6.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/27

PADOMES REGULA (ES) Nr. 1053/2013

(2013. gada 7. oktobris),

ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Izpildu komitejas lēmumu (1998. gada 16. septembris), ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 70. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Šengenas zona bez robežkontroles pie iekšējām robežām ir atkarīga no tā, ka dalībvalstis efektīvi piemēro papildu pasākumus ārējo robežu, vīzu politikas, Šengenas Informācijas sistēmas, datu aizsardzības, policijas sadarbības, tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās un narkotiku apkarošanas politikas jomā.

(2)

Ar Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra lēmumu (2) (SCH/Com-ex (98) 26 def) (turpmāk “1998. gada 16. septembra lēmums”) tika izveidota Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgā komiteja. Pastāvīgajai komitejai tika piešķirtas pilnvaras, pirmkārt, noteikt, vai ir izpildīti visi priekšnosacījumi, lai atceltu robežkontroli pie iekšējām robežām ar kandidātvalsti, un, otrkārt, nodrošināt, lai Šengenas acquis pienācīgi piemērotu valstis, kas to jau pilnībā īsteno.

(3)

Ir vajadzīgs īpašs izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt augstus vienotus standartus tā praktiskajā piemērošanā un saglabāt augsta līmeņa savstarpējo uzticību starp tām dalībvalstīm, kas ietilpst zonā bez robežkontroles pie iekšējām robežām. Šāda mehānisma pamatā vajadzētu būt ciešai sadarbībai starp Komisiju un minētajām dalībvalstīm.

(4)

Hāgas programmā (3) Komisija tiek aicināta, “tiklīdz būs pabeigta kontroles atcelšana uz iekšējām robežām, iesniegt priekšlikumu, lai pastāvošo Šengenas novērtēšanas mehānismu papildinātu ar uzraudzības mehānismu, tostarp pārbaudēm bez iepriekšēja brīdinājuma, paredzot ciešu sadarbību ar dalībvalstu speciālistiem”.

(5)

Stokholmas programmā (4) pausts uzskats, ka Šengenas telpas novērtēšanai arī turpmāk būs svarīga nozīme un ka tā tādēļ būtu jāuzlabo, stiprinot Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (“Frontex”), kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (5), nozīmi šajā jomā.

(6)	Tāpēc būtu jāpārskata ar 1998. gada 16. septembra lēmumu izveidotais izvērtēšanas mehānisms un 1998. gada 16. septembra lēmums būtu jāatceļ.

(7)	Iepriekš veiktajā izvērtēšanā gūtā pieredze liecina par nepieciešamību saglabāt saskaņotu izvērtēšanas mehānismu, kas attiecas uz visām Šengenas acquis jomām, izņemot tās, kurās īpašs izvērtēšanas mehānisms jau ir paredzēts Savienības tiesību aktos.

(8)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 70. pantu dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju būtu objektīvi un neitrāli jāizvērtē tas, kā tiek īstenota Savienības politika brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Lai pienācīgi veiktā izvērtēšana būtu efektīva, Komisijai būtu rūpīgi jāpārbauda un jāpārrauga izvērtēšanas ziņojumi.

(9)	Turklāt, lai izvērtēšanas mehānisms darbotos efektīvāk, būtu jānodrošina vienādi nosacījumi šīs regulas īstenošanai. Šim nolūkam dažas īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai, bet citas – Padomei.

(10)

Pilnvaras sagatavot un plānot izvērtēšanu norisi un pilnvaras pieņemt izvērtēšanas ziņojumus būtu jāpiešķir Komisijai. Vairākas no minētajām pilnvarām būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (6). Ņemot vērā minētās regulas 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punkta noteikumus, šādu aktu pieņemšanai piemēro pārbaudes procedūru.

(11)

Lai veicinātu dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos, labāk nodrošinātu to rīcības koordināciju Savienības līmenī un pastiprinātu savstarpēju spiedienu starp tām, Padomei būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt ieteikumus korektīvām darbībām, lai novērstu jebkādus trūkumus, kas konstatēti izvērtēšanas ziņojumu secinājumos. Šādas īstenošanas pilnvaras atspoguļo īpašās pilnvaras, kas saskaņā ar LESD 70. pantu ir piešķirtas Padomei, lai savstarpēji izvērtētu, kā tiek īstenota Savienības politika brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Pilnvaras atbilstoši atspoguļo uz šā lex specialis balstītā izvērtēšanas mehānisma mērķi, proti, minētajā īpašajā jomā – un vienlaikus ar Komisijas vispārējām pilnvarām Eiropas Savienības Tiesas uzraudzībā, izmantojot pienākumu neizpildes procedūras, pārraudzīt Savienības tiesību aktu piemērošanu – ar salīdzinošas izvērtēšanas starpniecību papildus uzraudzīt, cik efektīva ir Savienības politikas īstenošana praksē.

Turklāt, piešķirot Padomei šādas īstenošanas pilnvaras, tiek īstenota Eiropadomes 2011. gada 23. un 24. jūnija secinājumos paustā vēlme vēl vairāk pastiprināt sadarbību Šengenas zonā, uzlabojot dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, un noteikt dalībvalstu atbildību garantēt to, lai visi Šengenas noteikumi tiktu piemēroti efektīvi saskaņā ar kopīgiem standartiem, par kuriem panākta vienošanās, un ar pamatprincipiem un normām. Piešķirot šādas īstenošanas pilnvaras, saskaņā ar Padomes 2012. gada 8. marta secinājumiem tiek veicināts arī tas, ka ar politiskām diskusijām ministru starpā par pareizu Šengenas zonas darbību, ieskaitot diskusijas gadījumos, kad izvērtēšanas ziņojumos ir norādīti nopietni trūkumi, tiek uzlabota Šengenas zonas pārvaldība. Šādām diskusijām, kas notiek Jauktajā komitejā, ko veido ES dalībvalstis un Šengenas asociētās valstis, būtu jāpalīdz Padomei atbilstoši savai kompetencei pieņemt lēmumus, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu Šengenas zonas darbību. Visbeidzot, piešķirot Padomei šādas īstenošanas pilnvaras, tiek pienācīgi ņemts vērā arī tas, ka ieteikumi var būt saistīti ar politiski sensitīviem jautājumiem, kas bieži vien skar valsts izpildes un īstenošanas pilnvaras.

(12)

Ar izvērtēšanas mehānismu būtu jāizveido pārredzami, efektīvi un skaidri noteikumi par metodiku, kas jāpiemēro izvērtēšanai, augsti kvalificētu ekspertu izmantošanu apmeklējumos uz vietas un izvērtēšanas konstatējumu turpmāko pārbaudi. Jo īpaši metodei būtu jānodrošina nepaziņoti apmeklējumi uz vietas, lai papildinātu paziņotus apmeklējumus uz vietas, jo īpaši attiecībā uz robežkontroli un vīzām.

(13)	Izvērtēšanas un uzraudzības mehānismam būtu jāaptver visi Šengenas acquis aspekti. Attiecībā uz robežu jautājumu izvērtēšanas un uzraudzības mehānismam būtu jāaptver gan robežkontroles efektivitāte pie ārējām robežām, gan tas, ka nepastāv robežkontroles pie iekšējām robežām.

(14)	Izvērtēšanas un uzraudzības laikā īpaša uzmanība būtu jāpievērš pamattiesību ievērošanai Šengenas acquis piemērošanā.

(15)	Izvērtēšanai būtu jāgarantē, ka dalībvalstis Šengenas noteikumus piemēro efektīvi saskaņā ar pamatprincipiem un normām. Tādēļ izvērtēšanas mehānismam būtu jāaptver visi attiecīgie tiesību akti un operatīvās darbības, ar kuriem tiek veicināta zonas bez robežkontroles pie iekšējām robežām darbība.

(16)

Lai stiprinātu izvērtēšanas mehānisma efektivitāti un uzticamību, visos izvērtējumos būtu jāņem vērā pareiza to iestāžu darbība, kas piemēro attiecīgās Šengenas acquis daļas. Tas palielinās izvērtēšanas mehānisma spēju garantēt, ka dalībvalstis efektīvi piemēro Šengenas noteikumus saskaņā ar pamatprincipiem un normām, kā to 2011. gada 23. un 24. jūnija secinājumos prasījusi Eiropadome. Tas atbildīs Eiropadomes lūgumam, kas izteikts tās 2012. gada 1. un 2. marta secinājumos, lai izvērtēšanas mehānismā būtu paredzēts, kā jādarbojas iestādēm, kas iesaistītas Šengenas acquis piemērošanā.

(17)	Frontex būtu jāatbalsta izvērtēšanas mehānisma īstenošana, galvenokārt riska analīzes jomā saistībā ar ārējām robežām. Vajadzētu būt arī iespējai izvērtēšanas mehānisma vajadzībām izmantot Frontex specializētās zināšanas ad hoc veidā, veicot apmeklējumus uz vietas pie ārējām robežām.

(18)

Citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, piemēram, Eiropas Policijas birojam (Eiropolam), kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2009/371/TI (7), un Eurojust, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI (8), būtu attiecīgā gadījumā jāatbalsta izvērtēšanas mehānisma īstenošana jomās, kas ietilpst to pilnvarās. Vajadzētu būt arī iespējai attiecīgā gadījumā izvērtēšanas mehānisma vajadzībām izmantot Savienības struktūru, biroju vai aģentūru specializētās zināšanas, kad tās palīdz veikt apmeklējumus uz vietas saistībā ar Šengenas acquis jomām, kas ietilpst to pilnvarās. Tas varētu būt, piemēram, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs attiecībā uz izvērtēšanu par datu aizsardzību, kurā var iesaistīt arī valsts datu aizsardzības iestādes.

(19)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, lai apmeklējumiem uz vietas pieejamajiem ekspertiem būtu vajadzīgā pieredze un viņi būtu īpaši apmācīti šajā nolūkā, tostarp par pamattiesībām. Attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, piemēram, Frontex, būtu jāorganizē atbilstīgas mācības, un būtu jānodrošina līdzekļu pieejamība dalībvalstīm to pasākumu veikšanai, kas paredzēti īpašām mācībām Šengenas acquis izvērtēšanas jomā, izmantojot esošos Savienības finanšu instrumentus un attīstot šādus instrumentus.

(20)

Ņemot vērā īpašo lomu, kas saskaņā ar LESD 70. panta pēdējo teikumu piešķirta Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem, un kā attiecībā uz dalībvalstu parlamentu lomu uzsvērts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 12. panta c) punktā, ir jānodrošina, lai Padome un Komisija pilnībā informētu Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentus par izvērtēšanas saturu un rezultātiem. Papildus minētajam gadījumā, ja Komisija iesniegtu priekšlikumu grozīt šo regulu, Padome saskaņā ar tās reglamenta 19. panta 7. punkta h) apakšpunktu apspriestos ar Eiropas Parlamentu, lai pirms galīgā teksta pieņemšanas pēc iespējas pilnīgāk ņemtu vērā tā atzinumu.

(21)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula papildina Šengenas acquis, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kas Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, būtu jāizlemj, vai ieviest šo regulu savos valsts tiesību aktos.

(22)

Saskaņā ar 5. panta 1. punktu LES un LESD pievienotajā protokolā Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, un saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā Apvienotā Karaliste piedalās šīs regulas pieņemšanā (9).

(23)

Saskaņā ar 5. panta 1. punktu LES un LESD pievienotajā protokolā Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, un saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā Īrija piedalās šīs regulas pieņemšanā (10).

(24)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kā paredzēts nolīgumā, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par pēdējo minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (11), kas ietilpst Padomes Lēmuma 1999/437/EK (12) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai 1. panta minētajā jomā.

(25)

Attiecībā uz Šveici šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (13), kas ietilpst Lēmuma 1999/437/EK 1. panta saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (14) 3. pantu minētajā jomā.

(26)

Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kā paredzēts Protokolā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (15), kas ietilpst Lēmuma 1999/437/EK 1. panta saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (16) 3. pantu minētajā jomā.

(27)	Tā kā šīs regulas spēkā stāšanās dienā Kipras izvērtēšana jau būs sākusies atbilstīgi 1998. gada 16. septembra lēmumam, šī regula netiks piemērota Kiprai līdz 2016. gada 1. janvārim.

(28)	Tā kā Bulgārijas un Rumānijas pārbaude atbilstīgi piemērojamām Šengenas izvērtēšanas procedūrām jau ir pabeigta saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu, šīs regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto pārbaudi minētajām dalībvalstīm neveiks.

(29)	Tomēr Kipras, Bulgārijas, Rumānijas un Horvātijas ekspertiem būtu jāpiedalās visu Šengenas acquis daļu izvērtēšanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo regulu tiek izveidots izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms, kuru izmanto šādiem mērķiem:

a)	lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu dalībvalstīs, uz kurām tas attiecas pilnībā, un dalībvalstīs, uz kurām saskaņā ar attiecīgajiem LES un LESD pievienotajiem protokoliem Šengenas acquis attiecas daļēji;

lai pārbaudītu, ka vajadzīgos nosacījumus Šengenas acquis visu attiecīgo daļu piemērošanai ir izpildījušas tās dalībvalstis, par kurām nav pieņemts Padomes lēmums, ar ko nosaka, ka attiecībā uz tām Šengenas acquis noteikumus piemēro pilnībā vai daļēji, izņemot tās dalībvalstis, kuru izvērtēšana jau ir pabeigta šīs regulas spēkā stāšanās brīdī.

2. Attiecībā uz dalībvalstīm, kurās izvērtēšanas procedūras jau ir sākušās 2013. gada 26. novembrī, šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā pārbaude neskar 23. panta otro daļu.

3. Eksperti no dalībvalstīm, kuras saskaņā ar attiecīgajiem Pievienošanās aktiem vēl pilnībā nepiemēro Šengenas acquis, tomēr piedalās visu Šengenas acquis daļu izvērtēšanā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā “Šengenas acquis” ir noteikumi, kas integrēti Savienības regulējumā saskaņā ar protokolu Nr. 19, kas pievienots LES un LESD, kopā ar aktiem, kas tos papildina vai kā citādi ir ar tiem saistīti.

3. pants

Atbildība

1. Dalībvalstis un Komisija ir kopīgi atbildīgas par šā izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma īstenošanu, kā tas paredzēts šajā regulā, ar to Savienības struktūru, biroju un aģentūru atbalstu, kuras ir iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā.

2. Komisija veic vispārēju koordinēšanu saistībā ar gada un daudzgadu izvērtēšanas programmu plānošanu, anketu un apmeklējumu grafiku izstrādāšanu, apmeklējumu veikšanu un izvērtēšanas ziņojumu un ieteikumu izstrādāšanu. Tā saskaņā ar 16. pantu nodrošina arī turpmākos pasākumus pēc izvērtēšanas ziņojumiem un ieteikumiem un to uzraudzību.

3. Dalībvalstis un Komisija pilnībā sadarbojas visā izvērtēšanas laikā, lai pildītu uzdevumus, kas tām uzticēti saskaņā ar šo regulu.

4. pants

Izvērtēšana

1. Izvērtēšana var attiekties uz visiem Šengenas acquis aspektiem, tostarp uz to, ka dalībvalstis efektīvi piemēro papildu pasākumus tādās jomās kā ārējās robežas, vīzu politika, Šengenas Informācijas sistēma, datu aizsardzība, policijas sadarbība, tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, kā arī uz to, ka nepastāv robežkontrole pie iekšējām robežām. Visos izvērtējumos būtu jāņem vērā to iestāžu darbība, kas piemēro attiecīgās Šengenas acquis daļas, kā minēts šajā punktā.

2. Izvērtēšanā var ietvert anketas un apmeklējumus uz vietas, kas var būt paziņoti vai nepaziņoti. Pirms paziņota apmeklējuma uz vietas tiek izmantota anketa. Apmeklējumus uz vietas un anketas vajadzības gadījumā var izmantot atsevišķi vai kopā, izvērtējot konkrētas dalībvalstis un/vai konkrētas jomas.

3. Gan apmeklējumus uz vietas, gan anketas var papildināt ar izvērtējamās dalībvalsts prezentācijām jomā, uz kuru attiecas izvērtēšana.

5. pants

Daudzgadu izvērtēšanas programma

1. Komisija, vajadzības gadījumā konsultējoties ar Frontex un Eiropolu, izveido daudzgadu izvērtēšanas programmu piecu gadu laikposmam ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms nākamā piecu gadu laikposma sākuma. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija nosūta daudzgadu izvērtēšanas programmu Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Katru dalībvalsti izvērtē katrā piecu gadu laikposmā, uz kuru attiecas daudzgadu izvērtēšanas programma. Daudzgadu izvērtēšanas programmā ir katrā gadā izvērtējamo dalībvalstu saraksts, norādot to secību. Izvērtējamo dalībvalstu secībā ņem vērā laiku, kas pagājis kopš iepriekšējās izvērtēšanas, un līdzsvaru starp dažādām izvērtējamām Šengenas acquis daļām.

3. Vajadzības gadījumā daudzgadu izvērtēšanas programmu var pielāgot saskaņā ar 1. punktā minēto procedūru.

4. Daudzgadu izvērtēšanas programmā var būt atsauce uz tematisku izvērtēšanu, kas minēta 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

5. Pirmo daudzgadu izvērtēšanas programmu izveido līdz 2014. gada 27. maijam. Minētās programmas sākuma datums ir 2014. gada 27. novembris, bet beigu datums – 2019. gada 31. decembris.

6. pants

Gada izvērtēšanas programma

1. Komisija, ņemot vērā jo īpaši Frontex saskaņā ar 7. pantu iesniegto riska analīzi un vajadzības gadījumā informāciju, ko sniedzis Eiropols vai citas Savienības struktūras, biroji un aģentūras, īpaši saskaņā ar 8. pantu, līdz 31. oktobrim gadā, kas ir pirms tā, uz kuru attiecas programma, izveido gada izvērtēšanas programmu.

Gada izvērtēšanas programmā ietver priekšlikumus izvērtēšanai par:

a)	Šengenas acquis vai tā daļu piemērošanu vienā dalībvalstī, kā noteikts daudzgadu izvērtēšanas programmā; un

b)	vajadzības gadījumā Šengenas acquis konkrētu daļu piemērošanu vairākās dalībvalstīs (tas ir, tematiska izvērtēšana).

2. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka pirmo gada izvērtēšanas programmas daļu kopā ar provizorisku grafiku apmeklējumiem uz vietas. Minētajā daļā uzskaita dalībvalstis, kas jāizvērtē nākamajā gadā saskaņā ar daudzgadu izvērtēšanas programmu, izvērtējamās jomas un apmeklējumus uz vietas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija nosūta gada izvērtēšanas programmu Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Komisija izstrādā un pieņem otro gada izvērtēšanas programmas daļu. Minētajā daļā uzskaita nākamajā gadā veicamos nepaziņotos apmeklējumus uz vietas. Tā uzskatāma par konfidenciālu un netiek paziņota.

4. Vajadzības gadījumā gada izvērtēšanas programmu var pielāgot saskaņā ar 2. un 3. punktu.

5. Pirmo daudzgadu izvērtēšanas programmu izveido līdz 2014. gada 27. maijam. Minētās programmas sākuma datums ir 2014. gada 27. novembris, bet beigu datums – 2014. gada 31. decembris.

7. pants

Frontex veikta riska analīze

1. Līdz katra gada 31. augustam Frontex saskaņā ar savām pilnvarām iesniedz Komisijai un dalībvalstīm riska analīzi. Šādā riska analīzē inter alia ņem vērā nelegālo imigrāciju un būtiskas izmaiņas operatīvajā vidē pie ārējām robežām un sniedz ieteikumus attiecībā uz izvērtēšanas prioritātēm nākamajā gadā. Ieteikumi attiecas uz konkrētām ārējo robežu daļām un konkrētām robežšķērsošanas vietām, kas jāizvērtē daudzgadu izvērtēšanas programmā nākamajā gadā. Komisija minēto riska analīzi nekavējoties nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Līdz katra gada 31. augustam Frontex iesniedz Komisijai no 1. punktā minētās atšķirīgu atsevišķu riska analīzi, kurā sniegti ieteikumi par prioritātēm attiecībā uz izvērtēšanu, kas nākamajā gadā jāīsteno, izmantojot nepaziņotus apmeklējumus uz vietas, neatkarīgi no prasības dalībvalstis izvērtēt katru gadu, kā noteikts daudzgadu izvērtēšanas programmā saskaņā ar 5. panta 2. punktu. Šie ieteikumi var attiekties uz jebkuru reģionu vai konkrētu apgabalu, un tie ietver sarakstu ar vismaz desmit konkrētām ārējo robežu daļām un vismaz desmit konkrētām robežšķērsošanas vietām. Komisija var jebkurā laikā lūgt Frontex iesniegt tai riska analīzi, dodot ieteikumus par izvērtēšanām, kas īstenojamas nepaziņotu apmeklējumu uz vietas veidā.

3. Šā panta 1. un 2. punkta minēto riska analīzi, ko veic Frontex, Komisijai pirmoreiz iesniedz ne vēlāk kā 2014. gada 27. februārī.

8. pants

Savienības struktūru, biroju un aģentūru, izņemot Frontex, veikta riska analīze

Komisija vajadzības gadījumā lūdz Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas ir iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, veikt riska analīzi, tostarp attiecībā uz korupciju un organizēto noziedzību, ciktāl tās var negatīvi ietekmēt Šengenas acquis piemērošanu dalībvalstīs. Šādu analīzi varētu izmantot gada izvērtēšanas programmas sagatavošanā.

9. pants

Anketa

1. Komisija ar īstenošanas aktiem ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā un atjaunina standarta anketu. Par standarta anketas projektu var konsultēties ar Frontex un Eiropolu. Standarta anketa attiecas uz atbilstīgajiem tiesību aktiem, kopīgi apstiprinātiem ieteikumiem un labākajām praksēm, jo īpaši, kā tas ir norādīts Šengenas katalogos, kā arī organizatoriskajiem un tehniskajiem līdzekļiem, kas ir pieejami Šengenas acquis īstenošanai, un pieejamiem statistikas datiem par katru izvērtēšanas jomu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Līdz katra gada 1. jūlijam Komisija nosūta standarta anketu tām dalībvalstīm, kas jāizvērtē nākamajā gadā. Dalībvalstis sniedz Komisijai atbildes uz anketu astoņu nedēļu laikā pēc tās paziņošanas. Komisija nodrošina, ka šīs atbildes ir pieejamas pārējām dalībvalstīm, un informē Eiropas Parlamentu par šīm atbildēm. Komisija katrā gadījumā atsevišķi un saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām, informē Eiropas Parlamentu arī par konkrētas atbildes saturu, ja Eiropas Parlaments to prasa it īpaši jautājuma nopietnības dēļ.

10. pants

Par apmeklējumiem uz vietas atbildīgās darba grupas

1. Darba grupās, kas atbildīgas par apmeklējumiem uz vietas (“apmeklējuma uz vietas darba grupa”), ir dalībvalstu norīkoti eksperti un Komisijas pārstāvji.

2. Komisija aicina dalībvalstis norīkot ekspertus, kas var piedalīties attiecīgos apmeklējumos uz vietas, norādot jomu, kurā ekspertiem ir specializētas zināšanas.

Paziņotu apmeklējumu uz vietas gadījumā Komisija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ieplānotā apmeklējuma uz vietas aicina dalībvalstis norīkot ekspertus. Dalībvalstis ekspertus izraugās divās nedēļās pēc šāda aicinājuma saņemšanas.

Nepaziņotu apmeklējumu uz vietas gadījumā Komisija ne vēlāk kā divas nedēļas pirms ieplānotā apmeklējuma uz vietas aicina dalībvalstis norīkot ekspertus. Dalībvalstis ekspertus izraugās 72 stundu laikā pēc šāda aicinājuma saņemšanas.

3. Maksimālais skaits Komisijas pārstāvju, kuri piedalās apmeklējumos uz vietas, ir divi. Maksimālais dalībvalstu ekspertu skaits, kuri piedalās apmeklējumos uz vietas, ir astoņi, bet nepaziņotu apmeklējumu uz vietas gadījumā – seši.

Ja dalībvalstu iecelto ekspertu skaits pārsniedz pirmajā daļā minēto maksimumu, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām dalībvalstīm grupas dalībniekus ieceļ, pamatojoties uz ģeogrāfisko līdzsvaru un ekspertu kompetenci.

4. Dalībvalstu eksperti nedrīkst piedalīties izvērtēšanas misijā, kurā ietilpst apmeklējums uz vietas tajā dalībvalstī, kurā viņi ir nodarbināti.

5. Komisija var aicināt Frontex, Eiropolu vai citas Šengenas acquis īstenošanā iesaistītas Savienības struktūras, birojus vai aģentūras izvirzīt pārstāvi, kas kā novērotājs piedalīsies apmeklējumā uz vietas attiecībā uz jomu, kura ietilpst to pilnvarās.

6. Vadošie eksperti apmeklējuma uz vietas grupā ir Komisijas pārstāvis un dalībvalsts eksperts, ko kopīgi ieceļ minētās darba grupas locekļi, cik drīz vien iespējams pēc darba grupas izveides. Vadošie eksperti tiek iecelti savlaicīgi, pirms tiek sagatavota 13. panta 2. punktā minētā sīki izstrādātā programma.

11. pants

Darba grupas, kas atbildīgas par izvērtēšanu, ko veic, pamatojoties uz anketu

1. Ja izmanto tikai anketu, t. i., pēc tam netiek veikts 4. panta 2. punktā minētais apmeklējums uz vietas, darba grupā, kas ir atbildīga par to, lai izvērtētu atbildes uz anketas jautājumiem (“anketas izvērtēšanas darba grupa”), ir eksperti no dalībvalstīm un Komisijas pārstāvji.

2. Anketu nosūtot izvērtējamajai dalībvalstij, Komisija aicina dalībvalstis izraudzīties ekspertus, kas ir pieejami, lai piedalītos izvērtēšanā, norādot ekspertu specializāciju. Dalībvalstis ekspertus izraugās divu nedēļu laikā pēc šāda aicinājuma saņemšanas. Ekspertus ieceļ saskaņā ar 10. panta 3. un 4. punktu.

12. pants

Eksperti

Ekspertiem, kas piedalās izvērtēšanā, ir atbilstīga kvalifikācija, tostarp pamatīgas teorētiskas zināšanas un praktiska pieredze jomās, uz kurām attiecas izvērtēšanas mehānisms, kā arī padziļinātas zināšanas par izvērtēšanas principiem, procedūrām un metodēm, un viņi spēj efektīvi sazināties kopējā valodā. Šajā nolūkā dalībvalstis un Komisija, sadarbojoties ar attiecīgām Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, nodrošina, lai eksperti tiktu pienācīgi apmācīti, tostarp par pamattiesību ievērošanu.

13. pants

Apmeklējumu uz vietas veikšana

1. Apmeklējumu uz vietas darba grupas veic visus vajadzīgos sagatavošanas darbus, lai nodrošinātu apmeklējumu uz vietas efektivitāti, precizitāti un konsekvenci.

2. Sīki izstrādātu programmu paziņotiem apmeklējumiem uz vietas izveido Komisija, cieši sadarbojoties ar vadošajiem ekspertiem un attiecīgo dalībvalsti. Dalībvalstis tiek informētas par minēto programmu. Sīki izstrādāto programmu nepaziņotiem apmeklējumiem uz vietas izveido Komisija.

Ar attiecīgo dalībvalsti apspriežas un to informē par grafiku un sīki izstrādātu programmu:

a)	vismaz sešas nedēļas pirms paredzēta paziņota apmeklējums uz vietas;

b)	vismaz 24 stundas pirms nepaziņota apmeklējuma uz vietas.

Nepaziņoti apmeklējumi uz vietas pie iekšējām robežām notiek bez iepriekšējas paziņošanas attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm). Vispārējās pamatnostādnes šādu apmeklējumu praktiskajai kārtībai izstrādā Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.

3. Apmeklējuma uz vietas darba grupas locekļiem katram ir identifikācijas dokuments, kas viņiem saskaņā ar šo regulu ļauj veikt apmeklējumus uz vietas.

4. Izvērtējamā dalībvalsts nodrošina, ka apmeklējuma uz vietas darba grupa var īstenot savas pilnvaras pārbaudīt darbības izvērtējamās vietās. Tā jo īpaši nodrošina, ka apmeklējuma uz vietas darba grupa var tieši sazināties ar attiecīgajām personām un piekļūt visām zonām, telpām un dokumentiem, kas vajadzīgi izvērtēšanai.

5. Izvērtējamā dalībvalsts, izmantojot visus līdzekļus savu likumīgo tiesību ietvaros, palīdz apmeklējuma uz vietas darba grupai tās uzdevuma izpildē.

6. Paziņotu apmeklējumu uz vietas gadījumā Komisija izvērtējamai dalībvalstij iepriekš paziņo apmeklējuma uz vietas darba grupas ekspertu uzvārdus. Minētā dalībvalsts izraugās kontaktpersonu praktisku pasākumu veikšanai saistībā ar apmeklējumu uz vietas.

7. Komisija un dalībvalstis ir atbildīgas par vajadzīgo pasākumu veikšanu apmeklējuma uz vietas darba grupā iesaistīto ekspertu braucienu organizēšanai uz izvērtējamo(-ām) dalībvalsti(-īm) un no tās (tām). Komisija atlīdzina ceļa un izmitināšanas izmaksas ekspertiem, kuri piedalās apmeklējumos uz vietas.

Izvērtējamā(-ās) dalībvalsts(-is) ir atbildīga(-as) par vajadzīgo pasākumu veikšanu saistībā ar izmitināšanu un vajadzīgā transporta nodrošināšanu uz vietas. Nepaziņotu apmeklējumu uz vietas gadījumos Komisija atvieglo ekspertu izmitināšanas organizēšanu.

14. pants

Izvērtēšanas ziņojumi

1. Pēc katras izvērtēšanas sagatavo izvērtēšanas ziņojumu. Izvērtēšanas ziņojuma pamatā ir attiecīgi apmeklējuma uz vietas konstatējumi un anketa. Apmeklējumu uz vietas gadījumā izvērtēšanas ziņojumu sagatavo apmeklējuma uz vietas darba grupa apmeklējuma laikā.

Dalībvalstu eksperti un Komisijas pārstāvji ir kopumā atbildīgi par izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanu un tā integritātes un kvalitātes nodrošināšanu. Nesaskaņu gadījumā apmeklējuma uz vietas darba grupa attiecīgi cenšas panākt kompromisu.

2. Izvērtēšanas ziņojumā analizē attiecīgi kvalitatīvos, kvantitatīvos, operatīvos, administratīvos un organizatoriskos aspektus un uzskaita visus trūkumus, kas konstatēti izvērtēšanas laikā.

3. Katram no izvērtēšanas ziņojuma konstatējumiem dod vienu no šādiem vērtējumiem:

atbilst;

b)	atbilst, bet ir vajadzīgi uzlabojumi;

c)	neatbilst.

4. Komisija informē izvērtēto dalībvalsti par izvērtēšanas ziņojuma projektu attiecīgi sešu nedēļu laikā pēc apmeklējuma uz vietas vai atbildes uz anketu saņemšanas. Izvērtētā dalībvalsts divu nedēļu laikā pēc tā saņemšanas iesniedz piezīmes par izvērtēšanas ziņojuma projektu. Ja izvērtētā dalībvalsts lūdz, tiek rīkota ziņojuma sagatavošanas sanāksme. Izvērtētās dalībvalsts piezīmes var iekļaut izvērtēšanas ziņojuma projektā.

5. Izvērtēšanas ziņojuma projektu un izvērtētās dalībvalsts piezīmes par to Komisija iesniedz pārējām dalībvalstīm, kuras tiek aicinātas komentēt atbildi uz anketu, izvērtēšanas ziņojuma projektu un izvērtētās dalībvalsts piezīmes.

Pamatojoties uz to, Komisija ar īstenošanas aktu vajadzības gadījumā pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas izvērtēšanas ziņojuma projektā pieņem izvērtēšanas ziņojumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija nosūta izvērtēšanas ziņojumu Eiropas Parlamentam.

15. pants

Ieteikumi

1. Sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu un ņemot vērā minētajā izvērtēšanas ziņojumā izklāstītos konstatējumus un izvērtējumus, dalībvalstu eksperti un Komisijas pārstāvji izstrādā ieteikumus korektīvām darbībām, lai novērstu visus trūkumus, kas konstatēti izvērtēšanā, un sniedz norādījumu par prioritātēm to īstenošanai, kā arī vajadzības gadījumā labas prakses piemērus.

2. Komisija iesniedz priekšlikumu Padomei pieņemt 1. punktā minētos ieteikumus.

3. Padome pieņem 1. punktā minētos ieteikumus un nosūta tos Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem.

16. pants

Turpmākie pasākumi un uzraudzība

1. Izvērtētā dalībvalsts trīs mēnešu laikā pēc 15. pantā minēto ieteikumu pieņemšanas iesniedz Komisijai un Padomei rīcības plānu par to, kā novērst visus izvērtēšanas ziņojumā konstatētos trūkumus. Ja ieteikumos secināts, ka izvērtētā dalībvalsts nopietni nepilda savus pienākumus, minētā dalībvalsts viena mēneša laikā pēc šā ieteikuma pieņemšanas iesniedz rīcības plānu. Komisija šādu rīcības plānu nosūta Eiropas Parlamentam.

2. Pēc apspriešanās attiecīgi ar apmeklējuma uz vietas darba grupu vai anketas izvērtēšanas darba grupu Komisija Padomei viena mēneša laikā pēc rīcības plāna saņemšanas no izvērtētās dalībvalsts iesniedz rīcības plāna atbilstības izvērtējumu. Pārējās dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt piezīmes par rīcības plānu.

3. Izvērtētā dalībvalsts sešu mēnešu laikā pēc ieteikumu pieņemšanas ziņo Komisijai par sava rīcības plāna īstenošanu un pēc tam turpina to darīt reizi trijos mēnešos, līdz rīcības plāns tiek pilnībā īstenots.

4. Neatkarīgi no 3. punktā minētā sešu mēnešu laikposma ziņošanai par rīcības plāna īstenošanu, ja ieteikumos ir secināts, ka izvērtētā dalībvalsts nopietni nepilda savus pienākumus, minētā dalībvalsts ziņojumu par rīcības plāna īstenošanu iesniedz trīs mēnešu laikā kopš ieteikumu pieņemšanas.

5. Atkarībā no konstatēto trūkumu nopietnības un veiktajiem pasākumiem šo trūkumu novēršanai Komisija var paredzēt paziņotus atkārtotus apmeklējumus uz vietas, lai pārbaudītu rīcības plāna īstenošanu. Atkārtotajā apmeklējumā Komisija uzaicina līdzdarboties vismaz četrus ekspertus, kas ir piedalījušies apmeklējumā uz vietas. Komisija atkārtotajā apmeklējumā var uzaicināt piedalīties novērotājus. Komisija izstrādā atkārtota apmeklējuma programmu. Izvērtēto dalībvalsti par šo programmu informē vismaz vienu mēnesi pirms paredzētā atkārtotā apmeklējuma. Komisija var arī paredzēt grafiku nepaziņotiem atkārtotiem apmeklējumiem uz vietas.

6. Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šajā pantā minēto rīcības plānu vai uzlabošanas pasākumu īstenošanu.

7. Ja apmeklējumā uz vietas tiek atklāts kāds būtisks trūkums, ko uzskata par tādu, kas zonā bez kontroles pie iekšējām robežām rada nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta vai dalībvalsts pieprasījuma pēc iespējas ātrāk par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

8. Ja tiek secināta dalībvalsts atbilstība, bet ieteikumos ir iekļautas norādes iespējamiem turpmākiem uzlabojumiem saskaņā ar 14. panta 3. punkta b) apakšpunktu, izvērtētā dalībvalsts sešu mēnešu laikā pēc ieteikumu pieņemšanas Komisijai iesniedz savu vērtējumu par šādu norāžu iespējamu īstenošanu.

17. pants

Konfidenciāla informācija

Apmeklējuma uz vietas darba grupas un anketas izvērtēšanas darba grupas uzskata par konfidenciālu jebkuru informāciju, ko tās iegūst savu pienākumu izpildes laikā. Izvērtēšanas ziņojumi, kas sagatavoti pēc apmeklējumiem uz vietas, saskaņā ar piemērojamiem drošības noteikumiem ir klasificējami kā EU RESTRICTED/RESTREINT UE. Klasifikācija neaizliedz informāciju darīt pieejamu Eiropas Parlamentam. Informācijas un dokumentu, ko atbilstīgi šai regulai nosūta Eiropas Parlamentam, nodošana un apstrāde atbilst noteikumiem par klasificētas informācijas nosūtīšanu un apstrādi, ko piemēro starp Eiropas Parlamentu un Komisiju. Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti izlemj, kuru izvērtēšanas ziņojuma daļu drīkst publiskot.

18. pants

Apvienotās Karalistes un Īrijas dalības nosacījumi

1. Apvienotās Karalistes un Īrijas eksperti piedalās tikai tās Šengenas acquis daļas izvērtēšanā, kurā minētajām dalībvalstīm ir atļauts piedalīties.

2. Regulas 4. panta 1. punktā minētā izvērtēšana attiecas tikai uz to, cik efektīvi Apvienotā Karaliste un Īrija piemēro to Šengenas acquis daļu, kurā minētajām dalībvalstīm ir atļauts piedalīties.

3. Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās ieteikumu pieņemšanā Padomē, kā noteikts 15. panta 3. punktā, tikai saistībā ar to Šengenas acquis daļu, kurā minētajām dalībvalstīm ir atļauts piedalīties.

19. pants

Dalībvalstu parlamentu informēšana

Komisija informē dalībvalstu parlamentus par izvērtēšanas saturu un rezultātiem.

20. pants

Ziņošana Eiropas Parlamentam un Padomei

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visaptverošu gada ziņojumu par izvērtēšanām, kas veiktas saskaņā ar šo regulu. Minēto ziņojumu publisko, un tajā iekļauj informāciju par iepriekšējā gadā veiktajām izvērtēšanām, secinājumiem saistībā ar katru izvērtēšanu un stāvokli attiecībā uz korektīvu darbību. Komisija minēto ziņojumu nosūta dalībvalstu parlamentiem.

21. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

22. pants

Pārskatīšana

Komisija pārskata šīs regulas darbību, un sešos mēnešos pēc tam, kad pieņemti visi izvērtēšanas ziņojumi, uz kuriem attiecas 5. panta 5. punktā minētā pirmā daudzgadu izvērtēšanas programma, tā Padomei iesniedz ziņojumu. Šāda pārskatīšana attiecas uz visiem šīs regulas elementiem, tostarp to, kā saskaņā ar mehānismu darbojas aktu pieņemšanas procedūras. Komisija nosūta ziņojumu Eiropas Parlamentam.

23. pants

Pārejas noteikumi un atcelšana

Neskarot šā panta otro un trešo daļu, 1998. gada 16. septembra lēmumu atceļ no 2013. gada 26. novembra.

Pirmajā daļā minētā lēmuma I daļu turpina piemērot līdz 2016. gada 1. janvārim attiecībā uz tām dalībvalstu izvērtēšanas procedūrām, kas jau ir sāktas 2013. gada 26. novembrī.

Pirmajā daļā minētā lēmuma II daļu turpina piemērot līdz 2014. gada 27. novembrim attiecībā uz tām dalībvalstu izvērtēšanas procedūrām, kas jau ir sāktas 2013. gada 26. novembrī.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Luksemburgā, 2013. gada 7. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BERNATONIS

(1) 2013. gada 12. jūnija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 239, 22.9.2000., 138. lpp.

(3) OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(4) OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.).

(6) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(7) Padomes Lēmums 2009/371/TI (2009. gada 6. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.).

(8) Padomes Lēmums 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.).

(9) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(10) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(11) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(12) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(13) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(14) OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(15) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(16) OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas paziņojums

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pauž gandarījumu par to, ka ir pieņemta regula, ar ko groza Šengenas Robežu kodeksu, lai paredzētu kopīgus noteikumus par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām ārkārtas apstākļos, un regula par novērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu. Minētās iestādes uzskata, ka šie jaunie mehānismi ir pienācīgs risinājums Eiropadomes 2011. gada 24. jūnija secinājumos paustajam aicinājumam uzlabot sadarbību un savstarpējo uzticēšanos starp Šengenas zonas dalībvalstīm un izveidot efektīvu un uzticamu uzraudzības un izvērtējuma sistēmu, lai nodrošinātu kopējo noteikumu ievērošanu un uz ES acquis balstīto kritēriju stiprināšanu, pielāgošanu un paplašināšanu, vienlaikus atgādinot, ka Eiropas ārējās robežas ir jāpārvalda efektīvi un saskaņoti, pamatojoties uz kopīgu atbildību, solidaritāti un praktisko sadarbību.

Tās paziņo, ka šis Šengenas Robežu kodeksa grozījums pastiprinās koordināciju un sadarbību Savienības līmenī, paredzot, no vienas puses, kritērijus jebkādai dalībvalstu veiktai robežkontroles atjaunošanai un, no otras puses, ES mehānismu, lai reaģētu uz patiešām kritiskām situācijām, kad tiek radīts apdraudējums zonas bez iekšējo robežu kontrolēm vispārējai funkcionēšanai.

Tās uzsver, ka šī jaunā novērtēšanas sistēma ir ES mehānisms un ka tā attieksies uz visiem Šengenas acquis aspektiem, un ka tajā tiks iesaistīti dalībvalstu, Komisijas un attiecīgo ES aģentūru eksperti.

Tās saprot, ka jebkurš turpmāks Komisijas priekšlikums grozīt šo novērtēšanas sistēmu būtu jāiesniedz apspriešanai ar Eiropas Parlamentu, lai cik pilnīgi vien iespējams ņemtu vērā tā atzinumu, pirms pieņem teksta galīgo redakciju.