27.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/143

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 661/2014

(2014. gada 15. maijs),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu un 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (turpmāk “Fonds”) tika izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (4).

(2)

Ir svarīgi, lai Savienības rīcībā būtu stabils un elastīgs instruments, kas tai ļautu būt solidārai ar iedzīvotājiem, kuri ir saskārušies ar lielām dabas katastrofām, kas nopietni ietekmē viņu ekonomisko un sociālo attīstību, raidīt viņiem skaidru politisku signālu un sniegt patiesu atbalstu.

(3)

Savienības pausto nodomu palīdzēt kandidātvalstīm ceļā uz stabilitāti un ilgstpējīgu ekonomisko un politisko attīstību atbilstīgi skaidrai Eiropas perspektīvai nebūtu jākavē lielu dabas katastrofu izraisītām nelabvēlīgām sekām. Tādēļ Savienībai būtu jāturpina būt solidārai ar trešām valstīm, kuras ar to risina pievienošanās sarunas un ar kurām ir atvērta starpvaldību konference par pievienošanos. Tāpēc, attiecinot šīs regulas darbības jomu uz šīm valstīm, kā papildu juridiskais pamats jānosaka Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 212. pants.

(4)

Komisijai būtu jāvar ātri pieņemt lēmumus par konkrētu finanšu līdzekļu piešķiršanu un pēc iespējas drīzu izmantošanu. Būtu attiecīgi jāpielāgo administratīvās procedūras, un tās jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam. Šajā nolūkā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija noslēdza 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (5).

(5)

Regulā (EK) Nr. 2012/2002 ietvertā terminoloģija un noteiktās procedūras būtu jāpielāgo noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6).

(6)

Dabas katastrofas definīcijai, kas nosaka Regulas (EK) Nr. 2012/2002 darbības jomu, vajadzētu būt nepārprotamai.

(7)

Tādu cita veida katastrofu radīti zaudējumi, kuri domino efekta dēļ ir tiešas dabas katastrofas sekas, Regulā (EK) Nr. 2012/2002 būtu jāuzskata par daļu no tiešiem dabas katastrofas izraisītiem zaudējumiem.

(8)

Lai kodificētu iedibināto praksi un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikumiem, finansiāls pabalsts no Fonda būtu jāpiešķir tikai tiešu zaudējumu gadījumā.

(9)

“Liela dabas katastrofa” Regulas (EK) Nr. 2012/2002 nozīmē būtu precīzāk jādefinē kā katastrofa, kas izraisījusi tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz finansiālā izteiksmē noteiktu robežvērtību. Šādi zaudējumi būtu jāizsaka atsauces gada cenās vai kā procentuāla vērtība no attiecīgās valsts nacionālā kopienākuma (NKI).

(10)

Lai labāk tiktu ņemtas vērā tādu dabas katastrofu īpašās iezīmes, kuras nopietni ietekmē attiecīgo reģionu ekonomisko un sociālo attīstību, bet kuru radīto zaudējumu apmērs nesasniedz minimālo robežvērtību finansiāla pabalsta saņemšanai no Fonda, būtu jānosaka kritēriji, kas piemērojami reģionālu dabas katastrofu gadījumā, pamatojoties uz zaudējumiem, kurus var aprēķināt, atsaucoties uz reģionālo iekšzemes kopproduktu (IKP), un šajā ziņā ar īpašo struktūras sociālo un ekonomisko stāvokli, ko vēl vairāk apgrūtina īpašās iezīmes tālākajos reģionos, proti, Gvadelupā, Francijas Gviānā, Martinikā, Reinjonā, Majotā, Senmartēnā, Azoru salās, Mateirā un Kanāriju salās LESD 349. panta nozīmē, pamato atkāpes noteikšana šiem reģioniem, nosakot īpašu robežvērtību 1 % apmērā no IKP. Kritēriji būtu jānosaka skaidri un vienkārši, lai samazinātu Regulas (EK) Nr. 2012/2002 prasībām neatbilstīgu pieteikumu iesniegšanas iespējamību.

(11)

Lai nodrošinātu pieteikumu objektīvu apstrādi, nosakot tiešos zaudējumus, būtu jāizmanto Eurostat dati saskaņotā formātā.

(12)

Fondam visā īstenošanas periodā būtu jāsniedz atbalsts infrastruktūras atjaunošanai darba kārtībā un katastrofas skarto apgabalu tīrīšanai, kā arī tādu izmaksu segšanai, kas saistītas ar glābšanas dienestu darbību un pagaidu mītņu nodrošināšanu katastrofas skartajiem iedzīvotājiem. Būtu jādefinē, ko nozīmē infrastruktūras atjaunošana darba kārtībā, un jāprecizē, kādā apmērā Fonds varēs sniegt atbalstu attiecīgo izmaksu segšanā. Būtu jādefinē arī tas, kādu laikposmu to cilvēku izmitināšanai, kas dabas katastrofas dēļ zaudējuši mājokli, var uzskatīt par pagaidu izmitināšanu.

(13)

Regulas (EK) Nr. 2012/2002 noteikumi būtu jāpielāgo vispārējai Savienības finansēšanas politikai attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli.

(14)

Būtu arī jāprecizē, cik lielā apmērā attiecīgo pasākumu izdevumos iespējams iekļaut tehniskās palīdzības izdevumus.

(15)

Lai novērstu to, ka saņēmējvalstis gūst tīru peļņu no Fonda iesaistīšanās, būtu jāprecizē nosacījumi, kādos Fonda finansētie pasākumi var radīt ieņēmumus.

(16)

Noteikta veida dabas katastrofas, piemēram, inter alia, sausums, veidojas ilgākā periodā, pirms tiek sajusta to ietekme. Būtu jāparedz noteikumi, lai varētu izmantot Fonda līdzekļus arī šādos gadījumos.

(17)

Ir būtiski nodrošināt, lai uz pabalstu tiesīgās valstis darītu visu nepieciešamo dabas katastrofu novēršanai un to seku mazināšanai, tostarp pilnīgi īstenojot attiecīgos Savienības tiesību aktus par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību, kā arī izmantojot pieejamo Savienības finansējumu attiecīgiem ieguldījumiem. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi, lai tad, ja ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu konstatēts, ka dalībvalsts, kurai piešķirts finansiāls pabalsts no Fonda saistībā ar agrāku dabas katastrofu, nav ievērojusi attiecīgos Savienības tiesību aktus par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību un tā iesniedz jaunu pieteikumu saistībā ar tāda paša veida dabas katastrofu, Fonds tās pieteikumu var noraidīt vai samazināt finansiālā pabalsta apmēru.

(18)

Ir iespējams, ka dalībvalstīm finansiālais atbalsts reaģēšanai uz dabas katastrofu var būt nepieciešams ātrāk, nekā iespējams nodrošināt, īstenojot parasto procedūru. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt iespēju pēc katastrofas skartās dalībvalsts lūguma veikt avansa maksājumu neilgi pēc tam, kad Komisijai iesniegts pieteikums finansiāla pabalsta no Fonda saņemšanai. Avansa apmēram nebūtu jāpārsniedz noteikta summa, un tas būtu jāņem vērā, izmaksājot galīgo finansiālā pabalsta summu. Nepamatoti izmaksāts avanss dalībvalstij būtu jāatmaksā noteiktā īsā laikposmā. Tam, ka ir izmaksāts avanss, nebūtu jāietekmē galīgais lēmums par Fonda izmantošanu.

(19)

Administratīvajām procedūrām finansiāla pabalsta izmaksāšanai vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršām un laika ziņā ekonomiskām. Tāpēc īstenošanas aktos, ar ko dalībvalstīm piešķir finansiālu pabalstu, būtu jāietver sīki izstrādāti Fonda finansiālā pabalsta īstenošanas noteikumi. Savukārt ar saņēmējvalstīm, kuras vēl nav dalībvalstis, juridisku iemeslu dēļ būtu jānoslēdz atsevišķi īstenošanas nolīgumi.

(20)

Komisijai, lai palīdzētu dalībvalstīm, būtu jāsniedz norādes par to, kā efektīvi piekļūt Fondam un izmantot to un kā visvienkāršākā veidā iesniegt pieteikumu, lai saņemtu Fonda palīdzību.

(21)

Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ir paredzētas dalītās un netiešās pārvaldības sistēmas pārmaiņas, tostarp īpašas ziņošanas prasības, kuras būtu jāņem vērā. Ziņošanas pienākumiem būtu jāatspoguļo īsais Fonda pasākumu īstenošanas periods. Par Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli atbildīgo struktūru izraudzīšanās procedūrām būtu jāatbilst instrumenta būtībai, un tām nebūtu jāaizkavē finansiālā pabalsta izmaksu no Fonda. Tāpēc ir jāpiemēro atkāpes no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(22)

Būtu jāparedz noteikumi, lai izvairītos no Fonda finansēto pasākumu divkāršas finansēšanas arī no citiem Savienības finanšu instrumentiem vai starptautiskiem juridiskiem instrumentiem konkrētu zaudējumu kompensēšanai.

(23)

Veidam, kā valstis var deklarēt izdevumus, ko tās segušas ar līdzekļiem no Fonda finansiālā pabalsta, vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršam. Tāpēc attiecībā uz valstīm, kas nav eurozonas dalībvalstis, atbalsta īstenošanas periodā būtu jāizmanto vienots valūtas maiņas kurss.

(24)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 2012/2002 īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz lēmumiem par konkrētiem finanšu pabalstiem vai jebkuriem avansa maksājumiem no Fonda uz pabalstu tiesīgajām valstīm.

(25)

Būtu jāprecizē Regulā (EK) Nr. 2012/2002 paredzētie noteikumi, ar kuriem reglamentē Savienības finansiālo interešu aizsardzību, skaidri nosakot pasākumus pārkāpumu novēršanai, konstatēšanai un izmeklēšanai, kā arī zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanai.

(26)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, nodrošināt Savienības mēroga solidaritāti dabas katastrofas skartu valstu atbalstam – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, rīkojoties uz ad hoc pamata, bet, piemērojot sistemātisku, regulāru un taisnīgu finanšu atbalsta piešķiršanas metodi, kurā atbilstīgi iespējām iesaistītas visas dalībvalstis, minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(27)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2012/2002,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi

Regulu (EK) Nr. 2012/2002 groza šādi:

1)

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

1.   Pēc lūguma, ko izsaka kāda dalībvalsts vai valsts, kura ar Savienību risina pievienošanās sarunas (turpmāk “uz pabalstu tiesīga valsts”), palīdzību no Fonda var izmantot, ja liela vai reģionāla dabas katastrofa uz pabalstu tiesīgas valsts vai tās kaimiņos esošas uz pabalstu tiesīgas valsts teritorijā ir ievērojami ietekmējusi dzīves apstākļus, vidi vai ekonomiku vienā vai vairākos minētās uz pabalstu tiesīgās valsts reģionos. Tiešos zaudējumus, ko radījušas tiešas dabas katastrofas sekas, uzskata par daļu no šīs dabas katastrofas radītajiem zaudējumiem.

2.   Šajā regulā “liela dabas katastrofa” ir jebkura dabas katastrofa, kuras dēļ uz pabalstu tiesīgajā valstī tiešie zaudējumi pārsniedz vai nu EUR 3 000 000 000 (2011. gada cenās), vai arī 0,6 % no tās NKI.

3.   Šajā regulā “reģionāla dabas katastrofa” ir jebkāda dabas katastrofa, kas uz pabalstu tiesīgas valsts reģionā NUTS 2 līmenī rada tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz 1,5 % no minētā reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja attiecīgais reģions, kurā notikusi dabas katastrofa, pieder pie tālākajiem reģioniem Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē, “reģionāla dabas katastrofa” ir jebkāda dabas katastrofa, kas rada tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz 1 % no minētā reģiona IKP.

Ja dabas katastrofa skar vairākus reģionus NUTS 2 līmenī, robežvērtību piemēro šo reģionu vidējam svērtam IKP, ko aprēķina, ņemot vērā katra reģiona zaudējuma daļu no kopējiem zaudējumiem.

4.   Fonda atbalstu uz pabalstu tiesīgajā valstī var izmantot arī saistībā ar jebkuru lielu dabas katastrofu kaimiņos esošā uz pabalstu tiesīgā valstī.

5.   Šā panta piemērošanas nolūkā izmanto saskaņotus Eurostat statistikas datus.”;

2)

regulas 3. pantu groza šādi:

a)

panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Palīdzību sniedz kā finansiālu pabalstu no Fonda. Par katru dabas katastrofu uz pabalstu tiesīgajai valstij piešķir vienreizēju finansiālu pabalstu.

2.   Fonda mērķis ir papildināt katastrofu skarto valstu centienus un segt daļu no publiskajiem izdevumiem, lai palīdzētu uz pabalstu tiesīgajai valstij veikt turpmāk norādītus būtiskus avārijas un atjaunošanas darbus atkarībā no dabas katastrofas veida:

a)

enerģētikas, ūdens un notekūdeņu, telesakaru, transporta, veselības un izglītības nozares infrastruktūras un iekārtu atjaunošana darba kārtībā;

b)

pagaidu mītņu nodrošināšana un glābšanas dienestu finansēšana, lai apmierinātu katastrofas skarto iedzīvotāju vajadzības;

c)

preventīvu infrastruktūru nostiprināšana un pasākumi kultūras mantojuma aizsardzībai;

d)

katastrofas skarto zonu tīrīšana, tostarp dabas zonu tīrīšana, vajadzības gadījumā atbilstoši uz ekosistēmām balstītām pieejām, kā arī skarto dabas zonu tūlītēja atjaunošana, lai izvairītos no augsnes erozijas tūlītējām sekām.

Piemērojot šā punkta a) apakšpunktu, “atjaunošana darba kārtībā” ir infrastruktūras un iekārtu atjaunošana tādā stāvoklī, kādā tās bija pirms dabas katastrofas. Ja juridiski nav iespējams vai ekonomiski nav pamatoti tās atjaunot tādā stāvoklī, kādā tās bija pirms dabas katastrofas, vai ja saņēmējvalsts nolemj pārvietot vai uzlabot skartās infrastruktūras vai iekārtu darbību, lai uzlabotu to izturības spējas pret dabas katastrofām nākotnē, Fonds var sniegt atbalstu vienīgi tādā apmērā, lai segtu izmaksu tāmi par atjaunošanu tādā stāvoklī, kāds bija pirms katastrofas.

Izmaksas, kas pārsniedz otrajā daļā minēto izmaksu līmeni, finansē pati saņēmējvalsts no saviem vai, ja iespējams, no citiem Savienības fondiem.

Piemērojot šā punkta b) apakšpunktu, “pagaidu mītne” ir mītne, kurā attiecīgos iedzīvotājus izmitina līdz brīdim, kad tie var atgriezties savos sākotnējos mājokļos pēc to remonta vai atjaunošanas.

3.   Ar maksājumiem no Fonda finansē tikai tādus pasākumus, kas paredzēti neapdrošināmu postījumu likvidēšanai, un tie ir atgūstami, ja par veiktajiem remontdarbiem vēlāk samaksā trešā persona saskaņā ar 8. panta 4. punktu.”;

b)

pievieno šādus punktus:

“4.   Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nav uzskatāms par pasākuma attiecināmiem izdevumiem, ja vien tas nav tāds PVN, kas nav atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par PVN.

5.   Finansiālu pabalstu no Fonda nepiešķir tehniskās palīdzības pasākumiem saistībā ar pārvaldību, uzraudzību, informēšanu un saziņu, sūdzību izskatīšanu, kontroli un revīziju.

Izmaksas, kas saistītas ar 2. punktā minēto pasākumu sagatavošanu un īstenošanu, tostarp izmaksas, kas saistītas ar būtiskām tehniskām zināšanām, ir attiecināmas kā daļa no projekta izmaksām.

6.   Ja 2. punktā minētajiem pasākumiem ar Fonda finansiālo pabalstu tiek radīti ieņēmumi, kopējais finansiālais pabalsts no Fonda nepārsniedz kopējās avārijas un atjaunošanas darbu neto izmaksas, ko sedz saņēmējvalsts. Saņēmējvalsts saskaņā ar 8. panta 3. punktu ziņojumā par Fonda finansiālā pabalsta izlietojumu iekļauj attiecīgu paziņojumu.

7.   Katra gada 1. oktobrī ir pieejama vismaz viena ceturtdaļa no Fondam pieejamās gada summas, lai varētu segt izmaksas, kas varētu rasties līdz gada beigām.”;

3)

regulas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Iespējami drīz un ne vēlāk kā divpadsmit nedēļas no dienas, kad dabas katastrofas dēļ radušies pirmie zaudējumi, uz pabalstu tiesīgās valsts atbildīgās iestādes var iesniegt Komisijai pieteikumu Fonda finansiālā pabalsta saņemšanai, kurā sniedz vismaz visu pieejamo informāciju par šādiem aspektiem:

a)

kopējie dabas katastrofas nodarītie tiešie zaudējumi un ietekme uz skartajiem iedzīvotājiem, skarto ekonomiku un vidi;

b)

paredzamās 3. panta 2. punktā minēto darbu izmaksas;

c)

citi Savienības finansējuma avoti;

d)

citi valsts vai starptautiskā finansējuma avoti, tostarp valsts vai privātā apdrošināšana, kas varētu palīdzēt segt postījumu likvidēšanas izmaksas;

e)

īss apraksts par to, kā īstenoti ar attiecīgo dabas katastrofas veidu saistītie Savienības tiesību akti par dabas katastrofu riska novēršanu un pārvaldību;”;

b)

iekļauj šādus punktus:

“1.a   Pamatotos gadījumos atbildīgās valsts iestādes var pēc 1. punktā minētā termiņa iesniegt papildinformāciju, lai pabeigtu vai papildinātu savu iesniegumu.

1.b   Komisija sagatavo ieteikumus par to, kā efektīvi piekļūt Fondam un to izmantot. Ieteikumus izstrādā līdz 2014. gada 30. septembrim, un tajos sniedz detalizētu informāciju par pieteikumu sastādīšanas procedūrām, tostarp prasībām attiecībā uz Komisijai iesniedzamo informāciju. Ieteikumus publicē attiecīgo Komisijas ģenerāldirektorātu tīmekļa vietnēs, un Komisija nodrošina to plašāku izplatīšanu potenciālajām uz pabalstu tiesīgajām valstīm.

1.c   Pakāpeniski progresējošas dabas katastrofas gadījumā 1. punktā noteiktais termiņš sākas dienā, kad uz pabalstu tiesīgās valsts iestādes veic pirmos oficiālos pasākumus dabas katastrofas seku likvidēšanai, vai dienā, kad tās izsludināja ārkārtas stāvokli.”;

c)

panta 2. līdz 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Pamatojoties uz 1. punktā minēto informāciju un visiem uz pabalstu tiesīgās valsts skaidrojumiem, Komisija izvērtē, vai ir ievēroti Fonda finansiālā pabalsta izmantošanas nosacījumi, un iespējami drīz, bet ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc pieteikuma saņemšanas, skaitot no pilna pieteikuma saņemšanas dienas, neskaitot tulkošanai nepieciešamo laiku, nosaka Fonda iespējamā atbalsta apmēru pieejamo finanšu līdzekļu robežās.

Ja Komisija nolemj piešķirt Fonda finansiālo pabalstu, pamatojoties uz pieteikumu par dabas katastrofu, kas saņemts pēc 2014. gada 28. jūnija un uz ko attiecas šīs regulas darbības joma, tā var noraidīt turpmāku pieteikumu finansiālā pabalsta saņemšanai saistībā ar dabas katastrofu vai samazināt pieejamo atbalsta summu, ja dalībvalstij tiek piemērota pārkāpuma procedūra un Eiropas Savienības Tiesa pieņēmusi galīgu spriedumu, ka attiecīgā dalībvalsts nav īstenojusi tādus Savienības tiesību aktus par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību, kas ir tieši saistīti ar notikušās dabas katastrofas veidu.

Komisija nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumiem Fonda finansiālā pabalsta saņemšanai.

3.   Ja Komisija ir secinājusi, ka nosacījumi Fonda finansiālā pabalsta sniegšanai ir izpildīti, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei nekavējoties iesniedz vajadzīgos priekšlikumus Fonda izmantošanai un attiecīgo apropriāciju piešķiršanai. Minētajos priekšlikumos ietver:

a)

visu 1. punktā minēto pieejamo informāciju;

b)

visu citu attiecīgo informāciju, kas ir Komisijas rīcībā;

c)

pierādījumus, ka ir izpildīti 2. panta nosacījumi; un

d)

ierosināto summu pamatojumu.

Lēmumu par Fonda izmantošanu – pēc iespējās drīz pēc tam, kad Komisija ir iesniegusi priekšlikumu, – kopīgi pieņem Eiropas Parlaments un Padome.

Gan Komisija, no vienas puses, gan Eiropas Parlaments un Padome, no otras puses, cenšas pēc iespējas saīsināt laiku, kas vajadzīgs, lai izmantotu Fondu.

4.   Kad Eiropas Parlaments un Padome ir piešķīruši apropriācijas, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par Fonda finansiālā pabalsta piešķiršanu un nekavējoties izmaksā saņēmējvalstij minēto finansiālo pabalstu vienā maksājumā. Ja saskaņā ar 4.a pantu ir izmaksāts avanss, izmaksā tikai atlikumu.

5.   Izdevumu attiecināmības laikposms sākas no dienas, kad pirmo reizi radušies 1. punktā minētie zaudējumi. Pakāpeniski progresējošas dabas katastrofas gadījumā izdevumu attiecināmības laikposms sākas no dienas, kad uz pabalstu tiesīgās valsts publiskās iestādes pirmoreiz ir rīkojušās, vai no dienas, kad tās ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli, kā minēts 1.c punktā.”;

4)

iekļauj šādu pantu:

“4.a pants

1.   Iesniedzot Komisijai pieteikumu Fonda finansiālā pabalsta saņemšanai, dalībvalsts var lūgt izmaksāt avansu. Komisija sagatavo sākotnēju izvērtējumu par to, vai pieteikums atbilst 4. panta 1. punkta nosacījumiem, un noskaidro, vai ir pieejami budžeta līdzekļi. Ja nosacījumi ir izpildīti un ir pieejami pietiekami līdzekļi, Komisija ar īstenošanas aktu var pieņemt lēmumu par avansa piešķiršanu un to nekavējoties izmaksāt pirms 4. panta 4. punktā minētā lēmuma pieņemšanas. Avansu izmaksā, neskarot galīgo lēmumu par Fonda izmantošanu.

2.   Avansa apmērs nepārsniedz 10 % no paredzamās finansiālā pabalsta summas un nekādā gadījumā nav lielāks par EUR 30 000 000. Kad ir noteikts finansiālā pabalsta galīgais apmērs, Komisija pirms finansiālā pabalsta atlikuma izmaksāšanas ņem vērā avansa summu. Komisija atgūst nepamatoti izmaksātu avansu.

3.   Jebkādu atmaksu, kas jāveic Savienības vispārējā budžetā, izdara līdz termiņam, kas norādīts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7) 78. pantu sagatavotajā iekasēšanas rīkojumā. Atmaksas termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas.

4.   Komisija, pieņemot Savienības vispārējā budžeta projektu konkrētam finanšu gadam, ierosina Eiropas Parlamentam un Padomei avansa maksājumiem Fondu izmantot maksimāli EUR 50 000 000 apmērā, ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu budžeta līdzekļu savlaicīgu pieejamību, un ierosina iekļaut attiecīgās apropriācijas Savienības vispārējā budžetā.

Budžeta noteikumi atbilst limitiem, kas minēti 10. panta 1. punktā Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (8).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.)."

(8)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).”;"

5)

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

1.   Saskaņā ar 4. panta 4. punktu pieņemta īstenošanas akta pielikumā iekļauj sīki izstrādātus noteikumus par Fonda finansiālā pabalsta izmantošanu.

Minētie noteikumi jo īpaši apraksta uz pabalstu tiesīgās valsts ierosināto no Fonda finansējamo pasākumu veidu un īstenošanas vietu.

2.   Pirms Fonds izmaksā finansiālu pabalstu uz pabalstu tiesīgajai valstij, kas nav dalībvalsts, Komisija ar minēto valsti noslēdz deleģēšanas nolīgumu, kurā izklāstīti 1. punktā minētie sīki izstrādātie noteikumi par Fonda finansiālā pabalsta izmantošanu atbilstīgi Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Komisijas Deleģētajai regulai (ES) Nr. 1268/2012 (9), kā arī pienākumi saistībā ar katastrofu riska novēršanu un pārvaldību.

3.   Par atsevišķu pasākumu izvēli un Fonda finansiālā pabalsta izmantošanu ir atbildīga saņēmējvalsts saskaņā ar šo regulu un jo īpaši tās 3. panta 2. un 3. punktu, 4. panta 4. punktā minēto īstenošanas aktu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar šā panta 2. punktā minēto deleģēšanas nolīgumu.

4.   Dalībvalstij piešķirto Fonda finansiālo pabalstu īsteno dalītas pārvaldības sistēmā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Fonda finansiālo pabalstu uz pabalstu tiesīgajai valstij, kas nav dalībvalsts, īsteno netiešas pārvaldības sistēmā atbilstīgi minētajai regulai.

5.   Neskarot Komisijas atbildību par Savienības vispārējā budžeta izpildi, saņēmējvalstis uzņemas atbildību par Fonda atbalstīto pasākumu pārvaldību un to finansiālo kontroli. Tās veic šādus pasākumus:

a)

pārbauda, vai pārvaldības un kontroles pasākumi ir izveidoti un tiek īstenoti tā, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu efektīvu un pareizu izmantošanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem;

b)

pārbauda, vai finansētās darbības ir pienācīgi īstenotas;

c)

nodrošina, lai finansētie izdevumi būtu pamatoti ar pārbaudāmiem apliecinošiem dokumentiem un būtu pareizi un patiesi;

d)

novērš, konstatē un labo pārkāpumus un attiecīgā gadījumā atgūst nepamatoti izmaksātas summas kopā ar procentiem par novēlotiem maksājumiem. Dalībvalstis paziņo Komisijai par jebkādu šādu pārkāpumu un informē to par administratīvo procedūru un tiesvedības gaitu.

6.   Saņēmējvalstis izraugās struktūras, kas ir atbildīgas par Fonda atbalstīto pasākumu pārvaldību un kontroli saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. un 60. pantu, ņemot vērā kritērijus par iekšējo vidi, kontroles pasākumiem, informāciju, saziņu un uzraudzību. Dalībvalstis var izraudzīties struktūras, kuras jau ir izraudzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (10).

Minētās izraudzītās struktūras, iesniedzot šīs regulas 8. panta 3. punktā minēto ziņojumu un paziņojumu, sniedz Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 5. punktā vai 60. panta 5. punktā noteikto informāciju, kas attiecas uz visu īstenošanas periodu.

7.   Pārkāpuma konstatēšanas gadījumā saņēmējvalsts veic vajadzīgās finanšu korekcijas. Saņēmējvalsts veiktās korekcijas ir visa Fonda finansiālā pabalsta vai tā daļas atcelšana. Saņēmējvalsts atlīdzina visas summas, kas zaudētas atklāto pārkāpumu dēļ.

8.   Neskarot Revīzijas palātas pilnvaras vai pārbaudes, ko saņēmējvalsts veikusi atbilstīgi valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, Komisija var veikt Fonda finansēto pasākumu pārbaudes uz vietas. Komisija par to paziņo saņēmējvalstij, lai tā varētu sniegt visu vajadzīgo palīdzību. Šādās pārbaudēs var piedalīties attiecīgās dalībvalsts amatpersonas vai citi ierēdņi.

9.   Saņēmējvalsts nodrošina, lai trīs gadus pēc Fonda palīdzības izbeigšanas Komisijai un Revīzijas palātai būtu pieejami visi apliecinošie dokumenti par radītajiem izdevumiem.

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.)."

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).”;"

6)

regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

1.   Saņēmējvalsts ir atbildīga par Fonda finansiālā pabalsta koordinēšanu 3. pantā minētajiem pasākumiem gan ar Eiropas Strukturālo un investīciju fondu, Eiropas Investīciju bankas palīdzību, gan ar palīdzību no citiem Savienības finansēšanas instrumentiem.

2.   Saņēmējvalsts nodrošina, ka izdevumus, kuri atlīdzināti saskaņā ar šo regulu, neatlīdzina, izmantojot citus Eiropas Savienības finanšu instrumentus, jo īpaši kohēzijas, lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas instrumentus.

3.   Fonda palīdzību nevar sniegt tādu postījumu likvidēšanai, kam jau piešķirts atbalsts no Savienības vai starptautiskiem instrumentiem, kuri paredzēti konkrētu zaudējumu kompensēšanai.”;

7)

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Fonda finansētie pasākumi atbilst Līguma nosacījumiem un saskaņā ar to izveidotajiem instrumentiem, Savienības politikai un pasākumiem, jo īpaši finanšu pārvaldības, valsts iepirkuma, vides aizsardzības, dabas katastrofu riska novēršanas un pārvaldības un pielāgošanās klimata pārmaiņām jomās, tostarp attiecīgos gadījumos ņemot vērā uz ekosistēmām balstītas pieejas, kā arī pirmspievienošanās palīdzības instrumentiem. Attiecīgā gadījumā Fonda finansētie pasākumi veicina Savienības politisko mērķu īstenošanu šajās jomās.”;

8)

regulas 8. un 9. pantu aizstāj ar šādiem:

“8. pants

1.   Fonda finansiālo pabalstu izlieto astoņpadsmit mēnešu laikā no datuma, kurā Komisija piešķīrusi visu palīdzības summu. Komisija no saņēmējvalsts atgūst finansiālā pabalsta daļu, kas pēc šā termiņa beigām palikusi neizlietota vai atzīta par izlietotu neatbilstīgiem pasākumiem.

2.   Saņēmējvalstis cenšas iegūt visas iespējamās kompensācijas no trešām personām.

3.   Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 1. punktā minētā astoņpadsmit mēnešu termiņa beigām saņēmējvalsts iesniedz ziņojumu par Fonda finansiālā pabalsta izlietojumu kopā ar paziņojumu, kurā pamato izdevumus un norāda attiecīgo pasākumu finansējumu no jebkuriem citiem avotiem, tostarp apdrošināšanas izmaksas un kompensācijas no trešām personām.

Ziņojumā par atbalsta izlietojumu sīki apraksta:

a)

novēršanas pasākumus, ko saņēmējvalsts veikusi vai ierosinājusi, lai ierobežotu turpmākus postījumus un iespēju robežās izvairītos no līdzīgu dabas katastrofu atkārtošanās, tostarp Savienības struktūrfondu un investīciju fondu izmantošanu šajā nolūkā,

b)

attiecīgo Savienības tiesību aktu par katastrofu risku novēršanu un pārvaldību īstenošanas stadiju;

c)

gūto pieredzi saistībā ar dabas katastrofu un pasākumiem, kas veikti vai ierosināti, lai nodrošinātu vides aizsardzību un noturību pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām; kā arī

d)

jebkādu citu būtisku informāciju par īstenotajiem seku novēršanas un mazināšanas pasākumiem, kas saistīti ar attiecīgās dabas katastrofas veidu.

Kopā ar ziņojumu par atbalsta izlietojumu iesniedz atbilstīgi starptautiski atzītiem revīzijas standartiem sagatavotu neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu, kurā norādīts, ka izdevumu pamatojuma paziņojums sniedz patiesu un skaidru priekšstatu un ka Fonda finansiālais pabalsts ir likumīgs un pareizs atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 5. punktam un 60. panta 5. punktam.

Pirmajā daļā minētās procedūras beigās Komisija izbeidz Fonda sniegto palīdzību.

4.   Ja postījumu likvidēšanas izmaksas vēlāk sedz trešā persona, Komisija prasa saņēmējvalstij atmaksāt attiecīgo Fonda finansiālā pabalsta summu.

9. pants

Pieteikumos Fonda finansiālā pabalsta saņemšanai un 4. panta 4. punktā minētajos īstenošanas aktos, kā arī deleģēšanas nolīgumā, ziņojumos un citos saistītos dokumentos visas summas norāda euro.

Izdevumu summas, kas apmaksātas valsts valūtā, pārrēķina euro, piemērojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētos valūtas maiņas kursus dienā, kurā Komisija pieņēmusi ar tām saistīto īstenošanas aktu. Ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī valūtas maiņas kurss nav publicēts dienā, kurā Komisija pieņēmusi ar tām saistīto īstenošanas aktu, pārrēķinos piemēro Komisijas noteikto attiecīgā perioda vidējo mēneša norēķinu kursu. Šo vienoto valūtas maiņas kursu piemēro visā Fonda finansiālā pabalsta izmantošanas periodā, kā arī galīgajā ziņojumā par finansiālā pabalsta izlietojumu un paziņojumā par īstenošanu, un Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 5. punktā vai 60. panta 5. punktā prasītajos elementos.”;

9)

regulas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem nodarītie postījumi tiek novērtēti kā būtiski mazāki, saņēmējvalsts atmaksā Komisijai atbilstošu Fonda finansiālā pabalsta summu.”;

10)

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

1.   Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus administratīvus un finansiālus sodus.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pamatojoties uz dokumentiem un uz vietas, revidēt visus finansējuma saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar šo regulu.

3.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt pārbaudes, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (11) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (12), lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses saistībā ar līgumu par Savienības finansējumu.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, deleģēšanas nolīgumos ar trešām valstīm, līgumos un Fonda finansiālā pabalsta piešķiršanas lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, paredz noteikumus, ar kuriem Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF skaidri nosaka pilnvaras šādu revīziju un pārbaužu veikšanai saskaņā ar to atbilstīgajām kompetences jomām.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.)."

(12)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).”;"

11)

regulas 13. un 14. pantu svītro.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 15. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1)  2013. gada 10. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  2013. gada 28. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 6. maija lēmums.

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas (2013. gada 2. decembris) Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).