(1)

Savienības mērķi nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktu būtu jāsasniedz, inter alia, veicot pasākumus noziedzības novēršanai un apkarošanai, kā arī veicot pasākumus koordinācijai un sadarbībai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un citām valsts iestādēm, tostarp ar Eiropolu vai citām attiecīgajām Savienības struktūrām, un ar attiecīgām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

(2)

Lai sasniegtu šo mērķi, Savienības līmenī būtu jāveic pastiprinātas darbības, lai aizsargātu cilvēkus un preces no augošajiem transnacionālajiem draudiem un atbalstītu darbu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes. Terorisms, organizētā noziedzība, pārrobežu noziedzība, narkotiku pārvadāšana, korupcija, kibernoziegumi, cilvēku un ieroču tirdzniecība, inter alia, turpina apdraudēt Savienības iekšējo drošību.

(3)

Eiropas Savienības Iekšējās drošības stratēģija (“iekšējās drošības stratēģija”), ko Padome pieņēma 2010. gada februārī, ir kopīga darba kārtība šo kopīgo drošības problēmu risināšanai. Komisijas 2010. gada 22. novembra paziņojums ar nosaukumu “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai” izsaka šīs stratēģijas principus un pamatnostādnes konkrētās darbībās, izvirzot piecus stratēģiskus mērķus – sagraut starptautisko noziedznieku tīklus; novērst terorismu un risināt jautājumus saistībā ar vardarbīgu radikalizēšanos un vervēšanu; uzlabot pilsoņu un uzņēmumu drošību kibertelpā; stiprināt drošību, izmantojot robežu pārvaldību, un palielināt Eiropas izturētspēju krīžu un katastrofu gadījumos.

(4)

Dalībvalstu solidaritātei, skaidrībai par uzdevumu sadali, pamattiesību un brīvību ievērošanai un tiesiskumam, stingrai virzībai uz globālo perspektīvu un saikni un nepieciešamajai saskanībai ar ārējo drošību vajadzētu būt galvenajiem principiem, kas dod ievirzi Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanā.

(5)

Lai veicinātu iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu un garantētu, ka tā kļūst par ikdienas darba realitāti, Savienībai dalībvalstīm būtu jāsniedz atbilstīgs finansiālais atbalsts, izveidojot un pārvaldot Iekšējās drošības fondu (“Fonds”).

(6)

Fonda darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos vispārīgos un konkrētos mērķus.

(7)

Fonda īstenošanas pamatprincipi ir pasākumu efektivitāte un līdzekļu tērēšanas kvalitāte. Turklāt fonda īstenošanai būtu jānotiek arī iespējami efektīvākā un lietotājiem draudzīgākā veidā.

(8)

Taupības apstākļos attiecībā uz Savienības politikas virzieniem ekonomisko problēmu pārvarēšana prasa atjaunot elastīgumu, veikt novatoriskus organizatoriskos pasākumus, labāk izmantot pašreizējās struktūras un īstenot koordināciju starp Savienības iestādēm, aģentūrām un valsts iestādēm un ar trešām valstīm.

(9)

Nepieciešams maksimāli palielināt Savienības finansējuma ietekmi, mobilizējot, apvienojot un veicinot publiskos un privātos finanšu resursus.

(10)

Padomes 2010. gada 8. un 9. novembrī ieviestā ES politikas cikla mērķis ir saskaņoti un metodiski novērst visbūtiskākos smagos un organizētos kriminālos apdraudējumus Savienībai, optimāli sadarbojoties attiecīgajiem dienestiem. Lai atbalstītu šā daudzgadu cikla efektīvu īstenošanu, ar instrumenta, kas izveidots ar šo regulu (“Instruments”), sniegto finansējumu būtu jāizmanto visas iespējamās īstenošanas metodes, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (4), tostarp attiecīgā gadījumā ar netiešu pārvaldību, lai nodrošinātu, ka darbības un projekti tiek īstenoti laikus un efektīvi.

(11)

LESD V sadaļas juridisko īpatnību dēļ nav iespējams Fondu izveidot kā vienotu finanšu instrumentu. Tādēļ Fonds būtu jāveido kā visaptveroša Savienības finansiālā atbalsta sistēma iekšējās drošības jomā, ietverot Instrumentu un finansiālā atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 515/2014 (5). Minētā visaptverošā sistēma būtu jāpapildina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (6).

(12)

Pārrobežu noziedzību, piemēram, cilvēku tirdzniecību un kriminālo organizāciju īstenotu nelegālās imigrācijas izmantošanu, var efektīvi apkarot ar policijas sadarbību.

(13)

Vispārējie resursi, kas atvēlēti šai regulai un Regulai (ES) Nr. 515/2014, kopā paredz finansējumu visam Fonda darbības laikposmam, kam jābūt galvenajai atsauces summai Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (7) 17. punkta nozīmē.

(14)

Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobra Rezolūcijā par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir atzīts, ka cīņa pret organizēto noziedzību ir Eiropas mēroga problēmuzdevums, un tiek prasīts palielināt sadarbību starp dalībvalstīm tiesībaizsardzības jomā, jo organizētās noziedzības efektīva apkarošana ir īpaši būtiska, lai aizsargātu likumīgo ekonomiku no tipiskām kriminālām darbībām, piemēram, noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanas.

(15)

Fonda vispārējā sistēmā finansiālajai palīdzībai, ko sniedz saskaņā ar Instrumentu, būtu jāatbalsta policijas sadarbība, informācijas apmaiņa un piekļuve informācijai, noziedzības novēršana, pārrobežu noziedzības, smagu noziegumu un organizētās noziedzības, tostarp terorisma, korupcijas, narkotiku kontrabandas, cilvēku un ieroču tirdzniecības, nelegālās imigrācijas izmantošanas, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu seksuālas izmantošanas attēlu un bērnu pornogrāfijas izplatīšanas, kibernoziedzības, noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana, cilvēku un kritiskās infrastruktūras aizsardzība pret negadījumiem, kas saistīti ar drošību, kā arī efektīva ar drošību saistītu risku un krīžu pārvaldība, ņemot vērā kopīgās Savienības politikas (stratēģijas, politikas ciklus, programmas un rīcības plānus), tiesību aktus un praktisko sadarbību.

(16)

Finanšu palīdzībai šajās jomās jo īpaši būtu jāatbalsta pasākumi, kas veicina kopīgas pārrobežu operācijas, piekļuvi informācijai un informācijas apmaiņu, paraugprakses apmaiņu, vieglāku un drošu saziņu un koordināciju, darbinieku mācības un apmaiņas, analītiskas, uzraudzības un novērtēšanas darbības, vispusīgus draudu un riska novērtējumus saskaņā ar LESD noteiktajām pilnvarām, informētības paaugstināšanas darbības, jaunu tehnoloģiju testēšanu un validāciju, kriminālistikas pētījumus, savstarpēji savietojama aprīkojuma iegādi un sadarbību starp dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības struktūrām, tostarp Eiropolu. Ar finanšu palīdzību šajās jomās būtu jāatbalsta vienīgi tādi pasākumi, kas atbilst Savienības prioritātēm un iniciatīvām, kuras ir noteiktas Savienības līmenī, īpaši tām, kuras ir atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome.

(17)

Saistībā ar plašo Savienības narkotiku apkarošanas stratēģiju, ar ko tiek atbalstīta līdzsvarota pieeja, kuras pamatā ir vienlaicīga piedāvājuma un pieprasījuma ierobežošana, ar šo instrumentu sniegtajai finanšu palīdzībai būtu jāatbalsta visas darbības, kuru mērķis ir nepieļaut un apkarot narkotiku kontrabandu (piedāvājuma ierobežošana), un jo īpaši pasākumi, kuru mērķis ir nelegālu narkotiku ražošanas, izgatavošanas, iegūšanas, tirdzniecības, transportēšanas, importa un eksporta apkarošana, tostarp cīņa pret narkotiku glabāšanu un iegādi, lai iesaistītos narkotiku kontrabandas darbībās.

(18)

Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no Instrumenta, būtu jāpieņem sinerģijā un saskaņā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ģeogrāfiskajiem un tematiskajiem ārējās palīdzības instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu, demokrātiskajiem principiem un vērtībām, pamatbrīvībām un tiesībām, ievērojot tiesiskumu un trešo valstu suverenitāti. Pasākumi nebūtu jāparedz, lai atbalstītu tieši uz attīstību orientētas darbības, un vajadzības gadījumā tiem būtu jāpapildina finansiālā palīdzība, kas sniegta no ārējās palīdzības instrumentiem. Tiks mēģināts rast saskanīgumu arī ar Savienības humānās palīdzības politiku, jo īpaši saistībā ar ārkārtas pasākumu īstenošanu.

(19)

Instruments būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un Savienības starptautiskās saistības.

(20)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu instrumentam būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina aizsardzību bērniem pret vardarbību, ļaunprātīgu izmantošanu un nolaidīgu izturēšanos. Ar šo instrumentu būtu arī jānodrošina aizsardzības pasākumi un palīdzība bērniem lieciniekiem un cietušajiem, kā arī īpaša aizsardzība un atbalsts nepavadītiem bērniem vai bērniem, kam citādi vajadzīga aizbildnība.

(21)

Ar Instrumentu būtu jāpapildina darbības, kas tiek veiktas, lai attīstītu sadarbību starp Eiropolu vai citām attiecīgajām Savienības struktūrām un dalībvalstīm nolūkā īstenot Instrumenta mērķus policijas sadarbības, noziedzības novēršanas un apkarošanas un krīžu pārvarēšanas jomā. Tas cita starpā nozīmē, ka, izstrādājot savas valsts programmas, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Eiropola izveidotā informācijas datubāze, analītiskie līdzekļi un darbības un tehniskās pamatnostādnes, jo īpaši Eiropola informācijas sistēma (EIS), Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma (SIENA) un ES smagas un organizētas noziedzības draudu izvērtējums (SOCTA).

(22)

Lai garantētu Fonda vienotu īstenošanu, Savienības budžeta līdzekļi, kas piešķirti Instrumentam, būtu jāizmanto tiešā un netiešā pārvaldībā attiecībā uz darbībām, kas Savienībai ir īpaši svarīgas (“Savienības darbības”), ārkārtas palīdzību un tehnisko palīdzību un dalītā pārvaldībā attiecībā uz valstu programmām un pasākumiem, kuriem ir vajadzīgs administratīvs elastīgums.

(23)

Ja līdzekļi tiek izmantoti dalītas pārvaldības režīmā, ir jānodrošina, lai dalībvalstu programmas atbilstu Savienības prioritātēm un mērķiem.

(24)

Resursi, kas piešķirti dalībvalstīm izmantošanai valstu programmu ietvaros, būtu jānosaka šajā regulā un jāsadala, pamatojoties uz skaidriem, objektīviem un izmērāmiem kritērijiem. Minētajiem kritērijiem būtu jāattiecas uz sabiedrisko labumu, kas dalībvalstīm jāizsargā, un valstu finansiālo spēju līmeni, lai varētu nodrošināt augsta līmeņa iekšējo drošību, piemēram, tādiem kritērijiem kā iedzīvotāju skaits valstī, teritorijas lielums un šo valstu iekšzemes kopprodukts. Turklāt, tā kā 2013. gada SOCTA ir norādīta jūras ostu un lidostu dominējošā nozīme kā kriminālu organizāciju izmantotiem cilvēku tirdzniecības un nelikumīgu preču ievešanas punktiem, konkrētas vājās vietas, ko šajos ārējos robežpunktos rada noziedzības maršruti, būtu jāņem vērā dalībvalstu darbībām pieejamo resursu sadalē, izmantojot kritērijus, kuri ir saistīti ar pasažieru skaitu un kravas svaru, kas pārvadāts caur starptautiskajām lidostām un ostām.

(25)

Lai stiprinātu solidaritāti un kopīgo atbildību par kopīgajām Savienības politikām, stratēģijām un programmām, dalībvalstis ir jāmudina izmantot daļu no kopējiem resursiem, kas pieejami valstu programmām, lai risinātu šīs regulas I pielikumā minētās stratēģiskās Savienības prioritātes. Projektiem, kas palīdz īstenot minētās prioritātes, Savienības finansējums kopējām atbilstīgajām izmaksām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 514/2014 būtu jāpalielina līdz 90 %.

(26)

Maksimālajam resursu apjomam, kas paliek Savienības rīcībā, vajadzētu papildināt to resursu apjomu, kas piešķirti dalībvalstīm valsts programmu īstenošanai. Tas nodrošinās to, ka Savienība attiecīgajā budžeta gadā varētu atbalstīt pasākumus, kas Savienībai ir īpaši svarīgi, piemēram, pētījumus, jaunu tehnoloģiju testēšanu un validēšanu, transnacionālus projektus, tīklu veidošanu un paraugprakses apmaiņu, attiecīgo Savienības tiesību aktu un Savienības politiku īstenošanas uzraudzību, kā arī pasākumus trešās valstīs un saistībā ar tām. Atbalstītajām darbībām būtu jāatbilst prioritātēm, kas noteiktas attiecīgās Savienības stratēģijās, programmās, rīcības plānos un riska un apdraudējuma novērtējumos.

(27)

Lai veicinātu Instrumenta vispārējā mērķa īstenošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valstu programmās tiek iekļautas darbības visu Instrumenta konkrēto mērķu īstenošanai un ka resursu sadalījums starp mērķiem ir samērīgs ar problēmām un vajadzībām, un nodrošina, ka mērķus ir iespējams sasniegt. Ja ar valsts programmu netiek strādāts pie kāda no konkrēto mērķu īstenošanas vai piešķīrums ir zemāks par minimālo procentuālo daļu, kas noteikta šajā regulā, attiecīgajai dalībvalstij būtu jānodrošina pamatojums programmā.

(28)

Lai stiprinātu Savienības spējas tūlītēji reaģēt uz negadījumiem, kas saistīti ar drošību vai jauniem apdraudējumiem Savienībai, vajadzētu būt iespējamam sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar sistēmu, kas paredzēta Regulā (ES) Nr. 514/2014.

(29)

Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības iejaukšanās var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Tā kā Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj rīkoties pārrobežu situācijās un nodrošināt platformu kopīgām metodēm, saskaņā ar šo regulu atbilstīgiem pasākumiem jo īpaši būtu jāstiprina valstu un Savienības spējas, kā arī pārrobežu sadarbība un koordinācija, tīklu veidošana, savstarpēja uzticība un informācijas un paraugprakses apmaiņa.

(30)

Lai papildinātu vai grozītu šīs regulas noteikumus par Savienības stratēģisko prioritāšu noteikšanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šajā regulā uzskaitīto Savienības priorotāšu grozīšanu, pievienošanu vai svītrošanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu janodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(31)

Piemērojot šo regulu, tostarp sagatavojot deleģētos aktus, Komisijai būtu jāapspriežas ar ekspertiem no visām dalībvalstīm.

(32)

Komisijai būtu jāuzrauga Instrumenta īstenošana saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumiem, izmantojot pamatrādītājus rezultātu un ietekmes vērtēšanai. Rādītājiem, tostarp attiecīgajai bāzes situācijai, vajadzētu būt obligātam pamatam, pēc kura tiek vērtēts, cik lielā mērā ir sasniegti Instrumenta mērķi.

(33)

Lai novērtētu Fonda sasniegumus, būtu jāizveido kopēji rādītāji saistībā ar katru konkrēto Instrumenta mērķi. Tas, ka konkrēto mērķu sasniegumi tiek novērtēti, izmantojot kopējos rādītājus, nenozīmē, ka ir obligāta ar minētajiem rādītājiem saistīto darbību īstenošana.

(34)

Padomes Lēmums 2007/125/TI (8) būtu jāatceļ saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem pārejas noteikumiem.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, tiesībaizsardzības iestāžu koordinācijas un sadarbības pastiprināšanu, noziedzības novēršanu un apkarošanu, cilvēku un kritisko infrastruktūru aizsardzību pret negadījumiem, kas saistīti ar drošību, un labāku dalībvalstu un Savienības spēju efektīvi pārvaldīt ar drošību saistītus riskus un krīzes, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai.

(36)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(37)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(38)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(39)

Ir lietderīgi saskaņot šīs regulas piemērošanas laikposmu ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (9) piemērošanas laikposmu. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,