20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/1

(1)

Eiropas satelītu navigācijas politikas mērķis ir Savienībai nodrošināt divas satelītu navigācijas sistēmas — ar Galileo programmu izveidoto sistēmu un EGNOS sistēmu ("sistēmas"). Šīs sistēmas ir izveidotas saskaņā ar programmām Galileo un EGNOS. Katra infrastruktūra sastāv no satelītiem un zemes staciju tīkla.

(2)

Galileo programmas mērķis ir izveidot un ekspluatēt pirmo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām un ko var izmantot dažādi publiskie un privātie dalībnieki Eiropā un visā pasaulē. Ar Galileo programmu izveidotā sistēma darbojas neatkarīgi no citām jau esošām vai nākotnē veidojamām sistēmām, tādējādi cita starpā sekmējot Savienības stratēģisko autonomiju, kā to uzsvēra Eiropas Parlaments un Padome.

(3)

EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu ("GNSS") doto brīvi pieejamu signālu kvalitāti, kā arī to brīvi pieejamu pakalpojumu signālu kvalitāti, kurus piedāvā saskaņā ar Galileo programmu izveidotā sistēma, kad tie kļūst pieejami. EGNOS programmas piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam aptverot arī Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru.

(4)

Eiropas Parlaments, Padome, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja ir pastāvīgi sniegusi visu iespējamo atbalstu Galileo un EGNOS programmām.

(5)

Tā kā Galileo un EGNOS programmas šobrīd jau ir ievērojami attīstījušās un tiks uzsākts sistēmu ekspluatācijas posms, ir nepieciešams īpašs juridisks instruments, kas atbilstu programmu vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz pārvaldību un drošību, un kas atbilstu labas finanšu pārvaldības prasībām, kā arī veicinātu sistēmu izmantošanu.

(6)

Sistēmas ietver infrastruktūras, kuras izveidotas kā Eiropas komunikāciju tīkli un kuru izmantojums sniedzas pāri dalībvalstu robežām. Turklāt šo sistēmu piedāvātie pakalpojumi veicina plašas ekonomiskās un sociālās darbības, tostarp Eiropas tīklu attīstību transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru jomā.

(7)

Galileo un EGNOS programmas ir rūpnieciskās politikas instruments un atbilst stratēģijai "Eiropa 2020", kā norādīts Komisijas 2010. gada 17. novembra paziņojumā "Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai". Tās ir minētas arī Komisijas 2011. gada 4. aprīļa paziņojumā "Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs". Minētās programmas sniedz virkni ieguvumu Savienības ekonomikai un pilsoņiem, un to kopējā vērtība laika posmā no 2014. gada līdz 2034. gadam tiek lēsta apmēram EUR 130 miljardu apjomā.

(8)

Aizvien vairāk ekonomikas nozaru un jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien vairāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas. Valsts iestādes, piemēram, avārijas dienesti, policija, krīžu pārvarēšanas vai robežu pārvaldības struktūras, arī var gūt priekšrocības no šādām sistēmām dažādās jomās. Attīstot satelītu navigācijas izmantošanu, tiek nodrošinātas milzīgas priekšrocības ekonomikai, sabiedrībai un videi. Šādas sociāli ekonomiskas priekšrocības ir sadalītas trīs galvenajās kategorijās: tiešie ieguvumi no tirgus izaugsmes kosmosa jomā, tiešie ieguvumi no lietojumu un pakalpojumu pakārtotā tirgus izaugsmes, kuru pamatā ir GNSS, un netiešie ieguvumi, kuri rodas jaunu lietojumu izstrādes rezultātā citās nozarēs vai nododot tehnoloģijas citām nozarēm, kas gan nodrošina citām nozarēm jaunas iespējas tirgū, ražošanas pieaugumu nozarē un ieguvumu visai sabiedrībai, kas izpaužas piesārņojuma samazinājumā, vai drošuma un drošības līmeņa uzlabojumā.

(9)

Tādēļ ir svarīgi, ka Savienība atbalsta lietojumu un pakalpojumu izstrādi, kuru pamatā ir šīs sistēmas. Tas ļaus Savienības pilsoņiem gūt priekšrocības, kas izriet no sistēmām, un nodrošināt, ka tiek saglabāta sabiedrības uzticēšanās Galileo un EGNOS programmām. Vispiemērotākais instruments ar lietojumiem saistītās pētniecības un inovāciju, kuru pamatā ir GNSS, finansēšanai ir Pētniecības un inovācijas pamatprogramma "Apvārsnis 2020" ("Apvārsnis 2020"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (2). Tomēr ļoti specifiskas pētniecības un izstrādes darbības sagatavošanās posmā būtu jāfinansē no budžeta dotācijām, kas paredzētas šajā regulā norādītajām Galileo un EGNOS programmām, ja šādas darbības attiecas uz būtiski svarīgiem elementiem, piemēram, ar Galileo programmu savietojamām mikroshēmām un uztvērējiem, kas sekmēs lietojumu izstrādi dažādās ekonomikas nozarēs. Tomēr šādam finansējumam nevajadzētu pakļaut riskam to infrastruktūru izvēršanu vai ekspluatāciju, kuras izveidotas saskaņā ar programmām.

(10)

Ņemot vērā satelītu navigācijas aizvien pieaugošo izmantojumu dažādās jomās, pakalpojumu sniegšanas pārtraukums varētu radīt lielu kaitējumu mūsdienu sabiedrībai un izraisīt zaudējumus daudziem uzņēmējiem. Turklāt, ievērojot to stratēģisko lomu, satelītu navigācijas sistēmas ir kritiska infrastruktūra, ko var izmantot ļaunprātīgi. Minētie faktori varētu ietekmēt Savienības un tās dalībvalstu un pilsoņu drošību. Tādēļ izstrādājot, attīstot, izvēršot un ekspluatējot infrastruktūras, kas izveidotas saskaņā ar Galileo un EGNOS programmām, būtu jāņem vērā drošības prasības saskaņā ar standarta praksi.

(11)

Programmā Galileo ir formulēšanas posms, kas ir noslēdzies, attīstības un apstiprināšanas posms, kam vajadzētu beigties līdz 2013. gadam, izvēršanas posms, ko uzsāka 2008. gadā un kam vajadzētu noslēgties 2020. gadā, un ekspluatācijas posms, kam vajadzētu pakāpeniski sākties no 2014.–2015. gada, lai iegūtu pilnībā darbspējīgu sistēmu 2020. gadā. Pirmie četri funkcionējošie satelīti tika uzbūvēti, kā arī to darbība tika uzsāka attīstības un apstiprināšanas posmā, kamēr satelītu pilnīga konstelācija būtu jāpabeidz izvēršanas posmā, bet papildināšanai būtu jānotiek ekspluatācijas posmā. Atbilstīgi būtu jāattīsta uz zemes esošā infrastruktūra, kā arī jānodrošina tās darbība.

(12)

EGNOS programma patlaban atrodas ekspluatācijas posmā, kopš attiecīgi 2009. gada oktobrī un 2011. gada martā tika paziņots par tās brīvi pieejamā pakalpojuma darbības uzsākšanu un par dzīvības aizsardzības pakalpojuma darbības uzsākšanu. Ievērojot tehniskus un finansiālus ierobežojumus un balstoties uz starptautiskiem nolīgumiem, EGNOS sistēmas sniegto pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus, jo īpaši kandidātvalstu un trešo valstu teritorijas, kuras ir asociētas ar Eiropas vienoto gaisa telpu, un Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītās valstis. Tomēr šādu paplašināšanu, ietverot citus pasaules reģionus, nevajadzētu finansēt no budžeta apropriācijām, kas piešķirtas Galileo un EGNOS programmām saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3), un tai nevajadzētu kavēt pārklājuma paplašināšanu to dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.

(13)

Galileo programmas dzīves drošuma pakalpojumu sākotnējais projekts, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 683/2008 (4), ir pārstrādāta tās savstarpējas izmantojamības nodrošināšanai ar citiem GNSS, lai efektīvi reaģētu uz dzīvības aizsardzības pakalpojumu izmantotāju vajadzībām, kā arī mazinātu nepieciešamās infrastruktūras sarežģītību, riskus un izmaksas.

(14)

Lai maksimizētu EGNOS dzīvības aizsardzības pakalpojumu izmantošanu, tie būtu jāsniedz, tieši neprasot maksu no lietotājiem. Galileo programmas publiski regulēts pakalpojums (PRP) arī būtu jāpiedāvā bez maksas šādiem PRP dalībniekiem Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1104/2011/ES (5) nozīmē: dalībvalstīm, Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam ("EĀDD") un pienācīgi pilnvarotām Savienības aģentūrām. No maksas nepiemērošanas neizriet, ka tiek skarti noteikumi attiecībā uz kompetentās PRP iestādes darbības izmaksām, kā noteikts Lēmumā Nr. 1104/2011/ES.

(15)

Lai optimizētu sniegto pakalpojumu lietošanu, ar Galileo un EGNOS programmām izveidotajām sistēmām, tīkliem un pakalpojumiem vajadzētu būt savienojamiem un savietojamiem savstarpēji un cik vien iespējams arī ar citām satelītu navigācijas sistēmām, kā arī ar konvencionālajiem radionavigācijas līdzekļiem, ja šāda savienojamība un savietojamība ir noteikta kādā starptautiskā nolīgumā, neskarot stratēģiskās autonomijas mērķi.

(16)

Tā kā Galileo un EGNOS programmas principā pilnībā finansē Savienība, būtu jāparedz, ka Savienība ir īpašniece visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem, kas izveidoti vai ieviesti saistībā ar minētajām programmām. Lai tiktu pilnībā ievērotas pamattiesības īpašuma jomā, būtu jāizveido nepieciešamās attiecības ar esošajiem īpašniekiem, īpaši attiecībā uz infrastruktūru un to drošības būtiski svarīgajām sastāvdaļām. Būtu jāsaprot, ka noteikumā par nemateriālu aktīvu īpašumtiesībām, kā noteikts šajā regulā, netiek iekļautas nemateriālas tiesības, kuras atbilstīgi attiecīgiem valstu tiesību aktiem nav nododamas. Saskaņā ar šo regulu un ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, šādām Savienības īpašumtiesībām nebūtu jāskar Savienības iespējas, pamatojoties uz katra konkrēta gadījuma izvērtējumu, minētos aktīvus darīt pieejamus trešām personām vai citādi ar tiem rīkoties. Jo īpaši Savienība trešām personām var nodot intelektuālā īpašuma tiesības vai piešķirt licences attiecībā uz šīm tiesībām, kas izriet no veiktā darba saskaņā ar Galileo un EGNOS programmām. Lai atvieglinātu satelītu navigācijas ieviešanu tirgū, ir jānodrošina, lai trešās personas varētu optimāli izmantot jo īpaši Savienībai piederošās intelektuālā īpašuma tiesības saistībā ar Galileo un EGNOS programmām, tostarp sociāli ekonomiskajā līmenī.

(17)

Ārpus Galileo un EGNOS programmām izveidotos vai izstrādātos aktīvus neskar šīs regulas īpašumtiesību noteikumi. Tomēr šādi aktīvi reizēm varētu attiekties uz programmu izpildi. Lai veicinātu jaunu tehnoloģiju izstrādi ārpus Galileo un EGNOS programmām, Komisijai būtu jāmudina trešās personas pievērst uzmanību attiecīgiem nemateriāliem aktīviem un būtu jāorganizē sarunas par šādu aktīvu atbilstīgas izmantošanas noteikumiem, ja tas nodrošinātu ieguvumus programmām.

(18)

Galileo programmas izvēršanas un ekspluatācijas posmus un EGNOS programmas ekspluatācijas posmu būtu pilnībā jāfinansē Savienībai. Tomēr saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6), dalībvalstīm jābūt iespējai, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, ieguldīt Galileo un EGNOS programmās papildu līdzekļus vai dot ieguldījumu natūrā, lai finansētu programmu papildu elementus, kas attiecas uz to iespējamiem konkrētiem attiecīgo dalībvalstu mērķiem. Arī trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jāspēj dot ieguldījumu šajās programmās.

(19)

Lai nodrošinātu Galileo un EGNOS programmu nepārtrauktību un stabilitāti un ņemot vērā šo programmu Eiropas dimensiju, kā arī tām raksturīgo Eiropas pievienoto vērtību, ir nepieciešams pietiekams un atbilstīgs finansējums turpmākajos finanšu plānošanas laikposmos. Tāpat jānorāda summa laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, kas vajadzīga, lai finansētu Galileo programmas izvēršanas posma pabeigšanu un Galileo un EGNOS programmu ekspluatācijas posmus.

(20)

Ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 piešķir maksimāli EUR [7 071,73] miljonus faktiskajās cenās ar Galileo un EGNOS programmām saistītu darbību finansēšanai laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Skaidrības labad un lai veicinātu izmaksu kontroli, šī kopējā summa būtu jāsadala dažādās kategorijās. Tomēr, lai sekmētu elastību un nodrošinātu programmu netraucētu norisi, Komisijai būtu jānodrošina iespēja pārvietot finansējumu starp kategorijām. Programmu darbībām būtu jāietver arī sistēmu un to darbības aizsardzību arī satelītu palaišanas laikā. Tādējādi līdzdalību izmaksu segšanā par pakalpojumiem, lai nodrošinātu šādu aizsardzību, tostarp par tiem pakalpojumiem, kurus nodrošina sistēmas par informētību par situāciju kosmosā, varētu finansēt no Galileo un EGNOS programmām piešķirtā budžeta iespēju robežās, ja šāda iespēja rodas, stingri ierobežojot izmaksas un pilnīgi ievērojot iepriekš minēto maksimālo summu, kas noteikta Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013. Šāds ieguldījums būtu jāizmanto vienīgi datu un pakalpojumu sniegšanai un nevis infrastruktūras iegādei. Ar šo regulu Galileo un EGNOS programmu norisei tiek noteikts finansējums, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa 2013. gada 2. decembrim Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (7) 17. punkta nozīmē.

(21)

Šajā regulā būtu jānorāda darbības, kurām jāpiešķir ar šo regulu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam Galileo un EGNOS programmām piešķirtās Savienības budžeta apropriācijas. Šādas apropriācijas būtu jāpiešķir galvenokārt darbībām, kas saistītas ar programmas Galileo izvēršanas posmu, tostarp minētā posma pārvaldības un uzraudzības pasākumiem, un darbībām, kas saistītas ar sistēmas, kura izveidota ar programmu Galileo, ekspluatāciju, tostarp priekšdarbiem un minētās programmas ekspluatācijas posma sagatavošanas darbībām, kā arī darbībām, kas saistītas ar EGNOS sistēmas ekspluatāciju. Tās būtu jāpiešķir arī dažu citu tādu darbību finansēšanai, kuras nepieciešamas Galileo un EGNOS programmu pārvaldībai un to mērķu sasniegšanai, jo īpaši svarīgu elementu, piemēram, ar Galileo programmu savietojamo mikroshēmu un uztvērēju, pētniecības un izstrādes atbalstam, attiecīgā gadījumā ietverot arī atrašanās vietas noteikšanas un integritātes novērošanas programmatūras moduļus. Minētie elementi veido saskarni starp infrastruktūru piedāvātajiem pakalpojumiem un pakārtotajiem lietojumiem, kā arī veicina lietojumu attīstību dažādās ekonomikas nozarēs. To attīstība stimulē sociāli ekonomisko priekšrocību maksimizēšanu, jo tie sekmē piedāvāto pakalpojumu ieviešanu tirgū. Komisijai ik gadus būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par izmaksu pārvaldībai izmatoto stratēģiju.

(22)

Ir svarīgi norādīt, ka sistēmu ieguldījumu un ekspluatācijas izmaksu tāmes laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam neietver neparedzētas finansiālās saistības, kas Savienībai varētu būt jāuzņemas, jo īpaši attiecībā uz saistībām, kuras izriet no pakalpojumu sniegšanas vai no tā, ka šīs sistēmas ir Savienības īpašums, īpaši attiecībā uz sistēmu jebkādu nepareizu darbību. Komisija veic īpašu minēto saistību analīzi.

(23)

Tāpat būtu jāatzīmē, ka šajā regulā paredzētie budžeta līdzekļi neaptver darbu, ko finansē no "Apvāršņa 2020" līdzekļiem, piemēram, saistībā ar sistēmu atvasinātu lietojumprogrammu attīstību. Šāds darbs ļaus uzlabot Galileo un EGNOS programmu sniegto pakalpojumu izmantošanu, nodrošināt pienācīgu atdevi no Savienības ieguldījumiem sociālo un ekonomisko ieguvumu ziņā un palielināt Savienības uzņēmumu zinātību saistībā ar satelītu navigācijas tehnoloģiju. Komisijai būtu jānodrošina pārredzamība un skaidrība attiecībā uz dažādiem finansējuma avotiem dažādos programmu aspektos.

(24)

Tāpat būtu jānodrošina, ka Savienība saņem ieņēmumus no sistēmu darbības, kuri jo īpaši rodas saskaņā ar Galileo programmu izveidotās sistēmas sniegto komercpakalpojumu rezultātā, lai nodrošinātu iepriekš ieguldīto investīciju daļēju atgūšanu, un minētie ieņēmumi būtu jāizmanto Galileo un EGNOS programmu mērķu atbalstīšanai. Ar privātā sektora vienībām noslēgtos līgumos vajadzētu būt noteiktam arī ieņēmumu sadales mehānismam.

(25)

Lai izvairītos no izmaksu pārsniegšanas un kavēšanās, kas pagātnē ir skārusi Galileo un EGNOS programmas, ir jāpalielina centieni mazināt riskus, kuri var izraisīt izmaksu pārsniegšanu un/vai kavēšanos, kā to pieprasa Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par Eiropas satelītu navigācijas programmu termiņa vidusposma pārskatu: īstenošanas novērtējums, nākotnes uzdevumi un finansēšanas perspektīvas (8) un Padome 2011. gada 31. marta secinājumos un kā izriet no Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojuma "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020" ".

(26)

Lai nodrošinātu Galileo un EGNOS programmu labu publisko pārvaldību, strikti jāsadala kompetences un uzdevumi starp Komisiju, Eiropas GNSS aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), un pārvaldība pakāpeniski jāpielāgo sistēmu ekspluatācijas vajadzībām.

(27)

Tā kā Komisija pārstāv Savienību, kura principā vienīgā finansē Galileo un EGNOS programmas un kurai sistēmas pieder, Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par minēto programmu norisi un tai būtu jāuzņemas to vispārējā pārraudzība. Tai būtu jāpārvalda programmām ar šo regulu piešķirtie līdzekļi, jāuzrauga visu programmas darbību īstenošana un jānodrošina skaidrs kompetenču un uzdevumu sadalījums, jo īpaši starp Eiropas GNSS aģentūru un EKA. Šim nolūkam Komisijai papildus uzdevumiem, kas saistīti ar tās vispārējiem pienākumiem, un citiem uzdevumiem, kuri tai jāveic saskaņā ar šo regulu, būtu jānosaka daži īpaši uzdevumi. Lai optimizētu dažādo iesaistīto pušu resursus un kompetences, Komisijai būtu jāspēj ar deleģēšanas nolīgumiem deleģēt dažus uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(28)

Ņemot vērā sistēmu uz zemes esošās infrastruktūras svarīgumu Galileo un EGNOS programmām un tās ietekmi uz sistēmu drošību, šīs infrastruktūras atrašanās vietas noteikšanai vajadzētu būt vienam no īpašajiem uzdevumiem, kas jāveic Komisijai. Sistēmu uz zemes esošās infrastruktūras izvietošanā vajadzētu arī turpmāk ievērot brīvi pieejamu un pārskatāmu procedūru. Šādas infrastruktūras atrašanās vietu vajadzētu noteikt, ņemot vērā ģeogrāfiskos un tehniskos ierobežojumus, kas ir saistīti ar uz zemes esošās infrastruktūras optimālu ģeogrāfisku izvietojumu, un ņemot vērā jau, iespējams, uz vietas esošas ierīces un iekārtas, kuras var izmantot attiecīgo funkciju veikšanai, kā arī nodrošinot katrai uz zemes esošai stacijai raksturīgo drošības prasību un katras dalībvalsts nacionālo drošības prasību ievērošanu.

(29)

Eiropas GNSS aģentūra tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 912/2010 (9), lai sasniegtu Galileo un EGNOS programmu mērķus un veiktu konkrētus uzdevumus saistībā ar minēto programmu norisi. Tā ir Savienības aģentūra, uz kuru kā uz struktūru Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 nozīmē attiecas Savienības aģentūrām noteiktie pienākumi. Tai būtu jānosaka konkrēti uzdevumi saistībā ar programmu drošību un ar tās iespējamo noteikšanu par atbildīgo PRS iestādi. Tai arī būtu jāsekmē sistēmu piedāvāšana un komercializēšana, tostarp izveidojot saziņu ar pakalpojumu lietotājiem un potenciālajiem lietotājiem saskaņā ar Galileo un EGNOS programmām, un tai būtu jāapkopo informācija par šo lietotāju prasībām un attīstību satelītu navigācijas tirgū. Turklāt tai būtu jāuzņemas uzdevumi, ko Komisijai tai piešķir ar vienu vai vairākiem deleģēšanas nolīgumiem, kas attiecas uz dažādiem citiem ar programmām saistītiem uzdevumiem, jo īpaši uzdevumi saistībā ar sistēmu ekspluatācijas posmiem, tostarp programmu operatīvā vadība, lietojumu un pakalpojumu veicināšana satelītu navigācijas tirgū un ar programmām saistītu būtiski svarīgu elementu izstrādes veicināšana. Lai Komisija kā Savienības pārstāve varētu pilnībā īstenot kontroles pilnvaras, minētajos deleģēšanas nolīgumos būtu jāiekļauj vispārēji nosacījumi par Eiropas GNSS aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldīšanu.

Kompetences nodošanai Eiropas GNSS aģentūrai attiecībā uz uzdevumiem, kas ir saistīti ar Galileo un EGNOS programmu operatīvo vadību un to ekspluatāciju, vajadzētu būt pakāpeniskai un atkarīgai no attiecīga nodošanas pārskata veiksmīgas pabeigšanas, kā arī no Eiropas GNSS aģentūras gatavības pārņemt šādus uzdevumus, lai nodrošinātu minēto programmu nepārtrauktību. Attiecībā uz EGNOS šai nodošanai būtu jānotiek 2014. gada 1. janvārī. Attiecībā uz Galileo ir paredzēts, ka tā notiks 2016. gadā.

(30)

Saistībā ar Galileo programmas izvēršanas posmu Savienībai būtu jānoslēdz deleģēšanas nolīgums ar EKA, nosakot EKA uzdevumus šajā posmā. Komisijai, pārstāvot Savienību, jācenšas noslēgt minēto deleģēšanas nolīgumu sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas piemērošanas datuma. Lai Komisija varētu pilnībā īstenot kontroles pilnvaras, deleģēšanas nolīgumā būtu jāiekļauj vispārēji nosacījumi par EKA uzticēto līdzekļu pārvaldīšanu. Attiecībā uz darbībām, ko finansē vienīgi Savienība, šādiem nosacījumiem vajadzētu garantēt tādu kontroles līmeni, kas ir salīdzināms ar to, kāds tiktu pieprasīts, ja EKA būtu Savienības aģentūra.

(31)

Saistībā ar Galileo un EGNOS programmu ekspluatācijas posmu Eiropas GNSS aģentūrai būtu jānoslēdz darba vienošanās ar EKA, nosakot tās uzdevumus saistībā ar sistēmu nākamās paaudzes izstrādi un tehniskā atbalsta sniegšanu pašreizējās paaudzes sistēmām. Minētajiem vienošanās pasākumiem būtu jāatbilst Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Minētajās vienošanās nebūtu jāietver EKA loma saistībā ar darbībām, kas attiecas uz pētniecību un tehnoloģijām vai agrīniem attīstības un pētniecības darbību posmiem saistībā ar infrastruktūrām, kas izveidotas saskaņā ar Galileo un EGNOS programmām. Šādas darbības būtu jāfinansē nevis no programmām piešķirta budžeta, bet no līdzekļiem, ko piešķir "Apvārsnim 2020".

(32)

Atbildība par Galileo un EGNOS programmu norisi nozīmē atbildību par to drošību, par sistēmām un par sistēmu ekspluatāciju. Ja vien nepiemēro Padomes Vienoto Rīcību 2004/552/KĀDP (10), kura ir jāpārskata, lai ņemtu vērā izmaiņas Galileo un EGNOS programmās, to pārvaldību un izmaiņas Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kas izriet no Lisabonas līguma, Komisija ir atbildīga par drošību, pat ja daži ar drošību saistīti uzdevumi ir uzticēti Eiropas GNSS aģentūrai. Komisijai jāizveido attiecīgi mehānismi, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju starp dažādajām par drošību atbildīgajām struktūrām.

(33)

Piemērojot šo regulu saistībā ar jautājumiem, kas skar drošību, Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgajiem dalībvalstu drošības ekspertiem.

(34)

Tā kā EĀDD ir speciālas zināšanas un regulāri sakari ar trešo valstu pārvaldes iestādēm un starptautiskajām organizācijām, tā ir struktūra, kas var palīdzēt Komisijai veikt dažus uzdevumus saistībā ar sistēmu un Galileo un EGNOS programmu drošību ārējo attiecību jomā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (11). Komisijai būtu jānodrošina, lai EĀDD pilnībā iesaistītos tās darbībās, īstenojot ar drošību saistītus uzdevumus ārējo attiecību jomā. Šajā nolūkā EĀDD būtu jāsniedz viss nepieciešamais tehniskais nodrošinājums.

(35)

Lai šīs regulas piemērošanas jomā panāktu drošu informācijas apriti, ar attiecīgajiem drošības noteikumiem jāpanāk ES klasificētās informācijas aizsardzība vismaz tādā pašā pakāpē, kādu garantē drošības noteikumi, kuri izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom  (12) pielikumā, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Padomes Lēmuma 2013/488/ES (13) pielikumos. Visas dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmeņa drošības noteikumus piemēro visām fiziskām personām, kas uzturas to teritorijā, un visām juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā un kas strādā ar klasificētu ES informāciju saistībā ar Galileo un EGNOS programmām. Būtu jāuzskata, ka EKA noteikumi un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 15. jūnija lēmums (14) ir līdzvērtīgi noteikumiem, kuri paredzēti Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā un drošības noteikumiem, kas izklāstīti Lēmuma 2013/488/ES pielikumos.

(36)

Šī regula neskar tādus spēkā esošos vai iespējamos noteikumus par piekļuvi dokumentiem, kurus pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. panta 3. punktu. Tāpat būtu jāsaprot, ka ar šo regulu neparedz prasību dalībvalstīm neņemt vērā to valsts tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz piekļuvi dokumentiem.

(37)

Lai izmaksātu Galileo un EGNOS programmām piešķirtos Savienības līdzekļus, kuru kopējo summu Komisija nevajadzētu pārsniegt, būtu jāpiemēro efektīvas publiskā iepirkuma procedūras un jo īpaši slēgt līgumus tā, lai nodrošinātu līdzekļu optimālu izmantošanu, apmierinošu pakalpojumu saņemšanu, programmu saskaņotu virzību, atbilstīgu risku pārvaldību un noteiktā laika grafika ievērošanu. Attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei būtu jācenšas izpildīt minētās prasības.

(38)

Tā kā Galileo un EGNOS programmas principā finansēs Savienība, publiskā iepirkuma procedūrās saistībā ar minētajām programmām būtu jāievēro Savienības noteikumi par publisko iepirkumu un vispirms jātiecas optimizēt resursus, kontrolēt izmaksas un mazināt riskus, kā arī uzlabot efektivitāti un mazināt atkarību no viena piegādātāja. Jānodrošina brīva un godīga konkurence visā nozares piegādātāju ķēdē, piedāvājot vienlīdzīgu dalību nozares visu līmeņu pārstāvjiem, tostarp jo īpaši jauniem tirgus dalībniekiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Būtu jāizvairās no iespējamas dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas vai ilgstošas atkarības no viena piegādātāja. Pēc vajadzības būtu jāizmanto vairāki piegādes avoti, lai mazinātu ar programmu saistīto risku, izvairītos no atkarības no viena piegādātāja un nodrošinātu labāku visas programmas, tās izmaksu un norises grafika kontroli. Turklāt būtu jāsaglabā un jāveicina Eiropas rūpniecības attīstība visās ar satelītu navigāciju saistītajās jomās atbilstīgi starptautiskajiem nolīgumiem, kuros Savienība ir puse. Cik vien iespējams būtu jātiecas mazināt līgumu sliktu izpildi vai līgumu noteikumu nepildīšanu. Šajā sakarā, līgumslēdzējiem būtu jāpierāda līgumattiecību izpildes noturība attiecībā uz saistībām, ko tie ir uzņēmušies, un līguma ilgumu. Tādēļ līgumslēdzējām iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jāprecizē prasības, kas saistītas ar piegāžu un pakalpojumu sniegšanas drošību.

Papildus minētajam, iepērkot preces un pakalpojumus, attiecībā uz kurām jāievēro īpaša piesardzība, līgumslēdzējas iestādes var uz šādiem iepirkumiem attiecināt konkrētas prasības, jo īpaši, lai nodrošinātu informācijas drošību. Savienības nozarēm attiecībā uz noteiktiem komponentiem un pakalpojumiem būtu jādod iespēja izmantot avotus ārpus Savienības, ja var pierādīt, ka tiem ir būtiskas priekšrocības kvalitātes un izmaksu ziņā, tomēr ievērojot programmu stratēģisko nozīmi un Savienības drošības un eksporta kontroles prasības. Būtu jāizmanto ražošanas nozares ieguldījumi, pieredze un zināšanas, tostarp tās, kas iegūtas programmu definēšanas, izstrādes un apstiprināšanas posmos, vienlaikus nodrošinot, ka netiek pārkāpti noteikumi par piedāvājumu konkursu.

(39)

Lai labāk izvērtētu iepērkamā produkta, pakalpojuma vai darba kopējās izmaksas, tostarp tā ilgtermiņa darbības izmaksas, iepirkuma laikā, izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksas, ja vien iespējams, būtu jāņem vērā kopējās izmaksas iepērkamā produkta, pakalpojuma vai darba lietderīgās aprites ciklā, ja tiek veikts iepirkums, kā pamatā ir kritērijs, ar ko līgumtiesības piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. Minētajā nolūkā līgumslēdzējai iestādei būtu jāpārliecinās, ka metodika, ar ko paredzēts aprēķināt produkta, pakalpojuma vai darba lietderīgās aprites cikla izmaksas, ir skaidri minēta līguma dokumentos vai paziņojumā par līgumu un ka ar to ir iespējams pārliecināties, ka kandidātu sniegtā informācija ir pareiza.

(40)

Satelītu navigācija ir sarežģīta tehnoloģija, kas pastāvīgi attīstās. Tādēļ pastāv zināma neskaidrība un risks saistībā ar publisko iepirkumu Galileo un EGNOS programmām, ciktāl šāds iepirkums var attiekties uz aprīkojumu vai pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Tādēļ jāparedz īpaši pasākumi publiskā iepirkuma jomā, kurus piemēro papildus Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 noteikumiem. Līgumslēdzējai iestādei būtu jāspēj atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ja kādam no uzņēmumiem pirms konkursa izsludināšanas jau ir privileģēta informācija par darbībām saistībā ar šo konkursu. Tāpat tai jāspēj arī piešķirt līgumslēgšanas tiesības pa atsevišķām daļām ar konkrētiem nosacījumiem, zināmos apstākļos slēgt papildu vienošanās jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apakšuzņēmējiem nododamo apjomu. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturo Galileo un EGNOS programmas, publiskā iepirkuma cenas vienmēr nevar aplēst precīzi, tādēļ būtu lietderīgi slēgt īpaša veida līgumus, kuros nav noteikta nemainīga un galīga cena un ir iekļauti punkti par Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(41)

Būtu jāatzīmē, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktu dalībvalstīm vajadzētu atturēties no pasākumiem, kas varētu kaitēt Galileo un EGNOS programmām vai pakalpojumiem. Tāpat skaidri jānosaka, ka attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu to teritorijā izveidoto uz zemes esošo staciju aizsardzību. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu radiofrekvenču spektra pieejamību un to aizsargātu saskaņā ar Galileo programmu izveidotajām sistēmām, ļaujot pilnībā izstrādāt un ieviest lietojumus, kuru pamatā ir minētā sistēma, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 243/2012/ES (15).

(42)

Ņemot vērā to, ka šīs ir pasaules mēroga sistēmas, ir ļoti svarīgi, ka Savienība slēdz nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām saistībā ar Galileo un EGNOS programmām saskaņā ar LESD 218. pantu, jo īpaši, lai nodrošinātu netraucētu programmu norisi, risinātu ar drošību un maksas iekasēšanu saistītos jautājumus, optimizētu Savienības iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus, kā arī apmierinātu trešo valstu un starptautisko organizāciju vajadzības. Tāpat ir nepieciešams vajadzības gadījumā pielāgot esošos nolīgumus atbilstīgi Galileo un EGNOS programmu attīstībai. Sagatavojot un īstenojot šos nolīgumus, Komisija var saņemt palīdzību no EĀDD, EKA un Eiropas GNSS aģentūras saskaņā ar uzdevumiem, kas šīm struktūrām noteikti ar šo regulu.

(43)

Jāapliecina, ka Komisija dažu savu neregulatīvo uzdevumu veikšanai vajadzības gadījumā un ciktāl tas nepieciešams var vērsties pēc tehniskas palīdzības pie konkrētām ārējām struktūrām. Arī citas Galileo un EGNOS programmu publiskajā pārvaldībā iesaistītās vienības var saņemt tādu pašu tehnisko palīdzību, veicot uzdevumus, kuri tām uzdoti saskaņā ar šo regulu.

(44)

Viens no Savienības vadošajiem principiem ir pamattiesību ievērošana, un īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā ir nepārprotami atzītas pamattiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību. Saistībā ar Galileo un EGNOS programmām būtu jānodrošina personas datu un privātās dzīves aizsardzība.

(45)

Visā izdevumu ciklā Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp nelikumību novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu, un vajadzības gadījumā — saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 noteiktus administratīvus un finansiālus sodus.

(46)

Ir jānodrošina, ka Eiropas Parlamentu un Padomi regulāri informē par Galileo un EGNOS programmu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz riska pārvaldību, izmaksām, norises grafiku un izpildi. Turklāt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji saskaņā ar tiksies Iestāžu Galileo komiteju saskaņā ar Kopīgo deklarāciju par Iestāžu Galileo komiteju, kas publicēta kopā ar šo regulu.

(47)

Komisijai būtu jāveic novērtējumi, kas pamatojas uz saskaņotiem rādītājiem, lai varētu spriest par Galileo un EGNOS programmas mērķu sasniegšanai veikto pasākumu efektivitāti.

(48)

Lai nodrošinātu sistēmu un to darbības drošību, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz augsta līmeņa mērķiem, kas nepieciešami sistēmu un to darbības drošības panākšanai, būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(49)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (16).

(50)

Tā kā labai publiskai pārvaldībai ir vajadzīga viendabīga Galileo un EGNOS programmu vadība, ātrāka lēmumu pieņemšana un vienāda piekļuve informācijai, Eiropas GNSS aģentūras un EKA var iesaistīties darbā, ko veic Eiropas GNSS programmu komiteja ("komiteja"), kuru izveido nolūkā palīdzēt Komisijai, kā novērotāji. Šim pašam nolūkam tādu trešo valstu un starptautisko organizāciju pārstāvjiem, kuras ar Savienību noslēgušas starptautisku nolīgumu, vajadzētu būt iespējai piedalīties komitejā, ievērojot drošības prasības un kā paredzēts šāda nolīguma noteikumos. Šie Eiropas GNSS aģentūras, EKA, trešo valstu un starptautisko organizāciju pārstāvji nav tiesīgi piedalīties komitejas balsošanā.

(51)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot un ekspluatēt satelītu navigācijas sistēmas, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tas pārsniedz ikvienas atsevišķas dalībvalsts finansiālās un tehniskās iespējas, un to, ka šo programmu mēroga un ietekmes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(52)

Kopuzņēmums Galileo, kurš tika izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 (17), ir beidzis darbību 2006. gada 31. decembrī. Tādēļ Regula (EK) Nr. 876/2002 būtu jāatceļ.

(53)

Ņemot vērā vajadzību novērtēt Galileo un EGNOS programmas, izmaiņu apjomu, kas jāizdara Regulā (EK) Nr. 683/2008, un skaidrības un juridiskās noteiktības labad Regula (EK) Nr. 683/2008 būtu jāatceļ,

a)

nodrošināt "brīvi pieejamu pakalpojumu" (OS), kas lietotājam pieejams bez maksas un sniedz tādu atrašanās vietas noteikšanas un sinhronizācijas informāciju, kura paredzēta galvenokārt satelītu navigācijas plaša apjoma lietojumiem;

b)

ar Galileo brīvi pieejamā pakalpojuma signālu starpniecību un/vai sadarbojoties ar citām satelītu navigācijas sistēmām, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem sekmēt integritātes novērošanas pakalpojumus, kas paredzēti dzīvības aizsardzības lietojumu izmantotājiem;

c)

nodrošināt komercpakalpojumus (CS) lietojumam profesionālām un komerciālām vajadzībām, pateicoties uzlabotai darbībai un informācijai, kam ir lielāka pievienotā vērtība nekā tai, kuru iegūst no brīvi pieejamā pakalpojuma;

d)

bez maksas ES dalībvalstīm, Padomei, Komisijai, EĀDD un attiecīgā gadījumā pienācīgi pilnvarotām Savienības aģentūrām nodrošināt publisku regulētu pakalpojumu (PRS), kas pieejams vienīgi valstu pilnvarotiem lietotājiem, diskrētam lietojumam, kur nepieciešama ievērojama pakalpojumu stabilitāte; šajā pakalpojumā izmanto spēcīgus un šifrētus signālus. Jautājumu par to, vai pieprasīt maksu no citiem Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 2. pantā minētajiem PRP dalībniekiem, novērtē katrā gadījumā atsevišķi, un nolīgumos, kas noslēgti, ievērojot minētā lēmuma 3. panta 5. punktu, paredz atbilstīgus noteikumus;

e)

dot ieguldījumu COSPAS-SARSAT sistēmas glābšanas un meklēšanas atbalsta (SAR) pakalpojumu sistēmā, uztverot bāku nosūtītus trauksmes signālus un sūtot tām ziņojumus.

a)

piedāvāt brīvi pieejamu pakalpojumu (OS), kas lietotājam ir pieejams bez maksas un kas sniedz tādu pozicionēšanas un sinhronizācijas informāciju, kura paredzēta galvenokārt satelītu navigācijas lietojumam plašos apjomos teritorijā, ko nosedz EGNOS sistēma;

b)

piedāvāt komerciālu datu izplatīšanas pakalpojumu, proti, (EDAS) lietojumam profesionālām un komerciālām vajadzībām, pateicoties uzlabotai darbībai un informācijai, kam ir lielāka pievienotā vērtība nekā tai, kuru iegūst no to brīvi pieejamā pakalpojuma;

c)

piedāvāt dzīvības aizsardzības pakalpojumu (SoL), kas domāts tiem lietotājiem, kuriem ir būtiski svarīga drošība; šis pakalpojums, kas tiek sniegts bez tiešām lietotāju maksām, galvenokārt nodrošina arī pakalpojumu nepārtrauktību, pieejamību un precizitāti, kas īpaši nepieciešama dažās nozarēs, un ietver integritātes funkciju, ļaujot brīdināt lietotāju par darbības problēmām vai pielaidei neatbilstīgiem signāliem sistēmās, ko EGNOS sistēma papildina aptvertajā teritorijā.

a)

definēšanas posms, kurā izveidota sistēmas struktūra un noteikti tās elementi un kurš pabeigts 2001. gadā;

b)

izstrādes un apstiprināšanas posms, kuru paredzēts pabeigt 2013. gada 31. decembrī un kurš ietver pirmo satelītu būvi un palaišanu, pirmo uz zemes esošo infrastruktūras objektu izveidi un visus vajadzīgos darbus un pasākumus, lai sistēmu apstiprinātu orbītā;

c)

izvēršanas posms, kuru paredzēts pabeigt 2020. gada 31. decembrī un kuru veido:

d)

ekspluatācijas posms ietver:

a)

kosmosā esošas infrastruktūras apsaimniekošanu, apkopi, nepārtrauktus uzlabojumus, attīstību un aizsardzību, tostarp papildināšanas un novecošanas pārvaldību;

b)

uz zemes esošas infrastruktūras, jo īpaši tīklu, izvietojuma vietu un atbalsta iekārtu, apsaimniekošanu, apkopi, nepārtrauktus uzlabojumus, attīstību un aizsardzību, tostarp papildināšanas un novecošanas pārvaldību;

c)

sistēmas nākamo paaudžu izstrādi un 2. panta 5. punktā minēto pakalpojumu attīstību;

d)

ar programmu saistītas sertifikācijas un standartizācijas darbības;

e)

2. panta 5. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu un komercializēšanu;

f)

visus elementus, kas nodrošina sistēmas uzticamību un tās ekspluatāciju;

g)

koordinācijas darbības, kas saistītas ar īpašo mērķu pabeigšanu saskaņā ar 2. panta 5. punkta otro un trešo daļu.

a)

Galileo programmas izvēršanas posma pabeigšanu, kā minēts 3. panta c) punktā;

b)

Galileo programmas ekspluatācijas posmu, kā minēts 3. panta d) punktā;

c)

EGNOS programmas ekspluatācijas posmu, kā minēts 4. pantā;

d)

Galileo un EGNOS programmu pārvaldību un kontroli.

a)

pētījumus un ekspertu sanāksmes;

b)

informācijas un komunikācijas pasākumus, tostarp starpiestāžu saziņu, par Savienības politiskajām prioritātēm, ja tām ir tieša saistība ar šīs regulas mērķiem, īpašu uzmanību pievēršot sinerģijas saišu radīšanai ar citām attiecīgajām Savienības politikas nostādnēm;

c)

informācijas tehnoloģijas (IT) tīklus, kas paredzēti datu apstrādei vai nodošanai;

d)

jebkādu citu tehnisku vai administratīvu palīdzību, ko Komisijai sniedz programmu pārvaldībai.

a)

7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām — EUR [1 930] miljoni;

b)

7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām darbībām — EUR [3 000] miljoni;

c)

7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām — EUR [1 580] miljoni;

d)

7. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 7. panta 3. punktā minētajām darbībām — EUR [561,73] miljoni.

a)

strikts uzdevumu un kompetenču sadalījums starp dažādajiem iesaistītajiem tiesību subjektiem, jo īpaši starp Komisiju, Eiropas GNSS aģentūru un EKA, vispārējo kompetenci piešķirot Komisijai;

b)

patiesa sadarbība starp a) punktā minētajiem tiesību subjektiem un dalībvalstīm;

c)

programmu stingra kontrole, cita starpā pārbaudot, kā visi iesaistītie tiesību subjekti ievēro izmaksu ierobežojumus un norises grafiku to atbildības jomās attiecībā uz Galileo un EGNOS programmām;

d)

esošo struktūru izmantošanas optimizācija un racionalizācija, lai izvairītos no tehnisko zināšanu pārklāšanās;

e)

paraugprakses projektu vadības sistēmu un metožu izmantošana, lai pārraudzītu Galileo un EGNOS programmu īstenošanu, ņemot vērā īpašās prasības un ekspertu atbalstu šajā nozarē.

a)

nodrošina skaidru uzdevumu sadalījumu starp dažādajiem Galileo un EGNOS programmās iesaistītajiem tiesību subjektiem un šim nolūkam ar deleģēšanas nolīgumiem uztic Eiropas GNSS aģentūrai un EKA attiecīgi 14. panta 2. punktā un 15. pantā minētos uzdevumus;

b)

nodrošina Galileo un EGNOS programmu savlaicīgu īstenošanu, nepārsniedzot 10. pantā piešķirtos resursus un saskaņā ar 2. pantā noteiktajiem mērķiem.

Šajā nolūkā tā izveido un ievieš atbilstīgus instrumentus un strukturālus pasākumus, kas vajadzīgi, lai apzinātu, pārvaldītu, mazinātu un pārraudzītu ar programmām saistītos riskus;

c)

Savienības vārdā un savas kompetences jomā regulē attiecības ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām;

d)

laikus sniedz dalībvalstīm visu ar Galileo un EGNOS programmām saistīto vajadzīgo informāciju, jo īpaši saistībā ar risku pārvaldību, kopējām izmaksām, katra būtiska Galileo infrastruktūras elementa gada ekspluatācijas izmaksām, ieņēmumiem, norises grafiku un ieviešanu, kā arī pārskatu par 11. panta e) punkta minēto projektu vadības sistēmu un metožu īstenošanu;

e)

novērtē Eiropas satelītu navigācijas sistēmu izmantošanas veicināšanas un nodrošināšanas iespējas dažādās ekonomikas nozarēs, tostarp analizējot to, kā gūt priekšrocības no sistēmu radītajiem ieguvumiem.

a)

pārvaldītu un mazinātu ar Galileo un EGNOS programmu norisi saistītus riskus;

b)

noteiktu tādu lēmumu pieņemšanas brīžus, kas ir īpaši nozīmīgi programmu īstenošanas novērtēšanai un pārraudzīšanai;

c)

atbilstīgi drošības prasībām un ievērojot brīvi pieejamu un pārredzamu procedūru, noteiktu sistēmu uz zemes esošās infrastruktūras atrašanās vietu un nodrošinātu tās darbību;

d)

noteiktu tehniskās un darbības specifikācijas, kas vajadzīgas 2. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā minēto funkciju veikšanai un sistēmu ieviešanas attīstīšanai.

a)

ņem vērā nepieciešamību visās programmās pārraudzīt un iekļaut ar drošību saistītas prasības un standartus;

b)

nodrošina, ka ar minēto prasību un standartu vispārējo ietekmi atbalstīs programmu sekmīgu norisi, īpaši attiecībā uz izmaksām, risku pārvaldību un norises grafiku;

c)

izveido koordinācijas mehānismus starp dažādajām iesaistītajām struktūrām;

d)

ņem vērā spēkā esošās drošības prasības un standartus, lai nemazinātu vispārējo drošības līmeni un neietekmētu to pašreizējo sistēmu funkcionēšanu, kuru pamatā ir šādi standarti un prasības.

a)

nodrošina attiecībā uz Galileo un EGNOS programmu drošību, un neskarot 13. un 16. pantu:

b)

veic Lēmuma 1104/2011/ES 5. pantā paredzētos uzdevumus un palīdz Komisijai saskaņā ar šā lēmuma 8. panta 6. punktu;

c)

dod ieguldījumu Galileo programmas izvēršanas un ekspluatācijas posmos un EGNOS programmas ekspluatācijas posmā 2. panta 4. un 5. punktā minēto pakalpojumu komercializēšanas veicināšanā, tostarp veicot vajadzīgo tirgus analīzi, īpaši izmantojot Eiropas GNSS aģentūras sagatavoto ikgadējo ziņojumu par lietojumu un pakalpojumu tirgu, izveidojot ciešus kontaktus ar sistēmu lietotājiem un iespējamiem lietotājiem nolūkā iegūt informāciju par to vajadzībām, sekojot attīstībai satelītu navigācijas pakārtotajos tirgos un sagatavojot rīcības plānu, kas jāpieņem 2. panta 4. un 5. punktā minēto pakalpojumu lietotāju kopienai un kurš jo īpaši ietvertu attiecīgās ar standartizāciju un sertifikāciju saistītās darbības.

a)

operatīvas darbības, tostarp sistēmu infrastruktūras pārvaldību, apkopi un pastāvīgus sistēmu uzlabojumus, sertifikāciju un standartizāciju, kā arī 2. panta 4. un 5. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu;

b)

izstrādes un izvēršanas darbības, lai izveidotu nākamo paaudžu sistēmas un ieguldījuma sniegšanu pakalpojumu attīstīšanas definīcijas izstrādē, tostarp iepirkumu jomā;

c)

to lietojumu un pakalpojumu attīstības veicināšanu, kuru pamata ir minētās sistēmas, kā arī izpratnes palielināšanu par šādiem lietojumiem un pakalpojumiem, tostarp, identificējot, savienojot un koordinējot GNSS lietojumu un pakalpojumu Eiropas izcilības centru tīklu, kas izveidots, pamatojoties uz publiskā un privātā sektora pieredzi, un ar šādu veicināšanu un izpratnes palielināšanu saistīto pasākumu novērtēšanu;

d)

būtiski svarīgu elementu, piemēram, ar Galileo programmu savietojamo mikroshēmu un uztvērēju, izstrādes veicināšanu.

a)

koncepciju, izveidi, uzraudzību, iepirkumu un apstiprināšanu saistībā ar sistēmu nākamo paaudžu izstrādi;

b)

tehnisku atbalstu saistībā ar sistēmu esošās paaudzes darbību un apkopi.

a)

visas dalībvalstis nodrošina, ka to valstu drošības noteikumi nodrošina ES klasificētās informācijas aizsardzību vismaz tādā pašā pakāpē, kādu sniedz drošības noteikumi, kas izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmuma 2013/488/ES pielikumos;

b)

dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par valstu drošības noteikumiem, kas minēti a) punktā;

c)

fiziskās personas, kas uzturas trešās valstīs, un juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, var strādāt ar ES klasificētu informāciju saistībā ar Galileo un EGNOS programmām vienīgi tad, ja tām attiecīgajās valstīs piemēro drošības noteikumus, kuri nodrošina vismaz tāda paša līmeņa aizsardzību kā Komisijas drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmuma 2013/488/ES pielikumos. Līdzvērtību drošības noteikumiem, kurus piemēro trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, nosaka informācijas drošības nolīgumā, ko Savienība noslēdz ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju, saskaņā ar LESD 218. pantā paredzēto procedūru un ņemot vērā Lēmuma 2013/488/ES 13. pantu;

d)

neskarot Lēmuma 2013/488/ES 13. pantu un noteikumus, ar ko reglamentē nozares drošības jomu, kā norādīts Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā, fiziskām personām vai juridiskām personām, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām var piešķirt piekļuvi ES klasificētai informācijai, ja tas, izskatot katru gadījumu atsevišķi, tiek uzskatīts par vajadzīgu un atbilst šādas informācijas būtībai un saturam, vajadzības pēc informācijas principam attiecībā uz saņēmēju un priekšrocības pakāpei, kāda no informācijas nodošanas ir Savienībai.

a)

visā Savienībā veicināt iespējami plašu un atklātu visu uzņēmumu, īpaši jaunu dalībnieku un MVU, līdzdalību, tostarp mudinot kandidātus izmantot apakšlīgumus;

b)

izvairīties no iespējama dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un no atkarības no viena piegādātāja;

c)

izmantot iepriekšējus publiskā sektora ieguldījumus un gūto pieredzi, kā arī rūpniecības nozares pieredzi un zināšanas, tostarp definēšanas, izstrādes un apstiprināšanas posmos un Galileo un EGNOS programmu izvēršanā gūto pieredzi, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti konkursa norises noteikumi;

d)

ja vien iespējams, izmantot vairākus nodrošinājuma avotus, lai nodrošinātu labāku vispārēju Galileo un EGNOS programmu, izmaksu un grafika kontroli;

e)

ja vien iespējams, ņemt vērā kopējās izmaksas saistībā ar iepērkamo produktu, pakalpojumu vai darba lietderīgās aprites ciklu.

a)

var sniegt šim uzņēmumam ievērojamas priekšrocības informācijas privilēģiju ziņā un tādēļ var radīt šaubas par vienādas attieksmes principa ievērošanu; vai

b)

ietekmē normālas konkurences apstākļus vai neitralitāti un objektivitāti attiecībā uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu vai līgumsaistību izpildi.

a)

līgums attiecas uz ļoti sarežģītiem elementiem vai ir jāizmanto jauna tehnoloģija, un tādēļ tas ir saistīts ar ievērojamiem tehniskiem riskiem, vai

b)

visām darbībām, par kurām tiek slēgts līgums, operatīvu iemeslu dēļ jāsākas nekavējoties, lai gan vēl nav iespējams kopumā noteikt fiksētu un nemainīgu cenu, jo pastāv virkne neparedzamu apstākļu vai līgumsaistību īstenošana daļēji ir atkarīga no citu līgumu izpildes.

a)

līguma veidu, tas ir, vai līgums ir pilnīgs vai daļējs papildināto izmaksu līgums līdz maksimālajai cenai;

b)

daļējam papildināto izmaksu līgumam — tos iepirkuma elementus, uz kuriem attiecas papildināto izmaksu līgums;

c)

maksimālo cenu;

d)

piešķiršanas kritērijus, kam jāļauj novērtēt provizoriskā budžeta iespējamību, atlīdzināmās izmaksas, mehānismus minēto izmaksu noteikšanai un piedāvājumā minēto peļņu;

e)

izdevumiem piemērojamo pieskaitījuma veidu saskaņā ar 1. punktu;

f)

noteikumus un procedūras, ar ko nosaka piedāvājuma iesniedzēja līgumsaistību īstenošanai paredzēto izmaksu atbilstīgumu saskaņā ar 5. punktā izklāstītajiem principiem;

g)

grāmatvedības noteikumus, kas piedāvājumu iesniedzējiem jāievēro;

h)

pārvēršanas nosacījumus, ja daļēju papildināto izmaksu līgumu pārvērš par līgumu ar fiksētu un nemainīgu cenu.

a)

patiešām ir radušās līguma norises laikā, izņemot izmaksas par aprīkojumu, infrastruktūru un nemateriāliem ieguldījumiem, kas nepieciešami līgumsaistību izpildei — tās var uzskatīt par atbilstīgām līdz visai to pirkuma vērtībai;

b)

ir norādītas provizoriskajā budžetā, kurš, iespējams, grozīts ar sākotnējā līguma pielikumiem;

c)

ir nepieciešamas līgumsaistību izpildei;

d)

rodas no līgumsaistību izpildes un ir ar tām tieši saistītas;

e)

ir identificējamas, pārbaudāmas, iekļautas līgumslēdzēja grāmatvedībā un noteiktas saskaņā ar specifikācijās un līgumā minētiem grāmatvedības standartiem;

f)

atbilst piemērojamo nodokļu un sociālo tiesību aktu prasībām;

g)

neatkāpjas no līguma nosacījumiem;

h)

ir samērīgas, attaisnojamas un atbilst pareizas finanšu vadības prasībām, īpaši attiecībā uz ekonomiju un lietderību.

a)

par visreālākās iespējamās maksimālās cenas noteikšanu, vienlaikus pieļaujot zināmu elastību, rēķinoties ar tehnisku neparedzamību;

b)

tiklīdz līguma norises gaitā ir iespējams kopumā noteikt fiksētu un nemainīgu cenu, par daļēji papildināto izmaksu līguma pārvēršanu par līgumu ar fiksētu un nemainīgu cenu. Minētajam nolūkam tā nosaka pārvēršanas nosacījumus, saskaņā ar kuriem pāriet no daļēja papildināto izmaksu līguma uz līgumu ar fiksētu un nemainīgu cenu;

c)

par uzraudzības un kontroles pasākumu, kas paredz jo īpaši provizorisku izmaksu prognozēšanas sistēmu, ieviešanu;

d)

par nepieciešamo principu, instrumentu un procedūru līguma izpildei noteikšanu, sevišķi lai noteiktu un kontrolētu līgumslēdzējam vai tā apakšlīgumu slēdzējiem līgumsaistību izpildes laikā radušās izmaksas, un par līguma papildināšanu ar grozījumiem;

e)

par pārbaudi tam, ka līgumslēdzējs un tā apakšlīgumu slēdzēji atbilst līgumā noteiktajiem grāmatvedības standartiem un izpilda prasību iesniegt grāmatvedības dokumentus, kas var kalpot par pierādījumu;

f)

par d) apakšpunktā minēto principu, instrumentu un procedūru efektivitātes nepārtrauktu nodrošināšanu līgumsaistību izpildes gaitā.

a)

tas nemaina līguma mērķi;

b)

tas nemaina līguma ekonomisko līdzsvaru;

c)

ar to neievieš nosacījumus, kuri, ja tie iepirkuma dokumentācijā būtu bijuši sākotnēji, būtu ļāvuši pieņemt citu kandidātu piedāvājumus, nevis tikai to kandidātu, kuru piedāvājumi bija pieņemami sākotnēji, vai būtu ļāvuši izvēlēties citu piedāvājumu, nevis to, kuru izvēlējās sākotnēji.

a)

pārskatu par līdzekļu piešķiršanu un izmantošanu, kas piešķirti programmām, kā minēts 7. panta 4. punktā;

b)

informāciju par Komisijas izmantoto izmaksu pārvaldības stratēģiju, kā minēts 9. panta 6. punktā;

c)

intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības novērtējumu;

d)

pārskatu par 12. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto projektu vadības sistēmu un metožu, tostarp riska pārvaldības sistēmu un metožu, īstenošanu;

e)

pasākumu novērtējumu, kuri īstenoti, lai panāktu programmu sociāli ekonomisko ieguvumu maksimizēšanu.

a)

jebkādu līdzekļu pārvietošanu starp izdevumu kategorijām, kas veikta saskaņā ar 9. panta 3. punktu;

b)

to, kā Galileo un EGNOS programmas ietekmē 8. panta 2. punkta piemērošana.

a)

minēto pasākumu mērķu sasniegšanu gan no rezultātu, gan no ietekmes viedokļa;

b)

resursu izmantošanas efektivitāti;

c)

Eiropas pievienoto vērtību.

a)

par Galileo un attiecībā uz:

b)

par EGNOS un attiecībā uz: