ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. un 212. pantu,

1. Savienība piešķir Eiropas Investīciju bankai (EIB) budžeta garantiju finansēšanas darījumiem, kas veikti ārpus Savienības (“ES garantija”). ES garantija tiek piešķirta kā vispārēja garantija maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas saistībā ar aizdevumiem, aizdevumu garantijām un parāda kapitāla tirgus instrumentiem, kuri piešķirti vai emitēti tādu EIB ieguldījumu projektu vajadzībām, kas ir tiesīgi šādu garantiju saņemt saskaņā ar 2. punktu.

2. ES garantiju var piešķirt EIB aizdevumiem, aizdevumu garantijām un parāda kapitāla tirgus instrumentiem, kas tiek piešķirti vai emitēti to ieguldījumu projektu vajadzībām, kurus īsteno valstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu, saskaņā ar EIB noteikumiem un procedūrām, tostarp EIB paziņojumu par vides un sociālajiem principiem un standartiem, un atbalstot attiecīgos Savienības ārpolitikas mērķus, ja EIB finansējums ir piešķirts saskaņā ar parakstītu līgumu, kura darbības laiks nav beidzies un kurš nav atcelts (“EIB finansēšanas darījumi”).

3. Tos EIB finansēšanas darījumus, ar ko atbalsta Savienības ārpolitiku, arī turpmāk pārvalda atbilstīgi pareizas banku darbības prakses principiem.

4. ES garantijas maksimālais segums ir 65 % no EIB finansēšanas darījumiem piešķirtās un garantētās kopsummas, atņemot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās summas.

5. Ar ES garantiju sedz EIB finansēšanas darījumus, kas parakstīti laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

6. Ja pēc 5. punktā minētā laikposma beigām Eiropas Parlaments un Padome nav pieņēmuši lēmumu, ar ko EIB piešķir jaunu ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem ārpus Savienības, minēto laikposmu vienu reizi automātiski pagarina par sešiem mēnešiem.

1. Ar ES garantiju saistīto EIB finansēšanas darījumu maksimālais apjoms laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam nepārsniedz EUR 30 000 000 000. No maksimālā apjoma atņem finansēšanas darījumiem sākotnēji paredzētās, bet pēc tam anulētās summas.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc 19. pantā minētās starpposma pārskatīšanas lemj par b) apakšpunktā minētās summas izmantošanu pilnībā vai daļēji un par tās reģionālo sadalījumu.

2. Fiksēto maksimāli pieļaujamo summu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, sadala reģionālos maksimālajos apjomos un apakšapjomos, kā tas ir norādīts I pielikumā. Ievērojot reģionālos maksimālos apjomus, EIB pakāpeniski nodrošina līdzsvarotu sadalījumu pa valstīm tajos reģionos, uz kuriem attiecas ES garantija.

1. ES garantiju piešķir tikai tiem EIB finansēšanas darījumiem, kuriem saskaņā ar EIB veikto novērtējumu ir papildvērtība un ar kuriem atbalsta jebkuru no šādiem vispārīgajiem mērķiem:

2. Saglabājot EIB kā investīcijas bankas atšķirīgās īpašības, finansēšanas darījumi, ko EIB veic saskaņā ar šo lēmumu, palīdz ievērot vispārīgās ES intereses, jo īpaši Savienības ārējo darbību regulējošos principus, kā minēts LES 21. pantā, un palīdz īstenot tos starptautiskos nolīgumus vides jomā, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība. EIB vadības struktūras tiek mudinātas veikt nepieciešamos EIB darbības pielāgošanas pasākumus, lai tā varētu efektīvi atbalstīt Savienības ārpolitiku un pienācīgi ievērot šajā lēmumā noteiktās prasības.

3. Reģionālā integrācija valstu starpā, tostarp īpaši ekonomiskā integrācija starp pirmspievienošanās valstīm, kaimiņreģionu valstīm un Savienību, ir EIB finansēšanas darījumu pamatmērķis jomās, uz kurām attiecas 1. punktā noteiktie vispārīgie mērķi. EIB veic finansēšanas darījumus saņēmējvalstīs tajās jomās, uz kurām attiecas minētie vispārīgie mērķi, sniedzot atbalstu ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, ar kuriem veicina ekonomikas integrāciju Savienībā.

4. Jaunattīstības valstīs, kas iekļautas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā, EIB finansēšanas darījumi saskaņā ar LESD 208. un 209. pantu netieši palīdz sasniegt Savienības politikas mērķus attiecībā uz sadarbību attīstības jomā, piemēram, nabadzības mazināšanu, veicinot iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu ekonomikas, vides un sociālo attīstību.

5. Lai nodrošinātu to, ka ieguldījumiem privātajā sektorā ir vislielākā ietekme uz attīstību, EIB cenšas stiprināt vietējo privāto sektoru saņēmējvalstīs, atbalstot vietējos ieguldījumus, kā paredzēts 1. punkta a) apakšpunktā. EIB finansēšanas darījumos, ar kuriem atbalsta 1. punktā noteiktos vispārīgos mērķus, cenšas arī paredzēt atbalstu ieguldījumu projektiem, kurus īsteno MVU no Savienības. Lai efektīvi uzraudzītu to līdzekļu izlietojumu, kas piešķirti attiecīgo MVU vajadzībām, EIB izveido atbilstīgas līgumiskas prasības ar finanšu starpniekiem, iekļaujot standartus, saskaņā ar kuriem saņēmēji sniedz ziņojumus.

EIB sadarbojas ar tiem finanšu starpniekiem, kas var atbalstīt MVU konkrētās vajadzības valstīs, kurās EIB darbojas, un kas EIB finansēšanas darījumos, kurus īsteno valstī, kas ir tiesīga saņemt finansējumu, nepiedalās ar tādu instrumentu starpniecību, kuri atrodas sadarbībā neieinteresētā citā valstī vai teritorijā, kas minēta 13. pantā.

6. Ar EIB finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktos vispārīgos mērķus, galvenokārt atbalsta ieguldījumu projektus tādās jomās kā transports, enerģētika, vides infrastruktūra, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, veselība un izglītība. Tas nozīmē arī enerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamus energoresursus, un šādas enerģijas integrāciju, energosistēmu pārveidošanu, ļaujot pāriet uz tehnoloģijām un degvielu ar zemāku oglekļa emisijas līmeni, ilgtspējīgu energoapgādes drošību un enerģētikas infrastruktūru, tostarp gāzes ražošanai un transportēšanai uz Savienības enerģijas tirgu, kā arī lauku apvidu elektrifikāciju, vides infrastruktūru, piemēram, ūdens, sanitārijas un zaļo infrastruktūru, telesakaru un platjoslas tīkla infrastruktūru.

7. Ar EIB finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktos vispārīgos mērķus, atbalsta ieguldījumu projektus, kuri paredzēti, lai mazinātu klimata pārmaiņu radītās sekas un pielāgotos tām, un kuri sekmē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām vispārējā mērķa sasniegšanu, jo īpaši projekti, kas paredzēti, lai nepieļautu vai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju rašanos atjaunojamo energoresursu jomās, energoefektivitātes un ilgtspējīga transporta jomās, vai lai palielinātu apdraudētāko valstu, nozaru un kopienu spējas pielāgoties nelabvēlīgajām klimata pārmaiņu sekām. Atbilstības kritērijus projektiem, kuri saistīti ar rīcību klimata jomā, nosaka EIB klimata pārmaiņu stratēģijā, ko atjaunina līdz 2015. gada beigām. Tādēļ, lai noteiktu, vai projektā iekļautie priekšlikumi optimāli uzlabo energoefektivitāti, ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā vajadzētu iekļaut analīzi par oglekļa dioksīda emisijas ietekmi. Laikposmā, uz kuru attiecas šis lēmums, minēto darījumu īpatsvars ir vismaz 25 % no visiem EIB finansēšanas darījumiem.

8. Saskaņā ar Savienības un starptautiskajiem mērķiem klimata pārmaiņu jomā EIB sadarbībā ar Komisiju līdz 2015. gada beigām atjaunina klimata pārmaiņu stratēģiju attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem. Veicot šo atjaunināšanu, cita starpā integrē konkrētas darbības, ar ko nodrošina, lai ar šo lēmumu atbalstītie ieguldījumu projekti atbilstu Savienības mērķiem klimata pārmaiņu jomā, un ar ko pastiprina centienus atbalstīt atjaunojamos energoresursus un energoefektivitāti.

9. Ar ES garantiju sedz tikai tos EIB finansēšanas darījumus, ko veic valstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu un kuras ar EIB ir noslēgušas pamatnolīgumu, ar ko nosaka juridiskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir veicami šādi darījumi.

1. To valstu saraksts, kuras varētu būt tiesīgas saņemt EIB finansējumu ar ES garantiju, ir iekļauts II pielikumā. To valstu saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt EIB finansējumu ar ES garantiju, ir iekļauts III pielikumā, un tajā neietver valstis, kas nav uzskaitītas II pielikumā. Attiecībā uz valstīm, kas nav uzskaitītas II pielikumā, lēmumu par tiesībām uz EIB finansējumu ar ES garantiju pieņem katrā gadījumā atsevišķi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

2. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz grozījumiem III pielikumā. Komisijas lēmumi balstās uz vispārēju novērtējumu, ņemot vērā ekonomiskos, sociālos, vides un politiskos aspektus, jo īpaši tos, kas saistās ar demokrātiju, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī Eiropas Parlamenta attiecīgās rezolūcijas un Padomes lēmumus un secinājumus.

3. Ievērojot 4. punktu, deleģētie akti, ar kuriem groza III pielikumu, neietekmē ES garantijas segumu EIB finansēšanas darījumiem, kas parakstīti pirms minēto deleģēto aktu stāšanās spēkā.

4. Maksājumus par EIB finansēšanas darījumiem, uz kuriem attiecas 8. panta 1. punktā minētā vispārējā garantija, neveic valstīs, kas nav minētas III pielikumā.

5. Ar ES garantiju nesedz EIB finansēšanas darījumus konkrētā valstī, ar ko nolīgums par šiem darījumiem ir parakstīts pēc šīs valsts pievienošanās Savienībai.

1. Komisija kopā ar EIB viena gada laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā atjaunina esošās reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem.

Reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes atbilst vispārējam Savienības reģionālās politikas regulējumam, kas izklāstīts IV pielikumā. Ar reģionālajām tehniskajām darbības pamatnostādnēm jo īpaši nodrošina, lai EIB finansējums saskaņā ar šo lēmumu papildinātu Savienības attiecīgo politiku, programmas un instrumentus palīdzības sniegšanai dažādos reģionos.

Atjauninot reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes, Komisija un EIB ņem vērā Eiropas Parlamenta attiecīgās rezolūcijas un Padomes lēmumus un secinājumus. Reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes atbilst prioritātēm, kas noteiktas valsts vai reģionālajās programmās, kuras, ja tādas ir pieejamas, izstrādājušas saņēmējvalstis, minēto programmu izstrādes procesā pienācīgi ņemot vērā jebkuru apspriešanos ar vietējo pilsonisko sabiedrību.

Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei atjauninātās reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes, tiklīdz tās ir sagatavotas.

Ievērojot reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes, EIB izstrādā attiecīgas finansēšanas stratēģijas un nodrošina to īstenošanu.

EIB finansēšanas darījumi atbilst saņēmējvalsts reģionālajām tehniskajām darbības pamatnostādnēm un stratēģijām.

Reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes pārskata pēc 19. pantā minētās starpposma pārskatīšanas.

2. Saskaņā ar Protokola Nr. 5 19. pantā noteikto procedūru Komisija sniedz atzinumu par EIB finansēšanas darījumiem. Ja Komisija sniedz nelabvēlīgu atzinumu par kādu no EIB finansēšanas darījumiem, uz ko attiecas šis lēmums, tad attiecīgajam darījumam nepiemēro ES garantiju.

1. Lai maksimāli palielinātu sinerģiju starp EIB finansēšanas darījumiem un Savienības budžeta līdzekļiem, vēl vairāk pastiprina EIB ārējo darbību saskaņotību ar Savienības ārpolitikas mērķiem, jo īpaši atjauninot 5. pantā minētās reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes, attiecībā uz kurām vajadzības gadījumā politikas jautājumos konsultējas ar EĀDD, kā arī īstenojot regulāru un sistemātisku dialogu un savlaicīgu informācijas apmaiņu par:

2. Sadarbību īsteno, pamatojoties uz atsevišķu pieeju katram reģionam, tostarp Savienības delegāciju līmenī, un ņemot vērā EIB lomu, kā arī Savienības politiku katrā reģionā.

1. Attiecīgos gadījumos EIB finansēšanas darījumus veic, sadarbojoties ar citām Eiropas daudzpusējām un dalībvalstu finanšu iestādēm (“Eiropas finanšu iestādes”), un starptautiskām finanšu iestādēm, tostarp reģionālām attīstības bankām (“Starptautiskas finanšu iestādes”), lai pēc iespējas palielinātu sinerģiju, sadarbību un efektivitāti, kopīgi izstrādātu inovatīvus finanšu instrumentus, nodrošinātu piesardzīgu un saprātīgu riska dalījumu un saskaņotus ieguldījumu projektu un nozares nosacījumus un lai līdz minimumam samazinātu izmaksu iespējamo dublēšanos un nevajadzīgu pārklāšanos.

2. Šā panta 1. punktā minēto sadarbību veicina ar koordināciju starp Komisiju, EIB un atbilstīgajām Eiropas un starptautiskajām finanšu iestādēm, kuras darbojas dažādos reģionos,– attiecīgā gadījumā saskaņā ar saprašanās memorandu vai citiem Savienības reģionālās sadarbības regulējumiem.

1. Attiecībā uz tiem EIB finansēšanas darījumiem – izņemot parāda kapitāla tirgus instrumentus ietverošus darījumus –, kuri ir noslēgti ar kādu valsti vai kurus garantē kāda valsts, un citiem EIB finansēšanas darījumiem, kas ir noslēgti ar reģionu vai vietējām pašvaldībām vai valsts īpašumā vai kontrolē esošiem uzņēmumiem vai iestādēm, ja šādiem EIB finansēšanas darījumiem ir dots attiecīgs EIB kredītriska novērtējums, kurā ņemts vērā kredītriska stāvoklis attiecīgajā valstī, ar ES garantiju sedz visus maksājumus, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas (“vispārējā garantija”).

2. Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā Palestīnu pārstāv Palestīniešu pašpārvalde, un Kosovu (13) pārstāv Kosovas iestādes.

3. Attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem, kas nav minēti 1. punktā, ar ES garantiju sedz visus maksājumus, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas, ja tos nesaņem tāpēc, ka ir īstenojies viens no šādiem politiskiem riskiem (“politiska riska garantija”):

4. Tiem EIB finanšu darījumiem, kas ietver parāda kapitāla tirgus instrumentus, piemēro vienīgi politiska riska garantiju.

5. Finansēšanas nolīgumos, kurus saistībā ar EIB finansēšanas darījumiem slēdz ar individuāliem projektu virzītājiem, paredz arī pienācīgus vides un sociālos noteikumus atbilstīgi EIB noteikumiem un procedūrām.

6. Komisija un EIB 14. pantā minētajā garantijas nolīgumā izklāsta skaidru un pārredzamu finansējuma piešķiršanas politiku, saskaņā ar kuru EIB savas ārējās darbības jomā nosaka tos darījumus, kas būtu jāfinansē atbilstīgi šim lēmumam, lai nodrošinātu, ka ES garantija tiek izmantota visefektīvākajā veidā. Šīs finansējuma piešķiršanas politikas pamatā ir EIB novērtētā EIB finansēšanas darījumu kredītspēja, I pielikumā noteiktie maksimālie apjomi, darījumu partnera veids – valsts vai reģionāla vienība, uz ko attiecas šā panta 1. punkts, vai privāta vienība – EIB spēja uzņemties risku un citi attiecīgi kritēriji, tostarp ES garantijas radītā papildvērtība. Eiropas Parlamentu un Padomi informē par finansējuma piešķiršanas politiku saskaņā ar 14. pantu.

7. ES garantijas izmantošanas gadījumā Savienība pārņem visas EIB attiecīgās tiesības attiecībā uz jebkuru pienākumu, kas saistīts ar tās finanšu darījumiem, – saskaņā ar 14. pantā minēto garantijas nolīgumu.

1. EIB veic rūpīgu padziļinātu izpēti un attiecīgos gadījumos lūdz projektu virzītājiem projekta plānošanas un īstenošanas posmā un atbilstīgi Savienības principiem sociālajā un vides jomā īstenot vietēja līmeņa sabiedrisko apspriešanos ar attiecīgajām valsts un vietējā līmeņa ieinteresētajām personām, kā arī ar pilsonisko sabiedrību par to ieguldījumu projektu sociālajiem, cilvēktiesību, vides, ekonomiskajiem un ar attīstību saistītajiem aspektiem, kuriem piemēro ES garantiju, un sniegt attiecīgu informāciju, lai novērtētu ieguldījumu Savienības ārpolitikas un stratēģisko mērķu sasniegšanā.

Attiecīgos gadījumos tas ietver arī novērtējumu par to, kā, izmantojot tehnisko palīdzību, visā projekta ciklā var uzlabot EIB finansējuma saņēmēju spējas. EIB noteikumi un procedūras ietver arī nepieciešamos noteikumus par ieguldījumu projektu ietekmes novērtēšanu vides un sociālā jomā un par tādu aspektu novērtēšanu, kas saistīti ar cilvēktiesībām un konfliktu novēršanu, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo lēmumu atbalstītie ieguldījumu projekti ir vides un sociālā ziņā ilgtspējīgi.

2. Papildus ex-ante novērtējumam par attīstības aspektiem EIB uzrauga finansēšanas darījumu īstenošanu. Tā jo īpaši lūdz projekta virzītājiem veikt padziļinātu uzraudzību projekta īstenošanas gaitā līdz tā pabeigšanai, inter alia saistībā ar ieguldījumu projekta ietekmi uz ekonomiku, attīstību, sociālo jomu, vidi un cilvēktiesībām. EIB regulāri pārbauda projekta virzītāju sniegto informāciju un dara to publiski pieejamu, ja projekta virzītājs tam piekrīt. Ja tas ir iespējams, tiek publicēti ar EIB finansēšanas darījumiem saistīto projektu noslēguma ziņojumi, izņemot konfidenciālu informāciju.

3. EIB cenšas uzraudzīt arī starpniecības darbību īstenošanu un finanšu starpnieku darbību MVU atbalstam.

4. EIB izveido visaptverošu sistēmu, lai ex-ante novērtētu relatīvo un absolūto siltumnīcefekta gāzu emisijas līmeni saistībā ar tiem EIB finansēšanas darījumiem, kur minētais emisijas līmenis sasniedz būtiskus sliekšņus, kā noteikts attiecīgā metodoloģijā –, kas ietverta EIB klimata pārmaiņu stratēģijā, un ja ir pieejami dati.

5. Ja tas ir iespējams, uzraudzības rezultāti ir publiskojami, ievērojot konfidencialitātes prasības un attiecīgo personu piekrišanu.

Atmaksājumi un ieņēmumi EUR 110 000 000 apmērā, kas rodas no darījumiem, kuri noslēgti pirms 2007. gada, tostarp kapitāla atmaksas, atbrīvotās garantijas, un aizdevumu pamatsummu atmaksājumi, dividendes, kapitāla pieaugums, garantijas maksas un aizdevumu un fiduciāro kontu summu procenti, ko atmaksā fiduciārā kontā, kurš atvērts Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumentam un saistīts ar atbalstu no Savienības vispārējā budžeta, veido ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punktu, un tos izmanto Garantiju fondam.

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumenta vajadzībām izveidotajā fiduciārā kontā atmaksātās summas, kas pārsniedz EUR 110 000 000, pēc pārvaldības izmaksu un maksu atskaitīšanas iekļauj Savienības vispārējā budžetā.

1. Komisija katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu. Ziņojums ir publiski pieejams, un tajā iekļauj:

2. Lai sagatavotu 1. punktā minēto Komisijas ziņojumu, EIB iesniedz Komisijai ikgadējus ziņojumus par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu, ietverot visus vajadzīgos elementus, kas ļauj Komisijai sniegt ziņojumu saskaņā ar 1. punktu. EIB var arī sniegt Komisijai papildu informāciju, kas var būt noderīga Eiropas Parlamentam un Padomei, lai gūtu visaptverošu priekšstatu par EIB ārējo darbību.

3. Par katru EIB finansēšanas darījumu EIB sniedz Komisijai statistikas, finanšu un grāmatvedības informāciju, kā arī jebkādu citu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija izpildītu ziņošanas pienākumus vai Revīzijas palātas pieprasījumus, un revidenta apstiprinājumu par EIB finansēšanas darījumu neatmaksātajām summām. EIB sniedz Komisijai arī visus citus vajadzīgos dokumentus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

4. Lai Komisija varētu veikt uzskaiti un ziņot par riskiem, ko sedz ar ES garantiju, EIB sniedz Komisijai EIB riska novērtējumu un klasifikācijas informāciju par EIB finansēšanas darījumiem.

5. EIB vismaz reizi gadā iesniedz Komisijai provizorisku daudzgadu programmu par to EIB finansēšanas darījumu apjomu, kurus tā plāno parakstīt, lai tādējādi nodrošinātu EIB prognozētā finansējuma atbilstību šajā lēmumā paredzētajiem maksimālajiem apjomiem un lai Komisija varētu nodrošināt atbilstīgu budžeta plānošanu attiecībā uz Garantiju fonda finansējumu. Komisija šo prognozi ņem vērā, sagatavojot Savienības vispārējā budžeta projektu.

6. EIB turpina regulāri iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai visus neatkarīgos novērtējuma ziņojumus, kuros izvērtēti saskaņā ar šo lēmumu un citām ārējām pilnvarām veikto konkrēto EIB darbību praktiskie rezultāti.

7. EIB par saviem līdzekļiem sniedz 2.līdz 6. punktā minēto informāciju. EIB dara publiski pieejamu arī 2., 3. un 6. punktā minēto informāciju kopumā, izņemot jebkādu konfidenciālu informāciju.

1. Saskaņā ar savu pārredzamības politiku un Savienības principiem par dokumentu un informācijas pieejamību un pakāpeniski ievērojot Starptautiskās palīdzības pārredzamības iniciatīvas standartus, EIB savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu informāciju par:

2. Komisija savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu konkrētu informāciju par visiem līdzekļu atgūšanas gadījumiem saskaņā ar 14. pantā minēto garantijas nolīgumu un 15. panta 2. punktā minēto nolīgumu, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus un procedūras attiecībā uz prasījumu atgūšanu, ja vien nav jāpiemēro konfidencialitātes prasības.

Īstenojot savus finansēšanas darījumus, EIB nepieļauj nekādas darbības, ko veic nelikumīgiem mērķiem, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, korupciju un krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses. Jo īpaši EIB nepiedalās nekādos finansēšanas darījumos, ko valstī, kura ir tiesīga saņemt finansējumu, īsteno ar tāda ārvalsts instrumenta starpniecību, kas atrodas sadarbībā neieinteresētā valstī vai teritorijā, kuru par tādu ir atzinusi Savienība, Apvienoto Nāciju Organizācija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija vai Finanšu darbības uzdevumu grupa.

Savos finansēšanas darījumos EIB piemēro principus un standartus, kas noteikti Savienības tiesību aktos par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, tostarp prasību veikt nepieciešamus pasākumus, lai attiecīgajos gadījumos noskaidrotu faktiskos īpašniekus.

Komisija un EIB paraksta garantijas nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz ES garantiju, kā noteikts 8. pantā, un attiecīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

1. Ja Komisija veic jebkādus maksājumus saskaņā ar ES garantiju, EIB Komisijas vārdā veic prasījumu atgūšanu par samaksātajām summām.

2. Vēlākais 14. pantā minētā garantijas nolīguma parakstīšanas dienā Komisija un EIB paraksta atsevišķu nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras prasījumu atgūšanai.

Revīzijas palāta veic revīziju attiecībā uz ES garantiju un attiecībā uz tiem maksājumiem un atgūtajiem līdzekļiem saskaņā ar minēto garantiju, kuri ir attiecināmi uz Savienības vispārējo budžetu.

1. EIB nekavējoties informē OLAF un sniedz tam nepieciešamo informāciju, ja ar ES garantiju saistītā projekta jebkurā sagatavošanas, īstenošanas vai noslēguma posmā EIB ir pamats aizdomām par iespējamu krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai citu nelikumīgu darbību, kas var ietekmēt Savienības finanšu intereses.

2. Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (14), Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (15) un Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (16) paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar jebkuru no finansēšanas darījumiem. OLAF var nodot attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju.

Ja minētās nelikumīgās darbības tiek pierādītas, EIB sniedz palīdzību līdzekļu atgūšanā saistībā ar saviem finansēšanas darījumiem un savas kompetences jomā.

3. Finansēšanas nolīgumos, kas parakstīti attiecībā uz šā lēmuma kārtībā atbalstītiem projektiem, iekļauj noteikumus, ar kuriem var pārtraukt EIB finansēšanas darījumus un, ja nepieciešams, veikt atbilstīgus līdzekļu atgūšanas pasākumus krāpšanas, korupcijas vai citas nelikumīgas darbības gadījumos. Lēmumu par EIB finansējuma apturēšanu vai atcelšanu EIB pieņem pēc rūpīgas visu apstākļu un risku izvērtēšanas.

4. EIB turpina izmantot savu vienoto kontaktpunktu korupcijas un krāpšanas novēršanai, kurā var vērsties EIB darbinieki un visas ieinteresētās personas.

5. EIB savos finansēšanas darījumos īsteno izslēgšanas mehānismu krāpšanā un korupcijā iesaistītu partneru atraidīšanai, kurš ietver Savienības centrālās izslēgšanas gadījumu datubāzes izslēgšanas kritērijus, nodrošinot visu personu tiesību ievērošanu.

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Šā lēmuma 4. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 11. maija.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 4. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija sadarbībā ar EIB iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma ziņojumu, kurā novērtē šā lēmuma piemērošanu pirmajos gados, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumu tā grozīšanai. Starpposma ziņojumu izstrādā, pamatojoties uz neatkarīgu ārējo novērtējumu un EIB sniegto informāciju.

Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei nobeiguma ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu.

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(1) Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1080/2011/ES (2011. gada 25. oktobris), ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Savienības un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 633/2009/EK (OV L 280, 27.10.2011., 1. lpp.).

(3) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (2009. gada 25. maijs), ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (OV L 145, 10.6.2009., 10. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (OV L 77, 15.3.2014., 95. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam (OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm (OV L 77, 15.3.2014., 77. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 235/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē (OV L 77, 15.3.2014., 85. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 230/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Stabilitātes un miera instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 1. lpp.).

(12) Padomes Regula (Euratom) Nr. 237/2014 (2013. gada 13. decembris), ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (OV L 77, 15.3.2014., 109. lpp.).

(13) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijai 1244(1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(15) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(16) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

REĢIONĀLIE MAKSIMĀLIE APJOMI

A.	Pirmspievienošanās valstis: EUR 8 739 322 000;

Kaimiņattiecību un partnerattiecību valstis: EUR 14 437 225 000, iedalot šādos provizoriskos apakšapjomos:

i)	Vidusjūras reģiona valstis: EUR 9 606 200 000;

ii)	Austrumeiropa, Dienvidkaukāza valstis un Krievija: EUR 4 831 025 000;

Āzija un Latīņamerika: EUR 3 407 295 000, iedalot šādos provizoriskos apakšapjomos:

i)	Latīņamerika: EUR 2 288 870 000;

ii)	Āzija: EUR 936 356 000;

iii)	Vidusāzija: EUR 182 069 000;

D.	Dienvidāfrika: EUR 416 158 000.

Nepārsniedzot kopējo fiksēto maksimāli pieļaujamo apjomu, EIB vadības struktūras pēc apspriešanās ar Komisiju var nolemt pārvietot reģionos summas, kas nepārsniedz 20 % no reģioniem noteiktajiem maksimālajiem apakšapjomiem, kā arī pārvietot no viena reģiona uz citu summas, kas nepārsniedz 10 % no reģioniem noteiktajiem maksimālajiem apjomiem.

II PIELIKUMS

REĢIONI UN VALSTIS, KAS VARĒTU BŪT TIESĪGAS SAŅEMT FINANSĒJUMU

A. Pirmspievienošanās valstis

1.	Kandidātvalstis Islande, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija, Turcija

2.	Iespējamās kandidātes Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova

B. Kaimiņattiecību un partnerattiecību valstis

1.	Vidusjūras reģiona valstis Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Palestīna, Sīrija, Tunisija

2.	Austrumeiropa, Dienvidkaukāza valstis un Krievija Austrumeiropa: Baltkrievija, Moldovas Republika, Ukraina Dienvidkaukāza valstis: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija Krievija

C. Āzija un Latīņamerika

1.	Latīņamerika Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Ekvadora, Gvatemala, Hondurasa, Kolumbija, Kostarika, Kuba, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Salvadora, Urugvaja, Venecuēla

Āzija

Afganistāna, Bangladeša, Bruneja, Butāna, Dienvidkoreja, Filipīnas, Indija, Indonēzija, Irāka, Jemena, Kambodža, Ķīna (tostarp Honkongas un Makao īpašie administratīvie reģioni), Laosa, Malaizija, Maldivu salas, Mongolija, Mjanma/Birma, Nepāla, Pakistāna, Singapūra, Šrilanka, Taivāna, Taizeme, Vjetnama

3.	Centrālāzija Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna

D. Dienvidāfrika

Dienvidāfrika

III PIELIKUMS

REĢIONI UN VALSTIS, KAS IR TIESĪGAS SAŅEMT FINANSĒJUMU

A. Pirmspievienošanās valstis

1.	Kandidātvalstis Islande, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija, Turcija

2.	Iespējamās kandidātes Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova

B. Kaimiņattiecību un partnerattiecību valstis

1.	Vidusjūras reģiona valstis Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Palestīna, Tunisija

2.	Austrumeiropa, Dienvidkaukāza valstis un Krievija Austrumeiropa: Moldovas Republika, Ukraina Dienvidkaukāza valstis: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija Krievija

C. Āzija un Latīņamerika

1.	Latīņamerika Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Ekvadora, Gvatemala, Hondurasa, Kolumbija, Kostarika, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Salvadora, Urugvaja, Venecuēla

2.	Āzija Bangladeša, Bruneja, Butāna, Dienvidkoreja, Filipīnas, Indija, Indonēzija, Irāka, Jemena, Kambodža, Ķīna (tostarp Honkongas un Makao īpašie administratīvie reģioni), Laosa, Malaizija, Maldivu salas, Mongolija, Mjanma/Birma, Nepāla, Pakistāna, Singapūra, Šrilanka, Taizeme, Vjetnama

3.	Centrālāzija Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna

D. Dienvidāfrika

Dienvidāfrika

IV PIELIKUMS

REĢIONĀLĀS POLITIKAS REGULĒJUMS

EIB darbību partnervalstīs, kas piedalās pirmspievienošanās procesā, īsteno saskaņā ar pievienošanās un Eiropas partnerību regulējumu, kurā norādītas prioritātes kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm, lai tās varētu sekmīgi tuvināties Savienībai, un kurā noteikts pamats Savienības palīdzības sniegšanai. Stabilizācijas un asociācijas process ir politiskais pamats Savienības attiecībām ar Rietumbalkānu reģionu. Tas ir balstīts uz progresīvām partnerattiecībām, kurās Savienība piedāvā tirdzniecības koncesijas, ekonomisko un finansiālo palīdzību un līgumattiecības, izmantojot stabilizācijas un asociācijas nolīgumus. Pirmspievienošanās finansiālā palīdzība sekmē kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu sagatavošanos saistībām un uzdevumiem, kas izriet no dalības Savienībā. Ar šo palīdzību tiek atbalstīts reformu process, tostarp sagatavošanās darbi iespējamai dalībai Savienībā. Tās uzmanības centrā ir iestāžu veidošana, tiesību aktu saskaņošana ar Savienības acquis, sagatavošanās Savienības politikas un instrumentu izmantošanai un tādu pasākumu veicināšana, ar ko sekmē ekonomisko konverģenci.

EIB darbību kaimiņreģionu valstīs īsteno saskaņā ar jauno Eiropas kaimiņattiecību politiku, kas izklāstīta Kopējā paziņojumā “Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”, ko Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisija pieņēma 2011. gada 25. maijā, un saskaņā ar Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumiem, kuros jo īpaši aicina sniegt lielāku atbalstu partnervalstīm, kas apņēmušās veidot demokrātisku sabiedrību un veikt reformas, – pēc principa “vairāk tiem, kas vairāk dara” un pēc savstarpējas pārskatatbildības principa – un kuros paredzēts politikas stratēģiskais satvars Savienības attiecībām ar kaimiņvalstīm. Saistībā ar šo sadarbību EIB finansējums saskaņā ar šo lēmumu būs vērsts arī uz politiku, ar ko veicina iekļaujošu izaugsmi un darbvietu radīšanu, uzlabojot sociālo stabilitāti atbilstīgi uz stimuliem balstītai pieejai, ar ko sekmē Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanu, tostarp attiecībā uz migrācijas jautājumiem.

Lai sasniegtu minētos mērķus, Savienība un tās partneri īsteno kopīgi saskaņotus divpusējus rīcības plānus, kuros noteikts prioritāšu kopums, tostarp prioritātes saistībā ar politikas, drošības, tirdzniecības, ekonomikas, vides un sociālajiem jautājumiem, kā arī transporta un enerģētikas tīklu integrāciju.

Savienība Vidusjūrai, Austrumu partnerība, Melnās jūras reģiona sinerģija, Savienības stratēģija Donavas reģionam, un Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam ir daudzpusējas un reģionālas iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt sadarbību starp Savienību un kaimiņattiecību attiecīgo partnervalstu grupu, kam ir kopīgas problēmas un/vai kopīga ģeogrāfiskā vide. Ar Savienību Vidusjūrai ir paredzēts atsākt Eiropas un Vidusjūras reģiona integrācijas procesu, visās Vidusjūras piekrastes valstīs atbalstot savstarpēju ekonomikas, sociālo un vides attīstību, un ar to atbalsta sociālekonomiskās attīstības uzlabošanu, solidaritāti, reģionālo integrāciju, ilgtspējīgu attīstību un zināšanu uzkrāšanu, uzsverot vajadzību paplašināt finansiālo sadarbību, lai sniegtu atbalstu reģionāliem un starpvalstu projektiem. Ar Savienību Vidusjūrai jo īpaši atbalsta jūrasceļu attīstību un autoceļu būvi, Vidusjūras attīrīšanu, Vidusjūras reģiona saules enerģijas izmantošanas plānu, iniciatīvu ekonomiskās aktivitātes veicināšanai Vidusjūras reģionā, civilās aizsardzības iniciatīvas un Eiropas un Vidusjūras reģiona universitāti.

Austrumu partnerības mērķis ir radīt nepieciešamos apstākļus, lai paātrinātu politiskās saiknes veidošanu un sekmētu ekonomikas integrāciju starp Savienību un Austrumu partnervalstīm. Austrumu partnerība būs papildu stimuls partnervalstu sociāli ekonomiskai un reģionālai attīstībai. Tā sekmēs labu pārvaldību, tostarp finanšu nozarē, reģionālu attīstību un sociālu kohēziju, kā arī palīdzēs samazināt partnervalstu sociāli ekonomiskās atšķirības.

Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam sekmē ilgtspējīgu vides attīstību un optimālu ekonomikas un sociālo attīstību Baltijas jūras reģionā. Savienības stratēģija Donavas reģionam jo īpaši veicina transporta attīstību, enerģētikas savienojumus un drošību, ilgtspējīgu vides un sociālekonomisko attīstību Donavas reģionā. Austrumu partnerības mērķis ir radīt nepieciešamos apstākļus, lai paātrinātu politiskās saiknes veidošanu un sekmētu ekonomikas integrāciju starp Savienību un Austrumu partnervalstīm. Krievija un Savienība ir izveidojušas plašu stratēģisko partnerību, kura ir nošķirta no Eiropas kaimiņattiecību politikas un saskaņā ar kuru tiek veidotas kopējās telpas un plāni. Daudzpusējā līmenī to papildina Ziemeļu dimensija, kas nodrošina regulējumu sadarbībai starp Savienību, Krieviju, Norvēģiju un Islandi (Baltkrievija, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis attiecībā uz Ziemeļu dimensiju ir novērotājas).

EIB darbību Latīņamerikā īsteno saskaņā ar Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu stratēģisko partnerību. Kā tas ir uzsvērts Komisijas 2009. gada 30. septembra paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas Savienība un Latīņamerika: globālo procesu dalībnieku partnerība”, ES prioritātes sadarbībā ar Latīņamerikas valstīm ir reģionālās integrācijas sekmēšana un nabadzības un sociālās nevienlīdzības izskaušana, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību. Šo politikas mērķu īstenošana tiks veicināta, ņemot vērā Latīņamerikas valstu dažādo attīstības līmeni. Abu reģionu kopējo interešu jomās veidos divpusēju dialogu un sadarbību, tostarp par vidi, klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanu, kā arī par enerģētiku, zinātni, pētniecību, augstāko izglītību, tehnoloģiju un inovāciju.

Āzijā Savienība stiprina savas stratēģiskās partnerības ar Ķīnu un Indiju un risina sarunas par jauniem partnerības un brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Dienvidaustrumāzijas valstīm. Vienlaikus sadarbība attīstības jomā joprojām ir prioritāte Savienības attiecībās ar Āziju; Savienības attīstības stratēģija Āzijas reģionā ir vērsta uz nabadzības izskaušanu, atbalstot plašu, ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, veicinot labvēlīgu vidi un apstākļus reģionālai tirdzniecībai un integrācijai, uzlabojot pārvaldību, palielinot politisko un sociālo stabilitāti, kā arī atbalstot 2015. gada tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Tiek kopīgi īstenoti politikas mērķi, lai risinātu kopējās problēmas, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu attīstību, drošību un stabilitāti, pārvaldību un cilvēktiesībām, kā arī dabas un humanitāro katastrofu novēršanu un reaģēšanu uz tām.

Savienības stratēģija jaunām partnerattiecībām ar Vidusāziju, ko Eiropadome pieņēma 2007. gada 21.–22. jūnijā, ir stiprinājusi reģionālu un divpusēju dialogu un Savienības sadarbību ar Vidusāzijas valstīm reģionam svarīgos jautājumos, kas saistīti, piemēram, ar nabadzības mazināšanu, ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti. Stratēģijas īstenošanas rezultātā ir panākts būtisks progress cilvēktiesību, tiesiskuma, labas pārvaldības, demokrātijas, izglītības, ekonomikas attīstības, tirdzniecības un ieguldījumu, enerģētikas un transporta, un vides politikas jomās.

EIB darbību Dienvidāfrikā īsteno saskaņā ar kopīgu ES Valsts stratēģijas dokumentu Dienvidāfrikai. Galvenās minētajā stratēģijas dokumentā noteiktās jomas ir darbvietu radīšana un pakalpojumu sniegšanas un sociālās kohēzijas spēju pilnveidošana. EIB darbības Dienvidāfrikā ir veiktas, papildinot Savienības programmu attiecībā uz sadarbību attīstības jomā, t. i., EIB koncentrējoties uz atbalstu privātajam sektoram un ieguldījumiem infrastruktūras un sociālo pakalpojumu paplašināšanā (mājokļi, elektroapgāde, dzeramā ūdens attīrīšana un pašvaldību infrastruktūra). ES Valsts stratēģijas dokumenta Dienvidāfrikai starpposma pārskatīšanā, ko sagatavoja laikposmā no 2009. gada līdz 2010. gadam, ir sniegts priekšlikums darbības klimata pārmaiņu jomā papildināt ar pasākumiem, kas atbalsta videi draudzīgu darbvietu izveidi. Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ar EIB darbību plānots papildinošā veidā atbalstīt Savienības ārējās sadarbības politiku, programmas un instrumentus, turpinot pastiprināti pievērst uzmanību ES un Dienvidāfrikas galvenajām prioritātēm, lai sekmētu taisnīgu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, veicinātu darbvietu radīšanu un spēju veidošanu, kā arī atbalstītu ilgtspējīgu pakalpojumu sniegšanu un taisnīgu piekļuvi pamata infrastruktūrai un pakalpojumiem.