|
5.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 103/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 331/2014
(2014. gada 11. marts),
ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls 2020”) un atceļ Padomes Lēmumus 2001/923/EK, 2001/924/EK, 2006/75/EK, 2006/76/EK, 2006/849/EK un 2006/850/EK
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 133. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
|
(1) |
Savienība un dalībvalstis ir izvirzījušas sev mērķi – noteikt pasākumus, kas nepieciešami euro kā vienotās valūtas izmantošanai. Minētie pasākumi paredz euro aizsardzību pret viltošanu un ar to saistītiem krāpšanas veidiem, tādā veidā padarot efektīvāku Savienības ekonomiku un nodrošinot publisko finanšu ilgtspēju. |
|
(2) |
Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2001 (3) nosaka informācijas apmaiņu, sadarbību un savstarpēju palīdzību, tādējādi izveidojot saskaņotu pamatu euro aizsardzībai. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu euro aizsardzības līmeni visā Savienībā. Minētās regulas iedarbība ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1339/2001 (4) tika attiecināta arī uz tām dalībvalstīm, kas nav pieņēmušas euro par savu vienoto valūtu. |
|
(3) |
Darbības ar mērķi veicināt informācijas un darbinieku apmaiņu, tehnisko vai zinātnisko atbalstu un specializētas mācības būtiski palīdz aizsargāt Savienības vienoto valūtu pret viltošanu un ar to saistītu krāpšanu un tādējādi sasniegt augstu un līdzvērtīgu aizsardzības līmeni visā Savienībā, vienlaikus apliecinot Savienības spēju apkarot nopietnu organizēto noziedzību. |
|
(4) |
Programma euro aizsardzībai pret viltošanu (programma “Perikls”) veicina Savienības iedzīvotāju informētību, uzlabo euro aizsardzību, jo īpaši regulāri darot zināmus to darbību rezultātus, kuras īstenotas saskaņā ar minēto programmu. |
|
(5) |
Līdzšinējais atbalsts šādām darbībām, izmantojot Padomes Lēmumus 2001/923/EK (5) un 2001/924/EK (6), kas vēlāk tika grozīti un paplašināti ar Padomes Lēmumiem 2006/75/EK (7), 2006/76/EK (8), 2006/849/EK (9) un 2006/850/EK (10), deva iespēju pastiprināt Savienības un dalībvalstu darbības tādā jomā kā euro aizsardzība pret viltošanu. Programmas “Perikls” mērķi laikposmam no 2002. gada līdz 2006. gadam un no 2007. gada līdz 2013. gadam tika veiksmīgi sasniegti. |
|
(6) |
Ietekmes novērtējumā, kas tika veikts 2011. gadā, lai izvērtētu, vai programma “Perikls” būtu jāturpina, Komisija nonāca pie secinājuma, ka programma “Perikls” būtu jāatjauno, uzlabojot mērķus un metodoloģiju. |
|
(7) |
Ietekmes novērtējumā ietvertais ieteikums paredzēja turpināt un turpmāk attīstīt darbības Savienības un dalībvalstu līmenī euro aizsardzības pret viltošanu jomā, ņemot vērā jaunos uzdevumus saistībā ar budžeta taupības politiku. Saskaņā ar jauno programmu “Perikls 2020” iesaistīto dalībvalstu iesniegto priekšlikumu dalībnieki var būt no trešām valstīm, ja to dalība ir būtiska euro aizsardzībai. |
|
(8) |
Būtu jānodrošina, ka programma “Perikls 2020” saskan ar citām programmām un darbībām un papildina tās. Tādēļ nolūkā īstenot programmas “Perikls 2020” piemērošanu un lai novērtētu ar euro aizsardzību saistītās vajadzības, Komisijai būtu jāveic visas nepieciešamās apspriešanās ar galvenajām iesaistītajām personām (jo īpaši ar dalībvalstu izraudzītajām kompetentajām valsts iestādēm, Eiropas Centrālo banku un Eiropolu) attiecīgajā komitejā, kas minēta Regulā (EK) Nr. 1338/2001, jo īpaši apmaiņas, atbalsta un mācību jautājumos. |
|
(9) |
Programma “Perikls 2020” būtu jāīsteno, pilnībā ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (11). Saskaņā ar minēto regulu dotācijas vienīgais mērķis nevar būt iekārtu iegāde. Dotācija ir domāta tam, lai finansiāli atbalstītu darbību, kas paredzēta, lai palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķi. |
|
(10) |
Lai euro kļūtu par pasaulē plaši atzītu valūtu, starptautiskā līmenī ir jānodrošina pienācīga aizsardzība, ko var panākt, darot pieejamus līdzekļus tāda aprīkojuma iegādei, kuru izmantos trešo valstu aģentūras, izmeklējot ar euro viltošanu saistītas lietas. |
|
(11) |
Programmas “Perikls” izvērtējums, ko veica ar ieinteresētajām personām, parāda minētās programmas pievienoto vērtību, kas izpaužas kā augsta līmeņa sadarbība starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm, kā arī kā papildinājums valsts līmenī veiktajām darbībām, kā rezultātā tiek palielināta efektivitāte. Sagaidāms, ka programmas “Perikls” turpināšana Savienības līmenī sniegs būtisku ieguldījumu, lai uzturētu un turpmāk uzlabotu euro aizsardzības augsto līmeni, kas saistīta ar to, ka tiks pastiprināta pārrobežu sadarbība, apmaiņa un atbalsts. Vienlaikus tiks panākti vispārēji ietaupījumi, kolektīvi organizējot darbības un iepirkumu pretstatā individuālām iniciatīvām valstu līmenī. |
|
(12) |
Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei neatkarīgs starpposma izvērtējuma ziņojums par programmas “Perikls 2020” īstenošanu un galīgais izvērtējuma ziņojums par tās mērķu sasniegšanu. |
|
(13) |
Šī regula atbilst pievienotās vērtības un proporcionalitātes principam. Programmai “Perikls 2020” būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm un starp Komisiju un dalībvalstīm, lai aizsargātu euro pret viltošanu, neskarot dalībvalstu pienākumus un efektīvāk izmantojot līdzekļus, nekā tas būtu iespējams valstu līmenī. Rīcība Savienības līmenī ir nepieciešama un pamatota, jo tā nepārprotami palīdz dalībvalstīm kopīgi aizsargāt euro un mudina izmantot kopīgas Savienības struktūras, lai palielinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. |
|
(14) |
Programmai “Perikls 2020” būtu jāilgst septiņus gadus, lai tās ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmu, kas noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (12). |
|
(15) |
Lai nodrošinātu vienādus programmas “Perikls 2020” īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Komisijai būtu jāpieņem gada darba programmas, nosakot prioritātes, budžeta sadalījumu un izvērtēšanas kritērijus pasākumu dotācijām. Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstīm par šīs regulas piemērošanu, to veicot komitejā, kas minēta Regulā (EK) Nr. 1338/2001. Gada darba programmās būtu jāparedz arī ārkārtas un pienācīgi pamatoti gadījumi, kad līdzfinansējuma palielinājums ir nepieciešams lielākas ekonomiskās elastības nodrošināšanai dalībvalstīm, lai tās spētu sekmīgi īstenot un pabeigt projektus attiecībā uz euro aizsardzību un saglabāšanu. |
|
(16) |
Ar šo regulu visam programmas “Perikls 2020” darbības laikam paredz finansējumu, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 17. pantā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (13). |
|
(17) |
Lai nodrošinātu zināmu elastību līdzekļu piešķiršanā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumiem minēto līdzekļu orientējoša piešķīruma jautājumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
|
(18) |
Savienības finanšu intereses būtu jāaizstāv, izmantojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, cita starpā īstenojot pārkāpumu novēršanu, noteikšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un nepieciešamības gadījumā piemērojot administratīvus un finansiālus sodus. |
|
(19) |
Lēmumi 2001/923/EK, 2001/924/EK, 2006/75/EK, 2006/76/EK, 2006/849/EK un 2006/850/EK būtu jāatceļ. Būtu jāparedz pārejas pasākumi, lai izpildītu tās finansiālās saistības, kuras attiecas uz darbībām, kas jāveic saskaņā ar minētajiem lēmumiem. |
|
(20) |
Ir lietderīgi nodrošināt mierīgu pāreju bez pārtraukumiem starp programmu “Perikls” un programmu “Perikls 2020” un pielāgot programmas “Perikls 2020” darbības ilgumu Regulai (ES, Euratom) Nr. 1311/2013. Tādēļ programma “Perikls 2020” būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĒJI NOTEIKUMI
1. pants
Darbības joma
Laika posmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim tiek izveidota daudzgadu rīcības programma “Perikls 2020” (“programma”), lai veicinātu darbības euro aizsardzībai pret viltošanu un ar to saistītu krāpšanu.
2. pants
Pievienotā vērtība
Programma aktīvi veicina un palielina transnacionālu sadarbību ar Savienības tirdzniecības partneriem, lai aizsargātu euro gan Savienībā, gan ārpus tās, un tajā uzmanība ir pievērsta arī tām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kurās ir visaugstākais euro viltošanas līmenis, kā liecina attiecīgie ziņojumi, kurus sagatavojušas kompetentās iestādes. Šāda sadarbība veicina euro aizsardzības lielāku efektivitāti, pamatojoties uz paraugprakses apmaiņu, vienotiem standartiem un kopīgām specializētām mācībām.
3. pants
Vispārējais mērķis
Programmas vispārējais mērķis ir novērst viltošanu un ar to saistīto krāpšanu un cīnīties pret to, tādējādi uzlabojot Savienības ekonomikas konkurētspēju un nodrošinot publisko finanšu ilgtspēju.
4. pants
Konkrētais mērķis
Programmas konkrētais mērķis ir aizsargāt euro banknotes un monētas pret viltošanu un ar to saistītu krāpšanu, atbalstot un papildinot dalībvalstu veiktos pasākumus un palīdzot kompetentajām valstu un Savienības iestādēm īstenot to centienus izveidot ciešu un regulāru sadarbību un paraugprakses apmaiņu starp pašām iestādēm un ar Komisiju, vajadzības gadījumā iesaistot trešās valstis un starptautiskās organizācijas.
Minētā mērķa sasniegšanu vērtē, cita starpā vērtējot to, cik efektīvi darbojas finanšu, tehniskās, juridiskās, tiesībaizsardzības un tiesu iestādes, izmantojot tādus rādītājus kā atklāto viltošanas gadījumu, likvidēto nelegālo ražotņu, aizturēto personu un piemēroto sodu skaits.
5. pants
Struktūras, kas tiesīgas saņemt finansējumu
Struktūras, kas tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar programmu, ir kompetentās valstu iestādes, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 1338/2001 2. panta b) punktā.
6. pants
Dalība programmā
1. Dalībnieces ir dalībvalstis, kas ir pieņēmušas euro par savu vienoto valūtu.
2. Šā panta 1. punktā minēto dalībvalstu iesniegto priekšlikumu dalībnieki var būt no trešām valstīm, ja to dalībai ir būtiska nozīme attiecīgi 3. un 4. pantā paredzētā vispārējā un konkrētā mērķa izpildē.
7. pants
Mērķgrupas un kopīgi pasākumi
1. Programma ir paredzēta šādu grupu dalībai:
|
a) |
viltošanas atklāšanā un apkarošanā kompetento dienestu darbinieki, jo īpaši policija un finanšu iestādes atkarībā no to konkrētajiem uzdevumiem valsts mērogā; |
|
b) |
izlūkdienestu darbinieki; |
|
c) |
valstu centrālo banku, naudas kaltuvju, komercbanku un citu finanšu starpnieku pārstāvji, jo īpaši saistībā ar finanšu iestāžu pienākumiem; |
|
d) |
tiesu ierēdņi, juristi un tiesu varas iestāžu darbinieki, kas specializējas šajā jomā; |
|
e) |
jebkura cita attiecīga speciālistu grupa, piemēram, tirdzniecības un rūpniecības kameras vai pielīdzināmas struktūras, kas spēj nodrošināt piekļuvi maziem un vidējiem uzņēmumiem, mazumtirgotājiem un skaidras naudas pārvadāšanas uzņēmumiem. |
2. Pasākumus saskaņā ar programmu var organizēt Komisija un citi partneri, kam ir attiecīga pieredze, piemēram:
|
a) |
valstu centrālās bankas un Eiropas Centrālā banka (ECB); |
|
b) |
valstu analīzes centri (NAC) un valstu monētu analīzes centri (CNAC); |
|
c) |
Eiropas Tehnikas un zinātnes centrs (ETSC) un naudas kaltuves; |
|
d) |
Eiropols, Eurojust un Interpols; |
|
e) |
valstu centrālie pretviltošanas biroji, kas paredzēti 12. pantā Starptautiskajā konvencijā par naudas viltošanas novēršanu (14), kas parakstīta Ženēvā 1929. gada 20. aprīlī, un citas iestādes, kas specializējas viltošanas novēršanā un atklāšanā un tiesībaizsardzībā saistībā ar to; |
|
f) |
specializētas iestādes, kas darbojas tiražēšanas un sertificēšanas tehnoloģiju jomā, tipogrāfiju darbinieki un gravieri; |
|
g) |
iestādes, kas nav minētas a) līdz f) apakšpunktā un kas izmanto speciālas zināšanas, tostarp attiecīgā gadījumā šādas iestādes no trešām valstīm, un jo īpaši valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm; un |
|
h) |
privātas struktūras, kas ir ieguvušas pieredzi un sniegušas apliecinājumus attiecībā uz savām tehniskajām zināšanām, un darbinieku komandas, kas specializējas viltotu banknošu un monētu atklāšanā. |
8. pants
Attiecināmi pasākumi
1. Programmā ņem vērā cīņas pret viltošanu starptautiskos un daudzdisciplīnu aspektus un veicina paraugpraksi, kas pielāgota katras dalībvalsts īpatnībām.
2. Saskaņā ar nosacījumiem, kas norādīti 11. pantā minētajās gada darba programmās, programma nodrošina finansiālu atbalstu šādiem pasākumiem:
|
a) |
informācijas apmaiņa un izplatīšana, jo īpaši organizējot darba grupas, sanāksmes un seminārus, tostarp mācības, kompetento valsts iestāžu darbinieku mērķtiecīga nodarbinātība un apmaiņa un citi līdzīgi pasākumi. Informācijas apmaiņu cita starpā veic attiecībā uz:
|
|
b) |
tehniska, zinātniska un darbības palīdzība, kas šķiet nepieciešama saistībā ar šo programmu rīkotajiem mācību semināriem, tostarp jo īpaši:
|
|
c) |
dotācijas, ar ko finansēt tāda aprīkojuma iegādi, ko izmantos specializētas viltojumu novēršanas aģentūras, lai aizsargātu euro pret viltošanu, saskaņā ar 10. panta 3. punktu. |
II NODAĻA
FINANŠU SHĒMA
9. pants
Finansējums
1. Finansējums programmas īstenošanai laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir EUR 7 344 000 (pašreizējās cenās).
2. No programmai paredzētā finansējuma piešķir līdzekļus 8. panta 2. punktā minētajiem attiecināmajiem pasākumiem saskaņā ar pielikumā noteikto orientējošo līdzekļu piešķīrumu.
Komisija neatkāpjas no minētā orientējošā līdzekļu piešķīruma procentuālās daļas vairāk kā par 10 %. Ja būtu nepieciešams pārsniegt šo ierobežojumu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu attiecībā uz pielikumā noteiktā orientējošā finansējuma piešķīruma izmaiņām.
3. Gada apropriācijas piešķir Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai.
10. pants
Finansiālā atbalsta un līdzfinansējuma veidi
1. Komisija programmu īsteno saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
2. Saskaņā ar programmu paredzētais finansiālais atbalsts 8. panta 2. punktā uzskaitītajiem attiecināmajiem pasākumiem tiek piešķirts vai nu kā:
|
a) |
dotācijas; vai |
|
b) |
publiskais iepirkums. |
3. Aprīkojuma iegāde nav vienīgā dotāciju nolīguma sastāvdaļa.
4. Līdzfinansējuma daļa saskaņā ar programmu piešķirtajām dotācijām nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, kas noteikti 11. pantā minētajās gada darba programmās, līdzfinansējuma daļa nepārsniedz 90 % no attiecināmajām izmaksām.
5. Ja 8. panta 2. punktā uzskaitītos attiecināmos pasākumus veic kopīgi Komisija un ECB, Eurojust, Eiropols vai Interpols, radušās izmaksas sadala starp minētajām iestādēm. Jebkurā gadījumā katra no tām sedz savu vieslektoru ceļa un uzturēšanās izmaksas.
11. pants
Gada darba programmas
Lai īstenotu programmu, Komisija pieņem gada darba programmas.
Ar katru gada darba programmu īsteno attiecīgi 3. un 4. pantā paredzēto vispārējo un konkrēto mērķi, nosakot:
|
a) |
veicamos pasākumus saskaņā ar šādu vispārējo un konkrēto mērķi, tostarp līdzekļu orientējošo piešķīrumu un īstenošanas metodi; |
|
b) |
dotācijām – būtiskos atlases kritērijus un iespējamo maksimālo līdzfinansējuma daļu. |
Līdzekļus, kas piešķirti programmā paredzētajiem saziņas pasākumiem, izmanto arī, lai segtu korporatīvos informēšanas pasākumus par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl pasākumi attiecas uz vispārējo mērķi, kā tas noteikts 3. pantā.
12. pants
Savienības finansiālo interešu aizsardzība
1. Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētos pasākumus, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus administratīvus un finansiālus sodus.
2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri programmas ietvaros ir saņēmuši Savienības līdzekļus.
3. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (15) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (16), lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju līgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas finansēts saskaņā ar šo programmu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.
4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ir ietverti noteikumi, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras atbilstoši to kompetences jomām veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu.
III NODAĻA
UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN DELEĢĒTĀS PILNVARAS
13. pants
Uzraudzība un izvērtēšana
1. Programmu īsteno Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, dažādos programmas īstenošanas posmos regulāri apspriežoties komitejā, kas minēta Regulā (EK) Nr. 1338/2001, ņemot vērā attiecīgos pasākumus, ko veikušas citas kompetentās iestādes, jo īpaši ECB un Eiropols.
2. Komisija cenšas nodrošināt šīs programmas, citu saistīto programmu un pasākumu saskaņotību un papildināmību Savienības līmenī.
3. Komisija katru gadu sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par programmas rezultātiem. Tajā iekļauj informāciju par programmas saskaņotību un papildināmību ar citām attiecīgām Savienības līmeņa programmām un pasākumiem. Komisija pastāvīgi izplata informāciju par rezultātiem, kas gūti, veicot saskaņā ar šo programmu atbalstītos pasākumus. Visas iesaistītās dalībvalstis un citi saņēmēji sniedz Komisijai visus datus un informāciju, kas vajadzīga, lai varētu veikt programmas uzraudzību un izvērtēšanu.
4. Programmu vērtē Komisija. Līdz 2017. gada 31. decembrim Komisija iesniedz neatkarīgu starpposma izvērtējuma ziņojumu par to, kā sasniegti visu pasākumu mērķi (rezultātu un ietekmes līmenī), cik efektīvi un lietderīgi izmantoti resursi un kāda ir pievienotā vērtība, ko programma sniedz Savienībai. Izvērtējuma ziņojumu sagatavo ar mērķi sagatavot informāciju lēmumam par pasākumu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu. Turklāt izvērtējumā aplūko arī vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo konsekvenci, to, vai visi mērķi vēl aizvien ir būtiski, kā arī to, kā pasākumi nāk par labu Savienības prioritātēm – gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Tajā ņem vērā izvērtējumu rezultātus par iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmi.
5. Programmas ilgtermiņa ietekmi un tās rezultātu ilgtspēju vērtē arī ar nolūku sagatavot informāciju lēmumam par jebkuras turpmākās programmas iespējamo atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu.
6. Turklāt līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei galīgo izvērtējuma ziņojumu par programmas mērķu sasniegšanu.
14. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā noteiktos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 9. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 9. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 9. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
IV NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
15. pants
Atcelšana
Lēmumus 2001/923/EK, 2001/924/EK, 2006/75/EK, 2006/76/EK, 2006/849/EK un 2006/850/EK atceļ.
Tomēr minētie lēmumi turpina reglamentēt finansiālās saistības, kas attiecas uz saskaņā ar minētajiem lēmumiem veiktajām darbībām, līdz minēto saistību izpildei.
16. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Strasbūrā, 2014. gada 11. martā
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
D. KOURKOULAS
(1) OV C 137, 12.5.2012., 7. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums.
(3) Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1339/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar ko uz dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas euro kā vienotu valūtu, attiecina Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 181, 4.7.2001., 11. lpp.).
(5) Padomes Lēmums 2001/923/EK (2001. gada 17. decembris), ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programma) (OV L 339, 21.12.2001., 50. lpp.).
(6) Padomes Lēmums 2001/924/EK (2001. gada 17. decembris), ar kuru paplašina darbības jomu Lēmumam, ar ko izveido apmaiņas, palīdzības un apmācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu), minēto lēmumu attiecinot uz dalībvalstīm, kas nav pieņēmušas euro kā vienoto valūtu (OV L 339, 21.12.2001., 55. lpp.).
(7) Padomes Lēmums 2006/75/EK (2006. gada 30. janvāris), ar kuru groza un pagarina Lēmumu 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu) (OV L 36, 8.2.2006., 40. lpp.).
(8) Padomes Lēmums 2006/76/EK (2006. gada 30. janvāris), ar kuru nosaka, ka attiecībā uz dalībvalstīm, kas nav iesaistītās dalībvalstis, piemēro Lēmumu 2006/75/EK, ar kuru groza un pagarina Lēmumu 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu) (OV L 36, 8.2.2006., 42. lpp.).
(9) Padomes Lēmums 2006/849/EK (2006. gada 20. novembris), ar kuru groza un pagarina piemērošanas laikposmu Lēmumam 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programma) (OV L 330, 28.11.2006., 28. lpp.).
(10) Padomes Lēmums 2006/850/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko uz neiesaistītām dalībvalstīm attiecina Lēmuma 2006/849/EK, ar kuru groza un pagarina piemērošanas laikposmu Lēmumam 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programma), piemērošanu (OV L 330, 28.11.2006., 30. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).
(12) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
(13) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(14) Tautu savienības līgumu sērijas Nr. 2623 (1931), 372. lpp.
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(16) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
PIELIKUMS
Orientējoši līdzekļu piešķīrumi 8. panta 2. punktā minētajiem attiecināmajiem pasākumiem
Saskaņā ar programmai paredzēto finansējumu, kā tas noteikts 9. pantā, vismaz 90 % budžeta līdzekļu piešķir šādiem 8. panta 2. punktā minētajiem attiecināmajiem pasākumiem:
|
— |
informācijas apmaiņai un izplatīšanai, |
|
— |
tehniskajai, zinātniskajai un darbības palīdzībai, |
|
— |
dotācijām, lai finansētu tāda aprīkojuma iegādi, ko izmantos specializētas viltojumu novēršanas aģentūras. |