ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus, un jo īpaši to 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2531/98 par obligāto rezervju piemērošanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (2), un īpaši tās 6. panta 4. punktu,

Par NTF uzskatāmi tie kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas atbilst turpmāk minētajiem kritērijiem, t. i., ja tie:

1. Faktisko pārskatu sniedzēju grupu veido MFI, kuras ir rezidentes euro zonas dalībvalstu teritorijās (saskaņā ar II pielikuma 1. daļu).

2. Uz MFI, kas ir faktiskie pārskatu sniedzēji, attiecas visas statistikas pārskatu sniegšanas prasības pilnībā, ja vien tām nav piešķirts kāds no 9. pantā minētajiem atbrīvojumiem.

3. Uz iestādēm, kas atbilst MFI definīcijai, attiecas šīs regulas darbības joma, pat ja uz tām neattiecas Regula (ES) Nr. 575/2013.

4. Lai iegūtu statistisko informāciju par NTF akciju/daļu turētāju rezidenci, kā norādīts I pielikuma, 2. daļas 5.7. sadaļā, faktiskajos pārskatu sniedzējos jāietver arī citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (CFS), ņemot vērā 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktos atbrīvojumus. Šīs regulas nolūkiem NCB var izveidot un uzturēt faktisko pārskatu sniedzēju CFS sarakstu saskaņā ar I pielikuma 2. daļa s 5.7. sadaļā noteiktajiem principiem.

1. ECB Valde izveido un uztur MFI sarakstu statistikas vajadzībām, ņemot vērā prasības attiecībā uz biežumu un savlaicīgumu, ko nosaka šā saraksta lietojums ECB obligāto rezervju sistēmā. MFI sarakstā statistikas vajadzībām ir ietverta informācija par to, vai uz iestādēm attiecas ECB obligāto rezervju sistēma. MFI sarakstam ir jābūt atjauninātam, precīzam, pēc iespējas viendabīgam, kā arī statistikas vajadzībām pietiekami stabilam.

2. NCB un ECB pārskatu sniedzējiem nodrošina piekļuvi statistikas vajadzībām sagatavotajam MFI sarakstam un tā atjauninājumiem dažādā veidā, t. sk. elektroniski, tiešsaistē vai arī pēc pieprasījuma pārskatu sniedzēji to var saņemt izdrukātu.

3. MIF saraksts statistikas vajadzībām izmantojams vienīgi informācijas mērķiem. Ja saraksta jaunākais pieejamais variants nav pareizs, ECB tomēr nepiemēro sankcijas iestādei, kas nav pienācīgi izpildījusi statistikas pārskatu sniegšanas prasības, ja tā labticīgi paļāvusies uz nepareizu sarakstu.

1. Faktiskie pārskatu sniedzēji katru mēnesi ziņo tās dalībvalsts NCB, kurā attiecīgā MFI ir rezidents: a) par mēneša krājumiem, kas attiecas uz mēneša beigu bilanci; b) mēneša kopējās pārvērtēšanas korekcijas. Datus par kopējām pārvērtēšanas korekcijām sniedz, ņemot vērā kredītu pilnīgu vai daļēju norakstīšanu un vērtspapīru cenu pārvērtējumus. Citus datus par dažiem bilances informācijas posteņiem ziņo reizi ceturksnī vai reizi gadā. Ja tas atvieglo datu apstrādi, NCB var vākt ceturkšņa datus reizi mēnesī. Prasītā statistiskā informācija ir norādīta I pielikumā.

2. NCB vajadzīgo statistisko informāciju par MFI emitētajiem un turētajiem vērtspapīriem var vākt individuālu vērtspapīru līmenī, ciktāl 1. punktā minētos datus var iegūt saskaņā ar IV pielikumā norādīto statistikas standartu minimumu.

3. MFI sniedz ziņas saskaņā ar minimālajām prasībām, kas izklāstītas I pielikuma 4. daļas 1.A tabulā par mēneša pārvērtēšanas korekcijām attiecībā uz visiem ECB pieprasītajiem datiem. NCB var vākt papildu datus, kas nav iekļauti minimālajās prasībās. Šie papildu dati var attiekties uz sadalījumu, kas 1.A tabulā norādīts citādi nekā “minimālās prasības”.

4. ECB var pieprasīt paskaidrojošu informāciju par korekcijām attiecībā uz NCB apkopotajiem datiem par “pārklasificēšanu un citām korekcijām”.

5. ECB ir tiesības noteikt sankcijas pārskatu sniedzējiem, kas nepilda ECB regulās vai lēmumos noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības, ievērojot 2010. gada 19. augusta Lēmumu ECB/2010/10 par statistikas pārskatu sniegšanas prasību neievērošanu (12).

Papildu statistikas pārskatu sniegšanas prasības kredītu vērtspapīrošanai un citiem darījumiem ar kredītiem

1. NCB lemj par to, kad un ar kādu periodiskumu tām jāsaņem dati no pārskatu sniedzējiem, lai tās varētu ievērot tālāk tekstā izklāstītos termiņus, attiecīgos gadījumos ņemot vērā ECB obligāto rezervju sistēmas savlaicīguma prasības, un par to, kad jāsaņem dati, informē pārskatu sniedzējus.

2. Mēneša statistiku NCB nosūta ECB līdz darba dienas beigām 15. darba dienā pēc tā mēneša beigām, uz ko attiecas šī statistika.

3. Ceturkšņa statistiku NCB nosūta ECB līdz darba dienas beigām 28. darba dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz ko attiecas šī statistika.

1. Ja šajā regulā nav noteikts citādi, ziņojot saskaņā ar šo regulu, MFI ievēro Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvā 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem nacionālajā transpozīcijā (13) un citos piemērojamos starptautiskajos standartos noteiktos grāmatvedības noteikumus.

2. Par noguldījumu saistībām un kredītiem ziņo to mēneša beigās neatmaksāto pamatsummu. No šīs summas atskaita pilnīgu vai daļēju norakstīšanu, ko nosaka saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības praksi. Noguldījumu saistību un kredītu neto norēķinu pret jebkuriem citiem aktīviem vai pasīviem neveic.

3. Neskarot euro zonas dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi un neto norēķinu kārtību, statistikas vajadzībām par visiem finanšu aktīviem un pasīviem ziņo, ievērojot bruto principu.

4. NCB var ļaut par kredītiem, kam izveidoti uzkrājumi, sniegt pārskatus, atskaitot no tiem uzkrājumus, un par pirktajiem kredītiem sniegt pārskatus saskaņā ar cenu, par kuru panākta vienošanās to iegādes laikā, ar nosacījumu, ka šādu pārskatu sniegšanas praksi piemēro visi rezidenti pārskatu sniedzēji.

3. Atbrīvojumus var piešķirt saistībā ar MFI pienākumu ziņot par pārvērtēšanas korekcijām.

4. Atbrīvojumus var piešķirt attiecībā uz MFI statistikas pārskatu sniegšanu par kredītiem, kas atsavināti vērtspapīrošanas ceļā.

MFI, kas piemēro 39. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS 39), 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS 9) vai citus līdzīgus nacionālos grāmatvedības noteikumus, to NCB var atļaut I pielikuma 2. un 3. daļā prasītajos krājumos neiekļaut kredītus, kas atbilstoši nacionālajai praksei atsavināti vērtspapīrošanas ceļā ar nosacījumu, ka šādu praksi lieto visas rezidentes MFI.

5. NCB var piešķirt atbrīvojumus MFI attiecībā uz pienākumu sniegt pārskatus par dažiem ceturkšņa krājumiem, kas saistīti ar ārpus euro zonas esošajām dalībvalstīm.

Ja augstākā apkopojuma līmenī savāktie dati rāda, ka pozīcijas attiecībā pret darījuma partneriem, kas ir jebkuras ārpus euro zonas esošas dalībvalsts rezidenti, vai pozīcijas attiecībā pret ārpus euro zonas esošas dalībvalsts valūtu, ir nenozīmīgas, NCB var nolemt nepieprasīt pārskatu sniegšanu attiecībā uz šo dalībvalsti. Par jebkuru šādu lēmumu NCB informē savus pārskatu sniedzējus.

1. Pārskatu sniedzējiem jāievēro uz tiem attiecinātās statistikas pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar šīs regulas IV pielikumā izklāstītajiem obligātajiem datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartiem.

2. Pārskatu sniegšanas regulējuma kārtību, kura jāievēro faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, NCB definē un īsteno saskaņā ar nacionālajām prasībām. NCB nodrošina, ka šī pārskatu sniegšanas regulējuma kārtība nodrošina prasīto statistisko informāciju un ļauj pareizi pārbaudīt IV pielikumā izklāstīto obligāto datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartu ievērošanu.

Apvienošanās, dalīšanās vai citas reorganizācijas gadījumā, kas varētu ietekmēt pārskatu sniedzēja statistisko pienākumu izpildi, faktiskais pārskatu sniedzējs informē attiecīgo NCB par procedūrām, kas plānotas, lai izpildītu šajā regulā izklāstītās statistikas pārskatu sniegšanas prasības, kolīdz nolūks īstenot šādas procedūras tiek publiskots un pienācīgu laiku pirms tās stājas spēkā.

1. Statistisko informāciju, ko kredītiestādes sniegušas saskaņā ar šo regulu, katra kredītiestāde izmanto, lai aprēķinātu savu rezervju bāzi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9). Katra kredītiestāde īpaši izmanto šo informāciju, lai pārbaudītu rezervju prasību izpildi attiecīgajā to izpildes periodā.

2. Mazietekmīgo kredītiestāžu rezervju bāzes dati trim rezervju prasību izpildes periodiem pamatojas uz ceturkšņa beigu datiem, ko savākušas NCB, ievērojot 28 dienu termiņu pēc tā ceturkšņa beigām, uz ko tie attiecas.

3. III pielikumā izklāstītajiem īpašajiem noteikumiem par ECB obligāto rezervju sistēmas piemērošanu normu kolīzijas gadījumā ir priekšroka attiecībā pret jebkuriem Regulas (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) noteikumiem.

4. Lai atvieglotu ECB un kredītiestāžu likviditātes pārvaldīšanu, rezervju prasības būtu jāapstiprina, vēlākais, pirmajā izpildes perioda dienā; izņēmuma kārtā kredītiestādēm var rasties vajadzība ziņot par apstiprinātās rezervju bāzes vai rezervju prasību pārskatīšanu. Rezervju prasību apstiprināšanas vai apliecināšanas procedūras neierobežo pārskatu sniedzēju pienākumu vienmēr sniegt pareizus statistikas datus un pēc iespējas ātrāk pārskatīt nepareizos statistikas datus, ko tie jau ir snieguši.

NCB realizē tiesības pārbaudīt vai vākt piespiedu kārtā informāciju, kas pārskatu sniedzējiem jāsniedz saskaņā ar šo regulu, neierobežojot ECB tiesības pašai īstenot šādas tiesības. Šīs tiesības NCB jo īpaši īsteno, ja faktisko pārskatu sniedzēju grupā iekļautā iestāde neievēro šīs regulas IV pielikumā noteiktos datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu obligātos standartus.

1. Pirmos pārskatus saskaņā ar šo regulu sniedz par datiem par 2014. gada decembri.

2. Pirmo s pārskatus saskaņā ar šo regulu attiecībā uz I pielikuma 3. daļas 3. tabulas datu laukiem, kas atbilst euro zonas dalībvalstīm, sniedz ar pirmajiem ceturkšņa datiem pēc dienas, kad tās ieviesušas euro.

3. Pirmos pārskatus saskaņā ar šo regulu attiecībā uz I pielikuma 3. daļas 3. un 4. tabulas datu laukiem, kas atbilst ārpus euro zonas esošajām dalībvalstīm, sniedz ar pirmajiem ceturkšņa datiem pēc dienas, kad tās pievienojušās Savienībai. Ja attiecīgā NCB nolemj nepieprasīt nenozīmīgu datu pirmo ziņošanu, sākot ar ceturkšņa datiem pēc dienas, kad attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis pievienojušās Savienībai, ziņošana sākas 12 mēnešus pēc tam, kad NCB informējusi pārskatu sniedzējus par to, ka dati tiek pieprasīti.

1. Ar šo no 2015. gada 1. janvāra tiek atcelta Regula (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32).

2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar atbilstības tabulu VI pielikumā.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

I PIELIKUMS

MONETĀRĀS FINANŠU IESTĀDES UN STATISTIKAS PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS

Ievads

Dalībvalstu, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstu”) statistikas sistēmu, kas attiecas uz monetāro finanšu iestāžu (MFI) sektora kopsavilkuma bilanci, veido divas galvenās sastāvdaļas:

a)	MFI saraksts statistikas vajadzībām (sk. 1. daļu dažu MFI noteikšanai); un

b)	statistiskās informācijas specifikācija, par ko šīs MFI ziņo reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi gadā (sk. 2., 3., 4., 5., 6. un 7. daļu).

Lai iegūtu pilnīgus datus par MFI bilancēm, jānosaka statistikas pārskatu sniegšanas pienākumi arī ieguldījumu fondiem, kas nav naudas tirgus fondi (IF), un citiem finanšu starpniekiem, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (turpmāk – “CFS”), kas īsteno finanšu darbības saistībā ar naudas tirgus fondu (NTF) akcijām/daļām. Statistisko informāciju no MFI un IF, kā arī no CFS vāc nacionālās centrālās bankas (NCB) saskaņā ar 2. sadaļu un attiecīgās valsts noteikumiem, kuru pamatā ir 1. pantā un II pielikumā sniegtās saskaņotās definīcijas un klasifikācija.

Naudas krājums ir apgrozībā esošās banknotes un monētas un citi MFI monetārie pasīvi (noguldījumi un citi finanšu instrumenti, kas ir noguldījumu līdzvērtīgi aizstājēji). Naudas krājumam atbilstīgie posteņi ir visi pārējie posteņi MFI bilancē. ECB apkopo arī finanšu darījumus, ko iegūst no datiem par krājumiem un citiem datiem, t. sk. no MFI paziņotajiem pārvērtēšanas korekcijas datiem (sk. 5. daļu).

ECB prasītā statistiskā informācija ir apkopota 8. daļā.

1. DAĻA

Dažu MFI identifikācija

1. SADAĻA

Dažu MFI identifikācija, pamatojoties uz noguldījumu aizvietojamības principiem

1.1.

Finanšu iestādes, kas nav kredītiestādes, kuras emitē tādus finanšu instrumentus, kurus uzskata par noguldījumu līdzvērtīgiem aizstājējiem, klasificē kā MFI, ja tās atbilst MFI definīcijai citos aspektos. Šīs klasifikācijas pamatā ir noguldījumu aizvietojamības kritēriji, t. i., vai saistības klasificē kā noguldījumus, ko nosaka pēc to likviditātes, apvienojot pārvedamības, konvertējamības, noteiktības un tirgojamības īpašības un vajadzības gadījumā ņemot vērā to emitēšanas termiņu.

Šos noguldījumu aizvietojamības kritērijus piemēro arī, lai noteiktu, vai saistības klasificējamas kā noguldījumi, ja vien šādām saistībām nav atsevišķas kategorijas.

1.2.

Lai definētu noguldījumu aizvietojamību un klasificētu saistības kā noguldījumus:

a)	pārvedamība attiecas uz iespēju pārvietot finanšu instrumentā izvietotos līdzekļus, izmantojot maksāšanas līdzekļus, piemēram, čekus, pārveduma rīkojumus, tiešo debetu vai tamlīdzīgus līdzekļus;

b)	konvertējamība attiecas uz iespēju konvertēt finanšu instrumentus naudā vai pārvedamos noguldījumos un uz šādas konvertēšanas izmaksām; fiskālo priekšrocību zaudējumu, ko rada šāda konvertēšana, var uzskatīt par sodu, kas samazina likviditātes pakāpi;

c)	noteiktība nozīmē to, ka iepriekš precīzi ir zināma finanšu instrumenta kapitālvērtība nacionālajā valūtā;

d)	vērtspapīrus, ko regulāri kotē un tirgo organizētā tirgū, uzskata par tirgojamiem. Atvērto kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu akcijām nav tirgus parastajā nozīmē. Tomēr ieguldītāji var uzzināt cenu, par kādu akcijas kotē attiecīgajā dienā, un var atgūt savus līdzekļus par šo cenu.

2. SADAĻA

NTF identifikācijas kritēriju apraksts

2. pantā:

uzskatāms, ka naudas tirgus instrumenta kredītkvalitāte ir augsta, ja katra atzītā kredītreitingu aģentūra, kas novērtējusi šo instrumentu, tam piešķīrusi vienu no diviem augstākajiem pieejamiem īstermiņa kredītreitingiem vai, ja šis instruments nav vērtēts, saskaņā ar pārvaldes sabiedrības iekšējā reitinga procesu tam ir līdzvērtīga kvalitāte. Ja atzīta kredītreitingu aģentūra savu augstāko īstermiņa reitingu dala divās kategorijās, abus šos reitingus uzskata par vienu kategoriju un tādējādi par visaugstāko pieejamo reitingu;

pieļaujot izņēmumu attiecībā uz a) punktā minēto prasību, naudas tirgus fonda turējumā var būt valsts vērtspapīri, kuru kvalitāte atbilst vismaz investīciju kategorijai, kur “valsts vērtspapīri” ir naudas tirgus instrumenti, kurus emitējusi vai garantējusi dalībvalsts centrālā valdība, reģionālā valdība vai pašvaldība, vai arī dalībvalsts centrālā banka, ECB, Savienība vai Eiropas Investīciju banka;

vērtspapīriem, t. sk. strukturētajiem finanšu instrumentiem, aprēķinot vidējo svērto darbības laiku, termiņš tiek aprēķināts, pamatojoties uz atlikušo termiņu līdz noteiktajam instrumentu dzēšanas termiņam. Tomēr, ja instrumentā ir ietverts pārdošanas iespējas līgums, šā iespējas līguma izpildes dienu var izmantot noteiktā dzēšanas termiņa vietā, bet tikai tādā gadījumā, ja jebkurā laikā ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)	pārdošanas iespējas līgumu pārvaldes sabiedrība var brīvi izpildīt tā izmantošanas datumā;

ii)	pārdošanas iespējas līguma bāzes cena saglabājas tuvu instrumenta gaidāmajai vērtībai nākamajā izmantošanas datumā;

iii)	saskaņā ar NTF ieguldījumu stratēģiju pastāv liela iespējamība, ka šis pārdošanas iespējas līgums tiks izpildīts nākamajā izmantošanas datumā;

d)	aprēķinot gan vidējo svērto darbības laiku, gan vidējo svērto dzēšanas termiņu, tiek ņemta vērā atvasināto finanšu instrumentu, noguldījumu un efektīvas portfeļa pārvaldības metožu ietekme;

“vidējais svērtais dzēšanas termiņš” (weighted average maturity; WAM) ir visu fonda bāzes vērtspapīru vidējā līdz dzēšanas termiņam atlikušā laika rādītājs, kas svērts, lai atspoguļotu katra instrumenta relatīvo īpatsvaru turējumā, pieņemot, ka mainīgas procentu likmes instrumenta dzēšanas termiņš ir laiks, kas atlicis līdz nākamajai procentu likmes pārskatīšanai pēc naudas tirgus procentu likmes, nevis laiks, kas atlicis līdz brīdim, kad jāatmaksā šā vērtspapīra pamatvērtība. Praksē vidējo svērto dzēšanas termiņu izmanto, lai mērītu NTF jutīgumu pret naudas tirgus likmju pārmaiņām;

“vidējais svērtais darbības laiks” (weighted average life; WAL) ir katra fondā turētā vērtspapīra vidējais svērtais atlikušais termiņš, ar ko saprot laiku līdz pilnīgai pamatsummas atmaksai, neņemot vērā procentus un neveicot diskontēšanu. Atšķirībā no vidējā svērtā dzēšanas termiņa aprēķina, aprēķinot vidējo svērto darbības laiku vērtspapīriem ar mainīgu procentu likmi un strukturētajiem finanšu instrumentiem, nav atļauta procentu likmes pārskatīšanas datumu izmantošana, tā vietā izmanto tikai attiecīgajam vērtspapīram noteikto galīgo dzēšanas termiņu. Vidējo svērto darbības laiku izmanto, lai mērītu kredītrisku, jo kredītrisks palielinās, pieaugot laikam līdz pamatsummas atmaksai. Vidējo svērto darbības laiku izmanto arī, lai ierobežotu likviditātes risku;

g)	“naudas tirgus instrumenti” ir instrumenti, kurus parasti tirgo naudas tirgū, kuri ir likvīdi un kuru vērtību var precīzi noteikt jebkurā laikā;

h)	“pārvaldes sabiedrība” ir sabiedrība, kuras pamatdarbība ir NTF portfeļa pārvaldība.

2. DAĻA

Bilance (mēneša krājumi)

Lai apkopotu euro zonas monetāros rādītājus un bilances posteņus, ECB paredz, ka 1. tabulā iekļaujami šādi dati.

1. Instrumentu kategorijas

a) Pasīvi

Attiecīgās instrumentu kategorijas ir: skaidrā nauda apgrozībā, noguldījumu saistības, emitētās NTF akcijas/daļas, emitētie parāda vērtspapīri, kapitāls un rezerves un pārējie pasīvi. Lai nodalītu monetārās saistības no nemonetārajām, noguldījumu saistības tālāk iedala noguldījumos uz nakti, termiņnoguldījumos ar noteiktu termiņu, pieprasījuma noguldījumos ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un atpirkšanas līgumos (repo). Sk. definīcijas II pielikumā.

b) Aktīvi

Attiecīgās instrumentu kategorijas ir: skaidrā nauda, kredīti, parāda vērtspapīri turējumā, pašu kapitāls, ieguldījumu fondu akcijas, pamatlīdzekļi un pārējie aktīvi. Sk. definīcijas II pielikumā.

2. Iedalījums pēc termiņa

Ja dažādos tirgos finanšu instrumenti nav pilnībā salīdzināmi, sākotnējais termiņu iedalījums var aizstāt instrumentu iedalījumu.

a) Pasīvi

Termiņu vai brīdinājuma termiņu par izņemšanu iedalījuma grupu robežas ir: termiņnoguldījumiem ar noteiktu termiņu – 1 gads un 2 gadi un pieprasījuma noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – 3 mēneši un 2 gadi. Atpirkšanas līgumi jeb repo netiek dalīti pēc termiņa, jo tie parasti ir īstermiņa finanšu instrumenti, t. i., parasti ar termiņu līdz 3 mēnešiem. MFI emitētos parāda vērtspapīrus iedala pēc termiņa 1 gads un 2 gadi. Termiņu iedalījums netiek prasīts attiecībā uz MFI emitētajām akcijām/daļām.

b) Aktīvi

Termiņu dalījuma grupu robežas ir: MFI kredītiem euro zonas rezidentiem (izņemot MFI) pēc apakšsektora un MFI kredītiem mājsaimniecībām pēc mērķa – 1 gads un 5 gadi; un euro zonas MFI emitētiem parāda vērtspapīriem citu MFI turējumā – 1 gads un 2 gadi, lai nodrošinātu, ka attiecīgā instrumenta MFI savstarpējie turējumi tiktu ieskaitīti monetāro rādītāju aprēķinā.

3. Iedalījums pēc mērķa un kredītu pašnodarbinātajiem/sabiedrībām, kas nav juridiskās personas, atsevišķa identifikācija

Kredītus mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas organizācijām sīkāk iedala pēc kredīta mērķa (patēriņa kredīti, kredīti mājokļa iegādei, pārējie kredīti). Kategorijā “pārējie kredīti” kredītus, kas piešķirti pašnodarbinātajiem/sabiedrībām, kas nav juridiskās personas, norāda atsevišķi (sk. instrumentu kategoriju definīcijas II pielikuma 2. daļā un sektoru definīcijas II pielikuma 3. daļā). NCB var atbrīvot no prasības atsevišķi norādīt kredītus pašnodarbinātajiem/sabiedrībām, kas nav juridiskās personas, ja šādi kredīti ir mazāk par 5 % no euro zonas dalībvalsts kopējiem kredītiem mājsaimniecībām.

4. Iedalījums pēc valūtas

Bilances posteņos, kurus var izmantot monetāro rādītāju apkopošanai, atlikumi euro jānorāda atsevišķi, lai ECB būtu iespēja monetāros rādītājus definēt tā, lai tie ietvertu posteņu atlikumus, kas izteikti visās valūtās kopā vai tikai euro.

5. Iedalījums pēc darījuma partneru sektora un rezidences

5.1.

Lai apkopotu euro zonas monetāros rādītājus un bilances posteņus, jāidentificē euro zonā esošie darījuma partneri, kuri veido naudas glabāšanas sektoru. Šajā nolūkā darījuma partnerus, kas nav MFI, saskaņā ar pārstrādāto Eiropas Kontu sistēmu (turpmāk – “EKS 2010”), kas noteikta Regulā (ES) Nr. 549/2013 (sk. II pielikuma 3. daļu), iedala sektorā “vispārējā valdība” (S.13), kur atsevišķi nodalīta centrālā valdība (S.1311) attiecībā uz kopējām noguldījumu saistībām, un pārējos rezidentu sektoros. Lai aprēķinātu monetāro rādītāju un atbilstošo kredīta rādītāju mēneša dalījumu sektoros, pārējo rezidentu sektorus sīkāk iedala šādos apakšsektoros: ieguldījumu fondi, izņemot naudas tirgus fondus (S.124), citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus + finanšu palīgsabiedrības + piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125 + S.126 + S.127), apdrošināšanas sabiedrības (S.128), pensiju fondi (S.129), nefinanšu sabiedrības (S.11) un mājsaimniecības + bezpeļņas iestādes, kas apkalpo mājsaimniecības (S.14 + S.15). Apvienotajā darījuma partneru sektorā papildus tiek norādīti FIS un centrālo mijieskaita darījuma partneri (S.125 + S.126 + S.127). Attiecībā uz pašnodarbinātajiem/sabiedrībām, kas nav juridiskās personas, sk. 3. sadaļu. ECB obligāto rezervju mērķiem attiecībā uz kopējām noguldījumu saistībām un noguldījumu kategorijām “noguldījumi ar noteikto termiņu ilgāku par 2 gadiem” un “noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāku par 2 gadiem”, kā arī “repo” atsevišķi jāizdala saistības pret kredītiestādēm, saistības pret citiem MFI darījuma partneriem un saistības pret centrālo valdību.

5.2.

Lai nodrošinātu labāku izpratni par kreditēšanas un finansēšanas politiku banku sektorā un labāk uzraudzītu starpbanku darbību, attiecībā uz kopējām noguldījumu saistībām un aktīvu kategorijā kopējie kredīti atsevišķi jānodala centrālās bankas (S.121) un noguldījumus pieņemošās sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122), kā arī pārējās pasaules bankas un iestādes, kas nav bankas.

5.3.	Lai varētu identificēt vienā grupā (vietējās un citas euro zonas dalībvalstis) ietilpstošo kredītiestāžu savstarpējo sadarbību, attiecībā uz grupas iekšējām pozīcijām atsevišķi jānodala noguldījumu pieņemošo sabiedrību, izņemot centrālās bankas (S.122), kredītu un noguldījumu darījumi.

5.4.	Lai sniegtu labāku priekšstatu par valdību un banku savstarpējo sadarbību, attiecībā uz parāda vērtspapīru turējumiem ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam, kas norādīti valūtu iedalījumā, atsevišķi jānodala vispārējā valdība (S.13).

5.5.

Daži noguldījumi/kredīti, kas izriet no repo/reversajiem repo vai līdzvērtīgām operācijām ar citiem finanšu starpniekiem (S.125) + finanšu palīgsabiedrībām (S.126) + piesaistošām finanšu iestādēm un naudas aizdevējiem (S.127) var būt saistīti ar darījumiem ar centrālajiem darījuma partneriem. Centrālais darījuma partneris ir struktūra, kas juridiskā izpratnē ir starp finanšu tirgos tirgoto līgumu darījuma pusēm, kļūstot par pircēju attiecībā pret katru pārdevēju un pārdevēju attiecībā pret katru pircēju. Šādiem darījumiem bieži aizstājot MFI divpusējos darījumus, noguldījumu kategorijā “atpirkšanas līgumi” darījumi ar šādiem darījuma partneriem tiek norādīti papildus. Tāpat aktīvu kategorijā “kredīti” papildus tiek norādīti reversie atpirkšanas līgumi ar šiem darījuma partneriem.

5.6.

Statistikas iedalījumos iekšzemes darījuma partnerus nodala no euro zonas, izņemot iekšzemi, darījuma partneriem. Euro zonā esošos darījuma partnerus identificē atbilstoši to iekšzemes sektoram vai institucionālajai klasifikācijai saskaņā ar ECB sarakstiem statistikas vajadzībām un ECB rokasgrāmatu “Monetārās, finanšu iestāžu un tirgu statistikas sektoru rokasgrāmata. Norādījumi par klientu statistisko klasifikāciju”, kurā ir ievēroti klasifikācijas principi pēc iespējas atbilstoši EKS 2010. Ārpus euro zonas esošie darījuma partneri nav jāiedala pēc to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

5.7.

Euro zonas dalībvalsts MFI emitēto NTF akciju/daļu gadījumā pārskatu sniedzēji sniedz datu minimumu par to turētāju rezidenci saskaņā ar iekšzemes/euro zonas, izņemot iekšzemi/pārējās pasaules iedalījumu, lai nodrošinātu iespēju izslēgt euro zonas nerezidentu turējumus. NCB var iegūt nepieciešamo statistisko informāciju no datiem, kas savākti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24), ciktāl dati atbilst Regulas 7. pantā noteiktajām savlaicīguma prasībām un IV pielikumā noteiktajiem minimālajiem standartiem.

a)	Saistībā ar NTF akcijām/daļām, kuru turētāju identifikācija notiek saskaņā ar valsts tiesību aktiem, t. sk. arī attiecībā uz informāciju par turētāju rezidenci, emitējošie NTF vai to juridiskie pārstāvji mēneša bilancē sniedz datus par emitēto akciju/daļu turētāju rezidences iedalījumu.

Saistībā ar NTF akcijām/daļām, kuru turētāji saskaņā ar valsts tiesību aktiem netiek identificēti vai, ja tiek identificēti, tad neietver informāciju par turētāju rezidenci, pārskatu sniedzējs sniedz datus par rezidences iedalījumu saskaņā ar pieeju, par kuru lēmusi attiecīgā NCB, vienojoties ar ECB. Šīs prasības izpildei var izvēlēties vienu no šādām iespējām vai šo iespēju kombināciju, kuru izvēloties, ņem vērā attiecīgo tirgu organizāciju un nacionālo tiesisko regulējumu attiecīgajā dalībvalstī. Šo prasību laiku pa laikam izvērtē NCB.

i)	Emitējošie NTF NTF emitenti vai personas, kas tos juridiski pārstāv, sniedz datus par emitēto akciju/daļu turētāju rezidences iedalījumu. Šāda informācija var nākt no aģenta, kas izplata akcijas/daļas vai citas akciju/daļu emisijā, atpirkšanā vai pārvedumā iesaistītas iestādes.

ii)

MFI un CFS kā NTF akciju/daļu pārvaldītāji

Kā pārskatu sniedzēji MFI un CFS, kas ir NTF akciju/daļu pārvaldnieki, ziņo tādu akciju/daļu turētāju rezidences vai sektora iedalījuma datus, kuras emitējuši rezidenti NTF un kuras tiek pārvaldītas turētāja vārdā vai cita starpnieka vārdā, kurš arī ir pārvaldnieks. Šo iespēju piemēro, ja i) pārvaldnieks nodala NTF akcijas/daļas, kas tiek turētas akciju/daļu turētāja vārdā, no akcijām/daļām, kas tiek turētas citu pārvaldnieku vārdā, un ii) vairākums NTF akciju/daļu ir iekšzemes rezidentu iestāžu pārvaldībā, kuras klasificētas kā finanšu starpnieki (MFI vai CFS);

iii)

MFI un CFS kā pārskatu sniedzēji par rezidentu darījumiem ar nerezidentiem saistībā ar rezidentu NTF akcijām/daļām

Kā pārskatu sniedzēji MFI un CFS, kas ziņo par rezidentu darījumiem ar nerezidentiem saistībā ar rezidentu NTF akcijām/daļām, sniedz datus par turētāju rezidences iedalījumu attiecībā uz akcijām/daļām, kuras emitējuši rezidenti NTF un kuras tie tirgo turētāja vārdā vai cita darījumā iesaistīta starpnieka vārdā. Šo iespēju piemēro, ja i) ziņošanas pārklājums ir visaptverošs, t. i., tas aptver pēc būtības visus pārskatu sniedzēju veiktos darījumus; ii) tiek sniegti pareizi dati par pirkšanas un pārdošanas darījumiem ar euro zonas nerezidentiem; iii) vienu un to pašu akciju/daļu emisijas vērtības un atpirkšanas vērtības atšķirības, neskaitot komisijas maksas, ir minimālas; iv) euro zonas nerezidentu turēto rezidenta NTF emitēto akciju/daļu apjoms ir neliels.

iv)	Ja nepiemēro i) un ii) iespējas, pārskatu sniedzēji, t. sk. MFI un CFS, attiecīgos datus ziņo, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

3. DAĻA

Bilance (ceturkšņa krājumi)

Monetārās attīstības sīkākai analīzei un citām statistikas vajadzībām ECB pieprasa šādus datus par pamatrādītājiem:

Piešķirto kredītu dalījums apakšsektoros, pēc termiņa un nekustamā īpašuma nodrošinājuma tām euro zonas iestādēm, kas nav MFI (sk. 2. tabulu).

Tas nepieciešams, lai varētu uzraudzīt pilnībā visu MFI kopējā kredītu finansējuma apakšsektoru un termiņstruktūru (kredīti un vērtspapīri) attiecībā pret naudas tirgus sektoru. Nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām nepieciešamas papildu “pakārtotās” pozīcijas, lai norādītu kredītus, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

Kredītiem euro ar sākotnējo termiņu ilgāku par 1 gadu un sākotnējo termiņu ilgāku par 2 gadiem attiecībā pret nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām nepieciešamas papildu “pakārtotās” pozīcijas, lai norādītu dažus atlikušos termiņus un procentu likmju maiņas periodus (sk. 2. tabulu). Ar procentu likmes maiņu saprot kredīta procentu likmes pārmaiņas, kas paredzētas spēkā esošajā kredīta līgumā. Kredīti, uz kuriem attiecas procentu likmes maiņa, ietver arī kredītus ar procentu likmēm, kas periodiski tiek pārskatītas saskaņā ar indeksa attīstību, piemēram, EURIBOR, kredītus ar procentu likmēm, kas tiek pārskatītas nepārtraukti, t. i., mainīgās procentu likmes, un kredītus ar procentu likmēm, kas tiek pārskatītas pēc MFI ieskatiem.

2.	MFI noguldījumu saistību iedalījums apakšsektoros attiecībā pret euro zonas dalībvalstu vispārējo valdību (izņemot centrālo valdību) (sk. 2. tabulu). Tas tiek prasīts kā papildinoša informācija mēneša ziņojumiem.

3.	Sektoru dalījums pēc pozīcijām ar darījuma partneriem, kuri atrodas ārpus euro zonas (sk. 2. tabulu). Sektoru dalījumu atbilstoši Nacionālo kontu sistēmai (turpmāk – “NKS 2008”) piemēro gadījumos, ja nav spēkā EKS 2010.

4.	Pārējos aktīvos un pasīvos (sk. 2. tabulu) ietverto atvasināto instrumentu un uzkrāto procentu par kredītiem un noguldījumiem identificēšana. Šis dalījums nepieciešams, lai uzlabotu statistikas konsekvenci.

5.	Valstu dalījums, t. sk. pozīcijas attiecībā pret Eiropas Investīciju banku un Eiropas Stabilitātes mehānismu (sk. 3. tabulu). Šis dalījums ir vajadzīgs monetāro attīstības tendenču sīkākai analīzei, kā arī pārejas prasībām un datu kvalitātes pārbaudei.

6.	Sektoru dalījums pēc euro zonas iekšzemes pārrobežu noguldījumiem iestādēs, kas nav MFI un kredītiem no iestādēm, kas nav MFI (sk. 3. tabulu). Šis dalījums nepieciešams, lai izvērtētu MFI sektoru pozīcijas atsevišķās dalībvalstīs attiecībā pret pārējām euro zonas dalībvalstīm.

7.	Valūtu dalījums (sk. 4. tabulu). Šis dalījums nepieciešams, lai varētu veikt darījumu aprēķināšanu monetāro rādītāju un bilances posteņu, kas koriģēti atbilstoši valūtas kursa pārmaiņām, vajadzībām, ja šādi rādītāji aptver visas valūtas kopā.

4. DAĻA

Pārskatu sniegšana par pārvērtēšanas korekcijām darījumu apkopošanai

Lai apkopotu darījumus attiecībā uz euro zonas kopējiem monetārajiem rādītājiem un bilances posteņiem, ECB paredz pārvērtēšanas korekcijas saistībā ar kredītu pilnīgu vai daļēju norakstīšanu, kā arī vērtspapīru cenas pārvērtēšanu.

1. Kredītu pilnīga vai daļēja norakstīšana

Korekcijas attiecībā uz kredītu pilnīgu vai daļēju norakstīšanu sniedz, lai ļautu ECB apkopot finanšu darījumus attiecībā uz krājumiem, par kuriem pārskats sniegts divos iepriekšējos pārskatu sniegšanas periodos. Korekcija atspoguļo pārmaiņas saskaņā ar 2. un 3. daļu sniegtajos pārskatos ietvertajos kredītu krājumos, kas radušās, piemērojot daļēju norakstīšanu, t. sk. visas kredīta neatmaksātās summas norakstīšanu. Korekcijā jāatspoguļo arī pārmaiņas kredītu uzkrājumu līmenī, ja NCB izlemj, ka bilances krājumi tiek grāmatoti bez uzkrājumiem. Iekļauj arī kredītu pilnīgu vai daļēju norakstīšanu, ko konstatē, kredītus pārdodot vai nododot trešām personām, ja tā ir identificējama.

Minimālās prasības kredītu pilnīgai vai daļējai norakstīšanai norādītas 1.A tabulā.

2. Vērtspapīru cenas pārvērtēšana

Vērtspapīru cenas pārvērtēšanas korekcija attiecas uz vērtspapīru vērtības svārstībām, kas rodas sakarā ar pārmaiņām cenā, ar kādu vērtspapīrus grāmato vai tirgo. Korekcija ietver pārmaiņas, kas vērtspapīru grāmatošanas vērtības pārmaiņu dēļ laika gaitā notikušas perioda beigu bilances atlikuma vērtībā, t. i., iespējamo peļņu vai zaudējumus. Tā var ietvert arī vērtības pārmaiņas, kas rodas vērtspapīru darījumu dēļ, t. i., realizēto peļņu vai zaudējumus.

Obligātās prasības vērtspapīru cenas pārvērtēšanai norādītas 1.A tabulā.

Obligāto datu sniegšanas prasību neattiecina uz bilances pasīvu pusi. Tomēr, ja tās novērtēšanas prakses rezultātā, kuru pārskatu sniedzēji piemēro emitētajiem parāda vērtspapīriem, mainās to perioda beigu atlikums, NCB atļauts vākt datus par šādām pārmaiņām. Šādus datus sniedz kā par “citas pārvērtēšanas” korekciju.

5. DAĻA

Statistikas pārskatu sniegšanas prasības kredītu vērtspapīrošanai un citiem darījumiem ar kredītiem

1. Vispārīgās prasības

Dati tiek sniegti saskaņā ar 8. panta 2. punktu, attiecīgos gadījumos kvalificējot pēc 8. panta 4. punkta. Visi datu posteņi ir iedalīti pēc kredīta ņēmēju rezidences un apakšsektora, kā norādīts 5. tabulas aiļu virsrakstos. Kredītus, kas atsavināti vērtspapīrošanas pārejas fāzē, uzskata par tādiem, kas jau vērtspapīroti.

2. Vērtspapīroto vai citādi pārvesto kredītu neto plūsmas pārskatu sniegšanas prasības

2.1.

6. panta a) punkta nolūkā MFI 5. tabulas 1. un 2. daļas posteņus aprēķina kā to kredītu neto plūsmas, kas attiecīgajā periodā vērtspapīroti vai citādi atsavināti, atņemot attiecīgajā periodā iegūtos kredītus. Šajā aprēķinā neiekļauj kredītus, kas pārvesti uz citu iekšzemes MFI vai iegūti no tās, un kredītus, kuru nodošanas cēlonis ir pārskatu sniedzēja sadalīšanās vai ar pārskatu sniedzēju un citas iekšzemes MFI saistīta apvienošanās vai pārņemšana. Aprēķinā iekļauj kredītus, kas pārvesti uz ārvalstu MFI vai iegūti no tās.

2.2.

3.1. sadaļā minētos posteņus 5. tabulas 1. un 2. daļā iedala šādi:

a)	atsavināšanu un iegūšanu, kas ietekmē kredītu krājumus, par kuriem sniegts pārskats saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. daļu, t. i., atsavināšanas rezultātā notiek svītrošana no bilances un iegādes rezultātā notiek iekļaušana bilancē vai atkaliekļaušana bilancē, norāda 1. daļā, un

b)	atsavināšanu un iegūšanu, kas neietekmē kredītu krājumus, par kuriem sniegts pārskats saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. daļu, t. i., atsavināšanas rezultātā nenotiek svītrošana no bilances un iegādes rezultātā nenotiek iekļaušana bilancē vai atkaliekļaušana bilancē, iekļauj 2. daļā.

2.3.

Posteņi 5. tabulas 1. daļā tiek par katru mēnesi iedalīti sīkāk pēc kredīta pārveduma darījuma partnera, atsevišķi norādot FIS, t. sk. FIS euro zonas rezidentes, un citus darījuma partnerus. Sīkāks iedalījums pēc sākotnējā termiņa un kredīta mērķa tiek prasīts tikai par ceturksni attiecībā uz dažiem 5.b tabulā norādītajiem posteņiem.

3. Pienākums sniegt pārskatu par vērtspapīrotajiem un svītrotajiem kredītiem, kas tikuši apkalpoti

3.1.

Saskaņā ar 5. tabulas 3. daļu MFI sniedz šādus datus par vērtspapīrotajiem un svītrotajiem kredītiem, kuriem MFI ir pakalpojumu sniedzējs:

a)	perioda beigu atlikumu un

b)	finanšu darījumus, izņemot kredītu atsavināšanu un iegūšanu attiecīgajā periodā, t. i., pārmaiņas atlikušajos maksājumos, kas attiecināmi uz aizņēmēja veikto kredīta pamatsummas atmaksu.

3.2.	Lai NCB varētu iegūt informāciju par 3.1.b sadaļā minētajiem finanšu darījumiem, NCB var 3.1.b sadaļas prasību vietā noteikt, lai MFI sniedz atsavināto un iegūto kredītu, kuriem MFI ir pakalpojumu sniedzējs, neto plūsmu pārskatus.

3.3.

NCB var pārskatu sniedzējiem piešķirt atbrīvojumus no 3.1.b sadaļā noteiktajiem pienākumiem, ja pēc 5. tabulas 1.1. daļas iegūtās neto plūsmas atbilst 3.2. sadaļas mērķim, t. i., ja saskaņā ar attiecīgās valsts praksi MFI apkalpo vērtspapīrotos un svītrotos kredītus. NCB pārliecinās par minēto neto plūsmu atbilstību finanšu darījumu aprēķināšanas mērķiem, izņemot kredītu atsavināšanu un iegūšanu atbilstoši 3.1.b sadaļai. Lai veiktu vajadzīgās korekcijas, NCB var no MFI pieprasīt papildu informāciju.

3.4.	NCB var paplašināt šajā sadaļā minētos statistikas pārskatu sniegšanas pienākumus uz visiem MFI apkalpotajiem no bilances svītrotajiem kredītiem, kas vērtspapīroti vai citādi pārvesti. Šādā gadījumā NCB informē MFI par statistikas pārskatu sniegšanas pienākumiem saskaņā ar 5. tabulas 3. daļu.

4. Prasības pārskatu sniegšanai par vērtspapīrošanā apkalpoto kredītu vēl neatmaksātajām summām

4.1.	Saskaņā ar 5. tabulas 4. daļu MFI sniedz ceturkšņa datus par visiem vērtspapīrošanā apkalpotajiem kredītiem neatkarīgi no tā, vai apkalpotie kredīti vai to attiecīgās apkalpošanas tiesības tiek iekļautas pārskatu sniedzēja bilancē.

4.2.	Attiecībā uz kredītiem, kas tiek apkalpoti citās euro zonas dalībvalstīs rezidējošu FIS labā, MFI sniedz sīkāku iedalījumu, apkopojot apkalpotos kredītus par katru dalībvalsti, kurā rezidē FIS.

4.3.

NCB var no katras rezidentes MFI, kas ir vērtspapīroto kredītu pakalpojumu sniedzējs, vākt 6. panta b) punktā minētos datus vai to daļu par katru FIS atsevišķi. Ja NCB uzskata, ka 4.4. sadaļā minētos datus un 4.2. sadaļā minētos iedalījumus var vākt par atsevišķām FIS, tā informē MFI par to, vai 4.1. sadaļā un 4.2. sadaļā minētā pārskatu sniegšana ir nepieciešama un kādā apjomā tā ir nepieciešama.

5. Statistikas pārskatu sniegšanas prasības MFI, kas piemēro SGS 39, SFPS 9 vai līdzīgus nacionālos grāmatvedības noteikumus

5.1.	MFI, kas piemēro SGS 39, SFPS 9 vai līdzīgus noteikumus, sniedz pārskatus par kredītu, kas atsavināti vērtspapīrošanas ceļā un uz ko neattiecas svītrošana saskaņā ar 5. tabulas 5. daļu, mēneša beigu neatmaksātajām summām.

5.2.	MFI, kurām piemēro 9. panta 6. punkta atbrīvojumu, sniedz pārskatus par kredītu, kas atsavināti vērtspapīrošanas ceļā un uz ko attiecas svītrošana, bet kas joprojām tiek iekļauti finanšu pārskatos saskaņā ar 5. tabulas 5. daļu, ceturkšņa beigu neatmaksātajām summām.

6. DAĻA

Vienkāršota pārskatu sniegšana, kas attiecas uz mazajām kredītiestādēm

Kredītiestādes, uz kurām attiecas 9. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētie atbrīvojumi, var tikt atbrīvotas no šādām prasībām:

1.	valūtu iedalījums, kas minēts 2. daļas 4. sadaļā;

šādu pozīciju atsevišķa norādīšana:

a)	pozīcijas ar centrālajiem darījuma partneriem, kas minētas 2. daļas 5.3. sadaļā;

b)	sindicētie kredīti, kas norādīti 2. daļas 1. tabulā;

c)	parāda vērtspapīri ar termiņu līdz 2 gadiem un atļauto pamatkapitāla garantiju mazāku par 100 %, kas norādīti 2. daļas 1. tabulā;

3.	sektoru iedalījums, kas minēts 3. daļas 3. sadaļā;

4.	valstu iedalījums, kas minēts 3. daļas 4. sadaļā;

5.	valūtu iedalījums, kas minēts 3. daļas 5. sadaļā.

Turklāt šīs kredītiestādes var izpildīt 2., 5. un 6. daļā minētās statistikas pārskatu sniegšanas prasības, sniedzot tikai ceturkšņa datus un ievērojot savlaicīguma prasības, kas 7. panta 3. punktā noteiktas ceturkšņa statistikai.

7. DAĻA

Kopsavilkums

Iedalījumu apkopojums MFI sektora kopsavilkuma bilances mērķiem (1)

INSTRUMENTU UN TERMIŅU KATEGORIJAS

BILANCES POSTEŅI

AKTĪVI

PASĪVI

1.	Skaidrā nauda

Kredīti

līdz 1 gadam (2)

ilgāki par 1 gadu un līdz 5 gadiem (2)

ilgāki par 5 gadiem (2)

t. sk. grupas iekšējās pozīcijas

t. sk. sindicētie kredīti

t. sk. reversie repo darījumi

t. sk. atjaunojami kredīti un pārsnieguma kredīti (euro)

t. sk. norēķinu karšu bezprocentu kredīts (euro)

t. sk. norēķinu karšu procentu kredīts (euro)

t. sk. nekustamā īpašuma nodrošinājums (7)

Kredīti ar sākotnējo termiņu ilgāku par 1 gadiem (euro)

t. sk. kredīti ar atlikušo termiņu mazāku par 1 gadu

t. sk. kredīti ar atlikušo termiņu ilgāku par 1 gadu un procentu likmes maiņu nākamo 12 mēnešu laikā

Kredīti ar sākotnējo termiņu ilgāku par 2 gadiem (euro)

t. sk. kredīti ar atlikušo termiņu mazāku par 2 gadiem

t. sk. kredīti ar atlikušo termiņu ilgāku par 2 gadiem un procentu likmes maiņu nākamo 24 mēnešu laikā

Parāda vērtspapīri turējumā

līdz 1 gadam (3)

ilgāki par 1 gadu un līdz 2 gadiem (3)

ilgāk par 2 gadiem (3)

4.	Pašu kapitāls

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas

NTF akcijas/daļas

ieguldījumu fondu, izņemot NTF, akcijas/daļas

6.	Nefinanšu aktīvi (t. sk. lietotie pamatlīdzekļi)

Pārējie aktīvi

t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti

t. sk. uzkrātie procenti par kredītiem

8.	Skaidrā nauda apgrozībā

Noguldījumi

līdz 1 gadam (4)

ilgāki par 1 gadu (4)

t. sk. grupas iekšējās pozīcijas

t. sk. pārvedami noguldījumi

t. sk. līdz 2 gadiem

t. sk. sindicētie kredīti

9.1.	Noguldījumi uz nakti t. sk. pārvedami noguldījumi

9.2.

Noguldījumi ar noteikto termiņu

līdz 1 gadam

ilgāki par 1 gadu un līdz 2 gadiem

ilgāku par 2 gadiem

9.3.

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

līdz 3 mēnešiem

ilgāku par 3 mēnešiem

t. sk. ilgāku par 2 gadiem (5)

9.4.	Repo darījumi

10.	NTF akcijas/daļas

11.

Emitētie parāda vērtspapīri

līdz 1 gadam

ilgāki par 1 gadu un līdz 2 gadiem

t. sk. līdz 2 gadiem un atļautā pamatkapitāla garantiju mazāku par 100 %

ilgāki par 2 gadiem

12.	Kapitāls un rezerves

13.

Pārējie pasīvi

t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti

t. sk. uzkrātie procenti par noguldījumiem

DARĪJUMA PARTNERI UN MĒRĶA KATEGORIJAS

AKTĪVI

PASĪVI

Iekšzemes rezidenti

MFI

t. sk. centrālās bankas

t. sk. noguldījumus pieņemošās sabiedrības, izņemot centrālo banku

Ne-MFI

Vispārējā valdība

centrālā valdība

pavalsts valdība

pašvaldība

sociālā nodrošinājuma fondi

Pārējie rezidentu sektori (6)

ieguldījumu fondi, izņemot naudas tirgus fondus (S.124)

pārējie finanšu starpnieki, finanšu palīgsabiedrības un piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125 + S.126 + S.127) (6)

t. sk. centrālie darījumu partneri (7)

t. sk. FIS (7)

apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

pensiju fondi (S.129) (6)

nefinanšu sabiedrības (S.11) (6)

mājsaimniecības un tās apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14 + S.15) (6)

patēriņa kredīts (7)

kredīti mājokļa iegādei (7)

pārējie kredīti (7)

t. sk. pašnodarbinātie/sabiedrības, kas nav juridiskās personas (7)

Rezidenti euro zonā, izņemot iekšzemi

MFI

t. sk. centrālās bankas

t. sk. noguldījumus pieņemošās sabiedrības, izņemot centrālo banku

Ne-MFI

Vispārējā valdība

centrālā valdība

pavalsts valdība

pašvaldība

sociālā nodrošinājuma fondi

Pārējie rezidentu sektori (6)

ieguldījumu fondi, izņemot naudas tirgus fondus (S.124)

pārējie finanšu starpnieki, finanšu palīgsabiedrības un piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125 + S.126 + S.127) (6)

t. sk. centrālie darījuma partneri (7)

t. sk. FIS (7)

apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

pensiju fondi (S.129) (6)

nefinanšu sabiedrības (S.11) (6)

mājsaimniecības un tās apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14 + S.15) (6)

patēriņa kredīts (7)

kredīti mājokļa iegādei (7)

pārējie kredīti (7)

t. sk.: pašnodarbinātie/sabiedrības, kas nav juridiskās personas (7)

Rezidenti pārējā pasaulē

Bankas

Nebankas

Vispārējā valdība

Pārējie rezidenti

Iekšzemes rezidenti

MFI

t. sk. centrālās bankas

t. sk. noguldījumus pieņemošās sabiedrības, izņemot centrālo banku

t. sk. kredītiestādes

Ne-MFI

Vispārējā valdība

centrālā valdība

pārējā valdība

pavalsts valdība

pašvaldība

sociālā nodrošinājuma fondi

Pārējie rezidentu sektori (6)

ieguldījumu fondi, izņemot naudas tirgus fondus (S.124)

pārējie finanšu starpnieki, finanšu palīgsabiedrības un piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125 + S.126 + S.127) (6)

t. sk. centrālie darījumu partneri (7)

t. sk. FIS (7)

apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

pensiju fondi (S.129) (6)

nefinanšu sabiedrības (S.11) (6)

mājsaimniecības un tās apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14 + S.15) (6)

Rezidenti euro zonā, izņemot iekšzemi

MFI

t. sk. centrālās bankas

t. sk. noguldījumus pieņemošās sabiedrības, izņemot centrālo banku

t. sk. kredītiestādes

Ne-MFI

Vispārējā valdība

centrālā valdība

pārējā valdība

pavalsts valdība

pašvaldība

sociālā nodrošinājuma fondi

Pārējie rezidentu sektori (6)

ieguldījumu fondi, izņemot naudas tirgus fondus (S.124)

pārējie finanšu starpnieki, finanšu palīgsabiedrības un piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125 + S.126 + S.127) (6)

t. sk. centrālie darījuma partneri (7)

t. sk. FIS (7)

apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

pensiju fondi (S.129) (6)

nefinanšu sabiedrības (S.11) (6)

mājsaimniecības un tās apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14 + S.15) (6)

Rezidenti pārējā pasaulē

Bankas

Nebankas

Vispārējā valdība

Pārējie rezidenti

Kopā

VALŪTA

euro

x	ārvalstu valūta – valūta, kas nav euro, t. i., citu dalībvalstu valūta, USD, JPY, CHF, pārējā valūta (8).

(1) Mēneša datu iedalījums norādīts treknrakstā, ceturkšņa datu iedalījums norādīts parastajā rakstā.

(2) Mēneša termiņu iedalījums piemērojams tikai tiem kredītiem, kuri piešķirti galvenajiem rezidentu sektoriem, kas nav MFI, un euro zonas dalībvalstu valdībām. Atbilstošais termiņu iedalījums kredītiem, kuri piešķirti valdībai, kas nav euro zonas dalībvalstu centrālā valdība, ir ceturkšņa iedalījums.

(3) Mēneša termiņu iedalījums attiecas tikai uz vērtspapīriem, kurus emitējušas MFI, kas atrodas euro zonā. Ceturkšņa datos vērtspapīru turējumus, ko euro zonā emitējušas ne-MFI, iedala vērtspapīros ar termiņu “līdz 1 gadam” un “ilgāk par 1 gadu”.

(4) Tikai attiecībā pret pārējo pasauli.

(5) Par posteni “noguldījumi, kuru brīdinājuma termiņš par izņemšanu pārsniedz 2 gadus” pārskatus sniedz brīvprātīgi līdz turpmākam paziņojumam.

(6) Mēneša iedalījumu apakšsektoros pieprasa kredītiem un noguldījumiem.

(7) Kredītiem tālāko iedalījumu pēc mērķa iekļauj apakšsektoros S.14 + S.15. Dažu instrumentu apakšsektoriem piemēro papildu “t. sk.” posteņus: apakšsektorā S.125 – “t. sk. centrālie darījuma partneri” un “t. sk. FIS”; kredītu apakšsektorā S.14 – “t. sk. pašnodarbinātie/sabiedrības, kas nav juridiskās personas”; kredītu apakšsektoros S.11 un S.14 + S.15 (vienīgi reizi ceturksnī) – “t. sk. nekustamā īpašuma nodrošinājums”.

(8) Ceturkšņa iedalījumu atbilstoši katras citas dalībvalsts valūtai pieprasa tikai atsevišķiem posteņiem.

II PIELIKUMS

KONSOLIDĀCIJAS PRINCIPI UN DEFINĪCIJAS

1. DAĻA

Konsolidācija statistikas vajadzībām vienā un tajā pašā dalībvalstī

Katrai dalībvalstij, kuras valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstij”) pārskatu sniedzēju grupu veido MFI, kas iekļautas MFI sarakstā statistikas vajadzībām un ir attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritorijas rezidenti (1). Tās ir:

a)	iestādes, kas reģistrētas un atrodas šajā teritorijā, ieskaitot ārpus šīs teritorijas izvietoto mātesuzņēmumu meitasuzņēmumus (2), un

b)	to iestāžu filiāles, kuru galvenie biroji atrodas ārpus šīs teritorijas.

Iestādes, kas atrodas ārzonas finanšu centros, statistikā uzskata par to teritoriju rezidentiem, kuros šie centri atrodas.

Statistikas vajadzībām MFI konsolidē darbību visos savos iekšzemes birojos (reģistrēti biroji vai galvenais birojs un/vai filiāles), kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī. Statistikas vajadzībām nav atļauta pārrobežu konsolidācija.

a)	Ja mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir MFI, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī, mātesuzņēmumam atļauts savos statistikas pārskatos konsolidēt šo meitasuzņēmumu darbību, nodalot atsevišķi kredītiestāžu un citu MFI darbību.

Ja iestādei ir filiāles, kas atrodas citu euro zonas dalībvalstu teritorijā, reģistrētais vai galvenais birojs, kurš atrodas attiecīgajā euro zonas dalībvalstī, pozīcijas pret visām šīm filiālēm uzskata par pozīcijām pret rezidentiem citās euro zonas dalībvalstīs. Turpretī filiāle, kas atrodas attiecīgajā euro zonas dalībvalstī, pozīcijas pret reģistrēto vai galveno biroju vai pret citām tās pašas iestādes filiālēm, kas atrodas citu euro zonas dalībvalstu teritorijā, uzskata par pozīcijām pret rezidentiem citās euro zonas dalībvalstīs.

Ja iestādei ir filiāles, kas atrodas ārpus euro zonas dalībvalstu teritorijas, reģistrētais vai galvenais birojs, kurš atrodas attiecīgajā euro zonas dalībvalstī, pozīcijas pret visām šīm filiālēm uzskata par pozīcijām pret rezidentiem pārējā pasaulē. Turpretī filiāle, kas atrodas attiecīgajā euro zonas dalībvalstī, pozīcijas pret reģistrēto vai galveno biroju vai pret citām tās pašas iestādes filiālēm, kas atrodas ārpus euro zonas dalībvalstīm, uzskata par pozīcijām pret rezidentiem pārējā pasaulē.

2. DAĻA

Instrumentu kategoriju definīcijas

Šī tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu, ko nacionālās centrālās bankas (NCB) transponē kategorijās, ko saskaņā ar šo regulu piemēro nacionālajā līmenī. Tabulā nav atsevišķu finanšu instrumentu sarakstu, un tajā sniegtie apraksti nav izsmeļoši. Definīcijas atbilst EKS 2010 definīcijām.

Sākotnējais termiņš, t. i., termiņš emisijas brīdī attiecas uz fiksētu finanšu instrumenta lietošanas laiku, pirms kura beigām šo instrumentu nevar atprasīt piemēram, parāda vērtspapīri, vai pirms kura to var atprasīt, tikai samaksājot attiecīgu soda naudu, piemēram, daži noguldījumu veidi. Brīdinājuma termiņš atbilst laikposmam starp to brīdi, kad turētājs paziņo par savu nodomu atprasīt instrumentu, un dienu, kad turētājam tiek atļauts pārvērst šo instrumentu skaidrā naudā, nemaksājot soda naudu. Finanšu instrumentus klasificē saskaņā ar brīdinājuma termiņu tikai tad, ja tiem nav noteikts termiņš.

Finanšu prasības var iedalīt pēc tā, vai tās ir apgrozāmas vai nav. Prasība ir apgrozāma, ja īpašumtiesības uz prasību ātri var nodot citai vienībai ar piegādi vai indosamentu, vai kompensēt, ja tas attiecas uz atvasinātiem finanšu instrumentiem. Lai gan ikvienu finanšu instrumentu potenciāli var tirgot, apgrozāmie instrumenti veidoti tā, lai tos tirgotu regulētā fondu biržā vai ārpus biržas, kaut gan faktiskā tirdzniecība nav obligāts apgrozāmības nosacījums.

Tabula

Instrumentu kategorijas

AKTĪVU KATEGORIJAS

Kategorija

Galveno pazīmju apraksts

1.	Skaidrā nauda

Apgrozībā esošu euro un ārvalstu valūtas banknošu un monētu, ko parasti izmanto norēķinos, turējumi.

2.	Kredīti ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāku par 1 gadu un līdz 5 gadiem ieskaitot/ilgāku par 5 gadiem

Finanšu aktīvu turējumi, kas rodas, kad kreditori aizdod līdzekļus debitoriem, un kas nav apliecināti ar dokumentiem vai ir apliecināti ar neapgrozāmiem dokumentiem. Šis postenis ietver arī pārskatu sniedzēja izvietotos noguldījumu aktīvus. NCB var pieprasīt arī pilnīgu šā posteņa iedalījumu sektoros.

Šajā postenī tiek ietverti:

kredīti mājsaimniecībām un bezpeļņas organizācijām, kas apkalpo mājsaimniecības, kuri iedalīti šādi:

patēriņa kredīti (kredīti, kas piešķirti galvenokārt privātajam patēriņam, patērējot preces un pakalpojumus). Patēriņa kredītus, kas piešķirti pašnodarbinātajiem/sabiedrībām, kas nav juridiskās personas, šajā kategorijā iekļauj, ja pārskatu sniedzēja MFI zina, ka kredīts galvenokārt tiek izmantots privātajam patēriņam;

ii)

kredīti mājokļa iegādei (kredīti, kas izsniegti ieguldījumiem mājoklī personiskai lietošanai vai īrei, t. sk. būvniecībai vai remontam). Tas aptver ar mājokļa īpašumu nodrošinātus kredītus, ko izmanto mājokļa iegādei, un citus kredītus mājokļa iegādei, kas ņemti privātpersonas statusā vai nodrošināti ar citiem aktīviem. Mājokļa kredītus, kas piešķirti pašnodarbinātajiem/sabiedrībām, kas nav juridiskās personas, iekļauj šajā kategorijā, ja vien pārskatu sniedzēja MFI zina, ka mājoklis galvenokārt tiek lietots uzņēmējdarbībai, šādā gadījumā sniedzot pārskatu par to kā par “pārējiem kredītiem, t. sk. pašnodarbinātajiem/sabiedrībām, kas nav juridiskās personas”;

iii)

pārējie (kredīti, kas nav piešķirti patēriņam un mājokļa iegādei, piemēram, kredīti uzņēmējdarbībai, parādu konsolidācijai, izglītībai utt.). Šajā kategorijā var iekļaut patēriņa kredītus pašnodarbinātajiem/sabiedrībām, kas nav juridiskās personas (sk. II pielikuma 3. daļu), ja par tiem netiek sniegti dati kategorijā “patēriņa kredīts”. Ja vien netiek piemēroti pārskatu sniegšanas noteikumu atbrīvojumi, par pozīciju “t. sk.” jāsniedz dati, atsevišķi norādot kredītus pašnodarbinātajiem (sk. II pielikuma 3. daļu);

norēķinu karšu parādi

Saskaņā ar šo regulu šajā kategorijā iekļauj kredītus, kas piešķirti mājsaimniecībām vai nefinanšu sabiedrībām, izmantojot kartes ar atliktā debeta funkciju, t. i., kartes, kas nodrošina tālāk tekstā definēto norēķinu karšu bezprocentu kredītu, vai kredītkartes, t. i., kartes, kas nodrošina norēķinu karšu bezprocentu kredītu un norēķinu karšu procentu kredītu. Norēķinu karšu parādu grāmato īpašos karšu kontos, un tāpēc tas nav uzrādīts norēķinu vai pārsnieguma kontos. Norēķinu karšu bezprocentu kredīts ir kredīts, kas ar 0 % likmi tiek piešķirts no dienas, kad norēķinu cikla laikā tiek veikts maksājums ar karti, līdz dienai, kad jānorēķinās par šā norēķinu cikla debeta atlikumu. Norēķinu karšu procentu kredīts ir kredīts, kas tiek piešķirts pēc tam, kad pagājuši iepriekšējā norēķinu cikla norēķinu termiņi, t. i., debeta atlikums kartes kontā, par kuru nav veikts norēķins, kad tas bija iespējams pirmo reizi, un par kuru tiek aprēķināta procentu likme vai vairāklīmeņu procentu likme, kas parasti ir lielāka par 0 %. Šādos gadījumos bieži jāmaksā obligātie mēneša maksājumi, lai vismaz daļēji atmaksātu norēķinu kartes procentu kredītu.

Šāda veida kredītu darījuma partneris ir persona, kas saskaņā ar līgumu atbild par neatmaksāto summu atmaksu un kas privāti izmantojamo karšu gadījumā ir kartes turētājs, bet kas var nebūt kartes turētājs uzņēmumu karšu gadījumā;

atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti

Atjaunojamie kredīti ir kredīti, kam ir visas šīs īpašības: i) aizņēmējs var bez iepriekšējas paziņošanas aizdevējam izmantot vai izņemt no konta līdzekļus līdz iepriekš noteiktam kredītlimitam; ii) pieejamā kredīta summa var palielināties vai samazināties, līdzekļus aizņemoties vai atmaksājot; iii) kredīts var tikt izmantots atkārtoti; iv) nav pienākuma regulāri atmaksāt aizņemtos līdzekļus.

Atjaunojamie kredīti ietver summas, kas iegūtas, izmantojot kredītlīniju, un vēl nav atmaksātas (neatmaksātās summas). Kredītlīnija ir aizdevēja un aizņēmēja līgums, kas ļauj aizņēmējam noteiktā laikposmā un līdz noteiktam limitam līdzekļus izņemt, kā arī aizņēmēja izvēlētā laikā pirms iepriekš noteikta datuma šos līdzekļus atmaksāt. Summas, kas pieejamas, izmantojot kredītlīniju, un kas nav izņemtas vai jau atmaksātas, neiekļauj nevienā bilances posteņu kategorijā. Pārsnieguma kredīti ir norēķinu kontu debeta atlikums. Gan atjaunojamos kredītos, gan pārsnieguma kredītos neiekļauj kredītus, kas sniegti, izmantojot kredītkartes. Par kopējo aizņēmēja parāda summu sniedz datus neatkarīgi no tā, vai tā atbilst limitam vai pārsniedz limitu, par kuru aizdevējs un aizņēmējs iepriekš vienojušies attiecībā uz kredīta apjomu un/vai maksimālo termiņu;

sindicētie kredīti (viena kredīta līgumi, kuros vairākas iestādes piedalās kā aizdevējas)

Sindicētais kredīts attiecas tikai uz gadījumiem, kad aizņēmējam kredīta līgumā darīts zināms, ka kredītu sniedz vairāki aizdevēji. Statistikas vajadzībām tikai summas, ko aizdevēji faktiski izsnieguši (nevis kopējā kredītlīnija) tiek uzskatītas par sindicētiem kredītiem. Sindicēto kredītu parasti organizē un koordinē viena iestāde (bieži saukta par “galveno pārvaldnieku”), bet faktiski izsniedz dažādi sindikāta dalībnieki. Dalībnieki, t. sk. galvenais pārvaldnieks, savas bilances aktīvos ziņo par savu kredīta daļu attiecībā pret aizņēmēju, t. i., nevis attiecībā pret galveno pārvaldnieku;

e)	noguldījumi, kā tie definēti pasīvu 9. kategorijā;

trešām personām piešķirti finanšu līzingi

Finanšu līzingi ir līgumi, ar ko ilglietojuma preces juridiskais īpašnieks (turpmāk – “līzinga devējs”) šo aktīvu iznomā trešai personai (turpmāk – “līzinga ņēmējs”) uz lielāko aktīva saimnieciskās izmantošanas laika daļu vai visu laiku, pretī saņemot maksājumus, kas sedz preces cenu un iepriekš noteiktus procentus. Tiek pieņemts, ka līzinga ņēmējs saņem visus guvumus, kas var izrietēt no preces izmantošanas, kā arī sedz ar īpašumtiesībām saistītās izmaksas un atbild par riskiem. Statistikas vajadzībām finanšu līzingu uzskata par līzinga devēja kredītu līzinga ņēmējam, kas līzinga ņēmējam dod iespēju iegādāties ilglietojuma preci. Aktīvus (ilglietojuma preces), kas iznomāti līzinga ņēmējam, bilancē negrāmato;

g)	sliktie parādi, kas vēl nav atmaksāti vai norakstīti Kopējā to kredītu summa, kuru atmaksas termiņš pagājis vai kuriem konstatēts cits daļējs vai pilnīgs vērtības samazinājums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantā minēto saistību neizpildes definīciju;

h)	neapgrozāmu vērtspapīru turējumi Parāda vērtspapīru turējumi, kas nav apgrozāmi un ko nevar pārdot otrreizējos tirgos;

i)	tirgojami kredīti Kredīti, kas de facto kļuvuši apgrozāmi, klasificējami aktīvu postenī “kredīti” ar noteikumu, ka tie nav tirgoti otrreizējos tirgos. Pretējā gadījumā tos atspoguļo kā parāda vērtspapīrus (3. kategorija);

pakārtotie parādi noguldījumu vai kredītu veidā

Pakārtotie parāda instrumenti nodrošina pakārtotus prasījumus pret emitentiestādi, kurus var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi, piemēram, noguldījumi/kredīti, tādējādi tie iegūst dažas pašu kapitāla īpašības. Atkarībā no finanšu instrumenta raksturīgajām pazīmēm statistikas vajadzībām pakārtotos parādus atspoguļo kā “kredītus” vai kā “parāda vērtspapīrus”. Ja MFI statistikas vajadzībām visu veidu pakārtoto parādu turējumus uzrāda kā vienu skaitli, šis skaitlis jāiekļauj postenī “parāda vērtspapīri”, pamatojoties uz to, ka pakārtotais parāds galvenokārt ir vērtspapīru veidā, nevis kredīti;

prasības no reversajiem repo darījumiem vai vērtspapīru aizņemšanās pret nodrošinājumu naudā

Atbilstošais postenis skaidrajai naudai, kas samaksāta apmaiņā pret vērtspapīriem, ko par attiecīgu cenu nopirkušas pārskatu sniedzējas iestādes, stingri apņemoties pārdot tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē, vai vērtspapīru aizņemšanās pret nodrošinājumu naudā (sk. pasīvu 9.4. posteni).

Šajā pārskatu shēmā kredītu dalījums atbilstoši nekustamā īpašuma nodrošinājumam ietver to neatmaksāto kredītu kopējo summu, kuri saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 199. panta 2.–4. punktu ir ar nodrošinājumu un kuriem kredītu atlikuma/nodrošinājuma koeficients ir vienāds ar 1 vai mazāks par 1. Ja pārskatu sniedzējs nepiemēro šos noteikumus, par kredītu iekļaušanu šajā dalījumā lemj, balstoties uz pieeju, kas izvēlēta kapitāla prasību ievērošanai.

Tālāk minēto posteni neuzskata par kredītu.

Kredīti, kas piešķirti uz trasta pamata

Kredīti, kas piešķirti uz trasta pamata, t. i., “trasta kredīti” vai “uzticības kredīti”, ir kredīti, ko piešķir vienas puses vārdā (turpmāk – “pilnvarnieks”) trešās personas (turpmāk – “labuma guvējs”) uzdevumā. Statistikas vajadzībām trasta kredītus neatspoguļo pilnvarnieka bilancē, ja risku un guvumus, kas saistīti ar īpašumtiesībām uz līdzekļiem, patur labuma guvējs. Īpašumtiesību riskus un guvumus labuma guvējs patur, ja: a) labuma guvējs uzņemas kredītrisku, t. i., pilnvarnieks ir atbildīgs tikai par kredīta administratīvo pārvaldību; vai b) labuma guvēja ieguldījumam ir garantijas zaudējuma gadījumā, ja pilnvarnieks bankrotē, t. i., trasta kredīts neietilpst pilnvarnieka aktīvos, ko var sadalīt bankrota gadījumā.

3.	Parāda vērtspapīri

Parāda vērtspapīru turējumi, kas ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā parāda pierādījumi un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū vai kurus var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitentiestādē.

Šajā postenī tiek ietverti:

a)	vērtspapīru turējumi, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu kupona maksājumu un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā vai dienās, vai sākot ar dienu, kas noteikta emisijas brīdī;

kredīti, kas kļuvuši apgrozāmi regulētā tirgū, t. i., tirgojamie kredīti, ja ir apliecinājums par otrreizējā tirgus tirdzniecību, t. sk. tirgus uzturētāju pastāvēšanu, un finanšu aktīvs tiek bieži kotēts, ko pierāda pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Pretējā gadījumā tie jāklasificē kā aktīva postenis “kredīti” (sk. arī “tirgojamie kredīti” 2.i kategorijā);

c)	pakārtotie parādi parāda vērtspapīru veidā (sk. arī “pakārtotie parādi noguldījumu vai kredītu veidā” 2.j kategorijā).

Vērtspapīri, kas aizdoti, veicot vērtspapīru aizdošanas darījumu, vai pārdoti saskaņā ar repo līgumiem, paliek sākotnējā īpašnieka bilancē (un netiek grāmatoti pagaidu ieguvēja bilancē), ja ir pienākums veikt reverso operāciju un nevis tikai iespēja to darīt. Ja pagaidu ieguvējs pārdod saņemtos vērtspapīrus, šo pārdošanu grāmato kā tiešo darījumu ar vērtspapīriem, un pagaidu ieguvēja bilancē to grāmato kā negatīvu pozīciju vērtspapīru portfelī.

3.a/3.b/3.c

Parāda vērtspapīri ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāku par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot/ilgāku par 2 gadiem

Šajos posteņos tiek ietverti:

a)	apgrozāmu parāda vērtspapīru turējumi, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot/ilgāks par 2 gadiem;

b)	kredīti, kas kļuvuši apgrozāmi regulētā tirgū, t. i., tirgojamie kredīti, kas klasificēti kā parāda vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot/ilgāks par 2 gadiem;

c)	pakārtotie parādi parāda vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot/ilgāks par 2 gadiem.

4.	Pašu kapitāls

Pašu kapitāls apliecina īpašuma tiesības sabiedrībās un kvazisabiedrībās; tas dod tiesības prasīt atlikušo vērtību pēc tam, kad apmierinātas visu kreditoru prasības.

Šajā postenī ietilpst biržas sarakstā iekļautas un neiekļautas akcijas un cits pašu kapitāls.

5.	Ieguldījumu fondu akcijas/daļas

Akcijas vai daļas, kuras emitējuši ieguldījumu fondi, kas ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri iegulda finanšu un/vai nefinanšu aktīvos, ciktāl to mērķis ir publiski piesaistītā kapitāla ieguldīšana.

Šis postenis ietver NTF akcijas/daļas, ko emitējuši NTF saskaņā ar šīs regulas 2. pantu un akcijas/daļas, ko emitējuši ieguldījumu fondi, kas nav NTF, kā noteikts 1. panta 1. punktā Regulai (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38).

6.	Nefinanšu aktīvi (t. sk. lietotie pamatlīdzekļi)

Materiālie vai nemateriālie aktīvi, kas nav finanšu aktīvi. Šajā postenī ietver mājokļus un citas ēkas un būves, mašīnas un iekārtas, vērtslietas un intelektuālā īpašuma objektus, tādus kā datoru programmatūra un datu bāzes.

7.	Pārējie aktīvi

Postenis “pārējie aktīvi” ir atlikuma postenis bilances aktīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti aktīvi”. NCB var prasīt datu sniegšanu par konkrētām šajā postenī iekļautajām apakšpozīcijām. Pārējie aktīvi var ietvert:

atvasināto finanšu instrumentu pozīcijas ar pozitīvu bruto tirgus vērtību

Statistikas vajadzībām šajā postenī iekļauj bilancē grāmatojamos atvasinātos finanšu instrumentus, par kuriem ziņas jāiekļauj atsevišķā pozīcijā “t. sk.”, tās norādot sektorālā (MFI/ne-MFI) dalījumā un ģeogrāfiskā (iekšzemes/euro zonas, izņemot ieskšzemi/pārējā pasaule) dalījumā;

b)	bruto debitoru parādus attiecībā uz pagaidu posteņiem Pagaidu posteņi ir aktīvu atlikumi MFI bilancē, kas nav grāmatoti klientu vārdā, bet kas tomēr saistīti ar klientu līdzekļiem, piemēram, līdzekļi, kas tiks ieguldīti, nosūtīti vai ar kuriem veiks norēķinus;

c)	bruto debitoru parādus attiecībā uz tranzīta posteņiem Tranzīta posteņi ir līdzekļi, kas parasti pieder klientiem, un tiek pārvesti no vienas MFI otrai MFI. Šie posteņi ietver čekus un citus maksājumu veidus, kas līdzekļu saņemšanai pārvesti uz citu MFI;

par kredītiem saņemamos uzkrātos procentus

Saskaņā ar grāmatvedības vispārīgo uzkrāšanas principu procenti, ko saņem par kredītiem, jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie uzkrāti, t. i., pēc uzkrāšanas principa, nevis tad, kad tos faktiski saņem, t. i., pēc naudas plūsmas principa. Kredītu uzkrātos procentus klasificē kategorijā “pārējie aktīvi”, ievērojot bruto principu. Uzkrātie procenti netiek iekļauti ar tiem saistītajā kredītā, un ziņas par tiem sniedz atsevišķā “t. sk.” pozīcijā;

e)	par parāda vērtspapīru turējumiem saņemamos uzkrātos procentus;

f)	saņemamās dividendes;

g)	debitoru parādus, kas nav saistīti ar MFI pamatdarbību;

h)	valsts emitētajām monētām atbilstošos aktīvus (tikai NCB bilance).

Pārējie aktīvi neietver finanšu instrumentus finanšu aktīvu veidā (ko iekļauj citos bilances posteņos), dažus finanšu instrumentus, kas nav finanšu aktīvu veidā, piemēram, garantijas, saistības, pārvaldītos un trasta kredītus (grāmato ārpusbilancē) un nefinanšu aktīvus (iekļauj 6. kategorijā).

PASĪVU KATEGORIJAS

Kategorija

Galveno pazīmju apraksts

8.	Skaidrā nauda apgrozībā

Pasīvu kategorija “skaidrā nauda apgrozībā” ir apgrozībā esošās banknotes un monētas, ko emitējušas vai kuru emisiju atļāvušas monetārās iestādes. Šī kategorija ietver ECB un NCB emitētās banknotes. Apgrozībā esošās monētas nav euro zonas dalībvalstu MFI pasīvi, bet gan centrālās valdības pasīvi. Tomēr monētas ir monetāro rādītāju daļa, un tiek iekļautas kategorijā “skaidrā nauda apgrozībā”. Šo pasīvu pretējais ieraksts tiek iekļauts postenī “pārējie aktīvi”.

9.	Noguldījumi

Summas (akcijas, noguldījumi vai citi), kas ir pārskata sniedzēju iestāžu parādi kreditoriem un kas atbilst I pielikuma 1. daļas 1. sadaļā aprakstītajām pazīmēm, izņemot tās, kas rodas no apgrozāmu vērtspapīru vai NTF akciju/daļu emisijas. Pārskatu shēmā šo kategoriju iedala noguldījumos uz nakti, noguldījumos ar noteikto termiņu, noguldījumos ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un atpirkšanas līgumos:

noguldījumi un kredīti

“Noguldījumi” ietver arī kredītus kā MFI pasīvus. Konceptuāli, kredīti ir MFI saņemtās summas, kas nav strukturētas noguldījumu veidā. EKS 2010 tiek šķirti “kredīti” un “noguldījumi” atkarībā no tā, kura puse uzņemas iniciatīvu, t. i., aizņēmējam tas ir kredīts, bet aizdevējam – noguldījums. Pārskatu shēmā kategoriju “kredīti” neizdala atsevišķi bilances pasīvu pusē. Tā vietā atlikumus, ko uzskata par kredītiem, nešķirojot jāietver postenī “noguldījumu saistības”, ja vien tie nav apgrozāmi instrumenti. Tas atbilst minētajai noguldījumu saistību definīcijai. Kredītus MFI, ko klasificē kā “noguldījumu saistības”, jāiedala saskaņā ar pārskatu shēmas prasībām, t. i., atbilstoši sektoriem, instrumentiem, valūtām un termiņiem. Šajā kategorijā ietilpst pārskatu sniedzēju saņemtie sindicētie kredīti;

neapgrozāmie parāda instrumenti

Neapgrozāmus parāda instrumentus, ko emitējuši pārskatu sniedzēji, parasti klasificē kā noguldījumu saistības. Pārskatu sniedzēju emitēti neapgrozāmi instrumenti, kas vēlāk kļūst apgrozāmi un ko var tirgot otrreizējos tirgos, būtu jāpārklasificē par parāda vērtspapīriem;

drošības naudas iemaksas

Drošības naudas iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, jāklasificē kā “noguldījumu saistības”, ja tās ir skaidrās naudas nodrošinājums, kas noguldīts MFI, un ja tās paliek noguldītāja īpašumā un atmaksājamas noguldītājam, līgumam beidzoties. Principā pārskatu sniedzēja iestāžu saņemtās drošības naudas iemaksas jāklasificē tikai kā “noguldījumu saistības”, jo MFI iegūst līdzekļus, ko var brīvi izmantot tālākai kreditēšanai. Ja daļa MFI saņemto iemaksu jānodod tālāk citam atvasināto instrumentu tirgus dalībniekam, piemēram, klīringa iestādei, principā tikai tā daļa, kas paliek MFI rīcībā, jāklasificē kā “noguldījumu saistības”. Pašreizējā sarežģītā tirgus prakse var radīt grūtības to drošības naudas iemaksu noteikšanā, kas patiešām atmaksājamas, jo dažādu veidu iemaksas nešķirojot tiek ieskaitītas vienā kontā, un to drošības naudas iemaksu noteikšanā, ko MFI var izmantot tālākai kreditēšanai. Šādos gadījumos šīs drošības naudas iemaksas var klasificēt kā “pārējās saistības” vai kā “noguldījumu saistības”;

īpaši iezīmētie atlikumi

Saskaņā ar attiecīgās valsts praksi “īpaši iezīmētie atlikumi,” kas attiecas, piemēram, uz līzinga līgumiem, tiek klasificēti noguldījumu saistības postenī “noguldījumi ar noteikto termiņu” vai “noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu” atkarībā no konkrētā līguma termiņa/noteikumiem;

MFI emitētas akcijas

MFI emitētās akcijas klasificē nevis kā kapitālu un rezerves, bet kā noguldījumus, ja: i) starp emitenti MFI un turētāju pastāv debitora un kreditora ekonomiskās attiecības, neatkarīgi no šo akciju īpašumtiesībām, un ii) akcijas var pārvērst skaidrā naudā vai atpirkt bez būtiskiem ierobežojumiem vai sodiem. Iepriekšēja brīdinājuma termiņš netiek uzskatīts par būtisku ierobežojumu. Turklāt akcijām jāatbilst šādiem nosacījumiem:

—	attiecīgās nacionālās regulatīvās normas neparedz beznosacījuma tiesības emitējošai MFI atteikt tās akciju atpakaļpirkšanu,

—	akcijas ir ar “noteiktu vērtību”, t. i., parastos apstākļos, tās atpērkot, atmaksās to nominālvērtību,

—

MFI maksātnespējas gadījumā tās akciju turētājiem nav juridiska pienākuma segt atlikušās saistības papildus akciju nominālvērtībai, t. i., akcionāru dalībai parakstītajā kapitālā, un nav citu apgrūtinošu papildu pienākumu. Akciju subordinācija citiem MFI emitētiem instrumentiem netiek uzskatīta par apgrūtinošu papildu pienākumu.

Šādu akciju pārvēršanai skaidrā naudā nepieciešamie iepriekšēja brīdinājuma termiņi tiek izmantoti, lai akcijas klasificētu saskaņā ar dalījumu atbilstoši brīdinājuma termiņam instrumentu kategorijā “noguldījumi”. Iepriekšēja brīdinājuma termiņi tiek piemēroti, arī nosakot rezervju normu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) 4. pantu. Iezīmētās akcijas, kas saistītas ar MFI kredītiem, klasificē kā noguldījumu saistības ar tādu pašu sākotnējā termiņa dalījumu, kāds ir to pamatā esošajam kredītam, t. i., kā “noguldījumi ar noteikto termiņu” vai “noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu” atkarībā no tā, kādi termiņa noteikumi ir pamatā esošajam līgumam.

Ja MFI tur šādas MFI emitētas akcijas, kas klasificētas kā noguldījumi, nevis kā kapitāls un rezerves, turētāja MFI tās klasificē kā kredītus savas bilances aktīvu pusē;

f)	vērtspapīrošanas saistības Kredītu un/vai citu aktīvu, kas atsavināti, izmantojot vērtspapīrošanu, bet joprojām tiek uzskaitīti statistikas bilancē, atbilstošais postenis

Tālāk minēto posteni neuzskata par noguldījumu:

līdzekļi (noguldījumi), kas saņemti uz trasta pamata, nav jāatspoguļo MFI statistikas bilancē (sk. “Kredīti, kas piešķirti uz trasta pamata” 2. kategorijā).

9.1.	Noguldījumi uz nakti

Noguldījumi, kas konvertējami naudā un/vai pārvedami pēc pieprasījuma ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu vai tamlīdzīgi bez būtiskas kavēšanās, ierobežojumiem vai soda naudas. Šajā postenī tiek ietverti:

a)	atlikumi (kas pelna vai nepelna procentus), kas pārvēršami naudā tūlīt pēc pieprasījuma vai līdz pieprasījuma dienai sekojošās darbadienas beigām bez nozīmīgas soda naudas vai ierobežojumiem, bet kas nav pārvedami;

b)	atlikumi (kas pelna vai nepelna procentus), ko veido iepriekš samaksātas summas saistībā ar elektronisko naudu uz “datortehnikas vai programmatūras bāzes”, piemēram, priekšsamaksas kartes;

c)	kredīti, kas atmaksājami līdz kredīta piešķiršanas dienai sekojošās darba dienas beigām.

9.1.a

Pārvedami noguldījumi

Pārvedamie noguldījumi ir tie kategorijas “noguldījumi uz nakti” noguldījumi, kas pēc pieprasījuma tieši pārvedami maksājumu veikšanai citiem tautsaimniecības dalībniekiem, izmantojot parastos maksāšanas līdzekļus, piemēram, kredīta pārvedumam vai tiešajam debetam, iespējams, izmantojot arī kredītkarti vai debetkarti, e-naudas darījumus, čekus vai līdzīgus maksāšanas līdzekļus, bez nozīmīgas soda naudas vai ierobežojumiem. Noguldījumus, ko var izmantot skaidrās naudas izņemšanai un/vai noguldījumus, no kuriem līdzekļus var izņemt vai pārvest, izmantojot tikai tā paša īpašnieka citu kontu, neiekļauj pārvedamu noguldījumu kategorijā.

9.2.	Noguldījumi ar noteikto termiņu

Nepārvedami noguldījumi, ko nevar konvertēt naudā pirms saskaņota noteiktā termiņa vai ko var konvertēt naudā pirms šā saskaņotā termiņa tikai ar noteikumu, ka turētājs samaksā attiecīgu soda naudu. Šajā postenī ietilpst arī administratīvi regulēti krājnoguldījumi, kam ar termiņu saistītais kritērijs nav būtisks; tie jāklasificē termiņu grupā “ilgāk par 2 gadiem”). Finanšu produkti, kuru termiņu saskaņā ar noteikumiem var turpināt pagarināt, jāklasificē atbilstoši īsākajam termiņam. Lai arī var būt iespēja noguldījumus ar noteikto termiņu izņemt agrāk, iepriekš par to brīdinot, vai arī tos var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu, klasifikācijā šīs iespējas neuzskata par būtiskām.

9.2.a/9.2.b/9.2.c

Noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāku par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot/ilgāku par 2 gadiem

Šajos posteņos katrā termiņa dalījumā tiek ietverti:

a)	atlikumi ar noteikto termiņu līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāku par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot/ilgāku par 2 gadiem, kas nav pārvedami un ko nevar konvertēt naudā pirms šā termiņa beigām;

atlikumi ar noteikto termiņu līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāku par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot/ilgāku par 2 gadiem, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pirms termiņa, iepriekš par to brīdinot; ja saņemts brīdinājums par izņemšanu, šie kontu atlikumi būtu jāklasificē attiecīgi 9.3.a vai 9.3.b postenī;

c)	atlikumi ar termiņu līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāku par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot/ilgāku par 2 gadiem, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu;

drošības naudas iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, kuru darbība beidzas 1 gada/līdz 2 gadu/vairāk nekā 2 gadu laikā, un ko veido skaidrās naudas nodrošinājums, kuru nogulda, nodrošinoties pret kredītrisku, bet kurš paliek noguldītāja īpašumā un atmaksājams noguldītājam līguma darbības beigās;

e)	kredīti, kuri vai nu ir, vai nav apliecināti ar neapgrozāmiem dokumentiem, un kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot/ilgāks par 2 gadiem;

f)	neapgrozāmu parāda vērtspapīru turējumi, ko emitējušas MFI, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot/ilgāks par 2 gadiem;

g)	pakārtotie parādi MFI izsniegtu kredītu vai noguldījumu veidā, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot/ilgāks par 2 gadiem;

h)	vērtspapīrošanas saistības. Kredītu un/vai citu aktīvu, kas atsavināti, izmantojot vērtspapīrošanu, bet joprojām tiek uzskaitīti statistikas bilancē, atbilstošais postenis. Tradicionāli šīs saistības ietilpst termiņu dalījumā “noteiktais termiņš ilgāks par 2 gadiem”.

Turklāt noguldījumos ar noteikto termiņu ilgāku par 2 gadiem tiek ietverti:

atlikumi (neatkarīgi no to termiņa), kam procentu likmes un/vai nosacījumi konkretizēti attiecīgās valsts tiesību aktos un ko paredzēts turēt īpašiem mērķiem, piemēram, mājokļa finansējums, kuri būs īstenojami pēc 2 gadiem, arī tad, ja tehniski tie ir izņemami pēc pieprasījuma.

9.3.	Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

Nepārvedami noguldījumi bez noteikta termiņa, ko nevar konvertēt naudā bez iepriekšēja brīdinājuma termiņa, pirms kura beigām konvertēšana naudā nav iespējama vai iespējama, tikai samaksājot soda naudu. Tie ietver noguldījumus, kurus varbūt juridiski var izņemt pēc brīdinājuma, bet par kuriem būtu jāmaksā soda nauda un kuriem noteikti ierobežojumi saskaņā ar attiecīgās valsts praksi (klasificēti termiņa grupā “līdz 3 mēnešiem ieskaitot”), un ieguldījumu kontus bez brīdinājuma termiņa vai noteiktā termiņa, bet uz kuru izņemšanu attiecas ierobežojoši noteikumi (klasificēti termiņu grupā “ilgāku par 3 mēnešiem”).

9.3.a/9.3.b

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem ieskaitot/ilgāku par 3 mēnešiem, t. sk. ar brīdinājuma termiņu ilgāku par 2 gadiem

Šajos posteņos tiek ietverti:

atlikumi, kas nav noguldīti uz fiksētu termiņu un kurus var izņemt, tikai ievērojot iepriekšēja brīdinājuma termiņu līdz 3 mēnešiem ieskaitot/ilgāku par 3 mēnešiem, t. sk. ilgāku par 2 gadiem; ja iespējams noguldījumu izņemt pirms minētā brīdinājuma termiņa beigām (vai pat pēc pieprasījuma), jāmaksā soda nauda, un

b)	atlikumi ar fiksētu termiņu, kuri nav pārvedami, bet par kuru izņemšanu pirms termiņa līdz 3 mēnešiem/ilgāka par 3 mēnešiem, t. sk. ilgāka par 2 gadiem, iepriekš iesniedzams brīdinājums.

Turklāt noguldījumos ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem ieskaitot tiek ietverti nepārvedami pieprasījuma krājnoguldījumi un citi patērētāju noguldījumi, par kuriem, lai arī juridiski tie izņemami pēc pieprasījuma, jāmaksā nozīmīgas soda naudas.

Noguldījumos ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāku par 3 mēnešiem, t. sk. ilgāku par 2 gadiem, tiek ietverti ieguldījumu konti, kam nav noteikts brīdinājuma laiks vai noteikts termiņš, bet uz kuru izņemšanu attiecas ierobežojoši noteikumi.

9.4.	Repo darījumi

Atbilstošais postenis skaidrajai naudai, kas saņemta apmaiņā pret vērtspapīriem, ko par attiecīgu cenu pārdevušas pārskata sniedzējas iestādes, stingri apņemoties atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē. Summas, ko pārskatu sniedzēji saņēmuši apmaiņā pret vērtspapīriem, kas nodoti trešai personai, t. i., “pagaidu pārņēmējs”, klasificējamas kā “atpirkšanas līgumi”, ja tās stingri apņēmušās veikt pretēju operāciju un ja šī operācija nav tikai iespēja. Tas nozīmē, ka pārskatu sniedzēji saglabā īpašumtiesību riskus uz attiecīgajiem vērtspapīriem un guvumus no tiem darījuma laikā.

Kā atpirkšanas līgumus klasificē šādus repo veida darījumu variantus:

a)	summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešai personai vērtspapīru aizdevuma veidā pret nodrošinājumu skaidrā naudā; un

b)	summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kas pagaidām nodoti trešai personai pārdošanas/atpirkšanas līguma veidā.

Repo darījumu vērtspapīrus grāmato, ievērojot 3. aktīvu posteņa “parāda vērtspapīri” noteikumus. Šajā postenī iekļauj arī darījumus, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu skaidrā naudā tiek nodots zelts.

10.	NTF akcijas/daļas

NTF emitētas akcijas vai daļas. Sk. definīciju I pielikuma 1. daļas 2. sadaļā.

11.	Emitētie parāda vērtspapīri

Vērtspapīri, kas nav pārskatu sniedzēja emitēti kapitāla vērtspapīri un kas parasti ir apgrozāmi un otrreizējā tirgū tirgoti instrumenti, vai kuru pozīcijas var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitenta iestādē. Šajā postenī tiek ietverti:

a)	vērtspapīri, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu kupona maksājumu un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā (vai dienās) vai sākot ar dienu, kas noteikta emisijas brīdī;

b)	pārskatu sniedzēju emitēti neapgrozāmi instrumenti, kas vēlāk kļūst apgrozāmi, jāpārklasificē kategorijā “parāda vērtspapīri” (sk. arī 9. kategoriju);

MFI pakārtoto parādu monetārajā un finanšu statistikā atspoguļo tāpat kā citus MFI parādus. Tāpēc pakārtotos parādus vērtspapīru veidā klasificē kā “emitētie parāda vērtspapīri”, bet pakārtotos parādus MFI izsniegtu noguldījumu vai kredītu veidā klasificē kā “noguldījumu saistības”. Ja visus MFI emitētos pakārtotos parādus statistikas vajadzībām identificē kā vienu summu, šo skaitli klasificē kā “emitētie parāda vērtspapīri”, jo pakārtotie parādi galvenokārt ir vērtspapīru, nevis kredītu veidā. Pakārtotos parādus neklasificē pasīvu postenī “kapitāls un rezerves”;

hibrīdinstrumenti. Apgrozāmi instrumenti, kuros apkopotas parāda un atvasināto finanšu instrumentu sastāvdaļas, t. sk.:

i)	apgrozāmi parāda vērtspapīri ar ietvertiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem,

ii)	apgrozāmi instrumenti, kuru atpirkšanas vērtība un/vai kupons piesaistīti pamatā esošā atsauces aktīva, aktīva cenas vai cita atsauces rādītāja instrumenta pārmaiņām darbības laikā.

11.a/11.b/11.c

Parāda vērtspapīri ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāku par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot/ilgāku par 2 gadiem

Šajos posteņos katrā termiņa dalījumā tiek ietverti:

a)	apgrozāmi parāda vērtspapīri, ko emitējušas MFI, un kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem/ilgāks par 2 gadiem; un

b)	MFI emitētie pakārtotie parādi parāda vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam ieskaitot/ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem ieskaitot/ilgāks par 2 gadiem.

11.d	T. sk. parāda vērtspapīri ar sākotnējo termiņu līdz 2 gadiem ar atļautā pamatkapitāla garantiju mazāku par 100 %

MFI emitēti hibrīdinstrumenti ar sākotnējo termiņu līdz 2 gadiem, kuriem, beidzoties termiņam, līgumā paredzētā atpirkšanas vērtība emisijas valūtā var būt mazāka par sākotnēji ieguldīto summu parāda un atvasināto instrumentu sastāvdaļu kombinācijas dēļ.

12.	Kapitāls un rezerves

Pārskatu sniegšanas shēmā šajā kategorijā ietilpst summas, kas rodas no pārskatu sniedzēju akciju kapitāla emitēšanas akcionāriem vai citiem īpašniekiem, kuri atspoguļo turētāja īpašumtiesības MFI, un parasti tās ir tiesības uz peļņas daļu un uz pašu līdzekļu daļu likvidācijas gadījumā. Iekļauj arī peļņu (vai zaudējumus) atbilstoši peļņas un zaudējumu pārskatam, kā arī līdzekļus, ko veido akcionāriem nesadalītā peļņa vai līdzekļus, ko pārskatu sniedzējas MFI rezervējušas paredzamiem maksājumiem un saistībām nākotnē. Šajā kategorijā principā tiek ietverts:

a)	pašu kapitāls, t. sk. akciju prēmijas;

b)	peļņa (vai zaudējumi) atbilstoši peļņas un zaudējumu pārskatam;

c)	pašu kapitālā uzskaitītie ienākumi un izdevumi;

d)	līdzekļi no akcionāriem nesadalītajiem ienākumiem;

e)	speciālie un vispārējie uzkrājumi kredītiem, vērtspapīriem un citiem aktīvu veidiem, piemēram, atvieglojumi un samazinājumi saistībā ar nedrošiem kredītiem (var grāmatot saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem).

13.	Pārējie pasīvi

Postenis “pārējie pasīvi” ir atlikuma postenis bilances pasīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti pasīvi”. NCB var prasīt sniegt pārskatu par konkrētām šajā postenī iekļautajām apakšpozīcijām. Pārējie pasīvi ietver:

atvasināto finanšu instrumentu pozīcijas ar negatīvu bruto tirgus vērtību

Statistikas vajadzībām te iekļauj atvasinātos finanšu instrumentus, kuri jāgrāmato bilancē, un par kuriem ziņas jāiekļauj atsevišķā pozīcijā “t. sk.”, tās norādot sektoru (MFI/ne-MFI) dalījumā un ģeogrāfiskā (iekšzemes/euro zonas, izņemot iekšzemi/pārējā pasaule) dalījumā;

b)	bruto kreditoru parādus attiecībā uz pagaidu posteņiem Pagaidu posteņi ir atlikumi MFI bilancē, kas nav grāmatoti klientu vārdā, bet kas tomēr saistīti ar klientu līdzekļiem, piemēram, līdzekļi, kas tiks ieguldīti, pārvesti vai ar tiem veiks norēķinus;

bruto kreditoru parādus attiecībā uz tranzīta posteņiem

Tranzīta posteņi ir līdzekļi, kas parasti pieder klientiem, un tie tiek pārvesti no vienas MFI otrai MFI. Posteņos iekļauj kredīta pārvedumus, ko debetē no klientu kontiem, un citus posteņus, par ko pārskatu sniedzējs vēl nav veicis atbilstošu maksājumu;

par noguldījumiem maksājamos uzkrātos procentus

Saskaņā ar grāmatvedības vispārīgo uzkrāšanas principu procenti, kas jāmaksā par noguldījumiem, jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie uzkrāti, t. i., pēc uzkrāšanas principa, nevis tad, kad tos faktiski izmaksā, t. i., pēc naudas plūsmas principa. Noguldījumu uzkrātos procentus klasificē kategorijā “pārējie pasīvi”, ievērojot bruto principu. Uzkrātie procenti netiek iekļauti ar tiem saistītajā noguldījumā, un par tiem ziņas sniedz atsevišķā “t. sk.” pozīcijā;

e)	par emitētajiem parāda vērtspapīriem uzkrātos procentus;

f)	maksājamās dividendes Kreditoru parādus, kas nav saistīti ar MFI pamatdarbību, piemēram, summas, kas jāmaksā piegādātājiem, nodokļi, algas, sociālās iemaksas;

g)	uzkrājumus saistībām pret trešām personām, piemēram, pensijas un dividendes;

drošības naudas iemaksu maksājumus saskaņā ar atvasināto instrumentu līgumiem

Drošības naudas iemaksas, ko maksā saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, parasti jāklasificē kā “noguldījumu saistības” (sk. 9. kategoriju). Pašreizējā sarežģītā tirgus prakse var radīt grūtības to drošības naudas iemaksu noteikšanā, kas patiešām atmaksājamas, jo dažādu veidu iemaksas nešķirojot tiek ieskaitītas vienā kontā, un to drošības naudas iemaksu noteikšanā, ko MFI var izmantot tālākaizdošanai. Šādos gadījumos šīs drošības naudas iemaksas var klasificēt kā “pārējās saistības” vai kā “noguldījumu saistības” saskaņā ar attiecīgās valsts praksi;

i)	neto summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem vai ārvalstu valūtas operācijām

Kategorijā “pārējie pasīvi” neiekļauj gandrīz nevienu finanšu instrumentu, kas ir finanšu saistību veidā (norādīti citos bilances posteņos), finanšu instrumentus, kas nav finanšu saistības, piemēram, garantijas, saistības, administrēti un trasta kredīti (atspoguļoti ārpusbilancē) un tādas nefinanšu saistības kā, piemēram, kapitāla posteņi pasīvu pusē (iekļauti postenī “kapitāls un rezerves”).

3. DAĻA

Sektoru definīcijas

EKS 2010 sniedz sektoru klasifikācijas standartu. Šajā tabulā noteikts detalizēts sektoru standarta apraksts, kurus NCB transponē nacionālajās kategorijās, ievērojot šo regulu. Darījuma partnerus, kas atrodas euro zonā, identificē atbilstoši to sektoram saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzturētajiem sarakstiem statistikas vajadzībām un norādījumiem par darījuma partneru statistisko klasifikāciju, kas sniegti ECB “Monetāro finanšu iestāžu un tirgu statistikas sektoru rokasgrāmatā: Norādījumi klientu statistiskajai klasifikācijai”. Kredītiestādes, kas atrodas ārpus euro zonas, sauc par bankām, nevis par MFI. Tāpat arī termins “ne-MFI” attiecas tikai uz dalībvalstīm. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, tiek lietots termins “nebankas”.

Tabula

Sektoru definīcijas

Sektors	Definīcijas
MFI	Sk. 1. pantu.
Vispārējā valdība	Vispārējās valdības sektors (S.13) ietver institucionālās vienības, kas ir ārpustirgus ražotāji, kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un bagātības pārdali (EKS 2010, 2.111.–2.113. punkts)
Centrālā valdība	Šis apakšsektors (S.1311) ietver visas valsts administratīvās struktūrvienības un citas centrālās iestādes, kuru kompetence parasti attiecas uz visu ekonomisko teritoriju, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu administrēšanu (EKS 2010, 2.114. punkts)
Pavalsts valdība	Šo apakšsektoru (S.1312) veido valsts pārvaldes iestādes, kas kā atsevišķas institucionālās vienības īsteno daļu no valdības funkcijām, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu pārvaldi, līmenī, kas zemāks par centrālās valdības līmeni un augstāks par valdības institucionālajām vienībām vietējā līmenī (EKS 2010, 2.115. punkts)
Vietējā valdība	Šis apakšsektors (S.1313) ietver tās valsts pārvaldes iestādes, kuru kompetencē ietilpst tikai daļa no ekonomiskās teritorijas, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu vietējās aģentūras (EKS 2010, 2.116. punkts)
Sociālās nodrošināšanas fondi	Sociālās nodrošināšanas fondu apakšsektors (S.1314) ietver centrālās, pavalsts un vietējās institucionālās vienības, kuru galvenā darbība ir nodrošināt sociālos pabalstus un kuri atbilst abiem šiem kritērijiem: a) likumi vai noteikumi noteiktām sabiedrības grupām uzliek par pienākumu piedalīties shēmā vai veikt iemaksas un b) vispārējā valdība atbild par iestādes pārvaldību attiecībā uz iemaksu un izmaksu veikšanu vai apstiprināšanu neatkarīgi no tās uzraudzības iestādes vai darba dēvēja statusa (EKS 2010, 2.117. punkts)
Ieguldījumu fondi, izņemot naudas tirgus fondus	Noguldījumu fondi, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38). Apakšsektors ietver visus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, izņemot NTF, kas iegulda finanšu un/vai nefinanšu aktīvos, ciktāl to uzdevums ir iedzīvotāju kapitāla ieguldīšana
Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus + finanšu palīgsabiedrības + piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	Apakšsektors “citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus” (S.125) ietver visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas ir galvenokārt iesaistītas finanšu starpniecībā, uzņemoties pret institucionālām vienībām saistības veidos, kas nav valūta, noguldījumi (vai to tuvi aizstājēji), ieguldījumu fondu akcijas/daļas vai saistīti ar apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām (EKS 2010, 2.86.–2.94. punkts) Finanšu palīgsabiedrību apakšsektoru (S.126) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nodarbojas galvenokārt ar darbībām, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet pašas nav finanšu starpnieki. Šis apakšsektors ietver arī centrālos birojus, kuru visi meitasuzņēmumi vai to lielākā daļa ir finanšu sabiedrības (EKS 2010, 2.95.–2.97.punkts) Apakšsektors “piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji” (S.127) ietver visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nenodarbojas ar finanšu starpniecību un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus, un kuru lielākā daļa aktīvu vai pasīvu nav iesaistīti darījumos atklātā tirgū. Šis apakšsektors ietver kontrolakciju sabiedrības, kurām pieder meitasuzņēmumu grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus uzņēmumiem, kuros kontrolakciju sabiedrībai pieder pašu kapitāls, t. i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības (EKS 2010, 2.98. un 2.99. punkts)
Apdrošināšanas sabiedrības	Apakšsektoru “apdrošināšanas sabiedrības” (S.128) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību risku apvienošanas rezultātā, galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā (EKS 2010, 2.100.–2.104. punkts)
Pensiju fondi	Apakšsektoru “pensiju fondi” (S.129) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību apdrošināto personu sociālo risku un vajadzību (sociālā apdrošināšana) apvienošanas rezultātā. Pensiju fondi ir sociālās apdrošināšanas shēmas, kas nodrošina ienākumus pēc pensionēšanās, un bieži izmaksā pabalstus nāves un invaliditātes gadījumā (EKS 2010, 2.105.–2.110. punkts)
Nefinanšu sabiedrības	Sektoru “nefinanšu sabiedrības” (S.11) veido institucionālās vienības, kas ir neatkarīgas juridiskās personas un tirgus ražotāji, kuru pamatdarbība ir ražot preces un sniegt nefinanšu pakalpojumus. Šis sektors ietver arī nefinanšu kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.45.–2.54. punkts)
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas	Mājsaimniecību sektors (S.14) ietver personas vai personu grupas, kas ir patērētāji un uzņēmēji, kuri ražo tirgus preces un sniedz nefinanšu un finanšu pakalpojumus (tirgus ražotāji) ar noteikumu, ka preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu neveic atsevišķas vienības, ko uzskata par kvazisabiedrībām. Šis sektors ietver tādas personas vai personu grupas kā preču ražotājus un nefinanšu pakalpojumu sniedzējus tikai pašu vajadzībām (EKS 2010, 2.118.–2.128. punkts) Sektoru “mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas” (S.15) veido bezpeļņas organizācijas kā atsevišķas juridiskās vienības, kas apkalpo mājsaimniecības un ir privāti ārpustirgus ražotāji. To galvenie resursi tiek gūti no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, ko kā patērētāji veic mājsaimniecības, no vispārējās valdības maksājumiem un no īpašuma ienākuma (EKS 2010, 2.129. un 2.130. punkts)
Pašnodarbinātie un sabiedrības, kas nav juridiskās personas (“Mājsaimniecību” apakšpozīcija)	Pašnodarbinātie un sabiedrības, kas nav juridiskās personas, bet ir tirgus preču ražotājas, izņemot tās, kas izveidotas kā kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.119.d punkts)

(1) Šā pielikuma tabulās ECB tiek klasificēta kā MFI, kas ir rezidente valstī, kurā ECB fiziski atrodas.

(2) Meitasuzņēmumi ir atsevišķi reģistrēti uzņēmumi, kuros citam uzņēmumam pieder vairākuma daļas vai visas daļas, savukārt filiāles ir pilnībā mātesuzņēmumam piederošas struktūrvienības bez neatkarīga juridiskā statusa.

III PIELIKUMS

OBLIGĀTO REZERVJU PRASĪBAS UN ATTIECĪGIE ĪPAŠIE NOTEIKUMI

1. DAĻA

Obligāto rezervju prasības kredītiestādēm: vispārīgi noteikumi

Datu laukus, kuri I pielikuma 1. tabulā atzīmētas ar zīmi “*”, izmanto rezervju aprēķināšanai. Attiecībā uz parāda vērtspapīriem kredītiestādes uzrāda pierādījumus, ka saistības tiks izslēgtas no rezervju bāzes, vai arī piemēro fiksētas procentuālas daļas standartizētu atvilkumu, ko noteikusi Eiropas Centrālā banka (ECB). Punktotos datu laukus aizpilda tikai tās kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības.

Tabulas vertikālajā ailē “t. sk. kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības, ECB un nacionālās centrālās bankas (NCB)” neietver pārskatu sniedzēju saistības pret iestādēm, kas iekļautas iestāžu sarakstā, kuras atbrīvotas no ECB obligāto rezervju sistēmas, t. i., iestādes, kuru atbrīvojuma pamatā ir citi iemesli, nevis tajās notiekošie reorganizācijas pasākumi. Iestādes, kuras ir uz laiku atbrīvotas no obligāto rezervju prasībām saistībā ar tajās notiekošajiem reorganizācijas pasākumiem, tiek uzskatītas par iestādēm, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības, tāpēc saistības pret šīm iestādēm iekļauj vertikālajā ailē “t. sk. kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības, ECB un NCB”. Turklāt šajā ailē iekļauj arī saistības attiecībā pret iestādēm, kurām faktiski netiek prasīta rezervju prasību izpilde Eiropas Centrālo banku sistēmā vienreizēja rezervju prasību atskaitījuma piemērošanas dēļ.

Pilna apjoma pārskatu sniedzēji var izvēlēties ziņot par posteni “MFI, kas nav kredītiestādes, uz ko attiecas obligātās rezerves, ECB un NCB”, nevis atsevišķi par posteņiem “MFI” un “kredītiestādes, uz ko attiecas rezervju prasības, ECB un NCB”, ja informācija ir pietiekami detalizēta un netiek ietekmēti posteņi nepunktotajos laukos. Turklāt atkarībā no katras valsts statistiskās informācijas vākšanas sistēmas un neierobežojot pilnīgu atbilstību MFI bilances definīcijām un klasifikācijas principiem, kas izklāstīti šajā regulā, kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības, var sniegt datus, kas nepieciešami rezervju bāzes aprēķināšanai, izņemot datus par apgrozāmiem instrumentiem, saskaņā ar nākamo tabulu, ja vien netiek ietekmēti posteņi, kas I pielikuma 1. tabulā atzīmēti nepunktotajos laukos.

4.	Mazajām kredītiestādēm saskaņā ar turpmāk norādīto tabulu jāsniedz vismaz ceturkšņa dati, kas nepieciešami rezervju bāzes aprēķināšanai.

5.	Sniedzot pārskatus saskaņā ar šo tabulu jāievēro stingra atbilstība I pielikuma 1. tabulai.

2. DAĻA

Īpašie noteikumi

1. SADAĻA

Statistisko datu sniegšana pēc grupas kopsavilkuma principa tām kredītiestādēm, uz kurām attiecas ECB obligāto rezervju sistēma

1.1.

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) 11. pantā izklāstītos nosacījumus, ECB Valde var atļaut kredītiestādēm, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības, vienas dalībvalsts ietvaros sniegt grupas apkopotus statistiskos datus. Visas attiecīgās iestādes ir atsevišķi iekļautas ECB MFI sarakstā.

1.2.

Ja kredītiestādēm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) 10. pantu atļauts obligātās rezerves turēt ar starpnieka palīdzību un tās neveic šajā sadaļā minēto grupas pārskatu sniegšanu, attiecīgā NCB var ļaut starpniekam sniegt apkopotus statistiskos datus (kas nav pārskatu sniegšana par rezervju bāzi) kredītiestāžu vārdā. Visas attiecīgās iestādes ir atsevišķi iekļautas ECB MFI sarakstā.

1.3.	Ja kredītiestāžu grupa kopumā iekļaujas kategorijā “mazietekmīgās iestādes”, no tām tiek prasīts sagatavot tikai vienkāršotu pārskatu, kas noteikts mazajām iestādēm. Pretējā gadījumā pārskatu shēma, kas paredzēta pilna datu apjoma pārskatu sniedzējiem, piemērojama visai grupai kopumā.

2. SADAĻA

Rezervju prasības uzņēmumu apvienošanās gadījumos, kuros iesaistītas kredītiestādes

2.1.	Šajā pielikumā terminiem “apvienošanās”, “apvienojošās iestādes” un “pārņēmējiestāde” ir Regulas (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) 1. pantā paredzētā nozīme.

2.2.	Izpildes periodā, kurā notiek apvienošanās, pārņēmējiestādes rezervju prasības tiek aprēķinātas un pildītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) 13. pantu.

2.3.

Turpmākajos izpildes periodos pārņēmējiestādes rezervju prasības tiek aprēķinātas, pamatojoties uz rezervju bāzes un statistisko informāciju, ko sniedz saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti turpmākajā tabulā. Citos gadījumos piemēro parastos statistiskās informācijas sniegšanas un rezervju prasību aprēķināšanas noteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) 3. pantu.

2.4.

Neskarot pienākumus, kas noteikti iepriekšējos punktos, attiecīgā NCB var pilnvarot pārņēmējiestādi pildīt statistiskās informācijas sniegšanas pienākumus, izmantojot pagaidu procedūras, piemēram, katrai pārņēmējiestādei, kas apvienojas, izmantojot atsevišķas veidlapas vairākus periodus pēc apvienošanās. Šāda atkāpe no parastās pārskatu sniegšanas kārtības pieļaujama iespējami īsu laiku, kas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 6 mēnešus pēc apvienošanās. Šis izņēmums neierobežo pārņēmējiestādes uzdevumu pildīt pārskatu sniegšanas pienākumus saskaņā ar šo regulu un vajadzības gadījumā arī uzdevumu pārņemt apvienošanās procesā iesaistīto iestāžu pārskatu sniegšanas pienākumus saskaņā ar šo pielikumu.

Tabula

Īpašie noteikumi rezervju prasību aprēķināšanai kredītiestādēm, kas iesaistītas apvienošanā (1)

Lietas numurs	Apvienošanās veids	Saistības, kas jāuzņemas
1.	Apvienošanās, kurā pilna apjoma pārskatu sniedzējs (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākus pilna apjoma pārskatu sniedzējus (iestādes, kas apvienojas), notiek pēc attiecīgās NCB noteiktā termiņa statistiskās informācijas sniegšanai par iepriekšējo mēnesi	Sākot no izpildes perioda pēc apvienošanās, pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas pārņēmējiestādes un iestādes, kas apvienojas. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kuras būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu.
2.	Apvienošanās, kurā pilna apjoma pārskatu sniedzējs (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākas mazietekmīgās iestādes un, iespējams, vienu vai vairākus pilna apjoma pārskatu sniedzējus (iestādes, kas apvienojas), notiek pēc attiecīgās NCB noteiktā termiņa statistiskās informācijas sniegšanai par iepriekšējo ceturksni	Sākot no izpildes perioda pēc apvienošanās, pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas pārņēmējiestādes un iestādes, kas apvienojas. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kuras būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu.
3.	Apvienošanās, kurā pilna apjoma pārskatu sniedzējs (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākus pilna apjoma pārskatu sniedzējus (iestādes, kas apvienojas), notiek periodā starp mēneša beigām un attiecīgās NCB noteikto termiņu mēneša statistiskās informācijas sniegšanai par iepriekšējo mēnesi	Sākot no izpildes perioda pēc apvienošanās, pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas pārņēmējiestādes un iestādes, kas apvienojas. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kuras būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu. Pārņēmējiestāde papildus pašas pārskatu sniegšanas pienākumam uzņemas statistiskās informācijas sniegšanas pienākumu par mēnesi pirms apvienošanās arī attiecībā uz iestādēm, kas apvienojas.
4.	Apvienošanās, kurā pilna apjoma pārskatu sniedzējs (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākas mazietekmīgās iestādes un, iespējams, vienu vai vairākus pilna apjoma pārskatu sniedzējus (iestādes, kas apvienojas), notiek periodā starp ceturkšņa beigām un termiņu, ko noteikusi attiecīgā NCB statistiskās informācijas sniegšanai par iepriekšējo ceturksni	Sākot no izpildes perioda pēc apvienošanās, pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas pārņēmējiestādes un iestāžu, kas apvienojas, rezervju bāzes. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kuras būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu. Pārņēmējiestāde papildus pašas pārskatu sniegšanas pienākumam uzņemas attiecībā uz iestādēm, kas apvienojas, informācijas sniegšanas pienākumu par mēnesi vai ceturksni pirms apvienošanās atkarībā no iestādes.
5.	Apvienošanās, kurā mazietekmīgā iestāde (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākus pilna apjoma pārskatu sniedzējus un, iespējams, vienu vai vairākas mazietekmīgās iestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek pēc attiecīgās NCB noteiktā termiņa statistiskās informācijas sniegšanai par iepriekšējo mēnesi	Piemēro to pašu procedūru, ko 1. gadījumā.
6.	Apvienošanās, kurā pilna apjoma pārskatu sniedzējs (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākas mazietekmīgās iestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek pēc attiecīgās NCB noteiktā termiņa statistiskās informācijas sniegšanai par iepriekšējo ceturksni	Izpildes periodā pēc apvienošanās un līdz tam, kad pārņēmējiestāde pirmoreiz pēc apvienošanās ir sniegusi ceturkšņa datus saskaņā ar samazinātajām statistikaspārskatu sniegšanas prasībām, ko nosaka mazajām iestādēm, kā noteikts III pielikumā, pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas pārņēmējiestādes un iestāžu, kas apvienojas, rezervju bāzes. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kuras būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu.
7.	Apvienošanās, kurā mazietekmīgā iestāde (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākas mazietekmīgās iestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek pēc NCB noteiktā termiņa statistiskās informācijas sniegšanai par iepriekšējo ceturksni, un apvienošanās rezultātā mazietekmīgā iestāde kļūst par pilna apjoma pārskatu sniedzēju	Piemēro to pašu procedūru, ko 2. gadījumā.
8.	Apvienošanās, kurā maietekmīgzā iestāde (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākas mazietekmīgās iestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek periodā starp ceturkšņa beigām un attiecīgās NCB noteikto termiņu statistiskās informācijas sniegšanai par iepriekšējo ceturksni	Izpildes periodā pēc apvienošanās un līdz tam, kad pārņēmējiestāde pirmoreiz pēc apvienošanās ir sniegusi ceturkšņa datus saskaņā ar samazinātajām statistikas pārskata sniegšanas prasībām, ko nosaka mazajām iestādēm, kā noteikts III pielikumā, pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas pārņēmējiestādes un apvienojušos iestāžu rezervju bāzes. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kuras būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu. Pārņēmējiestāde papildus pašas pārskatu sniegšanas pienākumam uzņemas statistiskās informācijas sniegšanas pienākumu par ceturksni pirms apvienošanās arī attiecībā uz iestādēm, kas apvienojas.
9.	Apvienošanās, kurā mazietekmīgā iestāde (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākus pilna apjoma pārskatu sniedzējus un, iespējams, vienu vai vairākas mazietekmīgās iestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek periodā starp mēneša beigām un attiecīgās NCB noteikto termiņu statistiskās informācijas sniegšanai par iepriekšējo mēnesi	Piemēro to pašu procedūru, ko 3. gadījumā.
10.	Apvienošanās, kurā mazietekmīgā iestāde (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākas mazietekmīgās iestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek periodā starp ceturkšņa beigām un attiecīgās NCB noteikto termiņu statistiskās informācijas sniegšanai par iepriekšējo ceturksni, un apvienošanās rezultātā mazietekmīgā iestāde kļūst par pilna apjoma pārskatu sniedzēju	Piemēro to pašu procedūru, ko 4. gadījumā.
11.	Apvienošanās, kurā pilna apjoma pārskatu sniedzēju (pārņēmējiestādi) izveido no pilna apjoma pārskatu sniedzējiem (iestādes, kas apvienojas), notiek periodā starp mēneša beigām un termiņu, ko noteikusi attiecīgā NCB mēneša statistiskās informācijas sniegšanai par iepriekšējo mēnesi	Sākot no izpildes perioda pēc apvienošanās, pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas apvienoto iestāžu rezervju bāzes. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kuras būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu. Pārņēmējiestāde uzņemas iestāžu, kas apvienojas, statistiskās informācijas sniegšanas pienākumus par mēnesi pirms apvienošanās.
12.	Apvienošanās, kurā pilna apjoma pārskatu sniedzēju (pārņēmējiestādi) izveido no vienas vai vairākām mazajām iestādēm un, iespējams, no viena vai vairākiem pilna apjoma pārskatu sniedzējiem (iestādēm, kas apvienojas), notiek periodā starp ceturkšņa beigām un termiņu, ko noteikusi attiecīgā NCB statistiskās informācijas sniegšanai par iepriekšējo ceturksni	Sākot no izpildes perioda pēc apvienošanās, pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas apvienoto iestāžu rezervju bāzes. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kuras būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu. Pārņēmējiestāde uzņemas iestāžu, kas apvienojas, pārskatu sniegšanas pienākumus par datiem attiecībā uz mēnesi vai ceturksni pirms apvienošanās atkarībā no iestādes.
13.	Apvienošanās, kurā mazietekmīgo iestādi (pārņēmējiestādi) izveido viena vai vairākas mazietekmīgās iestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek laikā starp ceturkšņa beigām un attiecīgās NCB noteikto termiņu statistiskās informācijas sniegšanai par iepriekšējo ceturksni	Izpildes periodā pēc apvienošanās un līdz tam, kad pārņēmējiestāde pirmoreiz pēc apvienošanās ir sniegusi ceturkšņa datus saskaņā ar samazinātajām statistikas pārskata sniegšanas prasībām, ko nosaka mazajiem pārskatu sniedzējiem, kā noteikts šīs regulas III pielikumā, pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas apvienojušos iestāžu rezervju bāzes. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kuras būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu. Pārņēmējiestāde uzņemas apvienoto iestāžu statistiskās informācijas sniegšanas pienākumus attiecībā uz ceturksni pirms apvienošanās.

(1) Šajā tabulā apkopota sīka informācija par sarežģītākām procedūrām, ko piemēro īpašos gadījumos. Citos gadījumos piemēro parastos statistiskās informācijas sniegšanas un rezervju prasību aprēķināšanas noteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) 3. pantu.

Regula (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32)	Šī regula
1.a pants	2. pants
2. pants	3. pants
3. pants	4. pants
4. pants	5. pants
5. pants	6. pants
6. pants	7. pants
7. pants	8. pants
8. pants	9. pants
9. pants	10. pants
10. pants	11. pants
11. pants	12. pants
12. pants	13. pants
13. pants	14. pants
14. pants	15. pants
15. pants	16. pants
I pielikums, 2. daļa, 5.2.a sadaļa	I pielikums, 2. daļa, 5.3. sadaļa
I pielikums, 2. daļa, 5.2.b sadaļa	I pielikums, 2. daļa, 5.4. sadaļa
I pielikums, 2. daļa, 5.3. sadaļa	I pielikums, 2. daļa, 5.5. sadaļa
I pielikums, 2. daļa, 5.4. sadaļa	I pielikums, 2. daļa, 5.6. sadaļa
I pielikums, 2. daļa, 5.5. sadaļa	I pielikums, 2. daļa, 5.7. sadaļa
—	I pielikums, 3. daļa, 4. sadaļa
I pielikums, 3. daļa, 4. sadaļa	I pielikums, 3. daļa, 5. sadaļa
I pielikums, 3. daļa, 5. sadaļa	I pielikums, 3. daļa, 6. sadaļa
I pielikums, 3. daļa, 6. sadaļa	I pielikums, 3. daļa, 7. sadaļa
I pielikums, 4. daļa	—
I pielikums, 5. daļa	I pielikums, 4. daļa
I pielikums, 6. daļa	I pielikums, 7. daļa
I pielikums, 8. daļa	I pielikums, 5. daļa
I pielikums, 6. daļa	I pielikums, 7. daļa