20.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/42

(1)

Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā ar nosaukumu “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“stratēģija “Eiropa 2020””) norādīts, ka iedzīvotājiem jābūt pilntiesīgai lomai iekšējā tirgū; tādēļ ir jānostiprina viņu spēja un uzticēšanās iegādāties preces un pakalpojumus pāri robežām, īpaši tiešsaistē.

(2)

Savienība, atbalstot un papildinot dalībvalstu politiku tā, lai mēģinātu nodrošināt to, ka iedzīvotāji var visā pilnībā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, un, to darot, bauda pienācīgu ar konkrētu darbību palīdzību nodrošinātu drošību un juridisko un ekonomisko interešu aizsardzību, palīdz nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un to, lai galvenā uzmanība iekšējā tirgū būtu pievērsta patērētājiem.

(3)

Daudzgadu patērētāju tiesību aizsardzības programmai no 2014. līdz 2020. gadam (“programma”) būtu jāveicina augsta patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa nodrošināšana un pilnībā jāatbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi izaugsmes un konkurētspējas ziņā, integrējot stratēģijā “Eiropa 2020” identificētos īpašos aspektus, kas attiecas uz Eiropas digitālo programmu (lai nodrošinātu, ka digitalizācija efektīvi uzlabo patērētāju labklājību), ilgtspējīgu izaugsmi (izstrādājot ilgtspējīgākus patēriņa modeļus), sociālo iekļaušanu (ņemot vērā neaizsargāto patērētāju īpašo situāciju un novecojošas sabiedrības vajadzības) un lietpratīgu regulējumu, cita starpā balstoties uz patēriņa tirgus uzraudzību, kas palīdz izstrādāt lietpratīgus, pareizi orientētus noteikumus.

(4)

Komisijas 2012. gada 22. maija paziņojumā ar nosaukumu “Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes veicināšanai” (“patērētāju aizsardzības programma”) ir noteikts Savienības patērētāju tiesību aizsardzības politikas stratēģiskais satvars nākamajiem gadiem, atbalstot patērētāju intereses visās Savienības politikas jomās. Patērētāju tiesību aizsardzības programmas mērķis ir izstrādāt stratēģiju, ar kuras starpniecību politiska rīcība sniegs efektīvu un lietderīgu atbalstu patērētājiem visa mūža garumā, garantējot viņiem pieejamo produktu un pakalpojumu drošumu, viņus informējot un izglītojot, atbalstot struktūras, kas viņus pārstāv, stiprinot viņu tiesības, nodrošinot viņiem tiesu iestāžu pieejamību un tiesisko aizsardzību, kā arī patērētāju tiesību aktu īstenošanu.

(5)

Nesenā ekonomikas lejupslīde ir atklājusi vairākus trūkumus un neatbilstības iekšējā tirgū, kuri ir nelabvēlīgi ietekmējuši patērētāju un pilsoņu uzticību. Lai gan ir jāņem vērā budžeta ierobežojumi, kuru apstākļos pašlaik strādā Savienība, tai tomēr būtu jānodrošina pienācīgi finanšu līdzekļi, kas ļautu sasniegt programmas mērķus, un tādējādi būtu jāatbalsta stratēģija “Eiropa 2020”.

(6)

Lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi, ir svarīgi likvidēt atlikušos nepamatotos un nesamērīgos šķēršļus iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un palielināt pilsoņu uzticību un ticību sistēmai, jo īpaši attiecībā uz iepirkšanos pāri robežām. Savienībai būtu jācenšas radīt pienācīgus nosacījumus, nodrošinot patērētājus ar pietiekamiem instrumentiem, zināšanām un kompetenci, kas viņiem ļauj pieņemt pārdomātus un informētus lēmumus, un uzlabojot patērētāju informētību.

(7)

Šajā regulā ir ņemta vērā ekonomiskā, sociālā un tehniskā vide un attiecīgie uzdevumi, kādi patlaban izvirzās. Konkrētāk, saskaņā ar programmu finansētās darbības būs vērstas uz tādu jautājumu risināšanu, kas saistīti ar globalizāciju, digitalizāciju, aizvien sarežģītākiem lēmumiem, kas jāpieņem patērētājiem, nepieciešamību pārorientēties uz ilgtspējīgākiem patēriņa modeļiem, iedzīvotāju novecošanu, sociālo atstumtību un jautājumu par neaizsargātiem patērētājiem. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 12. pantu patērētāju interešu integrēšana visās Savienības politikas jomās ir būtiska prioritāte. To, lai patērētāju intereses būtu pilnībā ņemtas vērā citās politikas jomās, būtiski palīdz nodrošināt koordinācija ar citām Savienības politikas jomām un programmām. Lai veicinātu sinerģijas un novērstu darba dublēšanos, citiem Savienības fondiem un programmām būtu jānodrošina finansiāls atbalsts patērētāju interešu integrēšanai to attiecīgajās jomās.

(8)

Programmai būtu jānodrošina augsta līmeņa aizsardzība visiem patērētājiem, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātajiem patērētājiem, lai ņemtu vērā viņu īpašās vajadzības un stiprinātu viņu spējas, kā aicināts Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. maija rezolūcijā par stratēģiju neaizsargāto patērētāju tiesību stiprināšanai (4). Konkrētāk, programmai būtu jānodrošina, lai neaizsargātajiem patērētājiem būtu iespēja iepazīties ar informāciju par precēm un pakalpojumiem, lai viņiem būtu vienlīdzīgas iespējas brīvi un apzināti izvēlēties, īpaši tādēļ, ka neaizsargātiem patērētājiem varētu būt grūtības iepazīties ar patērētājiem paredzētu informāciju un to saprast, un tāpēc viņi varētu tikt maldināti.

(9)

Programmā būtu īpaša uzmanība jāpievērš bērniem, sadarbojoties arī ar ieinteresētajām personām, lai īstenotu to apņemšanos veidot attiecībā uz nepilngadīgajiem atbildīgu reklāmu, un jo īpaši nepieļaut maldinošu reklāmu tiešsaistē.

(10)

Darbības būtu jānosaka programmā, nodrošinot Savienības regulējumu to finansēšanai. Ievērojot 54. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (5), ar šo regulu ir jānodrošina juridiskais pamats šo darbību un programmas īstenošanai. Šī regula izvērš un turpina darbības, ko finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1926/2006/EK (6).

(11)

Liela nozīme ir patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanai. Lai sasniegtu minēto vispārīgo mērķi, būtu jāizvirza konkrēti mērķi attiecībā uz drošumu, patērētāju informēšanu un izglītošanu un atbalstu Savienības līmeņa patērētāju organizācijām, tiesībām un to aizsardzību, kā arī patērētāju tiesību īstenošanu. Saskaņā ar programmu veikto pasākumu vērtība un ietekme būtu regulāri jāuzrauga un jāizvērtē, lai veicinātu lietpratīgākas politikas izstrādi patērētāju interesēs. Lai novērtētu patērētāju tiesību aizsardzības politiku un jo īpaši veikto pasākumu precīzu ietekmi, būtu jāizstrādā rādītāji, kuru vērtība tomēr būtu analizējama plašākā kontekstā.

(12)

Liela nozīme ir patērētāju uzticības vairošanai. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāstiprina rīcībspēja, jo īpaši nodrošinot atbilstīgu finansiālu atbalstu Savienības līmeņa patērētāju organizācijām un Eiropas patērētāju centriem, ņemot vērā to lielo lomu informācijas un palīdzības sniegšanā patērētājiem saistībā ar viņu tiesībām, palīdzot patērētājiem rast risinājumu patērētāju strīdos, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi atbilstīgiem strīdu izšķiršanas mehānismiem, un atbalstot patērētāju intereses tajā, lai labi darbotos iekšējais tirgus. Šīm organizācijām un centriem būtu jāspēj uzlabot patērētāju tiesību aizsardzība un uzticēšanās, rīkojoties lokāli un pielāgojot atbalstu, informēšanu un izglītošanu individuālām vajadzībām.

(13)

Ir nepieciešams paredzēt attiecināmās darbības, ar kuru palīdzību šie mērķi sasniedzami.

(14)

Ir nepieciešams definēt uz dotācijām tiesīgo iespējamo labuma guvēju kategorijas.

(15)

Šajā regulā ir iekļauta programmas finanšu atsauces summa, kā paredzēts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas.2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta lietās un pareizu finanšu pārvaldību (7), nekādi neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes budžeta pilnvaras, kas izklāstītas LESD.

(16)

Ievērojot programmas īstenošanā pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un elastīguma principu, izpildaģentūras darba turpināšana būtu pieļaujama tikai tad, ja ir izpildītas visas prasības, kas izklāstītas Padomes Regulā (EK) Nr. 58/2003 (8).

(17)

Savienības un dalībvalstu izdevumi patērētāju drošības, izglītošanas, tiesību aizsardzības un izpildes jomā būtu labāk jākoordinē, lai nodrošinātu papildināmību, uzlabotu efektivitāti un pamanāmību, kā arī lai panāktu labāku budžeta sinerģiju.

(18)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu paredz sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zona dalībnieces, no otras puses. Būtu jāparedz, ka programmā var piedalīties arī citas valstis, jo īpaši Savienības kaimiņvalstis un tādas valstis, kas ir iesniegušas pieteikumu kļūt par Savienības dalībvalstīm, kas ir kandidātvalstis vai kas pievienojas Savienībai.

(19)

Programmas īstenošanas aspektā, ņemot vērā ražošanas ķēdes globalizāciju un tirgu pieaugošo savstarpējo atkarību, būtu jāsekmē sadarbība ar trešām valstīm, kas programmā nepiedalās, ņemot vērā visus attiecīgos nolīgumus starp šādām valstīm un Savienību.

(20)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz II pielikumā izklāstīto rādītāju koriģēšanu, lai ņemtu vērā grozījumus tiesiskajā regulējumā patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un attiecībā uz grozījumiem I pielikumā, svītrojot attiecīgas konkrētas darbības, lai ņemtu vērā Komisijas izvērtējuma ziņojuma rezultātus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(21)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz gada darba programmu pieņemšanu. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9). Tā kā produktu drošuma kritēriji programmā nav izklāstīti, taču ar to tiecas nodrošināt finansiālu atbalstu produktu drošuma politikas īstenošanas rīkiem, un tā kā attiecīgā summa ir samērā neliela, ir lietderīgi izmantot konsultēšanās procedūru.

(22)

Visā izdevumu cikla laikā ar samērīgu pasākumu palīdzību būtu jāaizsargā Savienības finansiālās intereses, tostarp novēršot, atklājot un izmeklējot pārkāpumus, atgūstot zaudētus, nepamatoti izmaksātus vai nepareizi izmantotus līdzekļus un vajadzības gadījumā izmantojot administratīvās un finansiālas sankcijas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tie ir saistīti ar pārrobežu jautājumiem, bet minētos mērķus Savienības rīcības lielākā potenciāla dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(24)

Būtu jāatceļ Lēmums Nr. 1926/2006/EK.

(25)

Ir lietderīgi nodrošināt pāreju no Kopienas rīcības programmas patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā (no 2007. līdz 2013. gadam), kas izveidota ar Lēmumu Nr. 1926/2006/EK, uz šo programmu, jo īpaši attiecībā uz daudzgadu pasākumu turpināšanu, iepriekšējā programmā gūto panākumu izvērtēšanu un jomām, kam jāpievērš lielāka uzmanība. Turklāt ir lietderīgi pieskaņot programmas ilgumu daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2010. gadam, kas noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (10). Tāpēc programma būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra. No 2021. gada 1. janvāra no tehniskās un administratīvās palīdzības apropriācijām, ja vajadzīgs, būtu jāsedz izdevumi, kas saistīti ar tādu darbību pārvaldību, kuras līdz 2020. gada beigām vēl nebūs pabeigtas,

a)

I mērķis ir drošums – ar efektīvu tirgus uzraudzību visā Savienībā nostiprināt un palielināt produktu drošumu.

Šā mērķa sasniegšanu vērtēs galvenokārt pēc aktivitātes un efektivitātes ES ātrās ziņošanas sistēmā bīstamu patēriņa preču jomā (RAPEX);

b)

II mērķis ir patērētāju informēšana, izglītošana un atbalsts patērētāju organizācijām –uzlabot patērētāju izglītotību, informētību un izpratni par savām tiesībām, izstrādāt faktu bāzi patērētāju tiesību aizsardzības politikai un atbalstīt patērētāju organizācijas, arī ņemot vērā neaizsargātu patērētāju īpašās vajadzības;

c)

III mērķis ir tiesības un to aizsardzība – pilnveidot un stiprināt patērētāju tiesības, jo īpaši ar lietpratīgām regulatīvām darbībām, un darīt vieglāk pieejamu vienkāršu, lietderīgu, efektīvu un lētu tiesību aizsardzību, tostarp alternatīvu strīdu izšķiršanu.

Šā mērķa sasniegšanu vērtēs galvenokārt pēc tā, kā pārrobežu strīdu risināšanā izmanto alternatīvu strīdu izšķiršanu, kā arī pēc aktivitātes tiešsaistes strīdu izšķiršanas Savienības mēroga sistēmā un to patērētāju procentuālās daļas, kuri uzsāk tiesvedību, reaģējot uz problēmu;

d)

IV mērķis ir tiesību īstenošana – atbalstīt patērētāju tiesību īstenošanu, nostiprinot sadarbību starp valstu izpildstruktūrām un sniedzot patērētājiem padomus.

Šā mērķa sasniegšanu vērtēs galvenokārt pēc informācijas plūsmas apjoma un sadarbības efektivitātes Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīklā, kā arī pēc Eiropas Patērētāju centru aktivitātes un to popularitātes patērētāju vidū.

Kvalitatīvas informācijas sniegšana patērētājiem un patērētāju līdzdalība ir visu nozaru prioritāte, un tādēļ tā, kad vien iespējams, jāiekļauj visos nozaru mērķos un darbībās, kuras finansē saskaņā ar programmu.

a)

attiecībā uz I mērķi – drošums:

b)

attiecībā uz II mērķi – patērētāju informēšana un izglītošana un atbalsts patērētāju organizācijām:

c)

attiecībā uz III mērķi – tiesības un to aizsardzība:

d)

attiecībā uz IV mērķi – tiesību īstenošana:

a)

tās ir nevalstiskas bezpeļņas organizācijas, kuras nav atkarīgas no rūpnieciskām, komerciālām un uzņēmējdarbības vai citām konfliktējošām interesēm un kuru galvenie uzdevumi un darbības ir veicināt un aizsargāt Savienības patērētāju veselību, drošību, ekonomiskās un juridiskās intereses;

b)

pilnvarojumu pārstāvēt patērētāju intereses Savienības līmenī tām ir piešķīrušas vismaz pusē dalībvalstu esošas organizācijas, kas saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem vai praksi pārstāv patērētājus un darbojas reģionālā vai valstiskā līmenī.

a)

tās ir nevalstiskas bezpeļņas organizācijas, kuras nav atkarīgas no rūpnieciskām, komerciālām un uzņēmējdarbības vai citām konfliktējošām interesēm un kuru galvenie uzdevumi un darbības ir veicināt un aizsargāt Savienības patērētāju veselību, drošību, ekonomiskās un juridiskās intereses;

b)

tās veic visas turpmāk minētās darbības: nodrošina oficiālu mehānismu, kas Savienības un trešo valstu patērētāju pārstāvjiem dod iespēju sniegt ieguldījumu politiskās diskusijās un politikas jomās; lai publiskās iestādēs veicinātu un aizstāvētu patērētāju intereses, organizē sanāksmes ar atbildīgo politikas īstenošanas amatpersonu un regulatoru piedalīšanos, apzina ar patērētājiem saistītus bieži sastopamus jautājumus un problēmas, Savienības un trešo valstu divpusējo attiecību kontekstā popularizē patērētāju viedokli, palīdz Savienībā un trešās valstīs apmainīties ar specializētām zināšanām patērētāju jautājumos un tās attiecīgi izplatīt un izstrādā ieteikumus politikas jomā.

a)

tās ir nevalstiskas bezpeļņas struktūras, kuras nav atkarīgas no rūpnieciskām, komerciālām un uzņēmējdarbības vai citām konfliktējošām interesēm un kuru galvenie uzdevumi un darbības ir veicināt un aizsargāt patērētāju intereses;

b)

tās darbojas vismaz pusē dalībvalstu.

a)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zona dalībvalstis – saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu;

b)

trešās valstis, jo īpaši valstis, kas pievienojas Eiropas Savienībai, un kandidātvalstis, kā arī iespējamās kandidātvalstis un valstis, uz kurām attiecināma Eiropas kaimiņattiecību politika – ievērojot tādus vispārīgos principus un vispārīgos noteikumus un nosacījumus attiecībā uz minēto valstu dalību Savienības programmās, kas noteiktas attiecīgajos pamatnolīgumos, Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos.

a)

dotācijas, kas ir paredzētas patērētāju organizāciju funkcionēšanai Savienības līmenī, kā definēts 5. panta 1. punktā, un kas nepārsniedz 50 % no attiecināmām izmaksām;

b)

dotācijas, kas paredzētas tādu starptautisku struktūru funkcionēšanai, kuras atbalsta principus un politiku, kas sekmē programmas mērķu sasniegšanu, kā definēts 5. panta 2. punktā, un kas nepārsniedz 50 % no attiecināmām izmaksām;

c)

dotācijas, kas ir paredzētas tādu Savienības līmeņa struktūru funkcionēšanai, kuras izveidotas, lai koordinētu īstenošanas darbības produktu drošuma jomā, un šim mērķim atzītas ar ES tiesību aktiem“ kā definēts 5. panta 3. punktā, un nepārsniedz 95 % no attiecināmām izmaksām;

d)

dotācijas darbībai kas ir paredzētas Savienības mēroga struktūrām rīcības un paraugprakses kodeksu, kā arī cenu, produktu kvalitātes un ilgtspējas salīdzināšanas pamatnostādņu izstrādei, kā definēts 5. panta 4. punktā, un tās nepārsniedz 50 % no attiecināmām izmaksām;

e)

dotācijas, kas ir paredzētas prezidentvalsts pasākumu rīkošanai saistībā ar Savienības patērētāju tiesību aizsardzības politiku – tās dalībvalsts valsts iestādēm, kura ir Padomes, izņemot ārlietu, sastāva prezidentvalsts, vai minētās dalībvalsts ieceltām struktūrām, un kas nepārsniedz 50 % no attiecināmām izmaksām;

f)

dotācijas darbībai, kas ir paredzētas dalībvalstu iestādēm, kas atbildīgas par patērētāju lietām, un attiecīgajām iestādēm trešās valstīs, kuras piedalās programmā saskaņā ar 7. pantu, kā definēts 5. panta 6. punktā, un tās nepārsniedz 50 % no attiecināmām izmaksām, ja vien attiecīgā darbība nav īpaši noderīga darbība, un tādā gadījumā Savienības ieguldījums attiecināmās izmaksās nepārsniedz 70 %;

g)

dotācijas, kas ir paredzētas, lai par izpildi atbildīgiem ierēdņiem no dalībvalstīm un no trešām valstīm, kuras piedalās programmā saskaņā ar 7. pantu, kā definēts 5. panta 7. punktā, finansētu apmaiņu, sedzot ceļa un uzturēšanās izdevumus;

h)

dotācijas darbībai, kas ir paredzētas struktūrām, ko iecēlušas dalībvalstis vai 7. pantā minēta trešā valsts, kā definēts 5. panta 8. punktā, un tās nepārsniedz 70 % no attiecināmām izmaksām;

i)

dotācijas darbībai, kas ir paredzētas valstu patērētāju sūdzību izskatīšanas iestādēm, kā definēts 5. panta 9. punktā, un kuras nepārsniedz 50 % no attiecināmām izmaksām.

a)

attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas iestādēm un par ko Komisijai ziņots Regulas (EK) Nr. 2006/2004 īstenošanas nolūkā, darbībās ir iesaistītas vismaz sešas dalībvalstis vai tās attiecas uz pārkāpumiem, kuri rada vai var radīt kaitējumu divās dalībvalstīs vai vairāk;

b)

attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas iestādēm, kuras atbild par patēriņa preču drošumu, darbībās ir iesaistītas vismaz desmit dalībvalstis, kas piedalās Direktīvas 2001/95/EK 10. pantā minētajā Eiropas tīklā, kurā darbojas dalībvalstu kompetentās iestādes, kas atbild par produktu drošuma jautājumiem, vai minētās darbības palīdz īstenot tos tirgus uzraudzības pasākumus patēriņa preču drošuma jomā, kuri paredzēti kādā Savienības tiesību aktā.

a)

darbību īstenošanu saskaņā ar šīs regulas 4. pantu un I pielikumu un finanšu resursu paredzamo sadalījumu;

b)

grafiku plānotajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus un uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

a)

līdz 2017. gada 30. septembrim

b)

līdz 2017. gada 31. decembrim vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu vai pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 3. punktu.