ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

1. Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts, kas izveidots ar Vienoto rīcību 2001/554/KĀDP, (“Institūts”) turpina darbību saskaņā ar šo lēmumu.

2. Visas esošās tiesības un pienākumi un visi saistībā ar Vienoto rīcību 2001/554/KĀDP pieņemtie noteikumi paliek neskarti. Jo īpaši paliek spēkā visi esošie darba līgumi un visas no tiem izrietošās tiesības.

3. Institūta mītne atrodas Parīzē. Lai atvieglotu darbības organizēšanu Briselē, Institūtam ir koordinācijas birojs Briselē. Institūta struktūra ir elastīga, un īpaša uzmanība tiek veltīta kvalitātei un efektivitātei, tostarp attiecībā uz darbinieku skaitu.

1. Institūts ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veicina ES stratēģiskā skatījuma attīstību Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) jomā, tostarp konfliktu novēršanu un miera veidošanu, kā arī citas Savienības ārējās darbības jomā, lai nostiprinātu ES analīzes, prognozēšanas un sakaru veidošanas spējas tās ārējā darbībā.

2. Institūta galvenie uzdevumi ir uz politiku orientētas analīzes veikšana, informēšana, rezultātu izplatīšana un apspriešana, sakaru veidošanas pasākumu un darbsemināru rīkošana un Savienības un dalībvalstu ierēdņiem un ekspertiem paredzētas atbilstīgas dokumentācijas apkopošana.

3. Institūts arī veicina saskarsmi ar akadēmiskajām aprindām, ideju laboratorijām un atbilstīgiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem visā Eiropas reģionā, Atlantijas reģionā un plašākā starptautiskā kopienā, darbojoties kā starpnieks starp Savienības iestādēm un ārējo ekspertu kopienu, tostarp drošības struktūrām.

1. Institūta darbības politisko uzraudzību veic Politikas un drošības komiteja (PDK) Padomes vadībā. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) saskaņā ar AP pienākumiem KĀDP un jo īpaši KDAP jomā nosaka Institūta darbības virzienu.

2. Šo politisko uzraudzību veic un darbības virzienu nosaka, neapdraudot Institūta intelektuālo neatkarību un darbības autonomiju tā misijas un uzdevumu īstenošanā.

Lai Institūts varētu veikt savas funkcijas un sasniegt mērķus, tam ir juridiskas personas statuss. Tas jo īpaši var slēgt līgumus, pirkt vai pārdot kustamo un nekustamo īpašumu un būt puse tiesas procesos. Institūts ir bezpeļņas organizācija. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai Institūtam piešķirtu tādu tiesībspēju un rīcībspēju, kāda saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem tiek piešķirta juridiskajām personām.

1. Institūtam ir Valde, kas apstiprina tā gada darba programmu un ilgtermiņa darba programmu, un atbilstošo budžetu. Valde ir forums, kurā apspriež ar Institūta misiju, uzdevumiem, darbību un personālu saistītus jautājumus.

2. Valdes priekšsēdētājs ir AP vai AP pārstāvis. Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) īsteno Valdes sekretariāta funkcijas.

3. Valdē ir pa vienam katras dalībvalsts ieceltam pārstāvim. Katru Valdes locekli var pārstāvēt vai pavadīt aizstājējs. Valdes darbā piedalās Komisija, kura arī ieceļ savu pārstāvi.

4. Institūta direktors vai direktora pārstāvis parasti piedalās Valdes sanāksmēs. Valdes sanāksmēs var piedalīties arī Militārā štāba ģenerāldirektors un Militārās komitejas priekšsēdētājs vai to vietnieki.

5. Valde pieņem lēmumus ar dalībvalstu pārstāvju kvalificētu balsu vairākumu, balsis skaitot saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 16. panta 4. un 5. punktu, neskarot šā lēmuma 11. panta 2. un 3. punktu. Valde pieņem savu reglamentu.

6. Valde var nolemt izveidot ad hoc darba grupas vai pastāvīgas komitejas, kuras nodarbojas ar Valdes vispārējā kompetencē esošiem konkrētiem tematiem vai jautājumiem un kuras darbojas Valdes uzraudzībā. Lēmumā par šādas darba grupas vai komitejas izveidi nosaka tās pilnvaras, sastāvu un darbības ilgumu.

7. Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs vismaz divas reizes gadā. Tās sasauc arī pēc vismaz vienas trešdaļas Valdes locekļu lūguma.

1. Pamatojoties uz AP ieteikumu, Valde ieceļ Institūta direktoru, kas ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais. Direktoru ieceļ uz trīs gadu laikposmu, un šo laikposmu var pagarināt uz vienu termiņu, kura ilgums ir divi gadi.

2. Par direktora amata kandidātiem būtu jāizraugās personas, kurām ir ilgākā laikposmā iegūtas zināšanas un pieredze ārlietās, drošības politikā un diplomātijā un kuras ir veikušas atbilstīgu pētniecību. Dalībvalstis iesniedz kandidatūras AP, kas par to informē Valdi. Priekšatlases procesu rīko AP vadībā. Priekšatlases komisiju veido trīs EĀDD pārstāvji un trīs dalībvalstu pārstāvji no triju prezidentvalstu komandas vidus, un tās priekšsēdētājs ir AP vai AP pārstāvis. Pamatojoties uz priekšatlases rezultātiem, AP sniedz Valdei ieteikumu ar vismaz trīs kandidātu sarakstu, kas sastādīts priekšatlases komisijas izvēles secībā.

4. Direktors ir atbildīgs par visu pārējo Institūta darbinieku pieņemšanu darbā. Valdes locekļus iepriekš informē par analītiķu iecelšanu amatā.

5. Pēc tam, kad ir saņemts Valdes apstiprinājums, un ņemot vērā finansiālās sekas pēc Institūta gada budžeta pieņemšanas, direktors var iecelt amatā direktora vietnieku. Direktora vietnieku ieceļ amatā ilgākais uz trīs gadu laikposmu, un šo laikposmu var pagarināt uz vienu termiņu, kura ilgums ir divi gadi.

6. Direktors nodrošina 2. pantā minētās Institūta misijas un uzdevumu izpildi. Direktors nodrošina augsta līmeņa kompetences un profesionālisma saglabāšanu Institūtā, kā arī efektivitāti un iedarbīgumu Institūta darbību īstenošanā.

Direktoram, apspriežoties ar Valdi, būtu arī jāpēta iespējas papildu iemaksām Institūta budžetā.

7. Direktors ir pilnvarots slēgt līgumus, pieņemt darbā budžetā apstiprināto personālu un segt jebkādus izdevumus, kas vajadzīgi Institūta darbībai, saskaņā ar apstiprināto Institūta darba programmu un budžetu.

8. Direktors sagatavo gada pārskatu par Institūta darbību līdz nākamā gada 31. martam. Gada pārskatu pārsūta Valdei un ar AP starpniecību Padomei, kas pārskatu nosūta Eiropas Parlamentam, Komisijai un dalībvalstīm.

1. Institūta personālu, kuru veido analītiķi un administratīvie darbinieki un kuriem ir līgumdarbinieku statuss, izraugās no dalībvalstu valstspiederīgo vidus.

Pieņemot darbā Institūta analītiķus, balstās uz to intelektuālajiem nopelniem, pieredzi un zināšanām, kas atbilst Institūta 2. pantā noteiktajai misijai un uzdevumiem, un izmanto taisnīgas un pārredzamas konkursa procedūras.

Padome pēc direktora ieteikuma pieņem noteikumus attiecībā uz Institūta personālu.

Vienojoties ar direktoru un pēc tam, kad par to informēta Valde, pētniekus uz konkrētu laikposmu var norīkot darbā Institūtā vai nu amatos, kas paredzēti Institūta organizatoriskajā struktūrā, vai īpašu uzdevumu un projektu īstenošanai, kas atbilst 2. pantā izklāstītajai Institūta misijai un uzdevumiem.

Dienesta interesēs Institūta personālu uz konkrētu laikposmu var norīkot darbā amatā ārpus Institūta saskaņā ar Institūta personāla noteikumiem.

Noteikumus par norīkošanu darbā pieņem Valde pēc Direktora priekšlikuma saņemšanas.

Direktoram un analītiķiem ir intelektuāla neatkarība un darbības autonomija Institūta darbību īstenošanā.

1. Līdz katra gada 31. oktobrim direktors izstrādā nākamā gada darba programmas projektu, kam pievienots indikatīvs ilgtermiņa perspektīvu apraksts turpmākajiem gadiem, ko iesniedz Valdei apstiprināšanai.

1. Visus Institūta ieņēmumu un izdevumu posteņus iekļauj tāmē, ko sastāda katram finanšu gadam, kurš atbilst kalendārajam gadam, un uzrāda Institūta budžetā, kurā iekļauj darbinieku sarakstu.

3. Institūta ieņēmumus veido dalībvalstu iemaksas atbilstīgi nacionālā kopienākuma (NKI) apjomam. Pēc direktora priekšlikuma un pēc Valdes apstiprinājuma konkrētiem projektiem, kas atbilst 2. pantā izklāstītajai Institūta misijai un uzdevumiem, var pieņemt papildu iemaksas no citiem avotiem, jo īpaši no dalībvalstīm vai Savienības iestādēm.

1. Līdz katra gada 31. oktobrim direktors Valdei iesniedz Institūta gada budžeta projektu, kurā ietver administratīvos izdevumus, darbības izdevumus un paredzamos ieņēmumus nākamajam finanšu gadam, tostarp papildu iemaksas konkrētiem projektiem, kas minētas 10. panta 3. punktā.

2. Līdz katra gada 30. novembrim Valde ar dalībvalstu pārstāvju vienprātīgu lēmumu apstiprina Institūta gada budžetu.

3. Ja rodas neizbēgami, ārkārtēji vai neparedzēti apstākļi, direktors Valdei var iesniegt budžeta grozījumu projektu. Valde, pienācīgi ņemot vērā steidzamību, pieņem budžeta grozījumus ar vienbalsīgu dalībvalstu pārstāvju lēmumu.

4. Līdz katra gada 31. martam direktors Padomei un Valdei iesniedz detalizētu pārskatu par visiem iepriekšējā finanšu gada ieņēmumiem un izdevumiem, tostarp Institūta darbības pārskatu.

Valde ar Padomes piekrišanu un pēc direktora priekšlikuma saņemšanas sagatavo detalizētus finanšu noteikumus, kuros jo īpaši nosaka procedūru, kas jāievēro Institūta budžeta sastādīšanā, izpildē un kontrolē.

1. Direktora un Institūta personāla privilēģijas un imunitāte ir paredzēta Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2001. gada 15. oktobra Lēmumā par Eiropas Savienības Drošības izpētes institūta un Eiropas Savienības Satelītcentra un to struktūru un personāla privilēģijām un imunitāti. Kamēr minētais lēmums nav stājies spēkā, uzņemošā valsts var direktoram un Institūta personālam piešķirt tajā paredzētās privilēģijas un imunitāti.

2. Institūta privilēģijas un imunitāte ir noteikta protokolā (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD).

1. Institūta līgumisko atbildību reglamentē konkrētajam līgumam piemērojamie tiesību akti.

2. Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Institūta noslēgtā līgumā.

3. Darbinieku personisko atbildību pret Institūtu reglamentē attiecīgie Institūta personālam piemērojamie noteikumi.

Valde pēc direktora priekšlikuma saņemšanas pieņem noteikumus par publisku piekļuvi Institūta dokumentiem, ņemot vērā principus un ierobežojumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2).

Sadarbība ar dalībvalstīm un Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām

Lai īstenotu 2. pantā noteikto misiju un uzdevumus, Institūts cieši sadarbojas ar dalībvalstīm un EĀDD. Vajadzības gadījumā Institūts arī izveido darba attiecības ar Savienības iestādēm, kā arī ar attiecīgām Savienības struktūrām un aģentūrām, tostarp ar Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu (EDAK), lai apmainītos ar pieredzi un konsultācijām kopīgu interešu jomās. Kopā ar Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām Institūts arī var īstenot kopīgus projektus.

Valde pēc direktora priekšlikuma saņemšanas pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (4).

Vēlākais līdz 2016. gada 31. jūlijam AP iesniedz Padomei ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu, kam vajadzības gadījumā pievienoti atbilstīgi ieteikumi.

Briselē, 2014. gada 10. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON

(1) Padomes Vienotā rīcība 2001/554/KĀDP (2001. gada 20. jūlijs) par Eiropas Savienības Drošības izpētes institūta izveidi (OV L 200, 25.7.2001., 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(4) Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).