21.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 85/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 285/2014

(2014. gada 13. februāris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par līgumu tiešu, būtisku un paredzamu ietekmi Savienībā un attiecībā uz to, kā novērst izvairīšanos no noteikumiem un pienākumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (1) un jo īpaši tās 4. panta 4. punktu un 11. panta 14. punkta e) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā lielo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klāstu, lai noteiktu, kad kādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu var uzskatīt par tādu, kam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, un kādos gadījumos ir vajadzīgi vai lietderīgi novērst izvairīšanos no noteikumu un saistību ievērošanas, kas izriet no jebkāda Regulas (ES) Nr. 648/2012 noteikuma, būtu jāpieņem uz kritērijiem balstīta pieeja.

(2)

Ņemot vērā to, ka atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 3. punktam minētās regulas noteikumi tiktu uzskatīti par izpildītiem, ja vismaz viens no darījuma partneriem veic uzņēmējdarbību valstī, attiecībā uz ko Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu par līdzvērtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktu, šie regulatīvie tehniskie standarti būtu jāattiecina uz līgumiem, kuros abi darījuma partneri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kuras tiesiskā, uzraudzības un izpildes sistēma vēl nav atzīta par līdzvērtīgu minētajā regulā noteiktajām prasībām.

(3)

Noteikta informācija par līgumiem, ko noslēgušas trešās valsts vienības, joprojām būtu pieejama tikai trešo valstu kompetentajām iestādēm. Tāpēc Savienības kompetentajām iestādēm būtu cieši jāsadarbojas ar šīm iestādēm, lai nodrošinātu, ka attiecīgie noteikumi tiek piemēroti un izpildīti.

(4)

Piemērotu tehnisko standartu vispusīgai izpratnei ir vajadzīgs tehnisks termins, tāpēc šāds termins būtu jādefinē.

(5)

Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, ko noslēgušas vienības, kuras veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, un ko sedz garantija, kuru sniedz vienības, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību Savienībā, rada finansiālu risku garantijas devējam, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā. Turklāt, ņemot vērā to, ka risks būtu atkarīgs no garantijas apmēra, ko finanšu darījumu partneri sniedz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu segšanai, un to, ka starp finanšu darījumu partneriem – salīdzinājumā ar nefinanšu darījumu partneriem – pastāv savstarpēja saikne, tikai ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, ko noslēgušas vienības, kuras veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, un ko sedz garantija, kura pārsniedz noteiktus kvantitatīvos sliekšņus un kuru sniedz finanšu darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, būtu uzskatāmi par tādiem līgumiem, kuriem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā.

(6)

Finanšu darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, var noslēgt ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, izmantojot savas filiāles Savienībā. Ņemot vērā to, kā šo filiāļu darbība ietekmē Savienības tirgu, starp šīm Savienības filiālēm noslēgtie ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi būtu jāuzskata par tādiem, kam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā.

(7)

Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, ko konkrēti darījuma partneri noslēdz, lai galvenokārt izvairītos no pienākuma piemērot tīrvērti vai riska mazināšanas metodes, kuras piemērojamas vienībām, kas būtu bijušas līguma parastie darījuma partneri, būtu jāuzskata par izvairīšanos no Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzētajiem noteikumiem un pienākumiem, jo šādi līgumi traucē sasniegt minētās regulas mērķi, proti, mazināt darījumu partneru kredītrisku.

(8)

Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kas ir daļa no mehānisma, kura iezīmes neatbilst uzņēmējdarbības apsvērumiem vai komerciālam raksturam un kura galvenais mērķis ir apiet Regulas (ES) Nr. 648/2012 piemērošanu, tostarp noteikumus, kas saistīti ar atbrīvojuma nosacījumiem, būtu jāuzskata par izvairīšanos no minētajā regulā paredzētajiem noteikumiem un pienākumiem.

(9)

Tādas situācijas, kad mehānisma atsevišķie komponenti neatbilst mehānisma juridiskai būtībai kopumā, kad mehānismu realizē veidā, kāds parasti nebūtu sagaidāms saprātīgas uzņēmējdarbības veikšanā, kad mehānisms vai virkne mehānismu ietver elementus, kuru ietekmē tiek izlīdzināta vai atcelta to savstarpējā ekonomiskā būtība, kad darījumi pēc būtības ir apļveida, būtu jāuzskata par indikatoriem, kas liecina par mākslīgu mehānismu vai virkni mākslīgu mehānismu.

(10)

Vēlams vienā instrumentā noteikt tehniskos standartus attiecībā uz līgumiem ar tiešu, būtisku un paredzamu ietekmi Savienībā, kā arī tehniskos standartus attiecībā uz to, kā novērst izvairīšanos no Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzētajiem noteikumiem un pienākumiem, jo abi tehnisko standartu kopumi attiecas uz pienākumu veikt tīrvērti un riska mazināšanas metodēm. Turklāt tiem ir tādas kopīgas iezīmes kā piemērošana līgumam, uz kura darījuma partneriem neattiektos tīrvērtes pienākums vai riska mazināšanas metodes, ja netiktu ievēroti turpmāk šajā regulā sīkāk izklāstītie Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) punkta un 11. panta 14. punkta e) apakšpunkta nosacījumi.

(11)

Ņemot vērā to, ka trešās valsts vienībām, uz ko attiecas šie regulatīvie tehniskie standarti, ir vajadzīgs laiks, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasībām, ja minēto vienību ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi atbilst šajos regulatīvajos tehniskajos standartos izklāstītajiem nosacījumiem, lai tos uzskatītu par līgumiem, kam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, šos nosacījumus ietverošā noteikuma piemērošanu ir lietderīgi atlikt par sešiem mēnešiem.

(12)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde iesniegusi Komisijā.

(13)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 10. pantam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par regulatīvo tehnisko standartu projektu, analizējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi saskaņā ar minētās regulas 37. pantu izveidotās Eiropas Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas viedokli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādu definīciju:

“garantija” ir skaidri dokumentētas garantijas devēja juridiskās saistības saņēmējam segt maksājumus par summām, kas pienākas vai varētu pienākties saskaņā ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus sedz minētā garantija un kurus noslēgusi vienība, uz ko attiecas garantija, ja saskaņā ar garantiju ir iestājusies saistību neizpilde vai garantijas saņēmēja vienība nav veikusi maksājumu.

2. pants

Līgumi ar tiešu, būtisku un paredzamu ietekmi Savienībā

1.   Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi uzskatāmi par tādiem, kam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, ja vismaz viena trešās valsts vienība gūst labumu no tādas finanšu darījumu partnera, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, sniegtas garantijas, kas sedz visas minētās vienības saistības vai daļu saistību, kuras izriet no šā ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma, ciktāl garantija atbilst abiem šiem nosacījumiem:

a)

tā sedz visas no viena vai vairākiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem izrietošās trešās valsts vienības saistības tādā apmērā, kura kopējā nosacītā summa ir vismaz EUR 8 miljardi vai līdzvērtīga summa attiecīgajā ārvalstu valūtā; vai arī tā sedz tikai daļu no viena vai vairākiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem izrietošo trešās valsts vienības saistību tādā apmērā, kura kopējā nosacītā summa ir vismaz EUR 8 miljardi vai līdzvērtīga summa attiecīgajā ārvalstu valūtā, dalīta ar segto saistību procentuālo attiecību;

b)

tā garantiju izsniedzošā finanšu darījumu partnera, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos ir vismaz vienāda ar 5 procentiem no pašreizējo riska darījumu vērtības, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (3) 272. panta 17. punktā.

Ja garantiju izsniedz par maksimālo summu, kas ir mazāka par pirmās daļas a) punktā noteikto slieksni, līgumiem, kurus sedz minētā garantija, nav tiešas, būtiskas un paredzamas ietekmes Savienībā, izņemot gadījumos, kad garantijas summu palielina – šādā gadījumā garantijas devējs palielinājuma dienā līgumu tiešo, būtisko un paredzamo ietekmi Savienībā atkārtoti novērtē pret nosacījumiem, kas minēti pirmās daļas a) un b) punktā.

Ja saistības, kas izriet no viena vai vairākiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, ir mazākas par pirmās daļas a) punktā noteikto slieksni, šādi līgumi nav uzskatāmi par tādiem, kuriem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, pat gadījumos, kad šādas saistības sedzošās garantijas maksimālā summa ir vienāda ar pirmās daļas a) punktā noteikto robežvērtību vai lielāka par to un kad ir izpildīti pirmās daļas b) punkta nosacījumi.

Ja saistību pieaugums izriet no ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem vai pašreizējā riska darījuma samazinājuma, garantijas devējs atkārtoti novērtē, vai ir izpildīti pirmās daļas a) un b) punktā minētie nosacījumi. Šādu novērtējumu attiecīgi veic saistību pieauguma dienā attiecībā uz pirmās daļas a) punktā minēto nosacījumu un reizi mēnesī attiecībā uz pirmās daļas b) punktā minēto nosacījumu.

Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kuru kopējā nosacītā summa ir vismaz EUR 8 miljardi vai līdzvērtīga summa attiecīgajā ārvalstu valūtā un kuri noslēgti pirms garantijas izsniegšanas vai palielināšanas un pēc tam segti ar garantiju, kas atbilst pirmās daļas a) un b) punktā izklāstītajiem nosacījumiem, uzskatāmi par tādiem līgumiem, kam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā.

2.   Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu uzskata par tādu, kam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, ja divas vienības, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, izmantojot savas filiāles Savienībā, noslēdz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu un tiktu kvalificētas kā finanšu darījumu partneri, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā.

3. pants

Gadījumi, kad ir vajadzīgs vai lietderīgi novērst izvairīšanos no Regulas (ES) Nr. 648/2012 noteikumiem vai pienākumiem

1.   Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu uzskata par tādu, kas izveidots, lai apietu jebkāda Regulas (ES) Nr. 648/2012 noteikuma piemērošanu, ja attiecībā uz veidu, kādā līgums noslēgts, aplūkojot kopumā un ņemot vērā visus apstākļus, uzskatāms, ka tā galvenais mērķis ir izvairīties no jebkāda minētās regulas noteikuma piemērošanas.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos uzskata, ka līguma galvenais mērķis ir izvairīties no jebkāda Regulas (ES) Nr. 648/2012 noteikuma piemērošanas, ja ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu saistītā mehānisma vai mehānismu virknes galvenais mērķis ir pretrunā jebkura Regulas (ES) Nr. 648/2012 noteikuma priekšmetam, garam un mērķim, kas citādi tiktu piemērots – arī tad, ja tas ir daļa no mākslīga mehānisma vai mākslīgu mehānismu virknes.

Mehānisms, kam būtībā trūkst uzņēmējdarbības apsvērumu, komerciāla rakstura vai attiecīga ekonomiskā pamatojuma un ko veido jebkāds līgums, darījums, režīms, pasākums, darbība, vienošanās, dotācija, saprašanās, solījums, saistības vai notikums, ir uzskatāms par mākslīgu mehānismu. Mehānisms var ietvert vairākus posmus vai daļas.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 2. pantu piemēro no 2014. gada 10. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 13. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).