27.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 189/50

(1)

Savienība ir noslēgusi vairākus daudzpusējus, reģionālus un divpusējus starptautiskās tirdzniecības nolīgumus, ar kuriem ir paredzētas tiesības un pienākumi, kas pusēm būtu abpusēji izdevīgi.

(2)

Ir svarīgi, lai Savienības rīcībā būtu atbilstīgi instrumenti, ar ko nodrošina tās tiesību faktisko īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem nolūkā aizsargāt Savienības ekonomiskās intereses. Tas īpaši attiecas uz situācijām, kad trešās valstis ievieš tirdzniecību ierobežojošus pasākumus, kas mazina priekšrocības, kuras Savienības ekonomikas dalībniekiem nodrošina starptautiskās tirdzniecības nolīgumi. Savienībai jābūt iespējai ātri un elastīgi reaģēt saistībā ar procedūrām un termiņiem, kas noteikti tās noslēgtajos starptautiskās tirdzniecības nolīgumos. Tāpēc ir nepieciešami noteikumi, ar kuriem nosaka regulējumu Savienības tiesību īstenošanai dažās konkrētās situācijās.

(3)

Strīdu izšķiršanas mehānismu, kas ieviesti ar Nolīgumu, ar ko izveido Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO) un ar citiem starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, tostarp reģionāliem vai divpusējiem nolīgumiem, mērķis ir rast pozitīvu risinājumu visiem strīdiem, kas rodas starp Savienību un otru minēto nolīgumu pusi vai pārējām pusēm. Tomēr Savienībai būtu jāspēj apturēt koncesijas vai citas saistības saskaņā ar minētajiem strīdu izšķiršanas mehānismiem, ja citi mēģinājumi rast pozitīvu strīda risinājumu ir bijuši neveiksmīgi. Šādos gadījumos Savienības rīcības mērķim vajadzētu būt rosināt attiecīgo trešo valsti ievērot attiecīgos starptautiskās tirdzniecības noteikumus, lai atjaunotu situāciju, kas ir savstarpēji izdevīga.

(4)

Saskaņā ar PTO Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem PTO dalībvalstij, kas ierosina piemērot aizsardzības pasākumu vai vēlas pagarināt aizsardzības pasākuma termiņu, ir jācenšas koncesijas un citas saistības starp sevi un eksportētājām dalībvalstīm, kuras šāds pasākums ietekmētu, saglabāt praktiski līdzvērtīgā apjomā. Līdzīgi noteikumi ir izklāstīti citos Savienības noslēgtos starptautiskās tirdzniecības nolīgumos, tostarp reģionālos vai divpusējos nolīgumos. Savienībai būtu jāveic līdzsvara atjaunošanas pasākumi, apturot koncesijas vai citas saistības gadījumos, ja attiecīgā trešā valsts neveic pienācīgus un samērīgus pielāgojumus. Šādos gadījumos Savienības rīcības mērķim vajadzētu būt rosināt trešās valstis ieviest tirdzniecības veicināšanas pasākumus, lai atjaunotu situāciju, kas ir savstarpēji izdevīga.

(5)

To koncesiju grozīšanu vai atsaukšanu, kas noteiktas PTO dalībvalstu tarifu sarakstos, reglamentē 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT 1994) XXVIII pants un ar to saistītā vienošanās. PTO dalībvalstis, ko ietekmē jebkāds šāds grozījums, konkrētos apstākļos ir tiesīgas atsaukt praktiski līdzvērtīgas koncesijas. Savienībai šādos gadījumos būtu jāpieņem līdzsvara atjaunošanas pasākumi, ja vien nav panākta vienošanās par kompensējošiem pielāgojumiem. Savienības rīcības mērķis būtu rosināt trešās valstis īstenot tirdzniecības veicināšanas pasākumus.

(6)

Savienībai vajadzētu būt iespējai īstenot savas tiesības publiskā iepirkuma jomā, ja tirdzniecības partneris neievēro savas saistības, kas paredzētas PTO Nolīgumā par valsts iepirkumu (GPA) vai citos starptautiskās tirdzniecības nolīgumos. GPA noteikts, ka strīdi, kas rodas saistībā ar minēto nolīgumu, nav iemesls, lai apturētu koncesijas vai citas saistības, kas izriet no jebkura cita PTO nolīguma, uz kuru attiecas vienošanās. Savienības rīcības mērķim vajadzētu būt koncesiju saglabāšanai praktiski līdzvērtīgā apjomā, kā noteikts attiecīgajos starptautiskās tirdzniecības nolīgumos.

(7)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tirdzniecības politikas pasākumi publiskā iepirkuma jomā to attiecīgajā teritorijā tiek piemēroti tādā veidā, kas vislabāk atbilst to administratīvajai struktūrai un praksei, vienlaikus ievērojot Savienības tiesību aktus.

(8)

Tirdzniecības politikas pasākumus, ko pieņem saskaņā ar šo regulu, būtu jāizraugās un jāizstrādā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tostarp to, cik efektīvi ir minētie pasākumi, lai panāktu, ka trešās valstis ievēro starptautiskās tirdzniecības noteikumus, un to, kādas ir pasākumu iespējas nodrošināt atvieglojumus tiem ekonomikas dalībniekiem Savienībā, kurus ietekmē trešās valsts pasākumi, un pamatojoties uz mērķi mazināt negatīvu ekonomisko ietekmi uz Savienību, tostarp attiecībā uz būtiskām izejvielām.

(9)

Šajā regulā galvenā uzmanība būtu jāpievērš tiem pasākumiem, saistībā ar kuriem Savienībai ir pieredze izstrādē un piemērošanā. Saistībā ar šīs regulas darbības pārskatīšanu būtu jāvērtē iespēja paplašināt tās darbības jomu, lai paredzētu, ka tiek pieņemti pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību jomā un papildu pasākumi attiecībā uz pakalpojumiem, pienācīgi ņemot vērā katras šīs jomas specifiku.

(10)

Īstenojot Savienības tiesības, būtu jānosaka preces izcelsme saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (2). Īstenojot Savienības tiesības pēc strīda izšķiršanas publiskā iepirkuma jomā būtu jānosaka pakalpojuma izcelsme, pamatojoties uz tās fiziskās vai juridiskās personas izcelsmi, kura pakalpojumu sniedz. Novērtējot pretendentu sniegto informāciju un garantijas attiecībā uz preču un pakalpojumu izcelsmi, līgumslēdzējām iestādēm vai vienībām būtu jāīsteno parastie piesardzības pasākumi un jāveic pienācīga pārbaude.

(11)

Komisijai būtu jāpārskata šīs regulas darbības joma, darbība un efektivitāte, tostarp iespējamie pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību jomā un ar pakalpojumiem saistītie papildu pasākumi, ne vēlāk kā trīs gadus pēc tās pirmreizējās īstenošanas vai ne vēlāk kā piecus gadus no tās spēkā stāšanās dienas – atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir pirmais. Komisijai par savu novērtējumu būtu jāpaziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Pēc pārskata var iesniegt atbilstīgus tiesību aktu priekšlikumus.

(12)

Ir svarīgi nodrošināt efektīvu saziņu un viedokļu apmaiņu starp Komisiju, no vienas puses, un Eiropas Parlamentu un Padomi, no otras puses, jo īpaši attiecībā uz strīdiem saistībā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, kuru rezultātā var tikt pieņemti pasākumi saskaņā ar šo regulu.

(13)

Lai atsauktos uz šo regulu saistībā ar tirdzniecības politikas pasākumu īstenošanu, būtu jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 3286/94 (3).

(14)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (4).

(15)

Ņemot vērā to, ka ir ļoti sarežģīti pārbaudīt, cik daudzveidīga varētu būt saskaņā ar šo regulu pieņemtu tirdzniecības politikas pasākumu ietekme, un lai paredzētu pietiekami daudz iespēju panākt pēc iespējas plašāku atbalstu, Komisijai nevajadzētu pieņemt īstenošanas aktus gadījumā, kad izņēmuma kārtā šajā regulā minētā komiteja nesniedz atzinumu par Komisijas iesniegto īstenošanas akta projektu.

(16)

Lai aizsargātu Savienības intereses, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar vajadzību pielāgot tirdzniecības politikas pasākumus attiecīgās trešās personas rīcībai, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(17)

Šī regula neskar tirdzniecības politikas pasākumu iespējamo pieņemšanu, pamatojoties uz citiem attiecīgiem Savienības tiesību aktiem vai Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem, vienlaikus ievērojot piemērojamos starptautiskās tirdzniecības nolīgumu noteikumus par koncesiju apturēšanu vai atsaukšanu vai citas saistības,

a)

reaģēt uz trešo valstu izdarītiem starptautiskās tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē Savienības intereses, lai rastu apmierinošu risinājumu, kas atjauno Savienības ekonomikas dalībnieku priekšrocības;

b)

atjaunot līdzsvaru starp koncesijām vai citām saistībām tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm, ja režīms, ko piemēro precēm no Savienības tiek mainīts tādā veidā, kas skar Savienības intereses.

a)

“valsts” ir jebkura valsts vai atsevišķa muitas teritorija;

b)

“koncesijas vai citas saistības” ir tarifa koncesijas vai jebkuras citas priekšrocības, ko Savienība ir apņēmusies piemērot tirdzniecībā ar trešām valstīm atbilstīgi starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse tā ir;

c)

“zaudējuma vai samazinājuma apjoms” ir apjoms, kādā tiek ietekmētas Savienības priekšrocības, ko nodrošina starptautiskās tirdzniecības nolīgumi. Ja vien attiecīgajā nolīgumā nav definēts citādi, tas ietver jebkuru nelabvēlīgu ekonomisko ietekmi, ko rada trešās valsts pasākums;

d)

“obligāts cenas sods” ir līgumslēdzēju iestāžu vai vienību, kas organizē publiskā iepirkuma procedūras, pienākums palielināt cenu – piemērojot dažus izņēmumus – pakalpojumiem un/vai precēm, kuru izcelsme ir konkrētās trešās valstīs un kuri ir piedāvāti līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.

a)

pēc tirdzniecības strīdu iztiesāšanas saskaņā ar PTO Vienošanos par noteikumiem un kārtību, ar ko nosaka strīdu izšķiršanu (PTO Vienošanās par strīdu izšķiršanu), ja Savienība ir pilnvarota apturēt koncesijas vai citas saistības saskaņā ar daudzpusējiem un plurilaterāliem nolīgumiem, uz kuriem attiecas PTO Vienošanās par strīdu izšķiršanu;

b)

pēc tirdzniecības strīdu iztiesāšanas saskaņā ar citiem starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, tostarp reģionāliem vai divpusējiem nolīgumiem, ja Savienībai ir tiesības apturēt koncesijas vai citas saistības saskaņā ar šādiem nolīgumiem;

c)

koncesiju vai citu saistību līdzsvara atjaunošanai, ko saskaņā ar 8. pantu PTO Nolīgumā par aizsardzības pasākumiem vai saskaņā ar citos starptautiskās tirdzniecības nolīgumos, tostarp reģionālos vai divpusējos nolīgumos, iekļautajiem noteikumiem par aizsardzības pasākumiem var būt tiesības veikt, ja trešā valsts piemēro aizsardzības pasākumu;

d)

gadījumos, kad PTO dalībvalsts groza koncesijas saskaņā ar GATT 1994 XXVIII pantu, ja nav bijusi vienošanās par kompensējošiem pielāgojumiem.

a)

ja koncesijas vai citas saistības aptur pēc tirdzniecības strīda iztiesāšanas saskaņā ar PTO Vienošanos par strīdu izšķiršanu, to apjoms nepārsniedz apjomu, ko apstiprinājusi PTO Strīdu izšķiršanas padome;

b)

ja koncesijas vai citas saistības aptur pēc starptautiskas strīda izšķiršanas procedūras īstenošanas saskaņā ar citiem starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, tostarp divpusējiem vai reģionāliem nolīgumiem, to apjoms nepārsniedz tā zaudējuma vai samazinājuma apjomu, ko izraisījis attiecīgais trešās valsts pasākums un ko – atkarībā no konkrētā gadījuma – noteikusi Komisija, vai kas noteikts, vēršoties šķīrējtiesā;

c)

ja tiek atjaunots līdzsvars starp koncesijām vai citām saistībām saskaņā ar noteikumiem par aizsardzības pasākumiem, kas ietverti starptautiskās tirdzniecības nolīgumos, Savienības rīcība ir praktiski līdzvērtīga to koncesiju vai citu saistību apjomam, kuras ietekmējis aizsardzības pasākums, saskaņā ar nosacījumiem PTO Nolīgumā par aizsardzības pasākumiem vai aizsardzības pasākumu noteikumiem, kas ietverti citos starptautiskās tirdzniecības nolīgumos, tostarp reģionālos vai divpusējos nolīgumos, saskaņā ar kuriem piemēro aizsardzības pasākumu;

d)

ja koncesijas atsauc tirdzniecībā ar trešo valsti sakarā ar GATT 1994 XXVIII pantu un saistīto vienošanos (5), tās ir praktiski līdzvērtīgas koncesijām, ko grozījusi vai atsaukusi attiecīgā trešā valsts, saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz GATT 1994 XXVIII pants un saistītā vienošanās.

a)

pasākumu efektivitāte, lai panāktu, ka trešās valstis ievēro starptautiskās tirdzniecības noteikumus;

b)

pasākumu iespējas nodrošināt atvieglojumus tiem ekonomikas dalībniekiem Savienībā, kurus ietekmē trešās valsts pasākumi;

c)

attiecīgo preču vai pakalpojumu alternatīvu piegādes avotu pieejamība, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz pakārtotajām nozarēm, līgumslēdzējām iestādēm vai vienībām vai galapatērētājiem Savienībā;

d)

nesamērīgas administratīvās sarežģītības un izmaksu nepieļaušana pasākumu piemērošanā;

e)

jebkādi konkrēti kritēriji, kas var būt noteikti starptautiskās tirdzniecības nolīgumos saistībā ar 3. pantā minētajiem gadījumiem.

a)

tarifa koncesiju apturēšana un jaunu vai palielinātu muitas nodokļu piemērošana, tostarp muitas nodokļu atkārtota noteikšana lielākās labvēlības režīma līmenī vai muitas nodokļu piemērošana, pārsniedzot lielākās labvēlības līmeni, vai preču ievedmuitas vai izvedmuitas papildu maksājumu ieviešana;

b)

preču importa vai eksporta kvantitatīvu ierobežojumu ieviešana vai palielināšana neatkarīgi no tā, vai tā notiek ar kvotu, importa vai eksporta licenču vai citu pasākumu starpniecību;

c)

koncesiju apturēšana attiecībā uz precēm, pakalpojumiem vai piegādātājiem publiskā iepirkuma jomā,

a)

ietver robežvērtības, pamatojoties uz attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturlielumiem, kuras pārsniedzot, jāpiemēro izslēgšana un/vai obligātais cenas sods, ņemot vērā attiecīgā tirdzniecības nolīguma noteikumus un zaudējuma vai samazinājuma apjomu;

b)

nosaka tās preču vai pakalpojumu nozares vai kategorijas, uz kurām pasākumi ir attiecināmi, kā arī visus piemērojamos izņēmumus;

c)

nosaka dalībvalsts uzskaitītās līgumslēdzējas iestādes vai vienības, vai līgumslēdzēju iestāžu vai vienību kategorijas, uz kuru veiktajiem iepirkumiem pasākumi attiecas. Lai šai noteikšanai nodrošinātu pamatu, ikviena dalībvalsts iesniedz atbilstošu līgumslēdzēju iestāžu vai vienību, vai līgumslēdzēju iestāžu vai vienību kategoriju sarakstu. Ar pasākumiem nodrošina to, ka tiek panākts atbilstošs koncesiju vai citu saistību atcelšanas līmenis un taisnīgs sadalījums starp dalībvalstīm.

a)

fiziskas personas gadījumā – valsti, kurā persona ir valstspiederīgā vai kurā tai ir pastāvīgas uzturēšanās tiesības;

b)

juridiskas personas gadījumā – kādu no šādām:

a)

ja trešā valsts, kuras pasākumi strīda izšķiršanas procedūrā tikuši atzīti par starptautiskās tirdzniecības noteikumu pārkāpumu, sāk ievērot šos noteikumus vai ja ir citādi rasts savstarpēji apmierinošs risinājums;

b)

gadījumos, kad tiek atjaunots koncesiju vai citu saistību līdzsvars pēc tam, kad trešā valsts ir pieņēmusi aizsardzības pasākumu, ja aizsardzības pasākums tiek atsaukts vai beidzas tā termiņš vai ja attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai piemērotu un samērīgu kompensāciju pēc īstenošanas akta pieņemšanas saskaņā ar 4. panta 1. punktu;

c)

gadījumos, kad PTO dalībvalsts groza koncesijas saskaņā ar GATT 1994 XXVIII pantu, ja attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai piemērotu un samērīgu kompensāciju pēc īstenošanas akta pieņemšanas saskaņā ar 4. panta 1. punktu.

a)

starptautiskas norises attiecībā uz citu saistību apturēšanu saskaņā ar Vispārējo līgumu par pakalpojumu tirdzniecību (GATS);

b)

norises Savienībā attiecībā uz kopīgu noteikumu pieņemšanu pakalpojumu nozarē;

c)

tādu papildu tirdzniecības politikas pasākumu efektivitāte, kurus varētu izmantot kā līdzekli Savienības tiesību īstenošanai saskaņā ar starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem;

d)

pieejami mehānismi, lai nodrošinātu, ka iespējamos papildu tirdzniecības politikas pasākumus attiecībā uz pakalpojumiem praksē īsteno vienādi un efektīvi; un

e)

sekas, kas rastos Savienībā esošiem pakalpojumu sniedzējiem laikā, kad saskaņā ar šo regulu pieņem īstenošanas aktus.