17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 453/5

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (NNN zvejas regula) izveidota Savienības sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā paredzēta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, pasākumiem attiecībā uz šādām valstīm, šādu valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no šāda saraksta, šāda saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisijai jāpaziņo trešām valstīm par iespējamību, ka tām var tikt noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss. Šādam paziņojumam ir pagaidu raksturs. Paziņojumu sniedz saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt Komisijai attiecībā uz paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm ir jāveic visi minētās regulas 32. pantā minētie pasākumi. Konkrētāk, Komisijai paziņojumā jāiekļauj informācija par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir šāda statusa noteikšanas pamatā, jānodrošina iespēja šīm valstīm atbildēt un sniegt pierādījumus, kas atspēko statusa noteikšanu, vai – vajadzības gadījumā – rīcības plāns situācijas labošanai un šajā nolūkā veiktie pasākumi. Komisijai jādod paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm pietiekami daudz laika atbildēt uz paziņojumu un piemērots laikposms situācijas labošanai.

(4)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Komisijai jānosaka tās trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm NNN zvejas apkarošanā. Trešai valstij jānosaka nesadarbīgas valsts statuss, ja tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(5)

Nesadarbīgu trešo valstu statusa noteikšana jāpamato ar visas tās informācijas pārbaudi, kas norādīta NNN zvejas regulas 31. panta 2. punktā.

(6)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu Padomei jāizveido nesadarbīgo trešo valstu saraksts. Šīm valstīm piemēro pasākumus, kas cita starpā izklāstīti NNN zvejas regulas 38. pantā.

(7)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktu nozvejas sertifikātus, kurus apstiprinājušas trešo valstu karoga valstis, pieņem ar nosacījumu, ka Komisija no attiecīgās karoga valsts ir saņēmusi paziņojumu, ka tā ir ieviesusi pasākumus attiecīgo trešo valstu zvejas kuģiem piemērojamo tiesību aktu, noteikumu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei.

(8)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu Komisijai administratīvi jāsadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu.

(9)

Komisija 2014. gada 19.–20. maijā apmeklēja Sentvinsentu un Grenadīnas, īstenojot administratīvo sadarbību, kas paredzēta NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktā.

(10)

Apmeklējuma mērķis bija pārbaudīt informāciju par Sentvinsentas un Grenadīnu mehānismiem tās zvejas kuģiem piemērojamo tiesību aktu, noteikumu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei, kā arī par Sentvinsentas un Grenadīnu veiktajiem pasākumiem, lai izpildītu savus pienākumus NNN zvejas apkarošanā.

(11)

Galīgais apmeklējuma ziņojums Sentvinsentai un Grenadīnām tika nosūtīts 2014. gada 13. jūnijā.

(12)

Līdz šim brīdim Sentvinsenta un Grenadīnas nav sniegušas Komisijai savas piezīmes par minēto galīgo ziņojumu.

(13)

Sentvinsenta un Grenadīnas ir Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) līgumslēdzēja puse. Sentvinsenta un Grenadīnas ir ratificējušas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgumu par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (UNFSA).

(14)

Lai novērtētu, vai Sentvinsenta un Grenadīnas kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts ievēro savus starptautiskos pienākumus, ko paredz 13. apsvērumā minētie starptautiskie nolīgumi un ko noteikušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), kuras minētas tajā pašā apsvērumā, Komisija apkopoja un analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu minētā uzdevuma veikšanai.

(15)

Šajā saistībā Komisija izmantoja informāciju, kas iegūta no RZPO, konkrētajā gadījumā – no ICCAT, publiskotajiem datiem, un citu publiski pieejamu informāciju.

(16)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Sentvinsentai un Grenadīnām kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij noteiktos pienākumus. Minētās pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā kritērijus, kas minēti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(17)

Attiecībā uz Sentvinsentas un Grenadīnu karoga zvejas kuģiem ir jānorāda, ka, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no RZPO zvejas kuģu sarakstiem, nedz provizoriskajā, nedz galīgajā NNN zvejas kuģu sarakstā nav Sentvinsentas un Grenadīnu karoga zvejas kuģu, kā arī nav nekādu pierādījumu par iepriekšējiem gadījumiem, kuros būtu iesaistīti Sentvinsentas un Grenadīnu karoga zvejas kuģi, kas ļautu Komisijai analizēt minētās valsts rīcību saistībā ar atkārtotām NNN zvejas darbībām saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(18)

Tā kā nav informācijas un pierādījumu, kā paskaidrots 17. apsvērumā, saskaņā ar 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu ir jāsecina, ka nav vajadzības novērtēt Sentvinsentas un Grenadīnu pasākumus, kas paredzēti, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un tās atbilstību starptautiskajos tiesību aktos paredzētajiem pienākumiem, kas tai uzlikti kā karoga valstij attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt tās karoga zvejas kuģi vai tās valstspiederīgie.

(19)

Komisija analizēja, vai Sentvinsentas un Grenadīnu iestādes efektīvi sadarbojušās ar Komisiju, reaģējot uz Komisijas prasībām veikt izmeklēšanu, nodrošināt vērtējumu vai veikt turpmākus pasākumus attiecībā uz NNN zveju un ar to saistītām darbībām.

(20)

Šajā saistībā Sentvinsentas un Grenadīnu zvejniecības nav sniegušas Komisijai nekādu informāciju vai atbildi par to, kā tās novērsīs zvejniecības pārvaldības sistēmas trūkumus, kas tika konstatēti Komisijas apmeklējuma laikā.

(21)

Turklāt saistībā ar vispārējo novērtējumu par to, kā Sentvinsenta un Grenadīnas ievēro prasību pildīt savus karoga valsts pienākumus, Komisija arī analizēja, vai Sentvinsenta un Grenadīnas sadarbojas ar citām valstīm NNN zvejas apkarošanā.

(22)

Komisija sava apmeklējuma laikā konstatēja, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nespēj izsekot savas zvejas flotes darbībām. Sentvinsenta un Grenadīnas apgalvoja, ka visi tās zvejas kuģi, kas kuģo ICCAT apgabalā, izkraušanu un citā kuģī pārkraušanu veic tikai Trinidādas un Tobāgo ostās (Portofspeinā un Čagvaramasā). Tomēr šo apgalvojumu nebija iespējams apstiprināt, ņemot vērā to, ka Sentvinsenta un Grenadīnas neizmanto izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas deklarācijas. Pamatojoties uz neoficiālo sadarbību ar Trinidādu un Tobāgo, Sentvinsenta un Grenadīnas saņem datus no savu kuģu zvejas žurnāliem tikai vienreiz gadā par visu gadu. Sentvinsenta un Grenadīnas nesaņem vai nepieprasa no Trinidādas vai Tobāgo nekādus inspekcijas ziņojumus. Papildus izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas deklarāciju trūkumam nav iespējams veikt kontrolpārbaudi attiecībā uz zvejas žurnālu informāciju, jo zvejas kuģi nav aprīkoti ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS). Sentvinsenta un Grenadīnas faktiski nav informētas par minēto zivju produktu galamērķi un izmantošanu.

(23)

Saskaņā ar UNCLOS 63. un 64. pantu krasta un karoga valstīm jāsadarbojas attiecībā uz transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumiem. UNFSA 7. un 20. pantā valstīm turklāt ir paredzēts pienākums sadarboties, lai noteiktu atbilstošus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un nodrošinātu atbilstību šādiem pasākumiem un to īstenošanu. Šis jautājums ir sīkāk precizēts Starptautiskā nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna (IPOA IUU) 28. un 51. punktā, kurā sīki izklāstītas tiešas valstu sadarbības metodes, tostarp krasta valstīm pieejamo datu vai informācijas apmaiņa.

(24)

Efektīvas sadarbības mehānismi ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā Sentvinsentas un Grenadīnu un Trinidādas un Tobāgo neoficiālo sadarbību. Kā izklāstīts 22. apsvērumā un pamatojoties uz Sentvinsentas un Grenadīnu iestāžu sniegto informāciju Komisijas apmeklējuma laikā 2014. gada maijā, visi tās zvejas kuģi, kas kuģo ICCAT apgabalā, izkraušanu un citā kuģī pārkraušanu veic tikai Trinidādas un Tobāgo ostās. Tomēr sadarbība starp Sentvinsentu un Grenadīnām un Trinidādu un Tobāgo ir neoficiāla un aprobežojas ar minimālu informācijas apmaiņu. Sentvinsenta un Grenadīnas tikai reizi gadā saņem no Trinidādas un Tobāgo zvejas žurnālus par tās zvejas kuģiem par pilnu 12 mēnešu periodu. Sentvinsentas un Grenadīnu rīcībā nav izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas deklarāciju. Turklāt Sentvinsentas un Grenadīnas iestādes nesaņem vai nepieprasa no Trinidādas un Tobāgo nekādus inspekcijas ziņojumus. Trinidāda un Tobāgo pieprasīja Sentvinsentai un Grenadīnām apstiprināt ICCAT nozvejas statistikas dokumentus par lielacu tunzivīm un zobenzivīm, kas iegūtas no Sentvinsentas un Grenadīnu karoga kuģiem, kuri veic izkraušanu Trinidādas un Tobāgo ostās. Tomēr saskaņā ar 2014. gada 20. maijā iegūto publiski pieejamo informāciju (ICCAT tīmekļa vietne) Sentvinsenta un Grenadīnas attiecībā uz šādu nozvejas dokumentu apstiprināšanu nav reģistrētas ICCAT sekretariātā, kā paredzēts ICCAT Ieteikumos 01-21 un 01-22. Minētā situācija liecina par nopietnu reālas sadarbības trūkumu starp trešām valstīm un RZPO, un tas var padarīt neefektīvu jebkādu iespējamu darbību, kuras mērķis ir veikt izmeklēšanu, nodrošināt vērtējumu vai turpmākus pasākumus attiecībā uz NNN zveju.

(25)

Attiecībā uz efektīviem noteikumu izpildes pasākumiem UNFSA 19. panta 2. punktā noteikts, ka sankcijas, ko piemēro par pārkāpumiem, ir atbilstīgi bargas, lai efektīvi nodrošinātu nosacījumu ievērošanu un atturētu no pārkāpumiem neatkarīgi no tā, kur tie notiek, kā arī atņem pārkāpējiem ekonomisko izdevīgumu, kas rodas no nelikumīgas darbības. Šajā saistībā jāmin, ka, lai gan Sentvinsenta un Grenadīnas ir ieviesušas tiesisko regulējumu attiecībā uz savu zvejas kuģu pārvaldīšanu (proti, 2001. gada Likums par atklāto jūru un 2003. gada Noteikumi par zveju atklātajā jūrā), tām trūkst skaidras terminu “NNN zveja” un “nopietns pārkāpums” definīcijas. Turklāt tiesiskā regulējuma noteikumi nav pienācīgi pildīti kopš tā stāšanās spēkā attiecīgi 2001. un 2003. gadā. Saskaņā ar Sentvinsentas un Grenadīnu sniegto informāciju 2014. gada maijā pēdējo desmit gadu laikā tās nav piemērojušas sankcijas, kā paredzēts minētajā tiesiskajā regulējumā. Tā rezultātā tiesiskais regulējums var zaudēt efektivitāti un sistēmas preventīvie pasākumi var zaudēt ietekmi.

(26)

Turklāt Sentvinsenta un Grenadīnas nav ņēmusi vērā IPOA IUU 24. punkta ieteikumus karoga valstīm nodrošināt visaptverošu un efektīvu zvejas uzraudzību, kontroli un pārraudzību no izkraušanas punkta līdz galamērķim, tostarp ieviest VMS saskaņā ar attiecīgajiem valsts, reģionālajiem un starptautiskajiem standartiem. Tas ietver prasību, lai uz tās jurisdikcijā esošajiem kuģiem būtu uzstādīta VMS.

(27)

Komisija sava apmeklējuma laikā 2014. gada maijā Sentvinsentā un Grenadīnās novēroja, ka valstī nav zvejas uzraudzības centra (FMC) kā tāda, lai kontrolētu Sentvinsentas un Grenadīnu tāljūras zvejas floti. Turklāt valsts VMS pārvaldības sistēma bija izslēgta vismaz kopš 2012. gada pēc iepriekšējās sistēmas sabrukuma. Tādēļ kopš 2012. gada Sentvinsentas un Grenadīnu zvejas kuģi nesūta VMS signālu Sentvinsentas un Grenadīnu FMC. Sentvinsentas un Grenadīnu FMC nesaņem nekādu informāciju no VMS vai no citas atrašanās vietas sistēmas par valsts tāljūras flotes atrašanās vietu, un rezultātā Sentvinsenta un Grenadīnas nevar uzraudzīt un kontrolēt savu tāljūras floti. Proti, tās nevar uzraudzīt darbības, ko veic tāljūras flote, kas zvejo atklātajā jūrā, trešās valsts ūdeņos vai piestāj trešo valstu ostās. Tās nevar apstiprināt, vai attiecīgais kuģis atrodas vai neatrodas attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā un vai attiecīgais kuģis, zvejojot attiecīgajā apgabalā (ekskluzīvajā ekonomikas zonā vai RZPO) faktiski ir zvejottiesīgs. Turklāt Sentvinsenta un Grenadīnas nevar uzraudzīt, vai kuģi ievēro sezonālā zvejas lieguma apgabalus, kā to paredz ICCAT.

(28)

Fakti, kas izklāstīti 22., 26. un 27. apsvērumā, liecina, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav ievērojušas UNCLOS 94. panta nosacījumus, kas paredz, ka karoga valsts jurisdikciju pār katru tās karoga kuģi un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi uzņemas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Turklāt iepriekš izklāstītā Sentvinsentas un Grenadīnu rīcība attiecībā uz to kuģiem ir pretrunā ar UNFSA 18. panta 3. punktu, kas nosaka valstij veicamos pasākumus attiecībā uz tās karoga kuģiem. Turklāt Sentvinsenta un Grenadīnas kā karoga valsts nepilda savus atbilstības un noteikumu izpildes pienākumus, kas noteikti UNFSA 19. pantā, jo tās nespēj pierādīt, ka ir rīkojušās un darbojušās saskaņā ar sīki izstrādātajiem noteikumiem, kas paredzēti minētajā pantā.

(29)

Attiecībā uz analizēto NNN zvejas gadījumu vēsturi, būtību, apstākļiem, pakāpi un smagumu iespēju novērtēt minētos elementus vienlīdz negatīvi ietekmē izklāstītais skaidrības un pārredzamības trūkums. Šādu nepilnību dēļ nav iespējams ticamā veidā noteikt iespējamo ar NNN zveju saistīto darbību dimensiju. Tomēr vispārzināms ir fakts, ka pārredzamības trūkums apvienojumā ar reālas kontroles trūkumu veicina nelikumīgas darbības.

(30)

Attiecībā uz Sentvinsentas un Grenadīnu iestāžu pašreizējām iespējām jānorāda, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Tautas attīstības indeksu (2) Sentvinsenta un Grenadīnas tiek uzskatītas par augsta līmeņa attīstības valsti (91. no 187 valstīm). Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1905/2006 (3) II pielikumā Sentvinsenta un Grenadīnas ir ierindota to valstu un teritoriju kategorijā, kurās ir vidēji augsti ienākumi, saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Attīstības palīdzības komitejas (DAC) 2013. gada 1. janvāra palīdzības saņēmēju sarakstu (4). Ņemot vērā Sentvinsentas un Grenadīnu statusu, netiek uzskatīts par vajadzīgu analizēt valsts pašreizējās iespējas. Tas ir tāpēc, ka Sentvinsentas un Grenadīnu attīstības līmeni, kā norādīts šajā apsvērumā, nevar uzskatīt par faktoru, kas mazina kompetento iestāžu iespējas sadarboties ar citām valstīm un īstenot noteikumu izpildes pasākumus.

(31)

Neraugoties uz 30. apsvērumā minēto analīzi, jānorāda, ka, pamatojoties uz Komisijas apmeklējumā 2014. gada maijā gūto informāciju, nevar uzskatīt, ka Sentvinsentas un Grenadīnu iestādēm trūkst finanšu līdzekļu. Drīzāk Sentvinsentai un Grenadīnām trūkst nepieciešamās tiesiskās un administratīvās vides, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu pienākumu izpildi atbilstoši tās kā karoga, krasta, tirgus un ostas valsts starptautiskajiem pienākumiem.

(32)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā iedaļā, un pamatojoties uz Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī valsts sniegtajiem paziņojumiem, varētu secināt, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 5. punktu Sentvinsenta un Grenadīnas kā karoga valsts nav izpildījušas savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz sadarbību un noteikumu izpildes nodrošināšanu.

(33)

Sentvinsenta un Grenadīnas ir ratificējušas UNCLOS un UNFSA. Sentvinsenta un Grenadīnas ir ICCAT līgumslēdzēja puse.

(34)

Komisija analizēja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu attiecībā uz Sentvinsentas un Grenadīnu kā ICCAT līgumslēdzējas puses statusu.

(35)

ICCAT 2011. gadā nosūtīja Sentvinsentai un Grenadīnām noteikšanas vēstuli, ar kuru saglabā valstij noteikto statusu saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 06-13 attiecībā uz tirdzniecības pasākumiem (5). Vēstulē tika norādīts, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav pilnībā un efektīvi izpildījušas savus pienākumus saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 05-09 par statistikas datu ziņošanas pienākumu izpildi. Tajā pašā vēstulē tika norādīts, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav sniegušas visus nepieciešamos datus un ziņojumus noteiktajā termiņā. Konkrēti tika norādītas šādas ziņošanas nepilnības: 1) daži dati tika iesniegti pēc termiņa; 2) II uzdevuma (nozvejas apjoma) dati netika iesniegti; 3) daži atbilstības tabulu rādītāji tika iesniegti pēc termiņa; 4) iekšējo pasākumu ziņojums par kuģiem, kas garāki par 20 m, tika iesniegts pēc termiņa; 5) informācija par pārvaldības pasākumiem attiecībā uz lielizmēra kuģiem, kas zvejo tunzivis ar āķu jedām, tika iesniegta pēc termiņa.

(36)

ICCAT 2012. gadā atcēla Sentvinsentas un Grenadīnu statusu saskaņā ar tās Ieteikumu 06-13 un nosūtīja vēstuli, kurā tika paustas bažas par to, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav pilnībā un efektīvi izpildījušas savus pienākumus saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 05-09 (6). Vēstulē tika norādītas šādas nepilnības attiecībā uz Sentvinsentu un Grenadīnām: 1) novēloti nosūtīts gada pārskats; 2) netika nosūtīti dati par I uzdevumu (flotes statistikas dati); 3) netika nosūtīti dati par II uzdevumu (nozvejas apjoms); 4) atbilstības tabulas tika nosūtītas pēc termiņa; 5) novēloti iesniegta informācija par pārvaldības pasākumiem attiecībā uz lielizmēra kuģiem, kas zvejo tunzivis ar āķu jedām, un par iekšējiem pasākumiem attiecībā uz kuģiem, kas garāki par 20 m. Turklāt ICCAT pieprasīja Sentvinsentai un Grenadīnām pārskatīt savas datu ievākšanas un ziņošanas procedūras attiecībā uz ICCAT prasībām.

(37)

ICCAT savā 2013. gada vēstulē atkārtoti pauda bažas par to, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav pilnībā un efektīvi izpildījušas savus pienākumus saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 05-09 (7). Vēstulē tika norādītas šādas nepilnības attiecībā uz Sentvinsentu un Grenadīnām: 1) netika iesniegti I uzdevuma dati par flotes statistiku; 2) atbilstības tabulas tika iesniegtas pēc termiņa (2012. gada 15. septembris); 3) ICCAT nav saņēmusi atbildi uz savu 2012. gada vēstuli. ICCAT pieprasīja Sentvinsentai un Grenadīnām noskaidrot, kuras ICCAT prasības ir piemērojamas Sentvinsentai un Grenadīnām, un pārskatīt savas datu ievākšanas un ziņošanas procedūras attiecībā uz ICCAT prasībām. Turklāt ICCAT pauda bažas par ICCAT sugu piezveju iespējamu nelikumīgu pārkraušanu citā kuģī (jūrā) un aicināja Sentvinsentu un Grenadīnas izmeklēt šīs darbības un ziņot par tām ICCAT.

(38)

Komisija analizēja arī informāciju, kas bija pieejama no ICCAT, par to, kā Sentvinsenta un Grenadīnas ievēro ICCAT noteikumus un pilda ziņošanas pienākumus. Šajā nolūkā Komisija izmantoja ICCAT 2012. gada atbilstības kopsavilkuma tabulas, kā arī ICCAT 2013. gada atbilstības kopsavilkuma tabulas (8). Papildus 42. un 43. apsvērumā norādītajām nepilnībām tika norādītas iespējamas neatbilstības problēmas 2013. gadā saistībā ar saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, konkrēti ar Ieteikumu 11-02: netika iesniegts zobenzivju zvejniecības attīstības vai pārvaldības plāns. Attiecībā uz kvotām un nozvejas limitiem tika uzsvērtas iespējamas neatbilstības problēmas 2013. gadā: atbilstības tabulas tika saņemtas novēloti, un tika pieprasīts paskaidrojums par garspuru tunzivju (dienvidu apakšgrupa) nozveju.

(39)

Turklāt Komisija sava apmeklējuma laikā 2014. gada maijā konstatēja, ka Sentvinsentas un Grenadīnas reģistrs atrodas trijos reģistrācijas birojos ārpus Sentvinsentas un Grenadīnu teritorijas. Minētie biroji nav savstarpēji saistīti, un tiem nav piekļuves attiecīgajai informācijai. Turklāt Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ministrijai nav tiešas piekļuves reģistriem. Sentvinsentas un Grenadīnu iestāžu īstenotā reģistrācijas procesa nepietiekamā kontrole un tādu attiecīgu prasību trūkums kā, piemēram, FAO Vadlīnijās par karoga valstu darbību 14. punktā noteiktās prasības, nenodrošina, ka Sentvinsentas un Grenadīnu karoga kuģiem ir patiesa saikne ar šo valsti. Šādas patiesas saiknes trūkums starp valsti un kuģiem, kas reģistrēti tās reģistrā, ir UNCLOS 91. panta noteikumu par kuģu valstspiederību pārkāpums. Šo secinājumu apstiprina arī Starptautiskā Transporta darbinieku federācija (ITF), kas Sentvinsentu un Grenadīnas uzskata par “izdevīgu karogu” (9).

(40)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu varētu secināt, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav izpildījušas savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(41)

Saskaņā ar ANO Tautas attīstības indeksu (10) Sentvinsenta un Grenadīnas tiek uzskatītas par augsta līmeņa attīstības valsti (91. no 187 valstīm). Jāatgādina arī, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1905/2006 Sentvinsenta un Grenadīnas ir iekļautas to valstu un teritoriju kategorijā, kurās ir vidēji augsti ienākumi.

(42)

Ņemot vērā šo klasifikāciju, Sentvinsentu un Grenadīnas nevar uzskatīt par valsti ar īpašiem ierobežojumiem, kas tiešā veidā izriet no tās attīstības līmeņa. Nav konstatēti ar faktiem apstiprināti pierādījumi, kas ļautu uzskatīt, ka ar starptautiskajiem tiesību aktiem Sentvinsentai un Grenadīnām uzlikto pienākumu nepildīšana ir attīstības trūkuma rezultāts. Tāpat nav konkrētu pierādījumu tam, lai atklātos trūkumus attiecībā uz zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību saistītu ar spēju un infrastruktūras trūkumu. Šajā saistībā jānorāda, ka Sentvinsentas un Grenadīnu iestādes nav atsaukušas nevienu argumentu par attīstības ierobežojumiem.

(43)

Ņemot vērā situāciju, kas paskaidrota šajā iedaļā, un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī visiem valsts paziņojumiem, saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu varētu secināt, ka Sentvinsentas un Grenadīnu attīstības statusu un vispārējos rādītājus neietekmē valsts attīstības līmenis.

(44)

Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus par to, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav izpildījušas savus kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valsts pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un nav veikusi pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu būtu jāpaziņo minētajai valstij par iespējamību, ka Komisija var tai noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu NNN zvejas apkarošanā.

(45)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. panta 1. punktu Komisijai būtu jāpaziņo Sentvinsentai un Grenadīnām par iespējamību, ka tām var tikt noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss. Turklāt Komisijai attiecībā uz Sentvinsentu un Grenadīnām būtu jāveic visi NNN zvejas regulas 32. pantā minētie pasākumi. Lai nodrošinātu pareizu pārvaldību, būtu jānosaka termiņš, kurā minētā valsts var sniegt rakstisku atbildi uz šo paziņojumu un labot situāciju.

(46)

Turklāt būtu jānorāda, ka paziņošana Sentvinsentai un Grenadīnām par iespējamību, ka tās var tikt noteiktas par valsti, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu valsti šā lēmuma īstenošanas nolūkā, nedz kavē Komisiju vai Padomi veikt turpmākus pasākumus, nedz arī automātiski nozīmē, ka tādi tiks veikti nesadarbīgo valstu noteikšanas un šādu valstu saraksta izveides nolūkā,