27.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 472/2013

(2013. gada 21. maijs)

par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 136. pantu saistībā ar 121. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Nepieredzētā globālā krīze, kas skārusi pasauli kopš 2007. gada, ir radījusi nopietnu kaitējumu tautsaimniecības izaugsmei un finanšu stabilitātei, un izraisījusi dalībvalstu budžeta deficīta un parāda situācijas būtisku pasliktināšanos, liekot vairākām dalībvalstīm meklēt finansiālo palīdzību Savienībā un ārpus tās.

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantā ir paredzēts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienībai ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanas, sociālās atstumtības apkarošanas, kā arī augsta izglītības, apmācības un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa veicināšanu.

(3)

Savienības tiesību aktos būtu jānodrošina pilnīga atbilstība starp LESD paredzēto Savienības daudzpusējās uzraudzības sistēmu un iespējamiem finansiālās palīdzības saņemšanas politiskajiem nosacījumiem. Visu dalībvalstu, īpaši to, kuru naudas vienība ir euro, ekonomiskā un finansiālā integrācija liek īstenot stingrāku uzraudzību, lai novērstu to, ka finanšu stabilitātes grūtības, kuras ir atsevišķām dalībvalstīm vai kuras tām draud, radītu negatīvu ietekmi arī pārējā eurozonā un, plašākā nozīmē, Savienībā kopumā.

(4)

Ekonomikas un budžeta uzraudzības intensitātei vajadzētu būt atbilstošai un samērīgai attiecībā pret pieredzēto finanšu grūtību pakāpi, un tajā būtu pienācīgi jāņem vērā saņemtās finansiālās palīdzības raksturs, kas var būt sākot ar vienkāršu atbalsta pasākumu, kas, pamatojoties uz atbilstības nosacījumiem, sniegts piesardzības nolūkā, līdz pat pilna apjoma makroekonomikas korekciju programmai, kurā paredzēti stingri politiskie nosacījumi. Ikvienā makroekonomikas korekciju programmā būtu jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts valsts reformu programma saistībā ar Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju.

(5)

Dalībvalstij, kuras naudas vienība ir euro, būtu jāpiemēro pastiprināta uzraudzība saskaņā ar šo regulu, ja tai ir vai tai draud nopietnas finansiālas grūtības, lai nodrošinātu, ka tajā ātri atjaunojas normāla situācija, un pasargātu pārējās eurozonas dalībvalstis no iespējamās plašākas nelabvēlīgās ietekmes. Šādai pastiprinātai uzraudzībai vajadzētu būt samērīgai ar problēmu nopietnību un tā būtu attiecīgi jāpielāgo. Tai būtu jāietver plašāka piekļuve informācijai, kas nepieciešama ciešai ekonomikas, nodokļu un finanšu stāvokļa novērošanai, un regulāra ziņošana kompetentajai Eiropas Parlamenta komitejai, kā arī Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK) vai jebkurai apakškomitejai, ko EFK var izraudzīt šim nolūkam. Tāds pats uzraudzības režīms būtu jāpiemēro dalībvalstīm, kuras pieprasa palīdzību piesardzības pasākumu veidā no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM), Eiropas stabilizācijas mehānisma (ESM), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) vai citām attiecīgām starptautiskajām finanšu iestādēm, kā piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).

(6)

Dalībvalstij, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību, būtu arī jāpieņem pasākumi, kuru mērķis ir vērsties pret grūtību cēloņiem vai potenciālajiem cēloņiem. Šai nolūkā būtu jāņem vērā visi ieteikumi, kas tai sniegti, īstenojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru vai pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

(7)

Ekonomikas un budžeta uzraudzība būtu ievērojami jāpastiprina dalībvalstīm, kurām tiek piemērota makroekonomikas korekciju programma. Ņemot vērā šādas programmas visaptverošo raksturu un lai nodrošinātu saskaņotu ekonomikas politikas uzraudzību un izvairītos no ziņošanas pienākumu dublēšanās, makroekonomikas korekciju programmas darbības laikā pārējie ekonomikas un budžeta uzraudzības procesi būtu jāaptur vai attiecīgā gadījumā jāracionalizē. Tomēr, sagatavojot makroekonomikas korekciju programmu, būtu jāņem vērā visi ieteikumi, kas dalībvalstij sniegti, īstenojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru vai pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

(8)

Problēma, ko rada krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, ir ievērojami saasinājusies. Ekonomikas globalizācija, tehnoloģiju attīstība, krāpšanas internacionalizācija un šo faktoru rezultātā izveidojusies dalībvalstu savstarpējā atkarība ļauj saskatīt valstu atsevišķi īstenotas pieejas ierobežojumus un pastiprina vienotas rīcības nepieciešamību.

(9)	Problēmas, ko dalībvalstīs, kam piemēro makroekonomikas korekciju programmu, rada krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, būtu jārisina, uzlabojot ieņēmumu iekasēšanu minētajās dalībvalstīs un pastiprinot sadarbību starp Savienības un trešo valstu ieņēmumu pārvaldēm.

(10)

Būtu jāparedz noteikumi, lai veicinātu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību. Tās dalībvalsts parlaments, kurai tiek piemērota makroekonomikas korekciju programma vai pastiprināta uzraudzība, būtu jāinformē atbilstīgi valsts noteikumiem un praksei.

(11)	Dalībvalstīm finansiālās palīdzības programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā saskaņā ar valsts noteikumiem un praksi būtu jāiesaista sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

(12)

Pirms tiek pieņemts Padomes lēmums par makroekonomikas korekciju programmu saskaņā ar šo regulu, attiecīgajām ESM un EFSI struktūrām vajadzētu būt iespējai rīkot diskusiju par rezultātiem, kas gūti sarunās starp Komisiju, – kura rīkojas ESM vai EFSI vārdā saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un attiecīgā gadījumā ar SVF, – un saņēmēju dalībvalsti par iespējamajiem politiskajiem nosacījumiem, kas saistīti ar finansiālo palīdzību minētajai dalībvalstij. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas stabilizācijas mehānisma izveidi un EFSI pamatnolīgumu jāpieņem saprašanās memorandi, kuros paredz sīki izstrādātus nosacījumus finansiālās palīdzības piešķiršanai.

(13)	Ja vien nav noteikts citādi, atsaucēm uz finansiālu palīdzību šajā regulā būtu jāaptver arī finansiāls atbalsts, kas tiek sniegts piesardzības pasākumu veidā, kā arī aizdevumi, kuri piešķirti finanšu iestāžu rekapitalizācijai.

(14)

Komisijas lēmums piemērot dalībvalstij pastiprinātu uzraudzību saskaņā ar šo regulu būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar EFK, Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (3), Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un arodu pensiju iestādi), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (4), Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (5) (kopā minētas kā “EUI”), un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (6). Komisijai būtu arī jāsadarbojas ar EFK, lemjot par pastiprinātas uzraudzības pagarināšanu.

(15)

Pēc attiecīgās dalībvalsts pamatota pieprasījuma vai, attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskiem apstākļiem, Komisija var ieteikt samazināt vai atcelt jebkādus esošos procentu noguldījumus, bezprocentu noguldījumus vai naudassodu, ko Padome saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo vai korektīvo daļu noteikusi dalībvalstij, uz kuru attiecas makroekonomikas korekciju programma.

(16)	Uz piekļuvi informācijai par sagatavošanas darbu, kas uzsākts pirms ieteikuma pieņemšanas saskaņā ar šo regulu, būtu jāattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (7).

(17)

Ja saskaņā ar šo regulu pieņem lēmumu, ka dalībvalsts neizpilda tās makroekonomikas korekciju programmā noteiktās prasības un, ja notikumu attīstība un analīze skaidri liecina, ka nepieciešams mehānisms, lai nodrošinātu, ka tiek pildītas saistības pret tās kreditoriem un stabilizēta valsts ekonomikas un finanšu situācija, Komisija tiek aicināta izstrādāt šāda mehānisma priekšlikumu.

(18)

Padomei būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt ieteikumus par piesardzīgu korekcijas pasākumu pieņemšanu un par makroekonomikas korekciju programmas sagatavošanu; pilnvaras apstiprināt makroekonomikas korekciju programmas; pilnvaras pieņemt lēmumus par galvenajām politikas prasībām, ko ESM vai EFSI plāno iekļaut nosacījumos attiecībā uz finansiālo palīdzību, ko piešķir piesardzības pasākumu veidā, aizdevumiem, kurus piešķir finanšu iestāžu rekapitalizācijai, vai jebkurā jaunā finanšu instrumentā, par kuru vienojas ESM ietvaros; un pilnvaras ieteikt dalībvalstīm pieņemt korektīvus pasākumus saskaņā ar uzraudzību pēc programmas darbības beigām. Minētās pilnvaras ir īpaši būtiskas dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācijai, kas jāveic Padomē saskaņā ar LESD 121. pantu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šajā regulā paredz noteikumus, lai stiprinātu to dalībvalstu ekonomikas un budžeta uzraudzību, kuru naudas vienība ir euro, ja minētās dalībvalstis:

a)	pieredz vai tām draud nopietnas finanšu stabilitātes vai publisko finanšu ilgtspējas grūtības, kas varētu radīt plašāku nelabvēlīgu ietekmi citās eurozonas dalībvalstīs; vai

pieprasa vai saņem finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM), Eiropas stabilizācijas mehānisma (ESM), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), vai citas attiecīgas starptautiskas finanšu iestādes, kā piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).

2. Šajā regulā arī paredz noteikumus pastiprinātai ekonomikas politikas koordinēšanai.

3. Šī regula attiecas uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

4. Piemērojot šo regulu, Padome, Komisija un dalībvalstis pilnībā ievēro LESD 152. pantu. Piemērojot šo regulu un saskaņā ar to pieņemtos ieteikumus, Padome, Komisija un dalībvalstis ņem vērā valstu noteikumus un praksi un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantu. Attiecīgi šīs regulas un minēto ieteikumu piemērošana neietekmē tiesības apspriest, noslēgt un īstenot koplīgumus vai rīkoties kolektīvi saskaņā ar valstu tiesību aktiem.

2. pants

Dalībvalstis, kurām piemēro pastiprinātu uzraudzību

1. Komisija var nolemt piemērot pastiprinātu uzraudzību dalībvalstij, kurā ir vai kurai draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības, kas kā paredzēts varētu radīt plašāku nelabvēlīgu ietekmi citās eurozonas dalībvalstīs.

Komisija, izvērtējot, vai dalībvalstij draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības, citu parametru starpā izmanto brīdināšanas mehānismu, kas noteikts saskaņā ar 3. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (8), vai jaunāko padziļināto pārskatu, ja tāds ir pieejams. Komisija arī veic visaptverošu izvērtējumu, jo īpaši ņemot vērā minētās dalībvalsts aizņemšanās nosacījumus, parādsaistību atmaksāšanas profilu, budžeta struktūras stabilitāti, publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā, parādu sloga nozīmīgumu un tālākas izplatīšanās risku, ko dalībvalsts finanšu sektora nopietnās problēmas rada tās budžeta stāvoklim vai citu dalībvalstu finanšu sektoram.

Pirms Komisija pieņem lēmumu attiecīgajai dalībvalstij piemērot pastiprinātu uzraudzību, minētajai dalībvalstij dod iespēju paust savu viedokli. Komisija ik pēc sešiem mēnešiem lemj, vai pagarināt pastiprināto uzraudzību minētajai dalībvalstij.

2. Ja Komisija saskaņā ar 1. punktu nolemj piemērot dalībvalstij pastiprinātu uzraudzību, tā pienācīgi informē attiecīgo dalībvalsti par visiem izvērtējuma rezultātiem un attiecīgi paziņo par to Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas veic uzraudzības funkcijas, atbilstīgajām EUI un ESRK.

3. Ja dalībvalsts kā piesardzības pasākumu saņem finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, EFSM, ESM, EFSI vai citas attiecīgas starptautiskas finanšu iestādes, kā, piemēram, SVF, Komisija minētajai dalībvalstij piemēro pastiprinātu uzraudzību.

Komisija dara zināmus atklātībai lēmumus, ko tā pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu un šo punktu.

4. Šā panta 3. punktu nepiemēro dalībvalstij, kas kā piesardzības pasākumu saņem finansiālo palīdzību kredītlīnijas veidā, kas nav atkarīga no nosacījuma minētajai dalībvalstij pieņemt jaunus politikas pasākumus, ar noteikumu, ka kredītlīnija netiek izmantota.

5. Komisija informācijas nolūkā publicē tādu instrumentu sarakstu, kas paredzēti finansiālās palīdzības sniegšanai piesardzības pasākumu veidā, kā minēts 3. punktā, un pastāvīgi to atjaunina, lai ņemtu vērā iespējamās izmaiņas EFSM, ESM, EFSI vai citas attiecīgās starptautiskās finanšu iestādes finansiālā atbalsta politikā.

3. pants

Pastiprināta uzraudzība

1. Dalībvalsts, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību, apspriežoties un sadarbojoties ar Komisiju, kas rīkojas saziņā ar ECB, EUI, ESRK un attiecīgā gadījumā ar SVF, pieņem pasākumus, kuru mērķis ir vērsties pret grūtību cēloņiem vai potenciālajiem cēloņiem. To darot, dalībvalsts ņem vērā visus ieteikumus, kas tai sniegti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (9), Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (10) vai Regulu (ES) Nr. 1176/2011 attiecībā uz tās valsts reformu programmu un tās stabilitātes programmu.

Par pirmajā daļā minētajiem pasākumiem Komisija informē Eiropas Parlamenta kompetento komiteju, EFK, Eurogrupas jautājumu darba grupu un vajadzības gadījumā un saskaņā ar valsts praksi attiecīgās dalībvalsts parlamentu.

2. Dalībvalstij, kam piemēro pastiprinātu uzraudzību, piemēro stingrāku fiskālā stāvokļa uzraudzību, kas izklāstīta 10. panta 2., 3. un 6. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 473/2013 2013. gada 21. maijs (par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai, un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs) (11), neatkarīgi no tā, vai minētajā dalībvalstī ir pārmērīgs budžeta deficīts. Ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar minētās regulas 10. panta 3. punktu, iesniedz reizi ceturksnī.

3. Dalībvalsts, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību atbilstīgi 2. panta 1. punktam, pēc Komisijas pieprasījuma:

ievērojot noteikto regularitāti, paziņo ECB, kas veic uzraudzības funkciju, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 35. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 attiecīgajām EUI neapkopotu informāciju par norisēm tās finanšu sistēmā, tostarp jebkādu stresa testu rezultātu analīzi vai jutīguma analīzi, kas veikta saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu;

ECB, kas veic uzraudzības funkcijas, vai atbilstīgā gadījumā attiecīgo EUI uzraudzībā pēc vajadzības veic stresa testus vai jutīguma analīzi, lai izvērtētu finanšu sektora spēju pretoties dažādiem makroekonomiskiem un finansiāliem satricinājumiem, ievērojot norādes, ko Komisija un ECB ir sniegušas saziņā ar attiecīgajām EUI un ESRK;

c)	tiek pakļauta prasībai regulāri tikt izvērtētai attiecībā uz tās spējām īstenot finanšu sektora uzraudzību, ko konkrētas salīdzinošas izvērtēšanas ietvaros veic ECB, kas veic uzraudzības funkcijas, vai atbilstīgā gadījumā attiecīgā EUI;

d)	paziņo Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 uzraudzītu makroekonomisko nelīdzsvarotību.

Pamatojoties uz stresa testa rezultātu analīzi un jutīguma analīzi, kas minētas pirmās daļas a) punktā, un ņemot vērā secinājumus, kas radušies izvērtējot Regulā (ES) Nr. 1176/2011 noteikto makroekonomiskās nelīdzsvarotības rādītāju kopsavilkuma attiecīgos rādītājus, ECB, kas veic uzraudzības funkcijas, un attiecīgās EUI sadarbībā ar ESRK sagatavo iespējamo finanšu sistēmas trūkumu izvērtējumu un nosūta minēto izvērtējumu gan Komisijai, ievērojot tās norādīto regularitāti, gan ECB.

4. Dalībvalsts, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību atbilstīgi 2. panta 3. punktam, pēc Komisijas pieprasījuma:

ievērojot noteikto regularitāti, paziņo Komisijai, ECB un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 35. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 attiecīgajām EUI neapkopotu informāciju par norisēm finanšu sistēmā, tostarp jebkādu stresa testu rezultātu analīzi vai jutīguma analīzi, kas veikta saskaņā ar b) apakšpunktu;

ECB, kas veic uzraudzības funkcijas, vai atbilstīgā gadījumā attiecīgo EUI uzraudzībā pēc vajadzības veic stresa testus vai jutīguma analīzi, lai izvērtētu finanšu sektora spēju pretoties dažādiem makroekonomiskiem un finansiāliem satricinājumiem, ievērojot norādes, ko Komisija un ECB sniegušas saziņā ar attiecīgajām EUI un ESRK, un detalizēti informē visas minētās iestādes par rezultātiem;

c)	tiek pakļauta prasībai regulāri tikt izvērtētai attiecībā uz tās spējām īstenot finanšu sektora uzraudzību, ko konkrētas salīdzinošas izvērtēšanas ietvaros veic ECB, kas veic uzraudzības funkcijas, vai atbilstīgā gadījumā attiecīgā EUI;

d)	paziņo Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 uzraudzītu makroekonomisko nelīdzsvarotību.

Komisija, ECB un attiecīgās EUI visu tām paziņoto neapkopoto informāciju uzskata par konfidenciālu.

5. Komisija saziņā ar ECB un attiecīgajām EUI, un attiecīgā gadījumā ar SVF, veic regulāras pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību, lai pārbaudītu minētās dalībvalsts sasniegto progresu, īstenojot 1., 2., 3. un 4. punktā minētos pasākumus.

Katru ceturksni Komisija paziņo savu izvērtējumu Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai un EFK. Minētajā izvērtējumā tā jo īpaši pārbauda to, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi.

Pirmajā daļā minētās pārskata misijas aizstāj Regulas (EK) Nr. 1467/97 10.a panta 2. punktā paredzēto uzraudzību uz vietas.

6. Sagatavojot 5. punktā minēto izvērtējumu, Komisija ņem vērā padziļinātā pārskata rezultātus atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1176/2011, tostarp valstu ekonomikas politikas izraisītas plašākas ietekmes novērtēšanu attiecībā uz dalībvalsti, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību, saskaņā ar minētās regulas 5. panta 2. punktu.

7. Ja Komisija secina, ka, pamatojoties uz 5. punktā paredzētajām pārskata misijām, ir vajadzīgi turpmāki pasākumi un attiecīgās dalībvalsts finanšu un ekonomikas situācija būtiskā mērā nelabvēlīgi ietekmē finanšu stabilitāti eurozonā vai tās dalībvalstīs, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var ieteikt attiecīgajai dalībvalstij pieņemt korektīvus piesardzības pasākumus vai sagatavot makroekonomikas korekciju programmas projektu.

Padome var nolemt darīt savus ieteikumus zināmus atklātībai.

8. Ja 7. punktā minēto ieteikumu dara zināmu atklātībai:

a)	Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var piedāvāt iespēju attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai piedalīties viedokļu apmaiņā;

b)	Komisijas pārstāvji var no attiecīgās dalībvalsts parlamenta puses tikt uzaicināti piedalīties viedokļu apmaiņā;

c)	Padome savlaicīgi informē Eiropas Parlamenta attiecīgo komiteju par ieteikuma saturu.

9. Kamēr notiek pastiprinātā uzraudzība, kompetentā Eiropas Parlamenta komiteja un attiecīgās dalībvalsts parlaments var uzaicināt Komisijas, ECB un SVF pārstāvjus piedalīties dialogā par ekonomikas jautājumiem.

4. pants

Ziņošana, saņemot finansiālo palīdzību finanšu iestāžu rekapitalizācijai

Dalībvalstis, kam piemēro pastiprinātu uzraudzību vai makroekonomikas korekciju programmu un kuras saņem finansiālo palīdzību to finanšu iestāžu rekapitalizācijai, divas reizes gadā ziņo EFK par nosacījumiem, kas piemēroti minētajām finanšu iestādēm, tostarp par nosacījumiem, kas attiecas uz vadītāju atalgojumu. Minētās dalībvalstis arī ziņo par kredīta nosacījumiem, ko finanšu sektors piedāvā reālās ekonomikas darbībai.

5. pants

Informācija par plānotajiem finansiālās palīdzības pieprasījumiem

Dalībvalsts, kas iecerējusi pieprasīt finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, ESM, EFSI vai citas attiecīgas starptautiskās finanšu iestādes, piemēram, SVF, nekavējoties informē par šo ieceri Eurogrupas jautājumu darba grupas priekšsēdētāju, par ekonomikas un monetārajiem jautājumiem atbildīgo komisāru un ECB priekšsēdētāju.

Saņēmusi izvērtējumu no Komisijas, Eurogrupas jautājumu darba grupa rīko pārrunas par iecerēto pieprasījumu, lai inter alia izskatītu iespējas, kas ir pieejamas saskaņā ar spēkā esošiem Savienības vai eurozonas finanšu instrumentiem, pirms attiecīgā dalībvalsts vēršas pie potenciālajiem aizdevējiem.

Dalībvalsts, kas iecerējusi pieprasīt finanšu palīdzību no EFSM, nekavējoties informē par šo ieceri EKF priekšsēdētāju, par ekonomikas un monetārajiem jautājumiem atbildīgo komisāru un ECB priekšsēdētāju.

6. pants

Valdības parāda atmaksājamības novērtējums

Ja dalībvalsts pieprasa finansiālo palīdzību no EFSM, ESM vai EFSI, Komisija saziņā ar ECB un, ja iespējams, ar SVF izvērtē minētās dalībvalsts valdības parāda atmaksājamību un tās faktiskās vai potenciālās finansējuma vajadzības. Ja finansiālo palīdzību paredzēts sniegt no ESM vai EFSI, Komisija minēto izvērtējumu iesniedz Eirogrupas jautājumu darba grupai, ja finansiālo palīdzību paredzēts sniegt no EFSM, to iesniedz EKF.

Valdības parāda atmaksājamības izvērtējumu veic, pamatojoties uz visticamāko makroekonomisko scenāriju vai piesardzīgāku scenāriju un budžeta prognozēm, izmantojot visjaunāko informāciju un pienācīgi ņemot vērā 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā ziņojuma rezultātus, kā arī visus saskaņā ar 3. panta 3. punkta b) apakšpunktu veiktos uzraudzības uzdevumus. Komisija izvērtē arī makroekonomisku un finansiālu satricinājumu un nelabvēlīgu notikumu ietekmi uz valdības parāda atmaksājamību.

Komisija dara zināmu atklātībai makroekonomisko scenāriju, iekļaujot izaugsmes scenāriju, attiecīgos parametrus, kas ir attiecīgās dalībvalsts valdības parāda atmaksājamības izvērtējuma pamatā, un prognozējamo kopējo budžeta pasākumu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi.

7. pants

Makroekonomikas korekciju programma

1. Ja dalībvalsts pieprasa finansiālo palīdzību no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, EFSM, ESM, EFSI vai SVF, tā, vienojoties ar Komisiju, kas darbojas saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā ar SVF, sagatavo projektu makroekonomikas korekciju programmai, kuras pamatā ir ekonomisko partnerattiecību programma saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 473/2013 un kura aizstāj to, un kurā ir noteikti gada budžeta mērķi.

Makroekonomikas korekciju programmas projektā tiek pievērsta uzmanība konkrētiem riskiem, kurus minētā dalībvalsts rada eurozonas finanšu stabilitātei, un programmas mērķis ir strauji atjaunot stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas un finanšu situāciju un atjaunot šīs dalībvalsts spēju pilnībā finansēt pašai sevi finanšu tirgos.

Makroekonomikas korekciju programmas projekta pamatā ir 6. pantā minētais valdības parāda atmaksājamības izvērtējums, kuru atjaunina, iekļaujot tajā to korektīvo pasākumu projekta ietekmi, par kuriem notiek sarunas ar minēto dalībvalsti, un kurā pienācīgi ņemti vērā ieteikumi, kas adresēti minētajai dalībvalstij saskaņā ar LESD 121., 126., 136. vai 148. pantu, kā arī darbības, kuras dalībvalsts veic, lai ievērotu jebkādu šādu ieteikumu, vienlaikus cenšoties paplašināt, nostiprināt un padziļināt prasītos politikas pasākumus.

Makroekonomikas korekciju programmas projektā ņem vērā attiecīgās dalībvalsts praksi un institūcijas algu veidošanai, un valsts reformu programmu saistībā ar Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju.

Makroekonomikas korekciju programmas projektā tiek pilnībā ievērots LESD 152. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pants. Komisija mutiski informē Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus par makroekonomikas korekciju programmas projekta sagatavošanas progresu. Minēto informāciju uzskata par konfidenciālu.

2. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu apstiprina makroekonomikas korekciju programmu, ko sagatavojusi dalībvalsts, kas pieprasa finansiālo palīdzību saskaņā ar 1. punktu.

Komisija nodrošina, ka saprašanās memorands, ko Komisija paraksta ESM vai EFSI vārdā, pilnībā atbilst makroekonomikas korekciju programmai, ko apstiprinājusi Padome.

3. Lai novērstu ziņošanas pienākumu dublēšanos, Komisija nodrošina konsekvenci ekonomikas un budžeta uzraudzības procesā attiecībā uz dalībvalsti, kurā īsteno makroekonomikas korekciju programmu.

4. Komisija saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā ar SVF uzrauga dalībvalsts progresu, īstenojot makroekonomikas korekciju programmu.

Komisija reizi trijos mēnešos informē EKF par šādu progresu. Attiecīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas ar Komisiju un ECB. Tā jo īpaši sniedz Komisijai un ECB visu informāciju, ko tās uzskata par nepieciešamu makroekonomikas korekciju programmas īstenošanas uzraudzībai saskaņā ar 3. panta 4. punktu.

Komisija mutiski informē Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus par secinājumiem, kas gūti, veicot makroekonomikas korekciju programmas uzraudzību. Minēto informāciju uzskata par konfidenciālu.

5. Komisija saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā ar SVF kopā ar attiecīgo dalībvalsti pārbauda izmaiņas un atjauninājumus, kas var būt vajadzīgi tās makroekonomikas korekciju programmā, lai inter alia pienācīgi ņemtu vērā būtiskas atšķirības starp makroekonomiskajām prognozēm un faktiskajiem rādītājiem, tostarp iespējamās makroekonomikas korekciju programmas radītās sekas, plašāku nelabvēlīgu ietekmi, kā arī makroekonomiskus un finansiālus satricinājumus. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par jebkādām izmaiņām, kas veicamas minētajā programmā.

6. Attiecīgā dalībvalsts, cieši sadarbojoties ar Komisiju, apsver, vai tā veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai aicinātu privātos ieguldītājus brīvprātīgi saglabāt savas vispārējā riska pozīcijas.

7. Ja, veicot 4. punktā minēto uzraudzību, tiek konstatētas būtiskas novirzes no dalībvalsts makroekonomikas korekciju programmas, tad Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt, ka attiecīgā dalībvalsts neievēro tās programmā iekļautās politikas prasības. Komisija savā priekšlikumā skaidri izvērtē, vai šādas būtiskas novirzes nav radušās tādu iemeslu dēļ, kuri nav attiecīgās dalībvalsts kontrolē.

Budžeta konsolidācijas pasākumos, kas izklāstīti makroekonomikas korekciju programmā, ņem vērā nepieciešamību nodrošināt pietiekamus līdzekļus būtiski svarīgām politikas jomām, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei.

Ja tiek pieņemts lēmums saskaņā ar šo punktu, attiecīgā dalībvalsts, cieši sadarbojoties ar Komisiju un saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā ar SVF, veic pasākumus, kuru mērķis ir stabilizēt tirgus un saglabāt netraucētu finanšu sektora darbību.

8. Dalībvalsts, kurai piemēro makroekonomikas korekciju programmu un kurai ir nepietiekamas administratīvās spējas vai nopietnas grūtības īstenot programmu, vēršas pie Komisijas pēc tehniskās palīdzības, ko minētajā nolūkā var veidot ekspertu grupas, kuru locekļi ir no citām dalībvalstīm un citām Savienības iestādēm vai attiecīgām starptautiskām iestādēm. Tehniskās palīdzības mērķus un līdzekļus skaidri izklāsta atjauninātajās makroekonomikas korekciju programmas versijās, un to izmanto galvenokārt jomā, kurā konstatētas būtiskas vajadzības. Tehniskā palīdzība var ietvert pastāvīga pārstāvja un atbalsta darbinieku norīkošanu, lai konsultētu iestādes par programmas īstenošanu.

Makroekonomikas korekciju programmu, tostarp tās mērķus un paredzamo korekcijas pasākumu sadali, dara zināmu atklātībai.

Makroekonomikas korekciju programmai pielikumā pievieno valdības parāda atmaksājamības izvērtējuma secinājumus.

9. Dalībvalsts, kurai piemēro makroekonomikas korekciju programmu, veic tās publisko finanšu vispārēju revīziju, lai inter alia izvērtētu iemeslus, kuru dēļ ir uzkrājies pārmērīgs parāds, kā arī, lai atklātu iespējamos pārkāpumus.

10. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var piedāvāt iespēju attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai piedalīties viedokļu apmaiņā par makroekonomikas korekciju programmas īstenošanā panākto progresu.

11. Komisijas pārstāvji no attiecīgās dalībvalsts parlamenta puses var tikt uzaicināti piedalīties viedokļu apmaiņā par tās makroekonomikas korekciju programmas īstenošanā panākto progresu.

12. Šo pantu nepiemēro intstrumentiem, ar ko finansiālo palīdzību sniedz piesardzības pasākumu veidā, aizdevumiem, kuri piešķirti finanšu iestāžu rekapitalizācijai, vai jebkādam citam jaunam ESM finanšu instrumentam, attiecībā uz kuru ESM noteikumi neparedz makroekonomikas korekciju programmu.

Komisija informācijas nolūkā izveido pirmajā daļā minēto finansiālās palīdzības instrumentu sarakstu un pastāvīgi to atjaunina, lai ņemtu vērā iespējamās izmaiņas ESM finansiālā atbalsta politikā.

Attiecībā uz minētajiem instrumentiem Padome pēc Komisijas ieteikuma, pieņemot attiecīgajai dalībvalstij adresētu lēmumu, apstiprina galvenās politikas prasības, kuras ESM vai EFSI plāno iekļaut nosacījumos par tās finansiālo atbalstu, ciktāl minēto pasākumu saturs ietilpst Savienības kompetencē kā noteikts Līgumos.

Komisija nodrošina, ka saprašanās memorands, ko Komisija paraksta ESM vai EFSI vārdā, pilnībā atbilst šādam Padomes lēmumam.

8. pants

Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana

Sagatavojot tās makroekonomikas korekciju programmu projektus, dalībvalsts prasa sociālo partneru un atbilstošo pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokli, lai dotu ieguldījumu centienos panākt vienprātību par tās saturu.

9. pants

Pasākumi nodokļu ieņēmumu nodrošināšanai

Vajadzības gadījumā dalībvalsts, cieši sadarbojoties ar Komisiju un saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā ar SVF, veic pasākumus, kuru mērķis ir nostiprināt ieņēmumu iekasēšanas spēju efektivitāti un iedarbīgumu un cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai palielinātu nodokļu ieņēmumus.

10. pants

Atbilstība Stabilitātes un izaugsmes paktam

1. Ja dalībvalstij saskaņā ar šīs regulas 7. pantu piemēro makroekonomikas korekciju programmu un tās izmaiņas, uz to neattiecas pienākums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 3. pantu iesniegt stabilitātes programmu, un tā integrē šādas stabilitātes programmas saturu savā makroekonomikas korekciju programmā.

2. Ja uz dalībvalsti, kurai piemēro makroekonomikas korekciju programmu, attiecas arī ieteikums saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu vai pieprasījuma lēmums saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu:

a)	uz to neattiecas pienākums attiecīgā gadījumā iesniegt ziņojumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punktu un 5. panta 1.a punktu;

katras korekciju programmas gada budžeta mērķus integrē ieteikumā vai pieprasījuma lēmumā attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu un 5. panta 1. punktu, un, ja uz attiecīgo dalībvalsti attiecas pieprasījuma lēmums saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, pasākumus, kas sekmē makroekonomikas korekciju programmā minēto mērķu sasniegšanu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1. punktu integrē pieprasījuma lēmumā;

c)	attiecībā uz šīs regulas 7. panta 4. punktā paredzēto uzraudzību, uz to neattiecas uzraudzība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 10. panta 1. punktu un 10.a pantu, un uzraudzība, kas ir saskaņā ar minētās regulas 4. panta 2. punktu un 6. panta 2. punktu pieņemta lēmuma pamatā.

11. pants

Atbilstība Regulai (ES) Nr. 1176/2011

Ja dalībvalstij piemēro makroekonomikas korekciju programmu, minētajai dalībvalstij minētās programmas darbības laikā nepiemēro Regulu (ES) Nr. 1176/2011, izņemot to, ka ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 izveidotā rezultātu pārskata rādītājus integrē minētās programmas uzraudzībā.

12. pants

Atbilstība Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadam

Dalībvalstij, kam piemēro makroekonomikas korekciju programmu, minētās programmas laikā nepiemēro Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada uzraudzību un izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.-a pantu.

13. pants

Atbilstība Regulai (ES) Nr. 473/2013

Dalībvalstij, kurai piemēro makroekonomikas korekciju programmu, minētās programmas laikā nepiemēro Regulu (ES) Nr. 473/2013 [par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un izvērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs], izņemot minētās regulas 1. līdz 5. pantu un 13. līdz 18. pantu.

14. pants

Uzraudzība pēc programmas darbības beigām

1. Dalībvalstij piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, kamēr nav atmaksāti vismaz 75 % no finansiālās palīdzības, ko tā saņēmusi no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm, EFSM, ESM vai EFSI. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pagarināt pēc programmas darbības beigām veikto uzraudzību, ja ir pastāvīgi riski attiecīgās dalībvalsts finanšu vai fiskālajai stabilitātei. Uzskata, ka Padome ir pieņēmusi Komisijas priekšlikumu, ja Padome neizlemj ar kvalificētu balsu vairākumu to noraidīt 10 dienu laikā, kopš to ir pieņēmusi Komisija.

2. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, izpilda šīs regulas 3. panta 3. punkta prasības un sniedz informāciju, kas minēta 10. panta 3. punktā Regulā (ES) Nr. 473/2013.

3. Komisija saziņā ar ECB regulāri veic pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, lai izvērtētu tās ekonomisko, fiskālo un finanšu stāvokli. Ik pēc sešiem mēnešiem tā paziņo savu izvērtējumu Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai, EFK un attiecīgās dalībvalsts parlamentam un jo īpaši izvērtē, vai ir vajadzīgi korektīvi pasākumi.

Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var piedāvāt iespēju attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai piedalīties viedokļu apmaiņā par progresu, kas panākts, veicot uzraudzību pēc programmas darbības beigām.

4. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var ieteikt dalībvalstij, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, pieņemt korektīvus pasākumus. Uzskata, ka Padome ir pieņēmusi Komisijas priekšlikumu, ja Padome neizlemj ar kvalificētu balsu vairākumu to noraidīt 10 dienu laikā, kopš to ir pieņēmusi Komisija.

5. Attiecīgās dalībvalsts parlaments var uzaicināt Komisijas pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā par uzraudzību pēc programmas darbības beigām.

15. pants

Balsošana Padomē

Par šajā regulā minētajiem pasākumiem balso tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, un Padome pieņem lēmumus, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsi, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.

Pirmajā daļā minēto Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu aprēķina saskaņā ar LESD 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

16. pants

Regulas piemērošana attiecībā uz dalībvalstīm, kuras saņem finansiālo palīdzību

Dalībvalstīm, kuras 2013. gada 30. maijā saņem finansiālo palīdzību, šo regulu piemēro no minētās dienas.

17. pants

Pārejas noteikumi

Neskarot 14. pantu, dalībvalstīm, kurās 2013. gada 30. maijā īsteno uzraudzību pēc programmas darbības beigām, piemēro tādus noteikumus, nosacījumus un procedūras saistībā ar uzraudzību pēc programmas darbības beigām, kas piemērojamas finansiālajai palīdzībai, ko tās saņēmušas.

18. pants

Informācija Eiropas Parlamentam

Eiropas Parlaments var uzaicināt Padomes un Komisijas pārstāvjus piedalīties dialogā par šīs regulas piemērošanu.

19. pants

Ziņojumi

Komisija līdz 2014. gada 1. janvārim un pēc tam reizi piecos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumu grozīt šo regulu. Komisija minēto ziņojumu dara zināmu atklātībai.

Pirmajā daļā minētajos ziņojumos inter alia novērtē:

a)	šīs regulas efektivitāti;

b)	progresu, kāds panākts dalībvalstu ekonomikas politikas ciešākas koordinēšanas nodrošināšanā un saimnieciskās darbības noturīgā konverģencē saskaņā ar LESD;

c)	to, kā šī regula ir veicinājusi Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanu.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2013. gada 21. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

L. CREIGHTON

(1) OV C 141, 17.5.2012., 7. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 13. maija lēmums.

(3) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(4) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

(5) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

(6) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(7) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(8) OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

(9) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

(10) OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

(11) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 11. lpp.