I PIELIKUMS

Produkta ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Morbier specifikācijā apstiprina šādu grozījumu:

1.1.   Produkta apraksts

Organoleptiskās īpašības

Siera deskriptoru kopums tika analizēts, lai labāk aprakstītu īsto produktu:

Attiecībā uz melno slānīti vārds “kārtīgi” pirms vārda “nostiprināts” ir svītrots, tāpēc ka subjektīvs.

Attiecībā uz mizu vārdi “gluda un vienveidīga” ir aizstāti ar vārdiem “gluda un viendabīga ieziesta miza, kurā saskatāmi veidnes nospiedumi”, kas to raksturo precīzāk. Krāsas apzīmējums “no gaiši pelēkas līdz oranži bēšai” aizstāts ar “no bēšas līdz oranžai ar brūni oranžas, sarkani oranžas un sārti oranžas krāsas niansēm”, kas to raksturo precīzāk.

Attiecībā uz siera masu ir papildinājums, ka tā ir viendabīga, un precizēts, ka pataustot tā ir elastīga. Acojuma apraksts labāk atspoguļo realitāti: “iespējams, neliels acojums” vietā “bieži neliels acojums jāņogas vai nelielu saplacinātu burbulīšu lielumā”. Iekļauts papildinājums attiecībā uz to, ka masa pagaršojot nav īpaši lipīga un ka tās tekstūra ir gluda.

Attiecībā uz garšu teikumu: “Viegla krējuma garša; tā aromāts ir skaidri izteikts noturīgs augļu aromāts.” aizstāj ar šādu tekstu: “Skaidri izteikta garša ar pienskābes, karameļu, vaniļas vai augļu garšas niansēm. Nogatavošanās laikā aromātu paleti bagātina grauzdējuma, garšvielu un augu garšas nianses. Garšu buķete ir līdzsvarota.”

Analītiskās īpašības

Lai novērstu neraksturīga pārāk sausa siera ražošanu, pievienots minimālais mitruma saturs attaukotā sierā (HFD) – 58 %.

1.2.   Izcelsmes apliecinājums

Iedaļas “Pierādījumi par produkta izcelsmi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā” redakcija ir konsolidēta, un tajā jo īpaši iekļauti obligātie noteikumi par deklarēšanu un reģistru kārtošanu attiecībā uz produkta izsekojamību un ražošanas apstākļu pārraudzību.

Turklāt šajā iedaļā ieviesti precizējumi un papildinājumi vairākos noteikumos, kas saistīti ar reģistriem un deklarāciju dokumentiem, kuri ļauj nodrošināt sieru izsekojamību.

1.3.   Ražošanas metode

Piena ražošana

—

Šķirnes Lai atvieglotu kontroli, ir precizēta šķirne un pasākums noteikt obligātu vietējo šķirņu izmantošanu ir paplašināts līdz “piena liellopu ganāmpulkam” un “visas slaucamās govis saimniecībā”. Tiek pieļauti arī “dzīvnieki, kas izaudzēti, krustojot abas šīs šķirnes, kurām ir sertificētas pēcnācēju līnijas”. Abas tīršķirnes, kā arī to krustošana vēsturiski tiek veikta ar vietējas izcelsmes dzīvniekiem. Krustošanas ietekme uz produkta specifiku nav novērota.

—

Ganību platība Teikums: “Par ganāmpulku rūpējas saskaņā ar vietējām ieražām.” ir svītrots, jo tas ir pārāk vispārīgs un nepieļauj kontroli. Teikums: “Saistībā ar Morbier ražošanu par ganību platību uzskata zālaugu platības, kur nepārtraukti pārstāvētas trīs dažādas augu sugas un kur ir vismaz viens graudzāļu dzimtas augs un viens pākšaugs” ir pievienots, lai dotu priekšroku dabīgām pļavām ar zālaugu sugu daudzveidību.

—

Zālaugu platību apsaimniekošana un uzlabojumi Lai saglabātu zālaugu sugu daudzveidību pļavās, ir pievienots slāpekļa mēslojuma daudzuma samazinājums līdz 50 vienībām uz vienu ganību platības hektāru gadā. Tā paša mērķa labad ir izveidots organisko mēslojumu saraksts: kūtsmēsli, virca, šķidrie kūtsmēsli un sacietējušas notekūdeņu dūņas. Lai izvairītos no piena kvalitātes problēmām, ir aizliegta jebkāda lopbarības platību izmantošana (ganības vai siena pļavas) vismaz četras nedēļas pēc organiskā mēslojuma iestrādāšanas augsnē.

—	Ganības Lai saglabātu saikni starp produktu un vietējo zemi, ganības ir obligātas. “Pēc sniega nokušanas un tiklīdz augsne to ļauj, slaucamās govis jālaiž ganībās. Ganību sezonā ražojošajām govīm nepieciešami vismaz 20 āri ganību vienai slaucamajai govij.”

—

Slaucamo govju pamatbarība “Lai uzlabotu ieskābējamo materiālu, atļauts izmantot tikai nātrija hlorīdu”, tādējādi izvairoties no tā īpašību izmaiņām. Lai izvairītos no nevēlamu baktēriju attīstības, ir aizliegta barības mitrināšana. “Ja papildus tiek izbarota zaļā lopbarība, to govīm izbaro iztīrītās silēs un to patērē ne vairāk kā četru stundu laikā pēc nopļaušanas”, lai izvairītos no zaļās lopbarības fermentācijas. “Arī, ja bietes sagriež gabalos, tad tās izēdināmas tajā pašā dienā.” Lai saglabātu saikni starp produktu un vietējo zemi, “koncentrētās lopbarības devas slaucamo govju barībā (tostarp sausu augu izmantošanas) vidējais maksimālais daudzums ganāmpulkā ir 1 800 kg gadā vienai slaucamajai govij.” Fermentētas barības aizliegums ir vispārināts un attiecas ne vien uz slaucamajām govīm, bet uz piena iegūšanai izmantojamo liellopu ganāmpulku (slaucamas govis, cietstāvošas govis un ganāmpulka atjaunošanai paredzētie dzīvnieki pēc atšķiršanas no mātes). Ievērojot dažus nosacījumus, ir paredzēta iespēja barot citu nošķirtu ganāmpulku ar šāda veida barību. Lai saglabātu saikni starp produktu un vietējo zemi, ir aizliegta dzīvnieku barošana ar ģenētiski modificētu barību. Lai izvairītos no piena kvalitātes samazināšanās, piena ieguvei izmantoto liellopu ganāmpulka barībā ir aizliegts izmantot tādu rupjo lopbarību, kas nelabvēlīgi ietekmē piena aromātu un garšu.

Slaukšana

Jāsaglabā piena dabīgā flora. Slaukšanas reižu skaita palielināšana dienā kaitē piena dabīgajai florai. Slaucot vienreiz dienā, tiek izjaukts mikrofloras līdzsvars. Slaukšana notiek divreiz dienā – no rīta un vakarā. Ir aizliegts izlaist slaukšanas reizi. Lai saglabātu piena dabīgo floru, izmantojamajos produktos nav dezinfekcijas līdzekļu, izņemot gadījumus, kad ir konstatēta kāda anomālija.

Pārstrāde

—

Piena izmantošana Piens jāsavāc katru dienu, un tā pārstrāde atbilstīgi vietējām tradīcijām attiecībā uz termiņiem jāsāk tūlīt. Lai būtu iespējama kontrole, šis piens jānošķir no citiem piena veidiem. Morbier ražošanas telpās drīkst ievest tikai tādu pienu, kas atbilst šai specifikācijai, vai tādus piena veidus, kuri atbilst citiem reģiona cilmes vietas nosaukumiem ar nosacījumu, ka izsekojamība ir pietiekama, lai pārbaudītu atbilstību to piena veidu specifikācijai, kurus izmanto Morbier ražošanā. To piena veidu mikroflora, kuri atbilst citu reģiona ACVN specifikācijai, ir saderīga ar Morbier mikrofloru. Šo citu ACVN piena ražotāji ir identificēti, un attiecībā uz pienu no šīm saimniecībām tiek ievēroti tie paši galvenie noteikumi, kādi tiek ievēroti attiecībā uz Morbier: slaucamo govju barība, kuras pamatā izmantota apgabalā sastopamā zāle un siens, ganības, piena uzglabāšanas ilguma ierobežojums u. c. Tas ļauj saglabāt ražotnei pielāgotu mikrofloras vidi. Attiecībā uz citiem piena veidiem, kas neatbilst ne Morbier, ne citu ACVN specifikācijai, tas netiek nodrošināts. Turklāt dažādu siera veidu ražošana tiek veikta atšķirīgi, gan dažādās ražotnēs (atšķirīga ražošanas ķēde), gan citā laikā (secīga ražošana).

—

Pārstrāde Teikums: “Izņemot daļēju nokrejošanu, recināšanu, pienskābes baktēriju kultūru un sāls pievienošanu, kā arī ūdens pievienošanu recekļa skalošanai, ražošanas procesā ir aizliegts no piena kaut ko atdalīt vai tam ko pievienot.” ir aizstāts ar šādu: “Izņemot daļēju nokrejošanu, ražošanas procesā ir aizliegts no piena kaut ko atdalīt vai tam ko pievienot, izņemot: sāli (nātrija hlorīdu), sūkalas, īpašas ierauga kultūras uzsējumu vai tiešu fermentu veidā, ūdeni, augu valsts izcelsmes ogli (carbo medicinalis vegetalis).” Ir precizēts, ka ar tehnoloģiju un tradīciju saistītu iemeslu dēļ ražošanai jānotiek nerūsējoša tērauda vai vara traukā. Siera graudu lielums receklī ir svītrots, jo to nevar pārbaudīt un tas nav šim produktam īpašs rādītājs. Ir precizēti laktozes koncentrācijas pazemināšanas nosacījumi, kā arī temperatūra traukā. Teikums: “Produkta “klaipiņus” veido, viegli presējot.” ir svītrots, jo tehnoloģiski tas nav obligāti. Ir precizēts, ka apkaisīšana ar augu valsts izcelsmes ogli tiek veikta ar rokām, lai varētu izpausties siera meistara zinātība šajā Morbie” ražošanai tik svarīgajā posmā. Tradicionālo koka veidņu un linaudekla izmantošana ir atļauta, jo tie ir tradicionāli izmantotie materiāli šajā nozarē. Specifikācija ir papildināta ar to, ka Morbier jābūt sālītam ar sauso sāli vai sālījumā un ka sālījuma ķīmiska attīrīšana nav atļauta. Šis tehnoloģiski tik svarīgais posms iepriekšējā specifikācijā bija aizmirsts.

Nogatavināšana

Vislabākais materiāls, ko izmanto nogatavināšanā, ir koks, jo tas nodrošina lielisku sāls un ūdens apmaiņu, to regulējot. Koks arī pastiprina saikni ar vietējo zemi, izceļot virsmas mikrofloru. Pievieno šādu teikumu: “Sieru nogatavina uz koka dēļiem.” Šo dēļu izcelsme nav īpaši noteikta.

Tomēr, lai nenodarītu zaudējumus siera ražotnei, kas pašlaik sieru nogatavina uz nerūsējošā tērauda plāksnēm, ir ieteikts šāds pārejas pasākums: “Izņēmuma kārtā nerūsējošā tērauda pamatnes, kuras tika izmantotas Morbier ražošanā līdz 2006. gada 1. janvārim, var izmantot līdz to atjaunošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2014. gada 31. decembrim.”

Ir papildināts, ka minimālais ilgums ir 45 dienas, nepārtraucot ciklu.

Ir ieviests šāds precizējums: “Pirms laišanas tirgū nogatavinātais siers jāuzglabā temperatūrā virs nulles.”

1.4.   Marķēšana

Turpmāk netiek prasīts obligāti izmantot valsts INAO logotipu. Ir pievienots pienākums izmantot Eiropas Savienības ACVN logotipu. Pienākums norādīt ražotāja kontaktinformāciju ir aizstāts ar pienākumu norādīt nogatavinātāja kontaktinformāciju.

Ir precizēts, ka neatkarīgi no normatīvajām atsaucēm attiecībā uz visiem siera veidiem jebkādas norādes par kvalitāti vai citas norādes izmantošana kopā ar izcelsmes norādi marķējumā, reklāmā, rēķinos vai tirdzniecības dokumentos ir aizliegta, izņemot īpašus tirdzniecības vai ražotāja zīmolus.

1.5.   Valsts prasības

Iedaļā “Valsts prasības” ir uzskatīts par lietderīgu norādīt galvenos pārbaudāmos rādītājus kopā ar to atsauces vērtībām un novērtēšanas metodēm.

1.6.   Citi

Ir norādīta to struktūru kontaktinformācija, kuras pārbauda ražošanas apstākļus, un jo īpaši jaunās sertificēšanas struktūras (Organisme Certificateur) kontaktinformācija, kuru grupa izvēlējusies par kontroles struktūru. Šajā iedaļā L’Institut National de l’Origine et de la Qualité (Nacionālais izcelsmes un kvalitātes institūts) netiek minēts.

II PIELIKUMS

VIENOTAIS KONSOLIDĒTAIS DOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1)

MORBIER

EK Nr.: FR-PDO-0205-0933-29.12.2011.

AĢIN ( ) ACVN (X)

1.   Nosaukums

Morbier

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.3.

grupa. Siers

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums 1. punktā

Morbier ir govs svaigpiena siers ar nekarsētu presētu siera masu; tam ir plakana cilindra (30 līdz 40 cm diametrā) forma, kura augstums ir no 5 līdz 8 cm, kura svars ir no 5 līdz 8 kg, ar līdzenām pusēm un nedaudz izliektiem sāniem.

Siera raksturīgākā īpašība ir melns, horizontāls, iekļauts nepārtraukts slānītis rituļa vidū.

Sieram ir dabiska, gluda un viendabīga ieziesta miza, kurā saskatāmi veidnes nospiedumi. Tā krāsa ir no bēšas līdz oranžai ar brūni oranžas, sarkani oranžas un sārti oranžas krāsas niansēm. Siera masa ir viendabīga, tās krāsas tonis ir no ziloņkaula krāsas līdz bāli dzeltenai; bieži neliels acojums jāņogas vai nelielu saplacinātu burbulīšu lielumā. Tai pieskaroties, sajūtams tās mīkstums, tā ir valkana un kūstoša, to nogaršojot, tā nav īpaši lipīga, tās tekstūra ir smalka un gluda. Skaidri izteikta garša ar pienskābes, karameļu, vaniļas vai augļu garšas niansēm. Nogatavošanās laikā aromātu paleti bagātina grauzdējuma, garšvielu un augu garšas nianses. Garšu buķete ir līdzsvarota. Siera sausnā pēc pilnīgas izžāvēšanas tauku saturs ir vismaz 45 %. Mitruma saturs attaukotā sierā (HDF) ir no 58 % līdz 67 %. Siera nogatavināšana ilgst vismaz 45 dienas no tā izgatavošanas dienas, nepārtraucot ciklu.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Pienu, kuru izmanto Morbier ražošanā, iegūst tikai no Montbéliarde šķirnes govīm (šķirnes tips – 46) vai franču Simmental šķirnes govīm (šķirnes tips – 35), vai no govīm, kas izaudzētas, krustojot abas minētās šķirnes, kurām ir sertificētas pēcnācēju līnijas.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Slaucamo govju pamatbarība ir ganību zāle, ko izgana govīm visā tās veģetācijas laikā, un ziemā to pamatbarība ir siens vai otrā pļāvuma siens, kas ievākts tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Lai, izmantojot īpašu ģeogrāfiskajā apgabalā iegūtu barību, nodrošinātu ciešu saikni ar vietējo zemi, papildbarības daudzums ierobežots līdz 1 800 kg gadā vienai slaucamajai govij. Vienā saimniecībā faktiski izmantota ganību platība ir vismaz viens hektārs uz vienu slaucamo govi.

Lai saglabātu tradicionālo noganīšanu, ir aizliegts saimniecībā izmantot praksi, kur visu lopbarību izēdina no silēm. Pēc sniega nokušanas un tiklīdz augsne to ļauj, slaucamās govis jālaiž ganībās. Ganību sezonā ražojošajām govīm nepieciešami vismaz 20 āri ganību vienai slaucamajai govij. Šie ierobežojumi nodrošina, ka vismaz 70 % barības iegūti ģeogrāfiskajā apgabalā.

Slaucamo govju uzturam visu gadu aizliegts izmantot fermentētu barību, piemēram, skābbarību, jo šādas barības izmantošana var negatīvi iespaidot siera ražošanas un nogatavināšanas tehnoloģisko procesu.

Lai saglabātu tradicionālo barošanas praksi, ir atļauts saimniecībā izmantot vienīgi tādas izejvielas un papildu barību, kas iegūti no ģenētiski nemodificētiem produktiem.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Piena ražošana, sieru izgatavošana un nogatavināšana notiek ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Siera ar cilmes vietas nosaukumu Morbier marķējumā nosaukumam jābūt atveidotam ar burtiem, kuru lielums ir vismaz vienāds ar lielākajiem burtiem, kas izmantoti marķējumā.

Marķējumā obligāti jābūt Eiropas Savienības ACVN simbolam.

Nogatavināšanas uzņēmuma identifikācijas marķējums (kurā norāda uzņēmēja vārdu un uzvārdu vai uzņēmuma nosaukumu un adresi) uz siera rituļiem ir nekodētā veidā.

Neatkarīgi no normatīvajām norādēm attiecībā uz visiem siera veidiem jebkādas norādes par kvalitāti vai citas norādes izmantošana kopā ar izcelsmes norādi marķējumā, reklāmā, rēķinos vai tirdzniecības dokumentos ir aizliegta, izņemot īpašus tirdzniecības vai ražotāja zīmolus.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals ietver šādas teritorijas:

Ēnas (Ain) departamentā: Apremont, Bellegarde-sur-Valserine pašvaldība tajā daļā, kas atbilst kādreizējai Coupy, Belleydoux, Champfromier, Charix, Chezery-Forens, Confort, Echallon, Giron, Lancrans, Leaz, Lelex, Mijoux, Plagne, Montanges un Saint-Germain-de-Joux pašvaldībai.

Dū (Doubs) departamentā: visas departamenta pašvaldības.

Juras (Jura) departamentā: visas pašvaldības, izņemot Annoire, Aumur, Champdivers, Chemin, Longwy-sur-le-Doubs, Molay, Peseux, Petit-Noir, Saint-Aubin, Saint-Loup, Tavaux pašvaldību.

Sonas un Luāras (Saône et Loire) departamentā: Beaurepaire-en-Bresse, Beauvernois, Bellevesvre, Champagnat, Cuiseaux, Flacey-en-Bresse, Fretterans, Joudes, Mouthier-en-Bresse, Sagy, Saillenard, Savigny-en-Revermont un Torpes pašvaldība.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Dabas faktori

Ģeogrāfisko apgabalu veido Juras kalnu loks, kaļķakmens plakankaļņu kopums un to turpinājums nelielā blakusesošajā līdzenuma daļā. Bieži vien diezgan lielā augstumā. Ainavu veido arī pļavas un meži. Dabīgā kaļķakmens augšņu flora pļavās ir ļoti daudzveidīga.

Visu apgabalu raksturo kontinentāls klimats ar lielām ziemas un vasaras temperatūras svārstībām, nokrišņu daudzumu un visa gada garumā vienmērīgi sadalītu nokrišņu daudzumu, kas vasarās ir īpaši nozīmīgs. Visu teritoriju raksturo arī ziemeļu klimats ar zemu vidējo gaisa temperatūru gadā (neraugoties uz lielu karstumu vasarās) un biežām salnām. Tā ir kalnu vai kalnu piekājes apgabals, kam raksturīgs klimats ar lielu gada vidējo nokrišņu daudzumu, kas vienmēr pārsniedz 900 mm un parasti pārsniedz 1 000 mm. Lietus ir bieža parādība jau zemā augstumā virs jūras līmeņa, bet dziļāk masīvā tas vērojams vēl biežāk. Nokrišņu daudzuma vienmērīgais sadalījums pa gadalaikiem bez izteiktas sausās sezonas. Šāds klimats rada labus apstākļus zāles augšanai.

Cilvēkfaktori

Juras masīva centrā un ziemeļos ganību daudzums veicināja tādu reģionālo tautsaimniecību, kuras pamatā galvenokārt bija lopkopība, un jo īpaši piena ražošana.

Vissenākais dokuments, kurā minēts Morbier, datēts ar 1799. gadu. Siers tolaik jau ir pazīstams Parīzē, kas ļauj domāt, ka tā izcelsme ir vēl senāka.

Sākotnēji to ražoja laikā, kad piena līmenis bija zems, un jo īpaši nepietiekams, lai ražotu Comté rituli. Gan Morbier, gan Comté ražošana ir cieši saistīta.

Zināmas vairākas hipotēzes par Morbier ražošanas aizsākumu. Atbilstīgi vienai no šīm hipotēzēm Morbier ražoja tādēļ, ka fermās bija nepieciešams izmantot divus secīgus slaukumus, lai pagatavotu 8 līdz 10 kg smagus siera rituļus. Pirmo siera “klaipu” noklāja ar sodrējiem no katla dibena, lai to pasargātu no ārēja piesārņojuma un izvairītos no virsmas izmaiņām, pirms to pievieno nākamā ražojuma receklim. Atlikumu kārta iezīmēja abu ražojumu savienojumu.

Tas, ka ar roku tika uzklāta ogle, nozīmē pareizo līdzsvaru starp pārāk sausa recekļa un pārāk mitra recekļa pārklājumu. Ar roku izpildāmās darbības saglabāšana ir garantija tam, ka tiek saglabāta siera meistara zinātība attiecībā uz Morbier un ievērota tradīcija.

Juras apgabala lopkopji, pakāpeniski nomainoties paaudzēm, izveidoja Montbéliarde govju šķirni, kas ir īpaši piemērota vietējiem dabas apstākļiem un kuras piens labi atbilda siera tehnoloģijai reģionā. Papildus viņi izveidoja arī Simmental govju šķirni, kura nav tik izplatīta.

5.2.   Produkta specifika

Morbier ir no govs piena pagatavots produkts, kurš sver no 5 līdz 8 kg.

Siera raksturīgākā īpašība ir melns, horizontāls, iekļauts nepārtraukts slānītis rituļa vidū. Melno slānīti iegūst tikai, pirms presēšanas vienu no recekļa “kukulīša” pusēm apberot ar augu valsts izcelsmes ogli. To iezīmē izslavētais melnais slānītis rituļa centrā, tā viendabīgās masas krāsa ir no ziloņkaula krāsas līdz bāli dzeltenai, tajā bieži ir neliels izkaisīts acojums.

Tam ir skaidri izteikta garša ar pienskābes, karameļu, vaniļas vai augļu garšas niansēm. Nogatavošanās laikā aromātu paleti bagātina grauzdējuma, garšvielu un augu garšas nianses.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Tas, ka slaucamo govju barībā pārsvarā izmanto zāli, ietekmē piena īpašības, kā arī Morbier organoleptiskās īpašības. Katra pļavu ziedu variācija izpaužas siera aromātiskajās niansēs. Šo ietekmi, gadalaikiem mainoties, viegli var pārbaudīt. Tāpēc vairāku specifikācijā minēto ražošanas nosacījumu mērķis ir saglabāt zālaugu sugu dabisko daudzveidību. Šos zāļu resursus saglabā, aizliedzot ģenētiski modificētus kultūraugus, kas varētu izmainīt zālaugu sastāvu vai ierobežot to daudzveidību. Zālaugu dažādību pļavās aizsargā arī mēslošanas līdzekļu izmantošanas ierobežošana.

Siera forma (vidēja lieluma ritulītis) iesākumā bija pielāgots ražošanai kalnu fermās. Divi ražojuma veidi, kas atbilst divām slaukšanas reizēm, ļauj iegūt diezgan lielu apmēru, tādējādi samazinot zudumus, sieru uzglabājot. Šo lielumu vēlāk pārņem arī siera ražotāji (siera ražotāju kooperatīvi), tādējādi padarot iespējamu siera ražošanu arī tad, kad piena produkcijas līmenis ir zems. Šī saikne ar presētas sildītas masas ražošanu, jo īpaši Comté atkal sastopamas mizas apziešanas tehnikā. Šis apstrādes veids ietekmē ne vien siera izskatu, bet arī tā īpašo garšu.

Koka izmantošana nogatavināšanā ir tiešā saistībā gan ar tehnoloģijas prasībām, gan ar to, ka tuvumā ir lielas skujkoku mežu platības, kas saistītas ar dabas vidi.

Lai iegūtu smalku un gludu masu un izteiktas Morbier garšas smalkās nianses, nepieciešams izmantot svaigu pienu ar īpašu pienskābes floru. Laktozes koncentrācijas pazemināšana noder gan Morbier tekstūras veidošanai, gan arī ļauj izpausties tā garšas sekundārajām īpašībām.

Melno slānīti rituļa vidū iesākumā ieguva, izmantojot katla sodrējus. Šī tehnika apliecina saikni ar Franškontē ražoto presēta sildīta siera masu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCMorbier.pdf

---

(1)   OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).