28.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/7

(1)

Padome pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) ar Padomes Regulu (EK) Nr. 221/2008 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu 17,1 % apmērā par tādu Dienvidāfrikas Republikas (“Dienvidāfrika”) izcelsmes elektrolītisko mangāna dioksīdu (t. i., elektrolītiskā procesā ražotu mangāna dioksīdu) importu, kuri nav termiski apstrādāti pēc elektrolītiskā procesa un kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2820 10 00 (“spēkā esošie antidempinga maksājumi”).

(2)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums (3) par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām, Komisija 2012. gada 11. decembrī saņēma pieprasījumu sākt termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Pieprasījumu iesniedza uzņēmumi Cegasa Internacional SA un Tosoh Hellas A.I.C. (“pieprasījuma iesniedzēji”) – vienīgie divi EMD ražotāji Savienībā.

(3)

Pieprasījums tika pamatots ar to, ka pēc spēkā esošo antidempinga pasākumu termiņbeigām dempings, kurš izraisa kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, varētu atkārtoties.

(4)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2013. gada 12. martā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4) publicētu paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Izmeklēšana par dempinga atkārtošanās iespējamību attiecās uz laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(6)

Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, ražotājus eksportētājus Dienvidāfrikā, importētājus, lietotājus Savienībā, kuri zināmi kā ieinteresētās personas, un to apvienības, kā arī attiecīgās eksportētājvalsts pārstāvjus.

(7)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(8)

Ņemot vērā ierobežoto skaitu ieinteresēto personu, kas pieteicās, ieinteresēto personu atlase nebija vajadzīga.

(9)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no ražotāja eksportētāja Dienvidāfrikā, abiem Savienības ražotājiem un diviem lietotājiem, kas pieder pie vienas saistīto uzņēmumu grupas.

(10)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(11)

Komisija 2013. gada 29. oktobrī visām ieinteresētajām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā plānoja ieteikt saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus. Personām vēlreiz tika dota iespēja iesniegt piezīmes, un tām, kuras to vēlējās, tika nodrošināta iespēja tikt uzklausītām uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē. Komisija izvērtēja ieinteresēto pušu iesniegtās piezīmes, un tās atbildes ir sniegtas turpmāk.

(12)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, kas definēts Regulā (EK) Nr. 221/2008, proti, tādi Dienvidāfrikas Republikas izcelsmes elektrolītiskie mangāna dioksīdi (t. i., elektrolītiskā procesā ražoti mangāna dioksīdi), kuri nav termiski apstrādāti pēc elektrolītiskā procesa (“pārskatāmais ražojums” vai “EMD”) un kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2820 10 00. Tos galvenokārt iedala oglekļa cinka kategorijas EMD un sārmu kategorijas EMD.

(13)

Pārskatīšanas izmeklēšanā tika apstiprināts, ka pārskatāmajam ražojumam, ko importē Savienības tirgū, un ražojumiem, kurus ražotājs eksportētājs ražo un pārdod iekšzemes tirgū, kā arī ražojumiem, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā (turpmāk “līdzīgais ražojums”), ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim. Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(14)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā dempings varētu atkārtoties.

(15)

Pēc pasākumu ieviešanas imports no Dienvidāfrikas Savienībā samazinājās gandrīz līdz nullei, un 2010. gadā, 2011. gadā un PIP laikā tika eksportēts pavisam neliels daudzums. Lai novērtētu, vai vienīgais zināmais ražotājs eksportētājs Delta E.M.D. (Pty) Ltd (“Delta”) PIP laikā eksportēja uz Savienību par dempinga cenām, Komisija uzņēmumam Delta nosūtīja anketu. Tā saņēma atbildi, tostarp datus par pārdošanu iekšzemes tirgū, eksportu uz Savienību un eksportu uz citiem galamērķiem. Sniegto atbildi pārbaudīja, kā sīkāk norādīts turpmāk.

(16)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai Delta līdzīgā ražojuma kopējais apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem klientiem, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo eksporta pārdošanas apjomu uz Savienību, t. i., vai šis kopējais pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma Savienībā.

(17)

Lai gan pārskatāmā ražojuma pārdošanas apjoms iekšējā tirgū bija reprezentatīvs, pārdošana netika veikta parastā tirdzniecības apritē, jo Delta EMD iekšējā tirgū pārdeva nerentabli. Tāpēc normālā vērtība tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(18)

Tas tika darīts, pamatojoties uz EMD ražošanas faktiskajām izmaksām, kurām saskaņā ar pamtregulas 2. panta 6. punktu pieskaitīja samērīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo (PVA) izmaksu un peļņas apmēru.

(19)

PVA izmaksas aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, tādēļ ka Delta pārdošanu neveica parastā tirdzniecības apritē un minētās regulas 2. panta 6. punkta a) un b) apakšpunkts nebija piemērojams, jo attiecīgi nav citu eksportētāju vai ražotāju, uz kuriem attiektos izmeklēšana, un Delta nepārdod citus tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus. Tāpēc tika uzskatīts, ka saprātīga metode ir izmantot PVA izmaksas no sākotnējās izmeklēšanas, kurā konstatētā procentuālā attiecība bija gandrīz identiska faktiskajām PVA izmaksām.

(20)

Pēc informācijas atklāšanas Delta lūdza Komisiju, lai tā aprēķina salikto normālo vērtību, iepriekš aprēķinātās PVA izmaksas izsakot kā ražošanas izmaksu procentuālo attiecību, nevis kā apgrozījuma procentuālo attiecību. Ņemot vērā to, ka visa pārdošana vietējā tirgū bija nerentabla, izmantojot apgrozījumu, tiktas palielinātas PVA izmaksas. Komisija piekrita Delta prasībai un, aprēķinot normālo vērtību, pieskaitīja PVA izmaksas kā procentuālo attiecību no šajā pārskatīšanas izmeklēšanā konstatētajām ražošanas izmaksām uz vienu kg.

(21)

Arī peļņa tika aprēķināta, izmantojot to pašu metodoloģiju kā sākotnējā izmeklēšanā, t. i., saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu pamatojoties uz ilgtermiņa aizdevumu tirgus procentu likmēm Dienvidāfrikā PIP laikā. Delta iekšzemes tirgū nepārdod citus ražojumus, un Dienvidāfrikā nav citu zināmu EMD ražotāju vai citu tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu ražotāju, no kuriem varētu iegūt peļņas rādītājus.

(22)

Pēc informācijas atklāšanas Savienības ražošanas nozare pieprasīja, lai Komisija normālās vērtības noteikšanai izmantotu datus par pārdošanu ASV, jo šādai pārdošanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu iekšzemes tirgū ir pārdošanas funkcija.

(23)

Tas tika noraidīts, jo normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, izmantojot to pašu metodoloģiju, ko sākotnējā izmeklēšanā, un tāpēc atbilstīgi minētās regulas 11. panta 9. punktam.

(24)

Ļoti nelielais EMD daudzums, ko PIP laikā eksportēja uz Savienību, tika tieši pārdots nesaistītam importētājam Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu kā eksporta cenu izmantoja cenu, ko importētājs samaksāja Delta.

(25)

Ņēma vērā pieprasītos un pārbaudītos pielāgojumus saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, proti, kravu pārvadājumu izmaksas, apdrošināšanu, kredīta izmaksas un pārkraušanas izmaksas saistībā ar eksportu. Normālo vērtību aprēķināja EXW līmenī, atskaitot kravu pārvadājumu izmaksas un kredīta izmaksas. Iepakošanas un tehniskās palīdzības izmaksas netika atskaitītas, jo tās jau tika uzskaitītas ražošanas izmaksās un tādēļ bija iekļautas gan eksporta cenā, gan saliktajā normālajā vērtībā.

(26)

Attiecībā uz EMD, ko Delta PIP laikā pārdeva uz Savienību, netika konstatēts, ka tas ticis pārdots par dempinga cenām. Tomēr attiecīgais daudzums bija ļoti mazs, un tādējādi uz šo secinājumu nevarēja pilnībā paļauties, lai konstatētu dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(27)

Tā kā no pārdošanas Savienībā PIP laikā nevarēja izdarīt secinājumus, Komisija analizēja, vai pastāv pierādījumi par dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākums zaudētu spēku. Šajā nolūkā tika analizēti šādi elementi: eksporta cena eksportam no Dienvidāfrikas uz citiem galamērķiem, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Dienvidāfrikā, kā arī Savienības tirgus un citu trešo tirgu pievilcība.

(28)

Delta ražo gan sārmu kategorijas EMD, gan oglekļa cinka kategorijas EMD, un, ņemot vērā to, ka Savienībā pastāv tirgus sārmu kategorijas EMD un (mazākā mērā) arī oglekļa cinka kategorijas EMD, Komisija pārbaudīja cenu abu kategoriju eksportam uz trešām valstīm PIP laikā. Šo pārdošanu salīdzināja ar salikto normālo vērtību, kas bija aprēķināta, kā iepriekš aprakstīts, un ņēma vērā atšķirības, kuras ietekmē cenu salīdzināmību.

(29)

Sārmu kategorijas EMD pārdošanas apjoms uz ASV – vissvarīgāko Delta eksporta tirgu – veidoja aptuveni divas trešdaļas no Delta kopējā eksporta PIP laikā, un tas nebija par dempinga cenām. Tomēr attiecībā uz sārmu kategorijas EMD, ko mazākos daudzumos pārdeva uz citiem galamērķiem (piemēram, Taizemi, Koreju, Ķīnu un Brazīliju), tika konstatēts, ka tos eksportē par dempinga cenām un ar dempinga starpību robežā no 2 % līdz 21 %. Turklāt, aplūkojot oglekļa cinka kategorijas EMD pārdošanu eksportam uz citiem galamērķiem – galvenokārt par zemām cenām un nelielā daudzumā –, dempinga starpība bija augstāka, robežojoties no 13 % līdz 66 %.

(30)

Pēc informācijas atklāšanas Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka Komisijai nevajadzētu ņemt vērā pārdošanas apjomu uz ASV PIP laikā, jo pēc cenām šajā tirgū nav bijis iespējams vadīties, lai atbilstīgi noteiktu iespējamo cenu līmeni pārdošanai uz Savienības tirgu gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(31)

Delta, no otras puses, pēc informācijas atklāšanas lūdza Komisiju pievērst īpašu uzmanību pārdošanas apjomam uz ASV, uz kurām tiek eksportēta liela daļa uzņēmuma sārmu kategorijas ražojumu un kuras ir ar Savienību vislabāk salīdzināmais tirgus.

(32)

Komisija analizēja visu pārdošanu eksportam uz visiem galamērķiem, aprēķināja vidējo svērto eksporta cenu Delta eksportam uz visiem citiem galamērķiem, kas nav Eiropas Savienībā, kā arī detalizēti apskatīja eksporta cenas uz atsevišķām trešām valstīm. Aplūkojot jautājumu par dempinga atkārtošanās iespējamību, tika konstatēts, ka visa pārdošana eksportam uz visiem galamērķiem ir svarīga, jo īpaši ņemot vērā ievērojamās cenu atšķirības dažādos eksporta tirgos.

(33)

ASV tirgum ir savas īpatnības, kas ļauj Delta iekasēt ievērojami augstākas cenas nekā citur. ASV pieprasījums ievērojami pārsniedz vietējo piedāvājumu. Turklāt daudziem potenciālajiem konkurentiem ir lieli šķēršļi iekļūšanai tirgū, jo attiecībā pret importu no Ķīnas un Austrālijas ir spēkā augsti antidempinga maksājumi.

(34)

Šādos apstākļos nav iemesla, kādēļ Komisijai būtu jābalsta tās secinājumi tikai uz vidējo eksporta cenu vai jāpārbauda tikai pārdošana eksportam uz vienu valsti, tā vietā lai analizētu visu pārdošanu eksportam uz visiem galamērķiem.

(35)

Delta cenu politika eksporta tirgos, kas nav Savienībā, liecina, ka, lai gan uzņēmuma eksports uz tā vissvarīgāko tirgu (ASV) nebija par dempinga cenām, pārdošana uz citiem galamērķiem bija par dempinga cenām. Tāpēc ir vajadzīgi papildu rādītāji, kā norādīts turpmāk, lai novērtētu dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(36)

Uzņēmumam Delta EMD ražošanai ir neizmantotā jauda, kas gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ļautu uzņēmumam ievērojamos daudzumos atsākt eksportu uz Savienību. Delta aplēsa un Komisija apstiprināja, ka šī neizmantotā jauda ir no 4 000 līdz 6 000 metrisko tonnu gadā. Šajā aprēķinā ņemts vērā biežais elektroenerģijas deficīts un atkritumu apjoms Dienvidāfrikā. Ņemot vērā zināmas grūtības saglabāt kvalitātes līmeni manuāli kontrolējamā ražotnē, Komisija piesardzīgi novērtē, ka gadā tiktu saražoti 2 000 līdz 3 000 metrisko tonnu sārma kategorijas EMD, bet atlikusī daļa būtu oglekļa cinka kategorijas EMD. Tomēr abas kategorijas būtu piemērotas Savienības tirgum. Lai gan daļu no oglekļa cinka kategorijas EMD daudzuma varētu absorbēt citi trešo valstu tirgi, nekas neliecina, ka citi trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu absorbēt sārmu kategorijas EMD lielo neizmantoto jaudu.

(37)

Delta pārbaudes laikā paziņoja, ka uzņēmums ir tirgū iedibināts “papildu” piegādātājs klientiem ASV tirgū, jo tas novērš iztrūkumu laikā, kad iekšzemes ražotāji nevar saražot pietiekamu daudzumu. Delta eksports uz ASV pēdējos četrus gadus ir bijis stabils, un tas liecina par to, ka Delta nepastāvēja iespēja palielināt savu pārdošanas apjomu ASV. Ja būtu bijis iespējams palielināt eksportu uz ASV, Delta to jau būtu izdarījis, lai gūtu labumu no augstākām cenām, kas valda ASV tirgū, un arī no lielākiem apjomradītiem ietaupījumiem, kuri rodas no lielāka daudzuma saražošanas.

(38)

Delta veiktā pārdošana uz Āzijas tirgu tika vairāk vērsta uz oglekļa cinka kategorijas EMD. Delta pārdošanas apjoms uz Āziju veido 50 % no visiem Delta oglekļa cinka kategorijas EMD pārdošanas apjoma. Ķīnā ir iekšzemes EMD ražotāji, un Delta eksports uz Ķīnu PIP laikā arī turpmāk bija ierobežots tikai uz ļoti nelielu daudzumu sārmu kategorijas EMD. Tā kā pašreiz EMD eksportam uz Japānu piemēro antidempinga pasākumus un Japānā ir iekšzemes EMD ražotāji, ir maz ticams, ka šis tirgus absorbētu Delta neizmantoto jaudu. Tāpēc ir maz ticams, ka Āzijas tirgus varētu absorbēt Delta sārmu kategorijas EMD neizmantoto jaudu.

(39)

Pēc informācijas atklāšanas Savienības ražošanas nozare atzīmēja, ka Delta neizmantotā jauda bija daudz lielāka nekā iepriekš minētā, un norādīja uz vairākiem faktoriem, kas par to liecinātu. Turklāt tā paziņoja, ka visa Delta neizmantotā jauda varētu tikt pielietota, lai ražotu tādas kvalitātes sārmu kategorijas EMD, lai tos varētu pārdot Savienības tirgū par dempinga cenām.

(40)

Savienības ražošanas nozare paziņoja arī, ka Delta eksports uz ASV, visticamāk, samazinātos tuvākajā nākotnē, jo kāds ASV ražotājs jau bija paziņojis par tā ražošanas jaudas palielināšanu un ļoti lielo iespēju, ka ASV pieprasījums pēc EMD samazināsies saistībā ar EMD lietotāja paziņoto izvešanu no EMD tirgus. Turklāt Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka pārdošanas apjoms no Dienvidāfrikas uz ASV pēc izmeklēšanas perioda beigām jau bija sācis samazināties. Tas nozīmētu, ka Delta potenciāli būtu papildu daudzums sārmu kategorijas EMD, kas ļoti iespējami tiktu novirzīts uz Savienības tirgu gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(41)

Komisija izmeklēšanas laikā pārbaudīja Delta ražotni, jaudu un ražošanas jaudu. Kā minēts iepriekš, Komisija savus aprēķinus balstīja uz piesardzīgiem aprēķiniem, jo īpaši piesardzīgām aplēsēm par sadalījumu starp sārmu un oglekļa cinka ražošanas apjomu, pamatojoties uz neizmantoto jaudu. Pat ar šīm piesardzīgajām aplēsēm tika konstatēts, ka, ņemot vērā attiecīgā ražojuma patēriņu Savienībā, pastāv būtiska neizmantotā jauda, ko var izmantot sārmu kategorijas EMD ražošanai.

(42)

Saistībā ar apgalvojumu, ka Delta eksports uz ASV varētu pieaugt, Komisijai iesniegtie pierādījumi liecina, ka uz eksportu varētu tikt izdarīts spiediens, ja ASV EMD jauda turpinās pieaugt un pieprasījums turpinās samazināties.

(43)

Pēc informācijas atklāšanas viens lietotājs apgalvoja, ka Delta neizmantotā jauda ir zema, ņemot vērā to, ka Delta tirgus daļa pirms pasākumu noteikšanas bija 60–70 %. Tomēr, pat izmantojot piesardzīgas aplēses par Delta neizmantoto jaudu, gadījumā, ja šo neizmantoto jaudu izmantotu eksportam uz Savienību, Delta viegli varētu ievērojami palielināt savu tirgus daļu, neņemot vērā iespēju, ka eksports uz citiem galamērķiem varētu tikt pārvirzīts uz Savienību. Šādas situācijas iespaidā vēl vairāk samazinātos Delta potenciālā tirgus daļa.

(44)

Uzņēmumam Delta ir sens un rentabls pārdošanas kanāls uz ASV, un netika rasti pierādījumi, kas liecinātu, ka būtu uzņēmuma interesēs ar nolūku novirzīt šos pārdevumus uz Savienību. Tomēr izmeklēšanas laikā konstatētā neizmantotā jauda vai vismaz būtiska tās daļa, visticamāk, varētu tikt novirzīta uz Savienību tikai iepriekšējos apsvērumos minēto iemeslu dēļ. Turklāt tas ir tāpēc, ka Savienības tirgus ir viens no lielākajiem pasaulē. Tāpat, pirms tika ieviesti spēkā esošie antidempinga pasākumi, Savienības tirgus bija ļoti pievilcīgs uzņēmumam Delta, jo tā tirgus daļa bija 60–70 %.

(45)

Ja Delta konkurētu par cenu ar Savienības ražotājiem, tas būtu spiests samazināt eksporta cenas un līdz ar to pārdot par dempinga cenām, lai cenas atbilstu tām, ko iekasē viens Savienības ražotājs PIP laikā. Delta varētu arī pašreiz uz trešām valstīm pārdoto (izņemot ASV) sārmu kategorijas EMD eksportu novirzīt uz Savienību par dempinga cenām, jo Savienības tirgus tā izmēra un kopumā augstāko cenu dēļ ir pievilcīgāks par citiem tirgiem, kas nav ASV tirgi. Turklāt, ja Delta nākotnē varētu nākties samazināt uz ASV eksportēto EMD daudzumu, tad Savienības tirgus ļoti iespējami būtu šāda papildus pieejama daudzuma galamērķis.

(46)

Pēc informācijas atklāšanas Delta norādīja, ka tā cenu politika bija pārdot Savienības tirgū tikai tad, ja varētu panākt rentablu cenu.

(47)

Tā var būt vai nebūt patiesība, taču rentabla pārdošana var būt arī par dempinga cenām, ja eksporta cena tiek saglabāta zemāka par normālo vērtību. Jebkurā gadījumā netika sniegti nekādi pierādījumi, lai pamatotu šādu apgalvojumu, jo Delta pēdējo piecu gadu laikā nebija eksportējis ievērojamus daudzumus uz Savienību. Turklāt Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka mazie EMD daudzumi, ko Delta PIP laikā pārdeva uz Savienību, tika pārdoti, lai saglabātu uzņēmuma Savienības klientu sertifikāciju.

(48)

Delta piebilda arī, ka vidējās EMD importa cenas uz Savienību 2012. gadā bija EUR 1 809 par metrisko tonnu un tās pārsniedza normālo vērtību, norādot, pēc Delta uzskatiem, ka uzņēmums varētu konkurēt ar citiem importētājiem, nevis pārdot par dempinga cenām.

(49)

Tomēr šo vidējo rādītāju veido daži ārkārtīgi dārgi importa ievedumi no ASV un daži daudz lētāki importa ievedumi no Ķīnas. Importu no ASV nevarēja iekļaut šajā salīdzinājumā, jo ārkārtīgi augstais cenu līmenis, kas bija līdz pat trim vai četrām reizēm lielāks par normālajām cenām Savienības tirgū, lika apšaubīt šo cenu un/vai importēto ražojumu ticamību. Ja Delta konkurētu ar Ķīnas importa cenu, kas ir aptuveni EUR 1 200 par metrisko tonnu, tad Delta Savienības tirgū tirgotos par dempinga cenām.

(50)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pastāv iespējamība, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings varētu atkārtoties. Sārmu kategorijas EMD ir Delta ražotais ražojuma veids, kas, visticamāk, tiktu pārdots uz Savienību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, jo šā veida ražojums tika eksportēts jau agrāk. Turklāt pašlaik Savienībā joprojām visvairāk tiek pieprasīti sārmu kategorijas EMD. Izmeklēšanā attiecībā uz sārmu kategorijas EMD, ko mazākos daudzumos pārdeva uz citiem galamērķiem, piemēram, Dienvidkoreju, Ķīnu un Brazīliju, tika konstatēts, ka tos eksportē par dempinga cenām un ar dempinga starpību robežā no 2 % līdz 21 %.

(51)

Turklāt uzņēmumam Delta salīdzinājumā ar Savienības patēriņu PIP laikā ir ievērojams neizmantotās jaudas apjoms. Ja šo jaudu izmanto eksportam uz Savienību un cenu konkurencei ar Savienības ražotājiem vai ar lielāko importu no trešām valstīm, tad pastāv liela iespējamība, ka šāds eksportu varētu būt par dempinga cenām.

(52)

PIP laikā līdzīgo ražojumu ražoja divi ražotāji Savienībā, THA un Cegasa, kas pilnībā sadarbojās izmeklēšanā. Sākotnējā izmeklēšanā Cegasa, kas tobrīd neražoja atvērtajam tirgum, bet tikai pašu vajadzībām, nebija sūdzības iesniedzējs un nesadarbojās, bet arī neiebilda pret izmeklēšanu.

(53)

Pēc informācijas atklāšanas kāda ieinteresētā persona apšaubīja, vai Cegasa ir pieņemams kā pieprasījuma iesniedzējs termiņa beigu pārskatīšanā, jo tas nebija sūdzības iesniedzējs sākotnējā izmeklēšanā, neražoja atvērtajam tirgum un tādējādi tam netika nodarīts kaitējums minētajā laikā. Šo apgalvojumu noraidīja, jo termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums ir jāiesniedz Savienības ražotājiem vai to vārdā, bet ne obligāti (tikai) sākotnējam sūdzības iesniedzējam(-iem).

(54)

Abi Savienības ražotāji ir vienīgie EMD ražotāji Savienībā, un tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(55)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, ņemot vērā visas Savienības ražošanas nozares sadarbību, visi kaitējuma rādītāji ir konstatēti mikroekonomikas līmenī. Lai garantētu konfidencialitāti, visi dati ir norādīti indeksētā veidā vai diapazonos.

(56)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, balstoties uz i) pārbaudīto Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū, ii) pārbaudīto importa apjomu no vienīgā Dienvidāfrikas ražotāja un iii) importu no citām valstīm saskaņā ar Eurostat datiem.

(57)

EMD patēriņš Savienībā saglabājās nemainīgs laikā no 2009. gada līdz PIP. Tas palielinājās 2010. un 2011. gadā, bet 2012. gadā noslīdēja līdz 2009. gada līmenim.

1.   tabula

(58)

Pēc pasākumu ieviešanas imports no Dienvidāfrikas praktiski tika pārtraukts.

2.   tabula

(59)

Nelielais apjoms, kas PIP laikā tika pārdots no Dienvidāfrikas uz Savienību, nebija par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas cenām. Tomēr, ņemot vērā ļoti nelielo apjomu, no tā nevar izdarītu jēgpilnus secinājumus.

(60)

Tādēļ arī tika veikts salīdzinājums starp Savienības ražošanas nozares ražoto un pārdoto EMD cenu un Dienvidāfrikā ražoto, bet pārējai pasaulei pārdoto EMD cenu; salīdzinājumu veica, pamatojoties uz diviem scenārijiem – iekļaujot un neiekļaujot pārdošanu ASV. Iemesls, kādēļ analīze tiek veikta, neiekļaujot Delta eksporta cenu uz ASV, bija saistīts ar konkrēto tirgus situāciju ASV, kuras rezultātā salīdzinājumā ar Delta eksporta cenām uz citām valstīm tika iegūtas ļoti augstas cenas (sk. iepriekšējos apsvērumus).

(61)

Šis salīdzinājums atklāja, ka, ja pārdošana uz ASV tika ņemta vērā, PIP laikā pārdošana no Dienvidāfrikas uz pārējo pasauli nebija par cenām, kas mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tomēr, ja pārdošana uz ASV netika iekļauta, cenas bija mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Turklāt, neiekļaujot pārdošanu uz ASV, Delta eksporta cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(62)

Pēc informācijas atklāšanas Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka Delta cenas ASV neliecina par tā cenām Savienībā nākotnē un ka, ņemot vērā strukturālās atšķirības starp Savienības un ASV tirgu, šādas cenas nebūtu jāņem vērā. No otras puses, Delta apgalvoja, ka ASV tirgus ir nobriedis EMD tirgus, kur iekšzemes ražotāji un importētāji brīvi konkurē un kur pastāv daudzi lietotāji, tostarp lietotāji, kas darbojas arī Savienībā. Tādējādi Delta veiktā pārdošana uz ASV nebūtu izslēdzama. Turklāt Delta uzskatīja, ka cenu samazinājuma aprēķina nolūkos Komisijai nevajadzēja izmantot mērķa peļņu, ko Savienības ražošanas nozare guva sākotnējās izmeklēšanas laikā, kad nebija importa par dempinga cenām.

(63)

Šajā konkrētajā gadījumā, kad imports no attiecīgās valsts praktiski tika pārtraukts pēc sākotnējo pasākumu ieviešanas, izmeklēšanas iestādei ir jāveic tālredzīga analīze, kas balstīta uz vairākiem pamatotiem pieņēmumiem, tostarp iespējamo cenu, par kādu Delta varētu pārdot tā EMD Savienībā, ja spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ļautu zaudēt spēku.

(64)

Netiek apstrīdēts, ka katrs EMD tirgus (ASV, ES, Āzija) ir atšķirīgs un ka EMD ražotāji piemēro atšķirīgas cenu stratēģijas, ņemot vērā ne tikai to ražošanas izmaksas, bet arī ražošanas jaudu mērķa valstī, nepieciešamību (no jauna) iegūt tirgus daļu un vietējās konkurences apstākļus. Tāpat netiek apstrīdēts, ka Delta tā EMD pārdod ASV tirgū par ievērojami augstākām cenām nekā citos tirgos. Tāpēc gaidāms, ka Delta nākotnes cenas Savienībā netiks noteiktas, pamatojoties uz uzņēmuma pašreizējām cenām ASV, bet sekojot konkrētiem Savienības tirgus nosacījumiem un apstākļiem.

(65)

Dempinga aprēķinu nolūkā informācijas atklāšanas dokumentā Delta pārdošanas cenas tikai sārmu kategorijas EMD dažādos tirgos tika salīdzinātas ar salikto normālo vērtību, savukārt cenu samazinājuma aprēķinu nolūkā tika ņemtas vērā arī Delta pārdošanas cenas viena veida oglekļa cinka kategorijai. Pēc informācijas atklāšanas Savienības ražošanas nozare norādīja, ka dempinga un zaudējumu aprēķinā būtu jāņem vērā visa Delta veiktā sārmu un oglekļa cinka kategorijas EMD pārdošana. Turpretim Delta apgalvoja, ka lielāko daļu patēriņa Savienībā un Delta eksporta uz Savienību veidoja tikai sārmu kategorijas EMD, tādēļ oglekļa cinka kategorijas EMD pārdošanas apjoms vispār nebūtu jāņem vērā.

(66)

Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka dempinga un kaitējuma aprēķinā gan sārmu, gan oglekļa cinka kategorijas EMD, ieskaitot visus veidus, ir jāņem vērā šādu iemeslu dēļ: pirmkārt, kā minēts iepriekš, Savienībā pastāv oglekļa cinka kategorijas EMD tirgus – kaut arī tas ir mazākas par sārmu kategorijas EMD tirgu – un līdz ar to pastāv pieprasījums pēc EMD, un šis tirgus varētu būt interesants saistībā ar Delta eksportu uz Savienību; otrkārt, sārmu un oglekļa cinka kategorijas EMD ražo tajā pašā ražotnē un tajā pašā ražošanas līnijā, kurā tiek izmantota tā pati izejviela un tas pats ražošanas process. Atkarībā no parametru iestatījumiem elektrolīzes procesā (strāvas blīvuma, temperatūras, elektrolītu koncentrācijas utt.) EMD ražotāji var izvēlēties ražot sārmu vai oglekļa cinka EMD. Tāpēc cenu samazinājumu ir lietderīgāk aprēķināt, Delta EMD (gan sārmu, gan oglekļa cinka) vidējo eksporta cenu salīdzinot ar Savienības ražotāju EMD (gan sārmu, gan oglekļa cinka) vidējo pārdošanas cenu.

(67)

Attiecībā uz cenu samazinājuma analīzi Komisija kā atsauci izmantoja mērķa peļņu, ko Savienības ražošanas nozare bija guvusi sākotnējās izmeklēšanas laikā, kad nebija importa par dempinga cenām, un kas atbilst peļņai, ko tāda kapitālietilpīga nozare kā EMD ražošana var cerēt sasniegt normālas konkurences apstākļos. Tomēr jautājums par piemērotāko mērķa peļņu nav būtisks saistībā ar šo konkrēto termiņa beigu pārskatīšanu. Komisija atzīst, ka dempings neturpinājās un tāpēc vairs netika nodarīts kaitējums sakarā ar cenu samazinājumu. Tādēļ analīze ir tālredzīga, un tās mērķis ir paredzēt kaitējuma atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja iespējami atkārtotos dempings.

(68)

Delta apgalvoja, ka pēcimportēšanas izmaksas šķita pārāk zemas, jo tajās netika ņemtas vērā transporta izmaksas par ražojumu, kas klientiem tika piegādāts no Antverpenes ostas.

(69)

Tomēr Komisija Savienības ražošanas nozares cenas EXW līmenī salīdzināja ar eksportētāju cenu pie Savienības robežas, un tāpēc pēcimporta izmaksas attiecās tikai uz apstrādi un testēšanu, bet ne transporta izmaksām. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(70)

Turpmākajā tabulā parādīts imports no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā – tā apjoms, tirgus daļa un vidējā cena.

3.   tabula

(71)

EMD importa apjoms Savienībā no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās. Šā importa cenas PIP laikā ir augstākas par vidējo Savienības ražošanas nozares un Delta cenu līmeni citiem tirgiem, izņemot ASV. Kā minēts iepriekš, EUR 1 809 par tonnu ir ļoti dažādu importa cenu vidējais rādītājs, sākot ar zemu cenu importu no Ķīnas un beidzot ar ļoti dārgu cenu importu no ASV. Reģistrētie importa no ASV cenu līmeņi ir ļoti augsti salīdzinājumā ar jebkuru citu cenu diapazonu no Savienības ražotājiem, Delta un pārējiem eksportētājiem, tāpēc uz šiem līmeņiem nevar pamatoti paļauties, lai veiktu analīzi. Tādēļ šo vidējo rādītāju pašu par sevi nevar uzskatīt par atsauces cenu turpmākam importam no Dienvidāfrikas. Delta nekonkurētu par cenu ar ASV importu, bet gan ar Savienības ražošanas nozares cenām.

(72)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu tika izvērtēti visi attiecīgie ekonomiskie faktori un rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(73)

Ražošanas apjoms Savienībā no 2009. gada līdz PIP palielinājās par 6 %. Konkrētāk, tas palielinājās par septiņiem procentu punktiem laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam un tad samazinājās par vienu procentu punktu izmeklēšanas periodā.

4.   tabula

(74)

Savienības ražotāju ražošanas jauda palielinājās par 9 % attiecīgajā periodā, galvenokārt saistībā ar nelieliem uzlabojumiem ražošanas procesā (t. i., netika veikti būtiski ieguldījumi jaunās rūpnīcās vai iekārtās).

(75)

Tā kā jaudas pieaugums bija lielāks par ražošanas apjoma pieaugumu, jaudas izmantojums samazinājās par trim procentu punktiem.

5.   tabula

(76)

Krājumu apjoms attiecīgajā periodā saglabājās stabils. Tas samazinājās 2011. gadā, bet atgriezās 2009. gada līmeni PIP laikā.

6.   tabula

(77)

Laikā no 2009. gada līdz PIP Savienības ražotāju pārdošanas apjoms Savienības tirgū nesaistītiem pircējiem palielinājās par 10 %. 2011. gadā tas salīdzinājumā ar 2009. gadu palielinājās par 20 %, bet pēc tam PIP laikā strauji samazinājās par 10 procentu punktiem.

7.   tabula

(78)

Laikā no 2009. gada līdz PIP Savienības ražotāji ieguva 10 procentu punktus tirgus daļas. Šis tirgus daļas pieaugums ir skaidrojams ar to, ka Savienībā samazinājās importa tirgus daļa.

8.   tabula

(79)

Savienības patēriņš saglabājās stabils no 2009. gada līdz PIP, kā redzams 1. tabulā. Visi pārējie rādītāji neliecina par būtisku pieaugumu Savienības tirgū saistībā ar pārskatāmo ražojumu.

(80)

Savienības ražošanas nozarē nodarbinātības līmenis no 2009. gada līdz PIP samazinājās par deviņiem procentu punktiem.

9.   tabula

(81)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkcijas izlaidi (tonnās) uz vienu darbinieku gadā, attiecīgajā periodā pieauga par 18 %. Tas atspoguļo ražošanas apjoma pieaugumu par 6 % vienlaikus ar nodarbinātības līmeņa samazināšanos par 9 %. Tas ir īpaši pamanāms 2011. gadā, kad, neraugoties uz to, ka nodarbinātības līmenis turpināja samazināties, ražošanas apjoms palielinājās un ražīgums bija par 20 procentu punktiem augstāks nekā 2009. gadā.

10.   tabula

(82)

Savienības ražošanas nozares gada vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū nesaistītiem klientiem laikā no 2009. gada līdz PIP samazinājās par 11 %.

11.   tabula

(83)

Tā kā imports no Dienvidāfrikas praktiski tika pārtraukts pēc spēkā esošo antidempinga pasākumu ieviešanas, dempinga starpības lielumu nevar novērtēt. Tomēr, ņemot vērā iepriekš un turpmāk minētos galvenos ekonomiskos rādītājus, tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir nestabilā un neaizsargātā stāvoklī.

(84)

Neraugoties uz to, ka kopējās darbaspēka izmaksas samazinājās, vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās, jo darbaspēka skaits kopumā tika samazināts.

12.   tabula

(85)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas rentabilitāte, kas izteikta procentos no tīrajiem pārdošanas ienākumiem, attiecībā uz līdzīgo ražojumu pārdošanu nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū divkārt samazinājās laikā no 2009. gada līdz PIP. Rentabilitāte PIP laikā ir ievērojami zemāka par mērķa peļņu, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā, proti, peļņas līmeni, ko Savienības ražošanas nozare būtu sasniegusi, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga.

(86)

Ienākums no ieguldījumiem, ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu neto uzskaites neto vērtības, kopumā atbilda rentabilitātes tendencei.

13.   tabula

(87)

Neto naudas plūsma no pamatdarbības attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, lai gan tā saglabājās pozitīva (izņemot 2010. gadu).

14.   tabula

(88)

Nav norāžu par to, ka Savienības ražošanas nozare būtu saskārusies ar grūtībām kapitāla piesaistē, ja tā būtu mēģinājusi, bet attiecīgajā periodā nebija būtisku ieguldījumu, un tādēļ Savienības ražošanas nozare netika “pārbaudīta”.

(89)

Savienības ražošanas nozares gada ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā no 2009. gada līdz PIP samazinājās gandrīz divkārt. Proti, tie samazinājās 2010. gadā, palielinājās 2011. gadā un atkal samazinājās PIP laikā. Ieguldījumu straujo kritumu, kas tika novērots no 2011. gada līdz PIP, var daļēji skaidrot ar to, ka Savienības ražošanas nozare jau attiecīgajā periodā bija veikusi galvenos plānotos ieguldījumus.

15.   tabula

(90)

Ekonomisko rādītāju analīze liecina, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā palielināja ražošanas un pārdošanas apjomus. Tomēr konstatētais apjoma pieaugums, kas savā būtībā nebija ievērojams, būtu jāaplūko pieaugošās ražošanas jaudas un samazināto pārdošanas cenu kontekstā, kuru rezultātā Savienības ražotāju jaudas izmantojums un vienības pārdošanas cenas samazinājās attiecīgi par 3 un 11 procentu punktiem.

(91)

Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis liecināja par pasliktināšanos rentabilitātes, ieguldījumu ienesīguma, nodarbinātības un naudas plūsmas ziņā. Jo īpaši rentabilitāte, kas ir svarīgs Savienības ražošanas nozares stāvokļa rādītājs, joprojām ir ievērojami zemāka par mērķa peļņu, kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Savienības ražošanas nozare vēl nav pilnībā atguvusies no iepriekšējās dempinga ietekmes, un situācija joprojām ir nestabila un līdz ar to viegli ietekmējama gadījumā, ja atkārtotos imports par dempinga cenām. Vidējās pārdošanas cenas pēdējos gados ir samazinājušās un, visticamāk, turpinātu samazināties, ja imports par dempinga cenām no Dienvidāfrikas atkārtotos, tādējādi saasinot jau tā nestabilo Savienības ražošanas nozares situāciju.

(92)

Pēc informācijas atklāšanas dažas ieinteresētās personas iebilda, ka pašreizējais nestabilais un neaizsargātais Savienības ražošanas nozares stāvoklis nav saistīts ne ar importu par dempinga cenām no Dienvidāfrikas, ne ar iepriekšējā dempinga ietekmi.

(93)

Tās norādīja, ka iepriekš norādītās galveno ekonomisko rādītāju tendences attiecas uz periodu (no 2009. gada līdz PIP beigām), kad: i) sākotnējie antidempinga pasākumi jau zināmu laiku bija bijuši spēkā; ii) imports no Dienvidāfrikas faktiski tika pārtraukts; un iii) jauns dalībnieks (Cegasa) ienāca brīvajā Savienības tirgū. Ieinteresētās personas abu Savienības ražotāju ekonomiskos rādītājus aplūkoja par katru ražotāju atsevišķi, nevis apvienojot rādītājus, un secināja, ka Savienības ražošanas nozare ir sarežģītā situācijā sakarā ar nesen piedzīvoto iekšējo konkurenci starp vienīgajiem diviem Savienības ražotājiem tirgū.

(94)

Šīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija nav atzinusi fundamentālās izmaiņas, kas Savienības ražošanas nozarē bija notikušas kopš 2009. gada. Tās norādīja, ka pēc spēkā esošo antidempinga pasākumu ieviešanas sākotnējā un vienīgā sūdzības iesniedzēja (THA) ekonomiskie rādītāji ievērojami uzlabojās, tādējādi novēršot jebkādu iepriekšējā dempinga negatīvo ietekmi. Tomēr pēc tam otrs Savienības ražotājs, Cegasa, kas iepriekš EMD bija ražojis tikai pašu vajadzībām, pārvietoja tā akumulatoru ražotni ārpus Savienības. Līdz ar to ražotājs tirdzniecībai atvērtā tirgū piedāvāja ievērojamu daļu EMD un sāka tos pārdot par zemu cenu, tādējādi konkurējot ar vienīgo otru Savienības ražotāju un izdarot spēcīgu lejupvērstu spiedienu uz cenām, jaudas izmantojumu un rentabilitāti.

(95)

Informācijas atklāšanas dokumentā Komisija jau bija atzinusi izmaiņas, kas salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu bija notikušas Savienības ražošanas nozares konfigurācijā. Tā ir bijusi pozitīva tendence, kas liecina par tirgus atvērtību un pastiprinātu konkurenci starp dažādajām ieinteresētajām pusēm, tostarp importu.

(96)

Komisija arī piekrīt, ka šādos apstākļos, un jo īpaši gadījumā, kad nav importa no Dienvidāfrikas, pašreizējais Savienības ražošanas nozares stāvoklis nevar būt saistīts ar dempingu no Dienvidāfrikas un tādēļ nav kvalificējams kā “kaitējuma turpināšanās”.

(97)

Komisija ir izskatījusi abu Savienības ražotāju kopējās tendences kopš 2009. gada un secinājusi, ka galvenie ekonomiskie rādītāji nav labvēlīgi un ka Savienības ražošanas nozare ir nestabilā un neaizsargātā stāvoklī. Acīmredzami, ka Delta dempinga prakse nevar būt vainojama, ja nav importa no Dienvidāfrikas. Tomēr termiņbeigu pārskatīšanā, kurā galvenā uzmanība ir vērsta uz dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings, kaitējums un cēloņsakarība PIP laikā nav noteicošie analīzes faktori.

(98)

Komisija secina, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir nestabilā un neaizsargātā stāvoklī un ka tās rentabilitāte neatbilst līmenim, ko varētu sagaidīt šādā kapitālietilpīgā nozarē. Salīdzinājumu ar sākotnējo izmeklēšanu var veikt tikai attiecībā uz vienu Savienības ražotāju, jo otrs ražotājs tajā laikā netirgojās atvērtajā Savienības tirgū. Šā Savienības ražotāja peļņa PIP laikā bija ievērojami zemāka, nekā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā laikā, kad nebija importa par dempinga cenām.

(99)

Vienīgajam zināmajam EMD ražotājam Dienvidāfrikā (Delta) ir neizmantotā jauda un potenciāls ievērojamos daudzumos atsākt eksportu uz Savienību tirgu. Sākotnējā attiecīgajā periodā (no 2002. gada līdz 2005. gada jūnijam) Delta tirgus daļa spēcīgi palielinājās aptuveni no 30–40 % līdz 60–70 %. Tādējādi Delta jau ir demonstrējis spēju strauji palielināt eksporta apjomu uz Savienību.

(100)

Delta CIF eksporta cenas uz citiem tirgiem, izņemot ASV un iekļaujot visu veidu un kategoriju EMD, bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām PIP laikā un samazināja tās. Zemākas cenas citos tirgos varētu stimulēt Delta novirzīt šo eksportu uz Savienības tirgu gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(101)

Ņemot vērā izmeklēšanas laikā konstatēto neizmantoto jaudu, citu eksporta tirgu piesātinātību apvienojumā ar Savienības tirgus pievilcību, Delta, visticamāk, mēģinātu atgūt to ievērojamo tirgus daļu Savienībā, kas tika zaudēta pēc spēkā esošo pasākumu ieviešanas. Kā secināts iepriekš, lai Delta varētu atgūt tirgus daļu, tam būtu jāveic eksports par dempinga cenām. Tādējādi, ja nebūtu antidempinga maksājumu par Dienvidāfrikas izcelsmes EMD importu, jebkāda šā importa par dempinga cenām atkārtošanās izdarītu vēl lielāku cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari un, visticamāk, radītu būtisku kaitējumu.

(102)

Pasākumu atcelšanas rezultātā, visticamāk, atjaunotos imports par dempinga cenām no Dienvidāfrikas, izraisot lejupvērstu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām un pasliktinot tās ekonomisko stāvokli. Tādēļ pret Dienvidāfriku vērsto pasākumu atcelšanas rezultātā, iespējams, rastos atkārtots kaitējums, jo iespējams, ka tiktu saasināts jau tā nestabilais un neaizsargātais stāvoklis, kurā, pēc pašreizējiem konstatējumiem, atrodas Savienības ražošanas nozare.

(103)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pret Dienvidāfriku vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās iesaistītās intereses.

(104)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(105)

Sākotnējā izmeklēšanā tika atzīts, ka pasākumu ieviešana nav pretrunā Savienības interesēm. Tā kā šī izmeklēšana ir pārskatīšana, tajā analizēta situācija pēc antidempinga pasākumu noteikšanas, tādējādi ļaujot novērtēt, vai pašreizējie antidempinga pasākumi nerada pārmērīgi negatīvu ietekmi uz ieinteresētajām personām.

(106)

Neņemot vērā secinājumus par kaitējumu izraisoša dempinga atkārtošanās iespēju, Komisija pārbaudīja, vai ir kādi vērā ņemami iemesli, kas ļautu secināt, ka tas nav Savienības interesēs saglabāt pasākumus pret Dienvidāfrikas izcelsmes EMD importu.

(107)

Lai gan spēkā esošie antidempinga pasākumi neļauj Savienības tirgū iekļūt importam par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare joprojām ir nestabilā un neaizsargātā stāvoklī, kā liecina dažu galveno kaitējuma rādītāju negatīvās tendences.

(108)

Ja pasākumiem ļautu zaudēt spēku, iespējams, ka Savienības ražošanas nozares pašreizējais stāvoklis turpināsies un vēl vairāk pasliktināties, ņemot vērā to, ka imports par dempinga cenām no Dienvidāfrikas, iespējams, pieplūstu būtiskā apjomā. Šis pieplūdums – cita starpā – varētu radīt tirgus daļas, pārdošanas cenas un jaudas izmantojuma samazinājumu un kopumā nopietni pasliktināt Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli.

(109)

Tāpēc ir acīmredzami, ka pret Dienvidāfriku vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana neapšaubāmi būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(110)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu ieviešana, visticamāk, neradītu būtisku negatīvu ietekmi uz importētāju stāvokli Savienībā. Neviens tirgotājs/importētājs pašreizējā izmeklēšanā nesadarbojās. Tā kā nav informācijas, kas liecinātu, ka spēkā esošie pasākumi ir būtiski ietekmējuši importētājus, var secināt, ka pasākumu turpināšana neradīs būtisku ietekmi uz Savienības importētājiem.

(111)

Sazinājās ar visiem zināmajiem EMD (ko akumulatoru ražotāji izmanto kā izejvielu) lietotājiem Savienībā. Atbildes tika saņemtas no diviem uzņēmumiem, kuri pieder pie vienas starptautiskas grupas. Sākotnējā izmeklēšanā sadarbojās vēl divi citi akumulatoru ražotāji, kas iebilda pret pasākumu ieviešanu.

(112)

Lietotājs, kurš sadarbojās, paskaidroja sarežģīto ekonomikas situāciju, ar ko akumulatoru ražotāji Savienībā saskaras dēļ lejupvērstā spiediena, ko uz cenām izdara to galvenie klienti (mazumtirgotāji), un no tā izrietošā riska zaudēt darba vietas. Tomēr lietotājs nevarēja sniegt paskaidrojumus vai argumentus par to, kāpēc un kā situācija uzlabotos, ja tiktu izbeigti pasākumi pret EMD importu no Dienvidāfrikas.

(113)

EMD veido tikai 10–15 % no kopējām akumulatoru ražošanas izmaksām. Šī vērtība samazinājās salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu. Turklāt pēc pasākumu ieviešanas EMD vidējās pārdošanas cenas Savienībā faktiski pazeminājās. Patiesībā netika sniegti nekādi pierādījumi tam, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšanai būtu nenoliedzama ietekme uz akumulatoru ražotāju ražošanas izmaksām.

(114)

Tā kā nebija šādu pierādījumu, Komisija secina, ka pasākumu turpināšana neradītu pārmērīgu ietekmi uz EMD lietotājiem.

(115)

Pēc informācijas izpaušanas tas pats lietotājs nepiekrita Komisijas novērtējumam par situāciju un norādīja, ka pēc pasākumu ieviešanas viens labas kvalitātes EMD avots izzudis un EMD cenas pieaugušas un ka pat tad, ja EMD veido tikai 10–15 % no ražošanas izmaksām, tiem ir būtiska ietekme uz Savienības akumulatoru ražotāju jau tā nelielo rentabilitāti.

(116)

Neraugoties uz apgalvojumu, lietas materiālos pieejamie pierādījumi liecina, ka lietotāja izvēle neizmantot Delta EMD nebija saistīta ar antidempinga maksājumu ieviešanu un ka lietotāja rentabilitāti un darba vietas neapdraud EMD cenu pieaugums, bet gan faktiski lejupvērstais spiediens, ko uz cenām izdarīja lietotāja galvenie klienti (starptautiski mazumtirdzniecības uzņēmumi ar ievērojamu pirktspēju) un Ķīnas akumulatoru ražotāji.

(117)

Tas pats EMD lietotājs pauda viedokli, ka pasākumi nebūtu jāturpina, jo izmeklēšanā nekonstatēja dempingu Savienībā PIP laikā, un ka nepastāv dempinga atkārtošanās iespējamība, jo Delta būtu iespējams iegūt tikai nelielu tirgus daļu, ja visa tā neizmantotā jauda tiktu novirzīta uz Savienību.

(118)

Šis arguments tika noraidīts, jo Delta potenciālā tirgus daļa, kas tika identificēta, noteikti būtu ievērojama un šis eksports uz Savienību, visticamāk, tiktu veikts par dempinga cenām.

(119)

Sūdzības iesniedzēji pieprasījumā par termiņbeigu pārskatīšanu minēja, ka gadījumā, ja Savienībā nākotnē pieaugtu pieprasījums pēc elektromobiļiem, palielināsies pieprasījums pēc EMD, kas esot izejviela, ko visbiežāk izmanto, lai ražotu litija mangāna oksīdu (LMO), kuru savukārt izmanto kā katodmateriālu atkārtoti uzlādējamos litija jonu akumulatoros (LJA), ko lieto daudzos elektrotransportlīdzekļu modeļos. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka gadījumā, ja atkārtotos imports par dempinga cenām no Dienvidāfrikas, Savienības ražošanas nozare varētu nespēt apkalpot šo potenciālo nākotnes pieprasījumu pēc jaunām tehnoloģijām.

(120)

Izmeklēšanā netika atrasti neapstrīdami pierādījumi, lai pamatotu vai apgāztu apgalvojumu, ka jebkāda turpmākā attīstība elektromobiļu nozarē varētu būtiski ietekmēt EMD nozari un pieprasījumu pēc EMD. Tomēr tas ir fakts, ka Savienības ražošanas nozare testē iespēju ražot LMO no EMD un ka tā var iegūt zināšanas un aprīkojumu, lai nākotnē varētu šādi ražot, un piedalās vairākos Savienības finansētos projektos, kas saistīti ar litija jonu akumulatoru pētniecību un izstrādi.

(121)

Pēc informācijas atklāšanas minēto jautājumu īsi pieminēja dažas ieinteresētās personas, bet arī šajā ziņā netika sniegti neapstrīdami pierādījumi par iespējamo ietekmi, kādu turpmāka elektromobiļu nozares attīstība Savienībā un/vai citos tirgos varētu radīt uz attiecīgo ražojumu.

(122)

Ņemot vērā iepriekš minētos pierādījumus, nepastāv pamatoti iemesli, kādēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(123)

Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu antidempinga pasākumi, ko piemēro konkrētu Dienvidāfrikas izcelsmes elektrolītisku mangāna dioksīdu importam, būtu jāsaglabā vēl uz pieciem gadiem,