26.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/86

(1)

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir vīrusu infekcijas slimība (parasti nāvējoša), ar ko slimo mājas un savvaļas cūkas, un tā ievērojami traucē Savienības iekšējo tirdzniecību ar dzīvām cūkām un produktiem, kas iegūti no cūku sugu dzīvniekiem, kā arī to eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Pēc tam, kad 2007. gadā ĀCM apstiprināja Gruzijā, slimība izplatījās arī Krievijas Federācijā, kur ir ziņots par vairākiem šīs slimības uzliesmojumiem cūkām un mežacūkām visā Krievijas Eiropas daļā. Turklāt 2013. gada jūnijā Baltkrievija ziņoja, ka ĀCM uzliesmojums piemājas saimniecībās audzētām cūkām ir apstiprināts Grodņas reģionā, kas atrodas aptuveni 40 km no Lietuvas robežas un tuvu robežai ar Poliju.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/498/ES (3) tika piešķirts Savienības finansiālais ieguldījums attiecībā uz uzraudzību un citiem ārkārtas pasākumiem pret ĀCM, kuri 2013. gadā tika īstenoti Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā – dalībvalstīs, kuras apdraud tiešs ĀCM ievazāšanas risks.

(4)

Tika ziņots, ka 2014. gada janvārī slimība konstatēta mežacūku populācijā Ukrainā, un tā joprojām turpina izplatīties Baltkrievijā un Krievijas Federācijā. Turklāt 2014. gada janvārī tika konstatēti divi ĀCM gadījumi mežacūku populācijā Lietuvā un dažas dienas vēlāk tika ziņots par vēl diviem slimības gadījumiem mežacūkām Polijā. Abās minētajās dalībvalstīs slimība tika konstatēta pie robežas ar Baltkrieviju. Tādējādi ĀCM situācija valstīs, kas robežojas ar Eiropas Savienību, rada pastāvīgu apdraudējumu cūku saimniecībām Savienībā, jo dalībvalstīs, kuras robežojas ar inficētajām trešām valstīm, vīrusu var ievazāt mežacūkas, kas no inficētajiem apgabaliem ienāk Savienības teritorijā, kā arī transportlīdzekļi, ar kuriem ir tikuši pārvadāti dzīvi dzīvnieki vai arī vīrusu var ievazāt, nelikumīgi ievedot Savienībā no cūku sugu dzīvniekiem iegūtus produktus.

(5)

Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā risks ievazāt ĀCM Savienībā ir augstāks, ņemot vērā minētās slimības sastopamību un evolūciju tajās Baltkrievijas, Krievijas Federācijas un Ukrainas teritorijās, kuras robežojas ar Savienību. Minētās dalībvalstis ir informējušas Komisiju un pārējās dalībvalstis par pasākumiem, kurus tās plāno pieņemt, lai pastiprinātu savu un pārējo dalībvalstu teritoriju aizsardzību.

(6)

Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija 2013. gadā īstenoja uzraudzību, lai agrīni konstatētu ĀCM mežacūkām un mājas cūkām. Lai ĀCM profilakse būtu efektīvāka, ir jāveic konkrēti uzraudzības pasākumi minēto dalībvalstu teritorijā.

(7)

Viens no galvenajiem piesardzības pasākumiem pret ĀCM iekļūšanu Savienībā ir tādu transportlīdzekļu tīrīšana un dezinficēšana, kuri varētu būt bijuši saskarē ar ĀCM vīrusu. Tādēļ Komisijas Īstenošanas lēmumā 2013/426/ES (4) ir paredzēti konkrēti pasākumi, lai nepieļautu ĀCM ievazāšanu Savienībā no Baltkrievijas un Krievijas Federācijas, un noteikta prasība pienācīgi iztīrīt un dezinficēt transportlīdzekļus, ar kuriem ir tikuši pārvadāti dzīvi dzīvnieki un kuri iebrauc Savienībā no inficētajiem apgabaliem.

(8)

Neatkarīgi no Komisijas Regulas (EK) Nr. 206/2009 (5) noteikumiem tas ĀCM ievazāšanas risks Savienībā, ko izraisa pa pastu sūtīti vai ceļotāju, it īpaši to, kuri ierodas no Baltkrievijas, Krievijas Federācijas un Ukrainas, bagāžā ievesti personīgam patēriņam paredzēti cūku izcelsmes produktu sūtījumi, pārsniedz nenozīmīgu risku, un iebraukšanas punktos ir vajadzīga papildu kontrole.

(9)

Turklāt, lai nodrošinātu ātru atbildes reakciju gadījumā, ja ĀCM tiktu ievazāts, plašā ieinteresēto personu lokā, ieskaitot veterinārārstus, profesionālus un nekomerciālus lauksaimniekus, kravas automašīnu vadītājus, muitas darbiniekus, pasažierus un plašu sabiedrību, izmantojot konkrētai mērķauditorijai domātas izpratni veicinošas kampaņas, kuru mērķis ir vairot izpratni par ĀCM un sagatavotību slimības gadījumam atbilstoši ārkārtas rīcības plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/60/EK (6), būtu jāvairo izpratne par riskiem, ko rada ĀCM ievazāšana un tās sekas.

(10)

ĀCM 2014. gadā tika konstatēts mežacūkām Lietuvā un Polijā, un abas minētās dalībvalstis tieši apdraud ĀCM esība aiz robežas, Baltkrievijā. Lai mazinātu slimības izplatības risku savā teritorijā, Lietuva un Polija plāno samazināt uzņēmīgo saimniekorganismu blīvumu cūku saimniecībās, kurās ir zema bioloģiskā drošība un kuras atrodas inficētajā apgabalā, veicinot cūku nokaušanu un vismaz vienu gadu nepieļaujot krājumu atjaunošanu cūku saimniecībās. 2013. gada decembrī Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija iesniedza attiecīgos plānus un izmaksu aplēses ārkārtas pasākumu īstenošanai 2014. gadā apgabalos, kuri uzskatāmi par augstāka riska apgabaliem saistībā ar ĀCM ievazāšanu no Baltkrievijas, Krievijas Federācijas un Ukrainas. Komisija ir pārbaudījusi minētos plānus saistībā ar Savienības finansiālo ieguldījumu, un tika konstatēts, ka tie atbilst Direktīvai 2002/60/EK.

(11)

Pasākumi, ko Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija veic saistībā ar slimības uzraudzību, transportlīdzekļu tīrīšanu un dezinficēšanu un izpratnes veicināšanas kampaņu organizēšanu, būtu jālīdzfinansē 50 % apmērā.

(12)

Pasākumi, ko Lietuva un Polija īsteno, lai samazinātu cūku blīvumu inficētajos apgabalos pie robežas ar Baltkrieviju, būtu jālīdzfinansē 30 % apmērā.

(13)

Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas iesniegtie plānotie ārkārtas pasākumi, kas 2014. gadā tiks veikti pret ĀCM ievazāšanu no Baltkrievijas, Krievijas Federācijas un Ukrainas, ir pietiekami detalizēts pamats Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (7) 94. panta izpratnē, tāpēc šis lēmums būtu uzskatāms par finansēšanas lēmumu attiecībā uz izdevumiem, kas paredzēti darba programmā dotācijām.

(14)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

paraugu ņemšana no mājas cūkām;

b)

paraugu ņemšana no mežacūkām;

c)

ELISA testi;

d)

PĶR un sekvencēšanas testi;

e)

aprīkojuma un dezinfekcijas līdzekļu iegāde tīrīšanas un dezinficēšanas vajadzībām;

f)

tāda aprīkojuma iegāde, kas īpaši paredzēts dzīvnieku liemeņu iznīcināšanai;

g)

tāda aprīkojuma iegāde, kas paredzēts virusoloģiskajiem laboratoriskajiem testiem;

h)

izpratnes veicināšanas kampaņas.

a)

EUR 0,5 par katru mājas cūku, no kuras ņemts paraugs;

b)

EUR 5 par katru mežacūku, no kuras ņemts paraugs;

c)

EUR 2 par katru ELISA testu;

d)

EUR 10 par katru veikto PĶR un sekvencēšanas testu.

a)

EUR 6 000 Igaunijai;

b)

EUR 58 000 Latvijai;

c)

EUR 950 000 Lietuvai;

d)

EUR 102 100 Polijai.

a)

EUR 100 000 Lietuvai;

b)

EUR 150 000 Polijai.

EUR 75 000 Lietuvai.

a)

EUR 1 500 Igaunijai;

b)

EUR 15 000 Latvijai;

c)

EUR 75 000 Lietuvai;

d)

EUR 11 250 Polijai.

a)

EUR 225 000 Lietuvai;

b)

EUR 337 500 Polijai.

a)

EUR 27 000 Igaunijai;

b)

EUR 190 000 Latvijai;

c)

EUR 1 948 000 Lietuvai;

d)

EUR 1 341 000 Polijai.

a)

par tādu testu komplektu, reaģentu un visu pārējo palīgmateriālu iegādi, kas identificējami par piederīgiem un izmantojami laboratorisko testu veikšanai;

b)

par darbiniekiem, kuri pilnībā vai daļēji ir nodarbināti testu veikšanā laboratorijas telpās, neatkarīgi no to statusa, un minētajos izdevumos iekļauj tikai faktiskās algas kopā ar sociālā nodrošinājuma iemaksām un citām atalgojumā iekļautajām obligātajām izmaksām;

c)

pieskaitāmās izmaksas, kas ir 7 % apmērā no a) un b) apakšpunktā minēto izmaksu summas.

a)

īsteno darbības un pasākumus, kā izklāstīts to plānos;

b)

īsteno pasākumus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, tostarp konkurences noteikumiem un noteikumiem par publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu;

c)

vēlākais līdz 2015. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai galīgo tehnisko ziņojumu par pasākumiem saskaņā ar I pielikumu un galīgo finanšu pārskatu saskaņā ar II pielikumu.