(1)

Padome 2005. gada jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu tādu ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”). Pasākumi bija procentuālais antidempinga maksājums 7,6 % līdz 46,7 % apjomā.

(2)

Padome 2008. gada jūlijā pēc ražojumu aptvēruma starpposma pārskatīšanas ar Regulu (EK) Nr. 684/2008 (3) precizēja sākotnējās izmeklēšanas aptvertos ražojumus.

(3)

Padome 2009. gada jūnijā pēc izmeklēšanas, kura bija vērsta pret pasākumu apiešanu, ar Regulu (EK) Nr. 499/2009 (4) attiecināja galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” un kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005, arī uz tādiem ar roku darbināmiem paliktņu autokrāvējiem un to galvenajām daļām, kas nosūtīti no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai deklarēta šo ražojumu Taizemes izcelsme.

(4)

Padome 2011. gada oktobrī pēc termiņa beigu pārskatīšanas atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1008/2011 (5) noteica galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam. Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1008/2011 tika saglabāts arī šīs regulas 3. apsvērumā minētais paplašinātais maksājums.

(5)

Termiņbeigu pārskatīšanā Eiropas Komisija (“Komisija”) ievēroja, ka kopš pasākumu noteikšanas konkurencē Savienības tirgū ir notikušas pārmaiņas. Ķīnas ražotājs eksportētājs, kuram noteikta viszemākā maksājuma likme un kuram sākotnējā izmeklēšanā tika piešķirts tirgus ekonomikas režīms (“TER”), bija spējis pārņemt ļoti lielu daļu Savienības tirgus un pakāpeniski palielināja savu importa daļu Savienībā. Tāpat Komisijai radās šaubas par sākotnējo TER noteikšanu, ņemot vērā pirmšķietamos pierādījumus par tērauda tirgus izkropļojumiem ĶTR. Tāpēc tika uzskatīts, ka ir mainījušies apstākļi, uz kuriem tika balstīti spēkā esošie pasākumi, un ka minētajām pārmaiņām ir ilglaicīgs raksturs.

(6)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, Komisija, 2012. gada 14. februārī publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (6) (“paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”), paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu pēc savas iniciatīvas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu vienīgi attiecībā uz Ķīnas ražotāju eksportētāju dempinga pārbaudi.

(7)

Izmeklēšana par dempinga līmeni aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (turpmāk “pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(8)

Komisija par daļēju starpposma pārskatīšanu oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, nesaistītos importētājus, par kuriem bija zināms, ka pārskatīšana uz tiem attiecas, kā arī ĶTR iestādes un Savienības ražošanas nozari. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(9)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(10)

Ņemot vērā ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju iespējamo lielo skaitu, tika uzskatīts par atbilstīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu noskaidrot, vai būtu jāizmanto atlase. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, minētās personas tika lūgtas atbilstīgi pamatregulas 17. pantam pieteikties 15 dienās no pārskatīšanas sākšanas un sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Sadarboties nolēma divi ražotāji eksportētāji un astoņi nesaistīti importētāji. Tādēļ nebija vajadzīga ne ražotāju eksportētāju, ne nesaistīto importētāju atlase.

(11)

Komisija nosūtīja anketas un TER pieprasījuma veidlapas visām zināmajām ieinteresētajām personām un citiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos. Tika saņemtas atbildes no viena Ķīnas ražotāja eksportētāja – Zhejiang Noblelift Equipment Joint Stock Co. Ltd (“Noblelift”) – un no trim nesaistītiem importētājiem.

(12)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai. Tika veikts pārbaudes apmeklējums Noblelift telpās Changxing, ĶTR.

(13)

Ņemot vērā nepieciešamību noteikt normālo vērtību ĶTR ražotājam eksportētājam, kuram nav piešķirts TER, notika pārbaude šāda ražotāja telpās Brazīlijā, kas tika izmantota par analogo valsti:

(14)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana un kurš precizēts ražojumu aptvēruma starpposma pārskatīšanā, proti, ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji un to galvenās daļas, t. i., šasijas un hidraulika, kā izcelsmes valsts ir ĶTR un kas pašlaik tiek klasificēti ar KN kodu ex 8427 90 00  un ex 8431 20 00 . Šajā regulā ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji ir autokrāvēji ar riteņiem, kas atbalsta dakšu cēlējsviras, lai pārkrautu paliktņus, un ir paredzēti tam, lai tos uz gludas, līdzenas, cietas virsmas manuāli grūstu, vilktu un stūrētu blakusejošs operators, izmantojot šarnīrveida stūres grozīkli. Ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji ir paredzēti tikai tam, lai, paceļot un nolaižot stūres grozīkli, paceltu kravu līdz transportēšanai piemērotam augstumam, un tiem nav nekādu citu papildu funkciju vai izmantojumu, piemēram, i) pārvietot un pacelt kravas, lai novietotu tās augstāk vai palīdzētu tās sakraut glabāšanai (pacēlāji), ii) sakraut vienu paliktni virs otra (kaudzē krāvēji), iii) pacelt kravu līdz darba virsmai (šķērveida pacēlāji) vai iv) pacelt un nosvērt kravas (svēršanas platformas).

(15)

Izmeklēšana apliecināja, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumam, kuru ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū, ražojumam, kuru ražo un pārdod analogajā valstī Brazīlijā, un ražojumam, kuru Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un vienāds lietojums.

(16)

Tāpēc šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(17)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu nosaka ražotājiem, kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem, t. i., ja ir pierādīts, ka līdzīgā produkta ražošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas nosacījumi. Ērtības labad šie kritēriji kopsavilkumā ir šādi:

(18)

Noblelift pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā sniedza atbildes uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem.

(19)

Komisija apkopoja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, un visu TER pieprasījumā iekļauto informāciju pārbaudīja attiecīgā uzņēmuma telpās.

(20)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka PIP laikā Noblelift maksātās cenas par Ķīnas karsti velmētu oglekļa tēraudu, kas ir galvenais izejmateriāls un kā izmaksas ir apmēram 25 % no galaražojuma cenas, ir ievērojami izkropļotas, jo tās konkrētajā laikposmā bija apmēram par 24 % līdz 31 % zemākas nekā cenas starptautiskajā tirgū. Cenas starptautiskajā tirgū balstītas uz Savienības un Ziemeļamerikas tirgu statistiku Steel Business Briefing (7) un Comext importa cenām. Tādējādi tika konstatēts, ka Ķīnas tērauda cenas acīmredzami neatspoguļoja tirgus vērtību. Turklāt izejmateriālu tirgū pastāvīgi norisinās valsts iejaukšanās. Ķīnas dzelzs un tērauda nozares 12. piecgades plānā (2011–2015) ir virkne pasākumu, kas liecina, ka tērauda uzņēmumiem nav citas iespējas kā vien darboties saskaņā ar Ķīnas valdības norādījumiem, jo valstij ir spēcīga ietekme. Tādējādi tiek secināts, ka Noblelift neatbilst TER piešķiršanas pirmajam kritērijam.

(21)

Turklāt 2010. finanšu gadā saistīts uzņēmums piešķīra Noblelift bankas garantiju par diviem aizņēmumiem, kas ir ievērojama daļa no minētā saistītā uzņēmuma un Noblelift kopējiem aktīviem. Šīs garantijas nav norādītas ne Noblelift finanšu pārskatos, ne saistītā uzņēmuma grāmatvedībā. Tas neatbilst IAS 24 (Informācijas atklāšana par saistītām personām), un revidents nav minējis nekādas atrunas attiecībā uz šo faktu. Informācijas atklāšana par darījumiem ar saistītām personām finanšu pārskatos ir svarīga, jo tā pievērš uzmanību iespējamai ietekmei uz uzņēmuma finanšu stāvokli. Šajā gadījumā tādu ievērojamu saistību kā attiecīgās garantijas neatklāšana neļauj pienācīgi novērtēt uzņēmuma darbību un jo īpaši uzņēmuma riskus un iespējas. Tādēļ tiek uzskatīts, ka uzņēmuma grāmatvedība nav pienācīgi revidēta atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un tādēļ uzņēmums neatbilst otrajam kritērijam.

(22)

Visbeidzot, Noblelift ir saņēmis tādus atvieglojumus no valsts kā preferenciālu ienākumu nodokli un dotācijas, kas izkropļo tā finanšu stāvokli, un tādējādi tas neatbilst trešajam kritērijam.

(23)

Attiecīgajam ražotājam eksportētājam un Savienības ražošanas nozarei tika dota iespēja sniegt piezīmes par iepriekš minētajiem konstatējumiem.

(24)

Pēc TER konstatējumu izpaušanas Noblelift pieprasīja detalizētāku informāciju par to, kā tikusi aprēķināta tērauda cena starptautiskajā tirgū. Uzņēmums apgalvoja, ka attiecībā uz izejmateriālu cenu izkropļojumiem, aprēķinot dempingu, būtu jākoriģē normālā vērtība, nevis jāatteic TER. Tomēr pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā ir pilnīgi skaidri norādīts, ka lielāko ieguldījumu izmaksām būtībā jāatspoguļo tirgus vērtības. Tādēļ dempinga aprēķinu koriģēšana, kuras mērķis būtu labot izkropļotās ieguldījumu izmaksas, 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam atņemtu jēgu. Tāpēc sniegtās piezīmes nemainīja minētos konstatējumus.

(25)

Pēc galīgo konstatējumu izpaušanas Noblelift atkārtoja savus argumentus. Tas vispirms norādīja, ka Komisija nav atklājusi detaļas, t. i., visus datus, kas izmantoti, lai aprēķinātu izejmateriālu cenu starpību.

(26)

Šajā saistībā pirmkārt tiek norādīts, ka Komisija ir vairākkārt norādījusi tērauda cenu salīdzināšanai izmantoto datu avotus. Komisija atkārtoja procedūrā iepriekš sniegtos paskaidrojumus, ka Steel Business Briefing sniegtās cenas ir aizsargātas ar autortiesībām, jo pakalpojums ir pieejams vienīgi abonentiem. Tādēļ Komisijai ir juridiski liegts tieši publiski izpaust minētos datus, taču citādi datubāze ir pieejama, un tai var piekļūt, samaksājot attiecīgo maksu. Tomēr, lai nodrošinātu līdzsvaru starp intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un aizstāvības tiesību aizsardzību, izmantotos datus pārbaudīja Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersona, kura apstiprināja cenu atšķirības aprēķinu un paziņoja šīs pārbaudes rezultātus uzņēmumam Noblelift.

(27)

Tāpat tiek atgādināts, ka Steel Business Briefing konkrēti apraksta izmantoto metodiku (izmēri, biezums, platums, transports). Šie parametri ir vispārēji un kalpo par vadlīnijām, vienlaikus norādot detalizētības līmeni izejmateriālu cenu salīdzinājumos ar mērķi noteikt, vai lielāko ieguldījumu izmaksas būtībā atspoguļo tirgus vērtības. Komisija uzziņai izmantoja Eiropas un Ziemeļamerikas cenas.

(28)

Noblelift tāpat apgalvoja, ka sākotnējā izmeklēšanā atšķirības starp tērauda iekšzemes cenām ĶTR un cenām starptautiskajā tirgū netika uzskatītas par faktoru, kas neļautu uzņēmumam atbilst pirmajam TER kritērijam. Kā norādīts 22. apsvērumā Komisijas Regulā (EK) Nr. 128/2005 (8) (2005. gada 27. janvāris), ar ko sākotnējā izmeklēšanā nosaka pagaidu antidempinga maksājumu, “attiecībā uz visiem četriem uzņēmumiem tika noteikts, (..) ka izmaksas un cenas atspoguļoja tirgus vērtības”. Sākotnējā izmeklēšanā patiešām netika konstatēts, ka ievērojami atšķirtos uz vietas ĶTR iepirkto izejmateriālus cenas un izejmateriālu cenas starptautiskajā tirgū. Tomēr šis secinājums nekavē iestādes konstatēt cenu atšķirību vēlākā izmeklēšanā, ja apstākļi ir citādi un cenas atšķiras. Kā norādīts turpmāk 76. apsvērumā – septiņos gados no 2004. gada (sākotnējās izmeklēšanas laiks) līdz 2011. gadam (šīs pārskatīšanas IP) apstākļi ir ievērojami mainījušies. Saistībā ar to jo īpaši 2010. gada termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika gūti pirmšķietami pierādījumi par ĶTR tērauda tirgus cenu izkropļojumiem. Tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ Komisija pēc savas iniciatīvas sāka šo pārskatīšanu, un šajā izmeklēšanā tas arī tika apliecināts (sk. 20. apsvērumu iepriekš).

(29)

Noblelift arī atkārtoja savas piezīmes par aizņēmuma garantiju nelielo ietekmi un par valsts nodrošināto atvieglojumu niecīgo ietekmi. Attiecībā uz to tiek norādīts, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts ir nepārprotams un neatsaucas uz būtisku ietekmi uz finanšu rezultātiem (“uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama pamata grāmatvedības uzskaite, kuru pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un kuru izmanto visiem nolūkiem”). Jebkurā gadījumā, kā norādīts iepriekš 21. apsvērumā, tādu ievērojamu saistību kā attiecīgās aizņēmuma garantijas neatklāšana neļauj pienācīgi novērtēt uzņēmuma darbību un jo īpaši uzņēmuma riskus un iespējas. Par valsts nodrošinātajiem atvieglojumiem Komisija izmeklēšanas gaitā jau ir atbildējusi šai personai, ka šo atvieglojumu summa pārsniedza RMB 10 miljonus. Tādēļ šie apgalvojumi nav pieņemami.

(30)

Visbeidzot, Noblelift apgalvoja, ka izmeklēšana būtu bijusi jāizbeidz, jo nav ievērots pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā norādītais trīs mēnešu termiņš TER noteikšanai. Attiecībā uz to tiek norādīts grozījums, kurš ieviests ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1168/2012 (2012. gada 12. decembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (9), un uz tā atpakaļejošo spēku. Tāpat tiek norādīts, ka sakarā ar izmeklēšanas procesuālajiem aspektiem un laika ierobežojumiem TER noteikšana notika vairāk nekā trīs mēnešus pēc izmeklēšanas sākšanas. Aizvien sarežģītākie jautājumi saistībā ar TER novērtēšanu liecina, ka trīs mēnešu termiņu faktiski nebija iespējams ievērot. Tomēr tiek norādīts, ka šīs noteikšanas laiks neietekmē iznākumu.

(31)

Tādēļ tiek secināts, ka piezīmes, kurās tiek aicināts piešķirt TER, nav pamatotas.

(32)

Ņemot vērā iepriekš minēto un atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam tiek nolemts Noblelift TER nepiešķirt.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas, un – ja nav bijis iespējams piešķirt TER – pārejas valstīm normālā vērtība ir jānosaka, balstoties uz cenu vai salikto vērtību analogā valstī.

(34)

Sākotnējā izmeklēšanā normālās vērtības noteikšanai par analogo valsti izmantoja Kanādu. Tā kā ražošana Kanādā ir izbeigta, paziņojumā par šīs procedūras sākšanu par analogo valsti bija paredzēts izmantot Brazīliju.

(35)

Divi ražotāji eksportētāji un viens importētājs iebilda pret to, ka Brazīlija tiktu izmantota par analogo valsti. Argumenti pret Brazīlijas izvēli bija šādi – Brazīlijas ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju tirgū ir neliela konkurence, jo ir ļoti maz iekšzemes ražotāju, un tādēļ pārdošanas cenas, peļņa un ražošanas izmaksas Brazīlijā ir “uzskrūvētas”. Attiecīgie ražotāji eksportētāji ierosināja, ka atbilstošas analogās valstis būtu Indija, Malaizija vai Taivāna.

(36)

Saņemot minētās piezīmes, Komisija sazinājās ar zināmajiem 38 Indijas, trim Taivānas, diviem Malaizijas un diviem Brazīlijas ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju ražotājiem, nosūtot tiem attiecīgo anketu. Sadarbojās tikai viens ražotājs Brazīlijā – Paletrans.

(37)

Pēc galīgo konstatējumu un Komisijas priekšlikuma izpaušanas attiecīgās personas atkārtoja savas piezīmes, ka sakarā ar konkurences trūkumu Brazīlijas tirgū Brazīlija nav piemērota analogā valsts. Tās apgalvoja, ka analogās valsts ražotājam, kurš sadarbojās, ir monopolstāvoklis Brazīlijas tirgū, ko vēl pastiprina augsti importa nodokļi. Citas piezīmes attiecās uz trūkumiem nekonfidenciālajā atbildē uz anketas jautājumiem, kuru iesniedza analogās valsts ražotājs. Visbeidzot, tika apgalvots, ka būtu jāveic korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības starp analogās valsts ražotāju un ražotāju eksportētāju attiecīgajā valstī.

(38)

Par to, vai Brazīlija ir piemērota analogā valsts, jānorāda – lai gan analogās valsts ražotājs ir galvenais ražotājs Brazīlijas tirgū, tam šajā tirgū nav monopolstāvokļa. Ir konkurence vismaz ar diviem vietējiem ražotājiem un ievērojama līmeņa importu, un analogās valsts ražotāja peļņas norma atbilst peļņas normai atvērtā tirgū.

(39)

Kā norādīts iepriekš 36. apsvērumā, pēc piezīmēm pret Brazīlijas izmantošanu par analogo valsti procedūras sākotnējā posmā Komisija sazinājās ar 45 ražotājiem četrās dažādās valstīs, tostarp ar Noblelift ieteiktajiem uzņēmumiem. Neraugoties uz atkārtotu saziņu ar šiem uzņēmumiem pa tālruni un e-pastu, tikai viens ražotājs Brazīlijā iesniedza prasīto informāciju un sadarbojās izmeklēšanā.

(40)

Par minētajiem trūkumiem jānorāda, ka izmeklēšanā sadarbojās tikai viens ražotājs analogajā valstī. Šāda situācija nav reta, taču tā rada problēmas saistībā ar datu izpaušanu. Tā kā Komisija bieži sastopas ar grūtībām, cenšoties panākt analogās valsts ražotāju sadarbību, tai ir jāgarantē augsta konfidenciālas informācijas aizsardzība. Šajā gadījumā nekonfidenciālo datu izklāsts radīja dažus pārpratumus attiecībā uz iespējamiem trūkumiem, taču šis jautājums tika ar attiecīgajām personām atrisināts. Piemēram, kāda persona apgalvoja, ka trūkumu dēļ analogās valsts ražotāja atbildē nevajadzētu Brazīliju izmantot par analogo valsti un ka izmeklēšana būtu jābeidz, jo Komisija nevar noteikt normālo vērtību. Attiecībā uz to tiek norādīts, ka šajā izmeklēšanā Komisijai nebija visas vajadzīgās informācijas, lai veiktu dempinga aprēķinu.

(41)

Tādējādi apgalvojumi par to, vai Brazīlija ir piemērota analogā valsts, nav pieņemami.

(42)

Attiecībā uz prasībām veikt korekcijas tiek norādīts, ka, veicot tirdzniecības līmeņa korekciju, ir ņemts vērā tirdzniecības atšķirības līmenis starp Brazīlijas ražotāju un Ķīnas ražotāju eksportētāju (sk. 59. apsvērumu turpmāk).

(43)

Visbeidzot, kāda persona apgalvoja, ka būtu jāveic korekcija, lai ņemtu vērā iespējamo kropļojošo ietekmi, ko rada 14 % importa nodoklis analogajā valstī. Šis apgalvojums nav pieņemams, jo nav iespējams noteikt saistību starp importa nodokli kā tādu un cenu līmeni iekšzemes tirgū.

(44)

Tādējādi Brazīlija tiek uzskatīta par piemērotu analogo valsti, jo tajā ir pietiekama konkurence vismaz ar diviem ražotājiem un ievērojams importa līmenis.

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai Paletrans līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem bijis reprezentatīvs. Tika konstatēts, ka šīs pārdošanas kopējais apjoms bija vismaz 5 % no Noblelift pārdošanas apjoma eksportam uz Savienību.

(46)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai ir tādi līdzīgā ražojuma veidi, ko Paletrans pārdod iekšējā tirgū un kas funkciju un izmantoto materiālu ziņā ir pietiekami salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kurus Noblelift pārdod eksportam uz Savienību. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka virkne ražojuma veidu, ko Paletrans pārdod iekšējā tirgū, ir pietiekami salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kurus Noblelift pārdod eksportam uz Savienību.

(47)

Tad Komisija attiecībā uz analogās valsts ražotāju pārbaudīja, vai katru līdzīgā ražojuma veidu, kas pārdots iekšzemes tirgū, var uzskatīt par pārdotu parastā tirdzniecības apritē. Tas tika darīts, katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablas pārdošanas apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū PIP laikā.

(48)

Ja pārdošanas apjoms kādam ražojuma veidam, ko pārdeva par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedza 80 % no šā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma un ja šā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Tas tā bija visiem salīdzināmajiem ražojuma veidiem, un normālo vērtību aprēķināja kā vidējo svērto vērtību no tām cenām, kas tika prasītas, pārdodot katru salīdzināmā ražojuma veidu iekšzemē PIP laikā.

(49)

Nesalīdzināmajiem ražojuma veidiem normālo vērtību varēja aprēķināt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pieskaitot pēc vajadzības koriģētas ražošanas izmaksas, samērīgu iekšzemes pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu procentu un samērīgu iekšzemes peļņas normu. Pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kā arī peļņa balstās uz faktiskajiem datiem par līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības apritē, ko veic ražotājs analogajā valstī. Būtu jānorāda, ka šādi aprēķinātā cena tika koriģēta, kā aprakstīts 59. apsvērumā, jo īpaši – lai ņemtu vērā tirdzniecības līmeņa atšķirību starp Noblelift veikto pārdošanu eksportam un analogās valsts ražotāja veikto iekšzemes pārdošanu.

(50)

Vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Komisija ir veikusi dempinga aprēķinus, pamatojoties uz saīsinātiem ražojuma kontroles numuriem, un ka nav sniegti paskaidrojumi par salīdzinājumā izmantotajiem parametriem.

(51)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību parasti nosaka, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto cenu visiem eksporta darījumiem, kuriem piemēro attiecīgos noteikumus par godīgu salīdzinājumu.

(52)

Attiecībā uz godīgu salīdzinājumu tiek norādīts, ka ražojuma kontroles numurs ir rīks, ko izmanto izmeklēšanā, lai strukturētu un organizētu ievērojamu apjomu ļoti detalizētu datu, kurus iesnieguši uzņēmumi. Tas ir palīglīdzeklis sīkākas analīzes veikšanai par dažādiem ražojumu raksturlielumiem attiecīgā ražojuma un līdzīgo ražojumu kategorijā.

(53)

Komisija savāca informāciju par virkni parametru (šasijas materiāls, vai šasija ir krāsota, celtspēja, hidrauliskās sistēmas tips, darba garums, dakša, platums virs dakšas, stūres materiāls, slodzes riteņa materiāls, slodzes riteņa tips, bremzes tips), taču, lai ņemtu vērā visus eksporta darījumus, tika uzskatīts par saprātīgu un bija iespējams šajā gadījumā veikt salīdzinājumu, izmantojot dažus no šiem parametriem, kuri bija vissvarīgākie (šasijas materiāls, vai šasija ir krāsota, stūres materiāls, slodzes riteņa materiāls, slodzes riteņa tips).

(54)

Tādēļ, lai palielinātu atbilstību un nodrošinātu godīgu salīdzinājumu, salīdzināšana notika, ņemot vērā vissvarīgākās īpašības. Jāuzsver, ka Komisija ņēma vērā visu informāciju. Tomēr nav nekas neparasts, ka atsevišķi parametri, kurus izmanto ražojuma kontroles numurā, ir maznozīmīgāki un ka dažus parametrus godīgas salīdzināšanas veikšanā var izmantot lietderīgāk nekā citus. Neviens ražojums no salīdzinājuma netika izslēgts, pamatojoties uz fiziskām atšķirībām vai citiem iemesliem, un netika arī izveidoti jauni ražojuma veidi. Gluži pretēji – salīdzinājumā tika ietverti visi pārdotie apjomi. Lai gan tika atzīts, ka cenas zināmā mērā ietekmē arī citi parametri, tika uzskatīts par piemērotu balstīt aprēķinus uz pieciem vissvarīgākajiem parametriem, jo tas nodrošināja visaugstāko atbilstību.

(55)

Attiecībā uz salīdzināšanas procesuāliem aspektiem jānorāda, ka ražotājam eksportētājam tika nodrošinātas visas iespējas sniegt piezīmes par šajā lietā veiktajiem aprēķiniem. Detalizēta informācija par aprēķiniem tika izpausta arī atkārtoti.

(56)

Tādēļ minētās prasības tika noraidītas.

(57)

Visa Ķīnas ražotāja eksportētāja veiktā pārdošana eksportam uz Savienību notika tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tādēļ eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, izmantojot faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu.

(58)

Kāda persona apgalvoja, ka aprēķinos būtu vajadzējis iekļaut šasijas un hidrauliskās sistēmas pārdošanu eksportam. Minētais apgalvojums tika pieņemts.

(59)

Vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzināšana tika veikta, pamatojoties uz EXW cenām un cenām vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā atšķirības faktoros, kas ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību. Šim nolūkam attiecīgi pamatotos gadījumos tika veikta pienācīga korekcija, lai ņemtu vērā atšķirības attiecībā uz tirdzniecības līmeni (aplēstā cenu atšķirība pārdošanā dažādiem pircējiem analogās valsts iekšzemes tirgū), transportu (ietverot iekšzemes kravas pārvadājumu izmaksas eksportētājvalstī un jūras pārvadājumu frakti pārvešanai uz Savienību), apdrošināšanu (jūras pārvadājumu apdrošināšanas izmaksas), apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksām, komisijas maksām (par pārdošanu eksportam), banku maksām (par pārdošanu eksportam), kredītu izmaksām (ņemot vērā līgtos maksāšanas noteikumus un spēkā esošo procentu likmi) un iepakošanas izmaksām (izmantoto iepakošanas materiālu izmaksas).

(60)

Kad no vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, tika saņemta prasība, tika veikta normālās vērtības korekcija attiecībā uz tā tērauda biezumu, kuru izmantoja ražotājs analogajā valstī un ražotājs eksportētājs attiecīgajā valstī, jo šāda korekcija tika uzskatīta par pamatotu. Korekcija tika balstīta uz biezuma atšķirību proporcionāli tērauda cenai Brazīlijā analogās valsts ražotāja pārdotā līdzīgā ražojuma cenā. Tas izraisīja izmaiņas dempinga starpībā (sk. 73. apsvērumu turpmāk). Pēc informācijas papildu izpaušanas (kad tika aicināts sniegt piezīmes par tērauda biezuma korekciju) kāda persona apstrīdēja šo korekciju, jo tā neesot pamatota ar faktiem. Šī persona arī norādīja, ka ražotāja eksportētāja iesniegtā nekonfidenciālā informācija, ar ko tas vēlējās panākt šo korekciju, bijusi nepilnīga un tādējādi pārkāpjot citu personu tiesības uz aizsardzību. Komisija pārbaudīja tās rīcībā esošos datus, uz kuriem tika balstīta tērauda biezuma korekcija, un apstiprināja, ka tā ir bijusi pamatota.

(61)

Vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pieprasīja vairākas citas korekcijas, lai ņemtu vērā efektivitātes un ražīguma atšķirības, cita starpā norādot, ka ražotājs analogajā valstī bijis mazāk ražīgs (tam bijusi mazāka izlaide uz vienu darbinieku) un tam bijis lielāks izejmateriālu patēriņš uz vienu vienību.

(62)

Jau uzreiz jāatgādina – lai gan starp uzņēmumiem var pastāvēt efektivitātes un ražīguma atšķirības, pamatprincips ir nodrošināt salīdzināmību starp eksporta cenām un normālo vērtību, un tam nav nepieciešams, lai būtu pilnīgi salīdzināmi analogās valsts ražotāja un valstī, kurā nav tirgus ekonomikas, esoša ražotāja eksportētāja apstākļi. Ir jākoriģē tikai atšķirības tādiem faktoriem, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību starp ražotāju analogajā valstī un ražotāju eksportētāju valstī, kurā nav tirgus ekonomikas.

(63)

Tomēr jānorāda, ka izmeklēšanā netika atklāti apstākļi, kas liecinātu, ka ražotājam analogajā valstī nebūtu samērā efektīva ražošanas procesa.

(64)

Izmaksu faktori (piemēram, ražīgums) nebūtu jāatlasa un jānovērtē atsevišķi. Drīzāk būtu jāveic visaptveroša analīze, lai novērtētu, vai priekšrocības vienā izmaksu faktorā (piemēram, ražīgumā), iespējams, kompensē trūkumi citos. Mazāka darbaspēka izmantošana bieži liecina par lielāku automatizāciju, kas savukārt noved pie lielākām izmaksām citās jomās (amortizācija, kapitāls, finansējums, ražošanas pieskaitāmās izmaksas). Tikai visaptveroša analīze var atklāt visas atšķirības izmaksu faktoros un parādīt, vai tiek ietekmētas cenas un cenu salīdzināmība, un tādējādi pamatot korekcijas nepieciešamību. Tāpēc šie iebildumi nav pieņemami.

(65)

Papildus iepriekš minētajam nav pamatotas prasības veikt korekciju attiecībā uz vienas vienības enerģijas starpību un vienas vienības amortizācijas un ražošanas pieskaitāmo izmaksu starpību. Īpaši attiecībā uz energoefektivitāti netika paskaidrots, kuri elementi ražošanas procesā padara Brazīlijas ražotāju neefektīvu salīdzinājumā ar vienīgo ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās. Korekcijas apjoms balstījās uz vienas vienības darbaspēka izmaksu starpības attiecību (ņemot vērā ražīguma atšķirību) pret darbaspēka izmaksu daļu kopējās izmaksās. Saikne starp šo attiecību un energoefektivitāti, kā arī amortizācijas un ražošanas pieskaitāmo izmaksu atšķirības netika paskaidrotas un nebija saprotamas. Tādējādi šīs prasības tiek noraidītas.

(66)

Kāda persona arī apgalvoja, ka būtu jāveic korekcijas cita starpā attiecībā uz tādiem parametriem kā celtspēja un dakša. Attiecībā uz to tiek norādīts uz piezīmēm par salīdzinājuma parametriem (sk. 50. apsvērumu iepriekš), kur minēts, ka, lai nodrošinātu visaugstāko atbilstības līmeni, salīdzinājums ir balstīts uz vissvarīgākajiem parametriem. Jebkurā gadījumā apgalvojumi nebija pamatoti.

(67)

Vēl vienā prasībā bija norādīts, ka būtu jāveic korekcija saistībā ar to, ka ražotājs eksportētājs izmanto patentētu tehnoloģiju. Šis apgalvojums nav sīkāk pamatots. Ražotājs eksportētājs nenorādīja iespējamo korekcijas apjomu. Vienīgā sniegtā informācija bija dokuments, par kuru tika apgalvots, ka tas ir patents. Vēlāk sniegtā informācijā korekcijas apjoms tika norādīts daļēji, taču bez pamatojošiem pierādījumiem. Tādēļ šī prasība netika ņemta vērā.

(68)

Turklāt prasība veikt korekciju attiecībā uz izejmateriālu izmantošanas efektivitātes atšķirību jau ir izpildīta, ieviešot korekciju attiecībā uz tērauda biezumu (sk. 60. apsvērumu iepriekš), jo dažāda biezuma tērauda izmantošana var radīt mazāku tērauda patēriņu kopumā.

(69)

Visbeidzot, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tas pārdošanai ir izmantojis citus kanālus nekā ražotājs analogajā valstī, tas īpaši attiecas uz nezīmola ražojumiem uz OEM (Original Equipment Manufacturer – oriģinālo iekārtu ražotājs) bāzes. Tādēļ tika izvirzīta prasība veikt korekciju, kas atspoguļotu šo atšķirību. Kā norādīts iepriekš (59. apsvērumā), tika veikta korekcija saistībā ar tirdzniecības līmeni. Tā balstījās uz aplēsto cenu atšķirību attiecībā uz pārdošanu dažādiem pircējiem, tostarp OEM ražojumu pārdošanu, analogās valsts iekšzemes tirgū. Konfidencialitātes dēļ šīs korekcijas apjoms nav izpaužams, jo tas atklātu normālo vērtību, kas balstīta uz vienīgā analogās valsts ražotāja datiem. Tādēļ tika secināts, ka atšķirības, kuras bija prasīts koriģēt, jau ir ņemtas vērā.

(70)

Tomēr jānorāda, ka ražotājs eksportētājs nenorādīja prasītās korekcijas apjomu. Tas tikai norādīja, ka citā procedūrā ir veikta 40 % korekcija. Citā procedūrā veikta korekcija (kas ir specifiska konkrētās procedūras apstākļiem) nevar būt standarts korekcijas apjoma noteikšanai šajā lietā.

(71)

Pēc informācijas papildu izpaušanas (kad tika aicināts sniegt piezīmes par tērauda biezuma korekciju) ražotājs eksportētājs nāca klajā ar jaunām prasībām veikt korekcijas (kas nebija saistītas ar tērauda biezuma korekciju) – korekcijas saistībā ar pārklājumu, rokturi un tērauda cenām Brazīlijā.

(72)

Vispirms tiek norādīts, ka prasības tika iesniegtas pēc piezīmju iesniegšanas termiņa un tādējādi formāli nebija pieņemamas. Jebkurā gadījumā prasības nebija ne konkretizētas pēc apjoma, ne pamatotas. Uzņēmums nesniedza savu prasību pierādījumus un nepaskaidroja, kā ir aprēķinātas vai kā vajadzētu aprēķināt dažādās korekcijas.

(73)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, vidējo svērto normālo vērtību katram veidam salīdzināja ar attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu. Dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 70,8 %.

(74)

Sākotnējā izmeklēšanā dempinga starpības visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, izņemot Noblelift, svārstījās no 28,5 % līdz 46,7 %. Tā kā šajā pārskatīšanā sadarbojās vienīgi Noblelift un sadarbības līmenis ir uzskatāms par augstu, jo pārliecinoši lielāko daļu Ķīnas eksporta veic tieši Noblelift, Komisija pārskatīja valsts mēroga dempinga starpību arī visiem pārējiem eksportētājiem. Tādējādi atlikusī dempinga starpība būtu jānosaka tādā pašā līmenī kā Noblelift, t. i., 70,8 %.

(75)

Kāda persona apgalvoja, ka valsts mēroga maksājums nebūtu jānosaka vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, dempinga starpības līmenī, jo nav pierādījumu, ka pārliecinoši lielāko daļu importa Savienībā veic tieši vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Attiecībā uz to ir apstiprināts, ka saskaņā ar statistikas datiem pārliecinoši lielāko daļu importa Savienībā no ĶTR veic vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Tāpēc šo apgalvojumu noraida.

(76)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai jaunos apstākļus varētu pamatoti uzskatīt par ilglaicīgiem.

(77)

Sākotnējā izmeklēšanā netika konstatētas ievērojamas atšķirības starp ĶTR uz vietas iegūto izejmateriālu (kurus izmantoja Ķīnas ražotāji eksportētāji, tostarp Noblelift) cenām un izejmateriālu cenām starptautiskajos tirgos. Apstākļi laikā no 2004. gada (sākotnējā izmeklēšana) līdz 2011. gadam (PIP) ir ievērojami mainījušies, un PIP laikā galvenā izejmateriāla, proti, karsti velmētā tērauda, cenas bija par 24 % līdz 31 % zemākas nekā tā cenas starptautiskajos tirgos. Sakarā ar cenu izkropļojumiem ĶTR tērauda tirgū šīs cenas neatspoguļoja tirgus vērtību (sk. 20. apsvērumu iepriekš). Ķīnas tērauda tirgus šajos septiņos gados ir ievērojami mainījies, un ĶTR šajā laikā no pārliecinošas tērauda importētājas valsts ir kļuvusi par pasaulē ievērojamu tērauda ražotāju un eksportētāju; šo apstākli var pamatoti uzskatīt par ilglaicīgu.

(78)

Turklāt Ķīnas augsto tehnoloģiju uzņēmumi, tostarp Noblelift, kopš 2008. gada saņem tādus atvieglojumus no valsts kā preferenciālu ienākumu nodokli (15 %). Sākotnējās izmeklēšanas periodā uzņēmumiem tika piemērota standarta likme 25 % apmērā. Arī šā apstākļa maiņu varētu pamatoti uzskatīt par ilglaicīgu.

(79)

Tāpēc tika uzskatīts, ka apstākļi, uz kuru pamata sākta šī starpposma pārskatīšana, tuvākajā nākotnē nevarētu mainīties tā, ka tie ietekmētu starpposma pārskatīšanas konstatējumus. Tādējādi tika secināts, ka jaunie apstākļi uzskatāmi par ilglaicīgiem un pasākuma piemērošana pašreizējā apmērā vairs nav pamatota.

(80)

Ņemot vērā šīs pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātus un to, ka jaunā dempinga starpība 70,8 % apmērā ir zemāka nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktais kaitējuma novēršanas līmenis (sk. Regulas (EK) Nr. 128/2005 120. līdz 123. apsvērumu), tiek uzskatīts par lietderīgu grozīt antidempinga maksājumu, ko piemēro attiecīgā ražojuma importam gan no Noblelift, gan no visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, nosakot to 70,8 % apmērā.

(81)

Kāda persona apgalvoja, ka šo jauno dempinga starpību nevajadzēja salīdzināt ar sākotnējā izmeklēšanā noteikto kaitējuma novēršanas līmeni. Tā vietā katrā izmeklēšanā, pat daļējā pārskatīšanā saistībā ar dempingu, būtu jānosaka kaitējuma novēršanas līmenis. Šī persona uzskatīja, ka pašreizējā prakse, kad netiek novērtēts kaitējums, nozīmē mazākā maksājuma noteikuma pārkāpumu. Šī persona arī apgalvoja, ka būtu vajadzējis sākt pilnīgu starpposma pārskatīšanu.

(82)

Attiecībā uz to tiek norādīts – tā kā Komisija uzsāka daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecas vienīgi uz dempingu, kaitējums šajā procedūrā nav pārskatāms. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu pēc Komisijas iniciatīvas vajadzības gadījumā var pārskatīt pasākumu piemērošanas turpināšanu. Tādējādi Komisijai nav pienākuma pēc savas iniciatīvas sākt starpposma pārskatīšanu, kas aptvertu gan dempingu, gan kaitējumu, un tam jebkurā gadījumā būtu jābūt pamatotam. Šajā gadījumā Komisijas rīcībā esošā informācija un pierādījumi bija pietiekami, lai sāktu starpposma pārskatīšanu, kas attiecas vienīgi uz dempingu. Turklāt, ja kaitējumu vajadzētu novērtēt visās starpposma pārskatīšanās, iespējai veikt daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecas vienīgi uz dempingu, kā paredzēts pamatregulas 11. panta 3. punktā, zustu jēga. Tāpēc apgalvojums bija jānoraida. Tomēr tiek atgādināts, ka attiecīgā ieinteresētā persona var pieprasīt kaitējuma daļēju starpposma pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam.

(83)

Mazākā maksājuma noteikums ir pilnībā ievērots, un jaunā dempinga starpība tika salīdzināta ar sākotnējā regulā noteikto kaitējuma novēršanas līmeni (nesenāko konstatējumu par kaitējumu).

(84)

Kāda persona apgalvoja, ka šajā gadījumā piemērotāka būtu minimālā importa cena. Kā alternatīva būtu jāievieš nemainīgs maksājums.

(85)

Attiecībā uz to tiek atgādināts, ka ne minimālā importa cena, ne nemainīgais maksājums nav piemēroti ražojumiem, kuriem ir ļoti daudz atsevišķu veidu ar dažādām cenām un kuri pastāvīgi mainās un tiek modernizēti. Veselu virkni maksājumu līmeņu būtu ļoti grūti pārvaldīt. Vēl kāds ierobežojums šajā gadījumā ir tāds, ka minimālā importa cena būtu jābalsta uz normālo vērtību (jo maksājums ir noteikts sakarā ar dempingu), kas ir balstīta uz viena analogās valsts tirgus uzņēmuma konfidenciāliem datiem. Tādējādi šīs prasības tiek noraidītas.

(86)

Ražotājs eksportētājs noteiktajā termiņā izteica interesi uzņemties saistības. Tomēr netika iesniegts oficiāls piedāvājums, un tādēļ Komisija to nevar izskatīt.

(87)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija plānots grozīt ražotājiem eksportētājiem piemērojamās maksājuma likmes, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes.

(88)

Tika izskatītas attiecīgo personu sniegtās mutvārdu un rakstveida piezīmes.

(89)

Tiek norādīts, ka atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1008/2011 1. panta 3. punktam “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteiktais antidempinga maksājums 70,8 % apmērā attiecas uz Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1008/2011 1. panta 1. punktā definētajiem ar roku darbināmiem paliktņu autokrāvējiem un to galvenajām daļām, kas nosūtīti no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai ir deklarēta šo ražojumu Taizemes izcelsme,