26.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 186/56

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 (2) dažas dalībvalstis vai dalībvalstu teritoriju daļas tika atzītas par aizsargājamām zonām attiecībā uz konkrētiem kaitīgiem organismiem. Dažos gadījumos atzīšana tika piešķirta uz noteiktu laika periodu, lai ļautu attiecīgajai dalībvalstij sniegt visu nepieciešamo informāciju, kas apliecinātu, ka konkrētie kaitīgie organismi attiecīgajā dalībvalstī vai tās teritorijas daļā nav sastopami, vai lai ļautu pabeigt konkrētā organisma izskaušanu.

(2)

Dažas Portugāles teritorijas daļas tika atzītas par aizsargājamām zonām attiecībā uz Bemisia tabaci Genn. (Eiropas populācijām). Portugāles iesniegtā informācija liecina, ka Bemisia tabaci tagad ir ieviesies Madeirā. 2013. gadā veiktie pasākumi šā kaitīgā organisma izskaušanai ir izrādījušies neefektīvi. Līdz ar to Madeiru vairs nevar atzīt par daļu no Portugāles aizsargājamās zonas attiecībā uz Bemisia tabaci Genn.

(3)

No Grieķijas sniegtās informācijas izriet, ka Grieķijas teritorija joprojām ir brīva no Dendroctonus micans Kugelan. Tomēr ir jāturpina veikt apsekojumus. Minētie apsekojumi būtu jāuzrauga Komisijas pakļautībā esošajiem ekspertiem. Līdz ar to Grieķijas aizsargājamās zonas atzīšana attiecībā uz Dendroctonus micans būtu jāpagarina līdz 2016. gada 30. aprīlim.

(4)

Īrija ir lūgusi atzīt tās teritoriju par aizsargājamu zonu attiecībā uz Dryocosmus kuriphilus Yasumatsu. Pamatojoties uz apsekojumiem, kas veikti no 2006. līdz 2013. gadam, Īrija ir sniegusi pierādījumus, ka attiecīgais kaitīgais organisms tās teritorijā nav sastopams, lai gan tur ir šim organismam labvēlīgi apstākļi. Tomēr ir jāturpina veikt apsekojumus. Minētie apsekojumi būtu jāuzrauga Komisijas pakļautībā esošajiem ekspertiem. Līdz ar to Īrija būtu jāatzīst par aizsargājamu zonu attiecībā uz Dryocosmus kuriphilus tikai līdz 2016. gada 30. aprīlim.

(5)

Portugāle ir lūgusi atzīt tās teritoriju par aizsargājamu zonu attiecībā uz Dryocosmus kuriphilus Yasumatsu. Pamatojoties uz apsekojumiem, kas veikti no 2010. līdz 2013. gadam, Portugāle ir sniegusi pierādījumus, ka attiecīgais kaitīgais organisms tās teritorijā nav sastopams, lai gan tur ir šim organismam labvēlīgi apstākļi. Tomēr ir jāturpina veikt apsekojumus. Minētie apsekojumi būtu jāuzrauga Komisijas pakļautībā esošajiem ekspertiem. Līdz ar to Portugāle būtu jāatzīst par aizsargājamu zonu attiecībā uz Dryocosmus kuriphilus tikai līdz 2016. gada 30. aprīlim.

(6)

Apvienotā Karaliste ir lūgusi atzīt tās teritoriju par aizsargājamu zonu attiecībā uz Dryocosmus kuriphilus Yasumatsu. Pamatojoties uz apsekojumiem, kas veikti no 2006. līdz 2013. gadam, Apvienotā Karaliste ir sniegusi pierādījumus, ka attiecīgais kaitīgais organisms tās teritorijā nav sastopams, lai gan tur ir šim organismam labvēlīgi apstākļi. Tomēr ir jāturpina veikt apsekojumus. Minētie apsekojumi būtu jāuzrauga Komisijas pakļautībā esošajiem ekspertiem. Līdz ar to Apvienotā Karaliste būtu jāatzīst par aizsargājamu zonu attiecībā uz Dryocosmus kuriphilus tikai līdz 2016. gada 30. aprīlim.

(7)

No Grieķijas sniegtās informācijas izriet, ka Grieķijas teritorija joprojām ir brīva no Gilpinia hercyniae (Hartig). Tomēr ir jāturpina veikt apsekojumus. Minētie apsekojumi būtu jāuzrauga Komisijas pakļautībā esošajiem ekspertiem. Tādēļ Grieķijas aizsargājamās zonas atzīšana attiecībā uz Gilpinia hercyniae būtu jāpagarina līdz 2016. gada 30. aprīlim.

(8)

No Grieķijas sniegtās informācijas izriet, ka Grieķijas teritorija joprojām ir brīva no Gonipterus scutellatus Gyll. Tomēr ir jāturpina veikt apsekojumus. Minētie apsekojumi būtu jāuzrauga Komisijas pakļautībā esošajiem ekspertiem. Līdz ar to Grieķijas aizsargājamās zonas atzīšana attiecībā uz Gonipterus scutellatus būtu jāpagarina līdz 2016. gada 30. aprīlim.

(9)

Korsikas (Francijā) teritorija tika atzīta par aizsargājamu zonu attiecībā uz Ips amitinus Eichhof. Francija ir lūgusi atcelt savu aizsargājamo zonu attiecībā uz Ips amitinus, ņemot vērā tā galvenās saimnieksugas neesamību Korsikā. Līdz ar to Korsikas (Francijā) teritorija vairs nebūtu atzīstama par aizsargājamu zonu attiecībā uz Ips amitinus Eichhof.

(10)

No Grieķijas sniegtās informācijas izriet, ka Grieķijas teritorija joprojām ir brīva no Ips amitinus Eichhof. Tomēr ir jāturpina veikt apsekojumus. Minētie apsekojumi būtu jāuzrauga Komisijas pakļautībā esošajiem ekspertiem. Līdz ar to Grieķijas aizsargājamās zonas atzīšana attiecībā uz Ips amitinus būtu jāpagarina līdz 2016. gada 30. aprīlim.

(11)

No Grieķijas sniegtās informācijas izriet, ka Ips cembrae Heer tās teritorijā vairs nav sastopams. Tomēr ir jāturpina veikt apsekojumus. Minētie apsekojumi būtu jāuzrauga Komisijas pakļautībā esošajiem ekspertiem. Līdz ar to Grieķijas aizsargājamās zonas atzīšana attiecībā uz Ips cembrae būtu jāpagarina līdz 2016. gada 30. aprīlim.

(12)

No Grieķijas sniegtās informācijas izriet, ka Grieķijas teritorija joprojām ir brīva no Ips duplicatus Sahlberg. Tomēr ir jāturpina veikt apsekojumus. Minētie apsekojumi būtu jāuzrauga Komisijas pakļautībā esošajiem ekspertiem. Tādēļ Grieķijas aizsargājamās zonas atzīšana attiecībā uz Ips duplicatus būtu jāpagarina līdz 2016. gada 30. aprīlim.

(13)

Īrija ir lūgusi atzīt tās teritoriju par aizsargājamu zonu attiecībā uz Thaumetopoea processionea L. Pamatojoties uz apsekojumiem, kas veikti no 2011. līdz 2013. gadam, Īrija ir sniegusi pierādījumus, ka attiecīgais kaitīgais organisms tās teritorijā nav sastopams, lai gan tur ir šim organismam labvēlīgi apstākļi. Tomēr ir jāturpina veikt apsekojumus. Minētie apsekojumi būtu jāuzrauga Komisijas pakļautībā esošajiem ekspertiem. Līdz ar to Īrija būtu jāatzīst par aizsargājamu zonu attiecībā uz Thaumetopoea processionea tikai līdz 2016. gada 30. aprīlim.

(14)

Apvienotā Karaliste ir lūgusi atzīt tās teritoriju par aizsargājamu zonu attiecībā uz Thaumetopoea processionea L., izņemot vietējo pašvaldību teritorijas: Bārnetu, Brentu, Bromli, Kemdenu, Londonu, Vestminsteru, Kroidonu, Īlingu, Elmbridžas apgabalu, Epsomas un Jūelas apgabalu, Hekni, Hemersmitu un Fulemu, Heringi, Herovu, Hilingdonu, Haunslovu, Ailingtonu, Kensingtonu un Čelsiju, Kingstonu pie Temzas, Lembetu, Luišemu, Mertonu, Redingu, Ričmondu pie Temzas, Ranimīdas apgabalu, Slau, Sautoksfordšīru, Saterku, Speltornas apgabalu, Satonu, Tauerhemlitsu, Vondzvērtu un Vestbērkšīru. Pamatojoties uz apsekojumiem, kas veikti no 2007. līdz 2013. gadam, Apvienotā Karaliste ir sniegusi pierādījumus, ka attiecīgais kaitīgais organisms tās teritorijā nav sastopams, lai gan tur ir šim organismam labvēlīgi apstākļi. Tomēr ir jāturpina veikt apsekojumus. Minētie apsekojumi būtu jāuzrauga Komisijas pakļautībā esošajiem ekspertiem. Līdz ar to Apvienotā Karaliste, izņemot minēto vietējo pašvaldību teritorijas, būtu jāatzīst par aizsargājamu zonu attiecībā uz Thaumetopoea processionea tikai līdz 2016. gada 30. aprīlim.

(15)

Dažas Spānijas teritorijas daļas tika atzītas par aizsargājamām zonām attiecībā uz Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. Spānijas iesniegtā informācija liecina, ka Erwinia amylovora ir ieviesies Aragonas, Kastīlijas-Lamančas, Mursijas, Navarras un Lariohas autonomajās kopienās, Gipuskojas provincē (Basku zemē), Altovinalopo un Elvinalopo Medio komarkās Alikantes provincē, kā arī Alvoračes un Turisas municipalitātēs Valensijas provincē (Valensijas kopienā). 2013. gadā veiktie pasākumi šā kaitīgā organisma izskaušanai ir izrādījušies neefektīvi. Līdz ar to Aragonas, Kastīlijas-Lamančas, Mursijas, Navarras un Lariohas autonomās kopienas, Gipuskojas province (Basku zemē), Altovinalopo un Elvinalopo Medio komarkās Alikantes provincē, kā arī Alvoračes un Turisas municipalitātēs Valensijas provincē (Valensijas kopienā) vairs nebūtu atzīstamas par daļu no Spānijas aizsargājamās zonas attiecībā uz Erwinia amylovora.

(16)

Dažas Itālijas teritorijas daļas tika atzītas par aizsargājamām zonām attiecībā uz Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. Itālijas iesniegtā informācija liecina, ka Erwinia amylovora tagad ir ieviesies Friuli-Venēcijas Džūlijas un Sondrio provincē (Lombardijā). 2013. gadā veiktie pasākumi šā kaitīgā organisma izskaušanai ir izrādījušies neefektīvi. Friuli-Venēcijas Džūlijas un Sondrio provinces (Lombardijā) tādēļ vairs nebūtu atzīstamas par daļu no Itālijas aizsargājamās zonas attiecībā uz Erwinia amylovora.

(17)

Visa Īrijas teritorija tika atzīta par aizsargājamu zonu attiecībā uz Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. Īrijas iesniegtā informācija liecina, ka Erwinia amylovora tagad ir ieviesies Golvejas pilsētā. No 2005. līdz 2013. gadam veiktie pasākumi šā kaitīgā organisma izskaušanai izrādījušies neefektīvi. Golvejas pilsēta tādēļ vairs nebūtu atzīstama par daļu no Īrijas aizsargājamās zonas attiecībā uz Erwinia amylovora.

(18)

Visa Lietuvas teritorija tika atzīta par aizsargājamu zonu attiecībā uz Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. Lietuvas iesniegtā informācija liecina, ka Erwinia amylovora ir ieviesies Ķēdaiņu un Babtu pašvaldībās (Kauņas reģionā). Divus gadus pēc kārtas, proti, 2012. un 2013. gadā, veiktie pasākumi šā kaitīgā organisma izskaušanai izrādījušies neefektīvi. Ķēdaiņu un Babtu pašvaldības (Kauņas reģionā) tādēļ vairs nebūtu atzīstamas par daļu no Lietuvas aizsargājamās zonas attiecībā uz Erwinia amylovora.

(19)

Dažas Slovēnijas teritorijas daļas tika atzītas par aizsargājamām zonām attiecībā uz Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. Slovēnijas iesniegtā informācija liecina, ka Erwinia amylovora ir ieviesies Renče-Vogrsko (uz dienvidiem no autoceļa H4) un Lendavas kopienās. Divus gadus pēc kārtas, proti, 2012. un 2013. gadā, veiktie pasākumi šā kaitīgā organisma izskaušanai izrādījušies neefektīvi. Renče-Vogrsko (uz dienvidiem no autoceļa H4) un Lendavas kopienas tādēļ vairs nebūtu atzīstamas par daļu no Slovēnijas aizsargājamās zonas attiecībā uz Erwinia amylovora.

(20)

Dažas Slovākijas teritorijas daļas tika atzītas par aizsargājamām zonām attiecībā uz Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. Slovākijas iesniegtā informācija liecina, ka Erwinia amylovora ir ieviesies Čenkovces, Topoļnīku un Trhova Hradskas (Dunajska Stredas apgabalā) kopienās. Divus gadus pēc kārtas, proti, 2012. un 2013. gadā, veiktie pasākumi šā kaitīgā organisma izskaušanai izrādījušies neefektīvi. Čenkovces, Topoļnīku un Trhova Hradskas (Dunajska Stredas apgabalā) kopienas tādēļ vairs nebūtu atzīstamas par daļu no Slovākijas aizsargājamās zonas attiecībā uz Erwinia amylovora.

(21)

Apvienotā Karaliste ir lūgusi atzīt tās teritoriju par aizsargājamu zonu attiecībā uz Ceratocystis platani (J. M. Walter) Engelbr. & T. C. Harr. Pamatojoties uz apsekojumiem, kas veikti no 2010. līdz 2013. gadam, Apvienotā Karaliste ir sniegusi pierādījumus, ka attiecīgais kaitīgais organisms tās teritorijā nav sastopams, lai gan tur ir šim organismam labvēlīgi apstākļi. Tomēr ir jāturpina veikt apsekojumus. Minētie apsekojumi būtu jāuzrauga Komisijas pakļautībā esošajiem ekspertiem. Līdz ar to Apvienotā Karaliste būtu jāatzīst par aizsargājamu zonu attiecībā uz Ceratocystis platani tikai līdz 2016. gada 30. aprīlim.

(22)

Apvienotā Karaliste ir lūgusi visu tās teritoriju, ieskaitot Menas salu, atzīt par aizsargājamu zonu saistībā ar kaitīgo organismu Cryphonectria parasitica (Murrill) Barr. Pamatojoties uz apsekojumiem, kas veikti no 2006. līdz 2013. gadam, Apvienotā Karaliste ir sniegusi pierādījumus, ka attiecīgais kaitīgais organisms Menas salā nav sastopams, lai gan tur ir šim organismam labvēlīgi apstākļi. Tomēr ir jāturpina veikt apsekojumus. Minētie apsekojumi būtu jāuzrauga Komisijas pakļautībā esošajiem ekspertiem. Līdz ar to Apvienotā Karaliste saistībā ar Menas salu būtu jāatzīst par aizsargājamu zonu attiecībā uz Cryphonectria parasitica tikai līdz 2016. gada 30. aprīlim.

(23)

Dažas Grieķijas teritorijas daļas tika atzītas par aizsargājamām zonām attiecībā uz citrusu tristēzas vīrusu. Grieķijas iesniegtā informācija liecina, ka citrusu tristēzas vīruss tagad ir ieviesies Hanjas reģionālajā vienībā. 2013. gadā veiktie pasākumi šā kaitīgā organisma izskaušanai ir izrādījušies neefektīvi. Hanjas reģionālā vienība tādēļ vairs nebūtu atzīstama par daļu no Grieķijas aizsargājamās zonas attiecībā uz citrusu tristēzas vīrusu.

(24)

Korsikas (Francijā) teritorija tika atzīta par aizsargājamu zonu attiecībā uz citrusu tristēzas vīrusa Eiropas celmiem. Francijas iesniegtā informācija liecina, ka citrusu tristēzas vīruss tagad ir ieviesies Korsikā un nav izskaužams. Līdz ar to Korsikas (Francijā) teritorija vairs nebūtu atzīstama par aizsargājamu zonu attiecībā uz citrusu tristēzas vīrusa Eiropas celmiem.

(25)

Francija ir lūgusi atzīt atsevišķas “Šampaņas vīnkopības reģiona” daļas, proti, Pikardiju (Ēnas departamentu) un Ildefransu (Sitrī, Nanteijsīrmarnas un Saasīsīrmarnas kopienas), par Francijas aizsargājamās zonas daļu attiecībā uz kaitīgo organismu vīnogulāju dzeltes flavescence dorée izraisītāju mikoplazmu. Šīs daļas tika iekļautas “Šampaņas vīnkopības reģiona” apsekojumos attiecībā uz vīnogulāju dzeltes flavescence dorée izraisītāju mikoplazmu, netiekot norādītām kā daļām no aizsargājamās zonas, jo tās nepiederēja pie Šampaņas administratīvās teritorijas sensu stricto. Līdz ar to Francijas aizsargājamā zona attiecībā uz vīnogulāju dzeltes flavescence dorée izraisītāju mikoplazmu būtu jāatzīst arī attiecībā uz Pikardiju (Ēnas departamentu) un Ildefransu (Sitrī, Nanteijsīrmarnas un Saasīsīrmarnas kopienām).

(26)

Itālija ir pieprasījusi Apūlijas reģionu atzīt par daļu no tās aizsargājamās zonas attiecībā uz kaitīgo organismu vīnogulāju dzeltes flavescence dorée izraisītāju mikoplazmu. Pamatojoties uz 2013. gadā veiktajiem apsekojumiem, Itālija ir sniegusi pierādījumus, ka attiecīgais kaitīgais organisms Apūlijā nav sastopams, lai gan tur ir šim organismam labvēlīgi apstākļi. Tomēr ir jāturpina veikt apsekojumus. Minētie apsekojumi būtu jāuzrauga Komisijas pakļautībā esošajiem ekspertiem. Līdz ar to Apūlija būtu jāatzīst par daļu no Itālijas aizsargājamās zonas attiecībā uz vīnogulāju dzeltes flavescence dorée izraisītāju mikoplazmu tikai līdz 2016. gada 30. aprīlim.

(27)

No Itālijas sniegtās informācijas izriet, ka Sardīnijas teritorija joprojām ir brīva no vīnogulāju dzeltes flavescence dorée izraisītāja mikoplazmas. Tomēr ir jāturpina veikt apsekojumus. Minētie apsekojumi būtu jāuzrauga Komisijas pakļautībā esošajiem ekspertiem. Līdz ar to Sardīnijas atzīšana par daļu no Itālijas aizsargājamās zonas attiecībā uz vīnogulāju dzeltes flavescence dorée izraisītāja mikoplazmu būtu jāpagarina līdz 2016. gada 30. aprīlim.

(28)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 690/2008.

(29)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību attiecībā uz aizsargājamām zonām, kas atzītas līdz 2014. gada 31. martam, šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. aprīļa.

(30)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

pielikuma a) sadaļu groza šādi:

2)

pielikuma b) sadaļas 2. punktu aizstāj ar šādu:

3)

pielikuma c) sadaļas 0.1. punktu aizstāj ar šādu:

4)

pielikuma d) sadaļas 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem: