28.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/73

(1)

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir paredzēts, ka tiek izveidota brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, kurā personas var brīvi pārvietoties. Minētajam nolūkam Savienība var pieņemt pasākumus, lai attīstītu tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās un lai veicinātu un atbalstītu dalībvalstu darbības noziedzības novēršanas jomā. Turpmākajā Eiropas Tiesiskuma telpas izveidē būtu jānodrošina pamattiesību, kā arī tādu kopēju principu ievērošana kā diskriminācijas nepieļaušana, dzimumu līdztiesība, efektīva tiesu iestāžu pieejamība visiem, tiesiskums un pareiza neatkarīgas tiesu sistēmas darbība.

(2)

Stokholmas programmā (4) Eiropadome atkārtoti ir apstiprinājusi, ka brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide ir prioritāte, un par politisku prioritāti izvirzījusi tiesību un tiesiskuma Eiropas sasniegšanu. Finansējums tika noteikts par vienu no būtiskākajiem rīkiem, lai veiksmīgi īstenotu Stokholmas programmas politiskās prioritātes. Līgumos un Stokholmas programmā izvirzītie vērienīgie mērķi būtu jāsasniedz inter alia, laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveidojot elastīgu un efektīvu Programmu "Tiesiskums" ("programma"), kas atvieglotu plānošanu un īstenošanu. Programmas vispārējie un konkrētie mērķi būtu jāinterpretē saskaņā ar attiecīgajām Eiropadomes noteiktajām stratēģiskajām pamatnostādnēm.

(3)

Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā par stratēģiju "Eiropa 2020" tika noteikta stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Kā izšķirošs elements stratēģijas "Eiropa 2020" konkrēto mērķu un pamatiniciatīvu atbalstam un to mehānismu veicināšanai, kas izstrādāti izaugsmes sekmēšanai, būtu jāattīsta labi funkcionējoša tiesiskuma telpa, kurā ir likvidēti šķēršļi pārrobežu tiesvedībai un tiesu pieejamībai pārrobežu situācijās.

(4)

Šajā regulā jēdziens "tiesneši un tiesu iestāžu darbinieki" būtu jāinterpretē tā, lai tas aptvertu tiesnešus, prokurorus un tiesu amatpersonas, kā arī citus praktizējošus juristus, kas saistīti ar tiesu iestādēm, piemēram, advokātus, notārus, tiesu izpildītājus, nosacīti atbrīvoto personu uzraugus, mediatorus un tiesu tulkus.

(5)

Lai vairotu savstarpējo uzticēšanos, būtiska ir tiesiskā apmācība, un tā uzlabo sadarbību starp tiesu iestādēm un praktizējošiem juristiem dažādās dalībvalstīs. Saistībā ar 2011. gada 13. septembra Komisijas paziņojumu "Uzticēšanās veidošana tiesiskumam ES mērogā – Eiropas tiesiskās apmācības jauna dimensija", Padomes Rezolūciju par tiesnešu, prokuroru un tiesu iestāžu personāla apmācību Eiropas Savienībā (5), Padomes 2011. gada 27. un 28. oktobra secinājumiem par Eiropas tiesisko apmācību un 2012. gada 14. marta Eiropas Parlamenta rezolūciju par tiesisko apmācību – tiesiskā apmācība būtu jāuzskata par būtisku elementu patiesas Eiropas tieslietu kultūras veicināšanā.

(6)

Tiesiskā apmācībā var būt iesaistīti dažādi rīcībspēki, piemēram, dalībvalstu tiesību, tiesu un administratīvās iestādes, akadēmiskās iestādes, par tiesisko apmācību atbildīgās valsts struktūras, Eiropas līmeņa mācību organizācijas vai tīkli vai Savienības tiesību aktu jomā izveidotie tiesu koordinatoru tīkli. Tādām organizācijām un struktūrām, kas tiesnešu apmācības jomā darbojas Eiropas vispārējās interesēs, kā, piemēram, Eiropas Tiesiskās apmācības tīklam (EJTN), Eiropas tiesību akadēmijai (EJTN), Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklam (ENCJ), Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijai (ACA-Europe), Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklam (RPCSJUE) un Eiropas Publiskās administrācijas institūtam (EIPA), būtu jāturpina veikt savus uzdevumus, sekmējot tiesnešiem un tiesu sistēmas personālam paredzētas mācību programmas ar patiesu Eiropas dimensiju, un tādēļ saskaņā ar procedūrām un kritērijiem, kas izklāstīti gada darba programmās, kuras Komisija pieņem ievērojot šo regulu, tām varētu piešķirt pienācīgu finansiālu atbalstu.

(7)

Savienībai būtu jāveicina mācību pasākumi par Savienības tiesību aktu īstenošanu, iesaistīto tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku algas, ko finansē dalībvalstu iestādes, uzskatot par atbilstīgām izmaksām vai līdzfinansējumu natūrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) ("finanšu regula").

(8)

Tiesu iestāžu pieejamībai būtu īpaši jāaptver piekļuve tiesām, alternatīvām strīdu izšķiršanas metodēm un valsts amatpersonām, kurām tiesību aktos ir uzlikts pienākums nodrošināt pusēm neatkarīgu un objektīvu juridisku konsultāciju.

(9)

Padome 2012. gada decembrī apstiprināja ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju 2013.–2020. gadam (7), kuras mērķis ir īstenot līdzsvarotu pieeju, kas balstīta uz vienlaicīgu narkotiku pieprasījuma un narkotiku piedāvājuma samazinājumu un uz atziņu, ka narkotiku pieprasījuma samazinājums un narkotiku piedāvājuma samazinājums ir savstarpēji pastiprinoši faktori nelegālo narkotiku apkarošanas politikā. Minētā stratēģija joprojām kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem saglabās mērķi palīdzēt izmērojami samazināt pieprasījumu pēc narkotikām, atkarību no narkotikām un ar narkotiku lietošanu saistītos draudus un kaitējumus veselībai un sabiedrībai. Ja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1150/2007/EK (8) izveidotā programma "Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju" bija balstīta uz juridiska pamata "sabiedrības veselība" un risināja minētos jautājumus,, tad programma ir balstīta uz cita juridiskā pamata, un tās mērķim vajadzētu būt turpināt Eiropas tiesiskuma telpas attīstību, kuras pamatā ir savstarpēja atzīšana un savstarpēja uzticēšanās, šim nolūkam jo īpaši veicinot tiesu iestāšu sadarbību. Tādēļ, atbildot uz vajadzību vienkāršot un ņemot vērā katras minētās programmas juridisko pamatu, ar programmu "Veselība izaugsmei", var atbalstīt pasākumus, ar ko papildina dalībvalstu darbības, lai sasniegtu mērķi – samazināt ar narkotiku lietošanu saistītos kaitējumus veselībai, tostarp veikt informatīvas un preventīvas darbības.

(10)

Vēl viens svarīgs ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas 2013.–2020. gadam elements ir narkotiku piedāvājuma samazināšana. Ja iekšējās drošības fondam, ar ko sniedz finansiālo atbalstu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir narkotiku tirdzniecības un citu noziedzības veidu novēršana un apkarošana, un jo īpaši pasākumi, kas vērsti pret nelegālo narkotiku audzēšanu, ražošanu, ekstrahēšanu, pārdošanu, transportu, importu un eksportu, tostarp pret narkotiku turēšanu īpašumā un iepirkšanu nolūkā iesaistīties narkotiku tirdzniecībā, – tad savukārt programmai būtu jāaptver minētie narkomānijas apkarošanas politikas aspekti, uz kuriem neattiecas iekšējās drošības fonds, ar ko sniedz finansiālo atbalstu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, vai programma "Veselība izaugsmei" un kuri ir cieši saistīti ar programmas vispārējo mērķi.

(11)

Jebkurā gadījumā būtu jānodrošina, lai tiktu turpināta 2007.–2013. gada plānošanas posma to prioritāšu finansēšana, kuras ir saglabātas jaunās ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas 2013.–2020. gadam mērķu vidū, un tādēļ no programmas "Veselība izaugsmei", no iekšējās drošības fonda, ar ko sniedz finansiālo atbalstu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, un no programmas būtu jāparedz līdzekļi –saskaņā ar to attiecīgajām prioritātēm un juridiskajiem pamatiem, vienlaikus izvairoties no jebkāda dubulta finansējuma.

(12)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 3. punktu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas ("hartas") 24. pantu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām ar programmu būtu jāatbalsta bērna tiesību aizsardzība, tostarp tiesības uz pienācīgu lietas izskatīšanu, tiesības saprast tiesas procesu, tiesības uz privātās uz ģimenes dzīves respektēšanu un tiesības uz neaizsakaramību un cieņpilnu attieksmi. Programmas mērķim jo īpaši vajadzētu būt uzlabot bērna aizsardzību tiesību sistēmās un uzlabot tiesu iestāžu pieejamību bērniem, un programmā, īstenojot visas tās darbības, būtu jāintegrē bērna tiesību veicināšana.

(13)

Ievērojot LESD 8. un 10. pantu ar programmu būtu jāatbalsta sieviešu un vīriešu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma mērķu integrēšana visās tās darbībās. Būtu jāveic regulāra uzraudzība un izvērtēšana, lai novērtētu, kā programmas darbībās tiek risināti dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumi.

(14)

Savienības līmeņa darbības pieredze ir apliecinājusi, ka programmas mērķu sasniegšanai praksē ir vajadzīga instrumentu kombinēšana, tostarp tiesību aktu, politikas iniciatīvu un finansējumu kombinēšana. Finansējums ir būtisks rīks, kas papildina likumdošanas pasākumus.

(15)

Padome 2011. gada 22. un 23. septembra secinājumos par tiesu sadarbības atbalstam paredzēto turpmāko Savienības finanšu programmu efektivitātes uzlabošanu uzsvēra būtisko nozīmi, kāda Savienības finansēšanas programmām bija Savienības acquis efektīvā īstenošanā, un vēlreiz atkārtoja, cik svarīga ir pārredzamāka, elastīgāka, saskaņotāka un racionālāka piekļuve programmām.

(16)

Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā ar nosaukumu "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020"" tika uzsvērta nepieciešamība racionalizēt un vienkāršot Savienības finansējumu. Jo īpaši ņemot vērā pašreizējo ekonomisko krīzi, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Savienības līdzekļi tiktu plānoti un pārvaldīti ar vislielāko rūpību. Finansējuma jēgpilnu vienkāršošanu un efektīvu pārvaldību var panākt, samazinot programmu skaitu un racionalizējot, vienkāršojot un saskaņojot finansēšanas noteikumus un procedūras.

(17)

Atbildot uz vajadzību vienkāršot, efektīvi pārvaldīt un vienkāršāk piekļūt finansējumam, ar programmu būtu jāturpina un jāizvērš darbības, ko iepriekš veica, pamatojoties uz trim programmām, kuras bija izveidotas ar Padomes Lēmumu 2007/126/TI (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1149/2007/EK (10), un Padomes Lēmumu Nr. 1150/2007/EK. Minēto programmu termiņa vidusposma izvērtējumos iekļauj ieteikumus minēto programmu īstenošanas uzlabošanai. Minēto termiņa vidusposma izvērtējumu konstatējumi, kā arī attiecīgo ex post izvērtējumu konstatējumi, ir jāņem vērā īstenojot programmu.

(18)

Komisijas 2010. gada 19. oktobra paziņojumā ar nosaukumu "ES budžeta pārskatīšana" un Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā ar nosaukumu "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020"" tika uzsvērts tas, cik būtiski ir vērst uzmanību uz finansējumu darbībām, kurām ir skaidra Eiropas mēroga pievienotā vērtība, t. i., darbībām, kur Savienības dalība var radīt papildu vērtību, salīdzinot ar darbību tikai dalībvalstu līmenī. Darbībām saskaņā ar šo regulu vajadzētu veicināt Eiropas tiesiskuma telpas izveidē, sekmējot savstarpējas atzīšanas principu, attīstot savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm, paplašinot pārrobežu sadarbību un sadarbības tīklus un panākot pareizu, saskanīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu. Finansēšanas darbībām būtu jāveicina arī visu iesaistīto personu faktiskas un labākas Savienības tiesību aktu un politiku zināšanas, un jānodrošina pamatota analītiskā bāze Savienības tiesību aktu un politiku atbalstam un izstrādei, tādējādi veicinot to izpildi un pareizu īstenošanu. Savienības iesaistīšanās ļauj minētās darbības veikt konsekventi visā Savienībā un rada apjomradītu ietaupījumu. Turklāt, Savienība ir labākā pozīcijā kā dalībvalstis, lai risinātu pārrobežu situācijas un nodrošinātu savstarpējas mācīšanās Eiropas platformu.

(19)

Izvēloties programmas finansējamās darbības, Komisijai priekšlikumi būtu jāizvērtē, izmantojot iepriekš noteiktus kritērijus. Minētajos kritērijos vajadzētu iekļaut ierosināto darbību Eiropas līmeņa pievienotās vērtības izvērtējumu. Arī valsts projektiem un mazāka mēroga projektiem varētu būt Eiropas līmeņa pievienotā vērtība.

(20)

Organizācijām un struktūrām, kam ir piekļuve programmai, būtu jāaptver valsts, reģionālas un vietējas iestādes.

(21)

Ar šo regulu nosaka finansējumu visam programmas laikam, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembris Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (11) 17. punkta nozīmē.

(22)

Lai nodrošinātu programmas pietiekamu elastību reaģēt uz izmaiņām vajadzībās un attiecīgās politiku prioritātēs visā tās laikā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumā noteikto procentuālo attiecību izmaiņām attiecībā uz katru konkrētu mērķi, kas pārsniegtu minētās procentuālās attiecības vairāk kā par 5 procentpunktiem. Lai izvērtētu šāda deleģētā akta vajadzību, minētās procentuālās attiecības būtu jāaprēķina, pamatojoties uz programmas finansējumu, kas piešķirts visam tās laikam, nevis pamatojoties uz ikgadējām apropriācijām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšanas Eiropas Parlamentam un Padomei.

(23)

Šī regula būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Finanšu Regulu. Jo īpaši attiecībā uz dotāciju saņēmēju maksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbilstības nosacījumiem PVN atbilstībai nevajadzētu būt atkarīgai no saņēmēju juridiskā statusa attiecībā uz darbībām, kuras ar vienādiem juridiskiem nosacījumiem var veikt privātas un publiskas vienības un struktūras. Ņemot vērā šajā regulā ietverto mērķu un darbību specifisko būtību, uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus būtu skaidri jānorāda, ka par darbībām, kuras var veikt gan publiskas, gan privātas vienības un struktūras, neatskaitāmais PVN, kas radies publiskām vienībām un struktūrām, ir jāuzskata par atbilstīgu tiktāl, ciktāl tas tiek maksāts par tādu darbību īstenošanu kā apmācību vai informēšanu, ko nevar uzskatīt par publiskas varas izmantošanu. Šajā regulā būtu arī jāizmanto vienkāršošanas rīki, kas ieviesti ar Finanšu Regulu. Turklāt atbalstāmo darbību noteikšanas kritērijiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai piešķirtu pieejamos finanšu līdzekļus tām darbībām, kurām ir vislielākā ietekme no nospraustā politikas mērķa viedokļa.

(24)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz gada darba programmu pieņemšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(25)

Ar gada darba programmām, kuras Komisija pieņem ievērojot šo regulu, būtu jānodrošina pienācīgs līdzekļu sadalījums starp dotācijām un publiskā iepirkuma līgumiem. Ar programmu līdzekļi galvenokārt būtu jāpiešķir dotācijām, vienlaikus saglabājot pietiekamu finansējuma līmeni iepirkumam. Minimālā gada izdevumu procentuālā daļa, kas piešķirama dotācijām, būtu jānosaka gada darba programmās, un tai nevajadzētu būt mazākai par 65 %. Lai ieinteresētajām personām vienkāršotu projektu plānošanu un līdzfinansēšanu, Komisijai būtu jāizveido skaidrs grafiks attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, projektu atlasi un līdzekļu piešķiršanas lēmumiem.

(26)

Lai nodrošinātu Savienības vispārējā budžeta līdzekļu efektīvu piešķiršanu, būtu jātiecas pēc saskanības, papildināmības un sinerģijas starp finansēšanas programmām, kas atbalsta savstarpēji cieši saistītas politikas jomas, it īpaši starp šo programmu un programmu "Tiesības, līdztiesība un pilsonība", kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013 (13), iekšējās drošības fondu, ar kuru sniedz finansiālo atbalstu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, programmu "Veselība izaugsmei", programmu "EJTNsmus+", kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (14), pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (15) un politiku pirmspievienošanās palīdzības jomā.

(27)

Visā izdevumu ciklā Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu, un vajadzības gadījumā, – administratīvas un finansiālas sankcijas saskaņā ar Finanšu regulu.

(28)

Lai īstenotu pareizas finanšu pārvaldības principu, šajā regulā būtu jāparedz piemēroti instrumenti, lai izvērtētu tās darbības rādītājus. Šim nolūkam tajā būtu jānosaka vispārīgi un konkrēti mērķi. Lai novērtētu to, vai minētie konkrētie mērķi ir sasniegti, būtu jānosaka konkrētu un izmērāmu rādītāju kopums, kam vajadzētu būt spēkā visu programmas darbības laiku. Komisijai katru gadu būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei uzraudzības ziņojums, kura pamatā inter alia būtu šajā regulā noteiktie rādītāji un kurā būtu informācija par pieejamo līdzekļu izmantošanu.

(29)

Programma būtu jāīsteno efektīvi, ievērojot pareizu finanšu pārvaldību, bet vienlaikus padarot programmu patiešām pieejamu iespējamajiem pieteikuma iesniedzējiem. Lai veicinātu faktisku piekļuvi programmai, Komisijai būtu jāpieliek visnopietnākie centieni, lai vienkāršotu un saskaņotu pieteikšanās procedūras un dokumentus, administratīvas formalitātes un finanšu pārvaldības prasības, lai likvidētu administratīvu slogu un lai iedrošinātu iesniegt dotāciju pieteikumu tās vienības, kas atrodas programmā par maz pārstāvētās dalībvalstīs. Komisijai informācija par programmu, tās mērķiem, dažādiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un par to grafiku būtu jāpublicē attiecīgi tam paredzētā tīmekļa vietnē. Pamatdokumentiem un pamatnostādnēm par uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus vajadzētu būt pieejamiem visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

(30)

Saskaņā ar 180. panta 1. punkta l) apakšpunktu Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (16) ("Piemērošanas noteikumi") dotāciju nolīgumos būtu jāparedz noteikumi, kas reglamentē Savienības finansiālā atbalsta redzamību, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kad publiskošana nav iespējama vai lietderīga.

(31)

Saskaņā ar Finanšu regulas 35. panta 2. un 3. punktu un Piemērošanas noteikumu 21. pantu Komisijai piemērotā veidā un laikus būtu jādara pieejama informācija par saņēmējiem un par Savienības vispārējā budžeta finansētā pasākuma būtību un mērķi. Minētā informācija būtu jādara pieejama, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes un drošības prasības, it īpaši personas datu aizsardzību.

(32)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, veicināt Eiropas tiesiskuma telpas, kuras pamatā ir savstarpēja atzīšana un savstarpēja uzticēšanās, turpmāku attīstību, jo īpaši sekmējot tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mērogu un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(33)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Īrija ir paziņojusi par savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(34)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(35)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(36)

Lai nodrošinātu to pasākumu finansējuma nepārtrauktību, kuri iepriekš veikti pamatojoties uz Lēmumu 2007/126/ TI, Lēmumu Nr. 1149/2007/EK un Lēmumu Nr. 1150/2007/EK, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas,

a)

vienkāršot un atbalstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās;

b)

atbalstīt un veicināt tiesisko apmācību, tostarp valodas apguvi attiecībā uz juridisko terminoloģiju, lai sekmētu vienotas juridiskās un tiesiskās kultūras attīstību;

c)

sekmēt efektīvu tiesu iestāžu pieejamību visiem, tostarp veicināt un stiprināt noziedzīgos nodarījumos cietušo tiesības, vienlaikus ievērojot tiesības uz aizstāvību;

d)

atbalstīt iniciatīvas narkomānijas apkarošanas politikas jomā attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību un noziedzības novēršanas aspektiem, kas ir cieši saistīti ar programmas vispārējo mērķi tiktāl, ciktāl tos jau neatbalsta no iekšējās drošības fonda, ar ko sniedz finansiālo atbalstu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, vai programmas "Veselība izaugsmei" līdzekļiem.

a)

uzlabojot sabiedrības informētību un zināšanas par Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem;

b)

uzlabojot zināšanas par Savienības tiesību aktiem, tostarp materiālajām un procesuālajām tiesībām, par tiesu iestāžu sadarbības instrumentiem un par attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un par salīdzinošajām tiesībām, lai nodrošinātu efektīvu tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās;

c)

atbalstot efektīvu, visaptverošu un konsekventu Savienības instrumentu īstenošanu un piemērošanu dalībvalstīs un to uzraudzību un izvērtēšanu;

d)

veicinot pārrobežu sadarbību, uzlabojot zināšanas citam par citu, kā arī savstarpēju izpratni par dalībvalstu civiltiesībām un krimināltiesībām un par tiesību un tiesu sistēmām un stiprinot savstarpēju uzticēšanos;

e)

uzlabojot zināšanas un izpratni par iespējamiem šķēršļiem, kas varētu traucēt Eiropas tiesiskuma telpas sekmīgu darbību;

f)

uzlabojot tiesu sistēmu efektivitāti un to sadarbību ar informācijas un sakaru tehnoloģiju starpniecību, tostarp ar sistēmu un lietojumprogrammu pārrobežu sadarbspēju.

a)

tādas analītiskas darbības kā datu un statistikas vākšana, kopēju metodoloģiju un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde, pētījumi, izpēte, analīze un aptaujas, izvērtējumi, ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana, darbsemināri, semināri, ekspertu sanāksmes un konferences;

b)

mācību pasākumi, piemēram, darbinieku apmaiņa, darbsemināri, semināri, pasniedzēju apmācība, tostarp valodas apguve saistībā ar juridisko terminoloģiju, un tiešsaistes mācību rīku vai cita veida mācību moduļu izstrāde tiesnešiem un tiesu iestāžu darbiniekiem;

c)

savstarpēja mācīšanās, sadarbība, tādās informētības uzlabošanas un informācijas izplatīšanas darbības kā paraugprakses, inovatīvu pieeju un pieredzes apzināšana un apmaiņa, salīdzinošas izvērtēšanas un savstarpējas mācīšanās organizēšana, konferenču, semināru, informācijas kampaņu rīkošana, tostarp iestāžu paziņojumi par Savienības politiskajām prioritātēm – tādā mērā, kādā tās saistītas ar programmas mērķiem, tādu materiālu vākšana un publicēšana, ar kuriem tiek izplatīta informācija par programmu un tās rezultātiem, sistēmu un instrumentu izstrāde, darbība un uzturēšana, izmantojot informācijas un sakaru tehnoloģijas, tostarp turpmāka Eiropas e-tiesiskuma portāla izvēršana par instrumentu, kas iedzīvotājiem uzlabo tiesu iestāžu pieejamību;

d)

atbalstu galvenajiem rīcībspēkiem, kuru darbības veicina šīs programmas mērķu īstenošanu, piemēram, atbalstu dalībvalstīm, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus un politiku, atbalstu galvenajiem Eiropas rīcībspēkiem un Eiropas līmeņa tīkliem, tostarp tiesiskās apmācības jomā, un atbalstu pasākumiem, ar ko Eiropas līmenī veido tīklus starp specializētām organizācijām un struktūrām, kā arī valstu, reģionālām un vietējām iestādēm un nevalstiskām organizācijām.

a)

dalībvalstīs;

b)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma dalībnieces saskaņā ar minēto līgumu;

c)

kandidātvalstīs, iespējamās kandidātvalstīs un valstīs, kas pievienojas Savienībai, saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem, kuri paredzēti attiecībā uz minēto valstu līdzdalību Savienības programmās, kas izveidota attiecīgos pamatnolīgumos, Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos.

a)

veicamās darbības saskaņā ar 3. pantā un 4. panta 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem, tostarp indikatīvu finanšu resursu piešķīrumu;

b)

galvenos atbilstības, atlases un piešķiršanas kritērijus, kas jāizmanto, lai izraudzītos priekšlikumus, kam tiek piešķirts finansējums saskaņā ar Finanšu regulas 84. pantu un tās Piemērošanas noteikumu 94. pantu;

c)

minimālo gada izdevumu procentuālo attiecību, kas piešķirama dotācijām.

a)

ikgadēju uzraudzības ziņojumu, kura pamatā ir 15. panta 2. punktā noteiktie rādītāji un par pieejamo līdzekļu izmantošanu;

b)

līdz 2018. gada 30. jūnijam – starpposma izvērtējuma ziņojumu;

c)

ex-post izvērtējuma ziņojumu līdz 2021. gada 31. decembrim.

a)

to mērķgrupas personu skaits un procentuālā attiecība, kuras piedalījušās programmas finansētajos informētības uzlabošanas pasākumos;

b)

to mērķgrupas tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku skaits un procentuālā attiecība, kuri ir piedalījušies programmas finansētajos mācību pasākumos, darbinieku apmaiņās, mācību komandējumos, darbsemināros un semināros;

c)

zināšanu pilnveidošanas pakāpe, kas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem sasniegta to dalībnieku grupās, kuri piedalījušies programmas finansētos pasākumos, salīdzinājumā ar mērķgrupu kopumā;

d)

pārrobežu sadarbības gadījumu, pasākumu un atsauksmju skaits, tostarp sadarbība izmantojot informācijas tehnoloģiju rīkus un procedūras, kas izveidotas Savienības līmenī;

e)

dalībnieku vērtējums attiecībā uz pasākumiem, kuros tie piedalījušies, un attiecībā uz (paredzamo) ilgtspēju;

f)

programmas finansēto darbību ģeogrāfiskais pārklājums.

a)

programmas atstāto manāmo ietekmi uz tiesu iestāžu pieejamību, pamatojoties uz kvalitatīviem un kvantitatīviem datiem, kas iegūti Eiropas mērogā;

b)

to instrumentu un rīku skaitu un kvalitāti, kas izstrādāti ar programmas finansēto darbību palīdzību;

c)

programmas Eiropas mēroga pievienoto vērtību, tostarp programmas pasākumu izvērtējumu, ņemot vērā līdzīgas iniciatīvas, kas izstrādātas valsts vai Eiropas līmenī un nav finansētas no Savienības līdzekļiem, un to (paredzamos) rezultātus, un Savienības finansējuma priekšrocības un/vai trūkumus salīdzinājumā ar valsts finansējumu, ko piešķir šāda veida pasākumiem;

d)

finansējuma līmeni saistībā ar panāktajiem rezultātiem (efektivitāte);

e)

iespējamos administratīvos, organizatoriskos un/vai strukturālos šķēršļus, kas neļāva programmu īstenot raitāk, efektīvāk un iedarbīgāk (vienkāršošanas iespējas).