5.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/41

1.

Locekļa vai aizstājēja pilnvaras sākas dienā, kurā viņa iecelšanu apstiprina Padome.

2.

Locekļa vai aizstājēja pilnvaras beidzas, viņam atkāpjoties no amata, beidzoties pilnvarojumam, kas bija pamatā viņa iecelšanai, vai attiecīgās personas nāves gadījumā.

3.

Par atkāpšanos no amata rakstiski jāpaziņo Komitejas priekšsēdētājam, norādot atkāpšanās datumu. Priekšsēdētājs ziņo par to Padomei, kas apstiprina vakanto vietu un uzsāk nomaiņas procedūru.

4.

Loceklim vai aizstājējam, kura pilnvaras vairs nav spēkā, jo beidzies pilnvarojums, kas bija pamatā viņa iecelšanai, par to nekavējoties rakstiski jāinformē Komitejas priekšsēdētājs.

5.

Gadījumos, kas minēti šā panta 2. punktā, Padome ieceļ jaunu locekli vai jaunu aizstājēju uz atlikušo pilnvaru laiku.

1.

Ikvienu locekli, kas nevar piedalīties plenārsesijā, var pārstāvēt aizstājējs no attiecīgās valsts delegācijas; locekli var pārstāvēt arī uz ierobežotu laika periodu – atsevišķām plenārsesijas dienām. Locekļi un pilnvarotie viņu aizstājēji parakstās klātesošo sarakstā.

2.

Ikvienu locekli, kas nevar piedalīties komisijas sanāksmē vai kādā citā Biroja apstiprinātā sanāksmē, var pārstāvēt cits loceklis vai aizstājējs no attiecīgās valsts delegācijas, politiskās grupas vai starpreģionālās grupas. Locekļi un pilnvarotie viņu aizstājēji parakstās klātesošo sarakstā.

3.

Loceklis vai aizstājējs, kas iekļauts darba grupas locekļu aizvietotāju sarakstā, kuru izveido saskaņā ar 37. vai 62. pantu, var aizvietot jebkuru attiecīgās politiskās grupas locekli.

4.

Aizstājējs vai loceklis, kas aizstāj citu locekli, var pārstāvēt tikai vienu locekli. Attiecīgajā sanāksmē viņam ir visas locekļa tiesības un pilnvaras. Par balsstiesību deleģēšanu jāinformē ģenerālsekretariāts atbilstoši noteiktajai paziņošanas kārtībai un ne vēlāk kā vienu dienu pirms sanāksmes.

5.

Par dalību plenārsesijā izdevumus atlīdzina tikai vienreiz – vai nu loceklim, vai viņa aizstājējam. Attiecīgā kārtība precizēta Biroja pieņemtajos noteikumos par ceļa un uzturēšanās izdevumiem.

6.

Aizstājējs, ko ieceļ par ziņotāju, var piedalīties plenārsesijas sēdē, kuras darba kārtībā ir atzinuma projekts, ko viņš ir sagatavojis, un iepazīstināt ar to. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja sēdē piedalās aizvietotais loceklis. Loceklis var deleģēt savas balsstiesības aizstājējam uz attiecīgā atzinuma projekta izskatīšanas laiku. Pirms attiecīgās sēdes par balsstiesību deleģēšanu rakstveidā jāinformē ģenerālsekretārs.

7.

Neskarot 23. panta 1. punktu, balsstiesību deleģēšana zaudē spēku no brīža, kad loceklis, kas nevar piedalīties sanāksmē, vairs nav Komitejas loceklis.

1.

Komitejas locekļi un viņu aizstājēji no vienas dalībvalsts veido valsts delegāciju. Katras valsts delegācija nosaka savus iekšējos noteikumus un ievēlē delegācijas vadītāju. Komitejas priekšsēdētājam oficiāli paziņo ievēlētās personas vārdu.

2.

Ģenerālsekretārs vienojas ar Komitejas administrāciju, lai valstu delegācijas saņemtu attiecīgo palīdzību. Minētā vienošanās paredz arī to, ka katrs loceklis var saņemt informāciju un palīdzību savas valsts valodā. Tā ir daļa no īpaša dienesta, kura sastāvā ir Komitejas ierēdņi un citi darbinieki un kurš valstu delegācijām nodrošina iespēju atbilstoši izmantot Komitejas infrastruktūru. Ģenerālsekretārs dod valstu delegācijām iespēju organizēt sanāksmes pirms plenārsesijas vai plenārsesijas laikā.

3.

Valstu delegācijām palīdz arī valstu koordinatori, kuri nav ģenerālsekretariāta personāla sastāvā. Viņu pienākums ir sekmēt Komitejas locekļu pilnvaru īstenošanu.

4.

Ģenerālsekretārs sniedz atbalstu valstu koordinatoriem, jo īpaši, lai tie varētu pienācīgi izmantot Komitejas infrastruktūru.

1.

Locekļi un aizstājēji var veidot grupas, kas atspoguļo viņu politiskos uzskatus. Dalības kritērijus nosaka katras politiskās grupas reglaments.

2.

Lai izveidotu politisko grupu, ir jābūt vismaz astoņpadsmit locekļiem vai aizstājējiem, kas pārstāv vismaz vienu piektdaļu dalībvalstu; turklāt katras grupas sastāvā vismaz pusei ir jābūt locekļiem. Katrs loceklis/aizstājējs var būt tikai vienas politiskās grupas sastāvā. Politisko grupu likvidē, ja netiek sasniegts tās pastāvēšanai nepieciešamais locekļu skaits.

3.

Par politiskās grupas izveidi, likvidēšanu vai citām izmaiņām ar paziņojumu informē Komitejas priekšsēdētāju. Paziņojumā par politiskās grupas izveidi norāda grupas nosaukumu, locekļus un biroja sastāvu.

4.

Katrai politiskajai grupai ir sekretariāts, kura darbinieki ir ģenerālsekretariāta personāla sastāvā. Politiskās grupas var iesniegt priekšlikumus iecēlējinstitūcijai attiecībā uz grupu sekretariātu darbiniekiem, viņu pieņemšanu darbā, pakāpes paaugstināšanu vai līguma pagarināšanu. Iecēlējinstitūcija pieņem lēmumu pēc attiecīgās politiskās grupas priekšsēdētāja uzklausīšanas.

5.

Ģenerālsekretārs piešķir politiskajām grupām un to struktūrvienībām atbilstošus resursus sanāksmēm, pasākumiem, publikācijām un sekretariāta darbam. Katrai politiskajai grupai piešķirtie finanšu resursi precizēti budžetā. Politiskās grupas un to sekretariāti var atbilstīgi izmantot Komitejas infrastruktūru.

6.

Politiskās grupas un to biroji var organizēt sanāksmes pirms plenārsesijas vai arī tās laikā. Divreiz gadā politiskās grupas var rīkot ārpuskārtas sanāksmes. Aizstājējiem, kas piedalās šajās sanāksmēs, ceļa un uzturēšanās izdevumus atlīdzina, ja viņi pārstāv kādu savas politiskās grupas locekli.

7.

Neatkarīgie locekļi saņem administratīvu atbalstu. Minētā atbalsta noteikumus sagatavo Birojs pēc ģenerālsekretāra ierosinājuma.

1.

Pirmās sēdes laikā pagaidu priekšsēdētājs iepazīstina Komiteju ar Padomes paziņojumu par locekļu iecelšanu un ziņo par visiem pasākumiem, ko viņš veicis, lai pārstāvētu Komiteju un risinātu kārtējos jautājumus. Pirms paziņojuma par Komitejas izveidi jaunajam pilnvaru termiņam viņš var pārbaudīt locekļu iecelšanu un viņu pilnvaras, ja viņam tas tiek prasīts.

2.

Pagaidu birojs turpina darbu līdz Biroja locekļu vēlēšanu rezultātu paziņošanai.

a)

pieņemt atzinumus, ziņojumus un rezolūcijas;

b)

apstiprināt Komitejas ieņēmumu un izdevumu provizoriskās tāmes projektu;

c)

katra pilnvaru termiņa sākumā apstiprināt Komitejas politisko programmu;

d)

ievēlēt priekšsēdētāju, priekšsēdētāja pirmo vietnieku un pārējos Biroja locekļus;

e)

izveidot komisijas;

f)

apstiprināt un pārskatīt Komitejas Reglamentu;

g)

pēc kvoruma pārbaudes saskaņā ar 21. panta 1. punkta pirmo teikumu un pēc Komitejas priekšsēdētāja vai kompetentās komisijas ierosinājuma saskaņā ar 58. un 59. panta noteikumiem ar nodoto balsu vairākumu pieņemt lēmumu par prasības celšanu Eiropas Savienības Tiesā vai iesniegt pieteikumu par iestāšanos lietās, kas iesniegtas Tiesai. Pēc šāda lēmuma pieņemšanas priekšsēdētājs Komitejas vārdā iesniedz prasību Tiesā.

1.

Komitejas priekšsēdētājs sasauc pilnsapulci vismaz vienu reizi trijos mēnešos. Birojam iepriekšējā gada trešajā ceturksnī ir jānosaka plenārsesiju grafiks nākamajam gadam. Plenārsesija var ilgt vienu vai vairākas dienas.

2.

Ja vismaz viena ceturtdaļa locekļu rakstveidā to pieprasa, priekšsēdētājam ir jāsasauc ārpuskārtas plenārsesija, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu nedēļu un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šāda pieprasījuma iesniegšanas. Rakstiskajā pieprasījumā norāda jautājumu, kas jāapskata ārpuskārtas plenārsesijā. Neviens cits temats darba kārtībā nav apspriežams.

1.

Birojs sagatavo provizorisku darba kārtības projektu, kurā iekļauj provizorisku sarakstu ar aiznākamajā plenārsesijā izskatāmo atzinumu, ziņojumu un rezolūciju projektiem, kā arī pārējiem dokumentiem, par kuriem jāpieņem lēmums.

2.

Vismaz divdesmit vienu darbdienu pirms plenārsesijas atklāšanas locekļiem un viņu aizstājējiem attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā elektroniskā formātā dara pieejamu darba kārtības projektu, pievienojot darba kārtībā minētos dokumentus, par kuriem jāpieņem lēmums.

3.

Parasti atzinumu, ziņojumu un rezolūciju projektus ieraksta darba kārtībā tādā secībā, kādā tos pieņēmušas komisijas vai kādā tie iesniegti saskaņā ar Reglamentu. Tiek ņemti vērā arī darba kārtības punkti, kuros paredzēts izskatīt attiecīgo tematu.

4.

Dažos pamatotos izņēmuma gadījumos, kad nav iespējams ievērot 2. punktā noteikto termiņu, priekšsēdētājs var iekļaut darba kārtības projektā kādu dokumentu, par kuru jāpieņem lēmums, ar nosacījumu, ka attiecīgā dokumenta teksts ir nodots locekļiem un aizstājējiem viņu oficiālajā valodā vismaz vienu nedēļu pirms plenārsesijas atklāšanas. Uz tā dokumenta titullapas, par kuru jāpieņem lēmums, priekšsēdētājs norāda šīs procedūras izmantošanas iemeslu.

5.

Izmaiņas darba kārtības projektā rakstiski jāiesniedz ģenerālsekretāram ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms plenārsesijas atklāšanas.

6.

Sēdē, kas notiek pirms plenārsesijas atklāšanas, Birojs apstiprina galīgo darba kārtības projektu. Šīs sēdes laikā Birojs ar divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu var iekļaut darba kārtībā steidzamus vai aktuālus jautājumus, kuru izskatīšana nav atliekama uz nākamo plenārsesiju.

7.

Pēc priekšsēdētāja, kādas politiskās grupas vai 32 locekļu ierosinājuma Birojs vai pilnsapulce pirms pāriešanas pie balsošanas par grozījumiem ir tiesīga pieņemt šādus lēmumus:

Šis nosacījums neattiecas uz tādiem dokumentiem, par kuriem jāpieņem lēmums un kuru pieņemšanu nevar atlikt Padomes, Komisijas vai Eiropas Parlamenta noteiktā termiņa dēļ.

Dokumentam, par kuru jāpieņem lēmums un kura izskatīšana pārcelta uz kādu no nākamajām plenārsesijām, pievieno visus noteiktajā kārtībā iesniegtos grozījumus. Neskarot 24. panta 2. punkta a) apakšpunktu, balsošanas atlikšana nedod iespēju noteikt jaunu termiņu grozījumu iesniegšanai.

Ja dokumentu nosūta atpakaļ attiecīgajai komisijai, par to iesniegtie grozījumi zaudē spēku un ziņotājs izvērtē, vai, ņemot vērā grozījumu saturu, viņam ir:

Dokumentu iekļauj komisijas sanāksmes darba kārtībā lēmuma pieņemšanai.

1.

Plenārsesijas sēdes ir atklātas, ja vien pilnsapulce nelemj citādi par visu sesiju kopumā vai par kādu konkrētu darba kārtības punktu.

2.

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji var piedalīties plenārsesijās. Viņus var uzaicināt uzstāties.

3.

Pēc paša iniciatīvas vai pēc Biroja lūguma priekšsēdētājs var uzaicināt ar Komiteju nesaistītas amatpersonas piedalīties plenārsesijā un uzstāties tajā. Pēc uzstāšanās var sekot vispārējas debates, kurām piemēro vispārīgos noteikumus par uzstāšanās laiku.

4.

Saskaņā ar 15. panta 1. un 6. punktu Birojs var ierosināt pilnsapulcei uzsākt vispārējas debates par aktuāliem politiskiem jautājumiem, kas skar reģionālās un vietējās pašvaldības (“aktualitāšu stunda”). Tām piemēro vispārīgos noteikumus par uzstāšanās laiku.

1.

Neskarot locekļu vārda brīvību, viņu izturēšanos nosaka savstarpēja cieņa, ņemot vērā Eiropas Savienības pamattekstos noteiktās vērtības un principus, aizsargājot Komitejas cieņu un netraucējot ne Komitejas struktūrvienību darba norisi, ne kārtību Komitejas telpās.

2.

Plenārsesijas sākumā pilnsapulce pēc Biroja ierosinājuma nosaka uzstāšanās laiku katram darba kārtības punktam. Plenārsesijas laikā priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda locekļa lūguma var pieņemt lēmumu par uzstāšanās laika ierobežošanu.

3.

Pēc Biroja ierosinājuma priekšsēdētājs var ierosināt pilnsapulcei, apspriežot vispārīgus jautājumus vai konkrētus tematus, sadalīt uzstāšanās laiku starp politiskajām grupām un valstu delegācijām.

4.

Parasti uzstāšanās laiks nepārsniedz vienu minūti piezīmēm par protokolu, norādēm par Reglamenta neievērošanu un ierosinājumiem grozīt galīgo darba kārtības projektu vai darba kārtību.

5.

Ja runātājs pārsniedz viņam atvēlēto uzstāšanās laiku, priekšsēdētājs pēc brīdinājuma var pārtraukt viņa uzstāšanos.

6.

Loceklis var iesniegt pieprasījumu slēgt debates, un priekšsēdētājs nodod to balsošanai.

1.

Locekļi, kuri lūdz vārdu, tiek ierakstīti referentu sarakstā saņemto pieprasījumu secībā. Priekšsēdētājs dod vārdu, pamatojoties uz šo sarakstu. Viņš raugās, lai iespēju robežās tiktu uzklausīti referenti, kas pārstāv dažādus politiskos uzskatus un dažādu valstu delegācijas.

2.

Pēc kompetentās komisijas ziņotāja, kā arī politisko grupu un valstu delegāciju pārstāvju pieprasījuma viņiem var dot vārdu pirmajiem, ja viņi vēlas uzstāties savas grupas vai delegācijas vārdā.

3.

Bez priekšsēdētāja piekrišanas neviens nedrīkst uzstāties vairāk kā divas reizes par vienu un to pašu tematu. Tomēr attiecīgo komisiju priekšsēdētāji un ziņotāji tiek uzklausīti pēc viņu pieprasījuma, un uzstāšanās laiku nosaka priekšsēdētājs.

1.

Loceklim, kas vēlas izvirzīt jautājumu par Reglamenta neievērošanu vai vērst priekšsēdētāja uzmanību uz Reglamenta neievērošanu, dod iespēju uzstāties. Reglamenta neievērošanai jābūt saistītai ar apspriežamo tematu vai darba kārtību.

2.

Pieprasījumi dot vārdu par Reglamenta neievērošanu ir prioritāri attiecībā pret citiem pieprasījumiem dot vārdu.

3.

Priekšsēdētājs saskaņā ar Reglamenta noteikumiem nekavējoties pieņem lēmumu attiecībā uz Reglamenta neievērošanu un tūlīt paziņo savu nolēmumu. Par priekšsēdētāja lēmumu netiek balsots.

1.

Pilnsapulces kvorums ir sasniegts, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Kvorumu pārbauda, ja to pieprasa kāds no locekļiem un ja par prasību pārbaudīt kvorumu nobalso vismaz piecpadsmit locekļi. Ja kvoruma pārbaudi nepieprasa, visas balsis ir derīgas neatkarīgi no klātesošo skaita. Pirms kvoruma pārbaudes priekšsēdētājs var lemt par sēdes pārtraukšanu ne ilgāk kā uz desmit minūtēm. Locekļus, kas ir prasījuši kvoruma pārbaudi, skaitīšanas nolūkā uzskata par klātesošiem, pat ja viņi vairs neatrodas telpā. Ja klātesošo locekļu skaits ir mazāks par piecpadsmit, priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu, ka kvorums nav sasniegts.

2.

Ja kvorums nav sasniegts, visus darba kārtības punktus, par kuriem jābalso, pārceļ uz nākamo sēdes dienu, kad pilnsapulce neatkarīgi no klātesošo locekļu skaita var nobalsot par tiem punktiem, kuru izskatīšana tika pārcelta. Visi balsojumi un lēmumi, kas sēdē pieņemti līdz kvoruma pārbaudei, paliek spēkā.

1.

Pilnsapulce lēmumu pieņem ar nodoto balsu vairākumu, ja vien Reglamentā nav noteikts citādi.

2.

Derīgs balsojums ir “par”, “pret” un “atturos”. Balsu vairākumu aprēķina, ņemot vērā tikai balsis “par” un “pret”. Ja balsu skaits ir vienāds, uzskata, ka balsošanai iesniegtais dokuments vai priekšlikums ir noraidīts.

3.

Balsstiesības ir individuālas tiesības. Locekļi balso tikai individuāli un personiski.

4.

Ja balsu skaitīšanas rezultāts tiek apšaubīts, par atkārtotu balsošanu var lemt priekšsēdētājs vai to var pieprasīt jebkurš loceklis ar nosacījumu, ka vismaz piecpadsmit locekļi nobalso par atkārtotu balsošanu.

5.

Pēc priekšsēdētāja, kādas politiskās grupas vai 32 locekļu ierosinājuma, kas iesniegts pirms galīgās darba kārtības apstiprināšanas, pilnsapulce par vienu vai vairākiem darba kārtības punktiem var nolemt balsot pēc saraksta, atspoguļojot to plenārsesijas protokolā. Ja vien pilnsapulce nav nolēmusi citādi, balsošana pēc saraksta neattiecas uz balsošanu par grozījumiem.

6.

Ja balsojums attiecas uz personām, pēc priekšsēdētaja, kādas politiskās grupas vai 32 locekļu ierosinājuma var pieņemt lēmumu par aizklātu balsojumu.

7.

Priekšsēdētājs jebkurā brīdī var lemt, ka balsošana notiek, izmantojot elektronisko balsošanas sistēmu.

Elektroniskās balsošanas skaitliskā rezultāta reģistrs pēc attiecīgās plenārsesijas ir pieejams sabiedrībai.

1.

Vienīgi locekļi un pilnvarotie viņu aizstājēji, ievērojot grozījumu iesniegšanas kārtību, var iesniegt grozījumus dokumentiem, par kuriem jāpieņem lēmums, un attiecībā uz savu atzinumu to var darīt arī aizstājējs, kas nav saņēmis pilnvarojumu, bet iecelts par ziņotāju.

Grozījumus plenārsesijā ir tiesīgs iesniegt vai nu loceklis, vai pilnvarots viņa aizstājējs. Grozījumi, kurus noteiktajā kārtībā iesniedzis Komitejas loceklis vai viņa aizstājējs pirms savu pilnvaru zaudēšanas vai deleģēto balsstiesību piešķiršanas vai atsaukšanas, paliek spēkā.

2.

Neskarot 27. panta 1. punktu, grozījumus dokumentiem, par kuriem jāpieņem lēmums, iesniedz vai nu kāda politiskā grupa, vai vismaz seši locekļi vai pilnvaroti viņu aizstājēji, norādot viņu vārdus. Valstu delegācijas, kurās ir mazāk par sešiem locekļiem, var iesniegt grozījumus, ja tos iesnieguši visi delegācijas locekļi vai pilnvaroti viņu aizstājēji, norādot viņu vārdus.

3.

Grozījumi jāiesniedz līdz pulksten 15.00 vienpadsmitajā darbdienā pirms plenārsesijas atklāšanas dienas. Grozījumiem jābūt pieejamiem elektroniski, tiklīdz tie ir iztulkoti un ne vēlāk kā četras darbdienas pirms plenārsesijas atklāšanas.

Grozījumus prioritārā kārtā iztulko un nosūta ziņotājam, lai viņš varētu iesniegt savus ziņotāja grozījumus ģenerālsekretariātam vismaz trīs darbdienas pirms plenārsesijas atklāšanas. Šiem ziņotāja grozījumiem jābūt saistītiem ar vienu vai vairākiem pirmajā daļā minētajiem grozījumiem, ko ziņotājs īpaši norāda. Ar ziņotāja grozījumiem var iepazīties vienu dienu pirms plenārsesijas atklāšanas dienas.

Gadījumos, kad piemēro 15. panta 4. punktu, priekšsēdētājs var lemt samazināt grozījumu iesniegšanas termiņu līdz vismaz trim darbdienām pirms plenārsesijas atklāšanas. Šie termiņi neattiecas uz grozījumiem saistībā ar steidzamiem jautājumiem atbilstoši 15. panta 6. punkta noteikumiem.

4.

Visus grozījumus locekļiem nodod pirms plenārsesijas.

1.

Piemēro šādu balsošanas procedūru:

2.

Balsošanas pamatprincipi

3.

Balsošana par grozījumiem

Par grozījumiem balso dokumenta punktu secībā un šādā prioritārā kārtībā:

Ja tiek pieņemti kompromisa grozījumi vai ziņotāja grozījumi, sākotnējie grozījumi vairs nav spēkā.

Ja dažādi autori iesniedz divus vai vairākus identiskus grozījumus, par tiem balso kā par vienu grozījumu.

4.

Gadījumā, ja divi vai vairāki grozījumi attiecas uz vienu un to pašu teksta daļu un savstarpēji izslēdz viens otru, tad prioritārs ir grozījums, kas visvairāk atšķiras no oriģinālteksta, un par to balso vispirms.

5.

Pirms balsošanas priekšsēdētājs paziņo, vai kāda grozījuma pieņemšanas rezultātā viens vai vairāki citi grozījumi tiek atcelti vai nu tāpēc, ka par vienu un to pašu teksta daļu iesniegtie grozījumi savstarpēji izslēdz viens otru, vai arī tāpēc, ka tie rada pretrunu. Grozījumu uzskata par aktualitāti zaudējušu, ja tas neatbilst iepriekšējam balsojumam par to pašu atzinumu. Ja grozījuma autori apstrīd priekšsēdētāja lēmumu par šo grozījumu, pilnsapulce lemj, vai apstrīdēto grozījumu nodot balsošanai.

6.

Ja teksts kopumā galīgajā balsošanā neiegūst nodoto balsu vairākumu, pilnsapulce lemj, vai atzinuma projekts tiek nosūtīts atpakaļ kompetentajai komisijai vai no tā atsakās. Atzinums uzskatāms par spēku zaudējušu, ja iestāžu darba grafiks nepieļauj turpmāku apspriešanu. Komitejas priekšsēdētājs par to informē iestādi, kura minēto atzinumu ir pieprasījusi.

Ja atzinuma projekts ir nosūtīts atpakaļ kompetentajai komisijai, minētajai komisijai jānolemj, vai:

1.

Atzinumu vai ziņojumu projektus, kas komisijā pieņemti ar vienprātīgu lēmumu, iesniedz pilnsapulcei apstiprināšanai bez izmaiņām, ja vien saskaņā ar 23. panta 3. punkta pirmo teikumu vismaz 32 locekļi vai pilnvaroti viņu aizstājēji, vai politiskā grupa nav iesniegusi grozījumus par tiem. Šādā gadījumā pilnsapulce attiecīgo grozījumu izskata. Ar atzinuma vai ziņojuma projektu plenārsesijā iepazīstina ziņotājs, un par to var noturēt debates. To nosūta locekļiem vienlaicīgi ar darba kārtības projektu.

2.

Ja komisija uzskata, ka par dokumentu, kura izstrādi tai uzticējis Birojs, Komitejai nav iemesla izteikt piezīmes vai ierosināt grozījumus, tā var ierosināt neizvirzīt nekādus iebildumus. Šo priekšlikumu iesniedz pilnsapulcē pieņemšanai bez debatēm.

1.

Reģionu komiteja atzīst un atbalsta šādus Eiropas Savienības simbolus:

2.

Reģionu komiteja atzīmē Eiropas dienu 9. maijā.

3.

Karogs ir pacelts visās Reģionu komitejas ēkās un oficiālos pasākumos.

4.

Himnu atskaņo, atklājot konstitutīvo sēdi pilnvaru termiņa sākumā, kā arī citu svinīgu sēžu gadījumos, tostarp, uzņemot valstu un valdību vadītājus vai jaunos Komitejas locekļus pēc ES paplašināšanās.

a)

priekšsēdētājs;

b)

priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

c)

pa vienam priekšsēdētāja vietniekam no katras dalībvalsts;

d)

divdesmit astoņi citi locekļi;

e)

politisko grupu priekšsēdētāji.

—

pa trim vietām katrai: Vācija, Spānija, Francija, Itālija, Polija, Apvienotā Karaliste,

—

pa divām vietām katrai: Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Dānija, Grieķija, Īrija, Lietuva, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Zviedrija,

—

pa vienai vietai katrai: Igaunija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija.

1.

Katras valsts delegācija no savu locekļu un aizstājēju vidus ieceļ ad personam pārstāvi katram Biroja loceklim no attiecīgās valsts, izņemot priekšsēdētāju un priekšsēdētāja pirmo vietnieku.

2.

Katra politiskā grupa no savu locekļu vidus ieceļ sava priekšsēdētāja ad personam pārstāvi – citu locekli vai aizstājēju.

3.

Ad personam pārstāvim ir tiesības piedalīties sanāksmēs, uzstāties un balsot tajās vienīgi tad, ja viņš pārstāv attiecīgo Biroja locekli. Pirms attiecīgās sēdes par balsstiesību deleģēšanu ir jāinformē ģenerālsekretārs saskaņā ar noteikto paziņošanas kārtību.

1.

Pilnsapulce Biroju ievēlē uz divarpus gadiem.

2.

Vēlēšanas noris pagaidu priekšsēdētāja vadībā saskaņā ar 11. un 12. pantā noteikto kārtību. Visas kandidatūras rakstiski jāiesniedz ģenerālsekretāram ne vēlāk kā vienu stundu pirms plenārsesijas sākuma. Vēlēšanas notiek tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts 21. panta 1. punkta pirmajā teikumā minētais kvorums.

1.

Pirms vēlēšanām priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatu kandidāti var vērsties pie pilnsapulces ar īsu uzrunu. Kandidātu uzstāšanās ilgums ir vienāds, un to nosaka pagaidu priekšsēdētājs.

2.

Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka vēlēšanas notiek atsevišķi. Viņus ievēlē ar nodoto balsu vairākumu.

3.

Derīgs balsojums ir “par” un “atturos”. Lai aprēķinātu, vai sasniegts balsu vairākums, skaita vienīgi balsis “par”.

4.

Ja neviens kandidāts pirmajā vēlēšanu kārtā nesaņem balsu vairākumu, veic otrreizēju balsošanu, kurā ievēlē to kandidātu, kas saņem visvairāk balsu. Ja nodoto balsu skaits ir vienāds, notiek izloze.

1.

Var sastādīt kopīgu kandidātu sarakstu no to valstu delegācijām, kas izvirza tikai vienu kandidātu uz katru tām paredzēto vietu Birojā. Šo sarakstu var pieņemt vienā balsojumā ar nodoto balsu vairākumu.

Ja kopīgais kandidātu saraksts netiek pieņemts vai ja kādas valsts kandidātu skaits pārsniedz attiecīgajai delegācijai paredzēto vietu skaitu Birojā, par katru kandidātu balso atsevišķi; šādā gadījumā saskaņā ar 32. pantu un 33. panta 2., 3. un 4. punktu piemēro noteikumus par priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka ievēlēšanu.

2.

Politisko grupu priekšsēdētāji, kas ievēlēti katrā grupā, ir Biroja locekļi.

a)

pilnvaru termiņa sākumā sagatavot un iesniegt pilnsapulcei politisko programmu un uzraudzīt tās izpildi. Pilnvaru termiņa beigās Birojs iesniedz pilnsapulcei ziņojumu par politiskās programmas īstenošanas rezultātiem;

b)

organizēt un koordinēt pilnsapulces un komisiju darbu;

c)

apstiprināt komisiju iesniegtos gada darba plānus;

d)

vispārēji atbildēt par finanšu, organizatoriskām un administratīvām lietām, kas attiecas uz locekļiem un aizstājējiem, par Komitejas un tās ģenerālsekretariāta iekšējo struktūru, tostarp par struktūrshēmu, un Komitejas struktūrvienībām;

e)

Birojs var:

f)

pieņemt darbā ģenerālsekretāru un citus 73. pantā uzskaitītos ierēdņus un darbiniekus;

g)

atbilstoši 75. panta noteikumiem iesniegt pilnsapulcei Komitejas ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu;

h)

piešķirt atļaujas izbraukuma sanāksmju rīkošanai;

i)

pieņemt lēmumus par darba grupu, kopā ar kandidātvalstīm veidoto apvienoto konsultatīvo komiteju un citu politisku organizāciju, kuru darbā piedalās Komitejas locekļi, sastāvu un darbības nosacījumiem.

Apvienotās konsultatīvās komitejas izveido ar kandidātvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem, pamatojoties uz attiecīgajā stabilizācijas un asociācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem.

Apvienoto konsultatīvo komiteju locekļus, kas pārstāv kandidātvalstis, oficiāli ieceļ to valdības, lai minētie locekļi pārstāvētu savas vietējās un reģionālās pašvaldības. Lēmumus apvienotajās konsultatīvajās komitejās pieņem kopīgi ar pārstāvjiem no partnervalstīm, un katrā komitejā ir divi līdzpriekšsēdētāji (viens no Reģionu komitejas, otrs no attiecīgās partnervalsts).

Apvienotās konsultatīvās komitejas pieņem ziņojumus un ieteikumus, kas attiecas uz jomām, kuras vietējām pašvaldībām ir nozīmīgas paplašināšanās procesā. Ziņojumus var adresēt arī asociācijas padomei;

j)

pēc kvoruma pārbaudes saskaņā ar 38. panta 2. punkta pirmo teikumu un pēc Komitejas priekšsēdētāja vai kompetentās komisijas ierosinājuma saskaņā ar 58. un 59. panta noteikumiem pieņemt lēmumu ar nodoto balsu vairākumu celt prasību Eiropas Savienības Tiesā vai iesniegt pieteikumu par iestāšanos lietās, kas iesniegtas Tiesai, ja pilnsapulce nevar pieņemt lēmumu noteiktajā termiņā. Pēc šāda lēmuma pieņemšanas priekšsēdētājs Komitejas vārdā iesniedz prasību Tiesā un nākamajā plenārsesijā ierosina pilnsapulcei pieņemt lēmumu par prasības uzturēšanu. Ja pēc kvoruma pārbaudes saskaņā ar 21. panta 1. punkta pirmo teikumu pilnsapulce ar 13. panta g) apakšpunktā paredzēto balsu vairākumu pieņem lēmumu necelt prasību Tiesā, priekšsēdētājs prasību atsauc.

1.

Priekšsēdētājs sasauc Biroju un nosaka sēdes datumu un darba kārtību, saskaņojot to ar priekšsēdētāja pirmo vietnieku. Biroja sēdes notiek vismaz reizi ceturksnī vai 14 dienu laikā no brīža, kad ir saņemts rakstisks pieprasījums vismaz no vienas ceturtdaļas tā locekļu.

2.

Biroja sēdē ir kvorums, ja piedalās vismaz puse tā locekļu. Kvorumu pārbauda, ja to pieprasa kāds no locekļiem un ja par pieprasījumu pārbaudīt kvorumu nobalsojuši vismaz seši locekļi. Ja kvoruma pārbaudi nepieprasa, visas balsis ir derīgas neatkarīgi no klātesošo skaita. Ja konstatē, ka kvoruma nav, Birojs var turpināt apspriedi, bet balsošanu pārceļ uz nākamo sēdi.

3.

Birojs pieņem lēmumus ar nodoto balsu vairākumu, ja vien Reglamentā nav noteikts citādi. Piemēro 22. panta 2. un 6. punktā izklāstītos noteikumus.

4.

Neskarot 40. panta 4. punkta b) apakšpunktu, lai sagatavotu Biroja lēmumus, priekšsēdētājs var dot uzdevumu ģenerālsekretāram izstrādāt dokumentus apspriešanai un ieteikumus lēmuma pieņemšanai par katru apspriežamo jautājumu; šos dokumentus pievieno darba kārtības projektam.

5.

Minētie dokumenti jādara elektroniski pieejami locekļiem vismaz desmit dienas pirms sēdes sākuma. Grozījumi attiecībā uz Biroja dokumentiem ir jāiesniedz ģenerālsekretāram vismaz divas darbdienas pirms Biroja sēdes, ievērojot grozījumu iesniegšanas kārtību; tiem jābūt pieejamiem elektroniski, tiklīdz tie ir iztulkoti.

6.

Izņēmuma gadījumos priekšsēdētājs var izmantot rakstisku procedūru, lai pieņemtu lēmumus jautājumos, kas neattiecas uz personām. Priekšsēdētājs nosūta locekļiem lēmuma projektu un aicina viņus piecu darbdienu laikā rakstiski iesniegt viņam iespējamos iebildumus. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja vien nav saņemti iebildumi vismaz no sešiem locekļiem.

1.

Priekšsēdētājs vada Komitejas darbu.

2.

Priekšsēdētājs pārstāv Komiteju. Šīs pilnvaras viņš var deleģēt.

3.

Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā viņu pārstāv priekšsēdētāja pirmais vietnieks; priekšsēdētāja pirmā vietnieka prombūtnes gadījumā priekšsēdētāju pārstāv kāds no pārējiem priekšsēdētāja vietniekiem.

1.

Birojs saskaņā ar 37. pantu izveido Finanšu un administratīvo lietu konsultatīvo komisiju, kas darbojas kāda Biroja locekļa vadībā.

2.

Komisijas sanāksmju datumus un darba kārtību nosaka tās priekšsēdētājs, saskaņojot to ar priekšsēdētāja pirmo vietnieku.

3.

Finanšu un administratīvo lietu komisija no savu locekļu vidus var iecelt pārstāvi, kas palīdzēs tās priekšsēdētājam ziņot Birojam par uzdevumu izpildi.

4.

Finanšu un administratīvo lietu komisijai ir šādi uzdevumi:

5.

Finanšu un administratīvo lieto komisijas priekšsēdētājs pārstāv Komiteju attiecībās ar Savienības budžeta iestādēm.

a)

ja Eiropas Parlaments, Padome vai Komisija pieprasījusi Reģionu komitejas atzinumu līgumos paredzētos gadījumos, kā arī visos citos gadījumos, īpaši attiecībā uz pārrobežu sadarbību, ja kāda no minētajām iestādēm to uzskata par lietderīgu;

b)

pēc savas iniciatīvas, ja Komiteja to uzskata par lietderīgu, vai nu:

c)

ja atzinums saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu ir pieprasīts Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un ja Reģionu komiteja uzskata, ka attiecīgais jautājums skar reģionālās intereses.

1.

Par dokumentiem, kas saņemti no Padomes, Komisijas vai Eiropas Parlamenta, priekšsēdētājs atbildīgajai komisijai uztic izstrādāt atzinumu un nākamajā sēdē informē par to Biroju.

2.

Ja atzinuma temats ir vairāku komisiju kompetencē, priekšsēdētājs ieceļ vienu atbildīgo komisiju un vajadzības gadījumā var ierosināt Birojam izveidot darba grupu, kuras sastāvā būtu attiecīgo komisiju pārstāvji.

3.

Ja komisija nepiekrīt priekšsēdētāja lēmumam, kas pieņemts atbilstīgi 42. panta 1. un 2. punktam, tā ar sava priekšsēdētāja starpniecību var iesniegt pieprasījumu Biroja lēmuma pieņemšanai.

1.

Ja komisija, kurai uzticēta atzinuma projekta izstrāde, nevar to sagatavot noteiktajā termiņā, Birojs var ierosināt pilnsapulcei iecelt galveno ziņotāju, kura pienākums ir iesniegt atzinuma projektu tieši pilnsapulcei.

2.

Ja noteiktais termiņš ir pārāk īss, lai Komitejas pilnsapulce varētu iecelt galveno ziņotāju, priekšsēdētājs ir tiesīgs iecelt galveno ziņotāju un nākamajā plenārsesijā informē par to pilnsapulci.

3.

Galvenais ziņotājs ir attiecīgās komisijas loceklis.

4.

Abos gadījumos attiecīgā komisija, ja iespējams, rīko sanāksmi, lai vispārīgi apspriestu atzinuma tematu.

1.

Pašiniciatīvas atzinumu izstrādes pieprasījumus saskaņā ar 41. panta b) apakšpunkta ii) punktu Birojam var iesniegt trīs tā locekļi, komisija ar sava priekšsēdētāja starpniecību vai trīsdesmit divi Komitejas locekļi. Pieprasījumus – ja iespējams, pirms gada darba plāna pieņemšanas – iesniedz Birojam, pievienojot pamatojumu un visus apspriešanai paredzētos dokumentus, kas minēti 38. panta 4. punktā.

2.

Birojs pieņem lēmumu par pašiniciatīvas atzinumu izstrādi saskaņā ar 41. panta b) apakšpunkta ii) punktu ar trīs ceturtdaļu nodoto balsu vairākumu. Atzinuma izstrādi saskaņā ar 42. panta noteikumiem uztic attiecīgajā jomā kompetentajai komisijai. Priekšsēdētājs informē pilnsapulci par visiem Biroja lēmumiem attiecībā uz pašiniciatīvas atzinumu izstrādi un tās uzticēšanu attiecīgajām komisijām.

1.

Rezolūcijas iekļaujamas darba kārtībā tikai tad, ja tās attiecas uz tematiem, kas ir saistīti ar Eiropas Savienības darbības jomām, reģionālajām un vietējām pašvaldībām svarīgiem jautājumiem, kā arī aktuāliem jautājumiem.

2.

Rezolūciju projektus vai rezolūcijas izstrādes pieprasījumus Komitejai iesniedz vismaz trīsdesmit divi locekļi vai politiskā grupa. Visi projekti vai pieprasījumi jāiesniedz Birojam rakstiski, norādot to locekļu vārdu un uzvārdu vai to politisko grupu, kas tos atbalsta. Ģenerālsekretāram tie jāsaņem ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms Biroja sēdes.

3.

Ja Birojs pieņem lēmumu, ka Komitejai ir jāapspriež rezolūcijas projekts vai pieprasījums rezolūcijas izstrādei, tas var:

4.

Rezolūciju projektus, kas attiecas uz neparedzētiem notikumiem, kuri risinās pēc 45. panta 2. punktā noteiktā termiņa (steidzamas rezolūcijas), un kas atbilst 45. panta 1. punkta noteikumiem, var iesniegt Biroja sēdes sākumā. Ja Birojs uzskata, ka ierosinājums tieši skar Komitejas uzdevumus, to izskata saskaņā ar 45. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Ikviens loceklis plenārsesijas laikā var iesniegt steidzamu rezolūciju projektu grozījumus.

1.

Katra piecu gadu pilnvaru termiņa sākumā pilnsapulce izveido komisijas, kas ir atbildīgas par dokumentu sagatavošanu. Pēc Biroja ierosinājuma pilnsapulce pieņem lēmumu par komisiju sastāvu un pilnvarām.

2.

Komisiju sastāvs atspoguļo dalībvalstu pārstāvību Komitejā.

3.

Komitejas locekļiem ir jāpiedalās vismaz vienā, bet ne vairāk kā divās komisijās. Birojs var paredzēt arī izņēmumus attiecībā uz locekļiem no to valstu delegācijām, kurās locekļu skaits ir mazāks par komisiju skaitu.

1.

Katra komisija no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja pirmo vietnieku un ne vairāk kā divus citus priekšsēdētāja vietniekus. Viņus ievēlē uz divarpus gadiem.

2.

Ja kandidātu skaits sakrīt ar paredzēto amata vietu skaitu, viņus var iecelt bez balsošanas. Citos gadījumos vai ja to pieprasa viena sestā daļa komisijas locekļu, komisijas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku(-us) ievēlē balsojot saskaņā ar 33. panta 2., 3. un 4. punkta noteikumiem par Komitejas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka ievēlēšanu.

3.

Ja komisijas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks pārtrauc savu darbību Komitejā vai arī atkāpjas no komisijas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amata, vakanci aizpilda saskaņā ar šā panta noteikumiem.

1.

Atbilstoši kompetences jomām, ko saskaņā ar 49. pantu komisijām piešķir pilnsapulce, tās apspriež Savienības politikas jomas. Komisijas galvenokārt izstrādā atzinumu, ziņojumu un rezolūciju projektus. Minētos projektus iesniedz pilnsapulcei pieņemšanai.

2.

Komisijas pieņem lēmumus par atzinumu izstrādi saskaņā ar:

3.

Tās izstrādā gada darba plānu atbilstoši Komitejas politiskajām prioritātēm un iesniedz to apstiprināšanai Birojā.

1.

Komisijas sanāksmju datumus un darba kārtību nosaka tās priekšsēdētājs, saskaņojot to ar priekšsēdētāja pirmo vietnieku.

2.

Komisiju sasauc tās priekšsēdētājs. Uzaicinājumu uz kārtējo sanāksmi un tās darba kārtību komisijas locekļi saņem ne vēlāk kā četras nedēļas pirms paredzētā sanāksmes datuma.

3.

Ja vismaz viena ceturtdaļa locekļu rakstiski to pieprasa, priekšsēdētājs sasauc komisijas ārpuskārtas sanāksmi, kurai jānotiek ne vēlāk kā četras nedēļas pēc prasības iesniegšanas. Ārpuskārtas sanāksmes darba kārtību izstrādā locekļi, kuri ir iesnieguši prasību tās sasaukšanai. Darba kārtību locekļiem nosūta kopā ar uzaicinājumu uz sanāksmi.

4.

Visus atzinumu projektus un citus apspriežamos dokumentus, kam vajadzīgs tulkojums, iesniedz komisijas sekretariātā vismaz piecas nedēļas pirms noteiktā sanāksmes datuma. Tos dara pieejamus locekļiem elektroniski vismaz divpadsmit darbdienas pirms noteiktā datuma. Izņēmuma gadījumos priekšsēdētājs var mainīt minētos termiņus.

5.

Dokumentus iesniedz sekretariātam pa e-pastu atbilstoši Biroja pieņemtajam standarta modelim. Dokumentā izklāstītie ieteikumi politikas jomā kopumā nedrīkst pārsniegt 10 lappušu apjomu (15 000 rakstzīmju); atkāpe, kas pieļaujama lingvistisku apsvērumu dēļ, nedrīkst pārsniegt 10 %. Tomēr komisijas priekšsēdētājs izņēmuma gadījumos, ja attiecīgais jautājums jāskata padziļināti, var atļaut atkāpi no noteikumiem.

1.

Visi locekļi un aizstājēji, kas piedalās sanāksmē, parakstās klātesošo sarakstā par katru sanāksmes dienu.

2.

Komisiju sanāksmes ir atklātas, ja vien komisija nelemj citādi attiecībā uz visu sanāksmi vai kādu atsevišķu darba kārtības punktu.

3.

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvjus, kā arī citas amatpersonas var uzaicināt piedalīties komisiju sanāksmēs un atbildēt uz locekļu jautājumiem.

1.

Komisiju sagatavotos atzinumu projektus iesniedz ES iestāžu darba grafikā paredzētajos termiņos. Viena atzinuma projekta izskatīšanai papildus pirmajai sanāksmei, kas veltīta darba organizēšanai, paredz ne vairāk kā divas sanāksmes.

2.

Izņēmuma gadījumā Birojs ir tiesīgs atļaut papildu sanāksmju rīkošanu atzinuma projekta izskatīšanai vai pagarināt dokumenta iesniegšanas termiņu.

1.

Komitejas atzinumā tiek pausts Komitejas viedoklis un ieteikumi par izskatāmo tematu un, ja nepieciešams, tiek sniegti konkrēti priekšlikumi par izmaiņām apspriežamajā dokumentā.

2.

Komitejas atzinumos par priekšlikumiem leģislatīviem aktiem jomās, kas nav Savienības ekskluzīvā kompetencē, tiek izteikts viedoklis par attiecīgā priekšlikuma atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

Pārējos Komitejas atzinumos vajadzības gadījumā var norādīt uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu.

3.

Kad tas ir iespējams, atzinumos aplūko arī paredzamo ietekmi uz administratīvo izpildi un reģionālo un vietējo budžetu.

4.

Komitejas atzinumos par leģislatīvajiem aktiem būtu jāiekļauj ieteikumi Eiropas Komisijas izstrādātā dokumenta grozījumiem.

5.

Ja nepieciešams, tiek sagatavots paskaidrojums, par kura izstrādi atbild ziņotājs. Par to nebalso. Tomēr paskaidrojumam jāatbilst atzinuma tekstam, kas pieņemts balsojot.

6.

Tādam atzinuma projektam, kurā ierosināta kāda jauna Komitejas darbība ar finansiālu ietekmi, sagatavo pielikumu, kurā aplēstas minētās darbības izmaksas. Birojs pieņem šā punkta īstenošanas noteikumus.

1.

Ja komisija uzskata par vajadzīgu, tā var prasīt Birojam atļauju izstrādāt pārskatītu atzinuma projektu par to pašu tematu, ko, ja iespējams, izstrādātu tas pats ziņotājs, lai varētu reaģēt uz ES iestāžu darbību attiecīgajā likumdošanas procedūrā. Ja procedūras norise ir pārāk strauja un Birojam nav pietiekami daudz laika lēmuma pieņemšanai, priekšsēdētājs var atļaut pārskatītā atzinuma izstrādi un informē par to Biroju tā nākamajā sēdē.

2.

Iespēju robežās komisija rīko sanāksmi, lai apspriestu un pieņemtu pārskatīto atzinuma projektu, ko pēc tam iesniedz nākamajā plenārsesijā.

3.

Ja procedūra, kas bija Komitejas atzinuma pieprasījuma pamatā, noris strauji un komisijai atvēlētais laiks ir pārāk ierobežots, lai tā pieņemtu pārskatītā atzinuma projektu, komisijas priekšsēdētājs par to nekavējoties informē Komitejas priekšsēdētāju, lai varētu piemērot 43. pantā paredzēto procedūru galvenā ziņotāja iecelšanai.

1.

Komitejas priekšsēdētājs vai par atzinuma projekta sagatavošanu atbildīgā komisija var ierosināt celt prasību Eiropas Savienības Tiesā par subsidiaritātes principa pārkāpšanu vai iesniegt pieteikumu par iestāšanos lietā, kas iesniegta Tiesai, saistībā ar tiesību aktu, kura pieņemšanai Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzēta konsultēšanās ar Komiteju.

2.

Pēc kvoruma pārbaudes saskaņā ar 64. panta 1. punktu komisija pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu. Komisijas priekšlikumu iesniedz pilnsapulcei lēmuma pieņemšanai saskaņā ar 13. panta g) apakšpunktu vai Birojam 37. panta j) apakšpunktā paredzētajos gadījumos. Komisija pamato savu priekšlikumu sīki izstrādātā ziņojumā, kurā vajadzības gadījumā arī norādīts, ka lēmums, pamatojoties uz 37. panta j) apakšpunkta noteikumiem, jāpieņem steidzami.

1.

Ja Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētajos gadījumos nav notikušas konsultācijas ar Reģionu komiteju, Komitejas priekšsēdētājs vai kāda komisija saskaņā ar 13. panta g) apakšpunktu var ierosināt pilnsapulcei vai – 37. panta j) apakšpunktā paredzētajos gadījumos – Birojam celt prasību Eiropas Savienības Tiesā vai iesniegt pieteikumu par iestāšanos lietās, kas iesniegtas Tiesai.

2.

Pēc kvoruma pārbaudes saskaņā ar 64. panta 1. punktu komisija pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu. Komisija pamato savu priekšlikumu sīki izstrādātā ziņojumā, kurā vajadzības gadījumā arī norādīts, ka lēmums, pamatojoties uz 37. panta j) apakšpunkta noteikumiem, jāpieņem steidzami.

1.

Lai izstrādātu atzinuma projektu, komisija pēc tās priekšsēdētāja ieteikuma no savu locekļu vai attiecīgi pilnvarotu aizstājēju vidus ieceļ vienu vai – attiecīgi pamatotos gadījumos – divus ziņotājus.

2.

Ieceļot ziņotājus, katra komisija nodrošina atzinumu līdzsvarotu sadali.

3.

Steidzamos gadījumos komisijas priekšsēdētājs ziņotāju var iecelt, piemērojot rakstisku procedūru. Priekšsēdētājs aicina komisijas locekļus trīs darbdienu laikā rakstiski iesniegt iespējamos iebildumus pret izvirzītā ziņotāja iecelšanu. Iebildumu gadījumā priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pirmais vietnieks lēmumu pieņem kopīgi.

4.

Ja par ziņotāju ir iecelts komisijas priekšsēdētājs vai kāds no priekšsēdētāja vietniekiem, viņš uz sava atzinuma projekta izskatīšanas laiku nodod sanāksmes vadību kādam no priekšsēdētāja vietniekiem vai vecākajam no klātesošajiem locekļiem.

5.

Ja ziņotājs zaudē savas Komitejas locekļa vai aizstājēja pilnvaras, komisija ieceļ jaunu ziņotāju no tās pašas politiskās grupas, vajadzības gadījumā izmantojot 3. punktā paredzēto procedūru.

1.

Attiecīgi pamatotos gadījumos komisijas ar Biroja piekrišanu var veidot darba grupas. Tajās var būt arī citu komisiju locekļi.

2.

Darba grupas locekli, kas nevar piedalīties sanāksmē, var pārstāvēt cits loceklis vai aizstājējs no attiecīgās politiskās grupas, kas iekļauts darba grupas pārstāvju sarakstā. Ja aizvietotāju nav iespējams izraudzīties no minētā saraksta, attiecīgo locekli var pārstāvēt jebkurš loceklis vai viņa aizstājējs no attiecīgā locekļa politiskās grupas.

3.

Katra darba grupa no savu locekļu vidus var iecelt priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

4.

Darba grupas var pieņemt secinājumus un ziņot par tiem savām attiecīgajām komisijām.

1.

Katrs ziņotājs var pieaicināt ekspertu, kas viņam palīdz darbā.

2.

Ziņotāju eksperti un komisijas uzaicinātie eksperti var saņemt ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzinājumu.

3.

Eksperti nepārstāv Komiteju un neuzstājas tās vārdā.

1.

Komisijas sanāksmē ir kvorums, ja tajā piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu.

2.

Kvorumu pārbauda, ja to pieprasa kāds no locekļiem un ja par šo pieprasījumu nobalsojuši vismaz desmit locekļi. Ja kvoruma pārbaudi nepieprasa, visas balsis ir derīgas neatkarīgi no klātesošo skaita. Pirms kvoruma pārbaudes priekšsēdētājs ir tiesīgs pārtraukt komisijas sanāksmi uz laiku līdz 10 minūtēm. Locekļus, kas ir prasījuši šo pārbaudi, skaitīšanas nolūkā uzskata par klātesošiem, pat ja viņi vairs neatrodas telpā. Ja klātesošo locekļu skaits ir mazāks par desmit, priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu, ka kvorums nav sasniegts.

3.

Ja tiek konstatēts, ka kvorums nav sasniegts, komisija var turpināt izskatīt darba kārtības jautājumus, par kuriem nav jābalso, bet pārējo jautājumu apspriešanu un balsošanu par tiem pārceļ uz nākamo sanāksmi. Visi balsojumi un lēmumi, kas sanāksmē pieņemti līdz kvoruma pārbaudei, paliek spēkā.

1.

Grozījumi jāiesniedz līdz pulksten 15.00 devītajā darbdienā pirms sanāksmes. Izņēmuma kārtā priekšsēdētājs šo termiņu var mainīt.

Grozījumus komisijā var iesniegt tikai attiecīgās komisijas locekļi vai arī locekļi vai aizstājēji 5. panta 2. punktā paredzētajos gadījumos, kā arī attiecībā uz savu atzinumu to var darīt aizstājējs, kas nav saņēmis pilnvarojumu, bet iecelts par ziņotāju.

Grozījumus komisijas sanāksmē var iesniegt vai nu attiecīgās komisijas loceklis, vai cits pilnvarots loceklis vai aizstājējs. Grozījumi, kurus noteiktajā kārtībā iesniedzis loceklis vai aizstājējs pirms savu pilnvaru zaudēšanas vai deleģēto balsstiesību piešķiršanas vai atsaukšanas, paliek spēkā.

Grozījumus prioritārā kārtībā iztulko un iesniedz ziņotājam, lai viņš varētu iesniegt ziņotāja grozījumus ģenerālsekretariātam ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms sanāksmes. Ziņotāja grozījumiem jābūt saistītiem ar vienu vai vairākiem pirmajā daļā minētajiem grozījumiem. Tiklīdz šie ziņotāja grozījumi ir iztulkoti, tiem jābūt pieejamiem elektroniski un – vēlākais sanāksmes sākumā – arī papīra formātā.

Piemēro mutatis mutandis 24. panta 1.–6. punkta noteikumus.

2.

Par grozījumiem balso, ievērojot atzinuma projekta punktu secību.

3.

Galīgais balsojums tiek veikts par tekstu kopumā neatkarīgi no tā, vai teksts ir grozīts vai nav. Ja balsojumā par atzinumu netiek iegūts nodoto balsu vairākums, komisija var pieņemt šādus lēmumus:

4.

Komisijā pieņemto atzinuma projektu tās priekšsēdētājs iesniedz Komitejas priekšsēdētājam.

1.

Ja atbildīgā komisija uzskata, ka saskaņā ar 41. panta a) apakšpunktu tai pieprasītais atzinums neskar reģionālo vai vietējo pašvaldību intereses vai tam nav politiskas nozīmes, tā var pieņemt lēmumu neizstrādāt atzinumu par attiecīgo tematu. Ģenerālsekretārs par šo lēmumu informē attiecīgās ES iestādes.

2.

Ja atbildīgā komisija uzskata, ka saskaņā ar 41. panta a) apakšpunktu tai nosūtītais atzinuma pieprasījums ir svarīgs, bet ka prioritāru apsvērumu dēļ vai tāpēc, ka nesen jau pieņemti atzinumi par attiecīgo tematu, jauns atzinums nav nepieciešams, atbildīgā komisija var pieņemt lēmumu atzinumu neizstrādāt. Šādā gadījumā Komiteja var iesniegt Eiropas Savienības iestādēm motivētu atteikšanos vēstules formā, ko parakstījis Komitejas priekšsēdētājs. Vēstuli sagatavo atbildīgās komisijas priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar ziņotājiem, kas jau izstrādājuši atzinumus par to pašu tematu.

1.

Izņēmuma gadījumos komisijas priekšsēdētājs var izmantot rakstisku procedūru, lai pieņemtu lēmumu par komisijas darbību.

2.

Priekšsēdētājs nosūta locekļiem lēmuma projektu un aicina viņus trīs darbdienu laikā rakstiski iesniegt viņam iespējamos iebildumus.

3.

Lēmumu uzskata par pieņemtu, ja vien nav saņemti iebildumi vismaz no sešiem locekļiem.

1.

Komitejai palīdz ģenerālsekretariāts.

2.

Ģenerālsekretariātu vada ģenerālsekretārs.

3.

Birojs pēc ģenerālsekretāra ierosinājuma nosaka ģenerālsekretariāta struktūru, lai tas spētu nodrošināt Komitejas un tās struktūrvienību darbu, kā arī palīdzētu Komitejas locekļiem pildīt savus pienākumus. Birojs nosaka, kādus atbalsta pakalpojumus administrācija sniedz locekļiem, valstu delegācijām, politiskajām grupām un neatkarīgajiem locekļiem.

4.

Ģenerālsekretariāts sagatavo Komitejas struktūrvienību sēžu un sanāksmju protokolus.

1.

Ģenerālsekretāra uzdevums ir nodrošināt Biroja vai priekšsēdētāja pieņemto lēmumu izpildi saskaņā ar šo Reglamentu un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Viņš ar padomdevēja tiesībām piedalās Biroja sēdēs un protokolē šīs sēdes.

2.

Ģenerālsekretārs pilda pienākumus priekšsēdētāja, kurš pārstāv Biroju, vadībā. Ģenerālsekretārs katru gadu nodod Biroja rīcībā gada ziņojumu, kurā iekļauts pārskats par viņa kā deleģētā kredītrīkotāja funkciju izpildi, un minētā ziņojuma kopsavilkumu iesniedz iespējamai apspriešanai.

1.

Birojs pēc kvoruma pārbaudes atbilstīgi 38. panta 2. punkta pirmajam teikumam ar divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu pieņem lēmumu par ģenerālsekretāra pieņemšanu darbā.

2.

Ģenerālsekretāru pieņem darbā uz pieciem gadiem. Īpašos viņa darba līguma noteikumus izstrādā Birojs saskaņā ar Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. pantu un ar to saistītajiem noteikumiem.

Ģenerālsekretāra pilnvaras var atjaunot tikai vienu reizi un ne ilgāk kā uz pieciem gadiem.

Ja ģenerālsekretārs ir prombūtnē vai nespēj veikt savus pienākumus, viņa funkcijas pilda Biroja iecelts direktors.

3.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību pilnvaras noslēgt darba līgumu attiecībā uz ģenerālsekretāru īsteno Birojs.

1.

Pilnvaras, kuras Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi piešķir iecēlējinstitūcijai, īsteno:

2.

Pilnvaras, kuras Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība piešķir iestādei, kas pilnvarota noslēgt darba līgumus, īsteno:

Priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja pirmā vietnieka personālajā birojā pagaidu darbinieki pilda savus pienākumus līdz priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja pirmā vietnieka pilnvaru beigām,

3.

Birojs un ģenerālsekretārs drīkst deleģēt savas pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar šo pantu.

Deleģējot pilnvaras, nosaka piešķiramo pilnvaru apjomu, ierobežojumus un termiņus un precizē, vai šo pilnvaru saņēmēji drīkst tās deleģēt tālāk.

1.

Finanšu un administratīvo lietu komisija iesniedz Birojā Komitejas ieņēmumu un izdevumu provizoriskās tāmes projektu attiecībā uz nākamā gada budžetu. Birojs minēto projektu iesniedz pieņemšanai pilnsapulcē.

Priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar priekšsēdētāju konferenci iesniedz Birojam visaptverošas stratēģiskās pamatnostādnes, ar kurām jāiepazīstina Finanšu un administratīvo lietu komisija, lai tā varētu izstrādāt budžetu n+2 gadam.

2.

Pilnsapulce pieņem Komitejas ieņēmumu un izdevumu tāmi attiecībā uz nākamā gada budžetu un iesniedz to Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam noteiktajā laikā, lai nodrošinātu tiesību aktos, kas attiecas uz budžetu, noteikto termiņu ievērošanu.

3.

Komitejas priekšsēdētājs pēc konsultēšanās ar Finanšu un administratīvo lietu komisiju nodrošina vai liek nodrošināt ieņēmumu un izdevumu tāmes izpildi saskaņā ar Biroja pieņemtajiem iekšējiem finanšu noteikumiem. Priekšsēdētājs pilda šos pienākumus saskaņā ar Regulu par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

1.

Komitejas atzinumus, kā arī dokumentus, kas attiecas uz vienkāršotas procedūras piemērošanu saskaņā ar 27. pantu vai lēmumu neizstrādāt atzinumu saskaņā ar 67. pantu, nosūta Padomei, Komisijai un Eiropas Parlamentam. Tos, tāpat kā rezolūcijas, nosūta priekšsēdētājs.

2.

Komitejas atzinumus un rezolūcijas publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1.

Katram Savienības pilsonim, kā arī katrai fiziskai vai juridiskai personai, kuras dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir kādā no dalībvalstīm, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem un atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 noteiktajiem pamatprincipiem, nosacījumiem un ierobežojumiem un Komitejas Biroja pieņemtajiem nosacījumiem ir tiesības piekļūt Reģionu komitejas dokumentiem. Iespēju robežās Komitejas dokumentu pieejamību nodrošina arī citām fiziskām un juridiskām personām.

2.

Komiteja izveido savu dokumentu reģistru. Šajā sakarā Birojs izdod iekšējos noteikumus, kas regulē kārtību, kādā tiek nodrošināta pieeja dokumentiem, un nosaka to dokumentu sarakstu, kuri ir tieši pieejami.

a)

Komitejas debates ir pieejamas oficiālajās valodās, ja vien Birojs nav nolēmis citādi;

b)

ikviens loceklis plenārsesijā ir tiesīgs uzstāties jebkurā no oficiālajām valodām. Uzstāšanos kādā no oficiālajām valodām sinhroni tulko citās oficiālajās valodās un, ja Birojs to uzskata par vajadzīgu, arī jebkurā citā valodā. Tas attiecas arī uz tām valodām, kurām minētā iespēja paredzēta administratīvajos nolīgumos starp Komiteju un dažādām dalībvalstīm;

c)

Biroja sēdēs, komisiju un darba grupu sanāksmēs mutisko tulkošanu nodrošina no un uz valodām, kuras lieto locekļi, kas apstiprinājuši savu dalību attiecīgajā sēdē vai sanāksmē.

1.

Ja ar kādu valsti ir parakstīts līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai, priekšsēdētājs, saņēmis Biroja piekrišanu, var uzaicināt pievienošanās līgumslēdzējvalsts valdību iecelt tik daudz novērotāju, cik nākamo locekļu vietu Komitejā ir piešķirts šai valstij.

2.

Minētie novērotāji daļēji vai pilnībā piedalās Komitejas darbā, līdz stājas spēkā pievienošanās līgums, un viņiem ir tiesības izteikties Komitejas struktūrvienībās.

Viņiem nav tiesību balsot un izvirzīt savas kandidatūras vēlēšanās par Komitejas amatiem. Viņu līdzdalība juridiski nekādā veidā neietekmē Komitejas darbu.

3.

Novērotājiem noteikto režīmu pielīdzina tam, kāds paredzēts Komitejas locekļiem attiecībā uz Komitejas administratīvo nodrošinājumu un to izdevumu atlīdzināšanu, kuri radušies, darbojoties kā novērotājiem, to finanšu resursu robežās, kas šim nolūkam piešķirti attiecīgajai budžeta pozīcijai.

1.

Pilnsapulce ar locekļu balsu vairākumu lemj par nepieciešamību mainīt atsevišķas šā Reglamenta daļas vai Reglamentu kopumā.

2.

Pilnsapulce uzdod ad hoc komisijai izstrādāt ziņojumu un teksta projektu, uz kuru pamata pilnsapulce ar locekļu balsu vairākumu var pieņemt jaunus noteikumus. Jaunie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.