1.   Katra dalībvalsts izraugās nacionālo ERCC kontaktpunktu, kas ir pieejams 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā. Izraugoties kontaktpunktu, izmanto “Valsts veidlapu”, kas norādīta I pielikumā.

2.   ERCC uztur ciešus sakarus ar dalībvalstu kontaktpunktiem, lai veiktu savus ikdienas pienākumus un reaģēšanas operācijas saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES.

1.   CECIS spēj drošā veidā rīkoties ar dokumentiem, datubāzēm un informācijas sistēmām, izmantojot drošus Eiropas pakalpojumus telemātikai starp iestādēm (sTESTA) vai līdzīgu tīklu.

2.   Dokumentus un informāciju, kas klasificēta ar EU CONFIDENTIAL vai augstāku klasifikācijas pakāpi, pārsūta atbilstoši īpašai kārtībai starp autoru un saņēmēju(-iem), kā paredzēts Komisijas Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom (4).

1.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju, izmantojot “Valsts veidlapu”, kas norādīta I pielikumā.

2.   Dalībvalstis sniedz informāciju par kontaktpunktiem un vajadzības gadījumā par citiem dienestiem, kas reaģē uz dabas, tehnoloģiju un radiācijas izraisītām katastrofām vai vides avārijām, ieskaitot nejaušu jūras piesārņošanu.

3.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par visām izmaiņām informācijā, kas minēta 1. un 2. punktā.

4.   CECIS datubāzē ir noteikta sadaļa ar informāciju par reaģēšanas spēju reģistrāciju un pieejamību EERC. Komisija nodrošina, ka datubāze ir pastāvīgi pieejama dalībvalstu civilās aizsardzības kontaktpunktiem.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka noteiktā sadaļa CECIS datubāzē vienmēr ir atjaunināta attiecībā uz pieejamības statusu un visiem nepieciešamajiem faktiskajiem datiem par visu EERC reģistrēto reaģēšanas spēju attiecīgajām raksturīgajām iezīmēm.

6.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var piešķirt citām attiecīgām valsts iestādēm tikai lasīšanas piekļuves tiesības CECIS.

1.   Komisija pārvalda un pilnveido CECIS, ņemot vērā dalībvalstu vajadzības un prasības.

2.   Dalībvalstis savā teritorijā īsteno attiecīgo CECIS informācijas tehnoloģijas vidi atbilstoši saistībām, ko tās uzņēmušās saskaņā ar “Valsts veidlapu”, kas norādīta I pielikumā.

1.   Komisija nodrošina, ka dalībvalstīm un Eiropas Jūras drošības aģentūrai internetā ir pieejama specializēta CECIS lietojumprogramma attiecībā uz jūras piesārņošanu, lai atspoguļotu īpatnības saistībā ar reaģēšanu uz negadījumiem jūrā.

2.   Minētajai lietojumprogrammai internetā jābūt pieejamai arī trešām valstīm, kurām ir kopīga reģionāla jūras teritorija ar Savienību. Piekļuvi ar konkrētu nolūku var piešķirt arī attiecīgo reģionālo jūras konvenciju sekretariātiem.

1.   Dalībvalstis reģistrē CECIS datubāzē savus moduļus, tehniskās palīdzības un atbalsta vienības, citas reaģēšanas spējas un ekspertus, kas norādīti saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 9. panta 6. punktu.

2.   EERC jau iepriekš iekļautos moduļus, tehniskās palīdzības un atbalsta vienības, citas reaģēšanas spējas un ekspertus reģistrē CECIS datubāzes noteiktajā sadaļā.

3.   Vajadzības gadījumā 1. un 2. punktā minēto informāciju atjaunina.

1.   Moduļu un tehniskās palīdzības un atbalsta vienību sastāvā var būt vienas vai vairāku dalībvalstu nodrošinātie resursi.

2.   Ja modulis vai tehniskās palīdzības un atbalsta vienība sastāv no vairāk nekā viena elementa, intervencē var izvietot tikai konkrētajai intervencei vajadzīgos attiecīgā moduļa vai tehniskās palīdzības un atbalsta vienības elementus.

1.   Uz katru moduli attiecas šādi pašpietiekamības elementi saskaņā ar II pielikumu:

2.   Palīdzības sniedzēja dalībvalsts nodrošina pašpietiekamības prasību ievērošanu ar šādiem elementiem:

3.   Laika posms, kurā jānodrošina pašpietiekamība misijas sākumposmā, nedrīkst būt mazāks par:

1.   Moduļiem jāatbilst II pielikumā paredzētajām vispārīgajām prasībām.

2.   Tehniskās palīdzības un atbalsta vienībām jāatbilst II pielikumā paredzētajām vispārīgajām prasībām.

3.   II pielikumā paredzētās vispārīgās prasības laiku pa laikam pārskata.

4.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

1.   EERC mērķi ir norādīti III pielikumā.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm vismaz reizi divos gados izvērtē spēju mērķu piemērotību un, ja nepieciešams, tos pārskata, pamatojoties uz valstu riska novērtējumos vai citos attiecīgos valsts vai starptautiskos informācijas avotos konstatētiem riskiem.

3.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju par riskiem, kas nepieciešama spēju mērķu izvērtēšanai.

1.   Kvalitātes un savietojamības prasības, kas minētas IV pielikumā, piemēro moduļiem, tehniskās palīdzības un atbalsta vienībām, citām reaģēšanas spējām un ekspertiem EERC ietvaros.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm vismaz reizi divos gados izvērtē kvalitātes un savietojamības prasību piemērotību un, ja nepieciešams, tās pārskata. Kvalitātes prasības balstās uz atzītiem starptautiskiem standartiem, ja tādi jau pastāv.

1.   Sertifikācijas un reģistrācijas procedūru, kas minēta 2.–8. punktā, piemēro moduļiem, tehniskās palīdzības un atbalsta vienībām, citām reaģēšanas spējām un ekspertiem EERC ietvaros.

2.   Sertifikāciju un reģistrāciju veic, ievērojot IV pielikumā paredzētās kvalitātes prasības, izņemot rezerves spējas, uz ko attiecas 25. panta 3. punkts.

3.   Dalībvalstis, kuras piedāvā iekļaut EERC konkrētu moduli, tehniskās palīdzības un atbalsta vienību, citas reaģēšanas spējas vai ekspertu, nodrošina V pielikumā norādītos informācijas elementus.

4.   Komisija novērtē, vai var apsvērt moduļa, tehniskās palīdzības un atbalsta vienības, citu reaģēšanas spēju vai eksperta iekļaušanu EERC, un nekavējoties paziņo savus secinājumus attiecīgajai dalībvalstij. Minētajā novērtējumā Komisija jo īpaši ņem vērā to, kā izpildītas kvalitātes prasības, spēju mērķus, sniegtās informācijas pilnīgumu, ģeogrāfisko tuvumu un visu dalībvalstu līdzdalību, kā arī citus būtiskus faktorus, ko tā nosaka jau iepriekš un ko piemēro visiem līdzīgiem moduļiem, tehniskās palīdzības un atbalsta vienībām, citām reaģēšanas spējām vai ekspertiem.

5.   Ja Komisija apsver konkrētā moduļa, tehniskās palīdzības un atbalsta vienības, citu reaģēšanas spēju vai eksperta iekļaušanu EERC, tā sāk sertifikācijas procedūru, pamatojoties uz sniegto informāciju un visu papildu informāciju, ko Komisija var pieprasīt attiecīgajai dalībvalsts iestādei. Gadījumos, kad, pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija uzskata, ka kvalitātes un savietojamības prasības ir izpildītas, tā var reģistrēt moduli, tehniskās palīdzības un atbalsta vienību, citas reaģēšanas spējas vai ekspertu brīvprātīgo rezervju sarakstā.

6.   Komisija rakstiski paziņo attiecīgajai dalībvalsts iestādei savu novērtējumu par vajadzīgajiem mācību kursiem, praktiskām mācībām un/vai semināriem, un citiem būtiskiem sertifikācijas un reģistrācijas nosacījumiem.

7.   Ja ir izpildīti visi sertifikācijas nosacījumi, Komisija paziņo, ka modulis, tehniskās palīdzības un atbalsta vienība, citas reaģēšanas spējas vai eksperts ir sertificēts iekļaušanai EERC, un dara to zināmu konkrētajai dalībvalstij.

8.   Moduļa, tehniskās palīdzības un atbalsta vienības, citu reaģēšanas spēju vai eksperta sertifikācija vēlākais pēc trijiem gadiem būtu jānovērtē atkārtoti, ja attiecīgais resurss ir iesniegts pārreģistrācijai EERC.

9.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm vismaz reizi divos gados izvērtē sertifikācijas un reģistrācijas procedūras piemērotību un, ja nepieciešams, to pārskata.

1.   Pielāgošanas izmaksu finansēšanai dalībvalstis var pieprasīt atsevišķu dotāciju katram modulim, tehniskās palīdzības un atbalsta vienībai vai citām reaģēšanas spējām, un Komisijai nav tādēļ jāpublicē uzaicinājums iesniegt priekšlikumus. Pielāgošanas izmaksas ietver Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos izmaksu elementus.

2.   Lai pamatotu šādu pieprasījumu, dalībvalstis iesniedz Komisijai pielāgošanas izmaksu īstenošanas plānus, ietverot paredzētās izmaksas un grafiku.

3.   Komisija izvērtē un, ja attiecīgās prasības ir izpildītas, apstiprina 2. punktā minētos īstenošanas plānus, norādot, kuras no attiecīgajām izmaksām atbilst pielāgošanas izmaksām.

4.   Pēc pieprasījuma izvērtēšanas Komisija pieņem lēmumu par dotācijas piešķiršanu.

5.   Dalībvalstis sniedz Komisijai detalizētu informāciju par izmaksām, kas radušās saistībā ar pielāgošanas izmaksām.

1.   Spēju mērķu īstenošanas progresa uzraudzības ietvaros Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm novērtē atšķirību starp spējām, ko dalībvalstis reģistrējušas EERC, un III pielikumā paredzētajiem spēju mērķiem.

2.   Komisija un dalībvalstis uzskata par EERC iekļaujamām spējām tikai tās, kas ir reģistrētas kā spējas, ko dalībvalstis ir darījušas pieejamas EERC, atbilstoši 16. pantam.

1.   Ja Komisija kopā ar dalībvalstīm ir apzinājusi potenciāli būtisku reaģēšanas spēju nepietiekamību saskaņā ar šā lēmuma 19. pantu, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm pārbauda, vai nepieciešamās spējas ir pieejamas ārpus EERC, saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 12. panta 2. punktu.

2.   Komisija uzskata par pieejamām ārpus EERC tikai šādas spējas:

3.   Lai noteiktu 2. punkta c) apakšpunktā minētās spējas, Komisija iesniedz pieprasījumu dalībvalstu kontaktpunktiem, norādot detalizētu informāciju par potenciāli būtiskas reaģēšanas spēju nepietiekamības novērtējumu un aicinot dalībvalstis sniegt informāciju par spējām, kuras ir pieejamas ārpus EERC, kā minēts 2. punkta c) apakšpunktā.

4.   Komisija pieprasījumā norāda termiņu atbildes iesniegšanai līdz 60 kalendārajām dienām, taču tā konkrētais ilgums ir atkarīgs no dalībvalstu veiktās 2. punktā minēto spēju noteikšanas paredzamās sarežģītības.

5.   Dalībvalstis noteiktajā termiņā rakstiski iesniedz Komisijai detalizētu informāciju par jebkuru no 2. punktā minētajām spējām.

6.   Ja dalībvalsts noteiktajā termiņā neiesniedz rakstisku atbildi, Komisija šā novērtējuma vajadzībām uzskata, ka attiecīgajā dalībvalstī nav pieejamas 2. punktā minētās spējas.

7.   Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, un ņemot vērā tikai 2. punktā minētās spējas, Komisija izvērtē, vai minētās spējas novērš saskaņā ar šā lēmuma 19. pantu apzināto reaģēšanas spēju nepietiekamību. Komisija uzskata, ka spēju nepietiekamība jānovērš tikai tad, ja EERC ietvaros pieejamo spēju un 2. punktā minēto spēju kopējais daudzums atbilst vai pārsniedz III pielikumā norādītos spēju mērķus.

1.   Ja Komisija kopā ar dalībvalstīm ir apzinājusi potenciāli būtisku reaģēšanas spēju nepietiekamību saskaņā ar 19. pantu, ko nevar sākt novērst saskaņā ar 20. pantu, tā rakstiski par to paziņo dalībvalstīm, detalizēti norādot, ko tā uzskata par stratēģisku reaģēšanas spēju nepietiekamību.

2.   Komisija rakstiski aicina dalībvalstis sākt stratēģisko reaģēšanas spēju nepietiekamības novēršanu saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 12. panta 3. punktu.

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai, ja tās – katra atsevišķi vai sadarbojoties ar citām dalībvalstīm – plāno sākt stratēģisko reaģēšanas spēju nepietiekamības novēršanu, kad un kādā veidā tās plāno to darīt.

1.   Gadījumos, kad ir vajadzīgs Savienības finansējums, lai sāktu stratēģisko reaģēšanas spēju nepietiekamības novēršanu saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 12. panta 3. punktu un 21. panta 1. punkta j) apakšpunktu, Komisija publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus atbalsta sniegšanai dalībvalstīm.

2.   Atbildot uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, dalībvalstis ievēro Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21. panta 1. punkta j) apakšpunkta iii) un iv) punktu.

3.   Dalībvalstis cita starpā norāda vajadzīgā Savienības līdzfinansējuma procentuālo daļu.

1.   Attiecināmās izmaksas ir visas aprīkojuma, pakalpojumu vai cilvēkresursu izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai sākotnēji izveidotu reaģēšanas spējas.

2.   Uz atbalstu neattiecina izmaksas par kārtējās apkopes veikšanu vai darbības nodrošināšanu.

1.   Komisija gada darba programmā vispārīgi nosaka nepieciešamo rezerves spēju veidus un skaitu, ņemot vērā konkrētu ārkārtēju katastrofu veidu iespējamību dalībvalstīs, kā arī ārkārtēju intensitāti vai citus faktorus, kuri nosaka katastrofas ārkārtējo raksturu, piemēram, tās norisināšanos vienlaicīgi ar citu katastrofu, kā arī pagaidu nepilnību iespējamību šādos scenārijos.

2.   Komisija regulāri sāk nepieciešamās finanšu procedūras, lai segtu Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktās izmaksas, ar mērķi nodrošināt ātru piekļūšanu rezerves spējām, kas noteiktas gada darba programmā.

3.   Rezerves spējas, ko līdzfinansē Komisija, papildina esošās reaģēšanas spējas, kuras ir pieejamas dalībvalstīs valsts mēroga sagatavotības ietvaros, un neaizstāj esošās reaģēšanas spējas.

1.   Savienības finansiālo ieguldījumu veic ar nosacījumu, ka dalībvalstis, kas piedalās 24. panta 2. punktā paredzētajās finanšu procedūrās, piekrīt 2. līdz 9. punktā minētajiem nosacījumiem. Komisija var noteikt papildu nosacījumus attiecībā uz finanšu procedūrām.

2.   Dalībvalstis nodrošina rezerves spēju pieejamību brīvprātīgo rezervju sarakstā.

3.   Rezerves spējas atbilst nepieciešamajām kvalitātes un sertifikācijas prasībām, kas norādītas 24. panta 2. punktā paredzētajās finanšu procedūrās.

4.   Rezerves spējas reģistrē brīvprātīgo rezervju sarakstā uz visu laika posmu, kas noteikts attiecīgajos pamatnolīgumos, partnerattiecību pamatnolīgumos vai līdzīgos noteikumos. Visi nosacījumi un ierobežojumi, ko paredz dalībvalsts(-is), kas reģistrē spējas, ir pienācīgi pamatoti ar operatīvajām prasībām.

5.   Uz rezerves spējām neattiecas tiesības saņemt 17. pantā minēto finansiālo palīdzību.

6.   Komisija ar CECIS palīdzību nekavējoties informē visas dalībvalstis par brīvprātīgo rezervju sarakstā reģistrētajām rezerves spējām.

7.   Brīvprātīgo rezervju sarakstā reģistrētās rezerves spējas ir pieejamas izvietošanai Savienības mehānisma ietvaros ar tiem pašiem vispārīgiem nosacījumiem, kuri attiecas uz citām brīvprātīgo rezervju sarakstā reģistrētajām spējām saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 11. pantu.

8.   Pēc tam, kad ar ERCC starpniecību saņemts palīdzības pieprasījums, brīvprātīgo rezervju sarakstā reģistrēto rezerves spēju izvietošana notiek saskaņā ar 11. nodaļā minētajām operatīvajām procedūrām, lai reaģētu uz katastrofām.

9.   Brīvprātīgo rezervju sarakstā reģistrētās rezerves spējas ir pieejamas vietējai izmantošanai dalībvalstīs, kuras ir līdzfinansējušas šo spēju pieejamību. Pirms šādas spēju izmantošanas uz vietas dalībvalstis apspriežas ar ERCC, lai apstiprinātu, ka:

1.   Izveido apmācības programmu, kas attiecas uz katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanu uz tām. Programmā ietver vispārējus un konkrētus mācību kursus un ekspertu apmaiņas sistēmu. Programma ir paredzēta 27. pantā minētajām mērķgrupām.

2.   Komisija atbild par apmācības programmas koordinēšanu un organizēšanu un par tās satura un laika grafika noteikšanu.

1.   Apmācības programmas mērķgrupas ir:

2.   Mācību kursi ir pieejami arī izraudzītajiem ekspertiem no:

3.   Dalībvalstis un Komisija izraugās savus praktikantus katram apmācības kursam.

1.   Programma ietver vairākus mācību kursus ievada, operatīvajā un vadības līmenī.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nosaka, kādi kursi tie būs, un šo mācību kursu sistēmas saturu, programmu un grafiku, kā arī uzņemšanas prasības.

3.   Komisija nodrošina, lai instruktori un lektori būtu informēti par jaunākajām būtiskajām norisēm saistībā ar Savienības mehānismu.

1.   Civilās aizsardzības praktisko mācību programmu izveido un pārvalda Komisija.

2.   Civilās aizsardzības praktisko mācību programma ir balstīta uz stratēģisku satvaru, kurā izklāstīti praktisko mācību mērķi un nozīme saskaņā ar Savienības mehānismu.

3.   Praktisko mācību programma jo īpaši ir vērsta uz:

4.   Praktisko mācību vispārējās prioritātes ir norādītas ilgtermiņa visaptverošā plānā. Tajā ietver attiecīgo katastrofu scenāriju un spēju elementus.

5.   Komisija:

1.   Komisija un dalībvalstis apmainās ar datiem, informāciju un novērtējumiem, kas tām nepieciešami, lai uzraudzītu, analizētu un novērtētu visas attiecīgās civilās aizsardzības darbības Savienības mehānisma ietvaros.

2.   Komisija izveido un pārvalda datubāzi, ko dalībvalstis un Komisija var izmantot datu vākšanai un apmaiņai ar tiem, lai izplatītu apzinātās atziņas un uzturētu pārskatu par to izmantošanu.

3.   Komisija veicina gūto atziņu apzināšanu attiecīgo ieinteresēto personu vidū, cita starpā, rīkojot sanāksmes.

1.   Komisija nodrošina, ka atziņas, ko apzinājusi Komisija, dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās personas, tiek izmantotas lēmumu pieņemšanas procesā, lai turpinātu pilnveidot Savienības mehānismu.

2.   Apzinātās atziņas jo īpaši veicina:

3.   Komisija regulāri ziņo par gūto atziņu programmu, norādot attiecīgās apzinātās atziņas, paredzētos korektīvos pasākumus, pienākumus un termiņus, kā arī situāciju gūto atziņu izmantošanas ziņā.

4.   Dalībvalstis periodiski ziņo par sasniegumiem valsts kompetencē esošo apzināto atziņu izmantošanas ziņā.

1.   Ja Savienībā notiek katastrofa vai pastāv katastrofas draudi, saņemot palīdzības pieprasījumu ar CECIS starpniecību, Komisija pēc vajadzības un bez kavēšanās veic pasākumus, kas paredzēti Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 15. panta 3. punktā.

2.   Ja ārpus Savienības notiek katastrofa vai pastāv katastrofas draudi, kuras dēļ var būt vajadzīga civilās aizsardzības palīdzība, Komisija var informēt trešo valsti par iespēju prasīt palīdzību saskaņā ar Savienības mehānismu.

3.   Ja dalībvalsts vai trešā valsts, kuru skārusi vai kurai draud katastrofa, vēlas prasīt palīdzību, izmantojot Savienības mehānismu, tā ar savas valsts kompetentās iestādes starpniecību iesniedz rakstisku civilās aizsardzības palīdzības pieprasījumu ERCC. Ja tā vēlas pieprasīt palīdzību Savienības mehānisma ietvaros, Apvienoto Nāciju Organizācija vai tās aģentūras, vai kāda no VII pielikumā minētajām starptautiskajām organizācijām nosūta rakstisku civilās aizsardzības palīdzības pieprasījumu ERCC.

4.   Palīdzības pieprasītājs sniedz ERCC visu attiecīgo informāciju par situāciju un jo īpaši par konkrētām vajadzībām, par prasīto atbalstu un par notikuma vietu.

5.   Palīdzības pieprasītājs informē ERCC par prasītās palīdzības piegādāšanas termiņu, ievešanas punktu un atrašanās vietu, un par vietējo operatīvo kontaktpunktu, kas atbild par katastrofas pārvarēšanu.

6.   ERCC sagatavo, cik iespējams, specifiskus izvietošanas plānus katram palīdzības pieprasījumam. Tie ietver ieteikumus par palīdzības sniegšanu, arī aicinājumus izvietot moduļus, tehniskās palīdzības un atbalsta vienības, citas reaģēšanas spējas un ekspertus, kas reģistrēti ERCC, un iespējamo vitālo vajadzību novērtējumu. Specifiskie izvietošanas plāni atbilst struktūrai un izklāstam, kā norādīts VI pielikumā, un ir balstīti uz Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 15. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 16. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem vispārējiem iepriekš izstrādātiem plāniem, kas attiecas uz vissvarīgākajiem katastrofu risku veidiem un ņem vērā dalībvalstu riska novērtējumos apzinātos riska scenārijus. Specifiskos izvietošanas plānus nosūta visām dalībvalstīm.

7.   Izvēloties spējas no ERRC, ņem vērā šādus kritērijus, kuru prioritāte var būt atkarīga no palīdzības pieprasījuma specifikas:

8.   Izņemot gadījumus, kad vienošanās ar dalībvalstīm paredz citādu rīcību, ERCC neaicina dalībvalstis izvietot EERC iekļautas specifiskas spējas bruņotu konfliktu zonās un teritorijās, kur ir šādu konfliktu draudi vai citi apstākļi, kas apdraud vienību drošumu un drošību.

9.   Dalībvalstis, kurām ir adresēts uzaicinājums izvietot EERC iekļautas spējas, saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 11. panta 7. punktu paziņo ERCC savu galīgo lēmumu par izvietošanu. ERCC norāda termiņu, līdz kuram dalībvalsts principā sniedz atbildi. Šo termiņu nosaka, pamatojoties uz katastrofas veidu, un tas nekādā gadījumā nav mazāks par divām stundām.

10.   Palīdzības pieprasītājs informē ERCC par to, kurus palīdzības piedāvājumus tas ir pieņēmis.

11.   Ja palīdzība ir vajadzīga, lai apmierinātu vitālas vajadzības, un tā nav pieejama vai nav pilnā mērā pieejama EERC, Komisija ar CECIS starpniecību nekavējoties informē visus dalībvalstu kontaktpunktus par pieejamo Savienības finansiālo atbalstu, kas paredzēts transporta resursiem, saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

12.   EERC informē dalībvalstis par palīdzības pieprasītāja izvēlētajām intervences vienībām un līdzekļiem. Dalībvalstis, kas sniedz palīdzību, regulāri informē ERCC par nosūtītajām intervences vienībām un līdzekļiem, arī par visām spējām, kuras ir iekļautas EERC.

13.   Komisija var atlasīt, iecelt un nosūtīt ekspertu vienību atbalsta sniegšanai uz vietas saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 17. pantu.

1.   Nosūtītie eksperti veic uzdevumus, kas paredzēti Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 8. panta d) punktā. Tie regulāri ziņo tās valsts iestādēm, kas prasījusi palīdzību, un ERCC.

2.   ERCC informē dalībvalstis par ekspertu misijas norisi.

3.   Palīdzības pieprasītājs regulāri informē ERCC par to, kā attīstās darbība uz vietas.

4.   Gadījumā, kad tiek veiktas intervences trešās valstīs, vienības vadītājs regulāri informē ERCC par to, kā attīstās darbība uz vietas.

5.   ERCC apkopo visu saņemto informāciju un izsūta to dalībvalstu kontaktpunktiem un kompetentajām iestādēm.

1.   Dalībvalsts, kas prasījusi palīdzību, vai ikviena dalībvalsts, kas sniedz palīdzību, pēc iespējas ātrāk informē ERCC, kā arī nosūtītos ekspertus un intervences vienības, ja uzskata, ka to palīdzība vairs nav vajadzīga vai nevar vairs tikt sniegta. Operatīvās darbības faktisko pabeigšanu piemērotā veidā organizē palīdzības pieprasītājs un dalībvalstis. Par to informē ERCC.

2.   Trešās valstīs vienības vadītājs pēc iespējas ātrāk ziņo ERCC, ja pēc attiecīgas apspriešanās ar palīdzības pieprasītāju uzskata, ka palīdzība vairs nav vajadzīga vai ja ir šķēršļi, kas kavē efektīvu palīdzības sniegšanu. ERCC šo informāciju nosūta Savienības delegācijai attiecīgajā valstī, kā arī attiecīgajiem Komisijas dienestiem, EĀDD un dalībvalstīm. ERCC sadarbībā ar palīdzības pieprasītāju nodrošina nosūtīto ekspertu un intervences vienību darbības faktisko pabeigšanu.

1.   Palīdzības pieprasītāja un to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ir sniegušas palīdzību, kā arī nosūtītajiem ekspertiem ir iespēja sniegt secinājumus ERCC par visiem intervences jautājumiem. ERCC sagatavo kopsavilkuma ziņojumu par sniegto palīdzību un visām būtiskajām apzinātajām atziņām.

2.   Papildus 33. un 34. pantā minētajam ERCC kopā ar dalībvalstīm uzrauga, kā tiek īstenotas apzinātās atziņas, lai uzlabotu saskaņā ar Savienības mehānismu veiktās palīdzības intervences.

1.   Izņemot gadījumus, kad ir spēkā cita vienošanās, palīdzības pieprasītājs sedz dalībvalstu sniegtās palīdzības izmaksas.

2.   Ikviena dalībvalsts, kas sniedz palīdzību, jo īpaši ņemot vērā katastrofas specifiku un jebkāda kaitējuma apjomu, var piedāvāt palīdzību pilnīgi vai daļēji bez maksas. Minētā dalībvalsts katrā laikā var arī atteikties no tās izmaksu atmaksāšanas.

3.   Izņemot gadījumus, kad ir spēkā cita vienošanās, intervences laikā palīdzības pieprasītājs atvieglo palīdzības vienību uzturēšanos un ēdināšanu un bez maksas papildina materiālu un pārtikas krājumus. Tomēr palīdzības vienības materiālā nodrošinājuma ziņā sākotnēji ir neatkarīgas un pašpietiekamas piemērotā laika posmā atkarībā no izmantotajiem resursiem, un tās attiecīgi informē ERCC.

4.   Ekspertu nosūtīšanas un attiecīgā loģistikas atbalsta izmaksas sedz saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 22. panta a) punktu. Par šīm izmaksām ir tiesības saņemt Savienības finansējumu.

1.   Dalībvalstis, kas prasa palīdzību, nepieprasa zaudējumu atlīdzināšanu no dalībvalstīm par nodarīto kaitējumu gadījumos, kad kaitējums nodarīts, veicot palīdzības intervenci saskaņā ar Savienības mehānismu un šo lēmumu, izņemot, ja ir pierādīts, ka tas ir krāpšanas vai smaga pārkāpuma rezultāts.

2.   Ja, veicot palīdzības intervenci, kaitējums nodarīts trešām personām, dalībvalstis, kas prasa palīdzību, un dalībvalsts, kas sniedz palīdzību, sadarbojas, lai sekmētu šādu zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un attiecīgo regulējumu.

1.   Tehniskie eksperti ir spējīgi sniegt konsultācijas par īpašiem, augsta tehniska līmeņa jautājumiem un par saistītajiem riskiem un ir pieejami misiju veikšanai.

2.   Novērtēšanas eksperti ir spējīgi sniegt situācijas novērtējumu un konsultācijas par attiecīgo veicamo rīcību un ir pieejami misiju veikšanai.

3.   Koordinācijas eksperti var būt arī vienību vadītāju vietnieki, personas, kas atbild par loģistiku un sakariem, un cits vajadzīgais personāls. Ja ir tāda prasība, tehniskie eksperti un novērtēšanas eksperti var tikt iekļauti koordinācijas vienībā, lai palīdzētu vienības vadītājam visā misijas laikā.

4.   Vienības vadītājs intervences laikā ir atbildīgs par novērtēšanas un koordinācijas vienības vadīšanu. Vienības vadītājs uztur pienācīgus sakarus ar skartās valsts iestādēm, ar ERCC, cita starpā ar ERCC sadarbības koordinatoru, ar citām starptautiskajām organizācijām un gadījumos, kad palīdzības intervences saskaņā ar Savienības mehānismu tiek veiktas ārpus dalībvalstīm, arī ar Savienības delegāciju attiecīgajā valstī.

5.   Sagatavošanās uzdevumos izvietotiem ekspertiem Komisija, vienojoties ar dalībvalsti, kura tos nosūtījusi, var piešķirt pilnvaras uzņemties kādu no 41. pantā noteiktajām funkcijām, un viņiem ir jāspēj sniegt konsultācijas un ziņot par atbilstošiem sagatavotības pasākumiem, cita starpā administratīvajām spējām, agrīnās brīdināšanas vajadzībām, apmācību, praktiskām mācībām un izpratnes veicināšanu.

6.   Novēršanas uzdevumos izvietotiem ekspertiem Komisija, vienojoties ar dalībvalsti, kura tos nosūtījusi, var piešķirt pilnvaras uzņemties kādu no 41. pantā noteiktajām funkcijām, un viņiem ir jāspēj sniegt konsultācijas un ziņot par atbilstošiem novēršanas pasākumiem un riska pārvaldības spējām.

1.   Informāciju par ekspertiem Komisija apkopo ekspertu datubāzē un dara to pieejamu ar CECIS starpniecību.

2.   EERC iekļautie eksperti ir īpaši jānorāda 1. punktā minētajā datubāzē.

1.   EERC ir spējīgs mobilizēt un nosūtīt izraudzītos ekspertus ļoti īsā laikā pēc tam, kad dalībvalstis ir izvirzījušas ekspertus konkrētajai misijai.

2.   Komisija ar katru ekspertu paraksta dienesta līgumu, kurā ir ietverti šādi elementi:

1.   Procedūras, kas paredzētas 49. un 50. pantā, piemēro, kad tiek iesniegts transporta atbalsta pieprasījums.

2.   Kompetentā iestāde, kas minēta 56. pantā, sagatavo pieprasījumus un tos nosūta Komisijai rakstveidā. Tajos sniedz VIII pielikuma A daļā norādīto informāciju.

3.   Transporta kapacitātes apvienošanas gadījumā viena dalībvalsts var uzņemties vadību, pieprasot Savienības finansiālo atbalstu par visu operāciju.

4.   Visus saskaņā ar šo lēmumu iesniegtos transporta atbalsta pieprasījumus un ar tiem saistītās atbildes un informāciju, ar ko apmainās dalībvalstis un Komisija, nosūta ERCC, kas to apstrādā.

5.   Pieprasījumus nosūta ar CECIS starpniecību vai pa elektronisko pastu. Ar Savienības finansiālo atbalstu saistītus palīdzības pieprasījumus var nosūtīt ar CECIS starpniecību, pa telefaksu vai elektronisko pastu ar nosacījumu, ka to oriģinālus, ko parakstījusi kompetentā iestāde, tūlīt pēc tam iesniedz Komisijai.

6.   Tomēr Komisija var izmantot elektroniskās apmaiņas sistēmu, veicot visu apmaiņu ar saņēmējiem, cita starpā dotāciju nolīgumu noslēgšanu, dotāciju lēmumu paziņošanu un jebkurus to grozījumus, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (5) 179. pantu.

1.   Komisija, saņemot atbalsta pieprasījumu, nekavējoties paziņo par to kontaktpunktiem, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 9. panta 7. punktu.

2.   Paziņojumā Komisija attiecīgā gadījumā var aicināt dalībvalstis sniegt informāciju par transporta resursiem, ko tās var darīt pieejamus dalībvalstij, kura prasījusi palīdzību, vai par ikvienu citu alternatīvu risinājumu, ko tās varētu ierosināt, lai nodrošinātu katastrofas skartās valsts izteiktās vajadzības. Komisija var norādīt maksimālo termiņu, kad jāsniedz minētā informācija.

3.   Pēc 1. punktā minētā Komisijas paziņojuma kontaktpunktiem par prasīto transporta atbalstu ir tiesības saņemt Savienības līdzfinansējumu, neskarot 53. pantu.

1.   Dalībvalstis, kas var nodrošināt transporta atbalstu, pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no brīža, kad saņemts 49. pantā minētais paziņojums, izņemot gadījumus, kad paziņojumā ir noteikts citādi, informē Komisiju par transporta resursiem, kurus tās brīvprātīgi var darīt pieejamus, atbildot uz transporta resursu apvienošanas vai apzināšanas pieprasījumu. Minētā informācija ietver elementus, kas paredzēti VIII pielikuma B daļā, un tajā jābūt iekļautai informācijai par finanšu nosacījumiem vai citiem ierobežojumiem, ja tādi ir.

2.   Komisija pēc iespējas ātrāk apkopo informāciju par pieejamajiem transporta resursiem un nosūta to dalībvalstij, kas prasījusi palīdzību.

3.   Papildus 2. punktā minētajai informācijai Komisija dalībvalstīm nosūta visu citu informāciju, kas ir tās rīcībā attiecībā uz transporta resursiem, kuri pieejami no citiem avotiem, cita starpā tirgū, un atvieglo dalībvalstu piekļuvi šādiem papildu resursiem.

4.   Dalībvalsts, kas prasa palīdzību, informē Komisiju par transporta risinājumiem, kurus tā ir izraudzījusies, un sadarbojas ar dalībvalstīm, kas sniedz šādu palīdzību, vai ar Komisijas noteikto operatoru.

5.   Komisija informē visas dalībvalstis par dalībvalsts, kas prasījusi palīdzību, izdarīto izvēli. Minētā dalībvalsts regulāri informē Komisiju par civilās aizsardzības palīdzības sniegšanas norisi.

1.   Gadījumos, kad dalībvalsts ir apzinājusi transporta risinājumu, taču civilās aizsardzības palīdzības transportēšanai ir nepieciešams Savienības finansējums, šī dalībvalsts var pieprasīt Savienības dotāciju.

2.   Dalībvalsts pieprasījumā norāda, cik lielu Savienības līdzfinansējuma procentuālo daļu tā pieprasa, bet tā nepārsniedz 55 % no attiecināmajām izmaksām attiecībā uz transporta darbībām saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. panta 2. punktu un nepārsniedz 85 % no attiecināmām izmaksām attiecībā uz transporta darbību saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu. Komisija nekavējoties informē pārējās dalībvalstis par šo pieprasījumu.

3.   Komisija var izveidot līdzdalības sistēmas ar attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 178. pantā.

1.   Gadījumos, kad dalībvalsts, kura prasījusi transporta atbalstu, nav apzinājusi transporta risinājumu, tā var prasīt Komisijai slēgt līgumus par transporta pakalpojumiem ar privātpersonām vai juridiskām personām civilās aizsardzības palīdzības transportēšanai uz katastrofas skarto valsti.

2.   Saņemot 1. punktā minēto pieprasījumu, Komisija par to nekavējoties informē visas dalībvalstis un paziņo dalībvalstij, kura prasījusi transporta pakalpojumu, par pieejamajiem transporta risinājumiem un par to izmaksām.

3.   Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto informācijas apmaiņu, dalībvalsts rakstiski apstiprina transporta pakalpojuma pieprasījumu un savas saistības atmaksāt izdevumus Komisijai saskaņā ar 54. pantu. Dalībvalsts norāda, cik lielu attaisnoto izdevumu procentuālo daļu tā atmaksās. Minētā procentuālā daļa nedrīkst būt mazāka par 45 % attiecībā uz transporta darbībām saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. panta 2. punktu un 15 % attiecībā uz transporta darbībām saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu.

4.   Dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par visām transporta pakalpojuma pieprasījumā izdarītajām izmaiņām.

1.   Lai noteiktu, vai ir ievēroti Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētie kritēriji un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) paredzētie saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi, ņem vērā turpmāk minēto:

2.   Dalībvalstis sniedz jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 23. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteikto kritēriju ievērošanu. Dalībvalstis pēc šādas informācijas pieprasījuma saņemšanas pēc iespējas ātrāk to paziņo Komisijai.

3.   Komisija norāda izmaksājamā priekšfinansējuma apjomu, kas var būt līdz 85 % no pieprasītā Savienības finansiālā ieguldījuma, ņemot vērā pieejamos budžeta resursus. Priekšfinansējumu neparedz par dotācijām, kas ir mazākas par robežlielumu, kas paredzēts mazas vērtības dotācijām, kā definēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 185. pantā, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts, kura pieprasījusi finansiālo atbalstu, var apliecināt, ka priekšfinansējuma neizmaksāšana apdraudētu darbības īstenošanu.

4.   Lēmumu par finansiālo atbalstu nekavējoties paziņo dalībvalstij, kura pieprasījusi finansiālo atbalstu. To paziņo arī visām pārējām dalībvalstīm.

5.   Par atsevišķo transporta dotāciju pieteikumiem, attiecībā uz kuriem pieprasītais Savienības finansiālais ieguldījums ir mazāks par EUR 2 500, nav tiesību saņemt Savienības līdzfinansējumu, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 51. panta 3. punktā minētās līdzdalības sistēmas.