6.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/1

(1)

Tādas telpas izveide, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās pāri iekšējām robežām, ir viens no galvenajiem Savienības sasniegumiem. Telpā bez iekšējo robežu kontroles ir nepieciešams kopīgi reaģēt uz situācijām, kas nopietni ietekmē minēto telpu vai tās daļu vai vienas vai vairāku dalībvalstu sabiedrisko kārtību vai iekšējo drošību, ļaujot ārkārtas apstākļos uz laiku atjaunot iekšējo robežu kontroli, tomēr nekaitējot personu brīvas pārvietošanās principam. Ņemot vērā ietekmi, kāda šādiem galēja risinājuma pasākumiem var būt uz visām personām, kurām ir tiesības pārvietoties telpā bez iekšējo robežu kontroles, būtu jāparedz priekšnosacījumi un procedūras šādu pasākumu atjaunošanai, lai nodrošinātu, ka tie notiek izņēmuma kārtā un ka tiek ievērots proporcionalitātes princips. Jebkādai šādu pasākumu pagaidu atjaunošanai apjoma un ilguma ziņā būtu jāaprobežojas ar absolūtu minimumu, kas vajadzīgs, lai vērstos pret nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai.

(2)

Personu brīva pārvietošanās telpā bez iekšējo robežu kontroles ir svarīgs Savienības sasniegums. Tā kā iekšējo robežu kontroles pagaidu atjaunošana ietekmē personu brīvu pārvietošanos, jebkurš lēmums atjaunot šādu kontroli būtu jāpieņem saskaņā ar kritērijiem, par kuriem panākta kopīga vienošanās, un par to būtu pienācīgi jāinformē Komisija vai jāsaņem ieteikums no Savienības iestādes. Jebkurā gadījumā iekšējo robežu kontroles atjaunošanai būtu jānotiek vienīgi izņēmuma kārtā un tam vajadzētu būt vienīgi galēja risinājuma pasākumam, kam ir stingri ierobežota darbības joma un laiks, pamatojoties uz konkrētiem objektīviem kritērijiem un šāda pasākuma nepieciešamības izvērtējumu, kas būtu jāuzrauga Savienības līmenī. Ja nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai prasa tūlītēju rīcību, dalībvalstīm būtu jāvar atjaunot robežkontroli pie tās iekšējām robežām uz laikposmu, kas nepārsniedz desmit dienas. Jebkāda minētā laikposma pagarināšana būtu jāuzrauga Savienības līmenī.

(3)

Iekšējo robežu kontroles atjaunošanas nepieciešamība un samērīgums būtu jāizvērtē, salīdzinot ar apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, kā arī izvērtējot alternatīvus pasākumus, kurus varētu veikt valsts vai Savienības līmenī, vai abos, un šādas kontroles ietekmi uz personu pārvietošanās brīvību telpā bez iekšējo robežu kontroles.

(4)

Iekšējo robežu kontroles atjaunošana varētu izņēmuma kārtā būt nepieciešama, ja pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai telpas bez iekšējo robežu kontroles līmenī vai valsts līmenī, jo īpaši saistībā ar teroristu izraisītiem incidentiem vai apdraudējumu, vai organizētās noziedzības radītu apdraudējumu.

(5)

Migrācija un tas, ka ārējo robežu šķērso liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, per se nebūtu jāuzskata par apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai.

(6)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru atkāpe no pamatprincipa par personu pārvietošanās brīvību ir jāinterpretē sašaurināti, un sabiedriskās kārtības jēdziens prasa, lai būtu faktisks, attiecīgajā brīdī esošs un pietiekami nopietns apdraudējums, kas ietekmē vienu no sabiedrības pamatinteresēm.

(7)

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta attiecībā uz telpas bez iekšējo robežu kontroles darbību, un lai palīdzētu nodrošināt konsekventu Šengenas acquis īstenošanu, Komisija var izstrādāt pamatnostādnes par iekšējo robežu kontroles atjaunošanu gan gadījumos, kad tie nepieciešami kā pagaidu pasākumi, gan gadījumos, kad nepieciešama tūlītēja rīcība. Minētajām pamatnostādnēm būtu jāparedz skaidri rādītāji, lai atvieglotu to apstākļu izvērtēšanu, kas varētu radīt nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai.

(8)

Ja izvērtējuma ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu (2), konstatē nopietnas nepilnības ārējo robežu kontrolē un nolūkā nodrošināt atbilstību ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai ieteikt, lai izvērtētās dalībvalstis veiktu konkrētus pasākumus, piemēram, izvietotu Eiropas robežsardzes vienības, iesniegtu stratēģiskus plānus vai kā galēju risinājumu, ņemot vērā situācijas nopietnību, – slēgtu konkrētas robežšķērsošanas vietas. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (3). Ievērojot minētās regulas 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punktu, ir piemērojama pārbaudes procedūra.

(9)

Robežkontroles pagaidu atjaunošana pie dažām iekšējām robežām saskaņā ar īpašu Savienības līmeņa procedūru varētu būt arī pamatota ārkārtas apstākļos un kā galēja risinājuma pasākums, kad saistībā ar ārējo robežu kontroli joprojām pastāvoši nopietni trūkumi, kādi konstatēti stingras izvērtēšanas procesā saskaņā ar 14. un 15. pantu Regulā (ES) Nr.1053/2013, apdraud telpas bez iekšējo robežu kontroles vispārējo darbību, ja minētie apstākļi radītu nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai minētajā telpā vai tās daļās. Šādu īpašu procedūru robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie dažām iekšējām robežām ar tādiem pašiem nosacījumiem varētu uzsākt arī, ja izvērtētā dalībvalsts būtiski nepilda savas saistības. Ņemot vērā to, ka šādiem pasākumiem, kas skar valstu izpildes pilnvaras attiecībā uz iekšējo robežu kontroli, ir politiski sensitīvs raksturs, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Padomei pēc Komisijas priekšlikuma pieņemt ieteikumus saskaņā ar minēto īpašo Savienības līmeņa procedūru.

(10)

Pirms tiek pieņemts jebkāds ieteikums par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie dažām iekšējām robežām, būtu pilnībā un laikus jāizpēta iespējas izmantot pasākumus, kuru mērķis ir risināt pamatā esošo situāciju, tostarp Savienības iestāžu vai struktūru, piemēram, Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex), kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (4), vai Eiropas Policijas biroja (Eiropola), kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2009/371/TI (5) palīdzību un tehniskos vai finansiālos atbalsta pasākumus valsts, Savienības vai abos līmeņos. Ja tiek konstatēti nopietni trūkumi, Komisija var veikt finansiāla atbalsta pasākumus, lai palīdzētu attiecīgajai dalībvalstij. Turklāt ikvienam Komisijas vai Padomes ieteikumam būtu jābalstās uz pamatotu informāciju.

(11)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar nepieciešamību pagarināt robežkontroli pie iekšējām robežām, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(12)

Par pamatu tam, lai sāktu piemērot īpašos pasākumus gadījumā, ja pastāv nopietni trūkumi saistībā ar ārējo robežu kontroli, un īpašo procedūru ārkārtas apstākļos, kas apdraud telpas bez iekšējo robežu kontroles vispārējo darbību, kā paredzēts šajā regulā, vajadzētu būt izvērtējuma ziņojumiem un ieteikumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1053/2013 14. un 15. pantā. Dalībvalstis un Komisija kopīgi veic regulārus, objektīvus un neatkarīgus izvērtējumus, lai pārbaudītu, vai šī regula tiek piemērota pareizi, un Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm koordinē izvērtējumus. Izvērtējuma mehānismi ietver šādus elementus: daudzgadu un gada izvērtējuma programmas, iepriekš paziņoti un nepaziņoti apmeklējumi uz vietas, ko veic neliela Komisijas pārstāvju un dalībvalstu ieceltu ekspertu komanda, Komisijas pieņemti ziņojumi par izvērtējuma iznākumu un ieteikumi korektīviem pasākumiem, ko Padome ir pieņēmusi, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, atbilstoši turpmākie pasākumi, uzraudzība un atskaites.

(13)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, paredzēt kopējus noteikumus iekšējo robežu kontroles pagaidu atjaunošanai ārkārtējos apstākļos, var sasniegt vienīgi Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(14)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(15)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (6). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

(16)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (7). Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(17)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju - saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (8), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (9) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(18)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (10), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (11) 3. pantu.

(19)

Attiecībā uz Lihtenšteinu - saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (12), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (13) 3. pantu.

(20)

Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(21)

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.

(22)

Attiecībā uz Horvātiju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.

(23)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp personu pārvietošanās un uzturēšanās brīvība. Šī regula ir jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(24)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (14),

1)

regulas II sadaļā pievieno šādu nodaļu:

“IVa NODAĻA

Īpaši pasākumi gadījumā, ja ir būtiski trūkumi saistībā ar ārējo robežu kontroli

19.a pants

Pasākumi pie ārējām robežām un Aģentūras atbalsts

1.   Ja izvērtējuma ziņojumā, kas izstrādāts, ievērojot 14. pantu Padomes Regulā (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu (15), tiek konstatēti būtiski trūkumi ārējo robežu kontroles veikšanā un lai nodrošinātu atbilstību minētās regulas 15. pantā minētajiem ieteikumiem, Komisija var, pieņemot īstenošanas aktu, ieteikt izvērtētajai dalībvalstij veikt dažus īpašus pasākumus, kas var iekļaut vienu vai abus šādus pasākumus:

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33.a panta 2. punktā.

2.   Komisija regulāri informē komiteju, kas izveidota saskaņā ar 33.a panta 1. punktu, par šā panta 1. punktā minēto pasākumu īstenošanā panākto progresu un to ietekmi uz konstatētajiem trūkumiem.

Tā informē arī Eiropas Parlamentu un Padomi.

3.   Ja 1. punktā minētajā izvērtējuma ziņojumā ir secināts, ka izvērtētā dalībvalsts būtiski nepilda savas saistības, un tāpēc tai ir jāziņo par attiecīgā rīcības plāna īstenošanu trīs mēnešos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1053/2013 16. panta 4. punktu, un ja pēc minētā trīs mēnešu laikposma Komisija konstatē, ka situācija turpinās, tā var sākt šīs regulas26. pantā paredzētās procedūras piemērošanu, ja ir izpildīti visi nosacījumi šādai rīcībai.

2)

regulas 23. līdz 27. pantu aizstāj ar šādiem:

“23. pants

Vispārējais regulējums robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām

1.   Ja telpā bez iekšējo robežu kontroles pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai dalībvalstī, minētā dalībvalsts izņēmuma kārtā var atjaunot robežkontroli pie visām tās iekšējām robežām vai to konkrētām daļām uz ierobežotu laikposmu līdz 30 dienām, vai uz paredzamo nopietnā apdraudējuma laiku, ja tas ir ilgāks par 30 dienām. Robežkontroles pagaidu atjaunošanas pie iekšējām robežām apjoms un ilgums nepārsniedz to, kas noteikti ir nepieciešams, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu.

2.   Robežkontroli pie iekšējām robežām atjauno vienīgi kā galēju risinājumu un saskaņā ar 24., 25. un 26. pantu. Katrā gadījumā, kad tiek apsvērts lēmums atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām ievērojot attiecīgi 24.,25. vai 26. pantu, ņem vērā attiecīgi 23.a un 26.a pantā minētos kritērijus.

3.   Ja nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai attiecīgajā dalībvalstī turpinās ilgāk par šā panta 1. punktā paredzēto laikposmu, minētā dalībvalsts var pagarināt robežkontroli pie tās iekšējām robežām, ņemot vērā 23.a pantā minētos kritērijus un saskaņā ar 24. pantu, to pamatojot ar tiem pašiem iemesliem, kas minēti šā panta 1. punktā, un, ņemot vērā visus jaunos apstākļus, uz atjaunināmiem laikposmiem, kuri ilgst līdz 30 dienām.

4.   Kopējais laikposms, uz kādu atjauno robežkontroli pie iekšējām robežām, tostarp jebkādus šā panta 3. punktā paredzētos pagarinājumus, nepārsniedz sešus mēnešus. Ārkārtas apstākļos, kā minēts 26. pantā, minēto kopējo laikposmu var pagarināt maksimums līdz diviem gadiem saskaņā ar minētā panta 1. punktu.

23.a pants

Kritēriji robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām

Ja dalībvalsts saskaņā ar 23. pantu vai 25. panta 1. punktu kā galēju risinājumu nolemj par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie vienas vai vairākām tās iekšējām robežām vai pie to daļām, vai nolemj pagarināt šādu atjaunošanu, tā novērtē, cik lielā mērā ar šādu pasākumu paredzams pienācīgi novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, un novērtē pasākuma samērīgumu attiecībā pret minēto apdraudējumu. Veicot šādu novērtējumu, dalībvalsts jo īpaši ņem vērā:

24. pants

Procedūra robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām saskaņā ar 23. panta 1. punktu

1.   Ja dalībvalsts plāno atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām saskaņā ar 23. panta 1. punktu, tā par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai vēlākais četras nedēļas pirms plānotās atjaunošanas vai īsākā laikposmā, ja apstākļi, kas pamato nepieciešamību atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, kļūst zināmi mazāk nekā četras nedēļas pirms plānotās atjaunošanas. Šajā nolūkā dalībvalsts sniedz šādu informāciju:

Paziņojumu saskaņā ar pirmo daļu var iesniegt kopīgi arī divas vai vairāk dalībvalstis.

Vajadzības gadījumā Komisija var pieprasīt attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm) papildus informāciju.

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, vienlaikus ar tās paziņošanu pārējām dalībvalstīm un Komisijai, ievērojot minēto punktu.

3.   Dalībvalstis, kas iesniedz paziņojumu saskaņā ar 1. punktu, vajadzības gadījumā un saskaņā ar valsts tiesību aktiem var nolemt, ka daļa no informācijas ir klasificēta.

Šāda klasifikācijas noteikšana neliedz Komisijai darīt informāciju pieejamu Eiropas Parlamentam. Informācijas un dokumentu, ko nosūta Eiropas Parlamentam saskaņā ar šo pantu, nosūtīšana un apstrāde atbilst noteikumiem par klasificētas informācijas pārsūtīšanu un apstrādi, kas piemērojami starp Eiropas Parlamentu un Komisiju.

4.   Pēc dalībvalsts paziņojuma saskaņā ar šā panta 1. punktu un ņemot vērā šā panta 5. punktā paredzēto konsultēšanos, Komisija vai jebkura cita dalībvalsts var sniegt atzinumu, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 72. pantu.

Ja, pamatojoties uz paziņojumā iekļauto informāciju vai jebkādu papildinformāciju, ko Komisija ir saņēmusi, tai ir šaubas par plānotās robežkontroles atjaunošanas pie iekšējām robežām nepieciešamību vai samērīgumu, vai tā uzskata, ka būtu piemēroti konsultēties par kādu no paziņojuma aspektiem, tā izsniedz attiecīgu atzinumu.

5.   Par 1. punktā minēto informāciju un par jebkādu Komisijas vai dalībvalsts atzinumu saskaņā ar 4. punktu notiek konsultēšanās, tostarp vajadzības gadījumā kopīgas sanāksmes starp dalībvalsti, kas plāno atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, pārējām dalībvalstīm, jo īpaši tām, kuras tieši skartu šādi pasākumi, un Komisiju, lai vajadzības gadījumā organizētu dalībvalstu savstarpēju sadarbību un izskatītu, vai pasākumi ir samērīgi ar notikumiem, kas liek atjaunot robežkontroli un rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai.

6.   Šā panta 5. punktā minētā konsultēšanās notiek vismaz desmit dienas pirms dienas, kad plānots atjaunot robežkontroli.

25. pants

Īpaša procedūra gadījumos, kad nepieciešama tūlītēja rīcība

1.   Ja nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai dalībvalstī prasa tūlītēju rīcību, attiecīgā dalībvalsts var izņēmuma kārtā nekavējoties atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām uz ierobežotu laikposmu līdz desmit dienām.

2.   Ja dalībvalsts atjauno robežkontroli pie iekšējām robežām, tā vienlaikus par to attiecīgi paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai un sniedz 24. panta 1. punktā minēto informāciju, tostarp iemeslus, kas pamato šajā pantā noteiktās procedūras izmantošanu. Komisija tūlīt pēc paziņojuma saņemšanas var konsultēties ar pārējām dalībvalstīm.

3.   Ja nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai turpinās ilgāk par 1. punktā paredzēto laikposmu, dalībvalsts var nolemt pagarināt robežkontroli pie iekšējām robežām uz atjaunojamiem laikposmiem līdz 20 dienām. To darot, attiecīgā dalībvalsts ņem vērā 23.a pantā minētos kritērijus, tostarp atjauninātu novērtējumu par pasākuma nepieciešamību un samērīgumu, un ņem vērā visus jaunos apstākļus.

Šādas pagarināšanas gadījumā mutatis mutandis piemēro 24. panta 4. un 5. punkta noteikumus, un konsultēšanās notiek nekavējoties pēc tam, kad lēmums par pagarināšanu paziņots Komisijai un dalībvalstīm.

4.   Neskarot 23. panta 4. punktu, kopējais laikposms, uz kādu atjauno robežkontroli pie iekšējām robežām, pamatojoties uz 1. punktā paredzēto sākotnējo laikposmu un jebkādiem pagarinājumiem saskaņā ar 3. punktu, nepārsniedz divus mēnešus.

5.   Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par paziņojumiem, kas sniegti saskaņā ar šo pantu.

26. pants

Īpašā procedūra ārkārtas apstākļos, kas apdraud telpas bez iekšējo robežu kontroles vispārējo darbību

1.   Ārkārtas apstākļos, kad nopietni trūkumi saistībā ar ārējo robežu kontroli ilgāku laiku apdraud telpas bez iekšējo robežu kontroles vispārējo darbību, kā minēts 19.a pantā, un ciktāl minētie apstākļi rada nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai telpā bez iekšējo robežu kontroles vai tās daļās, robežkontroli pie iekšējām robežām var atjaunot saskaņā ar šā panta 2. punktu uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem. Ja ārkārtas apstākļi turpinās, minēto laikposmu var ne vairāk kā trīs reizes pagarināt ikreiz uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem.

2.   Ja visi citi pasākumi, jo īpaši tie, kas minēti 19.a panta 1. punktā, ir bijuši neefektīvi, lai mazinātu konstatēto nopietno apdraudējumu, Padome kā galējo risinājumu un kā pasākumu, lai aizsargātu kopējās intereses telpā bez iekšējo robežu kontroles, var ieteikt vienai vai vairākām dalībvalstīm lemt par robežkontroles atjaunošanu pie visām to iekšējām robežām vai pie konkrētām to daļām. Padomes ieteikums balstās uz Komisijas priekšlikumu. Dalībvalstis var pieprasīt Komisijai iesniegt šādu priekšlikumu Padomei ieteikuma saņemšanai.

Savā ieteikumā Padome norāda vismaz informāciju, kas minēta 24. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā.

Padome var ieteikt pagarināšanu saskaņā ar nosacījumiem un procedūru, kas noteikta šajā pantā.

Pirms dalībvalsts atjauno robežkontroli pie visām savām iekšējām robežām vai pie konkrētām to daļām saskaņā ar šo punktu, tā par to attiecīgi paziņo pārējām dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Komisijai.

3.   Gadījumā, ja dalībvalsts neīsteno 2. punktā minēto ieteikumu, minētā dalībvalsts nekavējoties rakstiski informē Komisiju par šādas rīcības pamatojumu.

Šādā gadījumā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā novērtē attiecīgās dalībvalsts sniegto pamatojumu un sekas kopīgo interešu aizstāvībai telpā bez iekšējo robežu kontroles.

4.   Pienācīgi pamatotu, nenovēršanu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar situācijām, kurās apstākļi, kuru dēļ nepieciešams atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām saskaņā ar 2. punktu, kļūst zināmi mazāk nekā 10 dienas pirms iepriekšējā atjaunošanas laikposma beigām, Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta 33.a panta 3. punktā, ar īstenošanas aktiem, kuri jāpiemēro nekavējoties, var pieņemt jebkādus nepieciešamos ieteikumus. 14 dienās pēc šādu ieteikumu pieņemšanas Komisija iesniedz Padomei priekšlikumu ieteikumam saskaņā ar 2. punktu.

5.   Šis pants neskar pasākumus, ko dalībvalstis var pieņemt, ja ir nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai saskaņā ar 23., 24. un 25. pantu.

26.a pants

Kritēriji robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām ārkārtas apstākļos, kas apdraud telpas bez iekšējo robežu kontroles vispārējo darbību

1.   Ja Padome saskaņā ar 26. panta 2. punktu kā galējo risinājumu iesaka robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie vienas vai vairākām iekšējām robežām vai pie to daļām, tā novērtē, cik lielā mērā ar šādu pasākumu paredzams pienācīgi novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai telpā bez iekšējo robežu kontroles un novērtē pasākuma samērīgumu attiecībā pret minēto apdraudējumu. Minētais novērtējums balstās uz sīku informāciju, ko iesniedz attiecīgā(s) dalībvalsts(-is) un Komisija, kā arī visu citu attiecīgu informāciju, tostarp informāciju, kas iegūta ievērojot šā panta 2. punktu. Veicot šādu novērtējumu, jo īpaši ņem vērā šādus apsvērumus:

2.   Pirms Komisija pieņem priekšlikumu Padomes ieteikumam, tā saskaņā ar 26. panta 2. punktu var:

27. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes informēšana

Komisija un attiecīgā(s) dalībvalsts(-is) cik drīz vien iespējams informē Eiropas Parlamentu un Padomi par visiem iemesliem, kas varētu izraisīt 19.a un 23. līdz 26.a panta piemērošanu.

3)

regulas 29. un 30. pantu aizstāj ar šādiem:

“29. pants

Ziņojums par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām

Četrās nedēļās pēc robežkontroles atcelšanas pie iekšējām robežām dalībvalsts, kas veikusi robežkontroli pie iekšējām robežām, iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām, jo īpaši norādot sākotnējo izvērtējumu un to, vai ir ievēroti 23.a, 25. un 26.a pantā minētie kritēriji, kā notika pārbaudes, kāda bija praktiskā sadarbība ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm, kāda bija izrietošā ietekme uz personu pārvietošanās brīvību, cik efektīva bija robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām, tostarp sniedzot ex-post izvērtējumu par robežkontroles atjaunošanas samērīgumu.

Komisija var sniegt atzinumu par minēto ex-post izvērtējumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie vienas vai vairākām iekšējām robežām vai to daļām.

Komisija vismaz reizi gadā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par to, kā darbojas telpa bez iekšējo robežu kontroles. Ziņojumā iekļauj sarakstu ar visiem lēmumiem atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, kuri pieņemti attiecīgā gada laikā.

30. pants

Sabiedrības informēšana

Komisija un attiecīgā dalībvalsts saskaņotā veidā informē sabiedrību par lēmumu atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām un jo īpaši norāda šāda pasākuma sākuma un beigu dienu, ja vien nav sevišķi svarīgu drošības iemeslu to nedarīt.”;

4)

iekļauj šādu pantu:

“33.a pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (18) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5)

iekļauj šādu pantu:

“37.a pants

Izvērtēšanas mehānisms

1.   Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Līgumu par Eiropas Savienību un neskarot to noteikumus par pārkāpumu procedūrām, to, kā katra dalībvalsts īsteno šo regulu, izvērtē ar izvērtēšanas mehānismu.

2.   Noteikumi par izvērtēšanas mehānismu ir precizēti Regulā (ES) Nr. 1053/2013. Saskaņā ar minēto izvērtēšanas mehānismu dalībvalstīm un Komisijai kopīgi jāveic regulāri, objektīvi un neatkarīgi izvērtējumi, lai pārbaudītu, vai šī regula tiek piemērota pareizi, un Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm jākoordinē izvērtējumi. Saskaņā ar minēto mehānismu katru dalībvalsti vismaz reizi piecos gados izvērtē neliela komanda, kuras sastāvā ir Komisijas pārstāvji un dalībvalstu iecelti eksperti.

Izvērtēšanā var iekļaut iepriekš paziņotus vai nepaziņotus apmeklējumus uz vietas pie ārējām vai iekšējām robežām.

Saskaņā ar minēto izvērtēšanas mehānismu Komisija ir atbildīga par daudzgadu un gada izvērtēšanas programmu un izvērtēšanas ziņojumu pieņemšanu.

3.   Ja tiek atklāti iespējami trūkumi, attiecīgajām dalībvalstīm var adresēt ieteikumus korektīvām darbībām.

Ja izvērtējuma ziņojumā, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 14. pantu Regulā (ES) Nr. 1053/2013 tiek konstatēti būtiski trūkumi ārējo robežu kontroles veikšanā, piemēro šīs regulas 19.a un 26. pantu.

4.   Visos izvērtēšanas posmos Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz informāciju un saskaņā ar noteikumiem par klasificētiem dokumentiem nosūta visus attiecīgos dokumentus.

5.   Eiropas Parlamentu nekavējoties un pilnībā informē par ikvienu priekšlikumu grozīt vai aizstāt noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1053/2013.”