus. Tādējādi tika secināts, ka iekšējā transfertcena neatspoguļoja atbilstošu attiecīgā ražojuma tirgus vērtību salīdzinājumā ar pārdevumiem neatkarīgiem pircējiem.

(38)

Pamatojoties uz to, transfertcenu starp saistītajiem uzņēmumiem nevar uzskatīt par tirgus cenas pamatu, un attiecīgie apgalvojumi tika noraidīti. Kā paskaidrots 34. un 35. apsvērumā, abu ražotāju eksportētāju eksporta cenas, ja tikušas izmantotas saistītās personas, tādējādi tika noteiktas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(39)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(40)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(41)

Tādējādi korekcijas tika veiktas attiecībā uz importa nodevām, rabatiem, transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas, kredīta un banku maksas izmaksām visos gadījumos, kad tika pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

(42)

Viens ražotājs eksportētājs eksportēja MNG, izmantojot tirdzniecības uzņēmumu ārpus Savienības, kas tālākpārdeva ražojumu saistītajam importētājam Savienībā, kas savukārt pārdeva ražojumu nesaistītiem pircējiem Savienībā. Attiecībā uz šiem pārdošanas apjomiem korekciju saistībā ar uzcenojumu, ko noteica tirgotājs ārpus Savienības, veica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.

(43)

Viens ražotājs eksportētājs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu pieprasīja normālās vērtības korekciju par veicināšanas un reklāmas izmaksām. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka šīs izmaksas nebija tieši saistītas ar atsevišķiem iekšzemes pārdošanas darījumiem, tādēļ nevar pierādīt, ka minētās izmaksas ietekmējušas cenu salīdzināmību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(44)

Divi ražotāji eksportētāji saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu pieprasīja normālās vērtības korekciju par pārvadājumu izmaksām. Iekšzemes kravu pārvadājumu izmaksas tika aprēķinātas, pieskaitot izdevumus, kas radušies, pārvietojot preces no rūpnīcas noliktavā. Tomēr šīs izmaksas tika uzskatītas par iekšējās loģistikas izmaksām, un tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu tās nav kvalificējamas kā normālās vērtības korekcijas pamatojums.

(45)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka MNG, ko Savienībā pārdod kā pārtikas piedevu, saskaņā ar Komisijas Direktīvu 2008/84/EK (7) jāatbilst konkrētai tīrības robežvērtībai (≥ 99 %). Šī ieinteresētā persona apgalvoja, ka, lai gan MNG, ko eksportē uz Savienību, būtu jāatbilst minētajām prasībām, šādas prasības nepiemēro ražojumam, ko pārdod Indonēzijas iekšzemes tirgū. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu varētu būt pamatota normālās vērtības korekcija attiecībā uz fizikālo un ķīmisko īpašību atšķirībām.

(46)

Tomēr attiecīgā ieinteresētā persona neizteica savu pieprasījumu skaitliski un nesniedza saprātīgas aplēses par šādas iespējamās atšķirības tirgus vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu. Turklāt, veicot salīdzinājumu, Komisija varēja ņemt vērā visas iespējamās atšķirības attiecībā uz tīrību ražojuma veidu definīcijā. Tādējādi tādi ražojuma veidi, kuriem ir tāda paša vai līdzīga tīrības pakāpe kā tiem, kas eksportēti uz Savienības tirgu, no vienas puses, un Indonēzijas iekšzemes tirgū pārdotie ražojuma veidi, no otras puses, tika salīdzināti cits ar citu. Līdz ar to korekcija nav pamatota, un šis apgalvojums ir noraidīts.

(47)

Attiecībā uz abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(48)

Visiem pārējiem Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Būtu jānorāda, ka viens zināmais ražotājs eksportētājs apzināti nesadarbojās izmeklēšanā (sk. iepriekš 15. apsvērumu). Tāpēc tika uzskatīts, ka sadarbības līmenis bija zems. Saskaņā ar 18. panta 6. punktu Komisija nolēma noteikt atlikušo dempinga starpību tādas augstākās dempinga starpības līmenī, kas attiecas uz viena no ražotājiem eksportētājiem, kas pilnībā sadarbojās un tika pārbaudīts, reprezentatīviem eksporta apjomiem, ņemot vērā arī vidējo svērto bāzi un dempinga starpību, kas noteikta ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās un kas bija saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās.

(49)

Tādējādi pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no cenas, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas), ir šādas:

(50)

Līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā ražoja viens Savienības ražotājs. Tas veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(51)

Tā kā Savienības ražošanas nozari veido tikai viens ražotājs, visi rādītāji, kas attiecas uz konfidenciāliem datiem, konfidencialitātes apsvērumu dēļ bija jāindeksē vai jāsniedz diapazonā.

(52)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienības tirgū pieskaitot importu no Indonēzijas un citām trešām valstīm, pamatojoties uz Eurostat datiem un atbildēm uz anketas jautājumiem.

(53)

Tika apgalvots, ka Savienības ražotājs, kas sadarbojās, būtu jāizslēdz no Savienības ražošanas nozares, jo tas bija saistīts ar Indonēzijas ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, un ka izmeklēšana būtu jāizbeidz. Tomēr šajā gadījumā, neraugoties uz tā attiecībām ar Indonēzijas ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, nav nepieciešams izslēgt no Savienības ražošanas nozares Savienības ražotāju, kas sadarbojās, jo tas ir vienīgais Savienības ražotājs, kas izmeklēšanas laikā pilnībā sadarbojās ar Komisiju un par ko tika veikta pilnīga pārbaude. Turklāt Indonēzijas ražotāja eksportētāja nesadarbošanās neietekmēja to datu ticamību, ko ieguva no Savienības ražotāja. Tādēļ šis arguments būtu jānoraida.

(54)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda:

1. tabula

Savienības MNG patēriņš (t)

(55)

Patēriņš Savienībā 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā samazinājās, bet 2012./2013. finanšu gadā un izmeklēšanas periodā nedaudz palielinājās. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 2 %. Patēriņa samazinājums 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā galvenokārt bija saistīts ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumu Savienības tirgū, ko ietekmēja ražošanas apjoma samazinājums tajā pašā periodā (sk. 68. apsvērumu). Imports abos gados saglabājās līdzīgā līmenī. Patēriņa pieaugumu 2012./2013. finanšu gadā gandrīz pilnībā sekmēja importa pieaugums, jo Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms kopumā saglabājās tajā pašā līmenī. Visbeidzot, lai gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā atkal samazinājās, importa apjoms, īpaši Indonēzijas importa apjoms, ievērojami pieauga (sk. 57. apsvērumu).

(56)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem un atbildēm uz anketas jautājumiem. Importa tirgus daļu noteica, pamatojoties uz Savienības patēriņu, kas noteikts 52. apsvērumā.

(57)

Imports no attiecīgās valsts Savienībā attīstījies šādi:

2. tabula

Importa apjoms (t)

(58)

Indonēzijas importa apjoms attiecīgajā periodā palielinājās gandrīz trīskārt. Minētais apjoms pastāvīgi un būtiski palielinājās: par 182 % no 8 638 t 2010./2011. finanšu gadā līdz 24 385 t izmeklēšanas periodā.

(59)

Atbilstošā tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās gandrīz trīskārt. Neraugoties uz kopējo patēriņa samazinājumu (– 2 %), tirgus daļa palielinājās par 187 %.

(60)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem un atbildēm uz anketas jautājumiem.

(61)

Vidējās cenas dinamika importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(62)

Vidējās Indonēzijas MNG importa cenas 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā nedaudz palielinājās, tad 2012./2013. finanšu gadā samazinājās un izmeklēšanas periodā – samazinājās vēl vairāk. Vidējās Indonēzijas izcelsmes MNG importa cenas attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 6 %.

(63)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(64)

Kā minēts iepriekš 46. apsvērumā, viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka MNG, ko Savienībā pārdod kā pārtikas piedevu, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem jāatbilst konkrētai tīrības robežvērtībai. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka šāda veida prasības netika piemērotas ražojumiem, kas importēti no Indonēzijas un izmantoti nepārtikas lietojumiem, un ka tādējādi salīdzinājumā ar ražojumu, ko pārdod Savienības tirgū, korekcija attiecībā uz ķīmiskajām vai fizikālajām īpašībām var būt pamatota. Tomēr attiecīgais ražotājs eksportētājs neizteica šo apgalvojumu skaitliski. Turklāt, veicot salīdzinājumu, Komisija varēja ņemt vērā visas iespējamās atšķirības attiecībā uz tīrību ražojuma veidu definīcijā. Tādējādi tādi ražojuma veidi, kuriem ir tāda paša vai līdzīga tīrības pakāpe kā tiem, kas eksportēti uz Savienības tirgu, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozares Savienības tirgū pārdotie ražojuma veidi, no otras puses, tika salīdzināti cits ar citu. Līdz ar to korekcija nav pamatota un šis apgalvojums ir noraidīts.

(65)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, aprēķinot Indonēzijas importa cenu samazinājumu, būtu jāņem vērā valūtas kursa svārstību ietekme. Importa par dempinga cenām iespējamā ietekme uz Savienības ražošanas nozares cenām pēc būtības tiek pārbaudīta, cita starpā nosakot cenu samazinājumu. Šajā gadījumā tika salīdzinātas eksporta dempinga cenas un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Tomēr, lai iegūtu salīdzināmu pamatu, kaitējuma aprēķināšanai izmantotās eksporta cenas tika pārvērstas EUR. Tādējādi valūtu maiņas kursu izmantošana šajā gadījuma nodrošina iespēju noteikt salīdzināmas cenu atšķirības. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(66)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas. Salīdzinājuma rezultātu izteica kā procentuālo daļu no Savienības ražošanas nozares apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Indonēzijas importa vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība Savienības tirgū bija 0–5 %.

(67)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu tas, kā imports par dempinga cenām ietekmē Savienības ražošanas nozari, tika pārbaudīts, ietverot visu to ekonomisko rādītāju novērtējumu, kuri bija saistīti ar Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(68)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(69)

Ražošana apjoms attiecīgajā periodā svārstījās. Lai gan 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā tas samazinājās, 2011./2012.–2012./2013. finanšu gadā tas palielinājās un izmeklēšanas periodā – sasniedza zemāko līmeni. Izmeklēšanā konstatēja, ka svārstības galvenokārt izraisīja darbības apturēšana tehniskās apkopes veikšanai, ko Savienības ražošanas nozare veica ik pēc 15 mēnešiem, un sliktie laikapstākļi 2010./2011. gada ziemā, kā dēļ tika pārtrauktas pamatizejvielas (amonjaka) piegādes. Izmeklēšanas periodā darbības apturēšanu tehniskās apkopes veikšanai pagarināja, lai samazinātu lielo krājumu apjomu. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %.

(70)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās nemainīga.

(71)

Ražošanas apjoma samazinājuma un nemainīgas ražošanas jaudas rezultātā jaudas izmantojuma dinamika bija līdzīga ražošanas apjoma dinamikai, t. i., 2011./2012. finanšu gadā tā samazinājās, 2012./2013. finanšu gadā nedaudz palielinājās un izmeklēšanas periodā – atkal samazinājās. Kopumā jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 9 % atbilstoši ražošanas apjoma samazinājuma tendencei.

(72)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(73)

Savienības ražošanas nozares MNG pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 17 %. Pārdošanas apjoms galvenokārt samazinājās 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā, bet turpmākajos gados saglabājās relatīvi nemainīgs. Pārdošanas apjoma samazinājums un paralēls patēriņa samazinājums un importa pieaugums no Indonēzijas kopumā izraisīja Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājumu attiecīgajā periodā par aptuveni 15 %. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā samazinājās par 4 %, kas sakrita ar Indonēzijas izcelsmes importa tirgus daļas piegumu tajā pašā periodā. No 2012./2013. finanšu gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozares tirgus daļa pastāvīgi turpināja samazināties, lai gan Indonēzijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa ievērojami palielinājās.

(74)

Tā kā Savienības patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 17 %, kas izraisīja tirgus daļa samazinājumu par 15 %.

(75)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(76)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē pastāvīgi palielinājās (kopumā par 8 % attiecīgajā periodā). Šis palielinājums galvenokārt ir saistīts ar iepriekš saistītā uzņēmuma integrēšanu 2011. gadā un Savienības ražošanas nozares tehniskās apkopes dienesta paplašināšanos.

(77)

Kā parādīts 4. tabulā 68. apsvērumā, darba ražīgums samazinājās nodarbinātības pieauguma un ražošanas apjoma samazinājuma dēļ.

(78)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedz de minimis līmeni. Ņemot vērā attiecīgās valsts importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari ir būtiska.

(79)

Savienības ražošanas nozare joprojām ir atgūšanās procesā no iepriekšējā kaitējumu radoša dempinga ietekmes, ko izraisīja tā paša ražojuma imports no Ķīnas. Kā minēts 2. apsvērumā, uz šiem pasākumiem patlaban attiecas paralēli notiekošā pārskatīšanas izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(80)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi:

7. tabula

Vidējās pārdošanas cenas

(81)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %. Vispirms 2010./2011.–2011./2012. gadā tā palielinājās par 7 %, bet pēc tam līdz izmeklēšanas periodam pastāvīgi samazinājās. Cenas pieaugumu 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā var uzskatīt par sekām, kas izriet no izmaksu pieauguma tajā pašā periodā, lai gan izmaksu pieaugums bija izteiktāks nekā cenu pieaugums. Tajā pašā laikā ievērojami palielinājās Indonēzijas importa apjoms, un tas izraisīja cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari. Rezultātā Savienības ražošanas nozares cenas 2011./2012.–2012./2013. finanšu gadā samazinājās par 6 % un no 2012./2013. finanšu gada līdz izmeklēšanas periodam – vēl par 4 %.

(82)

Vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 30 %. Sākot no 2011./2012. finanšu gada, galvenokārt izejmateriālu cenu un darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ tās nepārtraukti palielinājās. Kā minēts iepriekš, cenu spiediena dēļ, ko izraisīja Indonēzijas imports par dempinga cenām, šo izmaksu pieaugumu nevarēja atsvērt ar līdzvērtīgu cenu pieaugumu.

(83)

Savienības ražošanas nozares vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas vienam darbiniekam

(84)

Vidējās darbaspēka izmaksas vienam darbiniekam palielinājās par 24 %. To galvenokārt var skaidrot ar Savienības ražošanas nozares lielākiem centieniem uzlabot darbinieku sniegumu un optimizēt ražošanas procesu.

(85)

Savienības ražotāja krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Krājumi

(86)

Krājumi perioda beigās attiecīgajā periodā palielinājās par 43 %. 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā, samazinoties ražošanas apjomam un palielinoties eksporta pārdošanas apjomam, krājumi perioda beigās samazinājās. 2011./2012.–2012./2013. finanšu gadā krājumi palielinājās, ņemot vērā ražošanas apjoma pieaugumu laikā, kad Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū saglabājās gandrīz nemainīgs. No 2012./2013. finanšu gada līdz izmeklēšanas periodam krājumi atkal samazinājās – galvenokārt tāpēc, ka tika pieņemts lēmums samazināt ražošanas apjomu, lai samazinātu krājumu lielo apjomu.

(87)

2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā krājumi perioda beigās, kas izteikti procentos no ražošanas apjoma, samazinājās, bet 2011./2012.–2012./2013. finanšu gadā gandrīz divkāršojās. Turklāt krājumi palielinājās vēl vairāk no 2012./2013. finanšu gada līdz izmeklēšanas periodam. Kopumā attiecīgajā periodā krājumi samazinājās par 56 %. Palielinājums 2012./2013. finanšu gadā un izmeklēšanas periodā jāskata, ņemot vērā Indonēzijas importa apjoma pieaugumu par dempinga cenām un to, ka Savienības pārdošanas apjoms tajā pašā periodā saglabājās gandrīz nemainīgs.

(88)

Savienības ražotāja rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(89)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. 2010./2011. un 2011./2012. finanšu gadā rentabilitāte ievērojami samazinājās, bet rādītāji joprojām bija pozitīvi. No 2012./2013. finanšu gada rentabilitātes rādītāji kļuva negatīvi. Tie vēl vairāk samazinājās izmeklēšanas periodā. Kopumā rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās par 180 %. Šī tendence galvenokārt bija saistīta ar tāda Indonēzijas importa cenu spiedienu, ko Savienībā ieveda par dempinga cenām un kas nav ļāvis Savienības ražošanas nozarei noteikt savas cenas atbilstīgi izmaksu pieaugumam.

(90)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmai bija tāda pati tendence kā rentabilitātei, proti, tā attiecīgajā periodā nepārtraukti samazinājās, un, sākot no 2012./2013. finanšu gada, rādītāji kļuva negatīvi. Šī tendence izmeklēšanas periodā ir pastiprinājusies. Kopumā neto naudas plūsma attiecīgajā periodā samazinājās par 119 %.

(91)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā palielinājās par 97 %. Tie galvenokārt bija vajadzīgi saistībā ar tehnisko apkopi un normatīvo drošības prasību ievērošanu. Lai gan Savienības ražošanas nozare vēl arvien bija atgūšanās posmā no iepriekšējā dempinga, ko pirms attiecīgā perioda izraisīja Ķīnas ražotāji eksportētāji, tās stāvoklis uzlabojās, un tā bija rentabla attiecīgā perioda sākumā līdz 2011./2012. finanšu gadam. Šādos apstākļos vairākkārt tika veikti ieguldījumi, ko vairs nevarēja atlikt, kas izskaidro ieguldījumu līmeņa ievērojamu pieaugumu 2011./2012. finanšu gadā un turpmākajos gados.

(92)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Tāpat kā citi finanšu rādītāji, sākot no 2012./2013. finanšu gada, ienākums no ieguldījumiem no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas bija negatīvs, kas atspoguļoja negatīvo rentabilitātes tendenci. Kopumā ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā samazinājās par 210 %.

(93)

Ņemot vērā rentabilitātes un naudas plūsmas rādītāju samazinājumu, arī uzņēmuma spēja piesaistīt kapitālu tika ietekmēta negatīvi.

(94)

Gandrīz visi kaitējuma pamatrādītāji liecināja par negatīvu tendenci. Tādējādi ražošanas apjoms un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 9 % un pārdošanas apjoms – par 17 %. Lai kompensētu pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumus, Savienības ražošanas nozares vidējās cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %, lai gan ražošanas izmaksas palielinājās par 30 %. Tā rezultātā rentabilitāte, kas attiecīgā perioda sākumā bija pozitīva, samazinājās un 2012./2013. finanšu gadā kļuva negatīva un turpināja samazināties izmeklēšanas periodā. Līdzīgas negatīvas tendences varēja novērot neto naudas plūsmai un ienākumam no ieguldījumiem.

(95)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %. Šo palielinājumu attiecīgajā periodā var skaidrot ar iepriekš saistītā uzņēmuma integrēšanu 2011. gadā un Savienības ražošanas nozares tehniskās apkopes dienesta paplašināšanos. Ieguldījumu tendence arī bija pozitīva. Minētie pasākumi galvenokārt bija saistīti ar profilaktiskām darbībām un drošības prasībām, nevis jaudas palielināšanu. Šīs pozitīvās tendences nav pretrunā kaitējuma esībai.

(96)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(97)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai bija citi zināmie faktori, kuri tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija nodrošināja, ka iespējamais kaitējums, ko izraisījuši citi faktori, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiktu attiecināti uz importu par dempinga cenām. Minētie faktori ir šādi:

(98)

Lai noteiktu, vai ir cēloņsakarība starp Indonēzijas izcelsmes MNG importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, Komisija analizēja tāda importa apjomu un cenu līmeni, uz ko attiecas izmeklēšana, un to, cik lielā mērā minētais imports ir sekmējis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(99)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Indonēzijas importa apjoms par zemām dempinga cenām attiecīgajā periodā palielinājās par 182 %, kas tajā pašā periodā sekmēja tirgus daļas pieaugumu par aptuveni 187 %. Tas sakrita ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumu par 17 % un 15 % tirgus daļas zaudējumu. Tas izraisīja arī citu trešo valstu kopējā importa tirgus daļas zaudējumu par 71 %.

(100)

Vienlaikus Indonēzijas importa cenas samazinājās par 8 %. Indonēzijas imports izraisīja spiedienu uz cenām Savienības tirgū, tādējādi Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt cenas atbilstīgi izmaksu pieaugumam, bet, gluži pretēji, attiecīgajā periodā tai nācās pazemināt cenas. Tas izraisīja ievērojamu rentabilitātes samazinājumu un no 2012./2013. finanšu gada – zaudējumus, kas izmeklēšanas periodā kļuva vēl izteiktāki.

(101)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar Indonēzijas izcelsmes importa ievērojamu pieaugumu par dempinga cenām un ka Indonēzijas importam bija noteicoša ietekme Savienības ražošanas nozarei nodarītajā būtiskajā kaitējumā.

(102)

Uz Ķīnas importu pašlaik attiecas antidempinga maksājumi. Attiecīgajā periodā importa apjoms palielinājās par 65 %, un tirgus daļa attiecīgi palielinājās par 68 %. Tomēr attiecīgajā periodā apjoms un tirgus daļa saglabājās zemā līmenī. Ķīnas importa cenas attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās – par 20 %. Ņemot vērā spēkā esošos antidempinga maksājumus, tās nebija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(103)

Šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka Ķīnas imports izmeklēšanas periodā ir sekmējis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

11. tabula

Ķīnas imports

(104)

Citu trešo valstu importa apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

12. tabula

Citu trešo valstu imports

(105)

Citu trešo valstu importa apjoms kopumā samazinājās no 10 268 t 2010./2011. finanšu gadā līdz 2 894 t izmeklēšanas periodā, t. i., par 72 % attiecīgajā periodā. Atbilstošā tirgus daļa tajā pašā periodā samazinājās par 71 %. Izmeklēšanas periodā citu trešo valstu importa tirgus daļa veidoja vien aptuveni ceturto daļu no 2010./2011. finanšu gada apjoma. Kopumā trešo valstu importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 10 %.

(106)

Ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka Indonēzijas kopējais imports attiecīgajā periodā saglabājās nemainīgs.

(107)

Šis apgalvojums ir pretrunā pieejamajiem statistikas datiem, uz kuriem balstās izmeklēšanas konstatējumi (sk. 13. tabulu). Kopējais imports Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 46 %. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

13. tabula

Kopējais imports

(108)

Tādējādi provizoriski tika secināts, ka imports no citām trešām valstīm nav pārtraucis cēloņsakarību starp Indonēzijas importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(109)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās (par 2 %), kas nepamato Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumu par 17 % un tirgus daļas samazinājumu par 15 %. Tādējādi provizoriski tika secināts, ka patēriņa dinamika neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(110)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

14. tabula

Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(111)

2011./2012. finanšu gadā Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms palielinājās, bet turpmākajos gados līdz izmeklēšanas periodam – nedaudz samazinājās. Attiecīgajā periodā tas palielinājās gandrīz divkārt. Vienlaikus eksporta cenas nedaudz samazinājās (par 5 %). Eksporta pārdošanas apjoma pieaugums daļēji kompensēja pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumu Savienībā. Faktiski situācijā, ko ietekmēja izteikts cenu spiediens, ko izraisīja imports par dempinga cenām, ja eksporta pārdošana nebūtu palielinājusies, apjomradītu ietaupījumu zaudējums un Savienības ražošanas nozares produkcijas vienības izmaksu ietekme būtu bijusi vēl lielāka. Tādēļ Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājiem nevarēja būt negatīvas ietekmes uz nodarīto kaitējumu.

(112)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums Savienības tirgū izriet no MNG eksporta pārdevumiem nesen iegādātajam pārtikas pārstrādes uzņēmumam Turcijā. Šis apgalvojums netika pamatots. Turklāt izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare iegādājās pārtikas pārstrādes uzņēmumu vien pēc izmeklēšanas perioda. Tas nevarēja ietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokli izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms saistītajam uzņēmumam Turcijā nav pārtraucis cēloņsakarību.

(113)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu izraisīja Savienības ražošanas nozares ražošanas procesa neefektivitāte. Tomēr šī ieinteresētā persona nenorādīja uz konkrētām neefektivitātes izpausmēm, un tās apgalvojums netika pamatots. Turklāt izmeklēšanā netika konstatēta Savienības ražošanas nozares iespējamā neefektivitāte. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares iespējamā neefektivitāte nav pārtraukusi cēloņsakarību.

(114)

Viena persona apgalvoja, ka finanšu krīze ir izraisījusi Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tomēr Savienības MNG tirgus nebija pakļauts svārstībām un pasaules finanšu krīze to ietekmēja tikai nedaudz. Ja tā nebūtu un ja Savienības ražošanas nozares zaudējumus patiešām izraisītu pasaules finanšu krīze, tas pats būtu attiecināms uz visiem pārējiem konkurentiem MNG tirgū. Neraugoties uz pasaules finanšu krīzi, Indonēzijas MNG ražotāji, šķiet, spēja palielināt pārdošanas apjomu Savienības tirgū. Tādējādi nav iemesla pieņemt, ka pasaules finanšu krīze būtu ietekmējusi Savienības ražošanas nozari vairāk nekā Āzijas partnerus. Tādēļ šis arguments jānoraida. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka finanšu krīzes ietekme nav pārtraukusi cēloņsakarību.

(115)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisīja būtiski ieguldījumi, kas bija nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību drošības noteikumiem, kas piemērojami Savienībā.

(116)

Tomēr izmeklēšanā konstatēts, ka ieguldījumi, kas saistīti ar ES drošības prasībām, salīdzinājumā ar citiem ieguldījumiem visā attiecīgajā periodā bija nelieli. Ievērojama daļa Savienības ražošanas nozares veikto ieguldījumu bija ieguldījumi profilaktiskajā tehniskajā apkopē. 2010./2011.–2011./2012. finanšu gadā ieguldījumi pieauga visvairāk. Šis pieaugums skaidrojams ar to, ka Savienības ražošanas nozarei, kas vēl arvien atgūstas no iepriekšējā dempinga, ko izraisīja Ķīnas imports, līdz zaudējumu perioda beigām nācās atlikt ieguldījumus profilaktiskajā tehniskajā apkopē. Pēc tam, kad maksājumi, kuri noteikti Ķīnas importam, sāka ietekmēt tirgu, Savienības ražošanas nozare spēja gūt peļņu un nonāca atpakaļ pie parastā ieguldījumu līmeņa. Nākamajos periodos ieguldījumi saglabājās līdzīgā līmenī, un tie galvenokārt attiecās uz tehnisko apkopi. Netika veikti ieguldījumi, lai palielinātu ražošanas jaudu, kas attiecīgajā periodā saglabājās nemainīga. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares ieguldījumi nav pārtraukuši cēloņsakarību.

(117)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisīja ievērojams pamatizejvielu (rūpnieciskais cukurs, amonjaks, kaustiskā soda un sērskābe) cenu pieaugums.

(118)

Rūpnieciskais cukurs ir viens no būtiskākajiem izmaksu faktoriem Savienības ražošanas nozares kopējās ražošanas izmaksās. Patiešām, kā aprakstīts 81. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās (tostarp rūpnieciskā cukura izmaksas). Saskaņā ar publiski pieejamajiem statistikas datiem (9) rūpnieciskā cukura vidējā cena Savienībā saglabājās zem pasaules tirgus cenas (lai gan no 2010./2011. finanšu gada līdz 2012. gada vidum tā nedaudz palielinājās). Pēc tam rūpnieciskā cukura cena Savienības un pasaules tirgū samazinājās un saglabājās līdzīgā līmenī. Tādēļ šis arguments, saskaņā ar kuru cukura cenu pieaugums ir izraisījis kaitējumu, nav pamatots, un tas būtu jānoraida.

(119)

Savienības ražošanas nozares amonjaka, kaustiskās sodas un sērskābes izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās atbilstīgi šo vielu starptautiskajām cenām. Tādēļ šis cenu pieaugums neattiecas vien uz Savienības ražošanas nozari, bet arī uz ekonomikas dalībniekiem trešās valstīs. Tādēļ amonjaka, kaustiskās sodas un sērskābes cenu pieaugums nav uzskatāms par tādu, kas ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(120)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka lielākas enerģijas, darbaspēka un iesaiņošanas izmaksas ir izraisījušas Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Lai gan izmeklēšanā konstatēja, ka šie izmaksu faktori attiecīgajā periodā patiešām palielinājās (sk. 81. un 83. apsvērumu), Komisija arī konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare cenu spiediena dēļ, ko izraisīja Indonēzijas imports, pat daļēji nevarēja atspoguļot šo izmaksu pieaugumu pārdošanas cenā. Tādējādi šo faktoru izmaksu pieaugumu nevar uzskatīt par tādu, kas izraisījis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(121)

Iepriekš izklāstītajā analīzē aprakstīts Indonēzijas izcelsmes importa par dempinga cenām būtisks apjoma un tirgus daļas pieaugums no 2010./2011. finanšu gada līdz izmeklēšanas periodam un importa cenu samazinājums attiecīgajā periodā.

(122)

Minētais tirgus daļas pieaugums Indonēzijas importam par zemām cenām sakrita ar ievērojamu Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājumu un, ņemot vērā lejupvērstu spiedienu uz cenām, izraisīja ievērojamus Savienības ražošanas nozares zaudējumus.

(123)

Savukārt, izvērtējot citus faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, atklājās, ka nevienam no tiem nav varējusi būt ievērojama negatīva ietekme.

(124)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka attiecīgās valsts imports par dempinga cenām nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka citi faktori nav pārtraukuši cēloņsakarību.

(125)

Komisija ir izšķīrusi un nodalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām. Ietekme, ko izraisīja ĶTR un citu trešo valstu imports, patēriņa dinamika, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, Savienības ražošanas nozares iespējamā neefektivitāte, finanšu krīze, ieguldījumi un ES normatīvās drošības prasības, izejvielu izmaksas un citas izmaksas, uz Savienības ražošanas nozares negatīvo attīstību bija ierobežota.

(126)

Neraugoties uz to, ka ir izdarīts secinājums par dempingu, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai šajā konkrētajā gadījumā pieņemt pasākumus nepārprotami nav Savienības interesēs. Savienības intereses tika noteiktas, pamatojoties uz visu dažādo iesaistīto personu (tostarp Savienības ražošanas nozares, tirgotāju, importētāju, lietotāju un izejvielu piegādātāju) interešu novērtējumu.

(127)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisīja Indonēzijas imports par dempinga cenām. Gandrīz visi kaitējuma rādītāji liecināja par negatīvām tendencēm, īpaši attiecīgajā periodā samazinājās ražošanas apjoms, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un rentabilitāte. Lejupejoša tendence tika konstatēta arī attiecībā uz citiem rādītājiem, kas saistīti ar finansiālo sniegumu, piemēram, attiecībā uz naudas plūsmu un ienākumu no ieguldījumiem. Tajā pašā periodā krājumi palielinājās.

(128)

Pēc pasākumu noteikšanas ir gaidāms, ka importa cenas pieaugs un Savienības ražošanas nozare tiks atbrīvota no cenu spiediena, ko pašlaik izraisa imports par dempinga cenām. Tādējādi Savienības ražošanas nozarei būtu jāspēj paaugstināt cenas, lai atspoguļotu izmaksu pieaugumu un pakāpeniski sasniegtu rentabilitātes līmeni. Tam būs pozitīva ietekme arī uz ražošanas un pārdošanas apjomu. Ja pasākumi netiks noteikti, Savienības ražošanas nozares stāvoklis, visticamāk, pasliktināsies vēl vairāk. Ir ļoti iespējami turpmākie pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumi, jo importa par dempinga cenām izraisītais cenu spiediens turpināsies un Savienības ražošanas nozare būs spiesta piemēroties zemajam cenu līmenim Savienībā. Saskaņā ar šādu scenāriju Savienības ražošanas nozare turpinās gūt ievērojamus zaudējumus. Nav izslēgts, ka, ņemot vērā pārdošanas un ražošanas apjomu samazinājumu un lielus zaudējumus, vidējā termiņā Savienības ražošanas nozare būs spiesta pavisam pārtraukt ražošanu, kā rezultātā Savienībā tiktu zaudētas darba vietas. Tas arī nozīmētu, ka Savienība kļūtu atkarīga no trešo valstu importa.

(129)

Tādēļ šajā posmā tiek secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(130)

14 uzņēmumi atsaucās pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par procedūras sākšanu. Tika atlasīti trīs nesaistīti importētāji, un tiem nosūtīja anketas, bet tikai viens no tiem sniedza atbildes. Šajā uzņēmumā veica pārbaudi uz vietas.

(131)

MNG imports no Indonēzijas veido mazāk nekā 15 % importētāja apgrozījuma. Komisija uzskatīja, ka, lai gan maksājumu noteikšana var negatīvi ietekmēt darījumdarbību, kas saistīta ar MNG, kopumā uzņēmums saglabātu rentabilitāti.

(132)

Viens tirgotājs Savienībā, kas bija iesaistīts MNG tālākpārdošanā Savienības tirgū un ārpus tā, atsaucās izmeklēšanas laikā. Šis tirgotājs galvenokārt iepērk MNG no Savienības ražošanas nozares, bet arī importē MNG no Indonēzijas un citām trešām valstīm. Tirgotāja darījumdarbība, kas saistīta ar MNG, bija nenozīmīga, salīdzinot ar darījumdarbības kopējo apjomu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka jebkāda veida antidempinga pasākumu ietekme uz to stāvokli būtu niecīga.

(133)

Lietotāji galvenokārt darbojas pārtikas un dzērienu nozarē, kur MNG izmanto garšvielu maisījumu ražošanā, zupās un gatavajos ēdienos. MNG izmanto arī nepārtikas lietojumiem, piemēram, mazgāšanas līdzekļu ražošanā.

(134)

33 uzņēmumi atsaucās un saņēma anketu. Pieci uzņēmumi sadarbojās izmeklēšanā, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Četri no tiem darbojas pārtikas un dzērienu nozarē un viens – nepārtikas nozarē. Divos uzņēmumos, kas sadarbojās, – vienā, kas darbojas pārtikas un dzērienu nozarē, un otrā, kas ražo mazgāšanas līdzekļus, – veica pārbaudes uz vietas.

(135)

Izmeklēšanā konstatēja, ka MNG vidēji veidoja aptuveni 5 % no tādu produktu kopējām izmaksām, kas satur MNG un ko ražo uzņēmumi, kuri sadarbojās un sniedza vajadzīgos datus.

(136)

Divi uzņēmumi, kas sadarbojās, galvenokārt iepirka MNG no Savienības ražošanas nozares un importēja tikai nelielus daudzumus no Indonēzijas. Minēto abu uzņēmumu darījumdarbība, kas bija saistīta ar produktiem, kuri satur MNG, veidoja aptuveni vienu trešdaļu no to kopējās darījumdarbības. Izmeklēšanas periodā konstatēja, ka šie uzņēmumi ir rentabli. Ņemot vērā šos konstatējumus, ierosinātajiem pasākumiem pret Indonēziju varētu būt ierobežota ietekme uz minētajiem uzņēmumiem.

(137)

Pārējie divi uzņēmumi iepirka lielākus MNG daudzumus no Indonēzijas, bet to darījumdarbība, kas saistīta ar MNG, bija nenozīmīga, salīdzinot ar darījumdarbības kopējo apjomu. Turklāt, pamatojoties uz sniegto informāciju, izmeklēšanas periodā šie divi uzņēmumi bija rentabli. Pasākumiem pret MNG no Indonēzijas, visticamāk, nebūs būtiskas ietekmes uz minētajiem uzņēmumiem.

(138)

Viens no uzņēmumiem, kas sadarbojās, izmantoja MNG, lai ražotu mazgāšanas līdzekļus. MNG veido 15–20 % no šo produktu ražošanas izmaksām. Izmeklēšanas periodā attiecīgais uzņēmums galvenokārt iepirka MNG no Savienības ražošanas nozares, bet importēja MNG arī no Indonēzijas un mazākā apjomā – no Korejas. Tikai neliela daļa tā darījumdarbības bija saistīta ar produktiem, kuri satur MNG, salīdzinot ar tā darījumdarbības kopējo apjomu, turklāt tika konstatēts, ka šā uzņēmuma peļņas normas rādītāji izmeklēšanas periodā bija pozitīvi (5–10 %).

(139)

Tādējādi, lai gan nav izslēgts, ka pasākumu noteikšana pret Indonēziju varētu negatīvi ietekmēt šo uzņēmumu, ir pieejami citi piegādes avoti, un uzņēmuma tādas darījumdarbības peļņas rādītāji, kas saistīta ar MNG, norāda uz to, ka pasākumu iespējamā ietekme uz šo uzņēmumu būtu ierobežota.

(140)

Šī ieinteresētā persona apgalvoja, ka, ņemot vērā ES tiesisko regulējumu, ar ko aizliedz fosfātu un citu fosfora savienojumu izmantošanu (10), lai fosfātus un citus fosfora savienojumus aizstātu mazgāšanas līdzekļu ražošanā, MNG, visticamāk, izmantos arvien lielākos daudzumos. Tādēļ ir sagaidāms, ka pieprasījums pēc MNG Savienībā būtiski pieaugs, un jebkādi antidempinga pasākumi attiecībā uz MNG negatīvi ietekmētu šā jaunā tirgus attīstību.

(141)

Tomēr šajā posmā ir grūti paredzēt to, kā jaunais tiesiskais regulējums ietekmēs Savienības tirgu, un to, vai un cik lielā mērā tas sekmēs tādu mazgāšanas līdzekļu ražošanu, kas satur MNG, un tādējādi ietekmēs MNG patēriņu Savienībā. Turklāt ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus tam, cik lielā mērā antidempinga maksājuma ietekme būtu negatīva. Šajā ziņā jānorāda, ka antidempinga maksājuma mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū. Tādējādi Indonēzijas importam arī turpmāk būtu jānokļūst Savienības tirgū, bet par godīgām cenām. Izmeklēšanā arī atklāja, ka ir vairāki alternatīvi piegādes avoti, piemēram, Brazīlija, Vjetnama un Dienvidkoreja.

(142)

Jebkurā gadījumā, ņemot vērā izmeklēšanas konstatējumus, pat ja attiecīgā uzņēmuma kopējais pieprasījums pēc MNG tiktu apmierināts ar importu no Indonēzijas, uzņēmuma rentabilitātes rādītāji no darījumdarbības ar produktiem, kas saistīti ar MNG, saglabātos pozitīvi. Šajā sliktākajā scenārijā nav ņemta vērā iespēja, ka vismaz daļu no maksājuma varētu novirzīt galapatērētājiem.

(143)

Četri izejvielu piegādātāji atsaucās un atbildēja uz anketas jautājumiem. Minēto uzņēmumu izejvielu pārdošanas apjoms Savienības ražošanas nozarei veidoja vien nelielu daļu no to kopējā apgrozījuma. Tādēļ, ja pasākumi netiktu noteikti, tas neietekmētu piegādātāju stāvokli.

(144)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei bija dominējošs stāvoklis Savienības tirgū un ka antidempinga pasākumi attiecībā uz Indonēzijas importu nostiprinātu tās stāvokli, kas būtu pretrunā Savienības interesēm.

(145)

Izmeklēšanā nepārprotami konstatēja, ka vienīgais Savienības ražotājs nespēja saglabāt pārdošanas apjomu Savienībā, jo tas zaudēja tirgus daļu Indonēzijas importam. Turklāt Savienības ražošanas nozare, ņemot vērā Indonēzijas importa par dempinga cenām izraisīto spiedienu, nevarēja palielināt cenu līmeni atbilstīgi izejvielu izmaksu pieaugumam un izmeklēšanas periodā cieta ievērojamus zaudējumus. Turklāt Komisija norādīja, ka ir konkurence ar importu, kura izcelsme ir vairākās citās trešās valstīs, kas gūst labumu no brīvas piekļuves ES tirgum. Tādēļ nav pietiekamu pierādījumu par Savienības ražošanas nozares iespējamo dominējošo stāvokli, un šis arguments tika noraidīts.

(146)

Dažas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka Indonēzijas importam nebūtu alternatīvu, jo citu trešo valstu importa cenu līmenis ir pārāk augsts.

(147)

Tiek atgādināts, ka citu trešo valstu importa tirgus daļa 2010./2011. finanšu gadā bija ievērojama. Trešo valstu imports arī cieta no cenu spiediena, ko izraisīja Indonēzijas imports par dempinga cenām, un tas zaudēja ievērojamu pārdošanas apjomu un tirgus daļu Indonēzijas importam. Ja noteiktu maksājumus MNG importam no Indonēzijas, citās trešās valstis, piemēram, Brazīlija, Dienvidkoreja un Vjetnama, iespējams, atgūtu zaudēto tirgus daļu Savienībā. Attiecībā uz cenām antidempinga pasākumu mērķis būtu izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, tādējādi ļaujot importam par godīgām cenām nonākt Savienībā. Izmeklēšanā tika norādīts, ka, nosakot maksājumus, nav paredzama būtiska ietekme uz pakārtoto ražošanas nozari. Tādēļ apgalvojums, ka nepastāv alternatīvi piegādes avoti, tika noraidīts.

(148)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka nav nepārvaramu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā ļautu secināt, ka noteikt pagaidu pasākumus Indonēzijas izcelsmes MNG importam nav Savienības interesēs.

(149)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisa imports par dempinga cenām.

(150)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(151)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Tā kā Komisija konstatēja, ka importa par dempinga cenām ietekme ir novērota vien attiecīgā perioda trešajā gadā, peļņas norma tika noteikta, atsaucoties uz šā perioda pirmajiem diviem gadiem, kad nebija importa par dempinga cenām. Komisija uzskatīja par lietderīgu izmantot vidējo svērto peļņas normu, kā noteikts 89. apsvērumā. Peļņas norma tika noteikta 5–15 % apmērā. Precīzāku peļņas normu nevar izpaust konfidencialitātes apsvērumu dēļ. Pamatojoties uz to, Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīga ražojuma cenu, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot tādā veidā aprēķināto peļņas normu. Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, Indonēzijas ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības. Kaitējuma starpības, kas attiecīgi aprēķinātas ar 5 un 15 % peļņu, norādītas 154. apsvēruma tabulā.

(152)

Kā minēts iepriekš 64. apsvērumā, viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienībā importētā MNG tīrības pakāpe un Savienības ražošanas nozares ražotā un Savienības tirgū pārdotā MNG tīrības pakāpe var atšķirties, un tāpēc būtu jāveic atbilstošas korekcijas. Tajā pašā apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ korekcija nav pamatota, un šis apgalvojums ir noraidīts.

(153)

Indonēzijas izcelsmes MNG importam būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājuma summa būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā – atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(154)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

(155)

Individuālu uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un ko ražojušas minētās juridiskās personas. Uz importēto attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti ar tā nosaukumu un adresi neminēts uzņēmums, tostarp struktūras, kas ir saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, attiecas maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz tiem neattiecas individuālas antidempinga maksājuma likmes.

(156)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas maina nosaukumu vai izveido jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūru. Pieprasījums adresējams Komisijai (11). Pieprasījumā norāda visu būtisko informāciju, tostarp šādu informāciju: pārmaiņas uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, iekšzemes un eksporta pārdošana, kas saistīta, piemēram, ar nosaukuma maiņu, vai pārmaiņas ražošanas vai tirdzniecības struktūrās. Komisija pamatotā gadījumā atjauninās to uzņēmumu sarakstu, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi.

(157)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas ir saistīts ar maksājumu likmju lielo atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, dalībvalstu muitas dienestiem jāuzrāda derīgs rēķins. Rēķins atbilst pielikumā minētajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina antidempinga maksājumu, kas piemērojams “visiem pārējiem ražotājiem”.

(158)

Lai pienācīgi piemērotu antidempinga maksājumus, antidempinga maksājumu visiem pārējiem uzņēmumiem piemēros ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kas izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(159)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētajā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas.

(160)

Saistībā ar šo regulu izdarītie konstatējumi attiecībā uz antidempinga maksājumu noteikšanu ir provizoriski, un tos var pārskatīt, lai noteiktu galīgus pasākumus,

a)

pieprasīt, lai tām izpauž būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula;

b)

iesniegt rakstiskas piezīmes Komisijai; un

c)

pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas.