20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/470


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1304/2013

2013. gada 17. decembris

par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 164. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (3) ir noteikta Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonda darbības struktūra un jo īpaši paredzēti tematiskie mērķi, principi un noteikumi saistībā ar programmu veidošanu, uzraudzību un vērtēšanu, pārvaldību un kontroli. Tādēļ ir jāprecizē ESF pamatuzdevums un darbības joma, kā arī saistītās investīciju prioritātes, kuras sekmē tematisko mērķu sasniegšanu, jānosaka arī īpaši noteikumi saistībā ar to pasākumu veidiem, kuras var finansēt no ESF.

(2)

ESF būtu jāuzlabo nodarbinātības iespējas, jāstiprina sociālā iekļautība, jāapkaro nabadzība, jāveicina izglītība, prasmes un mūžizglītība, kā arī tam būtu jāizstrādā aktīvas, visaptverošas un ilgtspējīgas iekļaušanas politika saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 162. pantu noteiktajiem ESF uzdevumiem un tādējādi saskaņā ar LESD 174. pantu būtu jāveicina ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija. Saskaņā ar LESD 9. pantu ESF būtu jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, apmācības un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.

(3)

Eiropadome 2010. gada 17. jūnija sanāksmē aicināja visās kopējās politikas nostādnēs, tostarp kohēzijas politikā, atbalstīt stratēģiju "Eiropa 2020" gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (stratēģija "Eiropa 2020"). Lai nodrošinātu pilnīgu ESF pielāgošanu šīs stratēģijas mērķiem, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, izglītību, apmācību un cīņu ar sociālo atstumtību, nabadzību un diskrimināciju, ESF būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, ņemot vērā attiecīgās integrētās pamatnostādnes un konkrētos attiecīgajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, kā arī attiecīgā gadījumā valsts līmenī – valstu reformu programmas, kas pamatojas uz valstu nodarbinātības stratēģijām, valstu sociālajiem ziņojumiem, valstu stratēģijām attiecībā uz romu integrāciju un valstu stratēģijām invalīdu jomā. ESF būtu jāveicina arī attiecīgi pamatiniciatīvu īstenošanas aspekti, īpašu uzmanību pievēršot tādām iniciatīvām kā "Jaunu prasmju un darba vietu programma", "Jaunatne kustībā" un "Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību". ESF būtu jāsniedz atbalsts arī iniciatīvu "Digitālā programma" un "Inovācijas savienība" attiecīgajiem pasākumiem.

(4)

Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāks prasmju un darbaspēka trūkums dažās nozarēs un reģionos. Šiem faktoriem pievienojusies ekonomikas un finansiālā krīze, kuras ietekmē ir paaugstinājies bezdarba līmenis, īpaši skarot jaunatni un citas nelabvēlīgā situācijā esošas personas, piemēram, migrantus un minoritātes.

(5)

ESF būtu jācenšas veicināt nodarbinātību, uzlabot darba tirgus pieejamību, īpašu uzmanību pievēršot no darba tirgus attālinātākajām personām, un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti. ESF būtu jāsniedz atbalsts arī aktīvai un veselīgai novecošanai, tostarp izmantojot inovatīvus darba organizācijas veidus, kas veicina arodveselību un darba drošību un palielina nodarbināmību. Uzlabojot darba ņēmēju starptautisko ģeogrāfisko mobilitāti un tādējādi veicinot darba tirgu veiksmīgāku darbību, ESF jo īpaši būtu jāatbalsta EURES pasākumi (Eiropas Nodarbinātības dienestu pasākumi) attiecībā uz pieņemšanu darbā un saistīto informāciju, ieteikumiem un konsultāciju pakalpojumiem valsts un pārrobežu līmenī. ESF finansētajām darbībām būtu jāatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 5. panta 2. punktam, kas paredz, ka nevienam nedrīkst likt veikt piespiedu darbu.

(6)

ESF būtu arī jāveicina sociālā iekļautība un jānovērš un jāapkaro nabadzība, lai pārtrauktu paaudzēs valdošu nelabvēlīgu apstākļu apburto loku, un šim nolūkam ir jāīsteno vairāki politikas virzieni, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no to vecuma, tostarp bērniem, nabadzīgajiem strādājošiem un gados vecākām sievietēm. Būtu jāpievērš uzmanība patvēruma meklētāju un bēgļu līdzdalībai. ESF var izmantot, lai palielinātu cenas ziņā pieejamu, ilgtspējīgu un kvalitatīvu vispārējas nozīmes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši veselības aprūpes, nodarbinātības un apmācības pakalpojumu, bezpajumtniekiem sniegtu pakalpojumu, ārpusskolas aprūpes, bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu jomā. Atbalstītie pakalpojumi var būt publiski, privāti un/vai vietējās kopienas līmenī, un tos var sniegt dažādas juridiskās personas, proti, valsts iestādes, privātuzņēmumi, sociālie uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas.

(7)

ESF būtu jāuzņemas risināt priekšlaicīgas mācību pamešanas problēmu, veicināt vienlīdzīgu piekļuvi labas kvalitātes izglītībai, ieguldīt profesionālajā izglītībā un apmācībā, uzlabot izglītības un apmācības sistēmu atbilstību darba tirgus prasībām un sekmēt mūžizglītību, tostarp formālas, neformālas un ikdienējas mācību iespējas.

(8)

Papildus šīm prioritātēm mazāk attīstītajos reģionos un dalībvalstīs ar mērķi palielināt ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības iespējas būtu jāuzlabo valsts un reģionālā līmeņa publiskās pārvaldes efektivitāte, kā arī publiskās pārvaldes līdzdarbības spējas. Būtu jāstiprina tādu ieinteresēto personu, tostarp nevalstisko organizāciju, institucionālās spējas, kuras nodrošina nodarbinātību, izglītību, apmācību un sociālo politiku, tostarp diskriminācijas apkarošanas jomā.

(9)

Atbalsts investīciju prioritātei "sabiedrības virzīta vietējā attīstība" var veicināt visus pārējos tematiskos mērķus, kas noteikti šajā regulā. ESF atbalstītām sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijām vajadzētu būt iekļaujošām attiecībā uz to teritorijā dzīvojošām nelabvēlīgā situācijā esošām personām, gan attiecībā uz vietējo rīcības grupu pārvaldību, gan attiecībā uz stratēģijas saturu.

(10)

Vienlaikus ir izšķirīgi svarīgi atbalstīt Savienības mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un konkurētspēju un nodrošināt, lai cilvēki, apgūstot jaunas piemērotas prasmes un izmantojot mūžizglītības iespējas, varētu pielāgoties tādiem jauniem uzdevumiem kā pāreja uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām, digitālā programma un pāreja uz ekonomiku, kam raksturīgs zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis un lielāka energoefektivitāte. Cenšoties sasniegt primāros tematiskos mērķus, ESF būtu jāveicina minēto jautājumu risināšana. Šajā kontekstā ESF būtu jāatbalsta darbaspēka pāreja no izglītības uz nodarbinātību virzībā uz dabai labvēlīgākām prasmēm un darba vietām un būtu jāmeklē risinājumi trūkstošām prasmēm, tostarp attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un ilgtspējīga transporta nozarēm. ESF būtu arī jāatbalsta kultūras un jaunrades prasmes. Kultūrsociālā, jaunrades un kultūras nozare ir svarīga, jo tā netieši palīdz sasniegt ESF mērķus; tādēļ to potenciāls būtu labāk jāiekļauj ESF projektos un programmās.

(11)

Ņemot vērā pastāvīgo vajadzību veltīt pūles jauniešu bezdarba novēršanai visā Savienībā, attiecībā uz reģioniem, kur situācija ir vissliktākā, būtu jāizveido Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (JNI). JNI šādos reģionos būtu jāatbalsta jaunieši, kas nav iesaistīti nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā (NEET) un kas ir bezdarbnieki vai neaktīvi, tādējādi pastiprinot un paātrinot ESF finansētu pasākumu izpildi. Būtu jāpiešķir JNI konkrēti papildu līdzekļi, kuru summa būtu līdzvērtīga ieguldījumam no ESF visvairāk skartajos reģionos. Pievēršoties atsevišķām personām, nevis struktūrām, JNI būtu jācenšas papildināt citas ESF finansētas un valsts darbības, kas vērsti uz NEET, tostarp īstenojot garantijas jauniešiem shēmu atbilstīgi Padomes 2013. gada 22. aprīļa ieteikumam par garantijas jauniešiem izveidošanu (4), kas paredz, ka jauniešiem četru mēnešu laikposmā pēc darba zaudēšanas vai formālas izglītības iegūšanas jānodrošina labs darba, turpmākas izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājums. JNI var arī atbalstīt darbības, kas novērš priekšlaicīgu mācību pamešanu. Sociālo pabalstu pieejamībai jaunietim un viņa ģimenei vai apgādājamajām personām nevajadzētu būt atkarīgai no tā, vai jaunietis piedalās JNI.

(12)

JNI būtu pilnībā jāiekļauj ESF plānošanā, tomēr, lai panāktu tās mērķus, vajadzības gadījumā attiecībā uz JNI būtu jāparedz konkrēti noteikumi. Ir jāvienkāršo un jāatvieglo JNI īstenošana, jo īpaši attiecībā uz finanšu pārvaldības noteikumiem un tematiskās koncentrācijas kārtību. Lai nodrošinātu, ka JNI rezultāti tiek skaidri parādīti un paziņoti, būtu jāparedz īpaši uzraudzības un novērtēšanas, kā arī informācijas un publicitātes pasākumi. Uzraudzības komitejas pārrunās par JNI sagatavošanu un īstenošanu, tostarp novērtēšanu, būtu jāiesaista jauniešu organizācijas.

(13)

ESF būtu jāpiedalās stratēģijā "Eiropa 2020", nodrošinot Savienības prioritātēm lielāku atbalsta koncentrāciju. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 92. panta 4. punktu ir noteikta ESF kohēzijas politikas finansējuma minimālā daļa. ESF, izmantojot minimālu nodalītu piešķīrumu 20 % apmērā no kopējiem katrai valstij paredzētajiem ESF resursiem, būtu īpaši jāpalielina atbalsts cīņai ar sociālo atstumtību un nabadzību. Atbilstīgi atbalstītā reģiona attīstības līmenim būtu jāierobežo arī ESF atbalsta investīciju prioritātes un piedāvājums.

(14)

Lai nodrošinātu ESF atbalstīto darbību Savienības līmenī sasniegto rezultātu ciešāku uzraudzību un labāku izvērtēšanu, šajā regulā būtu jānosaka kopējs iznākumu un rezultātu rādītāju kopums. Šādiem rādītājiem būtu jāatbilst investīciju prioritātēm un darbību veidam, ko atbalsta saskaņā ar šo regulu, kā arī attiecīgajiem noteikumiem Regulā (ES) Nr. 1303/2013. Rādītāji būtu vajadzības gadījumā jāpapildina ar katrai programmai raksturīgiem rezultātu un/vai iznākuma rādītājiem.

(15)

Dalībvalstis tiek mudinātas ziņot par ESF investīciju ietekmi uz sociāli atstumto grupu iespēju vienlīdzību, vienlīdzīgu pieeju un integrāciju visās darbības programmās.

(16)

Ievērojot datu aizsardzības prasības par tādu jutīgu datu vākšanu un glabāšanu, kas ir saistīti ar dalībniekiem, dalībvalstīm un Komisijai būtu regulāri jāvērtē ESF atbalsta efektivitāte, lietderība un ietekme sociālās iekļautības veicināšanā un nabadzības apkarošanā, jo īpaši attiecībā uz tādām nelabvēlīgā situācijā esošām personām kā romi. Dalībvalstis tiek mudinātas ziņot par ESF finansētajām iniciatīvām savos valsts sociālajos ziņojumos, kas pievienoti valstu reformu programmām, jo īpaši attiecībā uz sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem un migrantiem.

(17)

Prasmīga un efektīva ESF atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, ņemot vērā dalībniekus reģionālā un vietējā līmenī, jo īpaši vietējo un reģionālo pašvaldību apvienības, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ekonomiskos un jo īpaši sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina sociālo partneru un nevalstisko organizāciju līdzdarbība ESF stratēģiskajā pārvaldībā, sākot no darbības programmu prioritāšu ieskicēšanas līdz ESF atbalsta īstenošanai un rezultātu novērtēšanai.

(18)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, lai ESF finansēto prioritāšu īstenošanā tiktu veicināta sieviešu un vīriešu vienlīdzība saskaņā ar LESD 8. pantu. Novērtējumos konstatēts, cik svarīgi visos darbības programmu aspektos un sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmos ir savlaicīgi un saskaņoti ņemt vērā dzimumu vienlīdzības mērķus, vienlaikus nodrošinot īpašus pasākumus, kas veicina dzimumu vienlīdzību, sieviešu finansiālo neatkarību, izglītību, kvalifikācijas celšanu un no vardarbības cietušu sieviešu reintegrāciju darba tirgū un sabiedrībā.

(19)

Saskaņā ar LESD 10. pantu ESF finansiāli atbalstīto prioritāšu īstenošanai būtu jāveicina cīņa pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, īpašu uzmanību veltot tām personām, kuras saskaras ar vairākiemeslu diskrimināciju. Diskriminācija dzimuma dēļ būtu jāinterpretē plašākā nozīmē, lai ņemtu vērā citus ar dzimumu saistītus aspektus atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai. ESF finansiāli atbalstīto prioritāšu īstenošanai būtu jāatbalsta arī vienlīdzīgu iespēju veicināšana. ESF būtu jāatbalsta to ANO Konvencijā par invalīdu tiesībām paredzēto Savienības pienākumu izpilde, kas cita starpā attiecas uz izglītību, darbu, nodarbinātību un pieejamību. ESF būtu jāveicina arī pāreja no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējās kopienas līmenī. ESF nevajadzētu atbalstīt nevienu darbību, kas veicina segregāciju vai sociālo atstumtību.

(20)

Atbalsts sociālajai inovācijai palīdz panākt to, ka politikas pasākumi labāk reaģē uz sociālām pārmaiņām. ESF būtu jāsekmē un jāatbalsta inovatīvi sociālie uzņēmumi un uzņēmēji, kā arī inovatīvi projekti, kurus ir pārņēmušas nevalstiskās organizācijas un citi sociālās ekonomikas dalībnieki. Konkrēti, lai kāpinātu politikas efektivitāti un tādējādi pamatotu īpaša ESF atbalsta saņemšanu, ļoti svarīgi pirms inovatīvo risinājumu plašākas izmantošanas ir tos testēt un izvērtēt. Inovatīvi risinājumi – ar noteikumu, ka tie ir efektīvi – varētu ietvert sociālo rādītāju izstrādi, piemēram, sociālo marķēšanu.

(21)

Būtiska pievienotā vērtība ir transnacionālai sadarbībai, tādēļ tā būtu jāatbalsta visām dalībvalstīm, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus, kad ņemts vērā proporcionalitātes princips. Tā ir arī nepieciešama, lai stiprinātu Komisijas lomu pieredzes apmaiņas veicināšanā un attiecīgo iniciatīvu īstenošanas koordinēšanā.

(22)

Lai veicinātu integrētu un visaptverošu pieeju nodarbinātības un sociālās iekļautības jomā, ESF būtu jāsniedz atbalsts starpnozaru un teritoriālajām partnerībām.

(23)

Reģionālo un vietējo ieinteresēto personu iesaistei būtu jāpalīdz īstenot stratēģija "Eiropa 2020" un sasniegt tās pamatmērķus. Lai darbības programmu sagatavošanā un īstenošanā vēl aktīvāk iesaistītu reģionu un vietējās iestādes, pilsētas, sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas, var izmantot un atbalstīt teritoriālos līgumus, nodarbinātības un sociālās iekļautības vietējās iniciatīvas, ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības virzītas attīstības stratēģijas pilsētu un lauku teritorijās un ilgtspējīgas pilsētvides attīstības stratēģijas.

(24)

Regula (ES) Nr. 1303/2013 paredz, ka noteikumus par izdevumu atbilstību izstrādā valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams noteikt īpašus noteikumus attiecībā uz ESF.

(25)

Lai vienkāršotu ESF izmantošanu un mazinātu kļūdas risku, kā arī ņemtu vērā ESF atbalstīto darbību īpatnības, ir lietderīgi paredzēt noteikumus, kas papildina Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz izdevumu atbilstību.

(26)

Ar vienību izmaksu standarta shēmām, vienreizējiem maksājumiem un vienotas likmes finansējumu būtu jāvienkāršo process atbalsta saņēmējiem un jāsamazina administratīvais slogs visiem ESF projekta partneriem.

(27)

Ir svarīgi nodrošināt katras darbības programmas pareizu finanšu pārvaldību un īstenošanu pēc iespējas efektīvākā un lietotājam draudzīgākā veidā. Dalībvalstīm nevajadzētu papildus izvirzīt noteikumus, kas atbalsta saņēmējiem apgrūtina fondu izmantošanu.

(28)

Lai atbalstītu, piemēram, studentus, darba vietu izveidi, darba ņēmēju mobilitāti, sociālo iekļautību un sociālo uzņēmējdarbību, dalībvalstis un reģioni būtu jāmudina izmantot ESF ar finanšu instrumentu palīdzību.

(29)

ESF būtu jāpapildina citas Savienības programmas un būtu jāveido cieša sinerģija starp ESF un citiem Savienības finanšu instrumentiem.

(30)

Investīcijas cilvēkkapitālā ir galvenais līdzeklis, kas var nodrošināt Savienības starptautisko konkurētspēju un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos. Neviens investīciju veids nevar panākt strukturālas reformas, ja papildus netiks īstenota saskaņota un uz izaugsmi vērsta cilvēkkapitāla attīstības stratēģija. Tādēļ ir jānodrošina, ka 2014. - 2020. gada plānošanas periodā prasmju uzlabošanai un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai paredzētie resursi ir pietiekami, lai šo darbību varētu veikt pienācīgā apmērā.

(31)

Lai definētu vienību izmaksu standarta shēmas, vienreizējos maksājumus un to maksimālās summas atbilstoši dažādiem darbību veidiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(32)

Komisijai ESF pārvaldībā būtu jāpalīdz LESD 163. pantā paredzētajai komitejai.

(33)

Ņemot vērā to, ka šī regula aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (5), minētā regula būtu jāatceļ. Tomēr šai regulai nebūtu jāietekmē tās palīdzības nepārtrauktība vai grozīšana, kuru Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1081/2006 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, ko minētajai palīdzībai piemēro 2013. gada 31. decembrī. Tādēļ minētā regula vai šādi citi piemērojamie tiesību akti minētajai palīdzībai vai attiecīgajām darbībām būtu jāturpina piemērot pēc 2013. gada 31.decembra līdz to noslēgumam. Pieteikumiem palīdzības saņemšanai, kas iesniegti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1081/2006, būtu jāpaliek spēkā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Eiropas Sociālā fonda (ESF), tostarp Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI), pamatuzdevumus, tā atbalsta jomas, īpašus noteikumus un palīdzībai atbilstīgos izdevumu veidus.

2. pants

Pamatuzdevumi

1.   ESF veicina augstu nodarbinātības un darba vietu kvalitātes līmeni, uzlabo darba tirgus pieejamību, atbalsta darba ņēmēju ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti un veicina darba ņēmēju pielāgošanos rūpnieciskajām pārmaiņām un ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamajām pārmaiņām ražošanas sistēmās, rosina visiem nodrošināt augstu izglītības un apmācības līmeni un atbalsta jauniešu pāreju no izglītības iegūšanas uz nodarbinātību, apkaro nabadzību, uzlabo sociālo iekļautību un veicina dzimumu līdztiesību, nediskrimināciju un vienlīdzīgas iespējas, tādējādi sekmējot Savienības prioritātes attiecībā uz ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu.

2.   ESF izpilda 1. punktā noteiktos pamatuzdevumus, atbalstot dalībvalstu centienus sasniegt prioritātes un pamatmērķus, kas izvirzīti Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (stratēģija "Eiropa 2020"), un ļaujot dalībvalstīm novērst individuālos šķēršļus, kas tām traucē sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus. ESF atbalsta ar tās pamatuzdevumiem saistītu politikas nostādņu un darbību izstrādi un īstenošanu, ņemot vērā attiecīgās integrētās pamatnostādnes un konkrētos attiecīgai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un vajadzības gadījumā valstu līmenī, – valstu reformu programmas, kā arī citas attiecīgās valstu stratēģijas un ziņojumus.

3.   ESF sniedz atbalstu cilvēkiem, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošām personām, piemēram, ilgstošiem bezdarbniekiem, invalīdiem, migrantiem, etniskajām minoritātēm, sociāli atstumtām kopienām un visu vecuma grupu cilvēkiem, kas saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību. ESF arī nodrošina atbalstu darba ņēmējiem, uzņēmumiem, tostarp sociālās ekonomikas dalībniekiem, un uzņēmējiem, kā arī sistēmām un struktūrām nolūkā veicināt to pielāgošanos jauniem uzdevumiem, tostarp prasmju neatbilstības samazināšanai, un sekmēt labu pārvaldību, sociālo progresu un reformu īstenošanu, jo īpaši nodarbinātības, izglītības, apmācības un sociālās politikas jomā.

3. pants

Atbalsta jomas

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmās daļas 8., 9., 10. un 11. punktā noteiktajiem tematiskajiem mērķiem, kas atbilst šā punkta a), b), c) un d) apakšpunktam, un saskaņā ar tā pamatuzdevumiem ESF sniedz atbalstu šādām investīciju prioritātēm:

a)

tematiskajam mērķim "veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti":

i)

nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei;

ii)

jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu;

iii)

pašnodarbinātība, uzņēmējdarbība un uzņēmumu izveide, tostarp inovatīvu mikrouzņēmumu un inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu izveide;

iv)

vīriešu un sieviešu līdztiesība visās jomās, tostarp attiecībā uz nodarbinātības pieejamību, karjeras izaugsmi, profesionālās un privātās dzīves līdzsvarošanu un vienāda atalgojuma par vienādu darbu veicināšanu;

v)

darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām;

vi)

aktīva un veselīga novecošana;

vii)

darba tirgus iestāžu modernizēšana, piemēram, publisku un privātu nodarbinātības dienestu modernizēšana, un uzlabojot atbilstību darba tirgus vajadzībām, tostarp ar darbībām, kas uzlabo starpvalstu darbaspēka mobilitāti, kā arī ar mobilitātes shēmām un labāku sadarbību starp iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām;

b)

tematiskajam mērķim "veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju":

i)

aktīva iekļaušana, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību;

ii)

sociāli atstumto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomiskā integrācija;

iii)

visu veidu diskriminācijas apkarošana un vienlīdzīgu iespēju veicināšana;

iv)

piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem;

v)

sociālās uzņēmējdarbības, profesionālās integrācijas sociālos uzņēmumos un sociālas un solidāras ekonomikas veicināšana, lai sekmētu nodarbinātības pieejamību;

vi)

sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas;

c)

tematiskajam mērķim "investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā":

i)

priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības;

ii)

augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām;

iii)

formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu;

iv)

darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi;

d)

tematiskajam mērķim "uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti":

i)

investīcijas institucionālajās spējās un efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību.

Minētā investīciju prioritāte ir piemērojama tikai tajās dalībvalstīs, kuras tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu, vai tajās dalībvalstīs, kurās atrodas viens vai vairāki NUTS 2. līmeņa reģioni, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 90. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

ii)

spēju veidošana visām ieinteresētajām personām, kuras risina izglītības, mūžizglītības, apmācību un nodarbinātības un sociālās politikas jautājumus, tostarp izmantojot nozaru un teritoriālos līgumus, lai koncentrētos reformām valsts, reģionu un vietējā līmenī.

2.   Izmantojot 1. pantā uzskaitītās investīciju prioritātes, ESF sekmē citu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmajā daļā minēto tematisko mērķu sasniegšanu, galvenokārt:

a)

atbalstot pāreju uz ekonomiku, kam raksturīgs zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis, noturība pret klimata pārmaiņām, resursefektivitāte un ekoloģiskā ilgtspējība, šādā nolūkā uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas, kas nepieciešamas, lai pielāgotu prasmes un kvalifikāciju, celtu darbaspēka kvalifikāciju un izveidotu jaunas darba vietas ar vidi un enerģētiku saistītās nozarēs;

b)

uzlabojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti, šādā nolūkā attīstot digitālo kompetenci un e-mācības un investējot e-iekļautībā, e-prasmēs un saistītajās uzņēmējdarbības prasmēs;

c)

stiprinot pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju, šādā nolūkā attīstot pēcdiploma studijas un uzņēmējdarbības prasmju apguvi, pētnieku apmācību, sadarbības tīklu veidošanas pasākumus un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem un uzņēmumiem;

d)

uzlabojot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un ilgtermiņa stabilitāti, šādā nolūkā sekmējot uzņēmumu, vadītāju un darba ņēmēju pielāgošanos, palielinot investīcijas cilvēkkapitālā un atbalstot struktūras, kas piedāvā uz praksi vērstu profesionālo izglītību un apmācību.

4. pants

Saderība un tematiskā koncentrācija

1.   Lai palīdzētu izpildīt stratēģijas "Eiropa 2020" pamatmērķus attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un nabadzības samazināšanu, dalībvalstis nodrošina darbības programmās noteiktās stratēģijas un darbību saderību un atbilstību attiecībā uz to jautājumu risināšanu, kas noteikti valsts reformu programmās, kā arī attiecīgā gadījumā citās valsts stratēģijās bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai, un arī attiecīgajos Padomes ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu.

2.   Vismaz 20 % no kopējiem ESF resursiem katrā dalībvalstī piešķir Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktajam tematiskajam mērķim "sociālās iekļautības veicināšana un cīņa ar nabadzību un jebkāda veida diskrimināciju".

3.   Dalībvalstis nodrošina tematisko koncentrāciju saskaņā ar šādu kārtību:

a)

attīstītākiem reģioniem dalībvalstis koncentrē vismaz 80 % no piešķirtā ESF atbalsta katrai darbības programmai ne vairāk kā piecās no 3. panta 1. punktā noteiktajām investīciju prioritātēm;

b)

pārejas reģioniem dalībvalstis koncentrē vismaz 70 % no piešķirtā ESF atbalsta katrai darbības programmai ne vairāk kā piecās no 3. panta 1. punktā noteiktajām investīciju prioritātēm;

c)

mazāk attīstītiem reģioniem dalībvalstis koncentrē vismaz 60 % no piešķirtā ESF atbalsta katrai darbības programmai ne vairāk kā piecās no 3. panta 1. punktā noteiktajām investīciju prioritātēm.

4.   Regulas 11. panta 1. punktā minētos prioritāros virzienus izslēdz no šā panta 2. un 3. punktā minēto procentuālo daļu aprēķina.

5. pants

Rādītāji

1.   Šīs regulas I pielikumā noteiktos kopējos iznākuma un rezultātu rādītājus un attiecīgā gadījumā programmai raksturīgos rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 27. panta 4. punktu un 96. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iv) punktu. Visus kopējos iznākuma un rezultātu rādītājus sniedz par visām investīciju prioritātēm. Šīs regulas II pielikumā noteikto rezultātu rādītājus sniedz saskaņā ar šā panta 2. punktu. Attiecīgā gadījumā veic datu sadalījumu pa dzimumiem.

Kopējo un programmai raksturīgo iznākuma rādītāju atskaites vērtība ir nulle. Ja atbalstīto darbību raksturs tam atbilst, minētajiem rādītājiem nosaka kopējus kvantitatīvus mērķvērtības 2023. gadam. Iznākuma rādītāji ir izteikti absolūtos skaitļos.

Minētajiem kopējiem un programmai raksturīgiem rezultātu rādītājiem, kuriem ir noteiktas kopējās kvantitatīvās mērķvērtības 2023. gadam, atskaites vērtības nosaka, izmantojot jaunākos pieejamos datus vai citus būtiskus informācijas avotus. Programmai raksturīgos rezultātu rādītājus un saistītos mērķlielumus var izteikt gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā izteiksmē.

2.   Papildus 1. punktā paredzētajam, šīs regulas II pielikumā noteiktos rezultātu radītājus izmanto attiecībā uz visām darbībām, ko atbalsta saskaņā ar investīciju prioritāti, kas minēta 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, lai īstenotu JNI. Visi šīs regulas II pielikumā noteiktie rādītāji ir saistīti ar kopējām kvantitatīvām mērķvērtībām 2023. gadam un atskaites vērtībām.

3.   Vienlaikus ar gada īstenošanas ziņojumiem katra vadošā iestāde nosūta elektroniski strukturētus datus par katru investīciju prioritāti. Datus iesniedz par intervences kategorijām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 96. panta 2. punkta b) apakšpunkta vi) punktā, un iznākuma un rezultātu rādītājiem. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 2. punkta, nosūtītie dati par iznākuma un rezultātu rādītājiem attiecas uz daļēji vai pilnībā īstenotām darbībām.

II   NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PROGRAMMU VEIDOŠANAI UN ĪSTENOŠANAI

6. pants

Partneru iesaistīšana

1.   Partneru līdzdalība darbības programmu īstenošanā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. pantā, var notikt ar vispārējo piešķīrumu palīdzību, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 123. panta 7. punktā. Tādos gadījumos darbības programmā norāda to darbības programmas daļu, uz kuru attiecas vispārējā dotācija, tostarp provizorisku finansiālu piešķīrumu, kas tai piešķirts no katra prioritārā virziena.

2.   Lai veicinātu sociālo partneru pienācīgu līdzdalību ESF atbalstītās darbībās, darbības programmas vadošā iestāde reģionā, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 90. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā, vai dalībvalstī, kura tiesīga uz Kohēzijas fonda atbalstu, pēc vajadzības nodrošina atbilstošu ESF resursu piešķiršanu spēju veidošanas pasākumiem – mācību, sadarbības tīklu veidošanas pasākumiem un sociālā dialoga stiprināšanai, un pasākumiem, kurus kopā veic sociālie partneri.

3.   Lai veicinātu nevalstisko organizāciju pienācīgu līdzdalību un piekļuvi ESF atbalstītām darbībām, jo īpaši sociālās iekļautības, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju jomā, darbības programmas vadošās iestādes reģionā, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 90. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā, vai dalībvalstī, kura tiesīga uz atbalstu no Kohēzijas fonda, nodrošina atbilstošu ESF resursu piešķiršanu nevalstiskām organizācijām spēju veidošanas pasākumiem.

7. pants

Sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana

Dalībvalstis un Komisija veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību, darbības programmu sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos izmantojot integrētu pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 7. pantā. Izmantojot ESF, dalībvalstis un Komisija atbalsta arī īpaši pielāgotas darbības ar jebkuru investīciju prioritāti, kas minēta šīs regulas 3. pantā un jo īpaši šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, ar mērķi palielināt sieviešu noturīgu līdzdalību un sasniegumus nodarbinātībā, tādējādi apkarojot sieviešu nabadzību, kā arī samazināt segregāciju pēc dzimuma, apkarot dzimumu stereotipus darba tirgū, izglītībā un apmācībā un sekmēt profesionālās un privātās dzīves līdzsvarošanu visiem cilvēkiem, kā arī līdzvērtīgu aprūpes pienākumu sadali starp vīriešiem un sievietēm.

8. pants

Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas sekmēšana

Dalībvalstis un Komisija veicina vienlīdzīgas iespējas visiem, nepieļaujot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, integrējot nediskriminācijas principu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 7. pantā. Izmantojot ESF, dalībvalstis un Komisija arī atbalsta īpašas darbības ar jebkuru investīciju prioritāti, kas minēta 3. pantā un jo īpaši šīs regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā. Šādas darbības ir paredzētas, lai apkarotu visu veidu diskrimināciju, kā arī uzlabotu pieejamību invalīdiem ar mērķi palielināt integrāciju nodarbinātībā, izglītībā un apmācībā, tādējādi uzlabojot sociālo iekļautību, samazinot nevienlīdzību attiecībā uz sekmēm izglītībā un veselības stāvokli, kā arī veicinot pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējās kopienas līmenī, jo īpaši attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas saskaras ar vairākiemeslu diskrimināciju.

9. pants

Sociālā inovācija

1.   ESF veicina sociālo inovāciju visās jomās, kas ietvertas tā darbības jomā, kas noteikta šīs regulas 3. pantā, jo īpaši nolūkā testēt, vērtēt un pēc tam plašāk izmantot inovatīvus risinājumus, tostarp vietējā vai reģionālā līmenī, lai risinātu sociālās vajadzības sadarbībā ar attiecīgiem partneriem un jo īpaši sociālajiem partneriem.

2.   Dalībvalstis vai nu savās darbības programmās, vai vēlāk īstenošanas posmā nosaka sociālās inovācijas jomas, kas atbilst dalībvalstu konkrētajām vajadzībām.

3.   Komisija veicina spēju veidošanu sociālajai inovācijai, jo īpaši atbalstot savstarpējas mācības, veidojot sadarbības tīklus un izplatot un popularizējot labu praksi un metodoloģiju.

10. pants

Transnacionālā sadarbība

1.   Dalībvalstis atbalsta transnacionālo sadarbību, lai veicinātu savstarpējas mācības, tādējādi palielinot ESF atbalstīto politisko nostādņu efektivitāti. Transnacionālajā sadarbībā iesaistīti partneri vismaz no divām dalībvalstīm.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis ar vienu ESF atbalstītu darbības programmu vai vienu darbības programmu, ko atbalsta vairāki fondi, pienācīgi pamatotos gadījumos un ievērojot proporcionalitātes principu var izņēmuma kārtā izvēlēties neatbalstīt transnacionālās sadarbības darbības.

3.   Dalībvalstis kopā ar attiecīgajiem partneriem var izvēlēties transnacionālās sadarbības tēmas no Komisijas ierosinātā un 25. pantā minētās komitejas apstiprinātā kopējo tēmu saraksta vai izvēlēties jebkuras citas transnacionālās sadarbības tēmas, kas atbilst to konkrētajām vajadzībām.

4.   Komisija veicina transnacionālo sadarbību par kopējām tēmām no 3. punktā minētā saraksta un attiecīgā gadījumā citām dalībvalstu izvēlētām tēmām, izmantojot savstarpējās mācības un koordinētu un kopīgu rīcību. Konkrēti, Komisija uztur ES līmeņa platformu, kas veicina transnacionālu partnerību veidošanu, pieredzes apmaiņu, spēju veidošanu un sadarbības tīklu izveidi, kā arī attiecīgo rezultātu izmantošanu un izplatīšanu. Turklāt, lai sekmētu transnacionālo sadarbību, Komisija izstrādā koordinētu īstenošanas sistēmu, tostarp kopējus atbilstības kritērijus, darbību veidus un laika grafikus, kā arī kopējas metodoloģiskās pieejas uzraudzībai un vērtēšanai.

11. pants

Īpašie fondu noteikumi attiecībā uz darbības programmām

1.   Atkāpjoties no Regulas Nr. 1303/2013 96. panta 1. punkta noteikumiem, darbības programmās var noteikt prioritāros virzienus šīs regulas 9. un 10. pantā minētās sociālās inovācijas un transnacionālās sadarbības īstenošanai.

2.   Atkāpjoties no Regulas Nr. 1303/2013 120. panta 3. punkta, maksimālo līdzfinansējuma likmi prioritārajam virzienam palielina par desmit procentu punktiem, bet nepārsniedzot 100 % gadījumos, kad viss prioritārais virziens ir pilnībā veltīts sociālajai inovācijai vai transnacionālajai sadarbībai, vai arī abu iepriekšminēto kombinācijai.

3.   Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 96. panta 3. punkta noteikumam darbības programmās nosaka arī ieguldījumu no plānotajām ESF atbalstītajām darbībām:

a)

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmās daļas 1. līdz 7. punktā uzskaitītajiem tematiskajiem mērķiem atbilstoši katram prioritārajam virzienam;

b)

šīs regulas 9. un 10. pantā minētajai sociālajai inovācijai un transnacionālajai sadarbībai, ja uz tām neattiecas konkrēts prioritārais virziens.

12. pants

Īpaši noteikumi saistībā ar teritoriālām īpatnībām

1.   ESF var atbalstīt vietējo kopienu vadītas pilsētu un lauku teritoriju attīstības stratēģijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 32., 33. un 34. pantā, teritoriālos līgumus un vietējās iniciatīvas nodarbinātībai, tostarp jauniešu nodarbinātībai, izglītībai un sociālajai iekļautībai, kā arī integrētas teritoriālās investīcijas (ITI), kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 36. pantā.

2.   Papildus ERAF intervencei, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1301/2013 (6) 7. pantā, ESF var atbalstīt ilgtspējīgu pilsētu teritoriju attīstību, izmantojot stratēģijas, kurās noteiktas integrētas darbības tādu ekonomikas, vides un sociālo jautājumu risināšanai, kas skar pilsētu teritorijas, kuras apzinājušas dalībvalstis, pamatojoties uz to attiecīgajos partnerības nolīgumos noteiktajiem principiem.

III   NODAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU PĀRVALDĪBU

13. pants

Izdevumu atbilstība

1.   ESF sniedz atbalstu atbilstīgajiem izdevumiem, kuri, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 120. panta 2. punkta b) apakšpunktā, var ietvert jebkādus finanšu resursus, kurus kopā iemaksā darba devēji un darba ņēmēji.

2.   ESF var atbalstīt izdevumus, kas radušies tādu darbību dēļ, kuras norit ārpus programmas darbības teritorijas, taču Savienības iekšienē, ar noteikumu, ka tiek izpildīti šādi divi nosacījumi:

a)

darbība nodrošina labumu programmas darbības teritorijai;

b)

iestāžu pienākumus darbības programmā attiecībā uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju veic par tās darbības programmu atbildīgās iestādes, saskaņā ar kuru minētajai darbībai piešķirts atbalsts, vai arī tās noslēdz līgumu ar iestādēm tajā dalībvalstī, kurā darbība tiek īstenota, ar noteikumu, ka minētajā dalībvalstī ir izpildīti pienākumi attiecībā uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju.

3.   Šādu darbību izdevumi, kas radušies ārpus Savienības, ne vairāk kā 3 % apmērā no ESF darbības programmas budžeta vai ESF daļas vairāku fondu finansētas darbības programmas budžetā ir tiesīgi uz ieguldījumu no ESF, ar noteikumu, ka tās ir saistītas ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem tematiskajiem mērķiem un ar noteikumu, ka attiecīgā uzraudzības komiteja ir apstiprinājusi attiecīgās darbības vai darbību veidus.

4.   Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 69. panta 3. punkta minētajiem izdevumiem infrastruktūras, zemes un nekustamā īpašuma iegāde arī nav tiesīga uz ESF ieguldījumu.

5.   Ieguldījumi natūrā, kā pabalsti vai alga, ko trešā puse izmaksā darbības dalībniekiem, var būt tiesīgi uz ESF ieguldījumu, ar noteikumu, ka ieguldījumi natūrā ir veikti saskaņā ar valsts noteikumiem, tostarp grāmatvedības noteikumiem, un tie nepārsniedz trešai pusei radušās izmaksas.

14. pants

Vienkāršoti izmaksu risinājumi

1.   Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. pantā minētajiem izvēles variantiem Komisija var atmaksāt dalībvalsts segtos izdevumus, balstoties uz Komisijas definētajām vienību izmaksu standarta shēmām un vienreizējiem maksājumiem. Šādi aprēķinātas summas, tiek uzskatītas par atbalsta saņēmējiem izmaksātu publiskā sektora atbalstu un par atbilstīgiem izdevumiem Regulas (ES) Nr. 1303/2013 piemērošanas nolūkā.

Piemērojot pirmo daļu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu attiecībā uz darbību veidiem, vienību izmaksu standarta shēmu un vienreizējo maksājumu definīcijām un to maksimālajām summām, kuras var pielāgot saskaņā ar piemērojamajām kopīgi apstiprinātajām metodēm, pienācīgi ņemot vērā iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi.

Finanšu revīziju vienīgais mērķis ir pārliecināties, vai ir izpildīti Komisijas veiktās atmaksāšanas nosacījumi, balstoties uz vienību izmaksu standarta shēmām un vienreizējiem maksājumiem.

Ja saskaņā ar pirmo punktu tiek izmantots finansējums, balstoties uz vienību izmaksu standarta shēmām un vienreizējiem maksājumiem, dalībvalsts darbības atbalstam var piemērot savu grāmatvedības kārtību. Piemērojot šo regulu un Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ne revīzijas iestāde, ne Komisija neveic šādas grāmatvedības kārtības un no tās izrietošo summu revīziju.

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 5. punkta d) apakšpunktu atlikušo darbības atbilstīgo izdevumu segšanai var izmantot vienotu likmi, kas nepārsniedz 40 % no atbilstīgajām tiešajām personāla izmaksām, neprasot dalībvalstij veikt aprēķinus, lai noteiktu piemērojamo likmi.

3.   Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 5. punktā noteiktajām metodēm, ja publiskā sektora atbalsts dotācijām un atmaksājamai palīdzībai nepārsniedz EUR 100 000, Regulas (ES) Nr. 1303/2013/2013 67. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās summas var noteikt katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā vadošās iestādes ex-ante apstiprināto budžeta projektu.

4.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 4. punktu, dotācijas un atmaksājamā palīdzība, kurām publiskā sektora atbalsts nepārsniedz EUR 50 000, tiek izteiktas kā vienību izmaksu standarta shēmas vai vienreizēji maksājumi saskaņā ar šā panta 1. punktu vai Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. pantu, vai kā vienotas likmes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. pantu, izņemot tās darbības, kuras saņem atbalstu saskaņā ar valsts atbalsta shēmu. Ja izmanto vienotas likmes finansējumu, izmaksu kategorijas, pēc kurām aprēķina likmi, atlīdzina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

15. pants

Finanšu instrumenti

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu, ESF var atbalstīt darbības un politikas virzienus, kas ietilpst tā darbības jomā, izmantojot finanšu instrumentus, tostarp mikrokredītus un garantiju fondus.

IV   NODAĻA

JAUNATNES NODARBINĀTĪBAS INICIATĪVA

16. pants

Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva

JNI atbalsta cīņu pret jauniešu bezdarbu Savienības atbilstīgajos reģionos, sniedzot atbalstu šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētajām darbībām. Tā ir paredzēta visiem atbilstīgajos reģionos dzīvojošiem jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem, kas nav iesaistīti nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā, kas ir neaktīvi vai ir bezdarbnieki, tostarp ilgstoši bezdarbnieki, un kas ir vai nav reģistrējušies kā darba meklētāji. Dalībvalstis pēc brīvprātības principa var šo mērķgrupu paplašināt, tajā iekļaujot jauniešus vecumā līdz 30 gadiem.

JNI 2014.–2015. gadam "atbilstīgie reģioni" ir tie NUTS 2. līmeņa reģioni, kuros jauniešu bezdarba līmenis vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem 2012. gadā pārsniedza 25 %, un dalībvalstīs, kurās 2012. gadā jauniešu bezdarba līmenis pieauga par vairāk nekā 30 % – tie NUTS 2. līmeņa reģioni, kuros jauniešu bezdarba līmenis 2012. gadā pārsniedza 20 %.

JNI paredzētos resursus var palielināt 2016. līdz 2020. gadam, īstenojot budžeta procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1311/2013 14. pantu. Lai noteiktu JNI atbilstīgos reģionus 2016.–2020. gada laikposmam, otrajā daļā minētos 2012. gada datus uzskata par jaunākajiem pieejamajiem gada datiem. Papildu resursus dalībvalstīm sadala pēc tiem pašiem principiem kā sākotnējo piešķīrumu, proti, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 VIII pielikumu.

Vienojoties ar Komisiju, dalībvalstis var nolemt piešķirt ierobežotu summu, kas nepārsniedz 10 % no JNI līdzekļiem jauniešiem, kuri dzīvo apakšreģionos ar augstu jauniešu bezdarba līmeni un ārpus atbilstīgajiem NUTS 2. līmeņa reģioniem.

17. pants

Tematiskā koncentrācija

Īpašais piešķīrums JNI netiek ņemts vērā, aprēķinot 4. pantā minēto tematisko koncentrāciju.

18. pants

Plānošana

JNI ir integrēta ESF plānošanā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 96. pantu. Vajadzības gadījumā dalībvalstis nosaka plānošanas kārtību JNI savos attiecīgajos partnerības nolīgumos un darbības programmās.

Plānošanas kārtību var noteikt vienā vai vairākos no šiem veidiem:

a)

īpaša darbības programma;

b)

īpašs prioritārais virziens darbības programmā;

c)

viena vai vairāku prioritāro virzienu daļa.

Šīs regulas 9. un 10. pantu piemēro arī JNI.

19. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1.   Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 110. pantā noteiktajiem uzraudzības komitejas uzdevumiem uzraudzības komiteja vismaz reizi gadā pārbauda JNI īstenošanu saistībā ar darbības programmu un panākto virzību uz tās mērķu izpildi.

2.   Gada īstenošanas ziņojumos un nobeiguma ziņojumā, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 1. un 2. punktā, ietver papildu informāciju par to, kā īstenota JNI. Komisija minēto ziņojumu kopsavilkumu nosūta Eiropas Parlamentam, kā tas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 53. panta 1. punktā.

Komisija piedalās Eiropas Parlamenta gada apspriedē par minētajiem ziņojumiem.

3.   Sākot no 2015. gada aprīļa un turpmākos gadus vienlaikus ar gada īstenošanas ziņojumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 1. un 2. punktā, vadošā iestāde Komisijai elektroniski nosūta strukturētus datus par katru prioritāro virzienu vai tā daļu, kurā tiek atbalstīta JNI. Nosūtītie rādītāju dati attiecas uz šīs regulas I un II pielikumā noteikto rādītāju vērtībām un attiecīgos gadījumos uz programmai specifiskiem rādītājiem. Tie attiecas uz daļēji vai pilnībā īstenotām darbībām.

4.   Gada īstenošanas ziņojumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 4. punktā, vai attiecīgā gadījumā progresa ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 111. panta 4. punktā, un gada īstenošanas ziņojumā, kas iesniegts līdz 2016. gada 31. maijam, iekļauj šā panta 6. punktā minēto novērtējumu galvenos konstatējumus. Ziņojumos arī norāda un izvērtē to darba piedāvājumu kvalitāti, kurus saņēmuši JNI dalībnieki, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošas personas, personas no sociāli atstumtām kopienām un personas, kas pametušas mācības, neiegūstot kvalifikāciju. Ziņojumos arī norāda un izvērtē šo personu progresu attiecībā uz mācību turpināšanu, stabila un pienācīga darba atrašanu un iesaistīšanos mācekļa vai kvalitatīvas prakses programmās.

5.   Progresa ziņojumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 52. pantā, ietver papildu informāciju par JNI un izvērtē tās īstenošanu. Komisija nosūta šo ziņojumu kopsavilkumu Eiropas Parlamentam, kā paredzēts minētās regulas 53. panta 2. punktā, un piedalās Eiropas Parlamenta apspriedē par minētajiem ziņojumiem.

6.   Vismaz divas reizes plānošanas perioda laikā novērtēšanā izvērtē kopējo ESF atbalsta un īpašā piešķīruma JNI, tostarp garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai, lietderību, efektivitāti un ietekmi.

Pirmo novērtēšanu pabeidz līdz 2015. gada 31.decembrim un otro novērtēšanu – līdz 2018. gada 31. decembrim.

20. pants

Informēšanas un komunikācijas pasākumi

1.   Atbalsta saņēmēji nodrošina to, ka personas, kas piedalās darbībā, tiek īpaši informētas par JNI atbalstu, kas sniegts no ESF finansējuma un īpašā piešķīruma JNI.

2.   Ikvienā dokumentā, kas attiecas uz darbības īstenošanu un kas izdots sabiedrībai vai dalībniekiem, tostarp jebkurā dalības sertifikātā vai citā sertifikātā, iekļauj paziņojumu par to, ka darbība atbalstīta saskaņā ar JNI.

21. pants

Tehniskā palīdzība

Īpašo piešķīrumu JNI dalībvalstis var ņemt vērā, aprēķinot ierobežojumu kopējai summai, ko no fondiem piešķir katras dalībvalsts tehniskajai palīdzībai.

22. pants

Finansiālais atbalsts

1.   Komisijas lēmumā par darbības programmas pieņemšanu nosaka īpašā piešķīruma JNI un attiecīgā ESF atbalsta maksimālo summu kā kopējo summu un arī katrai reģiona kategorijai paredzēto maksimālo summu katram prioritārajam virzienam. Attiecīgais ESF atbalsts ir vismaz līdzvērtīgs atbalstam no īpašā piešķīruma JNI katram prioritārajam virzienam.

2.   Pamatojoties uz 1. punktā minētajām summām, Komisijas lēmumā, kas minēts 1. punktā, nosaka arī attiecību starp ESF atbalstu reģiona kategorijām katram prioritārajam virzienam.

3.   Ja JNI tiek īstenota saskaņā ar noteiktu prioritāro virzienu, kas aptver atbilstīgus reģionus no vairāk nekā vienas kategorijas, lielāko līdzfinansējuma likmi piemēro attiecībā uz ESF piešķīrumu.

Uz īpašo piešķīrumu JNI neattiecina valsts līdzfinansējuma prasību.

Prioritārā virziena kopējā līdzfinansējuma likmi, kas noteikta ar 1. punktā minēto Komisijas lēmumu, aprēķina, ņemot vērā ESF piešķīruma līdzfinansējuma likmi kopā ar īpašo piešķīrumu JNI.

23. pants

Finanšu pārvaldība

Papildus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 130. pantam, kad Komisija atlīdzina starpposma maksājumus un maksā slēguma bilances maksājumu JNI katram prioritārajam virzienam, tā piešķir atlīdzību no Savienības budžeta līdzvērtīgi no ESF līdzekļiem un īpašā piešķīruma JNI. Līdzko visi resursi no īpašā piešķīruma JNI ir atlīdzināti, Komisija atlikušo atlīdzību no Savienības budžeta piešķir ESF.

Atlīdzību no ESF Komisija piešķir reģionu kategorijām atbilstīgi attiecībai, ka noteikta 22. panta 2. punktā.

V   NODAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 14. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no 2013. gada 21. decembra līdz 2020. gada 31. decembrim.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 14. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

25. pants

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu

1.   Komisijai palīdz komiteja ("ESF komiteja"), kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu.

2.   Komisijas loceklis, kas ir atbildīgs par ESF komitejas vadīšanu, var minēto pienākumu deleģēt kādam Komisijas augsta ranga ierēdnim. ESF komitejas sekretariātu nodrošina Komisija.

3.   Katra dalībvalsts uz ilgākais septiņiem gadiem ieceļ vienu valdības pārstāvi, vienu darba ņēmēju organizāciju pārstāvi, vienu darba devēju organizāciju pārstāvi un vienu aizstājēju katram loceklim. Locekļa prombūtnes gadījumā aizstājējs automātiski ir tiesīgs piedalīties sēdē.

4.   ESF komitejā piedalās pa vienam pārstāvim no katras Savienības līmeņa organizācijas, kas pārstāv darba ņēmēju organizācijas un darba devēju organizācijas.

5.   Ja sanāksmes darba kārtības dēļ tas ir vajadzīgs, ESF komiteja uz savām sanāksmēm var ielūgt bez balsstiesību piešķiršanas Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda pārstāvjus, kā arī attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus.

6.   ESF komiteja:

a)

gadījumā, ja tiek sniegts atbalsts no ESF, konsultē par Komisijas lēmumu projektiem attiecībā uz darbības programmām un plānošanu;

b)

gadījumā, ja tiek sniegts atbalsts no ESF, konsultē par plānoto tehniskās palīdzības izmantošanu, kā arī citiem aspektiem, kas ietekmē ESF svarīgu Savienības līmeņa stratēģiju īstenošanu;

c)

apstiprina kopējo transnacionālās sadarbības tēmu sarakstu, kas paredzēts 10. panta 3. punktā.

7.   ESF komiteja var sniegt atzinumus par:

a)

jautājumiem, kas saistīti ar ESF ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanā;

b)

ESF svarīgiem aspektiem attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1303/2013;

c)

jautājumiem, kas saistīti ar ESF un ko tai uzticējusi Komisija, un kas nav minēti 6. punktā.

8.   ESF komitejas atzinumus pieņem ar balsojumā derīgi nodoto balsu absolūto vairākumu, un tos informācijas nolūkā paziņo Eiropas Parlamentam. Komisija informē ESF komiteju par to, kādā veidā tā ir ņēmusi vērā tās atzinumus.

26. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šī regula neietekmē tās palīdzības turpināšanu vai grozīšanu, tostarp pilnīgu vai daļēju atcelšanu, kuru Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1081/2006 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, ko minētajai palīdzībai piemēro 2013. gada 31. decembrī. Tādēļ minēto regulu un šādus citus piemērojamos tiesību aktus minētajai palīdzībai vai attiecīgajām darbībām turpina piemērot pēc 2013. gada 31. decembra līdz to pabeigšanai.

2.   Pieteikumi palīdzības saņemšanai, kas iesniegti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1081/2006 pirms 2014. gada 1. janvāra, paliek spēkā.

27. pants

Atcelšana

Neskarot šīs regulas 26. panta noteikumus, Regulu (EK) Nr. 1081/2006 atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

28. pants

Pārskatīšana

Eiropas Parlaments un Padome līdz 2020. gada 31. decembrim pārskata šo regulu saskaņā ar LESD 164. pantu.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 17. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

R. ŠADŽIUS


(1)  OV C 143, 22.5.2012., 82. lpp., un OV C 271, 19.9.2013., 101. lpp.

(2)  OV C 225, 27.7.2012., 127. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembra), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 320. lpp).

(4)  OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1081/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1784/1999 atcelšanu (OV L 210, 31.7.2006., 12. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 289. lpp).


I PIELIKUMS

Kopējie iznākuma un rezultātu rādītāji ESF investīcijām

1)   Kopējie iznākuma rādītāji dalībniekiem

"Dalībnieki" (1) ir personas, kas tieši gūst labumu no ESF intervences un kuras var identificēt un kurām var lūgt sniegt informāciju par to raksturojumu, un kurām paredzēti īpaši izdevumi. Citas personas netiek klasificētas par dalībniekiem. Visi dati ir jāsadala pēc dzimuma.

Kopējie iznākuma rādītāji dalībniekiem ir:

bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki*,

ilgstošie bezdarbnieki*,

neaktīvas personas*,

izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas*,

nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas*,

vecumā līdz 25 gadiem*,

vecumā pēc 54 gadiem*

personas vecumā pēc 54 gadiem, kas ir bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki, vai izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas*,

ar pamatskolas izglītību (ISCED 1. līmenis) vai zemākā līmeņa vidējo izglītību (ISCED 2. līmenis)*,

ar vidējo izglītību (ISCED 3. līmenis) vai pēcvidējo izglītību (ISCED 4. līmenis)*,

ar augstāko izglītību (ISCED 5. līmenis līdz 8. līmenis)*,

dalībnieki no mājsaimniecībām, kurās neviens nav nodarbināts*,

dalībnieki no mājsaimniecībām, kurās neviens nav nodarbināts, ar apgādībā esošiem bērniem*,

dalībnieki no viena pieaugušā mājsaimniecībām ar apgādībā esošiem bērniem*,

migranti, dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi)**,

dalībnieki ar invaliditāti**,

citas nelabvēlīgā situācijā esošas personas**

Kopējo dalībnieku skaitu, pamatojoties uz iznākuma rādītājiem, aprēķinās automātiski.

Šie dati par dalībniekiem, kas piedalās ESF atbalstītā darbībā, jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas Nr. 1303/2013 50. panta 1. un 2. punktā un 111. panta 1. punktā.

bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas*,

personas no lauku apvidiem (2),

Dati par dalībniekiem saskaņā ar diviem iepriekšminētajiem rādītājiem tiks sniegti gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas Nr. 1303/2013 50. panta 4. punktā. Dati savācami, balstoties uz dalībnieku reprezentatīvu izlasi katrā investīciju prioritātē. Izlases iekšējais derīgums tiek nodrošināts tā, lai datus var vispārināt investīciju prioritātes līmenī.

2)   Kopējie iznākuma rādītāji vienībām ir:

projektu skaits, ko pilnībā vai daļēji īstenojuši sociālie partneri vai nevalstiskās organizācijas,

projektu skaits, kas attiecas uz sieviešu noturīgu līdzdalību un sasniegumiem nodarbinātībā,

projektu skaits, kas attiecas uz publisko pārvaldi vai publisko pakalpojumu jomu valsts, reģionālā vai vietējā līmenī,

atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits (tostarp kooperatīvie uzņēmumi un sociālās ekonomikas uzņēmumi).

Šie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas Nr. 1303/2013 50. panta 1. un 2. punktā un 111. panta 1. punktā.

3)   Kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji dalībniekiem ir:

neaktīvie dalībnieki, kas sākuši darba meklējumus pēc aiziešanas*,

izglītībā/apmācībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas*,

kvalifikācijas ieguvē iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas*,

nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, pēc aiziešanas*,

nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie**.

Šie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas Nr. 1303/2013 50. panta 1. un 2. punktā un 111. panta 1. punktā. Visi dati jāsadala pēc dzimuma.

4)   Kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji dalībniekiem ir:

nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas*,

dalībnieki labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc aiziešanas*,

nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki vecumā pēc 54 gadiem, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas*,

nodarbinātībā iesaistītie nelabvēlīgā situācijā esošie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas**.

Šie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas Nr. 1303/2013 50. panta 5. punktā. Tie ir jāievāc, balstoties uz dalībnieku reprezentatīvu izlasi katrā investīciju prioritātē. Izlases iekšējais derīgums jānodrošina tā, lai datus var vispārināt investīciju prioritātes līmenī. Visi dati jāsadala pēc dzimuma.


(1)  Vadošajām iestādēm ir jāizveido sistēma, kurā datorizētā veidā reģistrē un glabā individuālo dalībnieku datus, kā noteikts regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 2. punkta d) apakšpunktā. Dalībvalstu noteiktā datu apstrādes kārtība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.), un jo īpaši tās 7. un 8. pantam.

Dati, kas apzīmēti ar *, ir personas dati atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK 7. pantam. Šādu datu apstrāde vajadzīga, lai izpildītu uz personas datu apstrādātāju attiecināmas juridiskas saistības (Direktīvas 95/46/EK 7. panta c) punkts). Personas datu apstrādātāja definīcija ir dota Direktīvas 95/46/EK 2. pantā.

Dati, kas apzīmēti ar **, ir īpašu kategoriju dati atbilstoši Direktīvas 95/46/EK 8. pantam. Ievērojot noteikumu par atbilstošām garantijām, dalībvalstis, pamatojoties uz būtiskām sabiedrības interesēm, var noteikt izņēmumus papildus Direktīvas 95/46/EK 8. panta 2. punktā minētajiem vai nu ar attiecīgās valsts tiesībām, vai ar uzraudzības iestādes lēmumu (Direktīvas 95/46/EK 8. panta 4. punkts).

(2)  Datus ievāc mazāku administratīvo vienību (vietējās administratīvās vienības 2. līmenī) līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).


II PIELIKUMS

JNI rezultātu rādītāji

Šie dati jāsniedz gada īstenošanas ziņojumos, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 1. un 2. punktā, un 2015. gada aprīlī iesniedzamajā ziņojumā, kā norādīts šīs regulas 19. panta 3. punktā. Visi dati jāsadala pēc dzimuma.

1)   Kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji dalībniekiem

"Dalībnieki" (1) ir personas, kas tieši gūst labumu no JNI intervences un kuras var identificēt, kurām var lūgt sniegt savu aprakstu un kurām paredzēti īpaši izdevumi.

Tūlītējo rezultātu rādītāji ir:

dalībnieki, kas ir bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci*,

dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, turpinātas izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu*,

dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti*,

dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci*,

dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, turpinātas izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas*,

dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti*,

neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci**,

neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, turpinātas izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas*,

neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti*.

2)   Kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji dalībniekiem

Ilgtermiņa rezultātu rādītāji ir:

dalībnieki, kas piedalās turpinātā izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešus mēnešus pēc aiziešanas*,

nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešus mēnešus pēc aiziešanas*,

pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešus mēnešus pēc aiziešanas*.

Dati par kopējo ilgtermiņa rezultātu rādītājiem ir jāievāc, balstoties uz dalībnieku reprezentatīvu izlasi katrā investīciju prioritātē. Izlases iekšējais derīgums tiks nodrošināts tā, lai datus var vispārināt investīcijas prioritātes līmenī.


(1)  Vadošajām iestādēm ir jāizveido sistēma, kurā datorizētā veidā reģistrē un glabā individuālo dalībnieku datus, kā noteikts regulas 1303/2013 125. panta 2. punkta d) apakšpunktā. Dalībvalstu noteiktajai datu apstrādes kārtībai jāatbilst Direktīvai 95/46/EK un jo īpaši tās 7. un 8. panta noteikumiem.

Dati, kas apzīmēti ar *, ir personas dati atbilstoši Direktīvas 95/46/EK 7. pantam. Šādu datu apstrāde vajadzīga, lai izpildītu uz personas datu apstrādātāju attiecināmas juridiskas saistības (Direktīvas 95/46/EK 7. panta c) punkts). Personas datu apstrādātāja definīcija ir dota Direktīvas 95/46/EK 2. pantā.

Dati, kas apzīmēti ar **, ir īpašu kategoriju dati atbilstoši Direktīvas 95/46/EK 8. pantam. Ievērojot noteikumu par atbilstošām garantijām, dalībvalstis, pamatojoties uz būtiskām sabiedrības interesēm, var noteikt izņēmumus papildus Direktīvas 95/46/EK 8. panta 2. punktā minētajiem vai nu ar attiecīgās valsts tiesībām, vai ar uzraudzības iestādes lēmumu (Direktīvas 95/46/EK 8. panta 4. punkts).


III PIELIKUMS

Korelācijas tabula

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1081/2006

Šī regula

1. pants

1. pants

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

 

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. pants

 

8. pants

7. pants

9. pants

8. pants

10. pants

9. pants

10. pants

 

11. pants

 

12. pants

11. pants

13. pants

 

14. pants

 

15. pants

 

16. līdz 23. pants

 

24. pants

 

25. pants

12. pants

26. pants

13. pants

27. pants

14. pants

28. pants

15. pants

29. pants