20.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/6

(1)

Savienība un dalībvalstis ir sev noteikušas mērķi apkarot krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, tostarp cigarešu kontrabandu un viltošanu. Lai uzlabotu izdevumu ilgtermiņa ietekmi un novērstu dublēšanos, būtu jānodrošina cieša un regulāra sadarbība un koordinācija Savienības līmenī un starp dalībvalstu iestādēm.

(2)

Darbības, kuru mērķis ir sniegt labāku informāciju, specializētas mācības, tostarp salīdzinošus tiesību pētījumus, un tehnisku un zinātnisku palīdzību, būtiski palīdz aizsargāt Savienības finanšu intereses un vienlaikus panākt līdzvērtīgu aizsardzības līmeni visā Savienībā.

(3)

Iepriekšējais atbalsts šādām darbībām ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 804/2004/EK (3) (programma Hercule), kurā grozījumi izdarīti un kas paplašināts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 878/2007/EK (4) (programma Hercule II), ir devis iespēju nostiprināt Savienības un dalībvalstu darbības nolūkā darboties pretim krāpšanai, korupcijai un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

(4)

Komisija ir veikusi programmas Hercule II sasniegumu pārskatīšanu, ziņojot par šīs programmas īstenošanā ieguldītajiem līdzekļiem un sasniegtajiem rezultātiem.

(5)

Komisija 2011. gadā veica ietekmes novērtējumu, lai izvērtētu to, vai šo programmu būtu jāturpina.

(6)

Lai turpinātu un pat attīstītu Savienības un dalībvalstu līmeņa darbības nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, tostarp cīņu pret cigarešu kontrabandu un viltošanu, turklāt ņemot vērā jaunos izaicinājumus budžeta taupības apstākļos, būtu jāpieņem jauna programma (“Programma”).

(7)

Programma būtu jāīsteno, ņemot vērā ieteikumus un pasākumus, kas uzskaitīti Komisijas 2013. gada 6. jūnija paziņojumā ar nosaukumu “Cīņas pastiprināšana pret cigarešu kontrabandu un citiem tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības veidiem – visaptveroša ES stratēģija”.

(8)

Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (5). Saskaņā ar minēto regulu dotācija ir domāta tam, lai finansiāli atbalstītu “darbību, kas paredzēta, lai palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķi”, un tās vienīgais mērķis nevar būt iekārtu iegāde.

(9)

Programmā var piedalīties valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis, kuras saņem atbalstu pirmspievienošanās stratēģijas ietvaros, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstis – ar noteikumu, ka šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Savienības līmenim – saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem minēto valstu dalībai Savienības programmās, kas noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos, Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstis.

(10)

Komisijai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz neatkarīgs starpposma izvērtējuma ziņojums par Programmas īstenošanu, kā arī gala izvērtējuma ziņojums par Programmas mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisijai ik gadu būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāsniedz informācija par Programmas īstenošanu attiecīgajā gadā, ietverot finansēto darbību rezultātus un informāciju par Programmas saskaņotību un papildināmību ar citām būtiskām Savienības līmeņa programmām un pasākumiem.

(11)

Šī regula atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. Programmai būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm un starp Komisiju un dalībvalstīm, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, resursus izmantojot efektīvāk, nekā tos varētu izmantot valstu līmenī. Rīcība Savienības līmenī ir nepieciešama un pamatota, jo ar to dalībvalstīm nepārprotami palīdz kolektīvi aizsargāt Savienības vispārējo budžetu un valstu budžetus un mudina tās izmantot kopīgās Savienības struktūras, lai pastiprinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Tomēr Programmai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi.

(12)

Programmai būtu jāilgst septiņus gadus, lai tās ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmu, kas noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (6).

(13)

Lai nodrošinātu zināmu elastību līdzekļu piešķiršanā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumiem indikatīvos minēto līdzekļu piešķīrumos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(14)

Komisijai būtu jāpieņem gada darba programmas, kurās būtu ietvertas finansētās darbības, atlases un piešķiršanas kritēriji un izņēmuma gadījumi, kas ir pienācīgi pamatoti, piemēram, tādi, kuri attiecas uz dalībvalstīm, kas saistībā ar Savienības finanšu interesēm ir pakļautas augstam riskam un kurās maksimālā līdzfinansējuma likme, ko piemēro atbilstīgajām izmaksām, ir 90 %. Komisijai ar dalībvalstīm būtu jāapspriež šīs regulas piemērošana saistībā ar Krāpšanas novēršanas koordinēšanas padomdevēju komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 94/140/EK (7).

(15)

Dalībvalstīm būtu jācenšas palielināt savas finanšu iemaksas attiecībā uz līdzfinansējumu dotācijām, kas piešķirtas saistībā ar Programmu.

(16)

Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka gada darba programmas atbilst citām būtiskām Savienības finansētām programmām un papildina tās, it īpaši muitas jomā, lai stiprinātu Programmas darbību vispārējo ietekmi un izvairītos no Programmas pārklāšanās ar citām programmām.

(17)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam Programmas laikposmam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (8).

(18)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvas un finansiālas sankcijas.

(19)

Lēmums Nr. 804/2004/EK būtu jāatceļ. Pārejas pasākumi būtu jāpieņem, lai varētu izpildīt finansiālās saistības, kas attiecas uz darbībām, kas īstenotas saskaņā ar minēto lēmumu, un tajā paredzētos ziņošanas pienākumus.

(20)

Ir lietderīgi nodrošināt netraucētu un nepārtrauktu pāreju no programmas Hercule II uz Programmu un Programmas darbības ilgumu pielāgot Regulai (ES, Euratom) Nr. 1311/2013. Tādēļ Programma būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

a)

tādu Savienības līmeņa un dalībvalstu darbību izstrādi, ar kurām stājas pretim krāpšanai, korupcijai un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, ieskaitot cīņu pret cigarešu kontrabandu un viltošanu;

b)

lielāku transnacionālo sadarbību un koordināciju Savienības līmenī, starp dalībvalstu iestādēm, Komisiju un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), un it īpaši attiecībā uz pārrobežu operāciju efektivitāti un lietderīgumu;

c)

krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, efektīvu novēršanu, piedāvājot kopīgas specializētas mācības valstu un reģionālo pārvaldes iestāžu darbiniekiem un citām ieinteresētajām personām.

a)

kopīgo darbību un pārrobežu operāciju rezultātā konstatētās krāpšanas lietās arestētais, konfiscētais un atgūtais daudzums;

b)

līdzfinansētu tehnisko iekārtu pievienotā vērtība un efektīva izmantošana;

c)

informācijas apmaiņa dalībvalstu starpā par rezultātiem, kas gūti, izmantojot tehnisko materiālu;

d)

mācību pasākumu skaits un veids, tostarp specializēto mācību apjoms.

a)

uzlabot krāpšanas un citu nelikumīgu darbību novēršanu un izmeklēšanu salīdzinājumā ar pašlaik sasniegto līmeni, stiprinot transnacionālu un daudznozaru sadarbību;

b)

panākt Savienības finanšu interešu lielāku aizsardzību pret krāpšanu, veicinot informācijas, pieredzes un labākās prakses apmaiņu, tostarp darbinieku apmaiņu;

c)

stiprināt cīņu pret korupciju un citām nelikumīgām darbībām, sniedzot tehnisku un darbības atbalstu izmeklēšanai valstīs, un jo īpaši muitas un tiesībaizsardzības iestādēm;

d)

ierobežot šobrīd apzināto Savienības finanšu interešu pakļautību krāpšanai, korupcijai un citām nelikumīgām darbībām, lai būtiskās riska jomās samazinātu nelikumīgas ekonomikas attīstību, piemēram, organizēto krāpšanu, tostarp cigarešu kontrabandu un viltošanu;

e)

veicinot tiesību salīdzinošo analīzi, uzlabot specifiskās juridiskās un tiesas aizsardzības – kas Savienības finanšu intereses aizsargā pret krāpšanu – attīstības pakāpi.

a)

šīs regulas 7. panta 1. punktā norādīto iesaistīto valstu valsts vai reģionālās pārvaldes iestādes, kas veicina rīcības stiprināšanu Savienības līmenī, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses;

b)

pētniecības un izglītības iestādes un bezpeļņas vienības – ar noteikumu, ka tās ir reģistrētas un darbojas vismaz vienu gadu šīs regulas 7. panta 1. punktā norādītajā iesaistītajā valstī un veicina rīcības stiprināšanu Savienības līmenī, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses.

a)

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis, kuras saņem atbalstu pirmspievienošanās stratēģijas ietvaros, saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem minēto valstu dalībai Savienības programmās, kas noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos, Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos;

b)

Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstis – ar noteikumu, ka šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Savienības tiesību aktiem un administratīvajām metodēm. Attiecīgās partnervalstis Programmā piedalās saskaņā ar noteikumiem, par kuriem lemj kopā ar minētajām valstīm pēc tam, kad ar tām ir noslēgti pamatnolīgumi par to dalību Savienības programmās;

c)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu.

a)

specializētas tehniskās palīdzības sniegšana dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

b)

specializētu konkrētai mērķgrupai paredzētu mācību un riska analīzes mācību darbsemināru, kā arī – vajadzības gadījumā – konferenču rīkošana, kas paredzētas vienam vai vairākiem no šiem:

c)

jebkura cita darbība, kura nav ietverta šā panta a) vai b) punktā un kura paredzēta 11. pantā minētajās gada darba programmās, un kura ir nepieciešama, lai sasniegtu attiecīgi 3., 4. un 5. pantā noteiktos vispārējos, konkrētos un darbības mērķus.

a)

dotācijas;

b)

publiskais iepirkums;

c)

to izmaksu atlīdzinājums, kādas 7. panta 3. punktā minētajiem pārstāvjiem rada dalība ar Programmu saistītajās darbībās.

a)

līdz 2017. gada 31. decembrim neatkarīgu starpposma izvērtējuma ziņojumu par to, kā sasniegti visu darbību mērķi, kādi ir rezultāti un ietekme, cik lietderīgi un efektīvi izmantoti resursi un kāda ir gūtā papildu vērtība Savienībai, apsverot lēmumu par darbību atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu; starpposma izvērtējuma ziņojumā aplūko arī Programmas vienkāršošanas iespējas, iekšējo un ārējo saskanīgumu, to, vai visi tās mērķi vēl aizvien ir būtiski, kā arī to, kādu ieguldījumu darbības dod attiecībā uz Savienības prioritātēm – gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi; tajā ņem vērā arī programmas Hercule II mērķu sasniegšanas izvērtējuma rezultātus;

b)

līdz 2021. gada 31. decembrim galīgo izvērtējuma ziņojumu par Programmas mērķu sasniegšanu, tostarp par tās papildu vērtību; turklāt Programmas rezultātu ilgtermiņa ietekmi un ilgtspējību izvērtē nolūkā to ņemt vērā lēmumā par iespējamu turpmākas programmas atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu.